7. pants

Šī konkrētā tirgus noteikšanai ir svarīgi definēt, kas šajā

gadījumā ir pircējs un kādi kritēriji nosaka tā izvēli, t.i., cik

svarīgs ir atsevišķs produkts un cik liela nozīme ir kopīgajam

ražotāja/piegādātāja portfelim. Konkrētajā gadījumā piegādātāji

ir gaļas produktu ražotājs/vairumtirgotājs un pircējs ir

mazumtirdzniecības uzņēmums, kuram sortimenta nodrošināšanai ir

nepieciešams plašs gaļas produktu sortiments. Līdz ar to,

izvēloties konkrēto piegādātāju, apspriežot līguma noteikumus un

turpmāko sadarbību, tiek ņemts vērā gan kopīgais attiecīgā

piegādātāja sortiments, gan atsevišķu produktu konkurētspēja

starp citiem līdzīgiem produktiem.

Mazumtirgotāji ir norādījuši, ka viens no svarīgākajiem

kritērijiem piegādātāju izvēlē ir arī kopējais pārdošanas

apgrozījums, ko var nodrošināt konkrētais piegādātājs. Parasti

labu apgrozījumu nodrošina pietiekoši plašs produktu portfelis,

kas turklāt satur atsevišķu gaļas produktu kategoriju vadošus

zīmolus.

Lietas izpētes laikā tika iegūta informācija par to uzņēmumu

apgrozījumu Latvijas teritorijā 2009.gadā, kuri uzskatāmi par

apvienošanās dalībnieku konkurentiem, t.i., tie piedāvā Latvijas

tirgum līdzīgu produktu sortimentu.

Kaut gan arī minētie tirgus dalībnieki lielākā vai mazākā mērā

realizē vistas gaļas izstrādājumus un produktus, tie nenosauc AS

"Putnu fabrika Ķekava" kā tiešo konkurentu. Tomēr lietā

iegūtā informācija liecina, ka šī sabiedrība būtu jāuzskata par

netiešu konkurentu.

Kopējais lielāko Latvijas gaļas izstrādājumu un gaļas produktu

ražotāju apgrozījums 2009.gadā Latvijas teritorijā bija:

1) AS "Rīgas Miesnieks" - (*) LVL;

AS "Jelgavas gaļas kombināts" - (*) LVL;

AS Talleg - (*)3 LVL;

Kopā:

(*) LVL;

2) SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" - (*)

LVL;

3) SIA "Forevers" -(*) LVL;

4) SIA "M.V.A" (SIA "Ramatas") -

(*) LVL;

5) SIA "Grāvendāle" - (*) LVL;

6) SIA "BLC" - (*) LVL - (galvenajās preču

grupās, faktiski ir nedaudz lielāks);

7) SIA "Saldus gaļas kombināts" - (*) LVL -

(galvenajās preču grupās, faktiski ir nedaudz lielāks).

AS "Ķekavas putnu fabrika" apgrozījums 2009.gadā

bija - (*) LVL.

Vēl tirgū darbojas salīdzinoši lielas komercsabiedrības - SIA

"Marno" un AS "Talsu gaļa", kuru sortiments

ir līdzīgs minēto tirgus dalībnieku sortimentam.

Vērtējot iespējamo konkurences spiedienu no esošo konkurentu

puses pēc apvienošanās, jāņem vērā konkurentu finansiālais

stāvoklis salīdzinājumā ar apvienošanās dalībnieku finansiālo

stāvokli. Par finansiālo stāvokli var liecināt nodokļu parādu

apjoma attiecība pret uzņēmuma apgrozījumu.

No minētajiem uzņēmumiem nodokļu parādi uz 2010.gada 1.aprīli

(situācija mainās) ir:

1) SIA "M.V.A." - (*) LVL;

2) AS "Putnu fabrika Ķekava" - (*)

LVL;

3) SIA "BLC" - (*) LVL;

4) SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" - (*)

LVL;

5) AS "Jelgavas gaļas kombināts" - (*)

LVL;

6) SIA "Grāvendāle" - (*) LVL;

7) AS "Talsu gaļa" - (*) LVL.

