25. punkts

1Līdzšinējā Jaunjelgavas novada pašvaldības

2teritorija ir noteikta ar 2008. gada Administratīvo

3teritoriju likuma 2. pielikuma 38. punktu. Atbilstoši

4tam Jaunjelgavas novadu veido Jaunjelgavas pilsēta, kā arī

5Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes

6pagasti. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju likuma pielikuma

78.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19. un 8.20. apakšpunktu

8līdzšinējais Jaunjelgavas novads tiek iekļauts Aizkraukles

9novadā.

10Jaunjelgavas novada dome Likumprojekta izstrādes un

11izskatīšanas laikā izteikusi viedokli, ka Jaunjelgavas novads

12būtu jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība vai tam jāapvienojas ar

13citām Sēlijā esošajām pašvaldībām. Jaunjelgavas novads spējot

14pildīt savas autonomās funkcijas, un reforma pasliktināšot

15pakalpojumu pieejamību tā iedzīvotājiem.

16Ministrija norāda, ka Jaunjelgavas novads Ministru kabineta

172019. gada 14. maija informatīvā ziņojuma sagatavošanas

18brīdī neatbilda 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

197. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, proti,

20Jaunjelgavas pilsētā 2018. gadā bijuši

211836 iedzīvotāji. Līdzšinējā Jaunjelgavas novada

22pievienošana jaunajam Aizkraukles novadam atbilstot reformas

23mērķim, jo reģionālās nozīmes attīstības centrs - Aizkraukle -

24tiek sasaistīts ar lauku teritorijām, citstarp radot

25priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai un pašvaldības

26spējai piesaistīt investīcijas. Turklāt Aizkraukles pilsēta esot

27Jaunjelgavas novadam kopumā tuvākais reģionālās nozīmes

28attīstības centrs, un, analizējot iedzīvotāju paradumus un

29pašvaldību jau iedibinātās sadarbības saiknes, neesot gūts

30apliecinājums tam, ka Jaunjelgavas novads būtu iekļaujams citā,

31nevis Aizkraukles novadā. Lietas materiālos esošajos dokumentos

32arī uzsvērts, ka Jaunjelgavas novads un pārējās Aizkraukles

33novadā apvienojamās pašvaldības - Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu,

34Neretas un Skrīveru novadi - jau šobrīd sadarbojas gan dažādu

35pakalpojumu nodrošināšanā, gan veidojot civilās aizsardzības

36sadarbības teritoriju, gan arī citās jomās (sk. lietas

37materiālu 15. sēj. 48.-50. lp.).

38Satversmes tiesa ir atzinusi: kritērijs, kas prasa, lai novada

39teritorijā būtu valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikts

40reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, ir viens no

41svarīgākajiem uz ilgtspējīgu, policentrisku valsts

42sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem

43(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

44sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 28.1. punktu).

45Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz

462030. gadam (Latvija 2030) attīstības centrs ir

47teritorija, kurā ir resursu, tostarp cilvēkresursu, sociālo un

48ekonomisko aktivitāšu koncentrācija un kura veicina apkārtējās

49teritorijas attīstību. Valsts nozīmīgāko (primāro) attīstības

50centru tīklu veido starptautiskas, nacionālas un reģionālas

51nozīmes attīstības centri, jo tajos koncentrējas lielākā daļa

52valsts iedzīvotāju, ekonomiskā un sociālā aktivitāte. Reģionālās

53nozīmes attīstības centri ir pilsētas, kuras ir nozīmīgi

54attiecīgā reģiona kultūras vai ražošanas centri ar attīstītu

55sociālo infrastruktūru un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu.

56Šādi attīstības centri citstarp ir Aizkraukle, Balvi, Bauska,

57Dobele, Limbaži un Tukums. Savukārt nacionālās nozīmes attīstības

58centri ir lielākās pilsētas, kurās ir attīstīta rūpniecība,

59transports, sabiedriskie pakalpojumi un sociālā infrastruktūra.

60Nacionālās nozīmes attīstības centra statuss citstarp ir

61Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij un Valmierai

62(sk. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz

632030. gadam 314., 321. un 328. punktu).

