10. punkts

1Lai pamattiesību ierobežojums būtu attaisnojams,

2tam jākalpo noteiktam leģitīmam mērķim. Pamatojums Satversmes

3105. pantā noteikto pamattiesību ierobežošanai ir nosakāms likumā

4atbilstoši šā panta trešajam teikumam. Proti, šo tiesību

5ierobežojumi var tikt paredzēti likumā noteiktos gadījumos un

6kārtībā, turklāt tiem ir jākalpo noteiktam leģitīmam mērķim -

7citu konstitucionāli aizsargājamu interešu nodrošināšanai (sk.

8Satversmes tiesas 2011. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr.

92011-01-01 13.2. punktu).

10Pieteikuma iesniedzēja sniegtais pamatojums attiecībā uz

11pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi ir pretrunīgs. No vienas

12puses, konstitucionālajā sūdzībā norādīts, ka pamattiesību

13ierobežojumam neesot leģitīma mērķa un apstrīdētās normas

14teritorijas plānojumā ietvertas vienīgi nolūkā panākt, lai pēc

15iespējas ilgāk netiktu pieņemts lēmums par būvatļaujas

16izsniegšanu lielfermas būvniecībai, bet, no otras puses, tiek

17norādīts, ka pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot

18vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšana.

19Aizputes dome norāda, ka apstrīdētajās normās prasība

20izstrādāt detālplānojumu esot noteikta teritorijas ilgtspējīgas

21attīstības interesēs. Lielferma esot atzīstama par objektu, kam

22piemīt gan kompleksas apbūves raksturs, gan arī nelabvēlīga

23ietekme uz vidi, tādēļ pirms lielfermas būvniecības vai

24rekonstrukcijas esot nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

25Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28. panta pirmā daļa

26paredz, ka detālplānojumā atbilstoši mēroga noteiktībai

27konkretizē teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajā

28funkcionālajā zonējumā paredzētos teritorijas izmantošanas veidus

29un aprobežojumus, nosakot prasības katras zemes vienības

30teritorijas izmantošanai un apbūvei. Savukārt šā panta trešā daļa

31noteic, ka detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības

32uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja tas rada

33nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos

34aktos nav noteikts citādi.

35Satversmes tiesa jau vairākkārt atzinusi: noteiktos gadījumos

36ar to, ka ir izstrādāts un pieņemts teritorijas plānojums, vien

37nepietiek, lai persona tai piederošā nekustamajā īpašumā varētu

38īstenot konkrētu saimniecisku darbību, piemēram, uzsākt jaunu

39būvniecību, kā arī sadalīt vai apvienot nekustamos īpašumus. Šādā

40gadījumā atbilstoši likumam un spēkā esošajiem Ministru kabineta

41noteikumiem vietējai pašvaldībai ir pienākums noteikt konkrētu

42teritoriju, kurai izstrādājams detālplānojums.

43Ja kādai teritorijai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir

44nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, tad tās plānošanas process

45līdz ar teritorijas plānojuma pieņemšanu vēl nav noslēdzies.

46Šādos gadījumos saimniecisko darbību, tostarp arī būvniecības

47ieceres īstenošanas, obligāts priekšnoteikums ir spēkā esošs

48detālplānojums (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada

4928. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

502007-16-03 5. punktu un 2008. gada 11. novembra lēmuma par

51tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-24-03 8.2. punktu).

52Leģitīmais pamattiesību ierobežošanas mērķis šajā gadījumā

53izriet no likumā "Par pašvaldībām" ietvertajām

54pašvaldības autonomajām funkcijām un Teritorijas attīstības

55plānošanas likuma. Par šādu leģitīmo mērķi ir atzīstams vietējās

56pašvaldības pienākums savai administratīvajai teritorijai

57izstrādāt tādu teritorijas plānojumu, kas teritorijas

58ilgtspējības interesēs citastarp paredz arī konkrēta nekustamā

59īpašuma atļautās izmantošanas priekšnoteikumus.

60No lietas materiāliem redzams, ka Pieteikuma iesniedzējs

61iecerējis īstenot kompleksu teritorijas apbūvi līdz šim

62neapbūvētā teritorijā. Proti, lielfermā "Apriķi

63Breeding" papildus jau esošajām ražošanas ēkām plānots

64uzbūvēt vēl 15 kūtis, savukārt lielfermā "Apriķi Bacon"

65- vēl deviņas kūtis. Katru lielfermu plānots paplašināt par

66aptuveni 10 hektāriem. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka minētais

67atbilstot Aizputes novada teritorijas plānojumā lietotajam

68terminam "lielferma" (sk. lietas materiālu 110. un

69112. lpp.).

70Satversmes tiesa ir atzinusi: ja iecerētajai būvniecībai

71piemīt tādas apbūves raksturs, kas prasa kompleksu transporta

72infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūves risinājumu, tad

73pirms šādas būvniecības īstenošanas ir izstrādājams

74detālplānojums (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 11.

75novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-24-03

7610. punktu). Arī ar Ministru kabineta 2009. gada 15. jūlija

77rīkojumu Nr. 474 apstiprinātajā Telpiskās plānošanas sistēmas

78attīstības koncepcijā (turpmāk - Telpiskās plānošanas sistēmas

79attīstības koncepcija) norādīts, ka lauku teritorijās

80detālplānojums būtu izstrādājams kompleksai teritorijas apbūvei,

81respektīvi, apbūvei ar vairākiem izmantošanas mērķiem, kompleksu

82inženierapgādes un transporta infrastruktūras risinājumu. Tāpat

83detālplānojums izstrādājams pirms tādu objektu būvniecības,

84kuriem, veicot sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, paredzamā

85ietekme ir konstatēta un nepieciešams ietekmes uz vidi

86novērtējums (sk. Telpiskās plānošanas sistēmas

87attīstības koncepcijas 55. un 56. lpp.).

88Arī VARAM norāda, ka uz šādu kompleksu teritorijas apbūvi

89attiecināms teritorijas plānojuma izstrādāšanas brīdī spēkā

90bijušo Noteikumu Nr. 1148 57.2. apakšpunkts: detālplānojumu

91nepieciešams izstrādāt, ja plānotā zemes vienību sadalīšana vai

92apbūve rada nepieciešamību pēc kompleksiem transporta

93infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūves risinājumiem.

94Arī spēkā esošo Noteikumu Nr. 711 35.2. apakšpunktā noteikts, ka

95lauku teritorijā detālplānojumu izstrādā gan teritorijas

96plānojumā paredzētajos gadījumos, gan tad, ja plānotā zemes

97vienību sadalīšana vai apbūve rada nepieciešamību pēc kompleksiem

98transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūves

99risinājumiem (sk. lietas materiālu 162. lpp.).

100Tādējādi prasība izstrādāt detālplānojumu nodrošina to, ka

101konkrētas teritorijas izmantošanas noteikšanā publiskās intereses

102tiek saskaņotas ar atsevišķu nekustamo īpašumu īpašnieku

103privāttiesiskajām interesēm. Detālplānojuma izstrādes teritorijā

104esošo un tai piegulošo nekustamo īpašumu īpašnieku, kā arī

105ieinteresētās sabiedrības līdzdarbība detālplānojuma izstrādāšanā

106un alternatīvu teritorijas attīstības risinājumu izvērtēšanā

107veido plānojuma īstenošanas procesa leģitimitātes pamatu.

108Līdz ar to apstrīdētās normas

109atbilst leģitīmajam mērķim - citu personu tiesību

110aizsardzībai.