10. punkts

1Satversmes tiesa atzinusi, ka tiesību normu nevar

2izprast ārpus tās piemērošanas prakses un tiesību sistēmas, kurā

3tā funkcionē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 28.

4jūnija sprieduma lietā Nr. 2012‑26‑03 12.1. punktu). Proti,

5lai izprastu, kādā veidā apstrīdētais regulējums ietekmē tā

6skartās personas un vai šāda aizskāruma rezultātā tiek pārkāpta

7minimālā cietsirdības un pazemojuma smaguma pakāpe, kas

8neizbēgami izriet no personas atrašanās īslaicīgās aizturēšanas

9vietā, jānoskaidro, kas šīs personas ir un kāda ir aizturēto

10personu turēšanas kārtība.

1110.1. Aizturēto personu turēšanas kārtības likums

12pirmām kārtām nosaka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu aizturēto

13personu (turpmāk arī - aizturētais) turēšanas kārtību speciāli

14aprīkotās policijas telpās - īslaicīgās aizturēšanas vietā.

15Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 62. panta pirmajai daļai

16kopsakarā ar šā likuma 267. panta pirmo daļu aizturētais ir

17persona, kura likumā noteiktajā kārtībā aizturēta uz laiku līdz

1848 stundām, ja pastāv aizturēšanas nosacījumi.

19Papildus tam Kriminālprocesa likuma 270. pants paredz, ka

20noteiktos gadījumos var aizturēt aizdomās turēto, apsūdzēto vai

21personu, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu

22līdzekļu noteikšanai. Šādas personas ne vēlāk kā 12 stundu laikā

23nogādājamas pie procesa virzītāja vai izmeklēšanas tiesneša.

24Tāpat atbilstoši Kriminālprocesa likuma 734. panta pirmajai daļai

25noteiktos gadījumos kompetentā iestāde var dot uzdevumu policijai

26aizturēt personu uz laiku līdz aiznākamās dienas pulksten

27divpadsmitiem nogādāšanai pie izmeklēšanas tiesneša.

28Kriminālprocesa likuma 699. panta pirmā daļa paredz, ka

29izmeklētājs vai prokurors var aizturēt personu līdz 72 stundām

30izdošanas nolūkā, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tā citas

31valsts teritorijā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru

32paredzēta izdošana, vai ja ārvalsts izsludinājusi tās meklēšanu

33un iesniegusi pagaidu apcietināšanas vai izdošanas lūgumu. Tāpat

34atbilstoši Kriminālprocesa likuma 770. pantam gadījumā, ja

35izpildās likumā noteiktie kritēriji, uz laiku līdz 72 stundām

36iespējams aizturēt ārvalstī notiesāto personu.

3710.2. Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 1.

38panta otrā daļa tieši noteic, ka meklēšanā esošās apcietinātās

39personas un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas pēc

40aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā ne ilgāk

41par septiņām darba dienām.

42Savukārt citu šā panta otrajā daļā minēto personu maksimālo

43uzturēšanās laiku īslaicīgās aizturēšanas vietā norma tieši

44nenosaka.

4510.2.1. Izskatāmās lietas ierosināšanas brīdī Aizturēto

46personu turēšanas kārtības likuma 1. panta otrā daļa paredzēja,

47ka īslaicīgās aizturēšanas vietā citstarp, ja nepieciešams, var

48ievietot administratīvi aizturētās un arestētās personas.

49Ar 2022. gada 17. februāra likumu "Grozījumi Aizturēto

50personu turēšanas kārtības likumā" no šā panta tika izslēgti

51vārdi "un arestētās", tādējādi saskaņojot Aizturēto

52personu turēšanas likumu ar Administratīvās atbildības likuma

53regulējumu. Proti, administratīvais arests kā soda veids vairs

54nepastāv. Turpretim līdz 2020. gada 1. jūlijam spēkā bijušais

55Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss noteica, ka

56administratīvo arestu piemēro izņēmuma gadījumos par atsevišķiem

57administratīvo pārkāpumu veidiem uz laiku no vienas diennakts

58līdz 15 diennaktīm. Atbilstoši labvēlīgāka likuma atpakaļejošā

59spēka principam administratīvie aresti pēc 2020. gada 30. jūnija

60vairs netika piemēroti.

61Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 71. panta piekto

62daļu personas drīkst administratīvi aizturēt ne ilgāk kā uz

63četrām stundām, aizturēšanas laiku skaitot no faktiskās

64aizturēšanas brīža, bet personai, kas atradusies alkoholisko

65dzērienu vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai

66reibumā, - no brīža, kad persona spēj adekvāti uztvert

67notiekošo.

68Tātad līdz 2020. gada 30. jūnijam personas, kas izcieta

69administratīvo arestu, īslaicīgās aizturēšanas vietā varēja

70pavadīt līdz 15 diennaktīm, savukārt šobrīd personas iespējams

71tikai administratīvi aizturēt ne ilgāk kā uz četrām stundām no

72brīža, kad tās apzinās aizturēšanas faktu.

7310.2.2. Tas, cik ilgi īslaicīgās aizturēšanas vietā

74drīkst turēt apcietinātās un notiesātās personas, nav noteikts ne

75Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 1. panta otrajā daļā,

76ne citos tiesību aktos. Tomēr tas Aizturēto personu turēšanas

77kārtības likuma 1. panta otrajā daļā ir definēts kā laikposms,

78kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai. Reizē

79Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 4. panta trešās daļas

80pirmais teikums paredz, ka pēc procesa virzītāja pieprasījuma

81apcietināto var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā uz laiku,

82kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai un tiesas

83procesiem.

