1Pēc Ozolnieku novada domes ieskata, tās apstrīdēto
2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas
3konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Konsultācijās
4ar Ministriju neesot bijis iespējas tai uzdot jautājumus, turklāt
5novada iedzīvotāji uz šo tikšanos neesot aicināti.
616.1. Jelgavā 2019. gadā 12. jūnijā notika
7Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību
8deputātiem, kuras bija plānots apvienot Jelgavas novadā. Šajās
9konsultācijās piedalījās Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku
10novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu
11pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija
12prezentēja priekšlikumu iekļaut Ozolnieku novadu Jelgavas novadā
13(sk. lietas materiālu 13. sēj.
1435.-40. lp.).
15Ozolnieku novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju, kas
16noslēdzās 2019. gada 15. septembrī. Aptaujā piedalījās
17882 iedzīvotāji, un no tiem 95 procenti balsoja par to,
18lai saglabātu Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību
19(sk. lietas materiālu 13. sēj.
2090.-94. lp.). 2019. gada sākumā Ozolnieku novadā
21bija 10 705 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju
22reģistra statistika 2019. gadā, pieejama:
23www.pmlp.gov.lv).
24Ozolnieku novada dome 2019. gada 26. septembrī
25pieņēma lēmumu par to, ka neatbalsta Ozolnieku novada
26pievienošanu Jelgavas novadam, jo tā neatbilst iedzīvotāju
27interesēm. Tāpat lēmumā norādīts, ka Ministrijas veiktās
28konsultācijas bija juridiski nekorektas un netaisnīgas. Dome šo
29lēmumu nosūtīja Valsts prezidentam, Ministru kabinetam,
30Ministrijai un Pašvaldību savienībai (sk. lietas
31materiālu 13. sēj. 81.-84. lp.). 2019. gada
3216. decembrī dome pieņēma lēmumu, ar kuru vēlreiz
33apstiprināja, ka tā, ņemot vērā iedzīvotāju viedokli, neatbalsta
34Ozolnieku novada iekļaušanu Jelgavas novadā. Šo lēmumu dome
35nosūtīja Komisijai (sk. Ozolnieku novada domes
362019. gada 16. decembra ārkārtas sēdes lēmumu
37Nr. 1, pieejams Saeimas likumprojektu
38reģistrā).
39Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas
402020. gada 18. februāra sēdē. Viņš skaidroja, ka
41Ozolnieku novads pats spēj ekonomiski attīstīties, turklāt bez
42papildu finanšu līdzekļiem no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
43fonda. Tāpēc Ozolnieku novads esot jāsaglabā kā patstāvīga
44pašvaldība (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās
45reformas komisijas 2020. gada 18. februāra sēdes
46audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu
47Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).
48Tādējādi Ozolnieku novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja
49sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus
50atbildīgajām valsts institūcijām.
5116.2. Ozolnieku novada dome reformas sagatavošanas un
52Likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās
53valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu,
54tostarp par vēlmi saglabāt Ozolnieku novadu kā patstāvīgu
55pašvaldību.
56Ministrija konsultējās ar Ozolnieku novada pašvaldību par
57priekšlikumu nesaglabāt Ozolnieku novadu kā patstāvīgu
58pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Jelgavas novadā. Uzaicinājums
59uz 2019. gada 12. jūnijā Jelgavā rīkotajām
60konsultācijām, citstarp arī ar Ozolnieku novada pašvaldību, tika
61nosūtīts 2019. gada 27. maijā (sk. lietas
62materiālu 13. sēj. 33.-34. lp.). Ministrijai bija
63zināms Ozolnieku novada domes viedoklis par reformas piedāvājumu,
64jo 2019. gada 17. oktobrī Ozolnieku novada dome
65Ministrijai iesniedza savu 2019. gada 26. septembra
66lēmumu. Jau pēc Likumprojekta iesniegšanas Saeimai,
672019. gada 22. un 24. oktobrī, Ministrija saņēma
68Ozolnieku novada domes vēstules, kurās Ministrija citstarp
69aicināta saglabāt šo novadu tā esošajās robežās. Ministrijas
70rīcībā bija arī informācija par Ozolnieku novadā veikto
71iedzīvotāju aptauju un tās rezultātiem (sk. lietas
72materiālu 13. sēj. 45.-54. lp.).
