Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.
Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses — viss teksts
1Mērķi
21. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Savienību un tās
3dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses.
42. Šīs asociācijas mērķi ir šādi:
5a) veicināt Pušu pakāpenisku tuvināšanos, pamatojoties uz
6kopīgām vērtībām un ciešām, priviliģētām saiknēm, un palielināt
7Ukrainas iesaisti ES politikas jomās un dalību programmās un
8aģentūrās;
9b) sniegt atbilstošu ietvaru pastiprinātam politiskam dialogam
10visās abpusēji interesējošās jomās;
11c) veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un stabilitāti
12reģionālā un starptautiskā mērogā saskaņā ar Apvienoto Nāciju
13Organizācijas hartas un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības
14konferences Helsinku Nobeiguma akta principiem un 1990. gada
15Parīzes Hartas par jaunu Eiropu mērķiem;
16d) izveidot nosacījumus pastiprinātām ekonomiskām un
17tirdzniecības attiecībām, kas vestu uz pakāpenisku Ukrainas
18integrāciju ES iekšējā tirgū, tostarp izveidojot padziļinātas un
19visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu, kā noteikts šā nolīguma
20IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi),
21un atbalstīt Ukrainas pūles pabeigt pāreju uz darboties spējīgu
22tirgus ekonomiku, inter alia progresīvi tuvinot tās
23tiesību aktus Savienības tiesību aktiem;
24e) veicināt sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā
25nolūkā stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību
26ievērošanu;
27f) izveidot nosacījumus aizvien ciešākai sadarbībai citās
28savstarpēji interesējošās jomās.
29I SADAĻA
30VISPĀRĪGI PRINCIPI
1Šā nolīguma būtiskas sastāvdaļas un Pušu iekšpolitikas un
2ārpolitikas pamatā ir tiesiskuma principa ievērošana un
3demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana,
4kā tās definētas 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības
5konferences Helsinku Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā
6par jaunu Eiropu, un citos attiecīgos tiesību aktos par
7cilvēktiesībām, tostarp ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā
8un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.
9Suverenitātes un teritoriālās integritātes, robežu
10neaizskaramības un neatkarības principu ievērošanas veicināšana
11un cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču un ar tiem saistītu
12materiālu izplatīšanu un to piegādes līdzekļiem arī ir šā
13nolīguma būtiskas sastāvdaļas.
1Puses atzīst, ka to attiecības pamatojas uz brīvās tirgus
2ekonomikas principiem. Tiesiskums, laba pārvaldība, cīņa pret
3korupciju, cīņa pret starptautiska mēroga organizētās noziedzības
4un terorisma dažādām izpausmēm, ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšana
5un efektīvas daudzpusējās attiecības ir īpaši svarīgi faktori,
6kas veicina Pušu attiecības.
7II SADAĻA
8POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMAS,
9POLITISKĀ ASOCIĀCIJA, SADARBĪBA UN KONVERĢENCE ĀRĒJĀS UN DROŠĪBAS
10POLITIKAS JOMĀ
1Politiskā dialoga mērķi
21. Pušu starpā turpmāk attīsta un stiprina politisko dialogu
3visās savstarpēji interesējošās jomās. Tas veicinās pakāpenisku
4konverģenci ārlietās un drošības jautājumos ar mērķi aizvien
5ciešāk iesaistīt Ukrainu Eiropas drošības zonā.
62. Politiskā dialoga mērķi ir šādi:
7a) padziļināt politisko asociāciju un palielināt politisko un
8drošības politikas konverģenci un efektivitāti;
9b) veicināt starptautisko stabilitāti un drošību, pamatojoties
10uz efektīvām daudzpusējām attiecībām;
11c) stiprināt sadarbību un dialogu starp Pusēm par
12starptautisko drošību un krīžu pārvarēšanu jo īpaši, lai risinātu
13globālas un reģionālas problēmas un galvenos apdraudējumus;
14d) sekmēt uz rezultātiem vērstu un praktisku Pušu sadarbību,
15lai sasniegtu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas
16kontinentā;
17e) stiprināt demokrātijas principu ievērošanu, tiesiskuma un
18labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp
19minoritāšu tiesību ievērošanu, minoritātei piederīgu personu
20diskriminācijas aizliegumu un cieņu pret daudzveidību un
21atbalstīt iekšējo politisko reformu konsolidāciju;
22f) attīstīt dialogu un padziļināt Pušu sadarbību drošības un
23aizsardzības jomā;
24g) sekmēt neatkarības, suverenitātes, teritoriālās
25integritātes un robežu neaizskaramības principus.
1Politiskā dialoga norise
21. Puses regulāri rīko politiskā dialoga sanāksmes augstākajā
3līmenī.
42. Ministru līmenī politiskais dialogs norisinās, savstarpēji
5vienojoties, šā nolīguma 460. pantā minētajā Asociācijas padomē
6un, Pušu pārstāvjiem regulāri tiekoties ārlietu ministru līmenī
7.
83. Politiskais dialogs norisinās arī šādā veidā:
9a) regulāras sanāksmes politisko direktoru, Politikas un
10drošības komitejas un ekspertu līmenī, tostarp par konkrētiem
11reģioniem un jautājumiem, starp Eiropas Savienības pārstāvjiem no
12vienas puses un Ukrainas pārstāvjiem no otras puses;
13b) visu diplomātisko un militāro kanālu Pušu starpā, tai
14skaitā atbilstošu sakaru trešās valstīs un Apvienoto Nāciju
15Organizācijā, EDSO un citos starptautiskos forumos pilnīga un
16savlaicīga izmantošana;
17c) regulāras sanāksmes Pušu militāro iestāžu augstāko ierēdņu
18un ekspertu līmenī;
19d) jebkādā citā veidā, tostarp ekspertu līmeņa sanāksmju
20veidā, kas varētu palīdzēt uzlabot un konsolidēt šo dialogu.
214. Puses, savstarpēji vienojoties, izveido citas politiskā
22dialoga procedūras un mehānismus, tostarp ārkārtas
23apspriedes.
245. Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās
25Parlamentārās asociācijas komitejā, kas minēta šā nolīguma 467.
26pantā.
1Dialogs un sadarbība iekšējās
2reformas jautājumos
3Puses sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to iekšpolitika
4pamatojas uz abām Pusēm kopīgiem principiem, jo īpaši
5stabilitātes un demokrātisko iestāžu efektivitātes un tiesiskuma
6principiem, ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši
7kā tas minēts šā nolīguma 14. pantā.
1Ārējā un drošības politika
21. Puses pastiprina dialogu un sadarbību un veicina
3pakāpenisku konverģenci ārējās un drošības politikas jomā,
4tostarp Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā,
5un jo īpaši pievēršas konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas,
6reģionālās stabilitātes, atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas,
7ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles jautājumiem, kā arī
8pastiprinātam savstarpēji izdevīgam dialogam kosmosa jomā.
9Sadarbība pamatosies uz kopīgām vērtībām un savstarpējām
10interesēm, tās mērķis ir palielināt politikas konverģenci un
11efektivitāti un veicināt kopēju politisko plānošanu. Puses
12izmanto divpusējus, starptautiskus un reģionālus forumus.
132. Ukraina, ES un dalībvalstis atkārtoti apstiprina apņemšanos
14ievērot neatkarības, suverenitātes, teritoriālās integritātes un
15robežu neaizskaramības principus, kā tas noteikts ANO hartā un
161975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku
17Nobeiguma aktā, un veicināt šos principus divpusējās un
18daudzpusējās attiecībās.
193. Puses savlaicīgi un saskaņoti risina problēmas saistībā ar
20šiem principiem visos attiecīgajos politiskā dialoga līmeņos, kas
21paredzēti šajā nolīgumā, tostarp arī ministru līmenī.
1Reģionālā stabilitāte
21. Puses pastiprina kopīgos centienus veicināt stabilitāti,
3drošību un demokrātisko izaugsmi to kopīgajās kaimiņvalstīs jo
4īpaši, lai kopīgi strādātu pie reģionālo konfliktu mierīgas
5noregulēšanas.
62. Šie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera
7un drošības uzturēšanai, kā noteikts ANO hartā, 1975. gada
8Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma
9aktā un citos attiecīgos daudzpusējos dokumentos.
1Konfliktu novēršana, krīžu
2pārvarēšana un sadarbība militāro tehnoloģiju jomā
31. Puses pastiprina praktisko sadarbību konfliktu novēršanas
4un krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši ar mērķi palielināt Ukrainas
5dalību ES vadītās civilās un militārās krīžu pārvarēšanas
6operācijās, kā arī attiecīgos praktiskos vingrinājumos un mācību
7pasākumos, tostarp arī tajos, kas notiek Kopējās drošības un
8aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros.
92. Sadarbība šajā jomā pamatojas uz nosacījumiem un kārtību ES
10un Ukrainas starpā par konsultācijām un sadarbību krīžu
11pārvarēšanas jomā.
123. Puses izpēta militārās un tehnoloģiskās sadarbības
13iespējas. Ukraina un Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) izveido
14ciešus kontaktus, lai apspriestu militāro spēju uzlabojumus,
15tostarp tehnoloģijas jautājumus.
1Masu iznīcināšanas ieroču
2neizplatīšana
31. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču, saistīto
4materiālu un to piegādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan
5nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem
6starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas
7sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas
8ieroču, saistīto materiālu un to piegādes līdzekļu izplatīšanu,
9pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savas pastāvošās
10saistības atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču
11neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citas attiecīgas
12starptautiskās saistības. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā
13nolīguma būtiska sastāvdaļa.
142. Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret masu iznīcināšanas
15ieroču, saistīto materiālu un to piegādes līdzekļu izplatīšanu un
16sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:
17a) veicot pasākumus, lai parakstītu vai lai ratificētu visus
18pārējos starptautiskos instrumentus šajā sakarā vai lai tiem
19atbilstošā gadījumā pievienotos, kā arī lai tos pilnībā
20īstenotu;
21b) turpmāk uzlabojot valsts eksporta kontroles sistēmu, lai
22efektīvi kontrolētu ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču
23eksportu un tranzītu, ietverot kontroli pār divējāda lietojuma
24tehnoloģiju un preču galīgo izmantošanu un efektīvas sankcijas
25par eksporta kontroles pārkāpumiem.
263. Puses vienojas izveidot regulāru politisku dialogu, kas
27papildinās un konsolidēs šos elementus.
1Atbruņošanās, ieroču kontrole,
2ieroču eksporta kontrole un cīņa pret ieroču nelikumīgu
3tirdzniecību
4Puses attīsta turpmāko sadarbību atbruņošanās jomā, ietverot
5pārmērīgo kājnieku ieroču un vieglo ieroču krājumu samazināšanu
6un jautājuma risināšanu par pamestas un nesprāgušas munīcijas
7ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi, kā tas minēts šā nolīguma V
8sadaļas 6. iedaļā (Vide). Sadarbība atbruņošanās jomā ietver arī
9ieroču kontroli, ieroču eksporta kontroli un cīņu pret ieroču
10nelikumīgu tirdzniecību, aptverot kājnieku ieročus un vieglos
11ieročus. Puses veicina vispārēju attiecīgo starptautisko aktu
12stingru ievērošanu, un to mērķis ir nodrošināt šo aktu
13efektivitāti, tostarp īstenojot attiecīgās Apvienoto Nāciju
14Organizācijas rezolūcijas.
1Tiesiskums un cilvēktiesību un
2pamatbrīvību ievērošana
3Sadarbojoties tieslietu, brīvības un drošības jomā, Puses
4īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma nostiprināšanai, iestāžu
5nostiprināšanai visos pārvaldes līmeņos kopumā un jo īpaši
6tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā. Sadarbības mērķis jo
7īpaši būs stiprināt tiesu varu, uzlabot tās efektivitāti, sargāt
8tās neatkarību un objektivitāti un apkarot korupciju.
9Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana caurstrāvos visa veida
10sadarbību tieslietu, brīvības un drošības jomā.
1Personas datu aizsardzība
2Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu pienācīgu personas
3datu aizsardzības līmeni saskaņā ar augstākajiem Eiropas un
4starptautiskajiem standartiem, tostarp attiecīgajiem Eiropas
5Padomes instrumentiem. Sadarbība personas datu aizsardzības jomā
6var ietvert inter alia informācijas un ekspertu
7apmaiņu.
1Sadarbība migrācijas, patvēruma un
2robežu pārvaldības jomā
31. Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi kopīgi pārvaldīt
4migrācijas plūsmas starp abām teritorijām, un turpina izstrādāt
5vispusīgu dialogu par visiem ar migrāciju saistītiem jautājumiem,
6tostarp nelikumīgo migrāciju, likumīgo migrāciju, cilvēku
7kontrabandu un tirdzniecību, kā arī iekļaut ar migrāciju
8saistītos jautājumus valstu stratēģijās attiecībā uz migrantu
9izcelsmes apgabalu ekonomisko un sociālo attīstību. Šis dialogs
10pamatojas uz solidaritātes, savstarpējas uzticēšanās, kopīgas
11atbildības un partnerības pamatprincipiem.
122. Saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem Savienības un
13valstu tiesību aktiem sadarbība jo īpaši būs vērsta uz:
14a) migrācijas galveno cēloņu risināšanu, aktīvi izmantojot
15sadarbības iespējas šajā jomā ar trešām valstīm un starptautiskos
16forumos;
17b) kopīgu efektīvas un preventīvas politikas izstrādi, kas
18vērsta pret nelegālo migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku
19tirdzniecību, tostarp lai rastu veidus, kā apkarot cilvēku
20kontrabandistu un tirgoņu tīklus un aizsargātu šādas
21tirdzniecības upurus;
22c) vispusīga dialoga izveidi par patvēruma jautājumiem un jo
23īpaši par jautājumiem saistībā ar ANO 1951. gada Konvencijas par
24bēgļu statusu un 1967. gada Protokola saistībā ar bēgļu statusu
25un citu attiecīgo starptautisko dokumentu praktisko īstenošanu,
26kā arī lai nodrošinātu neizraidīšanas principa ievērošanu;
27d) noteikumiem par uzņemšanu, uzņemtās personas tiesībām un
28statusu, un taisnīgu attieksmi pret likumīgi dzīvojošiem citu
29valstu valstspiederīgajiem un viņu integrāciju;
30e) operatīvo pasākumu turpmāku attīstību robežu pārvaldības
31jomā:
32i) sadarbība robežu pārvaldības jomā cita starpā var ietvert
33mācības, paraugprakses apmaiņu, tostarp arī tehnoloģijas
34aspektus, informācijas apmaiņu saskaņā ar piemērojamiem
35noteikumiem un attiecīgā gadījumā koordinatoru apmaiņu,
36ii) Pušu centieni šajā jomā būs vērsti uz integrētas robežu
37pārvaldības principa efektīvu īstenošanu;
38f) dokumentu drošības paaugstināšanu;
39g) efektīvas atgriešanas politikas izstrādi, ietverot tās
40reģionālo dimensiju; un
41h) viedokļu apmaiņu par migrantu neoficiālo nodarbināšanu.
1Attieksme pret darbiniekiem
21. Atbilstoši dalībvalstīs un ES piemērojamiem tiesību aktiem,
3nosacījumiem un procedūrām attieksmē pret darbiniekiem, kas ir
4Ukrainas valstspiederīgie un ko likumīgi nodarbina kādas
5dalībvalsts teritorijā, ir aizliegta jebkāda diskriminācija to
6valstspiederības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu
7vai atlaišanu no darba salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts
8valstspiederīgajiem.
92. Ukraina atbilstoši saviem tiesību aktiem, nosacījumiem un
10procedūrām piemēro šā panta 1. punktā minēto attieksmi tiem
11darbiniekiem, kas ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie un kurus
12likumīgi nodarbina tās teritorijā.
1Darbinieku pārvietošanās
21. Ņemot vērā darba tirgus situāciju dalībvalstīs, atbilstoši
3tiesību aktiem un, ievērojot dalībvalstīs un ES spēkā esošos
4noteikumus darbaspēka pārvietošanās jomā:
5a) pašreizējās iespējas, ar kurām dalībvalstis nodrošina
6darbiniekiem no Ukrainas piekļuvi darba tirgum, būtu jāsaglabā un
7pēc iespējas jāuzlabo,
8b) citas dalībvalstis izskata iespēju noslēgt līdzīgus
9nolīgumus.
102. Asociācijas padome izskata iespēju piešķirt citus labākus
11noteikumus papildu jomās, ietverot iespējas piekļūt
12profesionālajai apmācībai, saskaņā ar dalībvalstīs un ES spēkā
13esošajiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām un, ņemot
14vērā situāciju dalībvalstu un ES darba tirgū.
1Personu pārvietošanās
21. Puses nodrošina, ka pilnībā tiek īstenots:
3a) 2007. gada 18. jūnija Nolīgums starp Eiropas Kopienu un
4Ukrainu par personu atpakaļuzņemšanu (ar Apvienotās
5atpakaļuzņemšanas komitejas palīdzību, kas izveidota tā 15.
6pantā);
7b) 2007. gada 18. jūnija Nolīgums starp Eiropas Kopienu un
8Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu (ar Apvienotās komitejas
9nolīguma pārvaldei palīdzību, kas izveidota tā 12. pantā).
102. Puses cenšas veicināt iedzīvotāju mobilitāti un panākt
11dialoga par vīzu jautājumiem turpmāku attīstību.
123. Puses pakāpeniski sper soļus, lai noteiktā laikā tuvotos
13bezvīzu režīmam, ja ir izpildīti labi pārvaldītas un drošas
14mobilitātes nosacījumi, kas noteikti divposmu Rīcības plānā par
15vīzu liberalizāciju, ar ko iepazīstināja ES un Ukrainas augstākā
16līmeņa sanāksmē 2010. gada 22. novembrī.
1Nelikumīgi iegūtu līdzekļu
2legalizācija un terorisma finansēšana
3Puses kopīgi strādā, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi
4iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Lai to
5panāktu, Puses uzlabo divpusējo un starptautisko sadarbību šajā
6jomā, tostarp arī operatīvajā līmenī. Puses nodrošina, ka tiek
7īstenoti attiecīgie starptautiskie standarti, jo īpaši Finanšu
8darījumu darba grupas standarti un standarti, kas ir līdzvērtīgi
9Savienības pieņemtajiem.
1Sadarbība cīņā pret nelikumīgām
2narkotiskām vielām un prekursoriem, un psihotropām vielām
31. Puses sadarbojas jautājumos par nelikumīgām narkotiskām
4vielām, pamatojoties uz vispārpieņemtajiem principiem saskaņā ar
5attiecīgajām starptautiskajām konvencijām un ņemot vērā Politisko
6deklarāciju un Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku
7pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta 1998. gada jūnijā
8Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 20. īpašajā
9sesijā par narkotikām.
102. Šīs sadarbības mērķis ir apkarot nelikumīgas narkotiskās
11vielas, samazināt to piedāvājumu, kontrabandu un pieprasījumu pēc
12nelikumīgām narkotiskām vielām un risināt narkomānijas izraisītās
13veselības problēmas un sociālās sekas. Tās mērķis ir arī
14efektīvāk novērst ķīmisko prekursoru novirzīšanu nelikumīgai
15narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai.
163. Puses izmanto nepieciešamās sadarbības metodes, lai
17sasniegtu šos mērķus, nodrošinot līdzsvarotu un integrētu pieeju
18šiem jautājumiem.
1Cīņa pret noziedzību un
2korupciju
31. Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas vai
4cita veida kriminālas un nelikumīgas darbības.
52. Šī sadarbība cita starpā pievēršas šādiem jautājumiem:
6a) cilvēku, kā arī šaujamieroču un nelikumīgu narkotisko vielu
7kontrabanda un tirdzniecība;
8b) preču kontrabanda;
9c) ekonomiskie noziegumi, tostarp nodokļu jomā;
10d) korupcija gan privātajā, gan publiskajā sektorā;
11e) dokumentu viltošana;
12f) kibernoziedzība.
133. Puses pastiprina divpusējo, reģionālo un starptautisko
14sadarbību šajā jomā, tostarp sadarbību, kas ietver Eiropolu.
15Puses cita starpā padziļina sadarbību attiecībā uz:
16a) paraugprakses apmaiņu, tostarp par izmeklēšanas tehniku un
17noziedzības izpēti;
18b) informācijas apmaiņu saskaņā ar piemērojamiem
19noteikumiem;
20c) kapacitātes paplašināšanu, tostarp mācībām un attiecīgā
21gadījumā darbinieku apmaiņu;
22d) jautājumiem par liecinieku un cietušo aizsardzību.
234. Puses apņemas efektīvi īstenot ANO 2000. gada Konvenciju
24pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās trīs protokolus,
25ANO 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju un citus attiecīgus
26starptautiskos dokumentus.
1Sadarbība cīņā pret terorismu
21. Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apslāpētu
3terorisma aktus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,
4starptautiskajām cilvēktiesībām, bēgļu tiesībām un humanitārajām
5tiesībām un attiecīgajiem Pušu likumiem un noteikumiem. Jo īpaši
6Puses vienojas sadarboties, pamatojoties uz ANO Drošības padomes
72001. gada Rezolūciju Nr. 1373, ANO 2006. gada Vispārējo
8terorisma apkarošanas stratēģiju un citiem attiecīgiem ANO
9dokumentiem un piemērojamām starptautiskām konvencijām un
10dokumentiem.
112. Tas jo īpaši notiek, apmainoties ar:
12a) informāciju par teroristu grupām un to atbalsta
13tīkliem;
14b) pieredzi un informāciju par terorisma tendencēm un par
15līdzekļiem un metodēm terorisma apkarošanai, aptverot arī
16tehnikas jomu un mācības; un
17c) pieredzi par terorisma prevenciju.
18Visa informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar starptautiskajiem
19un valsts tiesību aktiem.
1Tiesiskā sadarbība
21. Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās
3un krimināllietās, pilnībā izmantojot attiecīgos starptautiskos
4un divpusējos dokumentus un pamatojoties uz juridiskās
5noteiktības principu un tiesībām uz taisnīgu tiesu.
62. Puses vienojas turpmāk uzlabot ES un Ukrainas tiesu iestāžu
7sadarbību civillietās, pamatojoties uz piemērojamiem
8daudzpusējiem tiesību aktiem, jo īpaši Hāgas Starptautisko
9privāttiesību konferences konvencijām starptautiskās tiesiskās
10sadarbības un tiesvedības jomā, kā arī bērnu aizsardzības
11jomā.
123. Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses
13centīsies uzlabot savstarpējās tiesiskās palīdzības un izdošanas
14kārtību. Tas attiecīgā gadījumā nozīmētu arī pievienoties un
15īstenot attiecīgos starptautiskos Apvienoto Nāciju Organizācijas
16un Eiropas Padomes instrumentus, kā arī 1998. gada Romas
17Starptautiskās Krimināltiesas Statūtiem, kā tas minēts šā
18nolīguma 8. pantā, kā arī ciešāku sadarbību ar
19Eurojust.
20IV SADAĻA
21TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU
22SAISTĪTI JAUTĀJUMI
1Darbības joma un tvērums
21. Šīs sadaļas noteikumus piemēro tirdzniecībai ar
3precēm2, kuru noteikta izcelsme ir kādas Puses
4teritorijā.
52. Šajā nodaļā "noteikta izcelsme" nozīmē
6kvalifikāciju saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti šā
7nolīguma I protokolā (Par jēdziena "noteiktas izcelsmes
8ražojumu" definīciju un administratīvās sadarbības
9metodēm).
102. IEDAĻA
11MUITAS NODOKĻU, MAKSAS UN CITU
12MAKSĀJUMU ATCELŠANA
1Muitas nodokļa definīcija
2Šajā nodaļā jēdziens "muitas nodoklis" ietver visus
3nodokļus vai jebkāda veida maksājumus, ko uzliek preču importam
4vai eksportam, vai saistībā ar to, tostarp visu veidu
5papildnodokļus vai uzcenojumus, ko uzliek šādam importam vai
6eksportam, vai saistībā ar to. Muitas nodoklis neietver:
7a) maksājumu, kas pielīdzināms iekšējam nodoklim, ko piemēro
8atbilstīgi šā nolīguma 32. pantam;
9b) nodevas, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas 2.
1Preču klasifikācija
2Preču klasifikācija tirdzniecībā starp Pusēm ir noteikta
3katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstīgi 1983.
4gada Starptautiskajā konvencijā par harmonizēto preču
5aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu noteiktajai harmonizētajai
6sistēmai (turpmāk "HS") un tās turpmākajiem
7grozījumiem.
1Ievedmuitas nodokļu atcelšana
21. Katra Puse samazina vai atceļ muitas nodokļus otras Puses
3noteiktas izcelsmes precēm saskaņā ar sarakstiem, kas iekļauti šā
4nolīguma I pielikuma A daļā (turpmāk - saraksti).
5Neskarot pirmo daļu, valkātam apģērbam un citiem lietotiem
6tekstilizstrādājumiem, uz ko attiecas Ukrainas muitas kods 6309
700 00, Ukraina atcels ievedmuitas nodokļus saskaņā ar
8nosacījumiem, kas izklāstīti šā nolīguma I pielikuma B daļā.
92. Visām precēm muitas nodokļu pamatlikme, kuru pēc tam
10samazina saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir noteikta šā nolīguma I
11pielikumā.
123. Ja kādā brīdī pēc šā nolīguma stāšanās spēkā kāda Puse
13samazina tās piemēroto vislielākās labvēlības (turpmāk
14"-VL") muitas nodokļa likmi, minēto likmi piemēro kā
15pamatlikmi, ja un kamēr vien tā ir zemāka par muitas nodokļa
16likmi, kas aprēķināta saskaņā ar minētās Puses sarakstu.
174. Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pēc jebkuras
18Puses pieprasījuma Puses apspriežas viena ar otru, lai apsvērtu
19iespēju paātrināt muitas nodokļu atcelšanu un paplašināt tās
20piemērošanas jomu tirdzniecībā starp Pusēm. Lēmums, ko
21Asociācijas komiteja pieņem tās Tirdzniecības komitejas sastāvā
22saskaņā ar šā nolīguma 465. pantu (turpmāk saukta arī par
23Tirdzniecības komiteju), par muitas nodokļa atcelšanu vai
24atcelšanas paātrināšanu precei aizstāj nodokļu likmi vai
25klasifikācijas kategoriju, kas attiecīgajai precei noteikta
26saskaņā ar sarakstiem.
