26. pants

Līdzšinējā Ilūkstes novada pašvaldības teritorija

ir noteikta ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

2. pielikuma 36. punktu, un saskaņā ar to Ilūkstes

novadu veido Ilūkstes un Subates pilsētas, kā arī Bebrenes,

Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagasti.

Atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 10.2.,

10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18., 10.21. un

10.23. apakšpunktam līdzšinējais Ilūkstes novads tiek

iekļauts Augšdaugavas novadā. Šā novada administratīvais centrs

ir Daugavpils valstspilsēta, bet tā ir atsevišķa pašvaldība.

Ilūkstes novada dome reformas gaitā ir iestājusies par

Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšanu, norādot,

ka novads atbilst visiem kritērijiem un spēj iedzīvotājiem sniegt

visus pakalpojumus. Tāpat Ilūkstes novada dome izteikusi

priekšlikumus par šā novada paplašināšanu vēsturiskajās robežās,

to apvienojot ar Aknīstes novadu, kā arī līdzšinējā Jēkabpils

novada Rubenes un Dunavas pagastiem, vai novada apvienošanu ar

citām vēsturiskās Sēlijas teritorijā esošajām pašvaldībām.

26.1. Ministrija norāda, ka Ilūkstes novada

pievienošana jaunajam Augšdaugavas novadam ir saderīga ar

reformas mērķi un sasaista nacionālās nozīmes attīstības centru -

Daugavpili - ar lauku teritorijām, radot priekšnoteikumus

tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas

piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības

aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un

ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Daugavpils pilsēta,

kas Administratīvo teritoriju likumā noteikta par Augšdaugavas

novada administratīvo centru, esot Ilūkstes novadam kopumā

tuvākais nacionālās nozīmes attīstības centrs. Ministrija esot

ņēmusi vērā arī to, ka starp Daugavpils pilsētu un Daugavpils un

Ilūkstes novadiem vairākās jomās jau esot attīstīta sadarbība,

tostarp civilās aizsardzības, veselības aprūpes un citās jomās.

Ilūkstes novadā esot arī Valsts un pašvaldību vienotais klientu

apkalpošanas centrs (turpmāk - Vienotais apkalpošanas centrs),

kurā iedzīvotāji arī pēc reformas vienkopus varēšot pieteikt

pakalpojumus. Sākotnēji Ministrija esot piedāvājusi veidot

Daugavpils novadu, tajā iekļaujot arī Daugavpils pilsētu, taču

pirms Likumprojekta iesniegšanas Saeimā nolemts Daugavpils

pilsētu neiekļaut novadā, bet saglabāt kā atsevišķu pašvaldību

(sk. lietas materiālu 20. sēj.

96.-99. lp.).

Līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai nacionālās

nozīmes attīstības centra. Tā nebūtu arī tādā gadījumā, ja

Ilūkstes novadam tiktu pievienots Aknīstes novads un Rubenes un

Dunavas pagasti. Satversmes tiesa jau secināja, ka arī Sēlijas

novadā, kura iespējamā izveide tika apspriesta Likumprojekta

izskatīšanas laikā Saeimā, nebūtu reģionālās vai nacionālās

nozīmes attīstības centra (sk. šā sprieduma

25. punktu). Tādējādi Ilūkstes novada kā patstāvīgas

pašvaldības saglabāšana un citi minētie administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no

reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā ir

reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.

26.2. Ministru kabineta 2019. gada 14. maija

informatīvajā ziņojumā norādīts, ka pēc 2009. gadā īstenotās

administratīvi teritoriālās reformas vairāku novadu pašvaldību

iestādes un uzņēmumi izvietoti republikas pilsētās, tostarp

Daugavpils novada iestādes un uzņēmumi atrodas Daugavpilī. Tomēr

lielāku izaugsmes potenciālu un labākus rezultātus uzrādot

pilsētreģioni. To attīstības centros esošais potenciāls

(iedzīvotāju skaits, infrastruktūra, izglītības iespējas) un

mērķtiecīga privāto investīciju piesaiste varot nodrošināt

teritorijas ekonomisko pašpietiekamību. Būtiski esot teritorijas

attīstību plānot kopsakarībās - tostarp ap nacionālās

nozīmes attīstības centriem, kur veidojas augstāka ekonomiskā

aktivitāte un pieprasījums pēc pakalpojumiem. Ziņojumā arī

secināts, ka republikas pilsētas un ap tām esošie novadi neveido

vienotu administratīvu, ekonomisku un saimniecisku vienību un

nesekmē šo teritoriju potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu. Tāpat

