9. punkts

1Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka tā pamattiesību

2ierobežojums neesot noteikts ar likumu, jo nevienā likumā, nedz

3arī Ministru kabineta noteikumos neesot paredzēts personas

4pienākums izstrādāt detālplānojumu pirms jaunas lielfermas

5būvniecības vai esošas lielfermas rekonstrukcijas. Tādējādi

6Aizputes dome neesot bijusi tiesīga ar saistošajiem noteikumiem

7ierobežot Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības.

8Savukārt Aizputes dome norāda, ka tās tiesības teritorijas

9plānojumā noteikt gadījumus, kad pirms jaunas lielfermas

10būvniecības vai esošas lielfermas rekonstrukcijas izstrādājams

11detālplānojums, paredzējis Noteikumu Nr. 1148 57.1. apakšpunkts.

12Pamatojoties uz šo normu, vietējā pašvaldība varot teritorijas

13plānojumā paredzēt gadījumus, kad izstrādājams

14detālplānojums.

15Satversmes tiesa jau vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 105.

16pantā paredzētās tiesības var ierobežot ne vien ar Saeimas vai

17tautas pieņemtu likumu, bet arī ar citu vispārsaistošu (ārējo)

18normatīvo aktu. Šādam normatīvajam aktam jābūt izdotam,

19pamatojoties uz likumu, publicētam vai citādā veidā pieejamam un

20pietiekami skaidri formulētam, lai adresāts varētu izprast savas

21tiesības un pienākumus, turklāt šim normatīvajam aktam jāatbilst

22tiesiskas valsts principiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas

232002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu

24daļu un 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03

2513. punktu).

26Vienlaikus vietējai pašvaldībai ir pienākums ievērot un

27nepārkāpt imperatīvās likuma normas. Tomēr pašvaldības rīcība,

28izstrādājot teritorijas plānojumu, neaprobežojas tikai un vienīgi

29ar mehānisku likuma normu vai privātpersonu iesniegumos pausto

30vēlmju pārņemšanu teritorijas plānojumā. Pašvaldība teritorijas

31izmantošanas noteikumu pieņemšanai kā argumentu var izmantot arī

32citu pamatojumu, ciktāl tas atbilst teritorijas plānošanas

33pamatprincipiem un ir pienācīgi izvērtēts un pierādīts

34teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā (sk. Satversmes

35tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 15.

36punktu).

37Līdz ar to Satversmes 105. panta trešajā teikumā lietotais

38vārds "likums" nav interpretējams gramatiski un tā

39nozīme neaprobežojas ar Saeimas izdotajiem likumiem to formālajā

40izpratnē. Tas vien, ka Saeima un Ministru kabinets ir noteikuši

41kārtību, kādā persona var saņemt atļauju piesārņojošu darbību

42veikšanai, nebūt nenozīmē, ka pašvaldība, pieņemot teritorijas

43plānojumu, nevarētu liegt savā teritorijā noteiktu piesārņojošu

44darbību veikšanu. Vietējai pašvaldībai ir tiesības noteikt

45teritorijas plānojumā dažādus īpašuma tiesību aprobežojumus

46saskaņā ar teritorijas plānojumā paredzētajiem teritorijas

47attīstības virzieniem un sabiedrības vairākuma vēlmēm attiecībā

48uz teritorijas turpmāko attīstību. Teritorijas plānošanas jomā ir

49pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana arī uz pašvaldības

50saistošo noteikumu pamata (sk., piemēram, Satversmes

51tiesas 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 13.

52punktu, 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03

539.1. punktu un 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr.

542009-09-03 13. punktu).

55Minēto apstiprina arī Teritorijas attīstības plānošanas likuma

561. panta 8. punkts un 25. panta pirmā daļa.

57Līdz ar to Aizputes dome bija

58tiesīga teritorijas plānojumā ietvert apstrīdētās normas un

59Pieteikuma iesniedzēja īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts

60saskaņā ar likumu.