19. pants

Pēc Alojas novada domes ieskata, tās apstrīdēto

normu izstrādes un izskatīšanas laikā nav notikušas pienācīgas

konsultācijas ar pašvaldību. Turklāt Ministrijas rīkotajās

konsultācijās neesot sniegtas atbildes pēc būtības uz pašvaldības

deputātu jautājumiem.

19.1. Limbažos 2019. gada 25. jūlijā notika

Ministrijas organizētās konsultācijas ar visu to pašvaldību

domēm, kuras bija paredzēts apvienot Limbažu novadā. Šo

konsultāciju laikā Ministrija prezentēja priekšlikumu iekļaut

Alojas novadu Limbažu novadā (sk. lietas materiālu

8. sēj. 134.-138. lp.).

Alojas novada dome 2019. gada 1. augustā nosūtīja

Ministrijai vēstuli, norādot uz to, ka konsultāciju process nav

bijis kvalitatīvs, un uzdodot papildu jautājumus par reformas

ietekmi uz novada iedzīvotājiem (sk. lietas materiālu

16. sēj. 15.-21. lp.).

No 2019. gada 31. oktobra līdz 14. novembrim

Alojas novada dome organizēja iedzīvotāju aptauju, lai

noskaidrotu, vai iedzīvotāji vēlas saglabāt Alojas novadu kā

patstāvīgu pašvaldību vai arī atbalsta Ministrijas piedāvāto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu vai citus

iespējamos novadu apvienošanas variantus. Aptaujā piedalījās

235 iedzīvotāji, no tiem 65,2 procenti atbalstīja

Alojas novada statusa saglabāšanu (sk. lietas materiālu

16. sēj. 50.-53. lp.). 2019. gada sākumā

Alojas novadā bija 4973 iedzīvotāji

(sk.: Iedzīvotāju reģistra statistika 2019. gadā,

pieejama: www.pmlp.gov.lv).

Ņemot vērā aptaujas rezultātus, Alojas novada dome

2019. gada 28. novembrī pieņēma lēmumu neatbalstīt

Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam (sk. lietas

materiālu 16. sēj. 50.-53. lp.). Savukārt

2019. gada 11. decembrī dome pieņēma lēmumu, kurā pauda

viedokli par Likumprojektu un ierosināja tajā izdarīt vairākus

grozījumus (sk. lietas materiālu 16. sēj.

54.-59. lp.). 2020. gada 3. martā Alojas

novada dome visām Saeimas frakcijām nosūtīja vēstuli, kurā

norādīts, ka ne par vienu priekšlikumu, kas attiecas uz Alojas

novadu un Limbažu novadu, Ministrija nav sniegusi pietiekamu

informāciju, lai Komisijas locekļi varētu pieņemt izvērtētus un

pamatotus lēmumus. Tāpat arī pašvaldības deputātiem neesot dota

iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes pēc būtības

(sk. lietas materiālu 16. sēj.

65.-69. lp.).

Komisijā pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā tika

izskatīti dažādi priekšlikumi, kas saistīti ar jauno Limbažu

novadu un tātad arī ar Alojas novadu. Alojas novada domes

priekšsēdētājs piedalījās Komisijas 2020. gada 11. un

25. februāra sēdēs un informēja klātesošos par pašvaldības

iedzīvotāju aptaujā noskaidroto viedokli, uzsverot, ka Limbažu

novada izveidošana joprojām nav pienācīgi pamatota. Komisijas

2020. gada 21. aprīļa un 6. maija sēdēs Alojas

novada domes priekšsēdētājs atkārtoti norādīja, ka joprojām nav

pamatojuma nevienam priekšlikumam, kas attiecas uz Limbažu novadu

(sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas

komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra,

21. aprīļa un 6. maija sēžu audioierakstus lietas

materiālu 1. sēj., kā arī protokolus Nr. 12,

Nr. 16, Nr. 21 un Nr. 24, pieejami:

www.saeima.lv).

Tādējādi Alojas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

sagatavot savu viedokli un iesniegt priekšlikumus un iebildumus

atbildīgajām valsts institūcijām.

19.2. Alojas novada dome Likumprojekta izstrādes un

izskatīšanas laikā vairākkārt informēja atbildīgās valsts

institūcijas par savu viedokli attiecībā uz reformu.