ikdienas svārstmigrācija lielākoties esot vērsta uz un no

pilsētām, tādēļ arī iedzīvotājiem ērtāk būtu pakalpojumus saņemt

vienas pašvaldības ietvaros. Turklāt iedzīvotāju skaits esot

samazinājies arī republikas pilsētās, un tas liekot secināt, ka

pilsētu kā atsevišķu pašvaldību pastāvēšana nav ilgtspējīga.

Sabiedriskajai apspriešanai tika piedāvāts tāds administratīvi

teritoriālā iedalījuma modelis, saskaņā ar kuru jaunajā

Daugavpils novadā bija plānots apvienot līdzšinējo Daugavpils

pilsētu, kā arī Daugavpils un Ilūkstes novadus

(sk. Ministru kabineta 2019. gada 14. maija

informatīvā ziņojuma "Par sabiedriskai apspriešanai

izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli" 4.,

5. un 51. lpp., pieejams http://tap.mk.gov.lv).

No Likumprojekta izstrādes materiāliem konstatējams, ka

Ministrija bija sagatavojusi tādu apvienotā Daugavpils novada

pašvaldības profilu, atbilstoši kuram šajā novadā bija iekļauta

arī Daugavpils pilsēta (sk. lietas materiālu

19. sēj. 70.-93. lp.). Arī Ministru kabineta

konceptuālajā ziņojumā "Par administratīvi teritoriālo

iedalījumu" norādīts, ka Daugavpils pilsēta ietilpst jaunā

Daugavpils novada sastāvā (sk. ar Ministru kabineta

2019. gada 18. septembra rīkojumu Nr. 445

apstiprinātā konceptuālā ziņojuma "Par administratīvi

teritoriālo iedalījumu" 3. pielikuma

9. punktu). Taču Ministru kabineta 2019. gada

15. oktobra sēdē, izskatot Likumprojektu, tika nolemts par

republikas pilsētām noteikt arī Liepāju, Daugavpili un Rēzekni,

savukārt attiecīgos novadus veidot bez reģionālās vai nacionālās

nozīmes attīstības centra tajos (sk. Ministru kabineta

2019. gada 15. oktobra sēdes protokolu Nr. 48 un

videoierakstu, pieejami: www.mk.gov.lv). Šādu administratīvi

teritoriālā iedalījuma risinājumu vēlāk atbalstīja arī Komisija

un Saeima.

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevējam ir pienākums

reformas īstenošanas gaitā pieņemt uz tās mērķa sasniegšanu

vērstus racionāli pamatotus lēmumus, tostarp, konstatējot kādu

nepilnību valdības izstrādātajā un Saeimai iesniegtajā

likumprojektā, to novērst. Savukārt par reformas pamatā esošajiem

kritērijiem neatbilstošu atzīts tāds administratīvi teritoriālā

iedalījuma risinājums, saskaņā ar kuru novada teritorijā nav

reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija

sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.1. punktu).

Likumdevējs izņēmuma gadījumos var atkāpties no noteiktajiem

reformas kritērijiem, ja vien šāda atkāpšanās ir pamatota ar

racionāliem apsvērumiem un atbilst reformas mērķim

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 28. punktu).

