19. punkts

1Pēc Alojas novada domes ieskata, tās apstrīdēto

2normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

3konsultācijas ar pašvaldību. Turklāt Ministrijas rīkotajās

4konsultācijās neesot sniegtas atbildes pēc būtības uz pašvaldības

5deputātu jautājumiem.

619.1. Limbažos 2019. gada 25. jūlijā notika

7Ministrijas organizētās konsultācijas ar visu to pašvaldību

8domēm, kuras bija paredzēts apvienot Limbažu novadā. Šo

9konsultāciju laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut

10Alojas novadu Limbažu novadā (sk. lietas materiālu

118. sēj. 134.-138. lp.).

12Alojas novada dome 2019. gada 1. augustā nosūtīja

13Ministrijai vēstuli, norādot uz to, ka konsultāciju process nav

14bijis kvalitatīvs, un uzdodot papildu jautājumus par reformas

15ietekmi uz novada iedzīvotājiem (sk. lietas materiālu

1616. sēj. 15.-21. lp.).

17No 2019. gada 31. oktobra līdz 14. novembrim

18Alojas novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju, lai

19noskaidrotu, vai iedzīvotāji vēlas saglabāt Alojas novadu kā

20patstāvīgu pašvaldību vai arī atbalsta Ministrijas piedāvāto

21administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu vai citus

22iespējamos novadu apvienošanas variantus. Aptaujā piedalījās

23235 iedzīvotāji, no tiem 65,2 procenti atbalstīja

24Alojas novada statusa saglabāšanu (sk. lietas materiālu

2516. sēj. 50.-53. lp.). 2019. gada sākumā

26Alojas novadā bija 4973 iedzīvotāji

27(sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā,

28pieejama: www.pmlp.gov.lv).

29Ņemot vērā aptaujas rezultātus, Alojas novada dome

302019. gada 28. novembrī pieņēma lēmumu neatbalstīt

31Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam (sk. lietas

32materiālu 16. sēj. 50.-53. lp.). Savukārt

332019. gada 11. decembrī dome pieņēma lēmumu, kurā pauda

34viedokli par Likumprojektu un ierosināja tajā izdarīt vairākus

35grozījumus (sk. lietas materiālu 16. sēj.

3654.-59. lp.). 2020. gada 3. martā Alojas

37novada dome visām Saeimas frakcijām nosūtīja vēstuli, kurā

38norādīts, ka ne par vienu priekšlikumu, kas attiecas uz Alojas

39novadu un Limbažu novadu, Ministrija nav sniegusi pietiekamu

40informāciju, lai Komisijas locekļi varētu pieņemt izvērtētus un

41pamatotus lēmumus. Tāpat arī pašvaldības deputātiem neesot dota

42iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes pēc būtības

43(sk. lietas materiālu 16. sēj.

4465.-69. lp.).

45Komisijā pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā tika

46izskatīti dažādi priekšlikumi, kas saistīti ar jauno Limbažu

47novadu un tātad arī ar Alojas novadu. Alojas novada domes

48priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada 11. un

4925. februāra sēdēs un informēja klātesošos par pašvaldības

50iedzīvotāju aptaujā noskaidroto viedokli, uzsverot, ka Limbažu

51novada izveidošana joprojām nav pienācīgi pamatota. Komisijas

522020. gada 21. aprīļa un 6. maija sēdēs Alojas

53novada domes priekšsēdētājs atkārtoti norādīja, ka joprojām nav

54pamatojuma nevienam priekšlikumam, kas attiecas uz Limbažu novadu

55(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

56komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra,

5721. aprīļa un 6. maija sēžu audioierakstus lietas

58materiālu 1. sēj., kā arī protokolus Nr. 12,

59Nr. 16, Nr. 21 un Nr. 24, pieejami:

60www.saeima.lv).

61Tādējādi Alojas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

62sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

63atbildīgajām valsts institūcijām.

