10. pants

Satversmes tiesa atzinusi, ka tiesību normu nevar

izprast ārpus tās piemērošanas prakses un tiesību sistēmas, kurā

tā funkcionē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 28.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2012‑26‑03 12.1. punktu). Proti,

lai izprastu, kādā veidā apstrīdētais regulējums ietekmē tā

skartās personas un vai šāda aizskāruma rezultātā tiek pārkāpta

minimālā cietsirdības un pazemojuma smaguma pakāpe, kas

neizbēgami izriet no personas atrašanās īslaicīgās aizturēšanas

vietā, jānoskaidro, kas šīs personas ir un kāda ir aizturēto

personu turēšanas kārtība.

10.1. Aizturēto personu turēšanas kārtības likums

pirmām kārtām nosaka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu aizturēto

personu (turpmāk arī - aizturētais) turēšanas kārtību speciāli

aprīkotās policijas telpās - īslaicīgās aizturēšanas vietā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 62. panta pirmajai daļai

kopsakarā ar šā likuma 267. panta pirmo daļu aizturētais ir

persona, kura likumā noteiktajā kārtībā aizturēta uz laiku līdz

48 stundām, ja pastāv aizturēšanas nosacījumi.

Papildus tam Kriminālprocesa likuma 270. pants paredz, ka

noteiktos gadījumos var aizturēt aizdomās turēto, apsūdzēto vai

personu, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu

līdzekļu noteikšanai. Šādas personas ne vēlāk kā 12 stundu laikā

nogādājamas pie procesa virzītāja vai izmeklēšanas tiesneša.

Tāpat atbilstoši Kriminālprocesa likuma 734. panta pirmajai daļai

noteiktos gadījumos kompetentā iestāde var dot uzdevumu policijai

aizturēt personu uz laiku līdz aiznākamās dienas pulksten

divpadsmitiem nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša.

Kriminālprocesa likuma 699. panta pirmā daļa paredz, ka

izmeklētājs vai prokurors var aizturēt personu līdz 72 stundām

izdošanas nolūkā, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tā citas

valsts teritorijā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru

paredzēta izdošana, vai ja ārvalsts izsludinājusi tās meklēšanu

un iesniegusi pagaidu apcietināšanas vai izdošanas lūgumu. Tāpat

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 770. pantam gadījumā, ja

izpildās likumā noteiktie kritēriji, uz laiku līdz 72 stundām

iespējams aizturēt ārvalstī notiesāto personu.

10.2. Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 1.

panta otrā daļa tieši noteic, ka meklēšanā esošās apcietinātās

personas un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas pēc

aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā ne ilgāk

par septiņām darba dienām.

Savukārt citu šā panta otrajā daļā minēto personu maksimālo

uzturēšanās laiku īslaicīgās aizturēšanas vietā norma tieši

nenosaka.

10.2.1. Izskatāmās lietas ierosināšanas brīdī Aizturēto

personu turēšanas kārtības likuma 1. panta otrā daļa paredzēja,

ka īslaicīgās aizturēšanas vietā citstarp, ja nepieciešams, var

ievietot administratīvi aizturētās un arestētās personas.

Ar 2022. gada 17. februāra likumu "Grozījumi Aizturēto

personu turēšanas kārtības likumā" no šā panta tika izslēgti

vārdi "un arestētās", tādējādi saskaņojot Aizturēto

personu turēšanas likumu ar Administratīvās atbildības likuma

regulējumu. Proti, administratīvais arests kā soda veids vairs

nepastāv. Turpretim līdz 2020. gada 1. jūlijam spēkā bijušais

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss noteica, ka

administratīvo arestu piemēro izņēmuma gadījumos par atsevišķiem

administratīvo pārkāpumu veidiem uz laiku no vienas diennakts

līdz 15 diennaktīm. Atbilstoši labvēlīgāka likuma atpakaļejošā

spēka principam administratīvie aresti pēc 2020. gada 30. jūnija

vairs netika piemēroti.

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 71. panta piekto

daļu personas drīkst administratīvi aizturēt ne ilgāk kā uz

četrām stundām, aizturēšanas laiku skaitot no faktiskās

aizturēšanas brīža, bet personai, kas atradusies alkoholisko

dzērienu vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai

reibumā, - no brīža, kad persona spēj adekvāti uztvert

notiekošo.

Tātad līdz 2020. gada 30. jūnijam personas, kas izcieta

administratīvo arestu, īslaicīgās aizturēšanas vietā varēja

pavadīt līdz 15 diennaktīm, savukārt šobrīd personas iespējams

tikai administratīvi aizturēt ne ilgāk kā uz četrām stundām no

brīža, kad tās apzinās aizturēšanas faktu.

10.2.2. Tas, cik ilgi īslaicīgās aizturēšanas vietā

drīkst turēt apcietinātās un notiesātās personas, nav noteikts ne

Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 1. panta otrajā daļā,

ne citos tiesību aktos. Tomēr tas Aizturēto personu turēšanas

kārtības likuma 1. panta otrajā daļā ir definēts kā laikposms,

kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai. Reizē

Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 4. panta trešās daļas

pirmais teikums paredz, ka pēc procesa virzītāja pieprasījuma

apcietināto var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā uz laiku,

kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai un tiesas

procesiem.