1Jaunu pasākumu nepieņemšana
2Puses nevar palielināt spēkā esošu muitas nodokli vai noteikt
3jaunu muitas nodokli precei, kuras noteikta izcelsme ir otras
4Puses teritorijā. Tas neizslēdz, ka Puses var:
5a) pēc vienpusējas muitas nodokļa samazināšanas palielināt to
6līdz līmenim, kāds noteikts sarakstos; vai
7b) saglabāt vai palielināt muitas nodokli, ja to atļāvusi
8Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk - PTO) Domstarpību
9izšķiršanas iestāde (turpmāk - DII).
1Izvedmuitas nodokļi
21. Puses nepieņem vai neatstāj spēkā muitas nodokļus, nodevas
3vai citus pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko uzliek preču
4eksportam vai saistībā ar preču eksportu uz otras Puses
5teritoriju.
62. Esošos muitas nodokļus vai pasākumus ar līdzvērtīgu
7iedarbību, ko piemēro Ukraina un kas uzskaitīti šā nolīguma I
8pielikuma C daļā, atceļ pārejas perioda laikā saskaņā ar
9sarakstu, kas pievienots šā nolīguma I pielikuma C daļā. Ja
10Ukrainas muitas kodus atjaunina, saistības, kas paredzētas šā
11nolīguma I pielikuma C daļas sarakstā, paliek spēkā, pamatojoties
12uz preču apraksta atbilsmēm. Ukraina var ieviest aizsargpasākumus
13izvedmuitas nodokļiem, kā tas noteikts šā nolīguma I pielikuma D
14daļā. Šādi aizsargpasākumi vairs nav piemērojami, beidzoties
15termiņam, kas attiecīgai precei norādīts šā nolīguma I pielikuma
16D daļā.
1Eksporta subsīdijas un pasākumi ar
2līdzvērtīgu iedarbību
31. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses neuztur spēkā,
4neievieš vai neatjauno eksporta subsīdijas vai citus pasākumus ar
5līdzvērtīgu iedarbību lauksaimniecības precēm, ko nogādā otras
6Puses teritorijā.
72. Šajā pantā "eksporta subsīdijas" izprot tajā
8nozīmē, kas minētajam terminam piešķirta Līguma par
9lauksaimniecību 1. panta e) punktā, kas pievienots PTO līgumam tā
101A pielikumā (turpmāk "Līgums par lauksaimniecību"),
11ietverot visus minētā panta grozījumus, kas veikti minētajā
12Līgumā par lauksaimniecību.
1Maksas un citi maksājumi
2Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar VVTT 1994 VIII pantu un
3izskaidrojumu par tā interpretāciju visas maksas un maksājumi
4neatkarīgi no to būtības, kas nav šā nolīguma 27. pantā minētie
5muitas nodokļi vai pasākumi un ko piemēro preču importam vai
6eksportam, vai saistībā ar to, nav lielāki par sniegto
7pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un neizvēršas par vietējo preču
8netiešu aizsardzību vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu
9uzlikšanu importam vai eksportam.
103. IEDAĻA
11ĀRPUSTARIFA PASĀKUMI
1Importa un eksporta
2ierobežojumi
3Puses nepieņem vai neatstāj spēkā nekādus aizliegumus vai
4ierobežojumus, vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko piemēro
5otras Puses jebkādu preču importam vai preču eksportam, vai
6pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot, ja šajā
7nolīgumā ir paredzēts citādi, vai saskaņā ar VVTT 1994 XI pantu
8un izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994
9XI pants un izskaidrojums par tā interpretāciju tiek iekļauti
10šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.
114. IEDAĻA
12ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PRECĒM
1Vispārīgi izņēmumi
2Nekas šajā nolīgumā netiek interpretēts tādā veidā, ka tas
3liegtu kādai Pusei pieņemt vai piemērot pasākumus saskaņā ar VVTT
41994 XX un XXI pantu un izskaidrojumiem par to interpretāciju,
5kas ar šo ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā
6sastāvdaļām.
75. IEDAĻA
8ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA UN
9KOORDINĀCIJA AR CITĀM VALSTĪM
1Īpaši noteikumi par administratīvo
2sadarbību
31. Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska
4atbilstīgi šai nodaļai piešķirtā preferenciālā tarifu režīma
5īstenošanai un kontrolei, un uzsver apņemšanos cīnīties pret
6pārkāpumiem un krāpšanu muitas jautājumos saistībā ar importu,
7eksportu, preču tranzītu un to pakļaušanu citam muitas režīmam
8vai procedūrai, ietverot aizliedzošus, ierobežojošus un kontroles
9pasākumus.
102. Ja Puse uz objektīvas, dokumentētas informācijas pamata
11konstatē administratīvās sadarbības trūkumu un/vai pārkāpumus vai
12krāpšanu saistībā ar šo nodaļu no otras Puses, attiecīgā Puse var
13pagaidām apturēt attiecīgo preferenciālo tarifu režīmu
14attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem saskaņā ar šo pantu.
153. Šajā pantā administratīvās sadarbības trūkums, izmeklējot
16muitas pārkāpumus vai krāpšanu, cita starpā nozīmē:
17a) atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā
18ražojuma vai ražojumu izcelsmes statusu;
19b) atkārtota atteikšanās vai nepamatota kavēšanās veikt
20izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes un/vai paziņot šādas
21pārbaudes rezultātus;
22c) atkārtota atteikšanās vai nepamatota kavēšanās sniegt
23atļauju administratīvās sadarbības operāciju veikšanai, lai
24pārbaudītu ar attiecīgā preferenciālā režīma piešķiršanu saistīto
25dokumentu īstumu vai informācijas precīzumu.
26Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu cita starpā var konstatēt,
27ja bez apmierinoša izskaidrojuma strauji pieaug preču imports,
28pārsniedzot parasto otras Puses ražošanas līmeni un eksporta
29kapacitāti, un tas saistīts ar objektīvu informāciju par
30pārkāpumiem vai krāpšanu.
314. Pagaidu apturēšanu piemēro, ievērojot šādus
32nosacījumus:
33a) Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē
34administratīvās sadarbības trūkumu un/vai pārkāpumus vai
35krāpšanu, kas izriet no otras Puses, nekavējoties paziņo
36Tirdzniecības komitejai savu konstatējumu kopā ar objektīvo
37informāciju un uzsāk apspriešanos ar Tirdzniecības komiteju,
38pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīvajiem
39konstatējumiem, ar mērķi panākt abām Pusēm pieņemamu risinājumu.
40Iepriekš minētās apspriešanās laikā attiecīgajiem ražojumiem
41piemēro preferenciālo režīmu;
42b) ja Puses ir sākušas apspriešanos Tirdzniecības komitejā kā
43minēts a) apakšpunktā un nav varējušas vienoties par pieņemamu
44risinājumu trīs mēnešu laikā no pirmās Tirdzniecības komitejas
45sanāksmes, attiecīgā Puse var pagaidām apturēt preferenciālo
46režīmu attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem. Šādu pagaidu
47apturēšanu nekavējoties paziņo Tirdzniecības komitejai;
48c) šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz to, kas
49nepieciešams skartās Puses finansiālo interešu aizsardzībai.
50Katra pagaidu apturēšana nepārsniedz sešus mēnešus. Tomēr pagaidu
51apturēšanu var atjaunot. Par pagaidu apturēšanu nekavējoties pēc
52pieņemšanas paziņo Tirdzniecības komitejai. Tirdzniecības
53komitejā par to periodiski notiek apspriešanās jo īpaši ar mērķi
54pēc iespējas ātrāk pārtraukt apturēšanu, tiklīdz beidz pastāvēt
55tās piemērošanas nosacījumi.
565. Vienlaicīgi ar paziņojumu Tirdzniecības komitejai saskaņā
57ar šā panta 4. punkta a) apakšpunktu attiecīgajai Pusei savos
58oficiālās informācijas avotos būtu jāpublicē paziņojums
59importētājiem. Paziņojumā importētājiem būtu jānorāda, ka
60attiecībā uz konkrēto ražojumu, pamatojoties uz objektīvu
61informāciju, ir konstatēts administratīvās sadarbības trūkums
62un/vai pārkāpumi vai krāpšana.
1Rīcība administratīvo kļūdu
2gadījumā
3Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenciālās
4sistēmas atbilstīgā pārvaldībā, un īpaši šā nolīguma protokola
5noteikumu piemērošanā attiecībā uz noteiktas izcelsmes ražojumu
6definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, un šāda kļūda
7noved pie sekām saistībā ar ievedmuitas nodokļiem, Puse, kas
8saskaras ar šādām sekām, var pieprasīt, lai Tirdzniecības
9komiteja pārbauda iespēju pieņemt visus attiecīgos pasākumus ar
10mērķi atrisināt situāciju.
1Nolīgumi ar citām valstīm
21. Šis nolīgums neaizliedz saglabāt vai veidot muitas
3savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes
4režīmus, ja vien tas nav pretrunā ar šajā nolīgumā paredzētajiem
5tirdzniecības režīmiem.
62. Tirdzniecības komitejā Puses apspriežas par nolīgumiem, ar
7kuriem izveido muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai
8pierobežas satiksmes režīmus, un pēc pieprasījuma par citiem
9svarīgiem jautājumiem, kas attiecas uz to atbilstošo
10tirdzniecības politiku ar trešām valstīm. Īpaši tad, ja kāda
11trešā valsts pievienojas Eiropas Savienībai, šādas apspriedes
12notiek, lai nodrošinātu, ka tiks ņemtas vērā šajā nolīgumā
13minētās ES un Ukrainas abpusējās intereses.
1Vispārīgi noteikumi
21. Puses apstiprina savas tiesības un saistības saskaņā ar
3VVTT 1994 XIX pantu un Vienošanos par aizsardzības pasākumiem,
4kas ietverta PTO līguma 1A pielikumā (turpmāk - Vienošanās par
5aizsardzības pasākumiem). ES puse saglabā savas tiesības un
6saistības saskaņā ar Līguma par lauksaimniecību 5. pantu, kas
7ietverts PTO līguma 1A pielikumā (turpmāk - Līgums par
8lauksaimniecību), izņemot tirdzniecību ar lauksaimniecības
9produktiem, kam piemērojams preferenciāls režīms saskaņā ar šo
10nolīgumu.
112. Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā
12nolīguma IV sadaļas 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus
13pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.
1Pārredzamība
21. Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu, paziņo par
3to otrai Pusei, nosūtot tai oficiālu paziņojumu, ja pēdējai
4minētajai Pusei ir būtiska ekonomiska interese.
52. Šā panta vajadzībām uzskata, ka Pusei ir būtiska ekonomiska
6interese, ja tā ir viena no pieciem lielākajiem importēto
7ražojumu piegādātājiem pēdējo triju gadu laikā, vērtējot pēc
8absolūtā apjoma vai vērtības.
93. Neatkarīgi no šā nolīguma 40. panta un neskarot Vienošanās
10par aizsardzības pasākumiem 3.2. pantu, pēc otras Puses
11pieprasījuma Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu un
12plāno piemērot aizsardzības pasākumus, nekavējoties sniedz ad
13hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kura
14novedusi pie aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanas un
15aizsardzības pasākumu piemērošanas, attiecīgā gadījumā ietverot
16izmeklēšanas provizoriskos rezultātus un izmeklēšanas galīgos
17secinājumus, kā arī piedāvā otrai Pusei iespēju apspriesties.
1Pasākumu piemērošana
21. Piemērojot aizsardzības pasākumus, Puses cenšas tos
3piemērot tādā veidā, kas vismazāk ietekmē to divpusējo
4tirdzniecību.
52. Šā panta pirmā punkta nolūkos, ja Puse uzskata, ka ir
6izpildītas juridiskās prasības galīgu aizsardzības pasākumu
7piemērošanai, Puse, kas plāno šādu pasākumu piemērošanu, paziņo
8par to otrai Pusei un sniedz tai iespēju noturēt divpusēju
9apspriešanos. Ja 30 dienu laikā no paziņojuma dienas nav atrasts
10apmierinošs risinājums, importējošā Puse var pieņemt atbilstīgus
11pasākumus problēmas risināšanai.
1Jaunattīstības valsts
2Tādā mērā, kā Ukraina kvalificējas kā jaunattīstības
3valsts3 Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 9.
4panta nolūkos, ES puse tai nepiemēro aizsardzības pasākumus, ja
5ir izpildīti minētās vienošanās 9. pantā noteiktie
6nosacījumi.
72. IEDAĻA
8AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI VIEGLAJIEM
9AUTOMOBIĻIEM
1Aizsardzības pasākumi vieglajiem
2automobiļiem
31. Ukraina var piemērot aizsardzības pasākumu augstākas
4ievedmuitas nodokļa veidā ES puses noteiktas
5izcelsmes4 vieglajiem automobiļiem ar tarifu pozīcijas
6numuru 8703 (turpmāk - ražojums) kā definēts šā nolīguma 45.
7pantā saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem, ja ir izpildīti visi
8šādi nosacījumi:
9a) ja pēc tam, kad atbilstīgi šim nolīgumam piemērotais muitas
10nodoklis ir samazināts vai atcelts, ražojums tiek importēts
11Ukrainas teritorijā tādā palielinātā apjomā, kuru nosaka absolūtā
12izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un ar tādiem
13nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums iekšzemes ražošanas
14nozarei, kas ražo līdzīgus ražojumus;
15b) ja attiecīgā ražojuma kopējais importa apjoms
16(vienībās)5 jebkurā gadā pārsniedz šā nolīguma II
17pielikumā iekļautajā sarakstā noteikto robežlīmeni; un
18c) ja attiecīgā ražojuma kopējais importa apjoms Ukrainā
19(vienībās)6 pēdējo 12 mēnešu perioda laikā, kas
20beidzas ne ātrāk kā priekšpēdējā mēnesī pirms Ukraina uzaicina ES
21pusi sākt apspriešanos saskaņā ar šā panta 5. punktu, pārsniedz
22II pielikumā iekļautajā Ukrainas sarakstā noteikto procentuālās
23attiecības robežu visām jaunām reģistrācijām7 Ukrainā
24tajā pašā periodā.
252. Šā panta 1. punktā minētais nodoklis nepārsniedz mazāko no
26šīm likmēm: dominējošo nodoklim piemēroto VL likmi vai nodoklim
27piemēroto VL likmi, kas ir spēkā dienu pirms šā nolīguma stāšanās
28spēkā, vai tarifa likmi, kas noteikta šā nolīguma II pielikumā
29iekļautajā Ukrainas sarakstā. Nodokli var piemērot tikai
30atlikušajā laikā līdz gada beigām, kā definēts šā nolīguma II
31pielikumā.
323. Neskarot šā panta 2. punktu, nodokļus, ko Ukraina piemēro
33saskaņā ar šā panta 1. punktu, nosaka atbilstīgi šā nolīguma II
34pielikumā iekļautajam Ukrainas sarakstam.
354. Ceļā esoši ražojumi, par kuru piegādi līgums tika noslēgts
36pirms papildnodokļa piemērošanas saskaņā ar šā panta 1. līdz 3.
37punktu, ir atbrīvoti no visiem šādiem papildnodokļiem. Taču šādas
38piegādes ieskaitīs attiecīgo ražojumu nākamā gada importa apjomā,
39lai ievērotu šā panta 1. punkta nosacījumus konkrētajam
40gadam.
415. Visus aizsardzības pasākumus Ukraina piemēro pārredzamā
42veidā. Šajā nolūkā Ukraina cik iespējams ātri sniedz rakstisku
43paziņojumu ES pusei par savu nolūku piemērot šādu pasākumu un
44sniedz visu atbilstošo informāciju, ietverot ražojuma importa
45apjomu (vienībās), kopējo jebkuras izcelsmes vieglo automobiļu
46importa apjomu (vienībās) un vieglo automobiļu jauno reģistrāciju
47skaitu Ukrainā par šā panta 1. punktā minēto periodu. Ukraina
48aicina ES pusi sākt apspriešanos pēc iespējas ātrāk pirms šāda
49pasākuma piemērošanas ar nolūku pārspriest šo informāciju.
50Pasākumu nepieņem ātrāk kā 30 dienas pēc apspriešanās
51uzaicinājuma.
526. Ukraina var piemērot aizsardzības pasākumu tikai pēc tam,
53kad tās kompetentās iestādes ir veikušas izmeklēšanu saskaņā ar
54Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 3. pantu un 4. panta 2.
55punkta c) apakšpunktu, un šajā nolūkā Vienošanās par aizsardzības
56pasākumiem 3. pants un 4. panta 2. punkta c) apakšpunkts tiek
57iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu mutatis
58mutandis. Šai izmeklēšana ir jāpierāda, ka pēc tam, kad
59atbilstīgi šim nolīgumam piemērotais muitas nodoklis ir
60samazināts vai atcelts, ražojums tiek importēts Ukrainas
61teritorijā tādā palielinātā apjomā, kuru nosaka absolūtā
62izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un ar tādiem
63nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums iekšzemes ražošanas
64nozarei, kas ražo līdzīgus ražojumus.
657. Ukraina nekavējoties rakstiski informē ES pusi par šā panta
666. punktā aprakstītās izmeklēšanas sākšanu.
678. Veicot izmeklēšanu, Ukraina ievēro Vienošanās par
68aizsardzības pasākumiem 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta
69prasības, un šajā nolūkā Vienošanās par aizsardzības pasākumiem
704. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts tiek iekļauts šajā
71nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu mutatis mutandis.
729. Attiecīgos faktorus saistībā ar kaitējuma noteikšanu
73Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 4. panta 2. punkta a)
74apakšpunktā novērtē par vismaz trīs secīgiem 12 mēnešu periodiem,
75tas ir, kopā par vismaz trīs gadiem.
7610. Izmeklēšanas gaitā novērtē visus zināmos faktorus, ne
77tikai preferenciālā režīma importa pieaugumu saskaņā ar šo
78nolīgumu, kas tajā pašā laikā varētu radīt kaitējumu iekšzemes
79ražošanas nozarei. ES puses noteiktas izcelsmes ražojuma
80palielinātu importa apjomu neuzskata par muitas nodokļa
81samazināšanas vai atcelšanas rezultātu, ja tā paša ražojuma
82imports no citiem avotiem arī ir pieaudzis līdzīgā apmērā.
8311. Ukraina rakstiski informē ES pusi un visas citas
84ieinteresētās personas par izmeklēšanas rezultātiem un pamatotiem
85secinājumiem savlaicīgi pirms šā panta 5. punktā minētas
86apspriešanās ar nolūku pārskatīt no izmeklēšanas izrietošo
87informāciju un apmainīties ar viedokļiem par ierosinātajiem
88pasākumiem apspriešanās laikā.
8912. Ukraina nodrošina, ka statistika par vieglajiem
90automobiļiem, ko izmanto kā šādu pasākumu pierādījumu, ir
91uzticama, adekvāta un savlaicīgi publiski pieejama. Ukraina bez
92kavēšanās sniedz mēneša statistiku par ražojuma importa apjomu
93(vienībās), kopējo vieglo automobiļu importa apjomu (vienībās) no
94visiem avotiem un vieglo automobiļu jaunajām reģistrācijām
95Ukrainā.
9613. Neskarot šā panta 1. punktu, pārejas perioda laikā šā
97panta 1. punkta a) apakšpunkta un 6. līdz 11. punkta noteikumus
98nepiemēro.
9914. Ukraina nepiemēro aizsardzības pasākumus saskaņā ar šo
100iedaļu pirmā gada laikā. Ukraina nepiemēro vai neuztur spēkā
101aizsardzības pasākumus saskaņā ar šo iedaļu un neturpina
102izmeklēšanu šajā saistībā pēc piecpadsmitā gada.
10315. Šā panta piemērošanu un darbību var izvērtēt un pārskatīt
104Tirdzniecības komitejā.
1Definīcijas
2Šajā iedaļā un šā nolīguma II pielikumā:
31. "ražojums" ir tikai ES puses izcelsmes vieglie
4automobiļi, kas ietilpst tarifu pozīcijā 8703 saskaņā ar
5izcelsmes noteikumiem, kuri paredzēti šā nolīguma I protokolā Par
6jēdziena "noteiktas izcelsmes ražojumi" definīciju un
7administratīvās sadarbības metodēm;
82. jēdzienu "nopietns kaitējums" lieto nozīmē, kas
9noteikta Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 4. panta 1.
10punkta a) apakšpunktā. Šajā nolūkā minētais 4. panta 1. punkta a)
11apakšpunkts ir iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu
12mutatis mutandis;
133. "līdzīgs ražojums" ir ražojums, kas ir tāds pats,
14proti, līdzīgs visos aspektos attiecīgajam ražojumam vai, ja tāda
15ražojuma nav, citam ražojumam, kurš, kaut arī nav līdzīgs visos
16aspektos, ir ar tādām īpašībām, kas ļoti atgādina attiecīgā
17ražojuma īpašības;
184. "pārejas periods" ir 10 gadu periods no šā
19nolīguma spēkā stāšanās dienas; pārejas periodu pagarinās par
20trīs gadiem, ja pirms desmitā gada beigām Ukraina būs iesniegusi
21pamatotu lūgumu šā nolīguma 465. pantā minētajai Tirdzniecības
22komitejai un Tirdzniecības komiteja būs to izskatījusi;
235. "pirmais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
24nolīguma spēkā stāšanās dienas;
256. "otrais gads" ir 12 mēnešu periods no šā nolīguma
26spēkā stāšanās 1. gadadienas;
277. "trešais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
28nolīguma spēkā stāšanās 2. gadadienas;
298. "ceturtais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
30nolīguma spēkā stāšanās 3. gadadienas;
319. "piektais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
32nolīguma spēkā stāšanās 4. gadadienas;
3310. "sestais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
34nolīguma spēkā stāšanās 5. gadadienas;
3511. "septītais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
36nolīguma spēkā stāšanās 6. gadadienas;
3712. "astotais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
38nolīguma spēkā stāšanās 7. gadadienas;
3913. "devītais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
40nolīguma spēkā stāšanās 8. gadadienas;
4114. "desmitais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
42nolīguma spēkā stāšanās 9. gadadienas;
4315. "vienpadsmitais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
44nolīguma spēkā stāšanās 10. gadadienas;
4516. "divpadsmitais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
46nolīguma spēkā stāšanās 11. gadadienas;
4717. "trīspadsmitais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
48nolīguma spēkā stāšanās 12. gadadienas;
4918. "četrpadsmitais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
50nolīguma spēkā stāšanās 13. gadadienas;
5119. "piecpadsmitais gads" ir 12 mēnešu periods no šā
52nolīguma spēkā stāšanās 14. gadadienas.
533. IEDAĻA
54KUMULĀCIJAS AIZLIEGUMS
5545.a PANTS
56Kumulācijas aizliegums
57Neviena Puse attiecībā uz vienu un to pašu ražojumu
58vienlaicīgi nevar piemērot:
59a) aizsardzības pasākumu saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu
60(Aizsardzības pasākumi vieglajiem automobiļiem) un
61b) pasākumu saskaņā ar VVTT 1994 XIX pantu un Vienošanos par
62aizsardzības pasākumiem.
634. IEDAĻA
64ANTIDEMPINGA UN KOMPENSĀCIJAS
65PASĀKUMI
1Vispārīgi noteikumi
21. Puses saglabā savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT
31994 VI pantu, PTO nolīguma 1A pielikumā iekļauto Vienošanos par
4GATT 1994 VI panta īstenošanu (turpmāk - Antidempinga vienošanās)
5un PTO nolīguma 1A pielikumā iekļauto Vienošanos par subsīdijām
6un kompensācijas pasākumiem (turpmāk - SKP vienošanās).
72. Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā
8nolīguma IV sadaļas 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus
9pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.
1Pārredzamība
21. Puses vienojas, ka antidempinga un kompensācijas pasākumi
3būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās Antidempinga
4vienošanās un SKP vienošanās prasības un tie būtu jāpiemēro,
5pamatojoties uz taisnīgu un pārredzamu sistēmu.
62. Pēc tam, kad Puses kompetentās iestādes ir saņēmušas
7atbilstīgi noformētu antidempinga pieteikumu par importu no otras
8Puses, un ne vēlāk kā 15 dienas pirms izmeklēšanas sākšanas Puse
9rakstiski paziņo otrai Pusei par pieprasījuma saņemšanu.
103. Neskarot Antidempinga vienošanās 6. panta 5. punktu un SKP
11vienošanās 12. panta 4. punktu, Puses tūlīt pēc pagaidu pasākumu
12noteikšanas, ja tādi ir noteikti, un pirms galīgā lēmuma
13pieņemšanas nodrošina pilnīgu un pamatotu informāciju par visiem
14būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem pieņemts
15lēmums piemērot pasākumus. Informāciju sniedz rakstiski un
16ieinteresētajām personām piešķir pietiekami daudz laika iesniegt
17komentārus. Pēc tam, kad ir sniegta visa attiecīgā informācija,
18ieinteresētajām personām piešķir vismaz 10 dienas komentāru
19iesniegšanai.
204. Ar noteikumu, ka tas nevajadzīgi neaizkavē izmeklēšanu, un
21saskaņā ar Puses iekšējiem tiesību aktiem par izmeklēšanas
22procedūrām katra ieinteresētā persona tiek uzklausīta, lai tā
23varētu paust savu viedokli antidempinga vai kompensācijas
24maksājumu izmeklēšanas laikā.
1Sabiedrības interešu ievērošana
2Puse nevar piemērot antidempinga vai kompensācijas pasākumus,
3ja, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā atklāto informāciju, var
4nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav
5sabiedrības interesēs. Nosakot sabiedrības intereses, pamatojas
6uz visu dažādo interešu izvērtējumu kopumā, ietverot iekšzemes
7ražošanas nozares intereses, lietotāju, patērētāju un importētāju
8intereses tādā apmērā, kādā tie snieguši attiecīgu informāciju
9izmeklēšanas iestādēm.
