27. pants

Carnikavas novada pašvaldības teritorija ir

noteikta ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

2. pielikuma 20. punktu. Atbilstoši Administratīvo

teritoriju likuma pielikuma 11.2. apakšpunktam līdzšinējais

Carnikavas novads kā Carnikavas pagasts tiek iekļauts Ādažu

novadā.

Carnikavas novada dome reformas ietvaros izteikusi viedokli,

ka novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība un tā

iekļaušana Ādažu novadā neatbilstot reformas mērķim. Turklāt

prasība par konkrētu iedzīvotāju skaitu Pierīgas novados esot

formāls kritērijs un likumdevējs neesot pamatojis tā nozīmi.

Carnikavas novadā situācija neesot tāda pati kā citās Pierīgas

pašvaldībās. Proti, kopš atdalīšanās no Ādažiem 1992. gadā

Carnikavas novadā esot vērojama pastāvīga izaugsme un tas bijis

finansiāli neatkarīgs. Tāpēc Saeimai attiecībā uz šo novadu

vajadzējis atkāpties no Pierīgas pašvaldībām noteiktā iedzīvotāju

skaita kritērija.

Ministrija norāda, ka Carnikavas novada iekļaušana Ādažu

novadā esot saderīga ar reformas mērķi un citstarp nodrošinot

pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas. Carnikavas novada

iedzīvotāju paradumi esot cieši saistīti ar Rīgu, proti, vairāk

nekā 60 procenti novada nodarbināto iedzīvotāju strādājot

Rīgā. Viens no izšķirošajiem novadu apvienošanas faktoriem bijis

tas, ka Carnikavas novadā nav vidusskolas. Vispārējās izglītības

jomā Carnikavas novadā deklarētajiem izglītojamiem Ādažu novada

pašvaldības izglītības iestādes esot otra biežāk sastopamā izvēle

pēc Rīgā esošajām izglītības iestādēm. Attālums no Carnikavas

ciema līdz Ādažu ciemam esot 10 kilometri, abu novadu teritorijas

vienojot arī autoceļš E67. Carnikavas novads un Ādažu novads

kopīgi nodrošinot meliorācijas sistēmas un hidrotehnisko būvju

ekspluatāciju un uzturēšanu. Carnikavas novadā darbojoties arī

Vienotais apkalpošanas centrs (sk. lietas materiālu

4. sēj. 82.-83. lp.).

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Pierīgas novadi ir no

pašvaldību budžeta viedokļa vislabāk nodrošinātās pašvaldības un

iemaksātāji pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Tomēr, lai

nodrošinātu efektīvāku publisko resursu izmantošanu un pašvaldību

darbību attiecībā pret pašvaldībām noteikto izpildāmo funkciju

apjomu, arī Pierīgas novados vajadzētu būt vismaz 15 000

iedzīvotāju. Tāpat, saskaņoti un racionāli plānojot teritorijas

attīstību, arī Pierīgā esot iespējas radīt darba vietas un

piesaistīt investīcijas, līdz ar to vienas pašvaldības ietvaros

veidojot gan industriālās zonas, gan dzīvojamās zonas. Arī

Ministrija norādījusi, ka Pierīgas pašvaldībām kā novada izveides

kritērijs noteikts minimālais iedzīvotāju skaits, lai nodrošinātu

to, ka pašvaldības visā valsts teritorijā tiek veidotas

salīdzināmā mērogā un ar salīdzināmu budžeta un administratīvo

kapacitāti. Savukārt par kritēriju šīm pašvaldībām neesot

izvirzīta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra

esība novada teritorijā, jo tām visciešākās ekonomiskās un

funkcionālās saiknes esot ar nacionālās nozīmes attīstības

centru - Rīgu (sk. lietas materiālu 4. sēj.

82. lp.). Tādējādi ir sniegts pamatojums minimālā

iedzīvotāju skaita noteikšanai Pierīgas novados. Savukārt tas,

vai kāda pašvaldība atrodas tik atšķirīgā situācijā, lai noteikts

novadu veidošanas kritērijs uz to netiktu attiecināts, ir

likumdevēja izšķiršanās jautājums, ciktāl atkāpi no šā kritērija

iespējams pamatot ar racionāliem apsvērumiem.

No lietas materiāliem izriet, ka Carnikavas novadā

2018. gada sākumā bija 8626 iedzīvotāji, bet

2020. gada sākumā - 9851 iedzīvotājs

(sk. lietas materiālu 4. sēj. 5. lp un

Iedzīvotāju reģistra statistiku 2020. gadā, pieejama:

www.pmlp.gov.lv). Tātad līdzšinējais Carnikavas novads

iedzīvotāju skaita ziņā neatbilst reformas pamatā esošajam

kritērijam par minimālo iedzīvotāju skaitu Pierīgas novadā.

Savukārt jaunais Ādažu novads atbilst reformas pamatā

esošajiem kritērijiem. Citstarp jaunais Ādažu novads ir

ģeogrāfiski vienots un tajā kopā ar līdzšinējā Carnikavas novada

iedzīvotājiem būs vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju

(sk. lietas materiālu 4. sēj. 4.-5. lp.).

Reformas sagatavošanas gaitā ir vērtēta novada ekonomiskā

ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības

aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un

ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Carnikavas novada

domes apstrīdētās normas izstrādes un izskatīšanas laikā

likumdevējs nav saskatījis racionālus apsvērumus, kuru dēļ tam

būtu jāatkāpjas no reformas pamatā esošajiem kritērijiem.

Pēc Carnikavas novada domes ieskata, Ādažu un Carnikavas

novadu apvienotās finanšu komisijas pieņemtie lēmumi liecina par

to, ka reformas rezultātā Carnikavas novada iedzīvotāju iespējas

panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu un līdz ar to arī labklājība

jaunajā Ādažu novadā samazināsies. Saskaņā ar Administratīvo

teritoriju likuma pārejas noteikumu 20. punktu finanšu

komisiju veido visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji,

bet to vada un tās darbu organizē tās pašvaldības domes

priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši

aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Savukārt šīs komisijas

lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojušie pārstāv vismaz pusi no

attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju kopskaita. Tādējādi, ņemot vērā

apvienojamo novadu iedzīvotāju skaitu, nav izslēgta varbūtība, ka

kādai pašvaldībai nav izdevies apvienojamo novadu finanšu

komisijā panākt sev vēlamā lēmuma pieņemšanu. Tomēr jaunā novada

dome pārstāvēs visus novada iedzīvotājus un tās uzdevums būs

saskaņot viņu kopējās intereses un vajadzības, kā arī nodrošināt

vienmērīgu visas novada teritorijas attīstību labākajā iespējamā

veidā.

Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot iespējamos

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā

Carnikavas novada situāciju un iedzīvotāju intereses, attiecībā

uz šo novadu ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem

atbilstošu administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.

Tādējādi, lemjot par līdzšinējā

Carnikavas novada iekļaušanu Ādažu novadā, likumdevējs ir

ievērojis reformas mērķi un kritērijus.