Kā izriet no Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošās lietas

materiāliem, pieteicējs minētajā lietā īslaicīgās aizturēšanas

vietā kā apcietinātā persona uzturējies septiņas un pat 12 dienas

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 20. lp.).

Arī tiesībsarga ziņojumos par vizītēm dažādās īslaicīgās

aizturēšanas vietās secināts, ka dažos gadījumos personas tajās

pavadījušas, piemēram, 8, 11, 12, 13, 14, 16 un 19 diennaktis un

pat vairāk nekā trīs nedēļas (sk. tiesībsarga

2019. gada 5. aprīļa ziņojuma par vizīti Gulbenes iecirkņa

īslaicīgās aizturēšanas vietā 3. lpp, 2019. gada 10. maija

ziņojuma par vizīti Liepājas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas

vietā 3. lpp., 2019. gada 23. maija ziņojuma par vizīti

Saldus iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietā 4. lpp., 2019. gada

23. maija ziņojuma par vizīti Daugavpils īslaicīgās aizturēšanas

vietā 3. lpp., 2020. gada 10. janvāra ziņojuma par vizīti

Bauskas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietā 5. lpp un 2021.

gada 28. jūnija ziņojuma par vizīti Rīgas īslaicīgās aizturēšanas

birojā 2. punktu). Citstarp šāda situācija esot izveidojusies

retās konvoja kursēšanas dēļ (sk. tiesībsarga 2019. gada 5.

aprīļa ziņojuma par vizīti Gulbenes iecirkņa īslaicīgās

aizturēšanas vietā 3. lpp. un 2019. gada 10. maija ziņojuma par

vizīti Liepājas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietā 3.

lpp.).

Uz to apstākli, ka apcietinātās personas, kas pārvestas uz

īslaicīgās aizturēšanas vietām procesuālo darbību veikšanai,

dažkārt pavada tajās laiku, kas pārsniedz attiecībā uz

aizturētajiem noteikto periodu, vērsusi uzmanību arī pieaicinātā

persona Ilvija Pūce.

10.2.3. Visbeidzot, atbilstoši Aizturēto personu

turēšanas kārtības likuma 1. panta otrās daļas trešajam teikumam

likumā noteiktajos gadījumos īslaicīgās aizturēšanas vietā var

ievietot personas, kuras aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā

kārtībā, izņemot mazāk aizsargātās personas.

Atbilstoši Imigrācijas likuma 59. panta pirmajai un otrajai

daļai pamatā aizturētos ārzemniekus ievieto Valsts robežsardzes

pagaidu turēšanas telpā vai izmitināšanas centrā, tomēr tad, ja

pastāv bēgšanas iespējamība vai ārzemnieks rada draudus valsts

drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai, aizturētais

ārzemnieks var tikt ievietots īslaicīgās aizturēšanas vietā.

Imigrācijas likuma 54. pants noteic, ka Valsts robežsardzes

amatpersonai ir tiesības aizturēt ārzemnieku līdz 10 diennaktīm.

Savukārt noteiktu apstākļu īstenošanās gadījumā rajona (pilsētas)

tiesnesis var pieņemt lēmumu par aizturēšanas termiņa

pagarināšanu. Kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt

sešus mēnešus, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks atsakās

sadarboties vai kavējas nepieciešamo dokumentu saņemšana no

trešajām valstīm. Šādā gadījumā tiesnesis var pieņemt lēmumu par

minētā aizturēšanas termiņa pagarināšanu, nepārsniedzot papildu

12 mēnešus.

Līdz ar to teorētiski maksimālais laikposms, kuru noteiktiem

kritērijiem atbilstošs ārzemnieks var atrasties aizturēšanas

vietā, ir 18 mēneši. Tomēr šādā gadījumā aizturētajam ārzemniekam

vajadzētu atrasties izmitināšanas centrā, nevis īslaicīgās

aizturēšanas vietā. Turklāt atbilstoši Valsts policijas

iesniegtajai informācijai nav konstatēti gadījumi, kad minētajām

personām aizturēšanas termiņš tiktu pagarināts ar tiesneša

lēmumu, un tādējādi tās īslaicīgās aizturēšanas vietās nav

uzturējušās ilgāk kā divas diennaktis (sk. lietas materiālu 3.

sēj. 141. lp.).

10.3. Satversmes tiesa secina, ka atbilstoši

Kriminālprocesa likumam aizturētas personas īslaicīgās

aizturēšanas vietās tipiskā situācijā var uzturēties maksimums 48

stundas, bet noteiktos gadījumos - 72 stundas, meklēšanā esošas

apcietinātās personas un personas, kuras notiesātas ar brīvības

atņemšanu, pēc aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas

vietā maksimāli uz septiņām darba dienām, savukārt apcietinātajām

un notiesātajām personām laiks, kuru tās var pavadīt īslaicīgās

aizturēšanas vietā, tiesību normās tieši nav noteikts un izriet

tikai no mērķa, ar kādu personas ir atvestas uz šīm telpām.

Praksē šādās telpās personām ir nācies pavadīt vairāk nekā 10 un

pat 20 diennaktis. Visbeidzot, līdz 2020. gada 30. jūnijam

personas, kas izcieta administratīvo arestu, īslaicīgās

aizturēšanas vietā varēja pavadīt līdz 15 diennaktīm.

Šie termiņi ņemami vērā, izvērtējot apstrīdētā regulējuma

ietekmi uz personām.