6419.2. Alojas novada dome Likumprojekta izstrādes un

65izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

66institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu.

67Ministrija norādījusi, ka Alojas novada dome līdz

68Likumprojekta iesniegšanai Saeimā nebija tai rakstveidā sniegusi

69savu viedokli par Ministrijas piedāvāto administratīvi

70teritoriālā iedalījuma risinājumu. Tomēr Ministrijai esot bijis

71zināms Alojas novada domes viedoklis, jo 2019. gada

7225. jūlijā Limbažos tika rīkotas konsultācijas citstarp arī

73ar Alojas novada pašvaldību. Uzaicinājums uz konsultācijām

74nosūtīts 2019. gada 18. jūnijā (sk. lietas

75materiālu 8. sēj. 132.-133. lp.). Konsultāciju

76laikā Alojas novada domes deputāti par Ministrijas piedāvāto

77administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli pauduši negatīvu

78viedokli, bet viens deputāts tomēr attiecīgo piedāvājumu

79atbalstījis, norādot, ka arī lielu teritoriju ir iespējams labi

80pārvaldīt un daudz kas atkarīgs no pašvaldības vadītājiem. Alojas

81novada dome esot Ministrijai nosūtījusi arī savu 2019. gada

821. augusta vēstuli ar vairākiem jautājumiem par reformas

83ietvaros piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma

84risinājumu (sk. lietas materiālu 16. sēj.

8592.-100. lp.).

86Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

87saņēma Alojas novada domes 2019. gada 11. decembra

88vēstuli, kurai pievienoti domes 2019. gada 28. novembra

89un 11. decembra lēmumi. Tajos sniegta informācija par

90iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, izteikts viedoklis par reformu

91un pašvaldību skarošajām izmaiņām (sk. lietas materiālu

9216. sēj. 80.-87. lp.). Alojas novada domes

93priekšsēdētājs uzklausīts arī vairākās Komisijas sēdēs. Lai gan

94Administratīvo teritoriju likumā pieņemtais administratīvi

95teritoriālā iedalījuma risinājums attiecībā uz Limbažu novada

96sastāvu atšķīrās no sākotnējā Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas

97attiecībā uz līdzšinējā Alojas novada atrašanos Limbažu novada

98sastāvā netika veiktas.

99Tādējādi Alojas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

100saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

101administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

102Alojas novadu.

10319.3. Ministrija norāda, ka nav saņēmusi alternatīvus

104priekšlikumus no Alojas novada pašvaldības.

105No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

106priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Alojas novadu tika vērtēti

107un apspriesti Komisijas 2020. gada 11. un

10825. februāra sēdēs. Komisijas 2020. gada

10911. februāra sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza pamatojumu

110jaunā Limbažu novada izveidei. Alojas novada domes

111priekšsēdētājs, atsaucoties uz veikto iedzīvotāju aptauju,

112informēja, ka novada dome pieņēmusi lēmumu neatbalstīt

113Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma

114risinājumu. Pēc Komisijā notikušajām diskusijām priekšlikumi par

115Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu netika

116atbalstīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

117reformas komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra

118sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus

119Nr. 12 un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv).

120Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

121kas attiecās uz Alojas novada kā uz patstāvīgas pašvaldības

122saglabāšanu, tika noraidīti vai atsaukti. Savukārt trešajā

123lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, noraidīja priekšlikumus par

124Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu un

125atbalstīja Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam

126(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

1272020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

12813. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

129(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

130turpinājuma 2020. gada 9. jūnijā stenogrammu, kā arī

131Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

132priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

133"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

134izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

135likumprojektu reģistrā).

136Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

137Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un

138arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

139esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

140Tādējādi konsultēšanās procesā Alojas novada pašvaldības

141priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

142Līdz ar to Administratīvo teritoriju

143likuma pielikuma 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.15. un

14423.16. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā

145konsultēšanās ar Alojas novada pašvaldību notika atbilstoši

146tiesību normām.