84Kā izriet no Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošās lietas

85materiāliem, pieteicējs minētajā lietā īslaicīgās aizturēšanas

86vietā kā apcietinātā persona uzturējies septiņas un pat 12 dienas

87(sk. lietas materiālu 1. sēj. 20. lp.).

88Arī tiesībsarga ziņojumos par vizītēm dažādās īslaicīgās

89aizturēšanas vietās secināts, ka dažos gadījumos personas tajās

90pavadījušas, piemēram, 8, 11, 12, 13, 14, 16 un 19 diennaktis un

91pat vairāk nekā trīs nedēļas (sk. tiesībsarga

922019. gada 5. aprīļa ziņojuma par vizīti Gulbenes iecirkņa

93īslaicīgās aizturēšanas vietā 3. lpp, 2019. gada 10. maija

94ziņojuma par vizīti Liepājas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas

95vietā 3. lpp., 2019. gada 23. maija ziņojuma par vizīti

96Saldus iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietā 4. lpp., 2019. gada

9723. maija ziņojuma par vizīti Daugavpils īslaicīgās aizturēšanas

98vietā 3. lpp., 2020. gada 10. janvāra ziņojuma par vizīti

99Bauskas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietā 5. lpp un 2021.

100gada 28. jūnija ziņojuma par vizīti Rīgas īslaicīgās aizturēšanas

101birojā 2. punktu). Citstarp šāda situācija esot izveidojusies

102retās konvoja kursēšanas dēļ (sk. tiesībsarga 2019. gada 5.

103aprīļa ziņojuma par vizīti Gulbenes iecirkņa īslaicīgās

104aizturēšanas vietā 3. lpp. un 2019. gada 10. maija ziņojuma par

105vizīti Liepājas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietā 3.

106lpp.).

107Uz to apstākli, ka apcietinātās personas, kas pārvestas uz

108īslaicīgās aizturēšanas vietām procesuālo darbību veikšanai,

109dažkārt pavada tajās laiku, kas pārsniedz attiecībā uz

110aizturētajiem noteikto periodu, vērsusi uzmanību arī pieaicinātā

111persona Ilvija Pūce.

11210.2.3. Visbeidzot, atbilstoši Aizturēto personu

113turēšanas kārtības likuma 1. panta otrās daļas trešajam teikumam

114likumā noteiktajos gadījumos īslaicīgās aizturēšanas vietā var

115ievietot personas, kuras aizturētas Imigrācijas likumā noteiktajā

116kārtībā, izņemot mazāk aizsargātās personas.

117Atbilstoši Imigrācijas likuma 59. panta pirmajai un otrajai

118daļai pamatā aizturētos ārzemniekus ievieto Valsts robežsardzes

119pagaidu turēšanas telpā vai izmitināšanas centrā, tomēr tad, ja

120pastāv bēgšanas iespējamība vai ārzemnieks rada draudus valsts

121drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai, aizturētais

122ārzemnieks var tikt ievietots īslaicīgās aizturēšanas vietā.

123Imigrācijas likuma 54. pants noteic, ka Valsts robežsardzes

124amatpersonai ir tiesības aizturēt ārzemnieku līdz 10 diennaktīm.

125Savukārt noteiktu apstākļu īstenošanās gadījumā rajona (pilsētas)

126tiesnesis var pieņemt lēmumu par aizturēšanas termiņa

127pagarināšanu. Kopējais aizturēšanas termiņš nedrīkst pārsniegt

128sešus mēnešus, izņemot gadījumu, kad ārzemnieks atsakās

129sadarboties vai kavējas nepieciešamo dokumentu saņemšana no

130trešajām valstīm. Šādā gadījumā tiesnesis var pieņemt lēmumu par

131minētā aizturēšanas termiņa pagarināšanu, nepārsniedzot papildu

13212 mēnešus.

133Līdz ar to teorētiski maksimālais laikposms, kuru noteiktiem

134kritērijiem atbilstošs ārzemnieks var atrasties aizturēšanas

135vietā, ir 18 mēneši. Tomēr šādā gadījumā aizturētajam ārzemniekam

136vajadzētu atrasties izmitināšanas centrā, nevis īslaicīgās

137aizturēšanas vietā. Turklāt atbilstoši Valsts policijas

138iesniegtajai informācijai nav konstatēti gadījumi, kad minētajām

139personām aizturēšanas termiņš tiktu pagarināts ar tiesneša

140lēmumu, un tādējādi tās īslaicīgās aizturēšanas vietās nav

141uzturējušās ilgāk kā divas diennaktis (sk. lietas materiālu 3.

142sēj. 141. lp.).

14310.3. Satversmes tiesa secina, ka atbilstoši

144Kriminālprocesa likumam aizturētas personas īslaicīgās

145aizturēšanas vietās tipiskā situācijā var uzturēties maksimums 48

146stundas, bet noteiktos gadījumos - 72 stundas, meklēšanā esošas

147apcietinātās personas un personas, kuras notiesātas ar brīvības

148atņemšanu, pēc aizturēšanas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas

149vietā maksimāli uz septiņām darba dienām, savukārt apcietinātajām

150un notiesātajām personām laiks, kuru tās var pavadīt īslaicīgās

151aizturēšanas vietā, tiesību normās tieši nav noteikts un izriet

152tikai no mērķa, ar kādu personas ir atvestas uz šīm telpām.

153Praksē šādās telpās personām ir nācies pavadīt vairāk nekā 10 un

154pat 20 diennaktis. Visbeidzot, līdz 2020. gada 30. jūnijam

155personas, kas izcieta administratīvo arestu, īslaicīgās

156aizturēšanas vietā varēja pavadīt līdz 15 diennaktīm.

157Šie termiņi ņemami vērā, izvērtējot apstrīdētā regulējuma

158ietekmi uz personām.