1Mazākā maksājuma noteikums
2Ja Puse nolemj piemērot pagaidu vai pastāvīgu antidempinga vai
3kompensācijas maksājumu, šāda maksājuma apmērs nepārsniedz
4dempinga starpību vai kompensācijas subsīdijas, bet tam vajadzētu
5būt mazākam par starpību, ja šāds mazākais maksājums ir
6pietiekams, lai likvidētu kaitējumu iekšzemes ražošanas
7nozarei.
1Pasākumu un pārskatīšanas
2piemērošana
31. Puses var piemērot pagaidu antidempinga vai kompensācijas
4maksājumus tikai tad, ja pagaidu lēmums ir parādījis, ka eksistē
5dempings vai subsīdija, kas kaitē iekšzemes ražošanas
6nozarei.
72. Pirms pastāvīgas antidempinga vai kompensācijas maksājuma
8piemērošanas Puses izpēta iespēju piemērot konstruktīvus
9aizsardzības līdzekļus, pienācīgi apsverot katras lietas īpašos
10apstākļos. Neskarot katras Puses iekšējo tiesību aktu attiecīgos
11noteikumus, Pusēm būtu jādod priekšroka cenu saistībām tādā
12apmērā, kādā Puses ir saņēmušas adekvātus eksportētāju
13piedāvājumus un šo piedāvājumu pieņemšana nav uzskatāma par
14nepraktisku.
153. Saņemot pienācīgi pamatotu kāda eksportētāja pieprasījumu
16pārskatīt spēkā esošos antidempinga vai kompensācijas pasākumus,
17Puse, kas piemēro attiecīgo pasākumu, objektīvi un ātri izskata
18šo pieprasījumu un iespējami ātri paziņo eksportētājam par
19izskatīšanas rezultātiem.
205. IEDAĻA
21APSPRIEŠANĀS
2250.a PANTS
23Apspriešanās
241. Puse pēc otras Puses pieprasījuma rod iespēju apspriesties
25ar pēdējo par īpašiem jautājumiem, kas varētu rasties saistībā ar
26tirdzniecības aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Šie jautājumi
27var būt saistīti, bet neaprobežojas ar dempinga starpības
28aprēķina metodēm, ietverot dažādus pielāgojumus, statistikas
29izmantošanu, importa attīstību, kaitējuma noteikšanu un mazākā
30maksājuma noteikuma piemērošanu.
312. Apspriešanās notiek cik vien iespējams ātri un parasti 21
32dienas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
333. Apspriešanās saskaņā ar šo iedaļu notiek, neskarot un
34pilnībā ievērojot šā nolīguma 41. un 47. panta noteikumus.
356. IEDAĻA
36INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI
1Dialogs par tirdzniecības
2aizsardzības līdzekļiem
31. Puses ir vienojušās izveidot dialogu ekspertu līmenī par
4tirdzniecības aizsardzības līdzekļiem kā forumu sadarbībai
5jautājumos par tirdzniecības aizsardzības līdzekļiem.
62. Dialogs par tirdzniecības aizsardzības līdzekļiem norisinās
7ar mērķi:
8a) uzlabot Pušu zināšanas un izpratni par otras Puses tiesību
9aktiem, politiku un praksi tirdzniecības aizsardzības līdzekļu
10jomā;
11b) uzraudzīt šīs nodaļas īstenošanu;
12c) uzlabot sadarbību starp Pušu iestādēm, kas atbild par
13jautājumiem, kuri saistīti ar tirdzniecības aizsardzības
14līdzekļiem;
15d) pārspriest starptautiska līmeņa jaunumus tirdzniecības
16aizsardzības jomā;
17e) sadarboties saistībā ar jebkuriem citiem tirdzniecības
18aizsardzības līdzekļu jautājumiem.
193. Dialoga par tirdzniecības aizsardzības līdzekļiem sanāksmes
20norisinās ad hoc pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Par
21katras šādas sanāksmes dienaskārtību kopīgi vienojas
22iepriekš.
237. IEDAĻA
24DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA
1Darbības joma un definīcijas
21. Šī nodaļa ir piemērojama tehnisko noteikumu, standartu un
3atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādei, pieņemšanai un
4piemērošanai saskaņā ar Līgumu par tehniskajām barjerām
5tirdzniecībā, kas ietverts PTO 1A pielikumā (turpmāk - TBT
6līgums), kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.
72. Neskarot šā panta 1. punktu, šo nodaļu nepiemēro
8sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas noteikti PTO
9nolīguma 1A pielikumā iekļautajā Līgumā par sanitāro un
10fitosanitāro pasākumu piemērošanu (turpmāk - SFP nolīgums), to
11nepiemēro arī iepirkumu tehniskajām specifikācijām, ko izstrādā
12valsts iestādes savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām.
133. Šajā nodaļā piemēro TBT līguma 1. pielikumā noteiktās
14definīcijas.
1Tehniskā sadarbība
21. Puses stiprina sadarbību tehnisko noteikumu, standartu,
3metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības
4novērtēšanas procedūru jomā ar nolūku uzlabot savstarpējo
5izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to
6konkrētajiem tirgiem. Šajā ziņā tās var veidot dialogus par
7reglamentēšanas jautājumiem horizontālā un nozaru līmenī.
82. Īstenojot sadarbību, Puses cenšas identificēt, izstrādāt un
9sekmēt tirdzniecību veicinošas iniciatīvas, ietverot šādas
10iniciatīvas, bet ne tikai:
11a) sadarbības pastiprināšana reglamentējošā jomā, izmantojot
12informācijas, pieredzes un datu apmaiņu; zinātnisko un tehnisko
13sadarbību, lai paaugstinātu tehnisko noteikumu, standartu,
14testēšanas, tirgus uzraudzības, sertifikācijas un akreditācijas
15kvalitāti un efektīvāk izmantotu normatīvos resursus;
16b) attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, testēšanu,
17tirgus uzraudzību, sertifikāciju un akreditēšanu atbildīgo valsts
18un privāto organizāciju sadarbības atbalstīšana un
19veicināšana;
20c) Ukrainas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas,
21atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības sistēmu kvalitātes
22infrastruktūras attīstības veicināšana;
23d) Ukrainas dalības attiecīgu Eiropas organizāciju darbā
24veicināšana;
25e) risinājumu meklēšana iespējamiem šķēršļiem
26tirdzniecībai;
27f) nostāju koordinācija starptautiskās tirdzniecības un
28regulatīvās organizācijās, kā piemēram, PTO un Apvienoto Nāciju
29Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (turpmāk - ANO
30EEK).
1Tehnisko noteikumu, standartu un
2atbilstības novērtēšanas procedūru tuvināšana
31. Ukraina veic nepieciešamos pasākumus, lai pakāpeniski
4panāktu atbilstību ES tehniskajiem noteikumiem un ES
5standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības
6novērtēšanas procedūrām un tirgus uzraudzības sistēmai, un
7apņemas ievērot principus un praksi, kas noteikta attiecīgos ES
8lēmumos un regulās8.
92. Lai sasniegtu 1. punktā noteiktos mērķus, Ukraina saskaņā
10ar šā nolīguma III pielikuma grafiku:
11i) pārņem tās tiesību aktos attiecīgos ES acquis;
12ii) veic administratīvās un institucionālās reformas, kas
13nepieciešamas, lai īstenotu šo nolīgumu un Rūpniecības ražojumu
14atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgumu (turpmāk -
15ACAA), kas minēts šā nolīguma 57. pantā; un
16iii) izveido efektīvu un pārskatāmu administratīvo sistēmu,
17kas nepieciešama šīs nodaļas īstenošanai.
183. Puses vienojas par grafiku šā nolīguma III pielikumā un
19uztur to spēkā.
204. Pēc šā nolīguma spēkā stāšanās Ukraina reizi gadā sniedz ES
21pusei ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu. Ja
22šā nolīguma III pielikuma grafikā paredzētās darbības nav
23īstenotas paredzētajā termiņā, Ukraina norāda jaunu grafiku šādas
24darbības pabeigšanai.
255. Ukraina atturas grozīt horizontālos un nozaru tiesību
26aktus, kas uzskaitīti šā nolīguma III pielikumā, izņemot, ja to
27dara nolūkā uzlabot šo tiesību aktu atbilstību attiecīgajiem ES
28acquis aktiem un uzturēt spēkā šo atbilstību.
296. Ukraina paziņo ES pusei par visām šādām izmaiņām tās
30tiesību aktos.
317. Ukraina nodrošina, ka tās attiecīgās iestādes pilnībā
32līdzdarbojas Eiropas un starptautiskās standartizācijas,
33juridiskās un fundamentālās metroloģijas un atbilstības
34novērtēšanas organizācijās, ietverot akreditāciju, saskaņā ar tās
35darbības jomu un tai pieejamo dalībnieces statusu.
368. Ukraina pakāpeniski pārņem Eiropas standartu kopumu par
37saviem valsts standartiem, tostarp saskaņotos Eiropas standartus,
38par kuriem prezumē, ka to brīvprātīga izmantošana ir saskaņā ar
39tiesību aktiem, kas uzskaitīti šā nolīguma III pielikumā.
40Vienlaicīgi ar šādu pārņemšanu Ukraina atceļ kolidējošos savas
41valsts standartus, tostarp pārtrauc pirms 1992. gada izstrādāto
42starpvalstu standartu (GOST/ГОСТ) piemērošanu. Turklāt
43Ukraina pakāpeniski izpilda pārējos dalības nosacījumus saskaņā
44ar prasībām, kas ir piemērojamas pilntiesīgiem Eiropas
45Standartizācijas organizāciju dalībniekiem.
1Rūpniecības ražojumu atbilstības
2novērtēšanas un atzīšanas nolīgums
31. Puses vienojas pievienot šim nolīgumam ACAA kā šā
4nolīguma protokolu, aptverot vienu vai vairākas šā nolīguma III
5pielikumā uzskaitītas nozares, tiklīdz Puses ir vienojušās, ka
6attiecīgie Ukrainas nozares un horizontālie tiesību akti,
7iestādes un standarti ir pilnībā saskaņoti ar ES.
82. ACAA būs noteikts, ka preču tirdzniecība starp Pusēm
9nozarēs, kurām tas piemērojams, notiek ar tādiem pašiem
10nosacījumiem, kādi pastāv šo preču tirdzniecībai starp Eiropas
11Savienības dalībvalstīm.
123. Pēc tam, kad ES puse ir pārbaudījusi un apstiprinājusi
13Ukrainas attiecīgo tehnisko tiesību aktu, standartu un
14infrastruktūras saskaņošanas stāvokli, Pusēm vienojoties un
15ievērojot procedūru par šā nolīguma grozījumiem, ACAA
16pievieno šim nolīgumam kā protokolu un tajā ietver tās nozares no
17šā nolīguma III pielikuma saraksta, kuras uzskata par saskaņotām.
18Ir paredzēts, ka galu galā ACAA aptvers visas šā nolīguma
19III pielikumā izskaitītās nozares, ievērojot iepriekšminēto
20procedūru.
214. Tiklīdz sarakstā ietvertās nozares ir iekļautas ACAA
22Puses, savstarpēji vienojoties un saskaņā ar šā nolīguma
23grozījumu procedūru, apsver tā piemērošanas jomas paplašināšanas
24iespējas, lai aptvertu citas ražošanas nozares.
255. Kamēr ražojums nav ietverts ACAA, tam piemēro spēkā
26esošos Pušu tiesību aktus, ņemot vērā TBT līguma noteikumus.
1Marķēšana un etiķetēšana
21. Neskarot šā nolīguma 56. un 57. pantu, attiecībā uz
3tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām
4Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2 pantā ietvertos principus,
5saskaņā ar kuriem šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un
6piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu
7radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā kontekstā
8marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību
9lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi
10pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana.
112. Jo īpaši attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu
12Puses vienojas, ka:
13a) tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas
14prasības, izņemot, kas nepieciešams ES acquis pieņemšanai
15šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai veselības, drošības vai
16vides aizsardzības nolūkos vai citiem pamatotiem sabiedriskās
17kārtības mērķiem;
18b) Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes formu, bet
19nepieprasa marķējuma apstiprināšanu, reģistrāciju vai
20sertifikāciju; un
21c) Pusēm ir tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs
22esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.
1Mērķis
21. Šīs nodaļas mērķis ir veicināt Pušu savstarpēju
3tirdzniecību ar precēm, uz kurām attiecas sanitārie un
4fitosanitārie pasākumi, vienlaicīgi aizsargājot cilvēku,
5dzīvnieku un augu dzīvību un veselību šādā veidā:
6a) nodrošinot pilnīgu pārredzamību attiecībā uz tirdzniecībai
7piemērojamiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem;
8b) tuvinot Ukrainas tiesību aktus ES tiesību aktiem;
9c) savstarpēji atzīstot dzīvnieka un auga veselības statusu un
10piemērojot reģionalizācijas principu;
11d) izveidojot mehānismu Pušu izveidoto sanitāro un
12fitosanitāro pasākumu līdzvērtības atzīšanai;
13e) turpinot PTO SFP nolīguma principu īstenošanu;
14f) izveidojot mehānismus un procedūras tirdzniecības
15veicināšanai un
16g) uzlabojot Pušu saziņu un sadarbību attiecībā uz
17sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem.
182. Šīs nodaļas mērķis arī ir panākt Pušu kopīgu vienošanos par
19dzīvnieku labturības standartiem.
1Definīcijas
2Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
31. "sanitārais vai fitosanitārais pasākums" ir
4pasākums, kas paredzēts SFP nolīguma A pielikuma 1. punktā un
5ietilpst šās nodaļas piemērošanas jomā;
62. "dzīvnieki" ir sauszemes un ūdensdzīvnieki
7saskaņā ar attiecīgajām definīcijām Pasaules Dzīvnieku veselības
8organizācijas (turpmāk - OIE) Sauszemes dzīvnieku
9veselības kodeksā vai Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;
103. "dzīvnieku produkti" ir dzīvnieku izcelsmes
11produkti, ietverot ūdensdzīvnieku izcelsmes produktus, saskaņā ar
12definīcijām OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā vai
13Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;
144. "dzīvnieku blakusprodukti, kas nav paredzēti
15lietošanai pārtikā" ir dzīvnieku produkti, kas uzskaitīti šā
16nolīguma IV-A pielikuma 2. daļā (II);
175. "augi" ir dzīvi augi un norādītās dzīvās augļu
18daļas, tostarp sēklas:
19a) augļi vārda botāniskajā nozīmē, izņemot uzglabāšanai
20sasaldētus augļus,
21b) dārzeņi, izņemot uzglabāšanai sasaldētus dārzeņus,
22c) gumi, bumbuļsīpoli, sīpoli, sakneņi,
23d) griezti ziedi,
24e) zari ar lapām,
25f) nozāģēti koki ar lapotni,
26g) augu audu kultūras,
27h) lapas, lapotne,
28i) dzīvi ziedputekšņi un
29j) potzari, spraudeņi, dzinumi;
306. "augu produkti" ir neapstrādāti vai vienkārši
31sagatavoti augu izcelsmes produkti, ciktāl tos nevar uzskatīt par
32šā nolīguma IV-A pielikuma 3. daļā uzskaitītajiem augiem;
337. "sēklas" ir sēklas vārda botāniskajā nozīmē, kas
34paredzētas stādījumiem;
358. "kaitīgais organisms" jebkuras sugas, celma vai
36biotipa patogēns, dzīvnieks vai parazītaugs, kas ir kaitīgs
37augiem vai augu produktiem;
389. "aizsargājamās zonas" ES puses gadījumā ir zonas
392. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē Padomes Direktīvā
402000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret
41tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem,
42un pret to izplatību (turpmāk - Direktīva 2000/29/EK), vai
43jebkura tam pēctecīga noteikuma izpratnē;
4410. "dzīvnieku slimība" ir klīniska vai patoloģiska
45infekcijas izpausme dzīvniekos;
4611. "akvakultūras slimība" ir klīniska vai
47neklīniska inficēšanās ar vienu vai vairākiem etioloģiskajiem
48slimību izraisītājiem, kas minēti OIE Ūdensdzīvnieku
49veselības kodeksā;
5012. "dzīvnieku inficēšanās" ir situācija, kad
51dzīvnieki ir infekcijas izraisītāja nēsātāji ar klīniskām vai
52patoloģiskām infekcijas izpausmēm vai bez tām;
5313. "dzīvnieku labturības standarti" ir Pušu
54izstrādātie un piemērotie dzīvnieku aizsardzības standarti, kas
55atbilst OIE standartiem un ietilpst šā nolīguma darbības
56jomā;
5714. "atbilstošs veselības un fitosanitārās aizsardzības
58līmenis" ir attiecīgais veselības un fitosanitārās
59aizsardzības līmenis, kas noteikts SFP nolīguma A pielikuma 5.
60punktā;
6115. "reģions" attiecībā uz dzīvnieku veselību ir
62zonas vai reģioni, kā noteikts OIE Sauszemes dzīvnieku
63veselības kodeksā, un attiecībā uz akvakultūru - kā noteikts
64OIE Starptautiskajā ūdensdzīvnieku veselības kodeksā,
65vienojoties, ka attiecībā uz ES puses teritoriju ņem vērā tās
66specifiskumu, atzīstot ES pusi par vienu veselumu;
6716. "no kaitīgā organisma brīva teritorija" ir
68teritorija, kurā saskaņā ar zinātniskajiem datiem konkrēts
69kaitīgais organisms nav sastopams un kurā pēc vajadzības šo
70stāvokli oficiāli uztur;
7117. "reģionalizācija" ir SFP nolīguma 6. pantā
72aprakstītā reģionalizācijas koncepcija;
7318. "sūtījums" ir viena veida dzīvnieku produktu
74sūtījums, uz kuru attiecas viens un tas pats sertifikāts vai
75dokuments, kuru pārvadā ar vienu transportlīdzekli, kuru
76nosūtījis viens sūtītājs un kura izcelsme ir vienā un tajā pašā
77eksportētājvalstī vai šādas valsts daļā. Vienā sūtījumā var
78ietilpt viena vai vairākas preču partijas;
7919. "augu vai augu produktu sūtījums" ir augi, augu
80produkti un/vai citas preces, ko pārvieto no vienas valsts uz
81citu un uz ko attiecas viens fitosanitārais sertifikāts, ja tāds
82ir nepieciešams (sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām
83precēm vai preču partijām);
8420. "partija" ir vairākas vienas un tās pašas preces
85vienības, ko var atpazīt pēc tās sastāva un izcelsmes
86vienveidības un kas ir sūtījuma daļa;
8721. "līdzvērtība tirdzniecības nolūkos" (turpmāk -
88līdzvērtība) ir situācija, kad importētāja Puse pieņem
89eksportētājas Puses sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, kaut
90arī šie pasākumi atšķiras no importētājas Puses pasākumiem, ja
91eksportētāja Puse objektīvi parāda importētājai Pusei, ka tās
92pasākumi sasniedz importētājas Puses atbilstošu sanitārās un
93fitosanitārās aizsardzības līmeni;
9422. "nozare" ir Puses produkta vai produktu
95kategorijas ražošanas vai tirdzniecības struktūra;
9623. "apakšnozare" ir kādas nozares noteikta un
97kontrolēta daļa;
9824. "preces" ir dzīvnieki un augi vai to
99kategorijas, vai konkrēti produkti un citi objekti, ko pārvieto
100tirdzniecības vai citos nolūkos, ietverot šā panta 2. - 7. punktā
101minēto;
10225. "īpaša importa atļauja" ir importētājas Puses
103kompetento iestāžu oficiāla iepriekšēja atļauja, kas izdota
104individuālam importētājam kā priekšnoteikums preces viena
105sūtījuma vai vairākkārtīgu sūtījumu ievešanai no eksportētājas
106Puses šā nolīguma darbības ietvaros,
10726. "darba dienas" ir nedēļas dienas, izņemot
108svētdienu, sestdienu un valsts svētku dienas kādā no Pusēm;
10927. "inspicēšana" ir jebkura barības, pārtikas,
110dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aspekta pārbaude,
111kuras mērķis ir noteikt, vai šis aspekts ir saskaņā ar barības un
112pārtikas, un dzīvnieku veselības, un dzīvnieku labturības
113noteikumu prasībām;
11428. "augu veselības inspicēšana" ir augu, augu
115produktu vai citu regulētu objektu oficiāla vizuāla pārbaude ar
116mērķi konstatēt kaitīgu organismu klātbūtni un/vai atbilstību
117fitosanitārajiem noteikumiem;
11829. "verificēšana" ir pārbaude, veicot izmeklēšanu
119un objektīvu pierādījumu izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai
120paredzētās prasības ir izpildītas.
1Kompetentās iestādes
2Puses šā nolīguma 74. pantā minētās Sanitārās un fitosanitārās
3pārvaldības apakškomitejas (turpmāk - SFP apakškomiteja) pirmajā
4sanāksmē informē viena otru par to kompetento iestāžu struktūru,
5organizāciju un kompetenču sadalījumu. Puses informē viena otru
6par visām izmaiņām attiecībā uz šīm kompetentajām iestādēm,
7ietverot kontaktpunktus.
1Regulējuma tuvināšana
21. Ukraina tuvina sanitārās un fitosanitāras un dzīvnieku
3labturības tiesību aktus ES tiesību aktiem, kā paredzēts šā
4nolīguma V pielikumā.
52. Puses sadarbojas tiesību aktu tuvināšanas un kapacitātes
6uzlabošanas jomā.
73. SFP apakškomiteja regulāri uzrauga tuvināšanas procesa
8īstenošanas gaitu, kā paredzēts šā nolīguma V pielikumā, lai
9sniegtu nepieciešamos ieteikumus par tuvināšanas pasākumiem.
104. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā
11Ukraina iesniedz SFP apakškomitejai vispusīgu šās nodaļas
12īstenošanas stratēģiju, kas sadalīta prioritāro pasākumu jomās,
13kā definēts šā nolīguma IV pielikuma A, B un C daļā, veicinot
14tirdzniecību ar vienu konkrētu preci vai preču grupu. Stratēģija
15kalpo par atsauces dokumentu šās nodaļas īstenošanai un to
16pievienos šā nolīguma V pielikumam9.
1Dzīvnieku veselības un kaitīgo
2organismu statusa un reģionālo apstākļu atzīšana tirdzniecības
3nolūkiem
4A. Dzīvnieku slimību, inficētu dzīvnieku un kaitīgo organismu
5statusa atzīšana
61. Attiecībā uz dzīvnieku slimībām un inficētiem dzīvniekiem
7(tai skaitā ar zoonozēm) piemēro šādus noteikumus:
8a) importētāja Puse tirdzniecības nolūkos atzīst eksportētājas
9Puses vai tās reģiona, ko noteikusi eksportētāja Puse saskaņā ar
10šā nolīguma VII pielikuma A daļu, dzīvnieku veselības statusu
11attiecībā uz šā nolīguma VI pielikuma A daļā norādītajām
12dzīvnieku slimībām;
13b) ja Puse uzskata, ka kādai tās teritorijai vai reģionam ir
14īpašs statuss attiecībā uz konkrēto dzīvnieku slimību, kas nav
15viens no šā nolīguma VI pielikuma A daļā minētajiem, tā var
16pieprasīt šā statusa atzīšanu saskaņā ar kritērijiem, kas
17noteikti šā nolīguma VII pielikuma C daļā. Importētāja Puse var
18pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un
19dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kas atbilst Pušu
20savstarpēji pieņemtajam statusam;
21c) Pušu teritoriju vai reģionu statusu vai statusu nozarē vai
22apakšnozarē saistībā ar tādas dzīvnieku slimības izplatību vai
23sastopamību, kas nav minēta šā nolīguma VI pielikuma A daļā, vai
24dzīvnieku inficēšanos un/vai attiecīgā gadījumā ar to saistīto
25risku, kā to definē OIE, Puses atzīst par savstarpējas
26tirdzniecības pamatu. Importētāja Puse var pieprasīt tādas
27garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku produktu
28ievešanu, kas atbilst noteiktajam statusam saskaņā ar
29atbilstošajiem OIE ieteikumiem;
30d) neskarot šā nolīguma 67., 69. un 73. pantu un, ja vien
31importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa
32paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un/vai
33pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un
34administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu
35tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a), b) un c)
36apakšpunktu.
372. Attiecībā uz kaitīgiem organismiem piemēro šādus
38noteikumus:
39a) Puses tirdzniecības nolūkos savstarpēji atzīst kaitīgo
40organismu statusu attiecībā uz kaitīgiem organismiem, kas
41norādīti šā nolīguma VI pielikuma B daļā;
42b) neskarot šā nolīguma 67., 69. un 73. pantu un, ja vien
43importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa
44paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un/vai
45pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un
46administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu
47tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a) apakšpunktu.
48B. Reģionalizācijas / zonēšanas, no kaitīga organisma brīvu
49teritoriju (turpmāk - KBT) un aizsargājamo zonu (turpmāk - AZ)
50atzīšana
513. Puses atzīst reģionalizācijas un KBZ jēdzienus, kā noteikts
52attiecīgi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1997. gada
53Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā un Starptautiskajos
54fitosanitāro pasākumu standartos (turpmāk - SFPS), un aizsargātās
55zonas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK, ko Puses vienojas piemērot
56savstarpējai tirdzniecībai.
574. Puses vienojas, ka reģionalizācijas lēmumus par dzīvnieku
58un zivju slimībām, kas uzskaitītas šā nolīguma VI pielikuma A
59daļā, un kaitīgiem organismiem, kas uzskaitīti šā nolīguma VI
60pielikuma B daļā, pieņem saskaņā ar šā nolīguma VII pielikuma A
61un B daļas noteikumiem.