73Sākotnēji Ministrija bija piedāvājusi izveidot jaunu Jelgavas
74novadu, tajā apvienojot Ozolnieku novadu, Jelgavas novadu un
75Jelgavas pilsētu. Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika nolemts
76Jelgavas novadā apvienot tikai Ozolnieku novadu un Jelgavas
77novadu. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs tika uzklausīts arī
78Komisijas sēdē. Lai gan Administratīvo teritoriju likumā
79pieņemtais administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums
80attiecībā uz Jelgavas novada sastāvu atšķiras no sākotnējā
81Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas attiecībā uz līdzšinējā
82Ozolnieku novada iekļaušanu Jelgavas novada sastāvā netika
83veiktas.
84Tādējādi Ozolnieku novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja
85saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto
86administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz
87Ozolnieku novadu.
8816.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Ozolnieku
89novada domes priekšlikumus un sniegusi uz tiem atbildes vairākās
90vēstulēs. Ņemot vērā to, ka Ozolnieku novads tā līdzšinējās
91robežās neietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības
92centru, ka šā novada iedzīvotāju skaits neliecina par iespēju
93nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un
94piesaistīt nozīmīgas investīcijas un ka novadā nav arī
95perspektīvas vidusskolas, Ministrija neesot piedāvājusi saglabāt
96Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. lietas
97materiālu 13. sēj. 45.-54. lp.).
98No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka
99priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Ozolnieku novadu tika
100vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 18. februāra
101sēdē. Ministrijas pārstāvis tajā sniedza informāciju par jaunā
102Jelgavas novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un
103administratīvo centru. Tika norādīts arī uz jaunajā novadā
104iekļaujamo pašvaldību sadarbību izglītības, kultūras, sporta,
105veselības aprūpes, civilās aizsardzības un tūrisma jomā.
106Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs skaidroja, ka novadā ir
107salīdzinoši zems bezdarba līmenis un pašvaldība sniedz
108pakalpojumus saviem iedzīvotājiem par samērīgu maksu. Turklāt
109Ozolnieku novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecinot par to,
110ka iedzīvotāju vairākums neatbalsta Ozolnieku novada apvienošanu
111ar Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas teritorijām, tāpēc
112Ozolnieku novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība arī
113pēc administratīvi teritoriālās reformas. Diskusijā par jaunā
114Jelgavas novada izveidi piedalījās Komisijas locekļi, Ministrijas
115pārstāvis, Pašvaldību savienības pārstāvji un citi klātesošie.
116Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka līdzšinējais Ozolnieku novads
117ir Jelgavas aglomerācijas daļa un Jelgavas pilsētai ir izteikta
118ekonomiskā ietekme uz Ozolnieku novadu. Komisija neatbalstīja
119priekšlikumu, kurš paredzēja saglabāt līdzšinējo Ozolnieku novadu
120kā patstāvīgu pašvaldību (sk. Saeimas Administratīvi
121teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra
122sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu
123Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).
124Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,
125kas attiecās uz Ozolnieku novadu, tika atsaukti. Savukārt trešajā
126lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, atbalstīja Ozolnieku novada
127pievienošanu Jelgavas novadam (sk. Saeimas
1282020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā
129turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un
1302020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes
1312020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada
1323. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās
133reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta
134Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un
135apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un
1363. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu
137reģistrā).
138Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz
139Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā
140un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā
141esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.
142Tādējādi konsultēšanās procesā Ozolnieku novada pašvaldības
143priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.
144Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma
14518.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkta izstrādes un
146izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Ozolnieku novada pašvaldību
147notika atbilstoši tiesību normām.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