26. punkts

1Līdzšinējā Ilūkstes novada pašvaldības teritorija

2ir noteikta ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

32. pielikuma 36. punktu, un saskaņā ar to Ilūkstes

4novadu veido Ilūkstes un Subates pilsētas, kā arī Bebrenes,

5Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagasti.

6Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2.,

710.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un

810.23. apakšpunktam līdzšinējais Ilūkstes novads tiek

9iekļauts Augšdaugavas novadā. Šā novada administratīvais centrs

10ir Daugavpils valstspilsēta, bet tā ir atsevišķa pašvaldība.

11Ilūkstes novada dome reformas gaitā ir iestājusies par

12Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, norādot,

13ka novads atbilst visiem kritērijiem un spēj iedzīvotājiem sniegt

14visus pakalpojumus. Tāpat Ilūkstes novada dome izteikusi

15priekšlikumus par šā novada paplašināšanu vēsturiskajās robežās,

16to apvienojot ar Aknīstes novadu, kā arī līdzšinējā Jēkabpils

17novada Rubenes un Dunavas pagastiem, vai novada apvienošanu ar

18citām vēsturiskās Sēlijas teritorijā esošajām pašvaldībām.

1926.1. Ministrija norāda, ka Ilūkstes novada

20pievienošana jaunajam Augšdaugavas novadam ir saderīga ar

21reformas mērķi un sasaista nacionālās nozīmes attīstības centru -

22Daugavpili - ar lauku teritorijām, radot priekšnoteikumus

23tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas

24piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības

25aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un

26ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Daugavpils pilsēta,

27kas Administratīvo teritoriju likumā noteikta par Augšdaugavas

28novada administratīvo centru, esot Ilūkstes novadam kopumā

29tuvākais nacionālās nozīmes attīstības centrs. Ministrija esot

30ņēmusi vērā arī to, ka starp Daugavpils pilsētu un Daugavpils un

31Ilūkstes novadiem vairākās jomās jau esot attīstīta sadarbība,

32tostarp civilās aizsardzības, veselības aprūpes un citās jomās.

33Ilūkstes novadā esot arī Valsts un pašvaldību vienotais klientu

34apkalpošanas centrs (turpmāk - Vienotais apkalpošanas centrs),

35kurā iedzīvotāji arī pēc reformas vienkopus varēšot pieteikt

36pakalpojumus. Sākotnēji Ministrija esot piedāvājusi veidot

37Daugavpils novadu, tajā iekļaujot arī Daugavpils pilsētu, taču

38pirms Likumprojekta iesniegšanas Saeimā nolemts Daugavpils

39pilsētu neiekļaut novadā, bet saglabāt kā atsevišķu pašvaldību

40(sk. lietas materiālu 20. sēj.

4196.-99. lp.).

42Līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai nacionālās

43nozīmes attīstības centra. Tā nebūtu arī tādā gadījumā, ja

44Ilūkstes novadam tiktu pievienots Aknīstes novads un Rubenes un

45Dunavas pagasti. Satversmes tiesa jau secināja, ka arī Sēlijas

46novadā, kura iespējamā izveide tika apspriesta Likumprojekta

47izskatīšanas laikā Saeimā, nebūtu reģionālās vai nacionālās

48nozīmes attīstības centra (sk. šā sprieduma

4925. punktu). Tādējādi Ilūkstes novada kā patstāvīgas

50pašvaldības saglabāšana un citi minētie administratīvi

51teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no

52reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā ir

53reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.

5426.2. Ministru kabineta 2019. gada 14. maija

55informatīvajā ziņojumā norādīts, ka pēc 2009. gadā īstenotās

56administratīvi teritoriālās reformas vairāku novadu pašvaldību

57iestādes un uzņēmumi izvietoti republikas pilsētās, tostarp

58Daugavpils novada iestādes un uzņēmumi atrodas Daugavpilī. Tomēr

59lielāku izaugsmes potenciālu un labākus rezultātus uzrādot

60pilsētreģioni. To attīstības centros esošais potenciāls

61(iedzīvotāju skaits, infrastruktūra, izglītības iespējas) un

62mērķtiecīga privāto investīciju piesaiste varot nodrošināt

63teritorijas ekonomisko pašpietiekamību. Būtiski esot teritorijas

64attīstību plānot kopsakarībās - tostarp ap nacionālās

65nozīmes attīstības centriem, kur veidojas augstāka ekonomiskā

66aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem. Ziņojumā arī

67secināts, ka republikas pilsētas un ap tām esošie novadi neveido

68vienotu administratīvu, ekonomisku un saimniecisku vienību un

69nesekmē šo teritoriju potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu. Tāpat

70ikdienas svārstmigrācija lielākoties esot vērsta uz un no

71pilsētām, tādēļ arī iedzīvotājiem ērtāk būtu pakalpojumus saņemt

72vienas pašvaldības ietvaros. Turklāt iedzīvotāju skaits esot

73samazinājies arī republikas pilsētās, un tas liekot secināt, ka

74pilsētu kā atsevišķu pašvaldību pastāvēšana nav ilgtspējīga.

75Sabiedriskajai apspriešanai tika piedāvāts tāds administratīvi

76teritoriālā iedalījuma modelis, saskaņā ar kuru jaunajā

77Daugavpils novadā bija plānots apvienot līdzšinējo Daugavpils

78pilsētu, kā arī Daugavpils un Ilūkstes novadus

79(sk. Ministru kabineta 2019. gada 14. maija

80informatīvā ziņojuma "Par sabiedriskai apspriešanai

81izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" 4.,

825. un 51. lpp., pieejams http://tap.mk.gov.lv).

83No Likumprojekta izstrādes materiāliem konstatējams, ka

84Ministrija bija sagatavojusi tādu apvienotā Daugavpils novada

85pašvaldības profilu, atbilstoši kuram šajā novadā bija iekļauta

86arī Daugavpils pilsēta (sk. lietas materiālu

8719. sēj. 70.-93. lp.). Arī Ministru kabineta

88konceptuālajā ziņojumā "Par administratīvi teritoriālo

89iedalījumu" norādīts, ka Daugavpils pilsēta ietilpst jaunā

90Daugavpils novada sastāvā (sk. ar Ministru kabineta

912019. gada 18. septembra rīkojumu Nr. 445

92apstiprinātā konceptuālā ziņojuma "Par administratīvi

93teritoriālo iedalījumu" 3. pielikuma

949. punktu). Taču Ministru kabineta 2019. gada

9515. oktobra sēdē, izskatot Likumprojektu, tika nolemts par

96republikas pilsētām noteikt arī Liepāju, Daugavpili un Rēzekni,

97savukārt attiecīgos novadus veidot bez reģionālās vai nacionālās

98nozīmes attīstības centra tajos (sk. Ministru kabineta

992019. gada 15. oktobra sēdes protokolu Nr. 48 un

100videoierakstu, pieejami: www.mk.gov.lv). Šādu administratīvi

101teritoriālā iedalījuma risinājumu vēlāk atbalstīja arī Komisija

102un Saeima.

103Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevējam ir pienākums

104reformas īstenošanas gaitā pieņemt uz tās mērķa sasniegšanu

105vērstus racionāli pamatotus lēmumus, tostarp, konstatējot kādu

106nepilnību valdības izstrādātajā un Saeimai iesniegtajā

107likumprojektā, to novērst. Savukārt par reformas pamatā esošajiem

108kritērijiem neatbilstošu atzīts tāds administratīvi teritoriālā

109iedalījuma risinājums, saskaņā ar kuru novada teritorijā nav

110reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra

111(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija

112sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.1. punktu).

113Likumdevējs izņēmuma gadījumos var atkāpties no noteiktajiem

114reformas kritērijiem, ja vien šāda atkāpšanās ir pamatota ar

115racionāliem apsvērumiem un atbilst reformas mērķim

116(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

117sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 28. punktu).