625. a) Attiecībā uz dzīvnieku slimībām un saskaņā ar šā
63nolīguma 67. pantu eksportētāja Puse, kas lūdz importētāju Pusi
64atzīt tās reģionalizācijas lēmumu, paziņo veiktos pasākumus,
65pievienojot visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās
66konstatējumiem un lēmumiem. Neierobežojot šā nolīguma 68. pantu
67un, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un
68nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un/vai
69verificēšanu 15 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas, šādi
70paziņotu reģionalizācijas lēmumu uzskata par akceptētu;
71b) Apspriešanās, kas minēta šā punkta a) apakšpunktā,
72norisinās saskaņā ar šā nolīguma 68. panta 3. punktu. Importētāja
73Puse izvērtē papildu informāciju 15 darba dienās no papildu
74informācijas saņemšanas dienas. Verificēšanu, kas minēta a)
75apakšpunktā, veic saskaņā ar šā nolīguma 71. pantu un 25 darba
76dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas.
776. a) Attiecībā uz kaitīgiem organismiem katra Puse nodrošina,
78ka tirdzniecībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem
79attiecīgā gadījumā tiek ievērots kaitīgu organismu statuss
80teritorijā, ko otra Puse atzinusi par aizsargājamu zonu vai KBT.
81Puse, kas lūdz otru Pusi atzīt tās KBT, paziņo veiktos pasākumus
82un pēc pieprasījuma sniedz visus paskaidrojumus un apstiprinošus
83datus par tās izveidi un uzturēšanu, kā tas paredzēts
84attiecīgajos SFPS, ko Puses uzskata par piemērotiem.
85Neierobežojot šā nolīguma 73. pantu un, ja vien Puse neceļ tiešus
86iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos
87un/vai verificēšanu triju mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas,
88šādi paziņotu KBT lēmumu uzskata par akceptētu;
89b) Apspriešanās, kas minēta a) apakšpunktā, norisinās saskaņā
90ar šā nolīguma 68. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē
91papildu informāciju trīs mēnešos no tās saņemšanas dienas. Šā
92punkta a) apakšpunktā norādīto verificēšanu veic saskaņā ar šā
93nolīguma 71. pantu un 12 mēnešos no verificēšanas pieprasījuma
94saņemšanas dienas, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā organisma un
95kultūrauga bioloģiju.
967. Pēc šā panta 4. - 6. punktā aprakstīto procedūru
97pabeigšanas un neskarot šā nolīguma 73. pantu, katra Puse bez
98nepamatotas kavēšanās veic nepieciešamos likumdošanas un
99administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu
100tirdzniecību, pamatojoties uz iepriekš minēto.
101C. Sadrumstalotība
102Puses apņemas iesaistīties turpmākās diskusijās ar nolūku
103īstenot norobežošanas principu, kas minēts šā nolīguma XIV
104pielikumā.
1Līdzvērtības noteikšana
21. Līdzvērtību var atzīt attiecībā uz:
3a) individuālu pasākumu vai
4b) pasākumu grupu vai
5c) sistēmu, ko piemēro nozarei, apakšnozarei, precēm vai preču
6grupai.
72. Nosakot līdzvērtību, Puses ievēro šā panta 3. punktā
8noteikto procedūru. Šis process ietver objektīvu līdzvērtības
9pierādīšanu, ko veic eksportētāja Puse, un objektīvu pierādījumu
10novērtēšanu, ko veic importētāja Puse. Tas var ietvert
11inspicēšanu vai verificēšanu.
123. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma par līdzvērtības
13atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 1. punktā, Puses nekavējoties
14un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad importētāja Puse
15saņēmusi šādu pieprasījumu, sāk apspriešanās procesu, kas ietver
16šā nolīguma IX pielikumā paredzētos posmus. Tomēr, ja
17eksportētāja Puse iesniedz vairākus lūgumus, Puses pēc
18importētājas Puses pieprasījuma šā nolīguma 74. pantā minētajā
19SFP apakškomitejā vienojas par grafiku, kādā tās uzsāks un veiks
20šajā punktā minēto procedūru.
214. Kad tiesību aktu tuvināšanās ir sasniegta šā nolīguma 64.
22panta 3. punktā minētās uzraudzības rezultātā, šo faktu uzskata
23par Ukrainas pieprasījumu sākt attiecīgo pasākumu līdzvērtības
24atzīšanas procedūru, kā noteikts šā panta 3. punktā.
255. Ja vien Puses savstarpēji nevienojas citādi, importētāja
26Puse pabeidz šā panta 3. punktā minēto līdzvērtības noteikšanu
27360 dienās no līdzvērtības pieprasījuma saņemšanas no
28eksportētājas Puses, ietverot materiālus, kas pierāda
29līdzvērtību, izņemot sezonālus kultūraugus, kad pieļaujams atlikt
30izvērtējumu uz vēlāku laiku, lai varētu veikt verificēšanu
31kultūrauga augšanai piemērotā periodā.
326. Importētāja Puse nosaka līdzvērtību attiecībā uz augiem,
33augu produktiem un citiem objektiem saskaņā ar attiecīgajiem
34SFPS, ja nepieciešams.
357. Importētāja Puse var atsaukt vai apturēt līdzvērtību,
36pamatojoties uz vienas Puses izdarītiem pasākumu grozījumiem, kas
37ietekmē līdzvērtību, ar noteikumu, ka ir izpildītas šādas
38procedūras:
39a) saskaņā ar šā nolīguma 67. panta 2. punktu eksportētāja
40Puse informē importētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to
41pasākumu grozījumiem, attiecībā uz kuriem ir atzīta pasākumu
42līdzvērtība, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau
43atzīto līdzvērtību. Importētāja Puse 30 darba dienās no šādas
44informācijas saņemšanas paziņo eksportētājai Pusei, vai tā
45turpinās atzīt līdzvērtību, pamatojoties uz ierosinātajiem
46pasākumiem;
47b) saskaņā ar šā nolīguma 67. panta 2. punktu importētāja Puse
48informē eksportētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu
49grozījumiem, uz kuriem pamatojas līdzvērtības atzīšana, un par
50ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību.
51Ja importētāja Puse pārtrauc līdzvērtības atzīšanu, Puses var
52vienoties par nosacījumiem šā panta 3. punktā minētās procedūras
53atkārtotai uzsākšanai, pamatojoties uz ierosinātajiem
54pasākumiem.
558. Līdzvērtības atzīšana, apturēšana vai atsaukšana pilnībā ir
56importētājas Puses ziņā saskaņā ar tās administratīvo un tiesību
57aktu sistēmu. Minētā Puse rakstveidā sniedz eksportētājai Pusei
58visus paskaidrojumus un apliecinošos datus, kas izmantoti
59konstatējumu un lēmumu pieņemšanā, uz kuriem attiecas šis pants.
60Līdzvērtības neatzīšanas, apturēšanas vai atsaukšanas gadījumā
61importētāja Puse norāda eksportētājai Pusei nepieciešamos
62nosacījumus, ar kādiem var atkārtoti uzsākt 3. punktā minēto
63procedūru.
649. Neskarot šā nolīguma 73. pantu, importētāja Puse nevar
65atsaukt vai apturēt līdzvērtības atzīšanu pirms stājas spēkā
66vienas vai otras Puses ierosinātie jaunie pasākumi.
6710. Ja importētāja Puse ir oficiāli atzinusi līdzvērtību,
68pamatojoties uz apspriešanās procedūru, kā tas paredzēts šā
69nolīguma IX pielikumā, SFP apakškomiteja saskaņā ar procedūru,
70kas paredzēta šā nolīguma 74. panta 2. punktā, pasludina
71līdzvērtības atzīšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Lēmumā paredz arī
72attiecīgā gadījumā samazināt fiziskās pārbaudes uz robežām,
73vienkāršotus sertifikātus un iepriekšēju sarakstu procedūras
74uzņēmumiem.
75Līdzvērtības statusu uzskaita šā nolīguma IX pielikumā.
7611. Ja tiesību akti ir tuvināti, līdzvērtības noteikšana
77notiek uz šā pamata.
1Pārredzamība un informācijas
2apmaiņa
31. Neskarot šā nolīguma 68. pantu, Puses sadarbojas, lai
4uzlabotu savstarpējo izpratni par to oficiālajām kontroles
5struktūrām un mehānismiem, kuru uzdevums ir SFP pasākumu
6piemērošana, un to darbu. To cita starpā var sasniegt ar
7starptautisko revīziju ziņojumiem, kad tos publicē, un Puses var
8apmainīties ar informāciju par šo revīziju rezultātiem vai citu
9attiecīgu informāciju.
102. Tiesību aktu tuvināšanas ietvaros, kā minēts šā nolīguma
1164. pantā, vai līdzvērtības noteikšanas ietvaros, kā minēts šā
12nolīguma 66. pantā, Puses informē viena otru par attiecīgajās
13jomās pieņemtajām izmaiņām tiesību aktos un citām procedurālām
14izmaiņām.
153. Šajā saistībā ES puse laicīgi iepriekš informē Ukrainu par
16izmaiņām ES puses tiesību aktos, lai ļautu Ukrainai apsvērt veikt
17attiecīgus grozījumus tās tiesību aktos.
18Būtu jāsasniedz nepieciešamais koordinācijas līmenis, lai
19atvieglotu likumdošanas procesa dokumentu nosūtīšanu pēc vienas
20Puses pieprasījuma.
21Šajā nolūkā katra Puse paziņo otrai Pusei tās kontaktpunktus.
22Puses paziņo viena otrai arī par visām izmaiņām šajā
23informācijā.
1Paziņošana, apspriešanās un saziņas
2atvieglošana
31. Katra Puse divās darbdienās rakstveidā paziņo otrai Pusei
4par jebkādu nopietnu vai nozīmīgu sabiedrības, dzīvnieku vai augu
5veselības apdraudējumu, tai skaitā par ārkārtas situācijām
6attiecībā uz pārtikas produktu kontroli vai situācijām, kuras
7rada nepārprotamu nopietnu veselības apdraudējumu saistībā ar
8dzīvnieku izcelsmes vai augu produktu patēriņu, un jo īpaši
9attiecībā uz:
10a) visiem pasākumiem, kas ietekmē reģionalizācijas lēmumus,
11kas minēti šā nolīguma 65. pantā;
12b) šā nolīguma VI pielikuma A daļā uzskaitīto dzīvnieku
13slimību vai VI pielikuma B daļas sarakstā aprakstīto kaitīgo
14organismu klātbūtni vai evolūciju;
15c) epidemioloģiski svarīgiem datiem vai nozīmīgu blakus risku
16attiecībā uz dzīvnieku slimībām vai kaitīgiem organismiem, kas
17nav iekļauti šā nolīguma VI pielikuma A un B daļā vai kas ir
18jaunas dzīvnieku slimības vai kaitīgi organismi un
19d) visiem papildu pasākumiem, kas pārsniedz pamatprasības, ko
20piemēro Pušu veiktajiem attiecīgajiem pasākumiem, lai kontrolētu
21vai izskaustu dzīvnieku slimības vai kaitīgus organismus vai
22aizsargātu sabiedrības vai augu veselību, kā arī izmaiņām
23profilakses politikā, ieskaitot vakcinācijas politiku.
242. a) Paziņojumus rakstveidā iesniedz kontaktpunktiem, kas
25minēti šā nolīguma 67. panta 3. punktā.
26b) rakstisks paziņojums ir paziņojums, izmantojot pastu, faksu
27vai elektronisko pastu. Paziņojumus nosūta tikai starp
28kontaktpunktiem, kas minēti šā nolīguma 67. panta 3. punktā.
293. Ja kādai no Pusēm ir nopietnas bažas par draudiem
30sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselībai, par radušos situāciju
31apspriežas pēc Puses pieprasījuma iespējami īsā laikā un katrā
32gadījumā 15 darba dienu laikā. Šādās situācijās katra Puse cenšas
33sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvairītos no
34tirdzniecības traucējumiem un panāktu abpusēji pieņemamu
35risinājumu, kas ir saderīgs ar sabiedrības, dzīvnieku vai augu
36veselības aizsardzības prasībām.
374. Pēc Puses pieprasījuma apspriešanās par dzīvnieku labturību
38notiek iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 20 darba dienu laikā
39no paziņojuma. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu
40pieprasīto informāciju.
415 Pēc Puses lūguma šā panta 3. un 4. punktā norādītās
42apspriešanās rīko, izmantojot video vai audiokonferenču sistēmu.
43Pieprasījuma iesniedzēja Puse nodrošina Pušu oficiāli
44apstiprināta apspriedes protokola sagatavošanu. Šāda
45apstiprinājuma iegūšanai piemēro šā nolīguma 67. panta 3.
46punktu.
476. Savstarpēji izmantojama ātrās reaģēšanas sistēma un agrīnas
48brīdināšanas mehānisms veterinārām vai fitosanitārām ārkārtas
49situācijām sāks darboties vēlāk, kad Ukraina ieviesīs
50nepieciešamos tiesību aktus šajā jomā un izveidos apstākļus šādu
51mehānismu piemērotai darbībai uz vietas.
1Tirdzniecības nosacījumi
21. Vispārīgi importa nosacījumi.
3a) Visām šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2.
4punktā iekļautajām precēm Puses vienojas piemērot vispārīgos
5importa nosacījumus. Neierobežojot saskaņā ar šā nolīguma 65.
6pantu pieņemtos lēmumus, importētājas Puses importa nosacījumus
7piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā. Stājoties spēkā šim
8nolīgumam un saskaņā ar šā nolīguma 67. pantu, importētāja Puse
9informē eksportētāju Pusi par savām sanitārajām un
10fitosanitārajām importa prasībām attiecībā uz šā nolīguma IV-A
11pielikumā un IV-C pielikuma 2. punktā minētajām precēm. Šajā
12informācijā attiecīgā gadījumā ietver importētājas Puses noteikto
13oficiālo sertifikātu vai deklarāciju vai tirdzniecības dokumentu
14paraugus.
15b) i) Paziņojot par šā panta 1. punktā norādīto nosacījumu
16grozījumiem vai grozījumu ierosinājumiem, Puses ievēro SFP
17nolīguma noteikumus un turpmākos lēmumus, kas attiecas uz
18pasākumu paziņošanu. Neskarot šā nolīguma 73. pantu, importētāja
19Puse, nosakot 1. punkta a. apakšpunktā minēto grozīto nosacījumu
20spēkā stāšanās dienu, ņem vērā laiku, kas nepieciešams
21transportam starp Pusēm;
22ii) ja importētāja Puse neievēro minētās paziņošanas prasības,
23tā turpina akceptēt sertifikātu vai apliecību, kas garantē
24iepriekš piemērojamos nosacījumus, 30 dienas pēc grozīto importa
25nosacījumu stāšanās spēkā.
262. Importa nosacījumi pēc līdzvērtības atzīšanas.
27a) Puses 90 dienu laikā no līdzvērtības atzīšanas lēmuma
28pieņemšanas veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos
29pasākumus līdzvērtības atzīšanas īstenošanai, lai uz tās pamata
30attiecīgajās nozarēs un apakšnozarēs, kurās importētāja Puse
31visus eksportētājas Puses attiecīgos sanitāros un fitosanitāros
32pasākumus ir atzinusi par līdzvērtīgiem, atļautu savstarpēji
33tirgot preces, kas minētas šā nolīguma IV pielikuma A daļā un IV
34pielikuma C daļas 2. punktā. Attiecībā uz minētajām precēm
35importētājas Puses pieprasītā sertifikāta vai oficiālā dokumenta
36paraugu minētajā posmā var aizstāt ar sertifikātu, kas noformēts,
37ievērojot šā nolīguma XII pielikuma B daļu.
38b) Attiecīgās nozarēs vai apakšnozarēs, kurās par
39līdzvērtīgiem ir atzīti viens vai vairāki, bet ne visi pasākumi,
40preču tirdzniecība turpinās atbilstoši 1. punkta a) apakšpunktā
41norādītajiem nosacījumiem. Pēc eksportētājas Puses lūguma piemēro
42šā panta 5. punktu.
433. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas šā nolīguma IV
44pielikuma A daļā un IV pielikuma C daļas 2. punktā minētajām
45precēm nepiemēro importa atļaujas.
46Šā nolīguma stāšanās spēkā pirms 2013. gada 31. decembra
47neietekmē palīdzību visaptverošās iestāžu darba uzlabošanas
48programmas ietvaros.
494. Par nosacījumiem, kas skar tirdzniecību ar 1. punkta a)
50apakšpunktā minētajām precēm, Puses pēc eksportētājas Puses
51pieprasījuma uzsāk apspriešanos SFP apakškomitejā saskaņā ar šā
52nolīguma 74. pantu, lai vienotos par importētājas Puses
53alternatīviem vai papildu importa nosacījumiem. Šādus
54alternatīvus vai papildu importa nosacījumus attiecīgā gadījumā
55var balstīt uz eksportētājas Puses pasākumiem, kurus importētāja
56Puse atzinusi par līdzvērtīgiem. Ja Puses vienojas, importētāja
57Puse 90 dienās no SFP apakškomitejas lēmuma veic likumdošanas
58un/vai administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu
59importu, pamatojoties uz minētajiem pasākumiem.
605. Uzņēmumu saraksts, nosacīts apstiprinājums.
61a) Attiecībā uz šā nolīguma IV-A pielikuma 2. daļu minēto
62dzīvnieku produktu importu importētāja Puse pēc eksportētājas
63Puses lūguma, kam pievienotas atbilstīgas garantijas, uz laiku
64apstiprina šā nolīguma VIII 2.1 punktā minētos pārstrādes
65uzņēmumus, kuri atrodas eksportētājas Puses teritorijā, bez
66uzņēmumu iepriekšējas individuālas pārbaudes. Šāds apstiprinājums
67ir saskaņā ar šā nolīguma VIII pielikumā paredzētajiem
68nosacījumiem un noteikumiem. Izņemot gadījumu, kad tiek
69pieprasīta papildu informācija, importētāja Puse veic
70nepieciešamos likumdošanas un/vai administratīvos pasākumus, lai
71atļautu importu 30 darba dienu laikā pēc tam, kad importētāja
72Puse ir saņēmusi pieprasījumu un attiecīgās garantijas.
73Uzņēmumu sākotnējo sarakstu apstiprina saskaņā ar šā nolīguma
74VIII pielikumā noteikto procedūru.
75b) Attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktā minēto dzīvnieku
76produktu importu eksportētāja Puse dara importētājai Pusei zināmu
77to uzņēmumu sarakstu, kas atbilst importētājas Puses
78prasībām.
796. Pēc vienas Puses lūguma otra Puse sniedz visus
80nepieciešamos paskaidrojumus un apliecinošus dokumentus par
81konstatējumiem un lēmumiem, uz kuriem attiecas šā panta darbības
82joma.
1Sertificēšanas procedūra
21. Puses vienojas par sertificēšanas procedūru un sertifikātu
3un oficiālu dokumentu izsniegšanas principiem, kas noteikti šā
4nolīguma XII pielikumā.
52. Šā nolīguma 74. pantā minētā SFP apakškomiteja var
6vienoties par noteikumiem, kas jāievēro elektroniskās
7sertificēšanas, sertifikātu anulēšanas vai aizstāšanas
8gadījumā.
93. Šā nolīguma 64. pantā minētas tiesību aktu tuvināšanas
10ietvaros Puses attiecīgos gadījumos vienosies par vienotiem
11sertifikātu paraugiem.
1Verificēšana
21. Lai uzturētu pārliecību par šīs nodaļas noteikumu efektīvu
3īstenošanu, katrai Pusei ir tiesības:
4a) saskaņā ar šā nolīguma X pielikuma pamatnostādnēm kopumā
5vai pa daļām verificēt otras Puses iestāžu pilnīgās kontroles
6programmu vai attiecīgā gadījumā citus pasākumus. Šādas
7verificēšanas izmaksas sedz Puse, kas veic verificēšanu;
8b) no abu Pušu noteiktas dienas pēc Puses pieprasījuma saņemt
9no otras Puses informāciju par visu minētās Puses pilnīgās
10kontroles programmu vai tās daļu un saskaņā ar šādu programmu
11veikto pārbaužu rezultātu pārskatu;
12c) attiecībā uz IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. punktā
13minēto preču laboratoriskajām pārbaudēm, pēc Puses pieprasījuma
14un attiecīgā gadījumā, piedalīties periodiskā savstarpējas
15salīdzināšanas pārbaužu programmā konkrētām pārbaudēm, ko
16organizē otras Puses references laboratorija. Šādas līdzdalības
17izmaksas sedz Puse, kas piedalās.
182. Puses var apmainīties ar verificēšanas rezultātiem, kas
19minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, ar trešām personām un
20publiskot rezultātus, kā to var noteikt abu Pušu piemērojamos
21noteikumos. Apmainoties ar šādu informāciju un/vai publiskojot
22rezultātus attiecīgos gadījumos ievēro konfidencialitātes
23noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs.
243. Šā nolīguma 74. pantā minētā SFP apakškomiteja ar lēmumu
25var grozīt šā nolīguma X pielikumu, pienācīgi ņemot vērā
26attiecīgo darbu, ko veikušas starptautiskās organizācijas.
274. Verificēšanas rezultāti var veicināt šā nolīguma 64., 66.,
28un 72. pantā minētos Pušu vai vienas Puses pasākumus.
1Importa pārbaudes un pārbaudes
2maksa
31. Puses vienojas, ka importa pārbaudēs, ko importētāja Puse
4veic attiecībā uz sūtījumu importu no eksportētājas Puses, ievēro
5šā nolīguma XI pielikuma A daļā izklāstītos principus. Šādu
6pārbaužu rezultāti var sekmēt šā nolīguma 71. pantā norādīto
7verificēšanas procedūru.
82. Šā nolīguma XI pielikuma B daļā ir noteikts, cik bieži
9katra Puse var piemērot fiziskas importa pārbaudes. Puse savas
10kompetences ietvaros un saskaņā ar saviem tiesību aktiem var
11grozīt šo pārbaužu biežumu, ņemot vērā saskaņā ar šā nolīguma
1264., 66. un 69. pantu paveikto, vai arī verificēšanas,
13apspriešanās vai citu šajā nolīgumā paredzēto pasākumu rezultātā.
14Šā nolīguma 74. pantā minētā SFP apakškomiteja ar lēmumu
15attiecīgi groza šā nolīguma XI pielikuma B daļu.
163. Pārbaudes maksa attiecas tikai uz izmaksām, kas radušās
17kompetentajai iestādei, izdarot importa pārbaudes. Maksu aprēķina
18uz tā paša pamata, kā aprēķina maksu par līdzīgu iekšzemes
19produktu pārbaudēm.
204. Importētāja Puse pēc pieprasījuma informē eksportētāju Pusi
21par visiem grozījumiem, tai skaitā par šādu grozījumu iemesliem
22attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē importa pārbaudes un
23pārbaudes maksu, un par visām nozīmīgām izmaiņām šādu pārbaužu
24administratīvajā procedūrā.
255. No dienas, ko nosaka šā nolīguma 74. pantā minētā SFP
26apakškomiteja, Puses var vienoties par nosacījumiem katras Puses
27kontroles pasākumu atzīšanai, kā noteikts 71. panta 1. punkta b)
28apakšpunktā, nolūkā pielāgot un attiecīgā gadījumā abpusēji
29samazināt fizisko importa pārbaužu biežumu precēm, kas minētas šā
30nolīguma 69. panta 2. punktā.
31No minētās dienas Puses var abpusēji atzīt savstarpējās
32noteiktu preču kontroles un rezultātā samazināt vai aizstāt
33attiecīgo preču importa pārbaudes.
346. Nosacījumus importa pārbaužu pielāgošanas atzīšanai ietver
35šā nolīguma XI pielikumā, ievērojot procedūru, kas minēta šā
36nolīguma 74. panta 6. punktā.
1Aizsardzības pasākumi
21. Ja importētāja Puse savā teritorijā veic pasākumus, lai
3kontrolētu jebkādu cēloni, kas, iespējams, var nopietni apdraudēt
4vai var būt bīstams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai,
5eksportētāja Puse, neskarot šā panta 2. punktu, veic līdzvērtīgus
6pasākumus, lai novērstu apdraudējuma vai riska ieviešanu
7eksportētājas Puses teritorijā.
82. Pamatojoties uz nopietniem sabiedrības, dzīvnieku vai augu
9veselības apsvērumiem, importētāja Puse var veikt pagaidu
10pasākumus sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzībai.
11Attiecībā uz Pušu savstarpēju sūtījumu pārvadājumiem importētāja
12Puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai
13izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.
143. Puse, kas veic pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu,
15informē otru Pusi ne vēlāk kā vienu darba dienu pēc pasākumu
16pieņemšanas. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma un saskaņā ar šā
17nolīguma 68. panta 3. punktu Puses apspriežas par situāciju 15
18dienu laikā no paziņošanas brīža. Puses pienācīgi ņem vērā visu
19informāciju, ko sniedz šādas apspriešanās laikā un cenšas
20izvairīties no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem,
21attiecīgā gadījumā ņemot vērā šā nolīguma 68. panta 3. punktā
22paredzētās apspriešanās rezultātus.
1Sanitārās un fitosanitārās
2pārvaldības (SFP) apakškomiteja
31. Ar šo izveido Sanitārās un fitosanitārās pārvaldības (SFP)
4apakškomiteju. SFP apakškomiteja tiekas trīs mēnešu laikā no šā
5nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam pēc kādas Puses pieprasījuma
6vai vismaz reizi gadā. Ja Puses vienojas, SFP apakškomitejas
7sanāksmi var rīkot, izmantojot video vai audiokonferences
8sistēmu. SFP apakškomiteja var arī pievērsties jautājumiem ārpus
9sanāksmēm sarakstes veidā.
102. SFP apakškomitejai ir šādi uzdevumi:
11a) pārraudzīt šās nodaļas īstenošanu un apsvērt visus
12jautājumus saistībā ar šo nodaļu, kā arī izskatīt visus
13jautājumus, kas var rasties saistībā ar nolīguma īstenošanu;
14b) pārskatīt šās nodaļas pielikumus, jo īpaši ņemot vērā
15saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajām apspriedēm un procedūrām
16gūtos panākumus;
17c) ņemot vērā šā punkta b) apakšpunktā minēto pārskatīšanu
18vai, ja kā citādi paredzēts šajā nodaļā, ar lēmumu grozīt šā
19nolīguma IV līdz XIV pielikumu un
20d) ņemot vērā šā punkta b) apakšpunktā minēto pārskatīšanu,
21sniegt atzinumus un ieteikumus citām iestādēm, kā minēts šā
22nolīguma institucionālajos, vispārīgajos un nobeiguma
23noteikumos.
