28. punkts

1Rugāju novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar

22008. gada Administratīvo teritoriju likuma

32. pielikuma 82. punktu, un atbilstoši tam Rugāju

4novadu veido Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts. Saskaņā ar

5Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 12.10. un

612.13. apakšpunktu līdzšinējais Rugāju novads tiek iekļauts

7Balvu novadā.

8Rugāju novada dome izteikusi viedokli, ka reformas rezultātā

9Rugāju novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība un tās

10apstrīdētās normas neatbilst reformas mērķim un kritērijiem. Dome

11norāda, ka Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā nav

12sniegts konkrēts, pētījumos balstīts pamatojums tam, ka jaunajā

13Balvu novadā būs iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā

14attīstība un pašvaldība spēs piesaistīt nozīmīgas investīcijas.

15Turklāt, salīdzinot jauno Saulkrastu novadu, kurš izveidots,

16neievērojot reformas pamatā esošos kritērijus, un Rugāju novadu,

17neesot pamata secināt, ka Saulkrastu novada pastāvēšana varētu,

18bet Rugāju novada pastāvēšana nevarētu būt attaisnojama. Tādējādi

19likumdevējs, pieņemot Rugāju novada domes apstrīdētās normas,

20esot rīkojies patvaļīgi.

21Ministrija norāda, ka Ministru kabineta 2019. gada

2214. maija informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā Rugāju

23novads nebija atbilstošs 2008. gada Administratīvo

24teritoriju likuma 7. panta otrajā daļā minētajiem

25kritērijiem. Rugāju novada pievienošana jaunajam Balvu novadam

26esot saderīga ar reformas mērķi un citstarp nodrošināšot

27pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas. Balvu pilsēta esot

28Rugāju novadam tuvākais reģionālās nozīmes attīstības centrs.

29Tāpat esot ņemts vērā tas, ka jaunajā Balvu novadā apvienojamās

30pašvaldības jau sadarbojas gan pakalpojumu sniegšanas, gan citās

31jomās, piemēram, civilās aizsardzības, sabiedriskā transporta,

32veselības aprūpes un izglītības jomā. Rugāju novadā gan esot

33vidusskola, bet skolēnu skaits tajā esot pārāk mazs, lai būtu

34izpildīts viens no reformas kritērijiem, proti, perspektīvas

35vidusskolas esība novadā. Rugāju novadā darbojoties arī Vienotais

36apkalpošanas centrs (sk. lietas materiālu 12. sēj.

3745.-49. lp.).

38Līdzšinējā Rugāju novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes

39attīstības centra. Tādējādi Rugāju novada kā patstāvīgas

40pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas

41pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā

42jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram.

43Savukārt jaunais Balvu novads, kurā iekļauts arī līdzšinējais

44Rugāju novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem.

45Jaunais Balvu novads ir ģeogrāfiski vienots, tā teritorijā ir

46reģionālās nozīmes attīstības centrs - Balvi. Dažādu apstākļu

47dēļ, tostarp attāluma no Rīgas un iedzīvotāju skaita samazinājuma

48dēļ, jaunā Balvu novada attīstības iespējas patiesi ir zemākas

49salīdzinājumā ar citām jaunajām pašvaldībām. Šiem apstākļiem

50uzmanība pievērsta gan Ministrijas izstrādātajā apvienotā Balvu

51novada profilā, gan Saeimā, apspriežot priekšlikumus, kas

52attiecās uz jauno Balvu novadu (sk. lietas materiālu

5311. sēj. 29.-38. lp.; Saeimas Administratīvi

54teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra

55un 6. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu

561. sēj. un protokolus Nr. 9 un Nr. 24, pieejami:

57www.saeima.lv; Saeimas 2020. gada devītās sēdes

582020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

5912. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

60(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

61turpinājuma 2020. gada 2. jūnijā stenogrammu, kā arī

62Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

63priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

64"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

65izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

66likumprojektu reģistrā). Reformas pamatā esošie pētījumi

67liecina, ka iedzīvotāju skaita ziņā mazo pašvaldību uzturēšanas

68izdevumi ir salīdzinoši augsti, tās bieži vien nespēj nodrošināt

69augstas kvalitātes pakalpojumus iedzīvotājiem, tostarp izglītības

70un sabiedriskā transporta pakalpojumus, kā arī piesaistīt

71investīcijas un pārvaldīt liela mēroga projektus. Turklāt,

72saglabājoties pašreizējām demogrāfijas tendencēm, turpmākajos

73divdesmit gados iedzīvotāju skaits pašvaldībās varētu

74samazināties pat par 15 procentiem (sk. Satversmes

75tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā

76Nr. 2020-37-0106 26.3. punktu). Arī Rugāju novadā,

77tāpat kā pārējās apvienojamās pašvaldībās, tiek prognozēta

78turpmāka iedzīvotāju skaita samazināšanās (sk. lietas

79materiālu 12. sēj. 47. lp.). Tādējādi reformas

80sagatavošanas gaitā ir vērtēta jaunā Balvu novada ekonomiskā

81ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības

82aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un

83ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Turklāt pašvaldībai

84nav tiesību pieprasīt, lai likumdevējs atkāptos no reformas

85pamatā esošajiem kritērijiem, pat ja attiecībā uz kādu citu

86pašvaldību šāda atkāpe ir pieļauta.

87Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot iespējamos

88administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā

89Rugāju novada situāciju un iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to

90ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem atbilstošu

91administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.

92Tādējādi, lemjot par līdzšinējā

93Rugāju novada iekļaušanu Balvu novadā, likumdevējs ir ievērojis

94reformas mērķi un kritērijus.