64Līdzšinējā Jaunjelgavas novadā nav reģionālās vai nacionālās

65nozīmes attīstības centra. Tādējādi Jaunjelgavas novada kā

66patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no

67reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada

68teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

69centram.

70Reformas sagatavošanas un Likumprojekta izskatīšanas laikā

71Jaunjelgavas novada dome arī izteica atbalstu jauna - Sēlijas -

72novada izveidei, kurā tiktu apvienoti vairāki vēsturiskās Sēlijas

73teritorijā ietilpstošie novadi. Priekšlikumu par Sēlijas novada

74izveidi pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

75iesniedza partiju apvienības "Zaļo un Zemnieku

76savienība" frakcija, bet pirms Likumprojekta izskatīšanas

77trešajā lasījumā - deputāts Viktors Valainis. Jautājums par

78iespējamo Sēlijas novada izveidi tika apspriests Komisijas

792020. gada 31. janvāra, kā arī 14. un

8025. februāra sēdēs. Uzmanība tika pievērsta gan tam, ka šajā

81novadā, ja tāds tiktu izveidots, nebūtu attīstības centra, gan

82arī priekšlikumiem par to, kura apdzīvotā vieta varētu kļūt par

83Sēlijas novada administratīvo centru. Komisija un vēlāk arī

84Saeima ne otrajā, ne trešajā lasījumā priekšlikumu par Sēlijas

85novada izveidi neatbalstīja (sk. Saeimas Administratīvi

86teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra,

87kā arī 14. un 25. februāra sēžu audioierakstus lietas

88materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 9, Nr. 13 un

89Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv, kā arī apkopotos

90priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

91"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

92izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

93likumprojektu reģistrā).

94Nevienā no Sēlijas novadā potenciāli apvienojamiem novadiem

95Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā nebija reģionālās

96vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Sēlijas novada

97izveidošana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem

98kritērijiem, saskaņā ar kuru novada teritorijā jābūt reģionālās

99vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Likumprojekta

100izstrādes un izskatīšanas laikā netika sniegti tādi racionāli

101apsvērumi, kas pamatotu atkāpšanos no reformas mērķa un minētā

102kritērija. Turklāt Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevējs

103piederību latviešu vēsturiskajām zemēm nebija noteicis par

104administratīvi teritoriālās reformas kritēriju. Tādējādi norādes

105uz šo piederību nav saistāmas ar reformas rezultātā izveidoto

106pašvaldību teritorijām (sk. Satversmes tiesas

1072021. gada 28. maija sprieduma lietā

108Nr. 2020-43-0106 14.2. punktu). Likumdevējs ir

109iecerējis iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanu, kā arī

110kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību

111regulēt ar atsevišķu likumu (sk. Administratīvo

112teritoriju likuma 3. panta otro daļu). Saeima Latviešu

113vēsturisko zemju likumu pieņēma 2021. gada 16. jūnijā

114(sk. Saeimas 2021. gada četrdesmit pirmās

115(attālinātās ārkārtas) sēdes 2021. gada 16. jūnijā

116stenogrammu, kā arī likumprojektu Nr. 788/Lp13

117"Latviešu vēsturisko zemju likums" un apkopotos

118priekšlikumus tā izskatīšanai 3. lasījumā, pieejami Saeimas

119likumprojektu reģistrā).

120Savukārt jaunais Aizkraukles novads, kurā iekļauts arī

121līdzšinējais Jaunjelgavas novads, atbilst reformas pamatā

122esošajiem kritērijiem. Jaunais Aizkraukles novads ir ģeogrāfiski

123vienots, tā teritorijā ir reģionālās nozīmes attīstības centrs -

124Aizkraukle. Reformas sagatavošanas gaitā ir vērtēta novada

125ekonomiskā ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības,

126veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā

127transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus.

128Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot vairākus

129iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un

130ņemot vērā Jaunjelgavas novada situāciju un iedzīvotāju

131intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un

132kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma

133risinājumu.

134Tādējādi, lemjot par līdzšinējā

135Jaunjelgavas novada iekļaušanu Aizkraukles novadā, likumdevējs ir

136ievērojis reformas mērķi un kritērijus.