16. pants

Pēc Ozolnieku novada domes ieskata, tās apstrīdēto

normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Konsultācijās

ar Ministriju neesot bijis iespējas tai uzdot jautājumus, turklāt

novada iedzīvotāji uz šo tikšanos neesot aicināti.

16.1. Jelgavā 2019. gadā 12. jūnijā notika

Ministrijas organizētās konsultācijas ar to pašvaldību

deputātiem, kuras bija plānots apvienot Jelgavas novadā. Šajās

konsultācijās piedalījās Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku

novadu domju deputāti, Ministrijas un plašsaziņas līdzekļu

pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās laikā Ministrija

prezentēja priekšlikumu iekļaut Ozolnieku novadu Jelgavas novadā

(sk. lietas materiālu 13. sēj.

35.-40. lp.).

Ozolnieku novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju, kas

noslēdzās 2019. gada 15. septembrī. Aptaujā piedalījās

882 iedzīvotāji, un no tiem 95 procenti balsoja par to,

lai saglabātu Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību

(sk. lietas materiālu 13. sēj.

90.-94. lp.). 2019. gada sākumā Ozolnieku novadā

bija 10 705 iedzīvotāji (sk.: Iedzīvotāju

reģistra statistika 2019. gadā, pieejama:

www.pmlp.gov.lv).

Ozolnieku novada dome 2019. gada 26. septembrī

pieņēma lēmumu par to, ka neatbalsta Ozolnieku novada

pievienošanu Jelgavas novadam, jo tā neatbilst iedzīvotāju

interesēm. Tāpat lēmumā norādīts, ka Ministrijas veiktās

konsultācijas bija juridiski nekorektas un netaisnīgas. Dome šo

lēmumu nosūtīja Valsts prezidentam, Ministru kabinetam,

Ministrijai un Pašvaldību savienībai (sk. lietas

materiālu 13. sēj. 81.-84. lp.). 2019. gada

16. decembrī dome pieņēma lēmumu, ar kuru vēlreiz

apstiprināja, ka tā, ņemot vērā iedzīvotāju viedokli, neatbalsta

Ozolnieku novada iekļaušanu Jelgavas novadā. Šo lēmumu dome

nosūtīja Komisijai (sk. Ozolnieku novada domes

2019. gada 16. decembra ārkārtas sēdes lēmumu

Nr. 1, pieejams Saeimas likumprojektu

reģistrā).

Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs piedalījās Komisijas

2020. gada 18. februāra sēdē. Viņš skaidroja, ka

Ozolnieku novads pats spēj ekonomiski attīstīties, turklāt bez

papildu finanšu līdzekļiem no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas

fonda. Tāpēc Ozolnieku novads esot jāsaglabā kā patstāvīga

pašvaldība (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas 2020. gada 18. februāra sēdes

audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).

Tādējādi Ozolnieku novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

16.2. Ozolnieku novada dome reformas sagatavošanas un

Likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās

valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu,

tostarp par vēlmi saglabāt Ozolnieku novadu kā patstāvīgu

pašvaldību.

Ministrija konsultējās ar Ozolnieku novada pašvaldību par

priekšlikumu nesaglabāt Ozolnieku novadu kā patstāvīgu

pašvaldību, bet iekļaut to jaunajā Jelgavas novadā. Uzaicinājums

uz 2019. gada 12. jūnijā Jelgavā rīkotajām

konsultācijām, citstarp arī ar Ozolnieku novada pašvaldību, tika

nosūtīts 2019. gada 27. maijā (sk. lietas

materiālu 13. sēj. 33.-34. lp.). Ministrijai bija

zināms Ozolnieku novada domes viedoklis par reformas piedāvājumu,

jo 2019. gada 17. oktobrī Ozolnieku novada dome

Ministrijai iesniedza savu 2019. gada 26. septembra

lēmumu. Jau pēc Likumprojekta iesniegšanas Saeimai,

2019. gada 22. un 24. oktobrī, Ministrija saņēma

Ozolnieku novada domes vēstules, kurās Ministrija citstarp

aicināta saglabāt šo novadu tā esošajās robežās. Ministrijas

rīcībā bija arī informācija par Ozolnieku novadā veikto

iedzīvotāju aptauju un tās rezultātiem (sk. lietas

materiālu 13. sēj. 45.-54. lp.).