118Augšdaugavas novada sastāvā nav reģionālās vai nacionālās

119nozīmes attīstības centra. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

120Likumprojekta izstrādes procesā tika apspriests jautājums par to,

121kāpēc dažām valstspilsētām (sākotnēji - republikas pilsētām),

122tostarp Daugavpilij, jānosaka atsevišķas pašvaldības statuss,

123tādējādi izveidojot novadu bez attīstības centra

124(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija

125sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.1. punktu). Lai

126atsvērtu Augšdaugavas novada neatbilstību reformas pamatā

127esošajiem kritērijiem, Administratīvo teritoriju likuma pārejas

128noteikumu 25. punktā Daugavpils pilsētai un Augšdaugavas

129novadam noteikts pienākums sadarboties civilās aizsardzības,

130izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomās pēc

1312021. gada 1. jūlija. Tomēr no Ministrijas izstrādātā

132apvienotā Daugavpils novada profila izriet, ka starp līdzšinējo

133Daugavpils pilsētu un Daugavpils un Ilūkstes novadiem jau šobrīd

134notiek sadarbība gan civilās aizsardzības un atkritumu

135apsaimniekošanas, gan arī citās jomās, piemēram, veselības

136aprūpes un tūrisma jomā (sk. lietas materiālu

13719. sēj. 70.-93. lp.). No lietas materiāliem

138neizriet, ka Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu

13925. punktā paredzētais Augšdaugavas novada un Daugavpils

140valstspilsētas sadarbības pienākums atsevišķās jomās radīs tādas

141izmaiņas līdzšinējā pašvaldību sadarbībā, kuras ļautu secināt, ka

142tiks novērsti iepriekš konstatētie administratīvi teritoriālā

143iedalījuma trūkumi, izveidotas spēcīgas, ekonomiski attīstīties

144spējīgas pašvaldības un panākts tas, ka pašvaldības tām uzdotās

145funkcijas spēs izpildīt patstāvīgi. Turklāt Satversmes tiesa

146nevērtē to, kādas varētu būt atsevišķu pašvaldību sadarbības

147prognozes (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

14828. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106

14914.1. punktu).

150Tāpat Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu

15125. punkts paredz Augšdaugavas novada un Daugavpils

152valstspilsētas sadarbību arī ilgtspējīgas attīstības stratēģijas

153un attīstības programmas izstrādē. Savukārt šo pārejas noteikumu

1549. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā

155administratīvi teritoriālās reformas ietvaros līdz

1562021. gada 1. decembrim piešķirams līdzfinansējums

157kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei

158citstarp Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām,

159kuras ietilps jaunajā Augšdaugavas novadā. Uz šīs normas pamata

160izdoto Ministru kabineta 2020. gada 13. oktobra

161noteikumu Nr. 631 "Jaunveidojamo pašvaldību teritorijas

162attīstības plānošanas dokumentu projektu valsts līdzfinansējuma

163piešķiršanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 631)

1644. punkts noteic, ka kopīgu plānošanas dokumentu izstrādei

165paredzēto valsts mērķdotāciju saņēmējs ir Daugavpils

166valstspilsēta. Savukārt saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu

167par saņemtās valsts mērķdotācijas izlietošanu atbilstoši

168paredzētajam mērķim ir atbildīgs attiecīgās pašvaldības domes

169priekšsēdētājs. Tātad jau šobrīd Daugavpils valstspilsētai

170sadarbībā ar novada pašvaldību ir paredzētas tādas priekšrocības,

171kādas nav paredzētas ar to saistītajai Augšdaugavas novada

172pašvaldībai.

173Valstspilsētas un ar to saistītā novada vienotība pati par

174sevi neapdraud vietējo pārstāvību un rada priekšnoteikumus tam,

175lai tiktu veicināta, nevis kavēta reģionu attīstība. Tieši tāds

176modelis, kas ietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

177centru katra novada teritorijā, var nodrošināt ilgtspējīgu

178reģionu attīstību (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

17928. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106

18014.1. punktu). Likumdevējs nav norādījis racionālus

181apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu bez

182tā teritorijā esoša reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

183centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija

184un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi.

185Tātad, lemjot par līdzšinējā Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā

186Augšdaugavas novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanos

187dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

188centra, likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un

189ir rīkojies patvaļīgi.

190Līdz ar to Administratīvo teritoriju

191likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18.,

19210.21. un 10.23. apakšpunkts neatbilst Satversmes 1. un

193101. pantam.