Augšdaugavas novada sastāvā nav reģionālās vai nacionālās

nozīmes attīstības centra. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

Likumprojekta izstrādes procesā tika apspriests jautājums par to,

kāpēc dažām valstspilsētām (sākotnēji - republikas pilsētām),

tostarp Daugavpilij, jānosaka atsevišķas pašvaldības statuss,

tādējādi izveidojot novadu bez attīstības centra

(sk. Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija

sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106 14.1. punktu). Lai

atsvērtu Augšdaugavas novada neatbilstību reformas pamatā

esošajiem kritērijiem, Administratīvo teritoriju likuma pārejas

noteikumu 25. punktā Daugavpils pilsētai un Augšdaugavas

novadam noteikts pienākums sadarboties civilās aizsardzības,

izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomās pēc

2021. gada 1. jūlija. Tomēr no Ministrijas izstrādātā

apvienotā Daugavpils novada profila izriet, ka starp līdzšinējo

Daugavpils pilsētu un Daugavpils un Ilūkstes novadiem jau šobrīd

notiek sadarbība gan civilās aizsardzības un atkritumu

apsaimniekošanas, gan arī citās jomās, piemēram, veselības

aprūpes un tūrisma jomā (sk. lietas materiālu

19. sēj. 70.-93. lp.). No lietas materiāliem

neizriet, ka Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu

25. punktā paredzētais Augšdaugavas novada un Daugavpils

valstspilsētas sadarbības pienākums atsevišķās jomās radīs tādas

izmaiņas līdzšinējā pašvaldību sadarbībā, kuras ļautu secināt, ka

tiks novērsti iepriekš konstatētie administratīvi teritoriālā

iedalījuma trūkumi, izveidotas spēcīgas, ekonomiski attīstīties

spējīgas pašvaldības un panākts tas, ka pašvaldības tām uzdotās

funkcijas spēs izpildīt patstāvīgi. Turklāt Satversmes tiesa

nevērtē to, kādas varētu būt atsevišķu pašvaldību sadarbības

prognozes (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

28. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106

14.1. punktu).

Tāpat Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu

25. punkts paredz Augšdaugavas novada un Daugavpils

valstspilsētas sadarbību arī ilgtspējīgas attīstības stratēģijas

un attīstības programmas izstrādē. Savukārt šo pārejas noteikumu

9. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā

administratīvi teritoriālās reformas ietvaros līdz

2021. gada 1. decembrim piešķirams līdzfinansējums

kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei

citstarp Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām,

kuras ietilps jaunajā Augšdaugavas novadā. Uz šīs normas pamata

izdoto Ministru kabineta 2020. gada 13. oktobra

noteikumu Nr. 631 "Jaunveidojamo pašvaldību teritorijas

attīstības plānošanas dokumentu projektu valsts līdzfinansējuma

piešķiršanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 631)

4. punkts noteic, ka kopīgu plānošanas dokumentu izstrādei

paredzēto valsts mērķdotāciju saņēmējs ir Daugavpils

valstspilsēta. Savukārt saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu

par saņemtās valsts mērķdotācijas izlietošanu atbilstoši

paredzētajam mērķim ir atbildīgs attiecīgās pašvaldības domes

priekšsēdētājs. Tātad jau šobrīd Daugavpils valstspilsētai

sadarbībā ar novada pašvaldību ir paredzētas tādas priekšrocības,

kādas nav paredzētas ar to saistītajai Augšdaugavas novada

pašvaldībai.

Valstspilsētas un ar to saistītā novada vienotība pati par

sevi neapdraud vietējo pārstāvību un rada priekšnoteikumus tam,

lai tiktu veicināta, nevis kavēta reģionu attīstība. Tieši tāds

modelis, kas ietver reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

centru katra novada teritorijā, var nodrošināt ilgtspējīgu

reģionu attīstību (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

28. maija sprieduma lietā Nr. 2020-43-0106

14.1. punktu). Likumdevējs nav norādījis racionālus

apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu bez

tā teritorijā esoša reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija

un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi.

Tātad, lemjot par līdzšinējā Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā

Augšdaugavas novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanos

dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības

centra, likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un

ir rīkojies patvaļīgi.

Līdz ar to Administratīvo teritoriju

likuma pielikuma 10.2., 10.6., 10.7., 10.8., 10.17., 10.18.,

10.21. un 10.23. apakšpunkts neatbilst Satversmes 1. un

101. pantam.