34. pants

Salacgrīvas novada pašvaldības teritorija ir

noteikta ar 2008. gada Administratīvo teritoriju likuma

2. pielikuma 85. punktu, un saskaņā ar to Salacgrīvas

novadu veido Ainažu un Salacgrīvas pilsētas, kā arī Ainažu,

Liepupes un Salacgrīvas pagasti. Atbilstoši Administratīvo

teritoriju likuma pielikuma 23.1., 23.2., 23.8., 23.12. un

23.13. apakšpunktam līdzšinējais Salacgrīvas novads tiek

iekļauts Limbažu novadā.

Salacgrīvas novada dome izteikusi viedokli, ka reformas

ietvaros novads būtu jāsaglabā kā patstāvīga pašvaldība, kā arī

izteikusi priekšlikumu izveidot jaunu - Piejūras novadu -, kurā

apvienotos Salacgrīvas, Saulkrastu un Carnikavas novadi, kā arī

Limbažu novada Skultes pagasts. Salacgrīva, tāpat kā Saulkrasti,

esot potenciāls attīstības centrs, turklāt reformas rezultātā

esot izveidoti vairāki tādi novadi, kuros nav attīstības

centra.

Ministrija norāda, ka Salacgrīvas novada iekļaušana jaunajā

Limbažu novadā ir saderīga ar reformas mērķi un citstarp

nodrošina pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas. Limbažu

pilsēta esot Salacgrīvas novadam tuvākais reģionālās nozīmes

attīstības centrs. Tāpat Ministrija esot ņēmusi vērā to, ka

Limbažu novadā apvienojamie novadi jau sadarbojas vairākās jomās,

piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, civilajā aizsardzībā.

Salacgrīvas novada pašvaldībai visvairāk savstarpējo norēķinu par

izglītojamiem esot tieši ar Limbažu novada pašvaldību.

Salacgrīvas novadā darbojoties arī Vienotais apkalpošanas centrs

(sk. lietas materiālu 9. sēj.

94.-95. lp.).

Salacgrīvas novada dome, pamatojot Salacgrīvas kā potenciāla

attīstības centra statusu, atsaucas uz Ministrijas pasūtīto un

Latvijas Universitātes veikto pētījumu. Tajā secināts, ka Rīgas

reģiona ietvaros Salacgrīvas novads atbilst pakalpojumu centra

statusam, bet Salacgrīvas pilsēta ir viens no lielākajiem

aktivitātes centriem. Pakalpojumu centru šā pētījuma izpratnē

raksturo vidēji zema vai zema aktivitāte darbadienās, bet vidēji

augsta aktivitāte brīvdienās, tāpēc nepieciešams attīstīt

ražošanas sektoru un mainīt teritorijas attīstības stratēģiju

(sk.: pētījums "Latvijas administratīvo teritoriju

ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju iekšējās aktivitātes

svārstības, izmantojot mobilā tīkla noslodzes datus. Pirmais

starpziņojums: Iedzīvotāju svārstmigrācijas analīze pašvaldību un

to teritoriālo vienību iedalījumā un esošo vietējo pašvaldību

administratīvo teritoriju ekonomiskās uzvedības

izvērtējums", 55. lpp. Pieejams: www.varam.gov.lv).

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka pienācīgs pamatojums jauna

reģionālās nozīmes attīstības centra noteikšanai jāsniedz pašam

likumdevējam un jāveic arī attiecīgi grozījumi valsts attīstības

plānošanas dokumentos (sk. Satversmes tiesas

2021. gada 12. marta sprieduma lietā

Nr. 2020-37-0106 28.1. punktu). No lietas

materiāliem izriet, ka Likumprojekta izskatīšanas gaitā,

apspriežot priekšlikumus par Salacgrīvas novada kā patstāvīgas

pašvaldības saglabāšanu, citstarp tika izteikts arī tāds

viedoklis, ka Salacgrīva ir potenciāls attīstības centrs, bet

Komisija un vēlāk arī Saeima attiecīgos priekšlikumus nav

atbalstījusi (sk. Saeimas Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas 2020. gada 11. un 21. februāra

un 2020. gada 6. maija sēžu audioierakstus lietas

materiālu 1. sēj. un protokolus Nr. 12, Nr. 15 un

Nr. 24, pieejami: www.saeima.lv, kā arī Saeimas

2020. gada devītās sēdes 2020. gada 5. martā

turpinājuma 2020. gada 13. martā stenogrammu un

2020. gada astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes

2020. gada 26. maijā turpinājuma 2020. gada

9. jūnijā stenogrammu, kā arī Administratīvi teritoriālās

reformas komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta

Nr. 462/Lp13 "Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likums" izskatīšanai 2. un

3. lasījumā, pieejami Saeimas likumprojektu reģistrā).

Tātad līdzšinējā Salacgrīvas novada teritorijā nav reģionālās vai

nacionālās nozīmes attīstības centra. Tā nebūtu arī Piejūras

novadā, ja tāds tiktu izveidots atbilstoši Salacgrīvas

pašvaldības priekšlikumam. Tādējādi Salacgrīvas novada kā

patstāvīgas pašvaldības saglabāšana un arī Piejūras novada

izveidošana neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem

kritērijiem, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās

vai nacionālās nozīmes attīstības centram.

Savukārt jaunais Limbažu novads atbilst reformas pamatā

esošajiem kritērijiem. Tas ir ģeogrāfiski vienots, un tā

teritorijā ir reģionālās nozīmes attīstības centrs - Limbaži.

Tāpat reformas gaitā ir vērtēta novada ekonomiskā ilgtspēja un

spēja izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo

pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī

komunālās saimniecības tīklus. Tādējādi likumdevējs, izvērtējot

vairākus iespējamos administratīvi teritoriālā iedalījuma

risinājumus un ņemot vērā Salacgrīvas novada situāciju un

iedzīvotāju intereses, attiecībā uz to ir izvēlējies reformas

mērķim un kritērijiem atbilstošu administratīvi teritoriālā

iedalījuma risinājumu.

Līdz ar to, lemjot par līdzšinējā

Salacgrīvas novada iekļaušanu Limbažu novadā, likumdevējs ir

ievērojis reformas mērķi un kritērijus.