243. Puses vienojas attiecīgā gadījumā izveidot tehniskas darba
25grupas, kurās ir Pušu pārstāvji ekspertu līmenī un kur identificē
26un risina no šīs nodaļas piemērošanas izrietošus tehniskus un
27zinātniskus jautājumus. Papildus speciālo zināšanu
28nepieciešamības gadījumā Puses var izveidot ad hoc grupas,
29tai skaitā zinātniskās grupas. Dalība šajās ad hoc grupās
30neaprobežojas tikai ar Pušu pārstāvjiem.
314. SFP apakškomiteja regulāri ziņo Tirdzniecības komitejai,
32kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 465. pantu, par savu darbību
33un tās kompetencē pieņemtajiem lēmumiem.
345. Pirmās sanāksmes laikā SFP apakškomiteja pieņem savu
35reglamentu.
366. Visus SFP apakškomitejas vai SFP apakškomitejas izveidoto
37grupu lēmumus, ieteikumus, ziņojumus vai citas darbības saistībā
38ar importa atļaujām, informācijas apmaiņu, pārskatāmību,
39reģionalizācijas, līdzvērtības un alternatīvo pasākumu atzīšanu
40un citiem jautājumiem, kas ietverti 2. un 3. punktā, Puses pieņem
41vienprātīgi.
1Mērķi
2Puses atzīst muitošanas un tirdzniecības atvieglināšanas
3jautājumu nozīmību divpusējās tirdzniecības gaisotnes
4attīstīšanā. Puses vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā ar
5mērķi nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā
6arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz
7efektīvas kontroles mērķi un atbalsta likumīgas tirdzniecības
8atvieglošanu kā principiālu jautājumu.
9Puses atzīst, ka likumīgiem sabiedriskās kārtības mērķiem,
10ietverot tirdzniecības atvieglošanu, drošību un krāpšanas
11novēršanu, ir īpaši svarīga nozīme, un atzīst līdzsvarotu pieeju
12šiem mērķiem.
1Tiesību akti un procedūras
21. Puses vienojas, ka principiāli svarīgs jautājums ir tas, ka
3to attiecīgie tirdzniecības un muitas tiesību akti ir stabili un
4vispusīgi, un ka to noteikumi un procedūras ir samērīgas,
5pārredzamas, iepriekš paredzamas, brīvas no diskriminācijas,
6objektīvas un tiek vienoti un efektīvi piemērotas un inter
7alia:
8a) aizsargā un veicina likumīgu tirdzniecību, efektīvi
9piemērojot un ievērojot normatīvās prasības;
10b) izvairās no nevajadzīgiem vai diskriminējošiem
11apgrūtinājumiem saimnieciskās darbības veicējiem, novērš krāpšanu
12un gādā par turpmākiem atvieglojumiem saimnieciskās darbības
13veicējiem, kas augstā līmenī ievēro tiesību aktus;
14c) muitas deklarācijas iesniegšanai paredz vienu
15administratīvo dokumentu;
16d) panāk muitas procedūru un prakses uz robežas lielāku
17efektivitāti, pārredzamību un vienkāršošanu;
18e) piemēro modernas muitas tehnoloģijas, ietverot riska
19novērtējumu, pēcmuitošanas revīziju un uzņēmumu revīziju metodes,
20lai vienkāršotu un atvieglotu preču ievešanu un izlaišanu;
21f) cenšas samazināt izmaksas un palielināt iepriekšparedzamību
22saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp maziem un vidējiem
23uzņēmumiem;
24g) neskarot objektīvu riska novērtējuma kritēriju piemērošanu,
25nodrošina, ka importam, eksportam un preču tranzītam piemērojamās
26prasības un procedūras piemēro bez diskriminācijas;
27h) piemēro muitas un tirdzniecības jomās piemērojamos
28starptautiskos dokumentus, tostarp tos, ko izstrādājusi Pasaules
29Muitas organizācija (turpmāk - PMO) (2005. gada Pamatstandarti
30pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, 1990. gada
31Stambulas Konvencija par pagaidu ievešanu, 1983. gada HS
32konvencija), PTO (piem., par vērtējumu) un ANO (1975. gada TIR
33konvencija, 1982. gada Starptautiskā preču robežkontroles
34saskaņošanas konvencija), kā arī EK pamatnostādnes, piemēram,
35Muitas koncepciju (Customs Blueprints);
36i) veic nepieciešamos pasākumus, lai pārņemtu un īstenotu
371973. gada Pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru
38vienkāršošanu un saskaņošanu noteikumus;
39j) paredz iepriekšējus saistošus nolēmumus attiecībā uz
40tarifikāciju un izcelsmes noteikumiem. Puses nodrošina, ka
41nolēmumu var atsaukt vai atcelt, bet tikai pēc tā ietekmētā
42uzņēmēja brīdināšanas un bez atpakaļejoša spēka, ja vien
43attiecīgais nolēmums nav pieņemts, pamatojoties uz nepareizu vai
44nepilnīgu informāciju;
45k) ievieš un piemēro vienkāršotas procedūras licencētiem
46tirgotājiem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem
47kritērijiem;
48l) paredz noteikumus, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas,
49kas uzliktas par muitas noteikumu vai procedūras prasību
50pārkāpumu, ir samērīgas un nediskriminējošas, un to piemērošana
51nerada neattaisnotu un nepamatotu kavēšanos;
52m) piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus
53noteikumus attiecībā uz muitas brokeru licencēšanu.
542. Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī lai nodrošinātu
55diskriminācijas aizlieguma ievērošanu, pārredzamību,
56efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību,
57Puses:
58a) veic turpmākus pasākumus muitas un citu aģentūru prasīto
59datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un
60standartizācijas nolūkā;
61b) kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes
62attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;
63c) ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas
64procedūras, kas garantē pārsūdzības tiesības pret muitas un citu
65aģentūru administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kas
66skar muitai iesniegtas preces. Šādas pārsūdzības procedūras ir
67viegli pieejamas arī mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem, un visas
68izmaksas ir proporcionālas un samērīgas ar pārsūdzības
69nodrošināšanas izmaksām. Puses arī veic pasākumus, lai
70nodrošinātu, ka pārsūdzot lēmumu, preces parasti izlaiž un
71nodokļa maksājumi paliek neiekasēti, piemērojot tādus
72nodrošinājuma pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem.
73Nepieciešamības gadījumā uz šo būtu jāattiecina iespēja sniegt
74garantiju, piemēram, galvojumu vai ķīlu;
75d) nodrošina visaugstāko integritātes standartu ievērošanu, jo
76īpaši uz robežas, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo
77starptautisko konvenciju un citu dokumentu principus šajā jomā,
78jo īpaši PMO Pārskatīto Arušas deklarāciju (2003) un EK Muitas
79ētikas koncepciju (Blueprint on Customs ethics)
80(2007).
813. Puses vienojas likvidēt:
82a) jebkāda veida prasības obligāti izmantot muitas
83brokerus;
84b) jebkāda veida prasības obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas
85vai galamērķa pārbaudes.
864. Noteikumi par tranzītu
87a) Šā nolīguma nolūkos piemēro noteikumus par tranzītu un
88definīcijas, kas noteiktas PTO noteikumos (VVTT 1994 V pants un
89saistītie noteikumi, ietverot visus skaidrojumus vai uzlabojumus,
90kas izriet no Dohas sarunu kārtas par tirdzniecības
91atvieglošanu). Šos noteikumus piemēro arī tad, ja preču tranzīts
92sākas vai beidzas kādas Puses teritorijā (iekšzemes
93tranzīts).
94b) Puses cenšas sasniegt pakāpenisku savu attiecīgo muitas
95tranzīta sistēmu savietojamību ar mērķi nākotnē panākt Ukrainas
96dalību kopīgajā tranzīta sistēmā, kas noteikta 1987. gada 20.
97maija Konvencijā par kopīgu tranzīta procedūru.
98c) Puses savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu un
99aģentūru sadarbību un koordināciju, lai atvieglinātu tranzīta
100satiksmi un veicinātu pārrobežu sadarbību. Puses veicina
101sadarbību starp iestādēm un privāto sektoru saistībā ar
102tranzītu.
1Attiecības ar uzņēmējiem
2Puses vienojas:
3a) nodrošināt to tiesību aktu un procedūru, kā arī to
4pamatojumu pārskatāmību un publisku pieejamību, cik vien
5iespējams izmantojot elektroniskos līdzekļus. Būtu jāpastāv
6apspriešanās mehānismam un jānosaka saprātīgs termiņš starp jaunu
7vai grozītu noteikumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā;
8b) par vajadzību laicīgi un regulāri apspriesties ar
9uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas
10saistītas ar muitošanas un tirdzniecības jautājumiem. Šajā ziņā
11katra Puse izveido mehānismus, lai nodrošinātu atbilstīgu un
12regulāru apspriešanos starp administrācijām un darījumdarbības
13aprindām;
14c) darīt publiski pieejamus attiecīgos administratīvos
15paziņojumus, tostarp aģentūras noteikumus un ievešanas
16procedūras, ostās un robežpārejas punktos esošo muitas iestāžu,
17kā arī informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un
18darbības procedūras;
19d) sekmēt uzņēmēju un attiecīgo dienestu sadarbību, izmantojot
20stingri noteiktas un publiski pieejamas procedūras, piemēram,
21saprašanās memorandus, pamatojoties jo īpaši uz PMO ieteiktajām
22procedūrām;
23e) nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un saistītajās
24prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju
25likumīgās vajadzības, paraugprakse, un tās iespējami maz
26ietekmētu tirdzniecību.
1Maksas un maksājumi
2Puses aizliedz administratīvas maksas, kam ir līdzvērtīga
3ietekme kā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem un
4maksājumiem.
5Attiecībā uz visām jebkāda veida maksām un maksājumiem, ko
6piemēro abu Pušu muitas dienesti, ietverot nodevas un maksājumus
7par uzdevumiem, ko citas struktūras uzņemas minēto dienestu
8vārdā, par importu vai eksportu vai saistībā ar tiem, un neskarot
9šā nolīguma IV sadaļas 1. nodaļas (Valsts režīms un preču tirgus
10pieejamība) attiecīgos pantus, Puses vienojas, ka:
11a) maksas un maksājumus piemēro tikai pakalpojumiem, ko pēc
12deklarācijas iesniedzēja lūguma sniedz ārpus norādītā darba laika
13un vietās, kas nav norādītas noteikumos par muitu, un saistībā ar
14attiecīgo importu vai eksportu vai formalitāti, kas jāievēro,
15veicot šādu importu vai eksportu;
16b) maksas un maksājumi nepārsniedz sniegtā pakalpojuma
17izmaksas;
18c) maksas un maksājumus neaprēķina kā procentuālo nodokli;
19d) informāciju par maksām un maksājumiem publisko. Šādā
20informācijā norāda pamatojumu maksas vai maksājuma uzlikšanai
21sniegtajam pakalpojumam, atbildīgo iestādi, piemērojamo maksu un
22maksājumus un norēķinu laiku un kārtību.
23Informāciju par maksām un maksājumiem publicē, izmantojot
24oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja iespējams, oficiālā
25tīmekļa vietnē;
26e) jaunas vai koriģētas maksas un maksājumus uzliek tikai tad,
27kad informācija par tām ir publiskota un ir brīvi pieejama.
1Preču muitas vērtības
2noteikšana
31. PTO nolīguma 1A pielikumā iekļautais Līgums par VVTT 1994
4VII panta īstenošanu, ietverot tā turpmākos grozījumus, regulē
5preču muitas vērtības noteikšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Tā
6noteikumi ar šo ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā
7sastāvdaļu. Neizmanto minimuma muitas vērtības.
82. Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumos par
9muitas vērtības noteikšanu.
1Muitas sadarbība
2Puses stiprina sadarbību, lai nodrošinātu šīs nodaļas mērķu
3īstenošanu, panākot saprātīgu līdzsvaru starp vienkāršošanu un
4atvieglošanu un efektīvu kontroli un drošību. Šajā nolūkā Puses
5attiecīgā gadījumā par salīdzinošās novērtēšanas instrumentu
6izmantos EK Muitas koncepciju (Customs Blueprints).
7Lai nodrošinātu šās nodaļas noteikumu ievērošanu, Puses cita
8starpā:
9a) apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām
10muitas jomā;
11b) izstrādā kopējas iniciatīvas, kas saistītas ar importa,
12eksporta un tranzīta procedūrām, kā arī strādā, lai nodrošinātu
13efektīvu pakalpojumu sniegšanu darījumdarbības aprindām;
14c) sadarbojas muitas un citu tirdzniecības procedūru
15automatizācijas jomā;
16d) attiecīgā gadījumā apmainās ar informāciju un datiem,
17ievērojot sensitīvu datu konfidencialitāti un personas datu
18aizsardzību;
19e) apmainās ar informāciju un/vai uzsāk apspriešanos ar
20nolūku, ja iespējams, izstrādāt vienotu pozīciju starptautiskās
21organizācijās muitas jomā, piemēram, PTO, PMO, ANO, Apvienoto
22Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferencē un
23Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijā;
24f) sadarbojas, plānojot un nodrošinot tehnisko palīdzību, jo
25īpaši vienkāršojot muitošanas un tirdzniecības atvieglināšanas
26reformas saskaņā ar attiecīgajiem šā nolīguma noteikumiem;
27g) apmainās ar paraugpraksi par muitas operācijām, īpaši
28pievēršoties intelektuālā īpašuma tiesību izpildei, jo īpaši
29saistībā ar viltotiem ražojumiem;
30h) uzlabo sadarbību starp visām robežu aģentūrām, gan valstī,
31gan pāri robežām, lai atvieglotu robežu šķērsošanas procesu un
32uzlabotu kontroli, ņemot vērā kopīgās robežu kontroles, kur tas
33ir praktiski iespējami un piemēroti;
34i) attiecīgos un piemērotos gadījumos savstarpēji atzīst
35pilnvarotas tirgotāju un muitas kontroles. Par šīs sadarbības
36apjomu, īstenošanu un praktisko kārtību lemj Muitas
37apakškomiteja, kas paredzēta šā nolīguma 83. pantā.
1Muitas apakškomiteja
2Ar šo izveido Muitas apakškomiteju. Komiteja ziņo par savu
3darbību Asociācijas komitejai šā nolīguma 465. panta 4. punktā
4minētajā sastāvā. Muitas apakškomitejas darbība ietver regulāras
5apspriešanās un šās nodaļas īstenošanas un administrēšanas
6uzraudzību, tostarp jautājumus par muitas sadarbību, pārrobežu
7muitas sadarbību un pārvaldību, tehnisko palīdzību, izcelsmes
8noteikumiem un tirdzniecības atvieglošanu, kā arī savstarpējo
9administratīvo palīdzību muitas lietās.
10Muitas apakškomiteja, cita starpā:
11a) uzrauga šā nolīguma 1. un 2. protokola un šīs nodaļas
12pareizu darbību;
13b) lemj par pasākumiem un praktisko kārtību, kā īsteno šā
14nolīguma 1. un 2. protokolu un šo nodaļu, ietverot informācijas
15un datu apmaiņu, muitas kontroles un tirdzniecības partnerības
16programmu savstarpēju atzīšanu, un par savstarpēji saskaņotām
17priekšrocībām;
18c) apmainās ar viedokļiem par visiem jautājumiem, kas izraisa
19abpusēju interesi, tostarp par turpmākiem pasākumiem un to
20resursiem;
21d) izstrādā ieteikumus, ja nepieciešams; un
22e) pieņem savu iekšējo reglamentu.
1Mērķis, darbības joma un
2tvērums
31. Puses, atkārtoti apstiprinot savas tiesības un pienākumus
4saskaņā ar PTO dibināšanas līgumu, ar šo nosaka nepieciešamos
5pasākumus pakāpeniskai savstarpējai uzņēmējdarbības veikšanas un
6pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai un sadarbībai
7elektroniskās komercijas jomā.
82. Publiskais iepirkums ir apskatīts šā nolīguma IV sadaļas 8.
9nodaļā (Publiskais iepirkums) un nekas šajā nodaļā nav
10interpretējams kā tāds, kas uzliek saistības attiecībā uz
11publisko iepirkumu.
123. Subsīdijas ir apskatītas šā nolīguma IV sadaļas 10. nodaļā
13(Konkurence) un šās nodaļas noteikumus nepiemēro Pušu
14piešķirtajām subsīdijām.
154. Katra Puse patur tiesības reglamentēt un ieviest jaunus
16noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai, ar noteikumu,
17ka tie ir saderīgi ar šo nodaļu.
185. Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas
19personas, kuras meklē piekļuvi Puses darba tirgum, un uz
20pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu
21nodarbinātību.
22Neskarot šā nolīguma III sadaļas (Tiesiskums, brīvība un
23drošība) noteikumus par personu pārvietošanos, nekas šajā nodaļā
24neliedz Pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu
25ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp
26pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu fizisko personu
27neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi
28šķērso tās robežas, ja vien šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie
29likvidē vai mazina priekšrocības, kas otrai Pusei pienākas
30saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem10.
1Definīcijas
2Piemērojot šo nodaļu:
31. "pasākums" ir Puses jebkāds pasākums likuma,
4normatīva, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas lietas
5vai jebkādā citā formā;
62. "Puses noteikts vai piemērots pasākums" ir
7pasākums, ko veic:
8a) centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības
9un iestādes; un
10b) nevalstiskas organizācijas, īstenojot centrālās valdības,
11reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās
12pilnvaras;
133. "Puses fiziska persona" ir kādas Eiropas
14Savienības dalībvalsts valstspiederīgais vai Ukrainas
15valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;
164. "juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība,
17kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi izveidota saskaņā ar
18spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un
19kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkāda
20korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena
21īpašnieka uzņēmums vai asociācija;
225. "ES puses juridiska persona" vai "Ukrainas
23juridiska persona" ir:
24juridiska persona, kura izveidota attiecīgi saskaņā ar kādas
25Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ukrainas tiesību aktiem un
26kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā
27darbības vieta ir teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas
28Savienības darbību, vai attiecīgi Ukrainas teritorijā.
29Ja šai juridiskai personai teritorijā, uz kuru attiecas Līgums
30par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Ukrainas
31teritorijā, atrodas tikai juridiskā adrese vai centrālā
32administrācija, to neuzskata attiecīgi par ES puses vai Ukrainas
33juridisko personu, ja vien tās darbība nav tieši un pastāvīgi
34saistīta ar attiecīgi ES puses vai Ukrainas ekonomiku;
356. neskarot iepriekšējo punktu, šis nolīgums attiecas arī uz
36tām kuģošanas sabiedrībām, kas dibinātas ārpus ES puses vai
37Ukrainas un ko kontrolē attiecīgi kādas Eiropas Savienības
38dalībvalsts vai Ukrainas valstspiederīgie, ja šo sabiedrību kuģi
39ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem konkrētās dalībvalsts vai
40Ukrainas tiesību aktiem un kuģo ar kādas dalībvalsts vai Ukrainas
41karogu;
427. Puses juridiskās personas "meitasuzņēmums" ir
43juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita šīs Puses juridiskā
44persona11;
458. juridiskas personas "filiāle" ir uzņēmējdarbības
46vieta, kurai nav juridiskās personas statusa un kurai:
47a) piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, kā mātesuzņēmuma
48atzaram;
49b) ir vadības struktūra; un
50c) ir materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām
51personām tā, lai šīm trešajām personām, kaut arī tās ir
52informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar
53mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav
54jāsaistās tieši ar mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus
55atzara uzņēmējdarbības vietā;
569. "uzņēmums" ir:
57a) attiecībā uz ES puses un Ukrainas juridiskām personām
58tiesības sākt un turpināt saimniecisko darbību, nodibinot,
59tostarp iegādājoties, juridisku personu un/vai nodibinot filiāli
60vai pārstāvniecību attiecīgi Ukrainā vai ES pusē,
61b) attiecībā uz fiziskām personām - ES puses vai Ukrainas
62fizisku personu tiesības sākt un turpināt saimniecisku darbību kā
63pašnodarbinātām personām un veidot apvienības, jo īpaši
64sabiedrības, kuras tās faktiski kontrolē;
6510. "ieguldītājs" ir jebkura kādas Puses fiziska vai
66juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību,
67veicot uzņēmējdarbību;
6811. "saimnieciska darbība" ietver rūpnieciska,
69tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku
70darbības un neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts
71pilnvaras;
7212. "darījumi" ir saimnieciskās darbības
73veikšana;
7413. "pakalpojumi" aptver jebkuru pakalpojumu jebkurā
75nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts
76pilnvaras;
7714. "pakalpojums un citas darbības, ko veic īstenojot
78valsts pilnvaras", ir pakalpojums vai darbības, ko neveic ne
79uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem
80saimnieciskās darbības veicējiem;
8115. "pārrobežu pakalpojumu sniegšana" ir pakalpojuma
82sniegšana:
83a) no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā,
84b) vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma
85patērētājam;
8616. Puses "pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura kādas
87Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz
88pakalpojumu, tostarp veicot uzņēmējdarbību;
8917. "vadošie darbinieki" ir fiziskas personas, ko
90nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura nav bezpeļņas
91organizācija, un kas atbild par uzņēmuma izveidi, pienācīgu
92kontroli, administrēšanu un darbību.
93"Vadošie darbinieki" aptver personas, kas ieceļo
94darījumdarbības nolūkā, kas atbild par uzņēmuma izveidi, un
95uzņēmuma pārceltos darbiniekus:
96a) "personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā" ir
97fiziskas personas, kuras strādā vadošos amatos un atbild par
98uzņēmuma izveidi. Tās neiesaistās tiešos darījumos ar sabiedrību
99un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā pusē;
100b) "uzņēmuma pārceltie darbinieki" ir fiziskas
101personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinājusi vienas Puses
102juridiska persona vai kuras vismaz vienu gadu ir bijušas tās
103dalībnieki (izņemot kontrolpaketes turētājus) un kuras tiek uz
104laiku pārceltas uz uzņēmumu otras Puses teritorijā. Attiecīgajai
105fiziskajai personai ir jāietilpst vienā no šādām kategorijām.
106i) Vadītāji:
107Juridiskā personā vadošā amatā strādājošas personas, kas
108galvenokārt veic uzņēmuma pārvaldību parasti direktoru padomes
109vai uzņēmuma akcionāru vai tiem līdzvērtīgu personu pārraudzībā
110vai vadībā, ieskaitot:
111- personas, kas vada uzņēmumu vai tā departamentu, vai
112apakšstruktūru,
113- personas, kas veic uzraudzību un kontroli pār citu
114pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu,
115- personas, kam ir pilnvaras personīgi pieņemt darbā un
116atlaist vai ieteikt pieņemt darbā un atlaist darbiniekus vai
117veikt citas ar personālu saistītas darbības.
118ii) Speciālisti:
119Juridiskajā personā strādājošas personas, kam ir neparastas
120zināšanas, kuras ir būtiskas uzņēmuma ražošanai, izpētes
121aprīkojumam, metodēm vai vadīšanai. Novērtējot šādas zināšanas,
122tiek ņemtas vērā ne tikai uzņēmējdarbībai svarīgas zināšanas, bet
123arī tas, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis saistībā
124ar tādu darbu vai tirdzniecību, kurā nepieciešamas īpašas
125tehniskas zināšanas, tostarp piederība pie akreditētas
126profesijas;
12718. "stažieri ar augstāko izglītību" ir Puses
128fiziskas personas, kuras vismaz vienu gadu nodarbina šīs Puses
129juridiskā persona un kurām ir akadēmiskais grāds, un kuras ir uz
130laiku pārceltas uz uzņēmumu otras Puses teritorijā karjeras
131attīstības nolūkos vai apmācībai par darba metodēm vai
132paņēmieniem12;
13319. "darījumdarbības pakalpojumu pārdevēji" ir
134fiziskas personas, kas ir vienas Puses pakalpojumu sniedzēja
135pārstāvji, kuri pieprasa atļauju ieceļot un uz laiku uzturēties
136otras Puses teritorijā, lai minētā pakalpojumu sniedzēja labā
137risinātu sarunas par pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu vienošanās
138par to. Viņi nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un
139nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē;
14020. "līgumpakalpojumu sniedzēji" ir fiziskas
141personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kurai nav
142uzņēmuma otras Puses teritorijā un kura ir labā
143ticībā13 parakstījusi tādu līgumu ar galīgo patērētāju
144par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir
145vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne šajā Pusē;
14621. "neatkarīgi speciālisti" ir fiziskas personas,
147kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un ir reģistrētas kā
148pašnodarbinātas personas Puses teritorijā, kurai nav uzņēmuma
149otras Puses teritorijā, un kas ir labā ticībā14
150parakstījušas tādu līgumu ar galīgo patērētāju par pakalpojumu
151sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu
152pagaidu klātbūtne minētajā Pusē.
1532. IEDAĻA
154UZŅĒMĒJDARBĪBA
1Darbības joma
2Šo iedaļu piemēro pasākumiem, kurus Puses pieņem vai uztur
3spēkā un kuri ietekmē uzņēmējdarbību15 attiecībā uz
4visām saimnieciskās darbības jomām, izņemot:
5a) kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un
6pārstrādi16;
7b) ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai
8tirdzniecību;
9c) audiovizuālos pakalpojumus;
10d) iekšzemes kabotāžu17 un
11e) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos
12gaisa pārvadājumu pakalpojumus18 un pakalpojumus, kas
13tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:
14i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru
15laikā gaisa kuģi neizmanto;
16ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un
17tirdzniecība;
18iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (turpmāk - DRS)
19pakalpojumi;
20iv) apkalpošana uz zemes;
21v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.
