25. pants

Līdzšinējā Jaunjelgavas novada pašvaldības

teritorija ir noteikta ar 2008. gada Administratīvo

teritoriju likuma 2. pielikuma 38. punktu. Atbilstoši

tam Jaunjelgavas novadu veido Jaunjelgavas pilsēta, kā arī

Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes

pagasti. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju likuma pielikuma

8.5., 8.7., 8.8., 8.16., 8.17., 8.19. un 8.20. apakšpunktu

līdzšinējais Jaunjelgavas novads tiek iekļauts Aizkraukles

novadā.

Jaunjelgavas novada dome Likumprojekta izstrādes un

izskatīšanas laikā izteikusi viedokli, ka Jaunjelgavas novads

būtu jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība vai tam jāapvienojas ar

citām Sēlijā esošajām pašvaldībām. Jaunjelgavas novads spējot

pildīt savas autonomās funkcijas, un reforma pasliktināšot

pakalpojumu pieejamību tā iedzīvotājiem.

Ministrija norāda, ka Jaunjelgavas novads Ministru kabineta

2019. gada 14. maija informatīvā ziņojuma sagatavošanas

brīdī neatbilda 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

7. panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, proti,

Jaunjelgavas pilsētā 2018. gadā bijuši

1836 iedzīvotāji. Līdzšinējā Jaunjelgavas novada

pievienošana jaunajam Aizkraukles novadam atbilstot reformas

mērķim, jo reģionālās nozīmes attīstības centrs - Aizkraukle -

tiek sasaistīts ar lauku teritorijām, citstarp radot

priekšnoteikumus tautsaimniecības attīstībai un pašvaldības

spējai piesaistīt investīcijas. Turklāt Aizkraukles pilsēta esot

Jaunjelgavas novadam kopumā tuvākais reģionālās nozīmes

attīstības centrs, un, analizējot iedzīvotāju paradumus un

pašvaldību jau iedibinātās sadarbības saiknes, neesot gūts

apliecinājums tam, ka Jaunjelgavas novads būtu iekļaujams citā,

nevis Aizkraukles novadā. Lietas materiālos esošajos dokumentos

arī uzsvērts, ka Jaunjelgavas novads un pārējās Aizkraukles

novadā apvienojamās pašvaldības - Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņu,

Neretas un Skrīveru novadi - jau šobrīd sadarbojas gan dažādu

pakalpojumu nodrošināšanā, gan veidojot civilās aizsardzības

sadarbības teritoriju, gan arī citās jomās (sk. lietas

materiālu 15. sēj. 48.-50. lp.).

Satversmes tiesa ir atzinusi: kritērijs, kas prasa, lai novada

teritorijā būtu valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikts

reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, ir viens no

svarīgākajiem uz ilgtspējīgu, policentrisku valsts

sociālekonomisko attīstību vērstajiem reformas kritērijiem

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 28.1. punktu).

Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz

2030. gadam (Latvija 2030) attīstības centrs ir

teritorija, kurā ir resursu, tostarp cilvēkresursu, sociālo un

ekonomisko aktivitāšu koncentrācija un kura veicina apkārtējās

teritorijas attīstību. Valsts nozīmīgāko (primāro) attīstības

centru tīklu veido starptautiskas, nacionālas un reģionālas

nozīmes attīstības centri, jo tajos koncentrējas lielākā daļa

valsts iedzīvotāju, ekonomiskā un sociālā aktivitāte. Reģionālās

nozīmes attīstības centri ir pilsētas, kuras ir nozīmīgi

attiecīgā reģiona kultūras vai ražošanas centri ar attīstītu

sociālo infrastruktūru un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu.

Šādi attīstības centri citstarp ir Aizkraukle, Balvi, Bauska,

Dobele, Limbaži un Tukums. Savukārt nacionālās nozīmes attīstības

centri ir lielākās pilsētas, kurās ir attīstīta rūpniecība,

transports, sabiedriskie pakalpojumi un sociālā infrastruktūra.

Nacionālās nozīmes attīstības centra statuss citstarp ir

Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij un Valmierai

(sk. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz

2030. gadam 314., 321. un 328. punktu).

