12. punkts

1Satversmes 105. pants piešķir vietējai pašvaldībai

2plašu rīcības brīvību teritorijas plānojumā noteikt darbību

3prioritātes, attīstības virzienus un sasniedzamos mērķus, kuru

4labad nepieciešams paredzēt īpašuma tiesību izmantošanas

5priekšnoteikumus. Izskatot konstitucionālo sūdzību, Satversmes

6tiesas pienākums ir pārbaudīt, vai vietējā pašvaldība, izmantojot

7savu rīcības brīvību, nav nesamērīgi ierobežojusi Satversmē

8nostiprinātās personu pamattiesības netraucēti baudīt tiesības uz

9īpašumu.

10Izskatāmajā lietā secināms, ka nav iespējams sabiedrības

11intereses aizsargāt ar citiem, personas tiesības mazāk

12ierobežojošiem līdzekļiem. Apstrīdētajās normās noteiktie

13gadījumi, kad izstrādājams detālplānojums, kopsakarā ar likumos

14un Ministru kabineta noteikumos paredzēto regulējumu saskaņo

15dažādu teritorijas plānošanas procesā iesaistīto personu

16atšķirīgās intereses. Apstrīdētajās normās noteiktie ierobežojumi

17neliedz nekustamo īpašumu īpašniekiem baudīt tiesības uz īpašumu,

18bet tikai paredz priekšnoteikumu šo tiesību līdzsvarošanai ar

19citu personu tiesībām. Apstrīdētās normas ir nepieciešamas, lai

20iespēju robežās nodrošinātu līdzsvaru starp vietējās pašvaldības,

21valsts, ieinteresētās sabiedrības un atsevišķu nekustamo īpašumu

22īpašnieku interesēm. Sabiedrības labums no apstrīdētajām normām

23ir lielāks par atsevišķa nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām

24nodarīto kaitējumu.

25Līdz ar to apstrīdētās normas

26atbilst Satversmes 105. pantam.

27Nolēmumu

28daļa

29Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

30Satversmes tiesa

31nosprieda: