28. pants

Rugāju novada pašvaldības teritorija ir noteikta ar

2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

2. pielikuma 82. punktu, un atbilstoši tam Rugāju

novadu veido Lazdukalna pagasts un Rugāju pagasts. Saskaņā ar

Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 12.10. un

12.13. apakšpunktu līdzšinējais Rugāju novads tiek iekļauts

Balvu novadā.

Rugāju novada dome izteikusi viedokli, ka reformas rezultātā

Rugāju novads būtu saglabājams kā patstāvīga pašvaldība un tās

apstrīdētās normas neatbilst reformas mērķim un kritērijiem. Dome

norāda, ka Likumprojekta izstrādes un izskatīšanas laikā nav

sniegts konkrēts, pētījumos balstīts pamatojums tam, ka jaunajā

Balvu novadā būs iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā

attīstība un pašvaldība spēs piesaistīt nozīmīgas investīcijas.

Turklāt, salīdzinot jauno Saulkrastu novadu, kurš izveidots,

neievērojot reformas pamatā esošos kritērijus, un Rugāju novadu,

neesot pamata secināt, ka Saulkrastu novada pastāvēšana varētu,

bet Rugāju novada pastāvēšana nevarētu būt attaisnojama. Tādējādi

likumdevējs, pieņemot Rugāju novada domes apstrīdētās normas,

esot rīkojies patvaļīgi.

Ministrija norāda, ka Ministru kabineta 2019. gada

14. maija informatīvā ziņojuma sagatavošanas laikā Rugāju

novads nebija atbilstošs 2008. gada Administratīvo

teritoriju likuma 7. panta otrajā daļā minētajiem

kritērijiem. Rugāju novada pievienošana jaunajam Balvu novadam

esot saderīga ar reformas mērķi un citstarp nodrošināšot

pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas. Balvu pilsēta esot

Rugāju novadam tuvākais reģionālās nozīmes attīstības centrs.

Tāpat esot ņemts vērā tas, ka jaunajā Balvu novadā apvienojamās

pašvaldības jau sadarbojas gan pakalpojumu sniegšanas, gan citās

jomās, piemēram, civilās aizsardzības, sabiedriskā transporta,

veselības aprūpes un izglītības jomā. Rugāju novadā gan esot

vidusskola, bet skolēnu skaits tajā esot pārāk mazs, lai būtu

izpildīts viens no reformas kritērijiem, proti, perspektīvas

vidusskolas esība novadā. Rugāju novadā darbojoties arī Vienotais

apkalpošanas centrs (sk. lietas materiālu 12. sēj.

45.-49. lp.).

Līdzšinējā Rugāju novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes

attīstības centra. Tādējādi Rugāju novada kā patstāvīgas

pašvaldības saglabāšana neatbilstu vismaz vienam no reformas

pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā

jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram.

Savukārt jaunais Balvu novads, kurā iekļauts arī līdzšinējais

Rugāju novads, atbilst reformas pamatā esošajiem kritērijiem.

Jaunais Balvu novads ir ģeogrāfiski vienots, tā teritorijā ir

reģionālās nozīmes attīstības centrs - Balvi. Dažādu apstākļu

dēļ, tostarp attāluma no Rīgas un iedzīvotāju skaita samazinājuma

dēļ, jaunā Balvu novada attīstības iespējas patiesi ir zemākas

salīdzinājumā ar citām jaunajām pašvaldībām. Šiem apstākļiem

uzmanība pievērsta gan Ministrijas izstrādātajā apvienotā Balvu

novada profilā, gan Saeimā, apspriežot priekšlikumus, kas

attiecās uz jauno Balvu novadu (sk. lietas materiālu

11. sēj. 29.-38. lp.; Saeimas Administratīvi

teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 31. janvāra

un 6. maija sēžu audioierakstus lietas materiālu

1. sēj. un protokolus Nr. 9 un Nr. 24, pieejami:

www.saeima.lv; Saeimas 2020. gada devītās sēdes

2020. gada 5. martā turpinājuma 2020. gada

12. martā stenogrammu un 2020. gada astoņpadsmitās

(attālinātās ārkārtas) sēdes 2020. gada 26. maijā

turpinājuma 2020. gada 2. jūnijā stenogrammu, kā arī

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas apkopotos

priekšlikumus likumprojekta Nr. 462/Lp13

"Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums"

izskatīšanai 2. un 3. lasījumā, pieejami Saeimas

likumprojektu reģistrā). Reformas pamatā esošie pētījumi

liecina, ka iedzīvotāju skaita ziņā mazo pašvaldību uzturēšanas

izdevumi ir salīdzinoši augsti, tās bieži vien nespēj nodrošināt

augstas kvalitātes pakalpojumus iedzīvotājiem, tostarp izglītības

un sabiedriskā transporta pakalpojumus, kā arī piesaistīt

investīcijas un pārvaldīt liela mēroga projektus. Turklāt,

saglabājoties pašreizējām demogrāfijas tendencēm, turpmākajos

divdesmit gados iedzīvotāju skaits pašvaldībās varētu

samazināties pat par 15 procentiem (sk. Satversmes

tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā

Nr. 2020-37-0106 26.3. punktu). Arī Rugāju novadā,

tāpat kā pārējās apvienojamās pašvaldībās, tiek prognozēta

turpmāka iedzīvotāju skaita samazināšanās (sk. lietas

materiālu 12. sēj. 47. lp.). Tādējādi reformas

sagatavošanas gaitā ir vērtēta jaunā Balvu novada ekonomiskā

ilgtspēja un spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības

aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un

ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus. Turklāt pašvaldībai

nav tiesību pieprasīt, lai likumdevējs atkāptos no reformas

pamatā esošajiem kritērijiem, pat ja attiecībā uz kādu citu

pašvaldību šāda atkāpe ir pieļauta.

Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs, izvērtējot iespējamos

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumus un ņemot vērā

Rugāju novada situāciju un iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to

ir izvēlējies reformas mērķim un kritērijiem atbilstošu

administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu.

Tādējādi, lemjot par līdzšinējā

Rugāju novada iekļaušanu Balvu novadā, likumdevējs ir ievērojis

reformas mērķi un kritērijus.