Salīdzinot apvienošanās dalībnieku datus ar to konkurentu

datiem, konstatējams, ka apvienošanās dalībnieku stāvoklis ir

labāks pēc minētajiem rādītājiem. Turklāt AS "Rīgas

Miesnieks" ir uzskatāma par efektīvāku nekā daudzi citi

tirgus dalībnieki, tai ir labāks menedžments, kas ir ļāvis

izvairīties no nodokļu parādiem.

Konkurences padomei ir pieejama apvienošanās dalībnieku

iesniegtā tirgus izpētes kompānijas sagatavotā informācija, kurā

ir norādīts apvienošanās dalībnieku tirgus daļas gaļas produktu

tirgū par pēdējiem četriem gadiem, kas pēc būtības ir gaļas

produktu tirgus. Apvienošanās dalībnieki ir iesnieguši līdzīgu

informāciju atsevišķi arī par marinēto gaļu.

Konkurences padomes rīcībā ir Lauku atbalsta dienesta

sastādītā "Gaļas bilance" par 2009.gadu, kura vēl ir

sagatavošanas stadijā un nav apstiprināta. Ziņojumā ir sniegta

informācija par apvienošanās dalībnieku tirgus daļām gaļas

izstrādājumu, ieskaitot marinēto gaļu, tirgū. AS "Rīgas

Miesnieks" tirgus daļa, rēķinot pēc apjoma, 2009.gadā bija

(*)(<20%), bet AS "Jelgavas gaļas kombināts"

tirgus daļa bija tikai (*)(<10%).

Izvērtējot šo informāciju kopsakarā ar šī lēmuma 8.punktā

iekļauto informāciju, jāsecina, ka Ziņojumā norādītās tirgus

daļas varētu diezgan precīzi atspoguļot apvienošanās dalībnieku

tirgus daļas gaļas izstrādājumu tirgū.

Savukārt kopējā Pircēja tirgus daļa gaļas produktu tirgū

pēdējos četros gados ir pamazām no gada uz gadu palielinājusies

no (*) (<20%) 2006.gada nogalē līdz (*)

(<30%) 2009.gadā. Bet samazinājums ir noticis 2009.gada

nogalē. Savukārt otra apvienošanās dalībnieka tirgus daļa šajā

tirgū no 2006.gada līdz 2008.gadam pieauga no (*)(<10%)

līdz (*)(<10%), bet 2009.gadā tā samazinājās līdz

(*)(<10%).

Gaļas produktu tirgus dalībnieku tirgus daļas procentos

(rēķinot pēc apjoma):

Tirgus dalībnieka nosaukums

2006 (Dec.05-Nov.06

2007 (Dec.06-Nov.06

2008 (Dec.06-Nov.06

2009 (Dec.06-Nov.06

AS "Rīgas Miesnieks"

(*)

(*)

(*)

(*)

(<20%)

(<20%)

(<30%)

(<30%)

SIA "M.V.A."

(*)

(*)

(*)

(*)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

(<20%)

SIA "Rēzeknes gaļas kombināts

(*)

(*)

(*)

(*)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

(<20%)

SIA "BLC"

(*)

(*)

(*)

(*)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

SIA "Grāvendāle"

(*)

(*)

(*)

(*)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

AS "Jelgavas gaļas kombināts"

(*)

(*)

(*)

(*)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

SIA "Forevers"

(*)

(*)

(*)

(*)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

citi

44,9

41,7

39,1

36,7

No minētās informācijas Konkurences padome secina, ka bez AS

"Rīgas Miesnieks" vēl tikai divi lielākie tirgus

dalībnieki ir spējuši palielināt savu tirgus daļu, t.i., kopā

trīs tirgus dalībnieki, neskatoties uz to, ka pieprasījuma apjoms

visu laiku samazinās. Pieaugums varētu būt uz bankrotējošo un

mazo tirgus dalībnieku rēķina. Tomēr izmaiņas tirgū ir samērā

nelielas, tāpēc konkurences apstākļi šajā tirgū ir vērtējami kā

diezgan stabili.