Līdzšinējā Jaunjelgavas novadā nav reģionālās vai nacionālās

nozīmes attīstības centra. Tādējādi Jaunjelgavas novada kā

patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no

reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada

teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

centram.

Reformas sagatavošanas un Likumprojekta izskatīšanas laikā

Jaunjelgavas novada dome arī izteica atbalstu jauna - Sēlijas -

novada izveidei, kurā tiktu apvienoti vairāki vēsturiskās Sēlijas

teritorijā ietilpstošie novadi. Priekšlikumu par Sēlijas novada

izveidi pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā

iesniedza partiju apvienības "Zaļo un Zemnieku

savienība" frakcija, bet pirms Likumprojekta izskatīšanas

trešajā lasījumā - deputāts Viktors Valainis. Jautājums par

iespējamo Sēlijas novada izveidi tika apspriests Komisijas

2020. gada 31. janvāra, kā arī 14. un

25. februāra sēdēs. Uzmanība tika pievērsta gan tam, ka šajā

novadā, ja tāds tiktu izveidots, nebūtu attīstības centra, gan

arī priekšlikumiem par to, kura apdzīvotā vieta varētu kļūt par

Sēlijas novada administratīvo centru. Komisija un vēlāk arī

Saeima ne otrajā, ne trešajā lasījumā priekšlikumu par Sēlijas

novada izveidi neatbalstīja (sk. Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra,

kā arī 14. un 25. februāra sēžu audioierakstus lietas

materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 9, Nr. 13 un

Nr. 16, pieejami: www.saeima.lv, kā arī apkopotos

priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

likumprojektu reģistrā).

Nevienā no Sēlijas novadā potenciāli apvienojamiem novadiem

Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā nebija reģionālās

vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Sēlijas novada

izveidošana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem

kritērijiem, saskaņā ar kuru novada teritorijā jābūt reģionālās

vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Likumprojekta

izstrādes un izskatīšanas laikā netika sniegti tādi racionāli

apsvērumi, kas pamatotu atkāpšanos no reformas mērķa un minētā

kritērija. Turklāt Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevējs

piederību latviešu vēsturiskajām zemēm nebija noteicis par

administratīvi teritoriālās reformas kritēriju. Tādējādi norādes

uz šo piederību nav saistāmas ar reformas rezultātā izveidoto

pašvaldību teritorijām (sk. Satversmes tiesas

2021. gada 28. maija sprieduma lietā

Nr. 2020-43-0106 14.2. punktu). Likumdevējs ir

iecerējis iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanu, kā arī

kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību

regulēt ar atsevišķu likumu (sk. Administratīvo

teritoriju likuma 3. panta otro daļu). Saeima Latviešu

vēsturisko zemju likumu pieņēma 2021. gada 16. jūnijā

(sk. Saeimas 2021. gada četrdesmit pirmās

(attālinātās ārkārtas) sēdes 2021. gada 16. jūnijā

stenogrammu, kā arī likumprojektu Nr. 788/Lp13

"Latviešu vēsturisko zemju likums" un apkopotos

priekšlikumus tā izskatīšanai 3. lasījumā, pieejami Saeimas

likumprojektu reģistrā).

Savukārt jaunais Aizkraukles novads, kurā iekļauts arī

līdzšinējais Jaunjelgavas novads, atbilst reformas pamatā

esošajiem kritērijiem. Jaunais Aizkraukles novads ir ģeogrāfiski

vienots, tā teritorijā ir reģionālās nozīmes attīstības centrs -

Aizkraukle. Reformas sagatavošanas gaitā ir vērtēta novada

ekonomiskā ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības,

veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā

transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus.

Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot vairākus

iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un

ņemot vērā Jaunjelgavas novada situāciju un iedzīvotāju

intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas mērķim un

kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājumu.

Tādējādi, lemjot par līdzšinējā

Jaunjelgavas novada iekļaušanu Aizkraukles novadā, likumdevējs ir

ievērojis reformas mērķi un kritērijus.