1Valsts režīms un Vislielākās
2labvēlības režīms
31. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas XVI pielikuma D daļā,
4Ukraina ar šā nolīguma stāšanos spēkā nodrošina:
5i) attiecībā uz ES puses juridisko personu meitasuzņēmumu,
6filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbību - ne mazāk labvēlīgu
7režīmu kā savas valsts juridiskām personām, filiālēm un
8pārstāvniecībām vai kādas trešās valsts juridiskām personām,
9filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko;
10ii) attiecībā uz ES puses juridisko personu meitasuzņēmumu,
11filiāļu vai pārstāvniecību darbību Ukrainā pēc uzņēmējdarbības
12uzsākšanas - ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām
13personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai kādas trešās valsts
14juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot
15labāko19.
162. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas XVI pielikuma A daļā, ES
17puse ar šā nolīguma stāšanos spēkā nodrošina:
18i) attiecībā uz Ukrainas juridisko personu meitasuzņēmumu,
19filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbību - ne mazāk labvēlīgu
20režīmu kā ES puse piešķir savām juridiskām personām, filiālēm un
21pārstāvniecībām vai jebkādas trešās valsts juridiskām personām,
22filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko;
23ii) attiecībā uz Ukrainas juridisko personu meitasuzņēmumu,
24filiāļu vai pārstāvniecību darbību ES pusē pēc uzņēmējdarbības
25uzsākšanas - ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām
26personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai kādas trešās valsts
27juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot
28labāko20.
293. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XVI
30pielikuma A un D daļā, Puses nepieņem nekādus jaunus
31diskriminējošus noteikumus vai pasākumus attiecībā uz ES puses
32vai Ukrainas juridisko personu uzņēmējdarbību to teritorijā vai
33saistībā ar to darbību pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas, salīdzinot
34ar pašu juridiskām personām.
1Pārskatīšana
21. Ņemot vērā pakāpenisko uzņēmējdarbības nosacījumu
3liberalizāciju, Puses regulāri pārskata uzņēmējdarbības tiesisko
4regulējumu21 un uzņēmējdarbības gaisotni saskaņā ar
5savām saistībām starptautiskos nolīgumos.
62. Saistībā ar šā panta 1. punktā minēto pārskatīšanu Puses
7novērtē uzņēmējdarbības šķēršļus, ar kuriem tās saskārušās un sāk
8sarunas, lai likvidētu šādus šķēršļus ar nolūku nostiprināt šīs
1Filiāļu un pārstāvniecību standarta
2režīms
31. Šā nolīguma 88. panta noteikumi neizslēdz iespēju Pusei
4piemērot īpašus noteikumus par filiāļu un pārstāvniecību
5uzņēmējdarbību savā teritorijā, ko veic otras Puses juridiskās
6personas, kas nav reģistrētas pirmās Puses teritorijā, ja to
7attaisno juridiskās vai tehniskās atšķirības starp šīm filiālēm
8un pārstāvniecībām salīdzinājumā ar tās teritorijā reģistrētu
9juridisko personu filiālēm vai pārstāvniecībām vai - attiecībā uz
10finanšu pakalpojumiem - piesardzības apsvērumu dēļ.
112. Atšķirīgs režīms nepārsniedz to, kas ir obligāti
12nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām,
13vai - attiecībā uz finanšu pakalpojumiem - piesardzības apsvērumu
14dēļ.
153. IEDAĻA
16PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA
1Darbības joma
2Šo iedaļu piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē
3pārrobežu pakalpojumu sniegšanu visās nozarēs, izņemot:
4a) audiovizuālos pakalpojumus22;
5b) iekšzemes kabotāžu23 un
6c) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos
7gaisa pārvadājumu pakalpojumus24 un pakalpojumus, kas
8tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:
9i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru
10laikā gaisa kuģi neizmanto,
11ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un
12tirdzniecība,
13iii) DRS pakalpojumi,
14iv) apkalpošana uz zemes,
15v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.
1Tirgus pieejamība
21. Attiecībā uz tirgus pieejamību, izmantojot pārrobežu
3pakalpojumu sniegšanu, katra Puse otras Puses pakalpojumiem un to
4sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas tiek
5piešķirts saskaņā ar īpašajām saistībām, kas ietvertas šā
6nolīguma XVI pielikuma B un E daļā.
72. Nozarēs, kurās Puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus
8pieejamību, pasākumus, ko Puse nepieņem vai nepatur spēkā
9reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma
10XVI pielikuma B un E daļā nav paredzēts citādi, definē šādi:
11a) pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu,
12monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu piegādātāju vai
13ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;
14b) pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības
15ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes
16prasības veidā;
17c) pakalpojumu darījumu kopskaita vai pakalpojumu izlaides
18ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu
19vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā.
1Valsts režīms
21. Nozarēs, kurās tirgus piekļuves saistības norādītas šā
3nolīguma XVI pielikuma B un E daļā un uz kurām attiecas tajos
4izklāstītie nosacījumi un ierobežojumi, saistībā ar visiem
5pasākumiem, kas ietekmē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, katra
6Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem
7ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem
8saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.
92. Puse var izpildīt šā panta 1. punktā norādīto prasību,
10piešķirot otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem
11formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu tam, kādu
12tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu
13sniedzējiem.
143. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms
15par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus vienas
16Puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar
17otras Puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu
18sniedzējiem.
194. Konkrētās saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar šo
20pantu, neinterpretē tā, ka kādai no Pusēm būtu pienākums
21kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo
22pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.
1Saistību saraksti
21. Nozares, ko Puses liberalizē atbilstīgi šai nodaļai, un
3tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, ko atrunu veidā
4piemēro otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajā
5nozarēs, ir izklāstīti šā nolīguma XVI pielikuma B daļā un XVI
6pielikuma E daļā iekļautajos saistību sarakstos.
72. Neskarot Pušu tiesības un pienākumus, kas jau pastāv vai
8var rasties saskaņā ar Eiropas Padomes 1989. gada Konvenciju par
9pārrobežu televīziju un 1992. gada Eiropas Konvenciju par
10kinematogrāfiskiem kopražojumiem, šā nolīguma XVI pielikuma B
11daļā un XVI pielikuma E daļā iekļauto saistību saraksti neietver
12saistības audiovizuālo pakalpojumu jomā.
1Pārskatīšana
2Ņemot vērā pakāpenisku pārrobežu pakalpojumu sniegšanas
3liberalizāciju Pušu starpā, Tirdzniecības komiteja regulāri
4pārskata šā nolīguma 95. pantā minēto saistību sarakstus. Minētā
5pārskatīšana notiek, ņemot vērā to, kāds ir panākumu līmenis
6saistībā ar šā nolīguma XVII pielikumā minēto ES acquis
7transponēšanu, īstenošanu un izpildi, un tās ietekmi uz joprojām
8pastāvošajiem šķēršļiem pārrobežu pakalpojumu sniegšanai starp
9Pusēm.
104. IEDAĻA
11FIZISKU PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE
12DARĪJUMDARBĪBAS VAJADZĪBĀM
1Vadošie darbinieki
21. ES puses juridiskai personai vai Ukrainas juridiskai
3personai vai tās meitas uzņēmumam, filiālei un pārstāvniecībai,
4kas veic uzņēmējdarbību attiecīgi Ukrainas vai ES pusē saskaņā ar
5uzņēmējas valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir tiesības
6nodarbināt darbiniekus, kas ir attiecīgi Eiropas Savienības
7dalībvalstu un Ukrainas valstspiederīgie, ar noteikumu, ka šie
8darbinieki ir vadošie darbinieki, kā noteikts šā nolīguma 86.
9pantā, kurus nodarbina tikai juridiskās personas, meitasuzņēmumi,
10filiāles un pārstāvniecības. Šo darbinieku uzturēšanās un darba
11atļaujas aptver tikai šāda veida nodarbinātības laikposmu. Šo
12darbinieku ieceļošanas un pagaidu uzturēšanās termiņš ir līdz
13trīs gadiem.
142. Attiecīgi Ukrainas un ES puses fizisko personu ieceļošana
15un pagaidu uzturēšanās ES puses vai Ukrainas teritorijā ir
16atļauta, ja šīs fiziskās personas ir juridiskas personas
17pārstāvji un personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā, šā
18nolīguma 86. panta 17. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Neskarot šā
19panta 1. punktu, personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā,
20ieceļošanas un pagaidu uzturēšanās termiņš ir līdz 90 dienām 12
21mēnešu periodā.
1Stažieri ar augstāko izglītību
2ES puses juridiskai personai vai Ukrainas juridiskai personai
3vai tās meitas uzņēmumam, filiālei un pārstāvniecībai, kas veic
4uzņēmējdarbību attiecīgi Ukrainas vai ES pusē saskaņā ar
5uzņēmējas valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir tiesības
6nodarbināt stažierus ar augstāko izglītību, kas ir attiecīgi
7Eiropas Savienības dalībvalstu un Ukrainas valstspiederīgie, ar
8noteikumu, ka viņus nodarbina tikai juridiskās personas,
9meitasuzņēmumi, filiāles un pārstāvniecības. Šo stažieru ar
10augstāko izglītību pagaidu ieceļošanas un uzturēšanās termiņš ir
11līdz vienam gadam.
1Līgumpakalpojumu sniedzēji
21. Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas
3izriet no Pušu saistībām saskaņā ar 1994. gada Vispārējo
4vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk - VVPT)
5attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzēju ieceļošanu un pagaidu
6uzturēšanos.
72. Katrā turpmāk uzskaitītajā nozarē katra Puse otras Puses
8līgumpakalpojumu sniedzējiem atļauj savā teritorijā, ievērojot
9nosacījumus, kas noteikti šā panta 3. punktā un šā nolīguma XVI
10pielikuma C un F daļā par atrunām saistībā ar līgumpakalpojumu
11sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem, sniegt šādus
12pakalpojumus:
13a) juridiskie pakalpojumi;
14b) grāmatvedības un rēķinvedības pakalpojumi;
15c) nodokļu konsultāciju pakalpojumi;
16d) arhitektūras pakalpojumi, pilsētu plānošanas un ainavu
17arhitektūras pakalpojumi;
18e) inženierzinātņu pakalpojumi, integrētie inženierzinātņu
19pakalpojumi;
20f) datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi;
21g) pētniecības un attīstības pakalpojumi;
22h) reklāma;
23i) vadības konsultāciju pakalpojumi;
24j) ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi;
25k) tehnisko pārbaužu un analīžu pakalpojumi;
26l) saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju
27pakalpojumi;
28m) iekārtu apkope un remonts saistībā ar līgumpakalpojumiem
29pēc iegādes vai nodošanas nomā;
30n) rakstiskās tulkošanas pakalpojumi;
31o) būvlaukuma izpētes darbs;
32p) vides pakalpojumi;
33q) tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi;
34r) izklaides pakalpojumi.
353. Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi
36noteikumi:
37a) fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu
38sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kas ir
39ieguvusi pakalpojumu sniegšanas līgumu, kurš nepārsniedz
40divpadsmit mēnešus;
41b) fiziskajām personām, kas ieceļo otrā Pusē, jāpiedāvā
42attiecīgie pakalpojumi kā tādas juridiskas personas darbiniekiem,
43kas minētos pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu pirms pieteikuma
44iesniegšanas ieceļošanai otrā Pusē. Turklāt pieteikuma
45iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā Pusē, fiziskajām personām
46jābūt vismaz trīs gadu profesionālajai pieredzei26
47darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;
48c) fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:
49i) akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz
50līdzvērtīgu zināšanu līmeni27 un
51ii) profesionālajai kvalifikācijai, kas ir vajadzīga darba
52veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un
53prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;
54d) fiziskā persona nesaņem citu atlīdzību par pakalpojumu
55sniegšanu otras Puses teritorijā, kā tikai to atlīdzību, ko maksā
56juridiskā persona, kas algo šo fizisko personu;
57e) šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses
58teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus
59mēnešus vai - Luksemburgas gadījumā - divdesmit piecas nedēļas
60katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku,
61atkarībā no tā, kas ir īsāks;
62f) piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz
63pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības
64izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu,
65kurā pakalpojums tiek sniegts;
66g) līguma par pakalpojumiem aptverto personu skaits nedrīkst
67būt lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt
68noteikts tās Puses tiesību aktos un vai citās prasībās, kurā tiek
69sniegti pakalpojumi;
70h) citi diskriminējoši ierobežojumi, ietverot noteikumus par
71fizisko personu skaitu ekonomisko vajadzību pārbaudes veidā, kas
72noteikti šā nolīguma XVI pielikuma C un F daļā par atrunām
73saistībā ar līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem
74speciālistiem.
1Neatkarīgi speciālisti
21. Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas
3izriet no Pušu saistībām saskaņā ar VVPT attiecībā uz neatkarīgo
4speciālistu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos.
52. Katrā turpmāk uzskaitītajā nozarē Puses atļauj otras Puses
6neatkarīgiem speciālistiem savā teritorijā, ievērojot
7nosacījumus, kas noteikti šā panta 3. punktā un šā nolīguma XVI
8pielikuma C un F daļā par atrunām saistībā ar līgumpakalpojumu
9sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem, sniegt šādus
10pakalpojumus:
11a) juridiskie pakalpojumi;
12b) arhitektūras pakalpojumi, pilsētu plānošana un ainavu
13arhitektūra;
14c) inženierzinātņu un integrētie inženierzinātņu
15pakalpojumi;
16d) datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi;
17e) vadības konsultāciju pakalpojumi un ar vadības
18konsultācijām saistītie pakalpojumi;
19f) rakstiskās tulkošanas pakalpojumi.
203. Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi
21noteikumi:
22a) fiziskās personas ir iesaistītas pakalpojumu sniegšanā, kam
23ir pagaidu raksturs, kā otrā Pusē dibinātas pašnodarbinātas
24personas, un ir ieguvušas pakalpojumu sniegšanas līgumu uz laiku,
25kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus;
26b) pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā Pusē,
27fiziskajām personām jābūt vismaz sešu gadu profesionālajai
28pieredzei darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;
29c) fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:
30i) akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz
31līdzvērtīgu zināšanu līmeni28 un
32ii) profesionālajai kvalifikācijai, ja tas ir vajadzīgs darba
33veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un
34citām juridiskām prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;
35d) fizisku personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās
36attiecīgajā Pusē ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus
37mēnešus vai - Luksemburgas gadījumā - divdesmit piecas nedēļas
38katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku,
39atkarībā no tā, kurš termiņš ir īsāks;
40e) piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz
41pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets un nedod tiesības
42izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu,
43kurā pakalpojums tiek sniegts;
44f) citi diskriminējoši ierobežojumi, ietverot noteikumus par
45fizisko personu skaitu ekonomisko vajadzību pārbaudes veidā, kas
46noteikti šā nolīguma XVI pielikuma C un F daļā par atrunām
47saistībā ar līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem
48profesionāļiem.
495. IEDAĻA
50TIESISKAIS REGULĒJUMS
511. APAKŠIEDAĻA
52IEKŠZEMES REGULĒJUMS
1Darbības joma un definīcijas
21. Turpmāk aprakstītās prasības piemēro Pušu pasākumiem
3saistībā ar licencēšanu, kas skar:
4a) pārrobežu pakalpojumu sniegšanu;
5b) juridisko un fizisko personu uzņēmumus to teritorijā, kā
6definēts šā nolīguma 86. pantā; vai
7c) fizisko personu pagaidu uzturēšanos to teritorijā, kā
8definēts šā nolīguma 86. panta 17. līdz 21. punktā.
92. Pārrobežu pakalpojumu sniegšanas gadījumā šīs prasības
10piemēro tikai nozarēm, kurās attiecīgā Puse ir uzņēmusies īpašās
11saistības un tikai tādā apmērā, kādā piemēro šīs īpašās
12saistības. Uzņēmuma gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm,
13ciktāl šā nolīguma XVI pielikuma A daļā un XVI pielikuma D daļā
14ir iekļauta atruna. Fizisku personu pagaidu uzturēšanās gadījumā
15šīs prasības nepiemēro nozarēm, par kurām šā nolīguma XVI
16pielikuma A daļā un XVI pielikuma D daļā ir iekļauta atruna.
173. Šīs prasības nepiemēro pasākumiem, ciktāl tie ir
18ierobežojumi, uz kuriem attiecas šā nolīguma 88., 93 un 94. pantā
19minētie saraksti.
204. Šajā iedaļā:
21a) "licencēšana" ir process, ar kuru pakalpojuma
22piegādātājam vai ieguldītājam faktiski pieprasa veikt darbības,
23lai no kompetentās iestādes saņemtu lēmumu par atļauju sniegt
24pakalpojumu, tostarp kā uzņēmumam, vai par atļauju sākt
25saimniecisku darbību, kas nav pakalpojums, tostarp lēmumu grozīt
26vai atjaunot šādu atļauju;
27b) "kompetentā iestāde" ir jebkura centrālā,
28reģionālā vai vietējā valdība un iestāde vai nevalstiska
29organizācija, kas īsteno pilnvaras, ko tai deleģējusi centrālā
30vai reģionālā, vai vietējā valdība vai iestādes, kas pieņem
31lēmumu par licencēšanu;
32c) "licencēšanas procedūras" ir procedūras, kas
33jāievēro licencēšanas ietvaros.
1Licencēšanas nosacījumi
21. Licencēšana pamatojas uz kritērijiem, kas liedz
3kompetentajām iestādēm savas izvērtēšanas tiesības īstenot
4patvaļīgi.
52. Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir:
6a) samērīgi ar leģitīmu sabiedriskās kārtības mērķi;
7b) skaidri un nepārprotami;
8c) objektīvi;
9d) iepriekš noteikti;
10e) iepriekš publiskoti;
11f) pārredzami un pieejami.
123. Licenci piešķir, tiklīdz atbilstīgas izpētes gaitā ir
13konstatēts, ka nosacījumi licences iegūšanai ir izpildīti.
144. Šīs nodaļas noteikumiem piemēro šā nolīguma 286. pantu.
155. Ja konkrētai darbībai licenču skaits ir ierobežots pieejamo
16dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, Puses
17potenciālajiem pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru, kas
18pilnībā garantē objektivitāti un pārskatāmību, tostarp jo īpaši
19atbilstīgu publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un
20pabeigšanu.
216. Ievērojot šā panta noteikumus, izstrādājot atlases
22procedūras noteikumus, Puses var ņemt vērā leģitīmus sabiedriskās
23kārtības mērķus, tostarp veselības, drošības, vides aizsardzības
24un kultūras mantojuma saglabāšanas apsvērumus.
1Licencēšanas procedūras
21. Licencēšanas procedūras un formalitātes ir skaidras,
3iepriekš publiskotas, un tās pieteikumu iesniedzējiem garantē, ka
4to pieteikumus izskatīs objektīvi un taisnīgi.
52. Licencēšanas procedūras un formalitātes ir iespējami
6vienkāršas un nepamatoti nesarežģī vai neaizkavē pakalpojuma
7sniegšanu. Licences maksa29, kas pieteikuma
8iesniedzējam varētu būt jāmaksā pieteikuma iesniegšanas
9rezultātā, ir saprātīga un samērīga ar attiecīgās licencēšanas
10procedūras izmaksām.
113. Licencēšanas procedūras un formalitātes ir tādas, kas
12sniedz pieteikuma iesniedzējam garantiju, ka viņa pieteikumu
13izskatīs saprātīgā termiņā, kas ir iepriekš publiskots. Termiņš
14sākas no brīža, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi visus
15dokumentus. Ja to attaisno jautājuma sarežģītība, kompetentā
16iestāde var pagarināt termiņu uz saprātīgu laikposmu.
17Pagarinājumu un tā ilgumu atbilstīgi pamato un dara zināmu
18pieteikuma iesniedzējam pirms sākotnējā termiņa beigām.
194. Ja pieteikums ir nepilnīgs, pieteikuma iesniedzējam pēc
20iespējas ātrāk paziņo, ka nepieciešams iesniegt papildu
21dokumentus. Šādā gadījumā kompetentā iestāde var apturēt šā panta
223. punktā minēto termiņu līdz brīdim, kad kompetentā iestāde ir
23saņēmusi visus dokumentus.
245. Ja licences pieteikumu noraida, pieteikuma iesniedzēju būtu
25jāinformē bez nepamatotas kavēšanās. Parasti pieteikuma
26iesniedzēju pēc pieprasījuma informē par noraidīšanas iemesliem
27un par termiņu lēmuma pārsūdzēšanai.
282. APAKŠIEDAĻA
29VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMIE
30NOTEIKUMI
1Savstarpēja atzīšana
21. Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei pieprasīt, lai
3fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un/vai
4profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta
5teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.
62. Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras to
7attiecīgajās teritorijās sniegt ieteikumus Tirdzniecības
8komitejai par savstarpējo atzīšanu, lai ieguldītāji un
9pakalpojumu sniedzēji kopumā vai daļēji izpildītu katras Puses
10piemērotos kritērijus ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem
11attiecībā uz atļauju izsniegšanu, licencēšanu, darbību un
12sertificēšanu un jo īpaši attiecībā uz profesionāliem
13pakalpojumiem.
143. Saņemot šā panta 2. punktā minēto ieteikumu, Tirdzniecības
15komiteja pieņemamā termiņā izskata to, lai noteiktu, vai tas
16atbilst šim nolīgumam.
174. Ja saskaņā ar šā panta 3. punktā noteikto procedūru šā
18panta 2. punktā minētais ieteikums tiek atzīts par atbilstīgu šim
19nolīgumam, un atbilstības līmenis starp Pušu attiecīgajiem
20noteikumiem ir pietiekams, Puses nolūkā īstenot minēto ieteikumu
21ar kompetento iestāžu starpniecību risina sarunas, lai vienotos
22par prasību, kvalifikācijas, licenču un citu noteikumu
23savstarpēju atzīšanu.
245. Visas šādas vienošanās atbilst PTO nolīguma, jo īpaši VVPT
25VII panta, attiecīgajiem noteikumiem.
1Pārredzamība un konfidenciālas
2informācijas izpaušana
31. Puses nekavējoties atbild uz visiem otras Puses
4pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās
5vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem,
6kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī ierīko
7vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma
8sniedz konkrētu informāciju otras Puses ieguldītājiem un
9pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Puses paziņo
10viena otrai šos informācijas punktus trīs mēnešu laikā no šā
11nolīguma stāšanās spēkā. Informācijas punktiem nav jābūt
12normatīvo aktu depozitārijiem.
132. Nekas šajā nolīgumā nepieprasa kādai Pusei konfidenciālas
14informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt likuma
15ievērošanu, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm un
16kaitēt konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumiskajām
17komercinteresēm.
183. APAKŠIEDAĻA
19DATORPAKALPOJUMI
1Datorpakalpojumu jēdziens
21. Tādā apmērā, kādā datorpakalpojumi ir liberalizēti saskaņā
3ar šīs nodaļas 2., 3. un 4. iedaļu, un, ņemot vērā, ka datori un
4saistītie pakalpojumi dara iespējamu citu pakalpojumu sniegšanu
5gan elektroniski, gan citos veidos, Puses nošķir iespējošanas
6pakalpojumus no elektroniski sniegtiem satura vai pamata
7pakalpojumiem tādējādi, ka satura vai pamata pakalpojumi netiek
8klasificēti kā datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi, kā tie
9definēti šā panta 2. punktā.
102. Datorpakalpojumi un saistīties pakalpojumi nozīmē
11pakalpojumus, kas definēti saskaņā ar Apvienoto Nāciju CPK kodu
1284, ietverot gan pamatpakalpojumus, gan pamatpakalpojumu
13funkcijas vai kombinācijas, neatkarīgi no tā, vai tos piegādā pa
14tīklu, tostarp internetu.
15Pamatpakalpojumi ir visi pakalpojumi, kas nodrošina:
16a) datoru vai datorsistēmu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi,
17plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu,
18īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu,
19atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību;
20vai
21b) datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti,
22kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), un
23datorprogrammu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu,
24specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu,
25integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu,
26pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai
27lietošanu; vai
28c) datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datubāzu
29pakalpojumus; vai
30d) apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un
31aprīkojumam, tostarp datoriem; vai
32e) tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar
33datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur
34klasificēti.
354. APAKŠIEDAĻA
36PASTA UN KURJERU PAKALPOJUMI
1Darbības joma un definīcijas
21. Šajā apakšiedaļā noteikti visu saskaņā ar šīs nodaļas 2.,
33. un 4. iedaļu liberalizēto pasta un kurjeru pakalpojumu
4tiesiskā regulējuma principi.
52. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2., 3. un 4. iedaļā:
6a) "licence" ir atļauja, ko atsevišķam piegādātājam
7izdod pārvaldes iestāde un kas ir nepieciešama, pirms tiek
8uzsākta darbība noteikta pakalpojuma sniegšana;
9b) "universālais pakalpojums" ir noteiktas
10kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšana par pieņemamām
11cenām visiem lietotājiem visās vietās kādas Puses teritorijā.
1Pret konkurenci vērstas prakses
2novēršana pasta un kurjeru nozarē
3Uztur spēkā vai ievieš piemērotus pasākumus, lai neļautu
4uzsākt vai turpināt pret konkurenci vērstu praksi piegādātājiem,
5kuri, izmantodami savu stāvokli tirgū, pa vienam vai kopā spēj
6būtiski ietekmēt dalības noteikumus (cenu un piedāvājuma ziņā)
7konkrētajā pasta un kurjeru pakalpojumu tirgū.
1Universālais pakalpojums
2Katrai Pusei ir tiesības noteikt, kāda veida universālā
3pakalpojuma pienākumus tā vēlas saglabāt. Šādus pienākumus
4neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem per se ar
5noteikumu, ka tos administrē pārredzami, bez diskriminācijas un
6neitrāli attiecībā uz konkurenci, un ka tie nav vairāk
7apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma
8nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.
1Licences
21. Trīs gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā licenci var
3pieprasīt tikai tiem pakalpojumiem, kas ietilpst universālā
4pakalpojuma jomā.