Ministrija norādījusi, ka Alojas novada dome līdz

Likumprojekta iesniegšanai Saeimā nebija tai rakstveidā sniegusi

savu viedokli par Ministrijas piedāvāto administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājumu. Tomēr Ministrijai esot bijis

zināms Alojas novada domes viedoklis, jo 2019. gada

25. jūlijā Limbažos tika rīkotas konsultācijas citstarp arī

ar Alojas novada pašvaldību. Uzaicinājums uz konsultācijām

nosūtīts 2019. gada 18. jūnijā (sk. lietas

materiālu 8. sēj. 132.-133. lp.). Konsultāciju

laikā Alojas novada domes deputāti par Ministrijas piedāvāto

administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli pauduši negatīvu

viedokli, bet viens deputāts tomēr attiecīgo piedāvājumu

atbalstījis, norādot, ka arī lielu teritoriju ir iespējams labi

pārvaldīt un daudz kas atkarīgs no pašvaldības vadītājiem. Alojas

novada dome esot Ministrijai nosūtījusi arī savu 2019. gada

1. augusta vēstuli ar vairākiem jautājumiem par reformas

ietvaros piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājumu (sk. lietas materiālu 16. sēj.

92.-100. lp.).

Komisija pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

saņēma Alojas novada domes 2019. gada 11. decembra

vēstuli, kurai pievienoti domes 2019. gada 28. novembra

un 11. decembra lēmumi. Tajos sniegta informācija par

iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, izteikts viedoklis par reformu

un pašvaldību skarošajām izmaiņām (sk. lietas materiālu

16. sēj. 80.-87. lp.). Alojas novada domes

priekšsēdētājs uzklausīts arī vairākās Komisijas sēdēs. Lai gan

Administratīvo teritoriju likumā pieņemtais administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājums attiecībā uz Limbažu novada

sastāvu atšķīrās no sākotnējā Ministrijas piedāvājuma, izmaiņas

attiecībā uz līdzšinējā Alojas novada atrašanos Limbažu novada

sastāvā netika veiktas.

Tādējādi Alojas novada iedzīvotājiem un domei bija iespēja

saprātīgā laikposmā sagatavot savu viedokli par plānoto

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu attiecībā uz

Alojas novadu.

19.3. Ministrija norāda, ka nav saņēmusi alternatīvus

priekšlikumus no Alojas novada pašvaldības.

No Komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem secināms, ka

priekšlikumi attiecībā uz līdzšinējo Alojas novadu tika vērtēti

un apspriesti Komisijas 2020. gada 11. un

25. februāra sēdēs. Komisijas 2020. gada

11. februāra sēdē Ministrijas pārstāvis sniedza pamatojumu

jaunā Limbažu novada izveidei. Alojas novada domes

priekšsēdētājs, atsaucoties uz veikto iedzīvotāju aptauju,

informēja, ka novada dome pieņēmusi lēmumu neatbalstīt

Ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājumu. Pēc Komisijā notikušajām diskusijām priekšlikumi par

Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu netika

atbalstīti (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas 2020. gada 11. un 25. februāra

sēžu audioierakstus lietas materiālu 1. sēj. un protokolus

Nr. 12 un Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv).

Izskatot Likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā, priekšlikumi,

kas attiecās uz Alojas novada kā uz patstāvīgas pašvaldības

saglabāšanu, tika noraidīti vai atsaukti. Savukārt trešajā

lasījumā Saeima, lemjot ar balsojumu, noraidīja priekšlikumus par

Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu un

atbalstīja Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam

(sk. Saeimas 2020. gada devītās sēdes

2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

13. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

turpinājuma 2020. gada 9. jūnijā stenogrammu, kā arī

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

likumprojektu reģistrā).

Satversmes tiesa secina, ka priekšlikumi, kas bija vērsti uz

Alojas novada kā patstāvīgas pašvaldības pastāvēšanu, Komisijā un

arī Saeimas sēdēs tika izvērtēti, ņemot vērā deputātu rīcībā

esošo informāciju, tomēr tie tika noraidīti, lemjot ar balsojumu.

Tādējādi konsultēšanās procesā Alojas novada pašvaldības

priekšlikumi un iebildumi tika izvērtēti.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 23.3., 23.4., 23.5., 23.6., 23.15. un

23.16. apakšpunkta izstrādes un izskatīšanas procesā

konsultēšanās ar Alojas novada pašvaldību notika atbilstoši

tiesību normām.