17. pants

Salas novada dome uzskata, ka tās apstrīdēto normu

izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem.

17.1. Jēkabpilī 2019. gada 19. jūnijā notika

Ministrijas rīkotās konsultācijas ar to pašvaldību deputātiem,

kuras bija plānots apvienot Jēkabpils novadā. Šajās konsultācijās

piedalījās Jēkabpils pilsētas, Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils,

Salas un Viesītes novadu domju deputāti, Ministrijas un

plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas. Tikšanās

laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut Salas novadu

Jēkabpils novadā (sk. lietas materiālu 2. sēj.

44.-52. lp.).

Salas novada dome 2019. gada 25. jūlijā pieņēma

lēmumu neatbalstīt Salas novada pievienošanu Jēkabpils novadam,

citstarp norādot, ka līdz šim pašvaldība ir spējusi pildīt visas

tai noteiktās funkcijas un Ministrijas apkopotie dati neliecina,

ka reforma sasniegs tās mērķi. Arī domes 2019. gada

28. novembra lēmumā ietverts viedoklis, ka Salas novads

saglabājams kā patstāvīga pašvaldība, bet, ja tas nav iespējams,

tad apvienojams ar Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils un Viesītes

novadiem vai arī būtu veidojams jauns - Sēlijas - novads. Šis

lēmums nosūtīts Saeimai (sk. lietas materiālu

1. sēj. 51.-52. lp., 55. lp. un

57. lp.).

Salas novada domes priekšsēdētāja Komisijas 2020. gada

14. februāra sēdē norādīja, ka ar novadu robežu grozīšanu

nevar uzlabot valsts attīstību vai cilvēku labklājību, turklāt

neviens Ministrijas pārstāvis pašvaldībā nav bijis un iedzīvotāju

viedoklis nav uzklausīts. Domes priekšsēdētājas viedoklis par

Jēkabpils valstspilsētu kā atsevišķu pašvaldību tika uzklausīts

arī Komisijas 2020. gada 12. maija sēdē pirms

Likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā (sk. Saeimas

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada

14. februāra un 12. maija sēžu audioierakstus lietas

materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 13 un Nr. 26,

pieejami: www.saeima.lv).

Salas novada dome norāda, ka tā nav rīkojusi novada

iedzīvotāju aptauju, jo bija informēta par to, ka vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apturējis Ikšķiles

novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu, un tādēļ neesot bijis

zināms, vai aptaujas veidā drīkst noskaidrot iedzīvotāju

viedokli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tieši pašvaldības

domes kompetencē ir iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana reformas

sagatavošanas laikā, lai darītu to zināmu valsts institūcijām

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 23.3. punktu).

Salas novada dome nenoskaidroja iedzīvotāju viedokli, tomēr

novada iedzīvotāji to apkopoja paši. Proti, pret Ministrijas

piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu tika

savākti un domei iesniegti 584 iedzīvotāju paraksti

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 51.-54. lp.).

2019. gada sākumā Salas novadā bija 3647 iedzīvotāji

(sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā,

pieejama: www.pmlp.gov.lv). Tātad Salas novada domei

iedzīvotāju viedoklis bija zināms un par to tika informēta arī

Ministrija un Komisija.

Tādējādi Salas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

17.2. Salas novada dome reformas sagatavošanas un

Likumprojekta izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās

valsts institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu,

tostarp par vēlmi saglabāt Salas novadu kā patstāvīgu pašvaldību

vai arī apvienoties ar citām pašvaldībām Sēlijas novadā.

Ministrijai bija zināms Salas novada pašvaldības viedoklis par

piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, jo tas

bija pievienots Pašvaldību savienības 2019. gada

18. aprīļa atzinumam. Tāpat Ministrija saņēma arī Salas

novada domes 2019. gada 25. jūlija lēmumu

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 57.-65. lp.).

Ministrija konsultējās ar Salas novada pašvaldību par

priekšlikumu nesaglabāt Salas novadu kā patstāvīgu pašvaldību,

bet iekļaut to jaunajā Jēkabpils novadā. Uzaicinājums uz

2019. gada 19. jūnijā Jēkabpilī rīkotajām

konsultācijām, citstarp arī ar Salas novada pašvaldību, tika

nosūtīts 2019. gada 27. maijā (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 42.-43. lp.). Šo konsultāciju

laikā Salas novada domes priekšsēdētāja pauda negatīvu viedokli

par piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājumu.

Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

saņēma Salas novada domes 2019. gada 2. decembra

vēstuli, kurai pievienoti Salas novada domes 2019. gada

25. jūlija un 28. novembra lēmumi. Salas novada dome

2020. gada 3. martā nosūtīja Komisijai, visām Saeimas

frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem vēstuli, kurā

norādīts, ka Likumprojekts nevar tikt virzīts tālāk, jo nav ņemts

vērā pašvaldības viedoklis un nav sniegtas atbildes uz būtiskiem

jautājumiem par plānoto reformu. Arī domes 2020. gada

24. marta vēstulē jau minētajiem adresātiem un Pašvaldību

savienībai norādīts, ka Salas novads saglabājams kā patstāvīga

pašvaldība, bet, ja tas nav iespējams, apvienojams ar Aknīstes,

Jēkabpils, Krustpils un Viesītes novadiem vai arī būtu

izveidojams jauns - Sēlijas - novads (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 11.-17. lp.). Salas novada domes

priekšsēdētāja tika uzklausīta arī Komisijas sēdē. Pieņemot

Administratīvo teritoriju likumu, attiecībā uz Salas novadu tika

saglabāts tāds pats administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājums, kādu jau sākotnēji piedāvāja Ministrija.

Tādējādi Salas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

Salas novadu.

17.3. Ministrija norāda, ka tā, vērtējot Salas novada

domes priekšlikumus, secinājusi, ka tie neatbilst reformas mērķim

un novadu veidošanas kritērijiem, tostarp Salas novads tā

līdzšinējās robežās neietver reģionālās vai nacionālās nozīmes

attīstības centru. Arī skolēnu skaits novadā neesot pietiekams,

lai varētu tikt izveidota perspektīva vidusskola, un iedzīvotāju

skaits kopumā neliecinot par iespēju nodrošināt teritorijas

ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt nozīmīgas

investīcijas (sk. lietas materiālu 2. sēj.

57.-65. lp.).

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Salas novadu tika vērtēti un

apspriesti Komisijas 2020. gada 14. februāra sēdē,

izskatot jautājumu par Jēkabpils novada izveidi. Šajā sēdē

Ministrijas pārstāvis informēja, ka tām pašvaldībām, kuras, kā

paredzēts, veidos jauno Jēkabpils novada pašvaldību, jau ir

iedibināta sadarbība izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskā

transporta, civilās aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas

jomā, turklāt tās ir kopīgi dibinājušas biedrības. Tika norādīts

arī tas, ka jaunā Jēkabpils novada pašvaldība spēs izpildīt visus

tai noteiktos uzdevumus. Salas novada domes priekšsēdētāja pauda

viedokli, ka novadu robežu mainīšana neatrisinās ekonomiskās

attīstības problēmas, un vērsa uzmanību uz to, ka Salas novadam,

atšķirībā no Jēkabpils pilsētas un novada, gandrīz nav

parādsaistību. Ministrijas pārstāvis, atbildot uz šo argumentu,

norādīja, ka pilsētai, kura nav apvienota ar apkārtējiem

novadiem, ir nepieciešamas daudz lielākas investīcijas, jo

apkārtējo novadu iedzīvotāji izmanto pilsētas infrastruktūru un

dodas uz pilsētu saņemt pakalpojumus. Tāpēc esot nepieciešams

tas, lai pilsēta ar apkārtējiem novadiem veidotu vienotu

ekonomisko telpu. Turklāt, ņemot vērā iedzīvotāju skaita

samazināšanos gandrīz visos novados, vajagot racionalizēt

pašvaldību līdzekļu izmantošanu un padarīt pārvaldi efektīvāku.

Diskusijā piedalījās arī Komisijas locekļi, Pašvaldību savienības

pārstāvis un citi klātesošie. Priekšlikumi saglabāt Salas novadu

kā patstāvīgu pašvaldību Komisijas sēdēs tika noraidīti

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 14. februāra un 12. maija

sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus

Nr. 13 un Nr. 26, pieejami: www.saeima.lv).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz Salas novadu, tika atsaukti. Savukārt

2020. gada 3. jūnijā trešajā lasījumā Saeima, lemjot ar

balsojumu, noraidīja priekšlikumus par Salas novada kā

patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu un atbalstīja Salas novada

pievienošanu Jēkabpils novadam (sk. Saeimas

2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un

2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes

2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada

3. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un

3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu

reģistrā).

Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas attiecās uz

Salas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un

arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

esošo informāciju, bet tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

Tādējādi konsultēšanās procesā Salas novada pašvaldības

priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju likuma pielikuma

19.18. un 19.20. apakšpunkta izstrādes un

izskatīšanas procesā konsultēšanās ar Salas novada pašvaldību

notika atbilstoši tiesību normām.