20.04.2010. vēstulē apvienošanās dalībnieki iesniedza šādu

informāciju attiecībā par AS "Rīgas Miesnieks" tirgus

daļu:

2009.gada

decembris-janvāris

2009.gada

februāris-marts

2009.gada

aprīlis-maijs

2009.gada

jūnijs-jūlijs

2009.gada

augusts-septembris

2009.gada

oktobris-novembris

2009.gada

decembris-janvāris

Kopējā tirgus daļa gaļas produktu tirgū pēc pārdotajiem

apjomiem tonnās

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(20%)

(*)

(<20%)

(*)

(<30%)

(*)

(<30%)

(*)

(<30%)

(*)

(<30%)

(*)

(<30%)

(*)

Kūpinājumu tirgus daļa

gaļas produktu tirgū pēc pārdotajiem apjomiem tonnās

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(*)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

(<10%)

Minētajā vēstulē vēl norādīts (*).

2009.gada beigās AS "Rīgas Miesnieks" tirgus daļa

gaļas produktu tirgū samazinājās.

Portfeļa

efekts:

Portfeļa efekts būtībā ir tāda komersantu vara, kas rodas no

tā piedāvāto gaļas izstrādājumu un gaļas produktu kopējā apjoma

(sortimenta), kas pārsniedz tā atsevišķo daļu vērtību, kas

saskaitīta matemātiski. Lietā definētajos tirgos un segmentos

preču zīmju nozīme nav tik būtiska kā citos, piemēram,

alkoholisko dzērienu, cigarešu u.c. tirgos, bet tomēr tā ir jāņem

vērā arī šajos tirgos un segmentos.

Apvienošanās dalībniekiem kā dažu Latvijas teritorijā

populārāko gaļas izstrādājumu un gaļas produktu preču zīmju

(tiesību) turētājiem ir vairākas priekšrocības.

01.04.2010. apvienošanās dalībnieku vēstulē ir norādīts

(*).

Daļa no pievienojamajiem gaļas produktu zīmoliem ir

salīdzinoši atpazīstami konkrētajos tirgos, kur līdz šim pircējam

nebija spēcīgu gaļas produktu zīmolu. Līdz ar to pievienojamie

gaļas produktu zīmoli apvienošanās dalībniekiem radīs lielākas

iespējas strukturēt cenas, veidot mārketinga pasākumus, piešķirt

atlaides, tiem palielināsies potenciāls sasaistīšanas

iespējai.

Portfeļa efekta izpausme praksē varētu tikt attēlota kā

atbilde uz jautājumu, vai attiecīgais mazumtirgotājs bez

apvienošanās dalībnieku ražotajiem izstrādājumiem varētu sastādīt

sortimentu, kas aizvietotu apvienošanās dalībnieku preces. Uz šo

jautājumu atbildi ir devuši vairāki mazumtirgotāji:

1) SIA "Rimi Latvia" 06.04.2010. vēstulē

Nr.01/01-126 ir norādījusi (*).

2) SIA "MAXIMA Latvija" 22.03.2010. vēstulē norāda,

ka (*).

3) SIA "PALINK" 25.03.2010. vēstulē norāda

(*).

Turklāt preču zīmju līderiem ir lielāka iespēja netikt

izslēgtiem no mazumtirgotāja sortimenta.

Līdz ar to pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas,

apvienošanās dalībnieku rīcībā pēc apvienošanās būs plašs gaļas

produktu sortiments, kurā ir daudzi atpazīstamu un pieprasītu

gaļas izstrādājumu zīmoli, kas ir apvienošanās dalībnieku

īpašumā. Nevienam citam no apvienošanās dalībnieku konkurentiem -

gaļas produktu ražotājiem un vairumtirgotājiem Latvijas

teritorijā - nav portfeļa ar tik būtisku, atpazīstamu un

patērētāju pieprasītu savā īpašumā esošu preču zīmju skaitu

(īpatsvaru).

(*).

Tā kā kategorijas līderi abās minētajās mazumtirdzniecības

ķēdēs atšķiras, tad var secināt, ka apvienošanās dalībnieku

portfelis ir vispusīgs ar daudz spēcīgiem produktiem.