52. Ja tiek prasīta licence, publiski pieejamu padara šādu
6informāciju:
7a) visi licencēšanas kritēriji un laika posms, kas parasti
8vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu; un
9b) licences termiņš un nosacījumi.
103. Licences atteikuma iemeslus pēc pieteikuma iesniedzēja
11pieprasījuma dara viņam zināmus, un katra Puse izveido
12pārsūdzības procedūru neatkarīgā struktūrā. Procedūrai jābūt
13pārredzamai, nediskriminējošai un balstītai uz objektīviem
14kritērijiem.
1Regulējuma tuvināšana
21. Puses atzīst, cik svarīgi ir tuvināt esošos Ukrainas
3tiesību aktus Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ukraina
4nodrošina, lai tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti tiktu
5pakāpeniski pielāgoti ES acquis.
62. Šāds tuvināšanas process sāksies šā līguma parakstīšanas
7dienā, un to pakāpeniski paplašinās attiecībā uz visiem ES
8acquis elementiem, kas minēti šā nolīguma XVII
9pielikumā.
105. APAKŠIEDAĻA
11ELEKTRONISKIE SAKARI
1Darbības joma un definīcijas
21. Šajā apakšiedaļā noteikti visu atbilstīgi šīs nodaļas 2.,
33. un 4. iedaļai liberalizēto elektronisko sakaru pakalpojumu
4tiesiskā regulējuma principi, izņemot apraidi.
52. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2., 3. un 4. iedaļā:
6a) "elektroniski sakaru pakalpojumi" ir visi
7pakalpojumi, ko veido elektromagnētisko signālu pārraidīšana un
8uztveršana un ko parasti sniedz par atlīdzību, izņemot apraidi,
9un kas nav saimnieciska darbība, kura nodrošina saturu, kā
10piegādei vajadzīgi telesakari. Apraidi definē kā nepārtrauktu
11raidīšanas ķēdi, kas nepieciešama televīzijas un radio programmu
12signālu izplatīšanai plašai sabiedrībai, bet tas neattiecas uz
13savienojumiem starp operatoriem;
14b) "publisks sakaru tīkls" nozīmē elektronisku
15sakaru tīklu, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto publiski
16pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai;
17c) "elektronisko sakaru tīkls" nozīmē pārraides
18sistēmas un, attiecīgos gadījumos, komutācijas vai
19maršrutizācijas ierīces un citus resursus, kas ļauj signālus
20pārraidīt pa vadiem, pa radio, ar optiskiem vai citiem
21elektromagnētiskiem līdzekļiem, ietverot satelīta tīklu, fiksētus
22(ķēdes un pakešu tīklu, ietverot Internetu) un mobilos zemes
23sakaru tīklus, elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir
24izmantotas, lai pārraidītu signālus, tīklus, ko izmanto radio un
25televīzijas apraidei, un kabeļu televīzijas tīklus, neatkarīgi no
26pārraidītas informācijas tipa;
27d) "regulatīvā iestāde" elektronisko sakaru nozarē
28ir struktūra vai struktūras, kam ir pienākums regulēt šajā nodaļā
29minētos elektroniskos sakarus;
30e) pakalpojuma piegādātāju uzskata par tādu, kam ir
31"būtiska tirgus vara", ja tas individuāli vai kopā ar
32citiem bauda stāvokli, kas ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim,
33t.i., ekonomisku spēku, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj
34rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un gala
35patērētājiem;
36f) "starpsavienojums" ir fizisks un/vai loģisks
37publisko sakaru tīklu savienojums, ko izmanto tas pats vai cits
38pakalpojuma piegādātājs, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja
39lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem
40vai piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem
41pakalpojumiem. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās Puses vai
42citas Puses, kam ir piekļuve tīklam. Starpsavienojums ir īpašs
43piekļuves veids, kas ieviests starp publiskā tīkla
44operatoriem;
45g) "universālais pakalpojums" ir noteiktas
46kvalitātes pakalpojumu kopums, kas ir pieejams visiem lietotājiem
47Puses teritorijā neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas
48un par pieņemamām cenām; katra Puse lemj par tā tvērumu un
49īstenošanu;
50h) "piekļuve" ir iekārtu un/vai pakalpojumu
51ekskluzīvas vai neekskluzīvas pieejas sniegšana citam pakalpojuma
52sniedzējam ar konkrētiem nosacījumiem, lai sniegtu elektronisko
53sakaru pakalpojumus. Tas cita starpā ietver piekļuvi tīkla
54elementiem un ar tiem saistītām iekārtām, kas var iekļaut iekārtu
55savienojumu ar vadiem vai bez (jo īpaši tas iekļauj piekļuvi
56vietējai sakaru līnijai un iekārtām un pakalpojumiem, kas
57nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus vietējā sakaru
58līnijā), piekļuvi fiziskai infrastruktūrai, ietverot ēkas, vadu
59līnijas un stabus; piekļuvi atbilstīgām programmatūras sistēmām,
60ietverot darbības atbalstsistēmas, piekļuvi numura translācijai
61vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas, piekļuvi fiksētajiem
62un mobilajiem tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai, piekļuvi
63ierobežotas piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem,
64piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem;
65i) "lietotājs" nozīmē lietotāju, kas nenodrošina
66publiskos sakaru tīklus vai publiski pieejamus elektronisko
67sakaru pakalpojumus;
68j) "vietējā sakaru līnija" nozīmē fizisku shēmu, kas
69savieno tīkla pieslēgumpunktu abonenta telpās ar galveno
70komutatoru vai ekvivalentu iekārtu fiksētā publiskajā sakaru
71tīklā.
1Regulatīvā iestāde
21. Puses nodrošina, ka elektronisko sakaru pakalpojumu
3regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli
4neatkarīgas no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Ja
5Puse saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu
6sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai
7pakalpojumus, šī Puse nodrošina efektīvu regulatīvo funkciju
8strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar
9īpašumtiesībām vai kontroli.
102. Puses nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir pietiekamas
11pilnvaras regulēt nozari. Regulatīvajai iestādei veicamos
12uzdevumus publicē viegli pieejamā un skaidrā veidā, jo īpaši tad,
13ja uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai.
143. Puses nodrošina, ka regulatīvo iestāžu lēmumi un izmantotās
15procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem
16un pārskatāmas.
174. Regulatīvajai iestādei ir pilnvaras analizēt indikatīvo
18saraktu ar konkrēto produktu un pakalpojumu tirgiem, kas ietverti
19šā nolīguma pielikumos30. Ja regulatīvajai iestādei
20saskaņā ar šā nolīguma 118. pantu ir jālemj par pienākumu
21uzlikšanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, tā, pamatojoties
22uz tirgus analīzi, nosaka, vai konkrētajā tirgū ir efektīva
23konkurence.
245. Ja regulatīvā iestāde nosaka, ka konkrētajā tirgū
25konkurence nav efektīva, tā nosaka un norāda pakalpojumu
26sniedzējus, kuriem ir būtiska tirgus vara šajā tirgū un attiecīgi
27piemēro, saglabā vai groza konkrētos regulatīvos pienākumu, kas
28minēti šā nolīguma 118. pantā. Ja regulatīvā iestāde secina, ka
29tirgū ir efektīva konkurence, tā nepiemēro vai nesaglabā šā
30nolīguma118. pantā minētos regulatīvos pienākumus.
316. Puses nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējam, kuru skar
32regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu
33pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no lēmuma pieņemšanā
34iesaistītajām personām. Puses nodrošina, ka pienācīgi tiek ņemti
35vērā konkrētās lietas apstākļi. Līdz šādas pārsūdzības rezultātam
36regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien pārsūdzības
37iestāde neizlemj savādāk. Ja pārsūdzības iestāde pēc rakstura nav
38tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās
39lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde.
40Pārsūdzības iestāžu pieņemtos lēmumus efektīvi izpilda.
417. Puses nodrošina, ka ieinteresētajām Pusēm saprātīgā termiņā
42ir iespēja izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja
43regulatīvā iestāde ir nolēmusi pieņemt pasākumus saistībā ar kādu
44no šīs apakšiedaļas noteikumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt
45konkrēto tirgu. Regulatori publisko savas apspriešanās
46procedūras. Apspriešanās procedūras rezultātus publisko, izņemot
47gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.
488. Puses nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina
49elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, sniedz visu
50informāciju, tostarp finanšu informāciju, kura nepieciešama
51regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs
52apakšiedaļas noteikumiem vai saskaņā ar šo apakšiedaļu pieņemtiem
53lēmumiem. Minētie pakalpojumu sniedzēji sniedz šādu informāciju
54nekavējoties pēc pieprasījuma un ievērojot laika grafiku un
55informācijas daudzuma līmenī, ko pieprasa regulatīvā iestāde.
56Regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir proporcionāla
57attiecīgā uzdevuma izpildei. Regulatīvā iestāde pienācīgi pamato
58savus informācijas pieprasījumus.
1Atļauja sniegt elektronisko sakaru
2pakalpojumus
31. Puses nodrošina, ka pakalpojumu sniegšanu cik vien
4iespējams atļauj vienkārši uz paziņojuma un/vai reģistrācijas
5pamata.
62. Puses nodrošina, ka licenci var pieprasīt, lai risinātu
7numuru un frekvenču piešķiršanas jautājumus. Šādu licenču
8noteikumi un nosacījumi ir nododami atklātībai.
93. Ja ir nepieciešama licence, Puses nodrošina, ka:
10a) publiski pieejami ir visi licencēšanas kritēriji un
11saprātīgs laikposms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu
12par licences pieteikumu;
13b) licences pieteikuma noraidījuma iemeslus iesniedzējam dara
14zināmus pēc pieprasījuma;
15c) licences pieteikuma iesniedzējam ir iespēja vērsties
16pārsūdzības iestādē, ja licence tiek nepamatoti atteikta;
17d) licenču maksas31, ko par licences piešķiršanu
18prasa Puse, nepārsniedz administratīvās izmaksas, kas parasti
19rodas attiecīgo licenču sistēmas pārvaldībā, kontrolē un izpildē.
20Šā punkta prasības nepiemēro licenču maksai par radiofrekvenču
21spektra un numuru resursu izmantošanu.
1Piekļuve un starpsavienojumi
21. Puses nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kam ir atļauts
3sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, ir tiesības un pienākums
4vienoties par starpsavienojumiem ar citiem publiski pieejamu
5elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem. Par
6starpsavienojumu principā jāvienojas komerciālās sarunās starp
7attiecīgajiem juridiskajām personām.
82. Puses nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas
9starpsavienojuma apspriešanas procesā iegūst informāciju no cita
10pakalpojumu sniedzēja, to izmanto vienīgi tam mērķim, kam tā
11sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās
12informācijas konfidencialitāti.
133. Puses nodrošina, ka, saskaņā ar šā nolīguma 116. pantu
14konstatējot, ka konkrētajā tirgū, ietverot šā nolīguma pielikumos
15pievienotos tirgus, konkurence nav efektīva, regulatīvajai
16iestādei ir tiesības piemērot pakalpojumu sniedzējam, par ko
17noteikts, ka tam piemīt būtiska tirgus vara, vienu vai vairākus
18šādus pienākumus attiecībā uz starpsavienojumiem un/vai
19piekļuvi:
20a) nediskriminācijas pienākumu, lai nodrošinātu, ka operators
21piemēro līdzvērtīgus nosacījumus līdzīgos apstākļos citiem
22pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus,
23un sniedz pakalpojumus un informāciju citiem saskaņā ar tiem
24pašiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kāda ir viņa paša
25pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā meitasuzņēmumi vai
26partneri;
27b) pienākumu vertikāli integrētam uzņēmumam padarīt
28caurskatāmas tā vairumtirdzniecības cenas un tā vietējās
29pārdošanas cenas, ja ir noteikts nediskriminācijas pienākums, vai
30lai novērstu negodīgas savstarpējās subsīdijas. Regulatīvā
31iestāde var precizēt izmantojamo formātu un uzskaites
32metodoloģiju;
33c) pienākumu apmierināt saprātīgus pieprasījumus piekļūt un
34lietot konkrētus tīkla elementus un ar tiem saistītas iekārtas,
35ietverot neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, cita
36starpā, ja regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai
37nepamatoti noteikumi un nosacījumi, kuriem ir līdzīga ietekme,
38kavēs noturīgas konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības
39līmenī vai nebūs lietotāju interesēs;
40d) pienākumu vairumtirdzniecībā nodrošināt noteiktus
41pakalpojumus mazumtirdzniecībai, ko veic trešās personas;
42piešķirt atvērtu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai
43citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu
44vai virtuālā tīkla pakalpojumu savietojamībai; nodrošināt
45līdzāsatrašanos vai citas iekārtu kopīgas izmantošanas formas,
46ietverot vadu līniju, ēku vai stabu kopīgu izmantošanu;
47nodrošināt noteiktus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai
48nodrošinātu pilnīgu pakalpojumu savietojamību lietotājiem,
49tostarp attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas automatizētiem
50tīkla pakalpojumiem; nodrošināt piekļuvi darbības atbalsta
51sistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas,
52lai nodrošinātu godīgu konkurenci pakalpojumu nodrošināšanā;
53savstarpēji savienot tīklus vai tīklu iekārtas.
54Regulatīvās iestādes šā punkta c) un d) apakšpunktā
55paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp
56godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības;
57e) pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli,
58ieskaitot pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un
59pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai
60nodrošinātu savstarpējā savienojuma un/vai piekļuves īpašus
61veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas
62konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var
63paturēt cenas pārmērīgi augstā līmenī vai piemērot cenu
64ierobežojumus, kaitējot lietotājiem;
65Regulatīvās iestādes ņem vērā ieguldījumus, ko veicis
66operators, un ļauj tam gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā
67kapitāla;
68f) pienākumu publicēt konkrētos pienākumus, ko pakalpojuma
69sniedzējam uzlikusi regulatīvā iestāde, norādot konkrēto
70produktu/pakalpojumu un ģeogrāfiskos tirgus. Aktuālu informāciju
71ar nosacījumu, ka tā nav konfidenciāla un neietver
72komercnoslēpumus, publisko tādā veidā, kas garantē, ka visas
73ieinteresētās personas var tai viegli piekļūt;
74g) pārredzamības pienākumu, kas liek operatoram publiskot
75konkrētu informāciju un jo īpaši, ja operatoram ir
76nediskriminācijas pienākums, regulatīvā iestāde var pieprasīt šim
77operatoram publiskot standartpiedāvājumu, kas ir pietiekami
78atdalīts, lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu sniedzējiem nav
79jāmaksā par iekārtām, kas nav nepieciešamas pieprasītajam
80pakalpojumam, sniedzot attiecīgo piedāvājumu aprakstu, to sadalot
81komponentos atbilstīgi tirgus vajadzībām, un saistītos noteikumus
82un nosacījumus, tostarp cenas.
834. Puses nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kas prasa
84starpsavienojumu no pakalpojuma sniedzēja, kam ir ievērojama
85tirgus vara, ir tiesības jebkurā laikā vai saprātīgā publiski
86paziņotā termiņā vērsties ar sūdzību neatkarīgā vietējā iestādē,
87kas var būt regulatīvā iestāde, kā minēts šā nolīguma 115. panta
882. punkta d) apakšpunktā, lai atrisinātu domstarpības par
89starpsavienojuma un/vai piekļuves noteikumiem un
90nosacījumiem.
1Ierobežoti resursi
21. Puses nodrošina, ka visas procedūras attiecībā uz
3ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un piekļuves
4tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, samērīgi,
5savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par
6pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām
7dara publiski pieejamus, bet sīkāk nav jānorāda dati par
8frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes
9vajadzībām.
102. Puses nodrošina telesakaru pakalpojumu radio frekvenču
11efektīvu pārvaldību savā teritorijā ar nolūku nodrošināt efektīvu
12un optimālu frekvenču spektra izmantošanu. Ja pieprasījums pēc
13konkrētām frekvencēm pārsniedz to pieejamību, šo frekvenču
14piešķiršanai ievēro piemērotas un pārredzamas procedūras, lai
15optimizētu to izmantošanu un veicinātu konkurences izaugsmi.
163. Puses nodrošina, ka valsts numuru resursu piešķiršanu un
17valsts numuru plāna pārvaldību uztic regulatīvajai iestādei.
184. Ja valsts vai pašvaldību iestādes saglabā īpašumtiesības
19vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina
20publiskus sakaru tīklus un/vai pakalpojumus, nepieciešams
21nodrošināt efektīvu piekļūšanas tiesību piešķiršanas funkcijas
22strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar
23īpašumtiesībām vai kontroli.
1Universālais pakalpojums
21. Katrai Pusei ir tiesības noteikt, kāda veida universālā
3pakalpojuma pienākumus tā vēlas saglabāt.
42. Šādus pienākumus neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem
5per se ar noteikumu, ka tos administrē caurskatāmi,
6objektīvi un bez diskriminācijas. Šādu pienākumu administrēšana
7arī attiecībā uz konkurenci ir neitrāla un tie nav vairāk
8apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma
9nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.
103. Puses nodrošina, ka visi pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi
11nodrošināt universālo pakalpojumu un neviens pakalpojuma
12sniedzējs a priori netiek izslēgts. Izraudzīšanu izdara ar
13efektīvu un pārredzamu mehānismu bez diskriminācijas. Ja
14nepieciešams, Puses novērtē, vai universālā pakalpojuma sniegšana
15nav negodīgs slogs organizācijai, kas izraudzīta par universālā
16pakalpojuma sniedzēju. Ja šādi aprēķini to attaisno, un ņemot
17vērā tirgus ieguvumu, ja tāds ir, organizācijai, kas piedāvā
18universālo pakalpojumu, regulatīvā iestāde nosaka, vai ir
19vajadzīgs mehānisms universālā pakalpojuma sniedzēja(-u) izmaksu
20kompensēšanai vai universālā pakalpojuma pienākumu tīro izmaksu
21sadalei.
224. Puses nodrošina, ka:
23a) visu abonentu saraksti32 lietotājiem ir pieejami
24iespiestā vai elektroniskā veidā, vai abējādi, un tiek regulāri,
25vismaz vienreiz gadā, precizēti;
26b) organizācijas, kas sniedz a) apakšpunktā minētos
27pakalpojumus, piemēro nediskriminācijas principu tās informācijas
28apstrādē, ko tām ir sniegušas citas organizācijas.
1Pakalpojumu sniedzēju
2domstarpības
31. Puses nodrošina, ka domstarpību gadījumā starp pakalpojumu
4sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai
5pakalpojumus saistībā ar šajā nodaļā minētām tiesībām un
6pienākumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde pēc jebkuras
7domstarpībās iesaistītās Puses pieprasījuma pieņem saistošu
8lēmumu, lai atrisinātu domstarpības iespējami īsā laikā un
9jebkurā gadījumā - četru mēnešu laikā.
102. Regulatīvās iestādes lēmumu publisko, ņemot vērā
11darījumdarbības konfidencialitātes prasības. Attiecīgajām Pusēm
12sniedz pilnu pārskatu par apsvērumiem, uz kuriem tas
13pamatots.
143. Ja domstarpības attiecas uz pārrobežu pakalpojumu
15sniegšanu, attiecīgās regulatīvās iestādes koordinē pūliņus, lai
16atrisinātu domstarpības.
1Regulējuma tuvināšana
21. Puses atzīst, cik svarīgi ir tuvināt esošos Ukrainas
3tiesību aktus Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ukraina
4nodrošina, lai tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti tiktu
5pakāpeniski pielāgoti ES acquis.
62. Šāds tuvināšanas process sāksies šā līguma parakstīšanas
7dienā un to pakāpeniski paplašinās attiecībā uz visiem ES
8acquis elementiem, kas minēti šā nolīguma XVII
9pielikumā.
106. APAKŠIEDAĻA
11FINANŠU PAKALPOJUMI
1Darbības joma un definīcijas
21. Šajā apakšiedaļā noteikti visu atbilstīgi šīs nodaļas 2.,
33. un 4. iedaļai liberalizēto finanšu pakalpojumu tiesiskā
4regulējuma principi.
52. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2., 3. un 4. iedaļā:
6a) "finanšu pakalpojums" ir finansiāla rakstura
7pakalpojums, ko piedāvā vienas Puses finanšu pakalpojumu
8sniedzējs. Finanšu pakalpojumi ietver šādas darbības:
9i) apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi:
101. tiešā apdrošināšana (tostarp līdzapdrošināšana):
11a) dzīvības apdrošināšana,
12b) nedzīvības apdrošināšana;
132. pārapdrošināšana un retrocesija;
143. apdrošināšanas starpniecība kā apdrošināšanas brokeru un
15aģentu darbība un
164. apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas,
17aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšanas un prasījumu izskatīšanas
18pakalpojumi;
19ii) banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot
20apdrošināšanu):
211. noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no
22sabiedrības;
232. visa veida kreditēšana, tostarp patēriņa kredīti,
24hipotekārie kredīti, faktūrkreditēšana un komercdarījumu
25finansēšana;
263. finanšu noma;
274. visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, tostarp
28kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čeki un
29bankas pārvedu vekseļi;
305. garantijas un saistības;
316. turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu
32vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū:
33a) naudas tirgus instrumenti (tostarp čeki, vekseļi,
34noguldījumu sertifikāti),
35b) ārvalstu valūta,
36c) atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai
37standartizēti nākotnes līgumi un iespēju līgumi,
38d) valūtas maiņas kursu un procentu likmju līdzekļi, tostarp
39tādi produkti kā mijmaiņas darījumi un vienošanās par procentu
40likmi nākotnē,
41e) pārvedami vērtspapīri,
42f) citi tirgojami instrumenti un finanšu aktīvi, tostarp
43dārgmetāli;
447. dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, tostarp riska
45parakstīšana un izvietošana, darbojoties kā aģentam (publiski vai
46privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju;
478. starpniecība naudas darījumos;
489. aktīvu pārvaldīšana, tostarp skaidras naudas vai
49vērtspapīru portfeļa pārvaldība, visu veidu kolektīvo ieguldījumu
50pārvaldība, pensiju fondu pārvaldība, noguldījumu pārvaldīšanas
51un trasta pakalpojumi;
5210. finanšu aktīvu mijieskaits un starpbanku norēķini, tostarp
53vērtspapīri, atvasinātie instrumenti un citi tirgojami
54vērtspapīri;
5511. finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu
56datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra;
5712. konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu
58papildpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas 1. līdz
5911. punktā, ieskaitot kredītu datu bāzi un kredītu analīzi,
60ieguldījumu un portfeļu analīzi, konsultācijas par pārņemšanu un
61par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju;
62b) "finanšu pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura Puses
63fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz
64finanšu pakalpojumus. Termins "finanšu pakalpojuma
65sniedzējs" neietver publiskas iestādes.
66c) "publiska iestāde" ir:
671. Puses valdības iestāde, centrālā banka vai monetārā
68iestāde, vai Puses īpašumā vai kontrolē esoša iestāde, kas
69galvenokārt veic valstiskas funkcijas vai darbības valstiskām
70vajadzībām, izņemot iestādes, kuras galvenokārt nodarbojas ar
71finanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar komerciāliem
72noteikumiem; vai
732. privāta iestāde, kas veic funkcijas, kuras parasti veic
74centrālā banka vai monetārā iestāde, kad tā izpilda šīs
75funkcijas;
76d) "jauns finanšu pakalpojums" ir finansiāla
77rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojumi, kas attiecas uz
78esošiem un jauniem instrumentiem vai instrumenta sniegšanas
79veidu, ko nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs Puses
80teritorijā, bet kuru sniedz otras Puses teritorijā.
1Piesardzības atkāpe
21. Katra Puse var piesardzības apsvērumu dēļ pieņemt vai
3atstāt spēkā pasākumus, kuru mērķis ir:
4a) ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai personu,
5pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi,
6aizsardzība;
7b) Puses finanšu sistēmas viengabalainības un stabilitātes
8nodrošināšana.
92. Šie pasākumi nerada lielāku slogu nekā vajadzīgs, lai
10sasniegtu to mērķi, un nav diskriminējoši attiecībā pret otras
11Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar Puses
12pašas līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.
133. Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka
14Pusei ir pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu
15klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar
16autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir valsts iestāžu
17rīcībā.
184. Neskarot citus finanšu pakalpojumu pārrobežu tirdzniecības
19piesardzīgas uzraudzības līdzekļus, Puse var pieprasīt otras
20Puses pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzēju un finanšu
21instrumentu reģistrāciju.
1Efektīvs un pārredzams
2regulējums
31. Katra Puse pieliek vislielākās pūles informēt visas
4ieinteresētās personas par visiem vispārēji piemērojamiem
5pasākumiem, ko Puse ierosina noteikt, lai minētajām personām būtu
6iespēja izteikt komentārus par attiecīgo pasākumu. Par šādu
7pasākumu informē:
8a) oficiālā publikācijā vai
9b) citādi rakstiski vai elektroniski.
102. Katra Puse visām ieinteresētajām personām dara pieejamas
11prasības pieteikumu aizpildīšanai par finanšu pakalpojumu
12sniegšanu.
13Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma Puse informē pieteikuma
14iesniedzēju par tā pieteikuma statusu. Ja attiecīgajai Pusei
15nepieciešama papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja, tā
16nekavējoties paziņo par to pieteikuma iesniedzējam.
17Katra Puse pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka tās
18teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus standartus
19attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā un
20attiecībā uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanu. Šādi
21starptautiski saskaņoti standarti cita starpā ir Bāzeles
22Komitejas "Pamatprincipi attiecībā uz banku efektīvu
23uzraudzību", Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības
24iestāžu asociācijas "Apdrošināšanas galvenie principi",
25Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas
26"Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi", ESAO
27"Nolīgums par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos",
28G20 ,,Paziņojums par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu
29jomā" un Finanšu darbības uzdevumu grupas "Četrdesmit
30ieteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu" un
31"Deviņi īpašie ieteikumi par teroristu
32finansēšanu".
33Puses pieņem zināšanai arī Desmit galvenos informācijas
34apmaiņas principus, kurus publiskojuši G7 valstu finanšu
35ministri, un spers visus nepieciešamos soļus, lai mēģinātu tos
36piemērot savās divpusējās attiecībās.
