Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses

338. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Savstarpējā sadarbība cita starpā aptver šādas jomas:

a) enerģētikas stratēģiju un politikas īstenošana un prognožu

un notikumu scenāriju izstrāde/attīstība, kā arī statistikas

reģistrēšanas sistēmas uzlabošana enerģētikas nozarē,

pamatojoties uz savlaicīgu informācijas apmaiņu par enerģijas

bilancēm un enerģijas plūsmām saskaņā ar starptautisko praksi, kā

arī infrastruktūras uzlabošana;

b) efektīvu mehānismu izveide enerģijas krīzes situāciju

risināšanai solidaritātes garā;

c) abpusēji svarīgas enerģijas infrastruktūras modernizācija

un uzlabošana, ietverot enerģijas ražošanas jaudas, enerģijas

tīklu integritāti, drošību un drošumu, Ukrainas elektrības tīklu

pakāpeniska integrācija Eiropas elektrības tīklā, kā arī

enerģijas tranzīta sistēmas pilnīga atjaunošana un pārrobežu

mērīšanas sistēmu uzstādīšana pie Ukrainas ārējām robežām,

abpusēji svarīgas jaunas enerģijas infrastruktūras izveide nolūkā

dažādot enerģijas avotus, piegādātājus un transporta ceļus un

metodes ekonomiski izdevīgā un videi draudzīgā veidā;

d) konkurētspējīgu, pārredzamu un no diskriminācijas brīvu

enerģijas tirgu izveide konverģencē ar ES noteikumiem un

standartiem ar regulējuma reformas palīdzību;

e) sadarbība 2005. gada Enerģētikas kopienas dibināšanas

līguma ietvaros;

f) enerģijas tirdzniecības, tranzīta, izpētes, ieguves,

rafinēšanas, ražošanas, glabāšanas, transporta, pārsūtīšanas,

izplatīšanas un tirgvedības vai enerģijas izejvielu un produktu

tirdzniecības ilgtermiņa stabilitātes un drošības veicināšana un

stiprināšana, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un bez

diskriminācijas saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un jo

īpaši ar 1994. gada Enerģētikas hartas nolīgumu, PTO līgumu un šo

nolīgumu;

g) pievilcīgas un stabilas ieguldījumu vides pakāpeniska

veidošana, pievēršoties institucionālajiem, juridiskajiem,

fiskālajiem un cita veida nosacījumiem un rosinot savstarpējus

ieguldījumus enerģētikas jomā bez diskriminācijas;

h) efektīva sadarbība ar Eiropas Investīciju banku (EIB),

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un citām

starptautiskām finanšu organizācijām un instrumentiem nolūkā

atbalstīt sadarbību enerģētikas jomā starp Pusēm;

i) energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas veicināšana,

tostarp izstrādājot energoefektivitātes politiku un tiesisko un

regulatīvo sistēmu ar mērķi panākt ievērojamus ES standartiem

atbilstošus uzlabojumus, ietverot efektīvu enerģijas ģenerēšanu,

ražošanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu, kas būtu

saderīga ar tirgus mehānismu darbību, kā arī efektīvu enerģijas

izmantošanu ierīcēs, apgaismojumā un ēkās;

j) atjaunojamo enerģijas avotu, kā arī alternatīvas degvielas

izstrāde un atbalsts ekonomiski izdevīgā un videi draudzīgā

veidā, ietverot ilgtspējīgas biodegvielas ražošanu, un sadarbība

regulējuma, sertifikācijas un standartizācijas jautājumos, kā arī

tehnoloģiju un komercijas attīstības jautājumos;

k) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 1997. gada

Kioto protokola par siltumnīcefekta gāzes emisijas samazināšanu

ar energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu projektu

palīdzību Kopīgā īstenošanas mehānisma veicināšana;

l) zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa,

lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas, transportēšanas,

piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību

pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām tehnoloģijām,

ietverot oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un efektīvas un tīras

akmeņogļu tehnoloģijas, saskaņā ar iedibinātiem principiem, kas

cita starpā ietverti Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Ukrainu

par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību;

m) sadarbība Eiropas un starptautisko standartizācijas iestāžu

ietvaros enerģētikas jomā.