9. pants

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka tā pamattiesību

ierobežojums neesot noteikts ar likumu, jo nevienā likumā, nedz

arī Ministru kabineta noteikumos neesot paredzēts personas

pienākums izstrādāt detālplānojumu pirms jaunas lielfermas

būvniecības vai esošas lielfermas rekonstrukcijas. Tādējādi

Aizputes dome neesot bijusi tiesīga ar saistošajiem noteikumiem

ierobežot Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības.

Savukārt Aizputes dome norāda, ka tās tiesības teritorijas

plānojumā noteikt gadījumus, kad pirms jaunas lielfermas

būvniecības vai esošas lielfermas rekonstrukcijas izstrādājams

detālplānojums, paredzējis Noteikumu Nr. 1148 57.1. apakšpunkts.

Pamatojoties uz šo normu, vietējā pašvaldība varot teritorijas

plānojumā paredzēt gadījumus, kad izstrādājams

detālplānojums.

Satversmes tiesa jau vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 105.

pantā paredzētās tiesības var ierobežot ne vien ar Saeimas vai

tautas pieņemtu likumu, bet arī ar citu vispārsaistošu (ārējo)

normatīvo aktu. Šādam normatīvajam aktam jābūt izdotam,

pamatojoties uz likumu, publicētam vai citādā veidā pieejamam un

pietiekami skaidri formulētam, lai adresāts varētu izprast savas

tiesības un pienākumus, turklāt šim normatīvajam aktam jāatbilst

tiesiskas valsts principiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu

daļu un 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03

13. punktu).

Vienlaikus vietējai pašvaldībai ir pienākums ievērot un

nepārkāpt imperatīvās likuma normas. Tomēr pašvaldības rīcība,

izstrādājot teritorijas plānojumu, neaprobežojas tikai un vienīgi

ar mehānisku likuma normu vai privātpersonu iesniegumos pausto

vēlmju pārņemšanu teritorijas plānojumā. Pašvaldība teritorijas

izmantošanas noteikumu pieņemšanai kā argumentu var izmantot arī

citu pamatojumu, ciktāl tas atbilst teritorijas plānošanas

pamatprincipiem un ir pienācīgi izvērtēts un pierādīts

teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā (sk. Satversmes

tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 15.

punktu).

Līdz ar to Satversmes 105. panta trešajā teikumā lietotais

vārds "likums" nav interpretējams gramatiski un tā

nozīme neaprobežojas ar Saeimas izdotajiem likumiem to formālajā

izpratnē. Tas vien, ka Saeima un Ministru kabinets ir noteikuši

kārtību, kādā persona var saņemt atļauju piesārņojošu darbību

veikšanai, nebūt nenozīmē, ka pašvaldība, pieņemot teritorijas

plānojumu, nevarētu liegt savā teritorijā noteiktu piesārņojošu

darbību veikšanu. Vietējai pašvaldībai ir tiesības noteikt

teritorijas plānojumā dažādus īpašuma tiesību aprobežojumus

saskaņā ar teritorijas plānojumā paredzētajiem teritorijas

attīstības virzieniem un sabiedrības vairākuma vēlmēm attiecībā

uz teritorijas turpmāko attīstību. Teritorijas plānošanas jomā ir

pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana arī uz pašvaldības

saistošo noteikumu pamata (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 13.

punktu, 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03

9.1. punktu un 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr.

2009-09-03 13. punktu).

Minēto apstiprina arī Teritorijas attīstības plānošanas likuma

1. panta 8. punkts un 25. panta pirmā daļa.

Līdz ar to Aizputes dome bija

tiesīga teritorijas plānojumā ietvert apstrīdētās normas un

Pieteikuma iesniedzēja īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts

saskaņā ar likumu.