Sākotnēji Ministrija bija piedāvājusi izveidot jaunu Jelgavas

novadu, tajā apvienojot Ozolnieku novadu, Jelgavas novadu un

Jelgavas pilsētu. Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika nolemts

Jelgavas novadā apvienot tikai Ozolnieku novadu un Jelgavas

novadu. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs tika uzklausīts arī

Komisijas sēdē. Lai gan Administratīvo teritoriju likumā

pieņemtais administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājums

attiecībā uz Jelgavas novada sastāvu atšķiras no sākotnējā

Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas attiecībā uz līdzšinējā

Ozolnieku novada iekļaušanu Jelgavas novada sastāvā netika

veiktas.

Tādējādi Ozolnieku novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

Ozolnieku novadu.

16.3. Ministrija norāda, ka ir vērtējusi Ozolnieku

novada domes priekšlikumus un sniegusi uz tiem atbildes vairākās

vēstulēs. Ņemot vērā to, ka Ozolnieku novads tā līdzšinējās

robežās neietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

centru, ka šā novada iedzīvotāju skaits neliecina par iespēju

nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un

piesaistīt nozīmīgas investīcijas un ka novadā nav arī

perspektīvas vidusskolas, Ministrija neesot piedāvājusi saglabāt

Ozolnieku novadu kā patstāvīgu pašvaldību (sk. lietas

materiālu 13. sēj. 45.-54. lp.).

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Ozolnieku novadu tika

vērtēti un apspriesti Komisijas 2020. gada 18. februāra

sēdē. Ministrijas pārstāvis tajā sniedza informāciju par jaunā

Jelgavas novada sastāvu, iedzīvotāju skaitu, budžetu un

administratīvo centru. Tika norādīts arī uz jaunajā novadā

iekļaujamo pašvaldību sadarbību izglītības, kultūras, sporta,

veselības aprūpes, civilās aizsardzības un tūrisma jomā.

Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs skaidroja, ka novadā ir

salīdzinoši zems bezdarba līmenis un pašvaldība sniedz

pakalpojumus saviem iedzīvotājiem par samērīgu maksu. Turklāt

Ozolnieku novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecinot par to,

ka iedzīvotāju vairākums neatbalsta Ozolnieku novada apvienošanu

ar Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas teritorijām, tāpēc

Ozolnieku novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība arī

pēc administratīvi teritoriālās reformas. Diskusijā par jaunā

Jelgavas novada izveidi piedalījās Komisijas locekļi, Ministrijas

pārstāvis, Pašvaldību savienības pārstāvji un citi klātesošie.

Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka līdzšinējais Ozolnieku novads

ir Jelgavas aglomerācijas daļa un Jelgavas pilsētai ir izteikta

ekonomiskā ietekme uz Ozolnieku novadu. Komisija neatbalstīja

priekšlikumu, kurš paredzēja saglabāt līdzšinējo Ozolnieku novadu

kā patstāvīgu pašvaldību (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 18. februāra

sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj. un protokolu

Nr. 14, pieejams: www.saeima.lv).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz Ozolnieku novadu, tika atsaukti. Savukārt trešajā

lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, atbalstīja Ozolnieku novada

pievienošanu Jelgavas novadam (sk. Saeimas

2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un

2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes

2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada

3. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un

3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

reģistrā).

Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā

un arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

Tādējādi konsultēšanās procesā Ozolnieku novada pašvaldības

priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma

18.1., 18.8. un 18.10. apakšpunkta izstrādes un

izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Ozolnieku novada pašvaldību

notika atbilstoši tiesību normām.