1Jauni finanšu pakalpojumi
2Puses atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu piegādātājam, kas
3veic uzņēmējdarbību šīs Puses teritorijā, sniegt jebkādu jaunu
4finanšu pakalpojumu, kura veids ir līdzīgs tiem pakalpojumiem, ko
5Puse atļautu sniegt saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem
6saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem līdzīgos apstākļos.
7Puse var noteikt juridisko formu, kādā attiecīgo pakalpojumu var
8sniegt, un var pieprasīt pakalpojuma sniegšanas atļauju. Ja tāda
9atļauja tiek pieprasīta, lēmumu pieņem pieņemamā termiņā un
10atļauju var noraidīt tikai šā nolīguma 126. pantā minēto
11apsvērumu dēļ.
1Datu apstrāde
21. Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu
3sniedzējam pārsūtīt tās teritorijā vai ārpus tās informāciju
4elektroniskā vai citādā formā datu apstrādei, ja šāda apstrāde
5nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parasto darbību
6veikšanai.
72. Katra Puse pieņem piemērotus aizsargpasākumus indivīdu
8privātuma un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, jo īpaši
9attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu.
1Īpaši izņēmumi
21. Neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka
3Pusei, tostarp tās valsts iestādēm, tiek liegts tās teritorijā
4ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti
5valsts pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālā
6nodrošinājuma sistēmā, izņemot gadījumos, kad minētās darbības
7saskaņā ar attiecīgās Puses valsts iekšējiem noteikumiem var
8veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar valsts
9iestādēm vai privātām organizācijām.
102. Šis nolīgums nekādi neattiecas uz centrālās bankas vai
11monetārās iestādes vai jebkuras citas valsts iestādes veiktām
12darbībām saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa
13politiku.
143. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm, tostarp to valsts
15iestādēm, ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai
16pakalpojumus uz Puses vai tās valsts iestāžu rēķina, ar tās
17garantiju vai par tās finanšu līdzekļiem.
1Pašregulējošas organizācijas
2Ja Puse pieprasa dalību vai līdzdalību pašregulējošās
3organizācijās, vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu
4biržās vai tirgos, norēķinu aģentūrās vai citās organizācijas,
5vai asociācijās, vai piekļuvi šādām organizācijām, lai otras
6Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt finanšu
7pakalpojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Puses finanšu
8pakalpojumu sniedzēji, vai ja Puse tieši vai netieši piešķir
9šādām vienībām priekšrocības vai atvieglojumus, sniedzot finanšu
10pakalpojumus, Puse nodrošina, ka tiek ievēroti pienākumi saskaņā
11ar šā nolīguma 88. un 94. pantu.
1Ieskaita un norēķinu sistēmas
2Saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst attiecīgās valsts režīmam,
3katra Puse otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic
4uzņēmējdarbību tās teritorijā, piešķir piekļuvi valsts iestāžu
5vadītām maksājumu un norēķinu sistēmām un oficiālām finansēšanas
6un refinansēšanas iespējām, kuras pieejamas, veicot parastu
7darījumdarbību. Šis pants neparedz nodrošināt piekļuvi Puses
8pēdējās instances aizdevēju iespējām.
1Regulējuma tuvināšana
21. Puses atzīst, cik svarīgi ir tuvināt esošos Ukrainas
3tiesību aktus Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ukraina
4nodrošina, lai tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti tiktu
5pakāpeniski pielāgoti ES acquis.
62. Šāds tuvināšanas process sāksies šā nolīguma parakstīšanas
7dienā un to pakāpeniski paplašinās attiecībā uz visiem ES
8acquis elementiem, kas minēti šā nolīguma XVII
9pielikumā.
107. APAKŠIEDAĻA
11TRANSPORTA PAKALPOJUMI
1Starptautiskie jūras
2pārvadājumi
31. Šo nolīgumu piemēro starptautiskajiem jūras pārvadājumiem
4starp Ukrainas ostām un Eiropas Savienības dalībvalstu ostām un
5starp Eiropas Savienības dalībvalstu ostām. To piemēro arī
6tirdzniecībai starp Ukrainas ostām un trešām valstīm un starp
7Eiropas Savienības dalībvalstu ostām un trešām valstīm.
82. Šo nolīgumu nepiemēro iekšējiem jūras pārvadājumiem starp
9Ukrainas ostām vai starp Eiropas Savienības atsevišķu dalībvalstu
10ostām. Neierobežojot pirmo teikumu, aprīkojuma pārvietošanu,
11piemēram, tukšu konteineru pārvietošana, ko nepārvadā par samaksu
12kā kravu, starp Ukrainas ostām vai starp Eiropas Savienības
13atsevišķu dalībvalstu ostām, uzskata par starptautisku jūras
14pārvadājumu.
153. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2., 3. un 4. iedaļā:
16a) "starptautiskie jūras pārvadājumi" ietver tiešos
17un vairākveidu pārvadāšanas pakalpojumus, kas ir preču
18pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, kur
19iesaistīts jūras pārvadājumu posms, ar vienotu transporta
20dokumentu, un tādēļ ietver tiešus līgumus ar citu transporta
21veidu nodrošinātājiem;
22b) "jūras kravu apstrādes pakalpojumi" ir darbības,
23ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp termināļa apsaimniekotāji,
24bet ne tiešās ostas strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek
25organizēts neatkarīgi no kraušanas vai termināļa apsaimniekošanas
26uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana
27un pārraudzība:
28i) kravas iekraušana kuģī/izkraušana no kuģa,
29ii) kravas piestiprināšana/atsaitēšana;
30iii) kravu pieņemšana/nodošana un uzglabāšana pirms
31nosūtīšanas vai pēc saņemšanas;
32c) "muitošanas pakalpojumi" (jeb "muitas
33mākleru pakalpojumi") ir pasākumi, kas ietver muitas
34formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu,
35eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja šis pakalpojums ir
36pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā
37pamatdarbības;
38d) "konteineru izvietošanas un glabāšanas
39pakalpojumi" ir pasākumi, kas ietver konteineru glabāšanu
40ostas teritorijā vai iekšzemē attiecībā uz to
41piepildīšanu/izkraušanu, labošanu un sagatavošanu
42pārvadāšanai;
43e) "jūras aģentūru pakalpojumi" ir tādu jūras
44aģentūru veiktas darbības, kas pārstāv vienas vai vairāku jūras
45līniju vai kuģniecību darījumdarbības intereses kādā
46ģeogrāfiskajā apgabalā šādiem mērķiem:
47i) jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu tirdzniecība un
48pārdošana, sākot ar cenas noteikšanu un beidzot ar rēķina
49izrakstīšanu, preču pavadzīmju sagatavošana uzņēmumu vārdā,
50nepieciešamo saistīto pakalpojumu iegāde un tālākpārdošana,
51dokumentu sagatavošana un ar darījumdarbību saistītas
52informācijas sniegšana,
53ii) rīkošanās uzņēmumu vārdā, organizējot kuģu iebraukšanu
54ostā vai attiecīgā gadījumā kravu pārņemšanu;
55f) "kravu pārvadājumu pakalpojumi" ir pasākumi, kas
56ietver kravu pārvadājumu vadības organizēšanu un uzraudzību
57kravas nosūtītāja vārdā, veicot transporta un saistīto
58pakalpojumi iegādi, dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības
59informācijas sniegšanu;
60g) "palīgdienestu pakalpojumi" ir starptautisku
61kravu iepriekšēja un tālāka transportēšana par jūru, jo īpaši
62kravas konteineros, starp ostām, kas atrodas kādā no Pusēm.
634. Katra Puse piešķir kuģiem, kas kuģo ar otras Puses karogu
64vai kurus ekspluatē otras Puses pakalpojumu sniedzēji, režīmu,
65kas nav mazāk labvēlīgs par to, kādu Puse piešķir saviem kuģiem
66vai jebkuras citas trešās valsts kuģiem, atkarībā no tā, kurš
67režīms ir labvēlīgāks, cita starpā attiecībā uz piekļuvi ostām,
68ostu infrastruktūras un pakalpojumu izmantošanu un ostas
69papildpakalpojumu izmantošanu33, kā arī saistītām
70nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu
71piešķiršanu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.
725. Puses efektīvi piemēro neierobežotas piekļuves principu
73starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un tirdzniecībai uz
74komerciāla pamata un bez diskriminācijas.
756. Piemērojot šā panta 4. un 5. punkta principus, Puses ar šā
76nolīguma stāšanos spēkā:
77a) neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos nolīgumos
78ar trešām valstīm attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem,
79ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un
80līnijpārvadājumus, un pārstāj īstenot šādu kravas dalīšanas
81kārtību, ja tā pastāvējusi iepriekšējos nolīgumos un
82b) atceļ un atturas īstenot administratīvus, tehniskus un
83citus pasākumus, kas varētu izrādīties slēpti ierobežojumi vai
84diskriminācija attiecībā pret otras Puses valstspiederīgajiem vai
85uzņēmumiem starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas
86jomā.
877. Katra Puse atļauj otras Puses starptautisko jūras
88pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzņēmējdarbību tās
89teritorijā saskaņā ar tādiem uzņēmējdarbības veikšanas un
90darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par nosacījumiem,
91kādus tā piešķir savas valsts vai kādas trešās valsts pakalpojumu
92sniedzējiem, atkarībā no tā, kuri nosacījumi ir labvēlīgāki.
93Saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļas nosacījumiem attiecībā uz šādām
94uzņēmējdarbības darbībām Puse atļauj otras Puses pakalpojuma
95sniedzējiem saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem veikt,
96piemēram, šāda veida saimniecisko darbību (uzskaitījums nav
97izsmeļošs):
98a) jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu publicēšana,
99tirgvedība un tirdzniecība, sākot no cenas noteikšanas līdz
100rēķina izrakstīšanai savā vārdā vai citu starptautisko jūras
101pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju vārdā, tieši kontaktējoties ar
102klientiem;
103b) darījumu informācijas sagatavošanu, izmantojot visus
104līdzekļus, ieskaitot datorizētas informācijas sistēmas un
105elektronisku datu apmaiņu (uz ko attiecas visi nediskriminējošie
106ierobežojumi saistībā ar elektrosakariem);
107c) dokumentācijas sagatavošana attiecībā uz transporta, muitas
108un citiem dokumentiem, saistībā ar transportēto preču izcelsmi un
109īpašībām;
110d) iebraukšanas ostā vai kravu piegādes organizēšana savā
111vārdā vai citu starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu
112sniedzēju vārdā;
113e) jebkādu darījumu vienošanos slēgšanu ar vietējām kuģu
114aģentūrām, ietverot līdzdalību uzņēmuma kapitālā, un uz vietas
115nolīgtu darbinieku vai ārvalstīs nolīgtu darbinieku norīkošanu
116darbā saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem;
117f) visa veida transporta pakalpojumu, tostarp iekšzemes
118ūdensceļu, ceļu un dzelzceļu pakalpojumu, un visa veida
119transporta papildpakalpojumu, kas vajadzīgi integrēta pārvadājumu
120pakalpojuma sniegšanai, pirkšana un izmantošana savā vārdā vai
121sava klienta vārdā (un tālākpārdošana saviem klientiem);
122g) saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešama aprīkojuma
123iegūšana īpašumā.
1248. Katra Puse otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu
125pakalpojumu sniedzējiem ar saprātīgiem noteikumiem un
126nosacījumiem un bez diskriminācijas dara pieejamus šādus ostu
127pakalpojumus: loča vadību, vilkšanas un velkoņu palīdzību,
128apgādi, degvielas un ūdens piegādi, atkritumu savākšanu un
129balasta atlikumu aizvākšanu, ostas kapteiņa pakalpojumus,
130navigācijas līdzekļus, krasta ekspluatācijas pakalpojumus, kas
131būtiski kuģu ekspluatācijai, ieskaitot sakarus, ūdens un
132elektrības piegādi, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas,
133piestātnes un pietauvošanu.
1349. Katra Puse atļauj otras Puses starptautisko jūras
135pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt starptautiskos jūras
136pārvadājumu pakalpojumus, kur iesaistīts jūras pārvadājumu posms
137pa otras Puses iekšējiem ūdensceļiem.
13810. Katra Puse atļauj otras Puses starptautisko jūras
139pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem bez diskriminācijas un,
140pamatojoties uz vienošanos starp attiecīgajām sabiedrībām,
141izmantot papildpakalpojumus starp Ukrainas ostām vai starp
142Eiropas Savienības atsevišķu dalībvalstu ostām, ko sniedz jūras
143pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti pirmajā
144minētajā Pusē.
14511. Šis nolīgums neietekmē to jūrniecības nolīgumu
146piemērošanu, ko Ukraina noslēgusi ar Eiropas Savienības
147dalībvalstīm par jautājumiem, kas neietilpst šā nolīguma darbības
148jomā. Ja šis nolīgums atsevišķos jautājumos ir mazāk labvēlīgs
149nekā esoši nolīgumi starp atsevišķām Eiropas Savienības
150dalībvalstīm un Ukrainu, noteicošie ir labvēlīgākie noteikumi,
151neskarot ES puses saistības un ņemot vērā Līgumu par Eiropas
152Savienības darbību. Šā nolīguma noteikumi aizstāj tos divpusējos
153nolīgumus, kas noslēgti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un
154Ukrainu, ja šie noteikumi ir pretrunā ar pirmajiem minētajiem vai
155identiski ar tiem, izņemot situāciju, kas minēta iepriekšējā
156teikumā. Turpina piemērot esošu divpusēju nolīgumu noteikumus, uz
157kuriem neattiecas šis nolīgums.
1Ceļu, dzelzceļa un iekšējo
2ūdensceļu pārvadājumi
31. Lai nodrošinātu tādu pārvadājumu starp Pušu teritorijām
4koordinētu attīstību un pakāpenisku liberalizāciju, kas pielāgoti
5to tirdzniecības vajadzībām, nosacījumus par abpusēju tirgus
6piekļuvi ceļa, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu transporta jomā
7iekļauj nākotnē iespējamos īpašos ceļa, dzelzceļa un iekšējo
8ūdensceļu transporta nolīgumos.
92. Līdz šā panta 1. punktā minēto nolīgumu noslēgšanai Puses
10neparedz nosacījumus, kas padarītu abpusēju tirgus piekļuvi Pušu
11starpā ierobežotāku salīdzinājumā ar stāvokli dienā pirms šā
12nolīguma stāšanās spēkā.
133. Turpina piemērot esošu divpusēju nolīgumu noteikumus, uz
14kuriem neattiecas nākotnē iespējamie nolīgumi, kas minēti šā
15panta 1. punktā.
1Gaisa pārvadājumi
21. Lai nodrošinātu tādu pārvadājumu starp Pušu teritorijām
3koordinētu attīstību un pakāpenisku liberalizāciju, kas pielāgoti
4to savstarpējām tirdzniecības vajadzībām, nosacījumus par
5abpusēju tirgus piekļuvi gaisa pārvadājumu jomā jānosaka saskaņā
6ar ES un Ukrainas Kopējās aviācijas telpas nolīgumu (turpmāk -
7CAA).
82. Līdz CAA noslēgšanai, Puses neveic nekādus pasākumus
9vai darbības, kas uzliek lielākus ierobežojumus vai veido
10diskrimināciju salīdzinājumā ar stāvokli pirms šā nolīguma
11stāšanās spēkā.
1Regulējuma tuvināšana
2Ukraina pielāgo savus tiesību aktus, tostarp administratīvos,
3tehniskos un citus noteikumus, ES puses tiesību aktiem, kas ir
4spēkā starptautisko jūras pārvadājumu jomā, ciktāl tas ļauj
5panākt liberalizāciju un savstarpēju piekļuvi Pušu tirgiem, un
6pasažieru un preču kustību. Tuvināšanas process sāksies šā līguma
7parakstīšanas dienā un to pakāpeniski paplašinās attiecībā uz
8visiem ES acquis elementiem, kas minēti šā nolīguma XVII
9pielikumā.
106. IEDAĻA
11ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA
1Elektroniskās komercijas
2regulējums
31. Puses veido dialogu par elektroniskās komercijas radītajiem
4regulējuma jautājumiem; tostarp tiek risināti šādi jautājumi:
5a) sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu sertifikātu
6atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu
7atvieglināšana;
8b) starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība saistībā ar
9informācijas pārsūtīšanu vai glabāšanu;
10c) izturēšanās pret nepieprasītiem elektroniskās komercijas
11paziņojumiem;
12d) patērētāju aizsardzība elektroniskās komercijas vidē;
13e) citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās komercijas
14attīstību.
152. Šāda sadarbība var būt informācijas apmaiņa par
16attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem šajos jautājumos, kā arī par
17šādu tiesību aktu īstenošanu.
187. IEDAĻA
19IZŅĒMUMI
1Vispārīgi izņēmumi
21 Neskarot šā nolīguma 472. pantā paredzētos vispārīgos
3izņēmumus, šīs nodaļas un šā nolīguma XVI pielikuma A, B, C, D, E
4un F daļas un XVII pielikuma noteikumiem piemēro šajā pantā
5paredzētos izņēmumus.
62. Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie
7izraisa savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju
8starp valstīm, kurās pastāv vienādi apstākļi, vai uzņēmējdarbības
9vai pārrobežu pakalpojumu sniegšanas slēptu ierobežojumu, nekas
10šajā nodaļā netiek interpretēts tā, ka tas liegtu kādai Pusei
11noteikt vai piemērot pasākumus, kas:
12a) nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles
13aizsardzībai, vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;
14b) nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai
15veselības aizsardzībai;
16c) attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus
17pasākumus piemēro saistībā ar vietējo ieguldītāju vai vietējās
18pakalpojumu sniegšanas un patēriņa ierobežojumiem;
19d) nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas
20vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai;
21e) nepieciešami, lai nodrošinātu to tiesību aktu vai noteikumu
22ievērošanu, kas ir saderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, tostarp
23noteikumiem, kuri attiecas uz
24i) krāpnieciskas vai maldinošas prakses vai līgumsaistību
25neizpildes seku novēršanu,
26ii) personu privātuma aizsargāšanu saistībā ar personas datu
27apstrādi un izplatīšanu un personas reģistru un rēķinu
28konfidencialitātes aizsargāšanu,
29iii) drošību;
30f) nav saderīgi ar šā nolīguma 88. panta 1. punktu un 94.
31pantu, ar noteikumu, ka režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt
32tiešo nodokļu efektīvu un līdztiesīgu uzlikšanu vai iekasēšanu
33attiecībā uz otras Puses saimnieciskajām darbībām, ieguldītājiem
34vai pakalpojumu sniedzējiem34.
353. Šīs nodaļas un šā nolīguma XVI pielikuma A, B, C, D, E un F
36daļas un XVII pielikuma noteikumus nepiemēro Pušu attiecīgajām
37sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām darbībām katras Puses
38teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir saistītas ar valsts
39varas īstenošanu.
1Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ
21. Nekas šajā nolīgumā:
3a) neliek Pusēm sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka
4informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības
5interesēm; vai
6b) neattur Puses no rīcības, ko tās uzskata par nepieciešamu
7savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:
8i) saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma
9ražošanu un tirdzniecību,
10ii) attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši
11veic militāras iestādes nodrošinājuma vajadzībām,
12iii) attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai
13materiāliem, no kuriem iegūti iepriekš minētie materiāli, vai
14iv) kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās
15attiecībās; vai
16c) neattur nevienu no Pusēm veikt pasākumus, lai pildītu
17pienākumus, ko tās uzņēmušās starptautiskā miera un drošības
18uzturēšanai.
1Kapitāla aprite
21. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un
3finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu
4kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem35,
5kas izdarīti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem,
6ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas 6.
1Aizsardzības pasākumi
2Neskarot citus šā nolīguma noteikumus, ja ārkārtas apstākļos
3maksājumi vai kapitāla aprite starp Pusēm rada vai draud radīt
4nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās
5politikas36 darbībai vienā vai vairākās Eiropas
6Savienības dalībvalstīs vai Ukrainā, attiecīgās Puses var veikt
7aizsardzības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp ES pusi
8un Ukrainu uz laikposmu ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi
9pasākumi ir noteikti vajadzīgi. Puse, kas pieņem aizsardzības
10pasākumus, nekavējoties informē otru Pusi par šāda pasākuma
11pieņemšanu un pēc iespējas drīz iesniedz tā atcelšanas
12grafiku.
1Atvieglošanas un turpmākas
2liberalizācijas noteikumi
31. Puses apspriežas ar nolūku sekmēt savstarpējo kapitāla
4apriti, lai veicinātu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.
52. Pirmos četrus gadus kopš dienas, kad stājies spēkā šis
6nolīgums, Puses veic pasākumus, lai radītu vajadzīgos nosacījumus
7pakāpeniskai ES puses noteikumu piemērošanai brīvas kapitāla
8aprites jomā.
93. Līdz piektā gada beigām, kopš stājies spēkā šis nolīgums,
10Tirdzniecības komiteja pārskata pieņemtos pasākumus un nosaka
11turpmākas liberalizācijas kārtību.
1Mērķi
2Puses atzīst pārredzamu, nediskriminējošu, konkurētspējīgu un
3atklātu piedāvājumu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas
4ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev mērķi efektīvi, abpusēji un
5pakāpeniski atvērt attiecīgos iepirkuma tirgus.
6Šī nodaļa paredz abpusēju piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem,
7pamatojoties uz valsts režīma principu valsts, reģionālā un
8vietējā līmenī publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām
9tradicionālajā nozarē, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tā
10nosaka pakāpenisku Ukrainas publiskā iepirkuma tiesību aktu
11tuvināšanu ES publiskā iepirkuma acquis, ko papildina
12institucionāla reforma un efektīvas publiska iepirkuma sistēmas
13izveide, kas balstīta uz ES puses publiskā iepirkuma principiem
14un jēdzieniem un definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un
15Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā
16koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un
17pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas
18procedūru (turpmāk - Direktīvā 2004/18/EK), un Eiropas Parlamenta
19un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko
20koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas
21darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta
22pakalpojumu nozarēs (turpmāk - Direktīva 2004/17/EK).
1Darbības joma
21. Šo nodaļu piemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu
3publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī būvdarbu, piegādes un
4pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē un būvdarbu
5un pakalpojumu koncesijām.
62. Šo nodaļu piemēro visām līgumslēdzējām iestādēm un visiem
7līgumslēdzējiem, kas atbilst ES publiskā iepirkuma acquis
8definīcijām (turpmāk abi kopā - līgumslēdzēji). Tā aptver arī
9publisko tiesību subjektus un valsts uzņēmumus sabiedrisko
10pakalpojumu jomā, kā piemēram, valstij piederošus uzņēmumus, kas
11veic attiecīgo darbību, un privātus uzņēmumus, kas darbojas uz
12īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata sabiedrisko pakalpojumu
13jomā.
143. Šo nodaļu piemēro līgumiem, kas pārsniedz vērtības
15slieksni, kas noteikts XXI pielikuma P daļā.
16Publiskā iepirkuma līguma aptuveno vērtību aprēķina,
17pamatojoties uz kopējo maksājamo summu bez PVN. Piemērojot
18sliekšņus, Ukraina aprēķinās un konvertēs šīs vērtības savā
19valsts valūtā, izmantojot savas Valsts bankas noteikto maiņas
20kursu.
21Šos vērtību sliekšņus, sākot ar pirmo pārskaitļa gadu pēc šā
22nolīguma stāšanās spēkā, regulāri ik pēc diviem gadiem pārskata,
23pamatojoties uz EUR vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās
24aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laika posmā,
25kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir
26spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatīto sliekšņu vērtību vajadzības
27gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam tūkstotim EUR. Sliekšņu
28pārskatīšanu pieņem Tirdzniecības komiteja saskaņā ar procedūru,
29kas definēta šā nolīguma VII sadaļā (Institucionāli, vispārīgi un
30nobeiguma noteikumi).
1Institucionālais konteksts
21. Puses izveido vai saglabā atbilstošu institucionālo
3regulējumu un mehānismus, kas nepieciešami publiskā iepirkuma
4sistēmas pareizai darbībai un attiecīgo principu īstenošanai.
52. Institucionālās reformas gaitā Ukraina jo īpaši norīko:
6a) centrālo izpildiestādi, kura atbildīga par ekonomikas
7politiku un kuras uzdevums ir garantēt saskaņotu politisko pieeju
8visās jomās, kas saistītas ar publisko iepirkumu. Šāda iestāde
9atvieglo un koordinē šīs nodaļas īstenošanu un vada tiesību aktu
10tuvināšanas procesu;
11b) objektīvu un neatkarīgu iestādi, kuras uzdevums ir
12pārskatīt lēmumus, ko pieņem līgumslēdzējas iestādes vai
13līgumslēdzēji, piešķirot tiesības slēgt līgumu. Šajā saistībā
14"neatkarīgs" nozīmē, ka attiecīgā struktūra ir publiska
15iestāde, kas ir nošķirta no visiem līgumslēdzējiem un visiem
16saimnieciskās darbības veicējiem. Šīs struktūras pieņemtu lēmumu
17var pārsūdzēt tiesā.
183. Puses nodrošina, ka lēmumus, ko pieņem iestādes, kas
19atbildīgas par sūdzību izskatīšanu, efektīvi izpilda.
1Iepirkumu pamatstandarti
21. Ne vēlāk kā sešus mēnešus no šā nolīguma stāšanās spēkā
3Puses panāk pamatstandartu kopuma ievērošanu visiem iepirkumiem
4kā noteikts šā panta 2. līdz 15. punktā. Šie pamatstandarti tieši
5izriet no publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem, kā to
6regulē ES publiskā iepirkuma acquis, ietverot
7diskriminācijas aizlieguma, vienlīdzīgas attieksmes,
8pārskatāmības un samērīguma principus.
9Publikācija
102. Puses nodrošina, ka visus plānotos iepirkumus publicē
11atbilstošā plašsaziņas līdzeklī tādā veidā, kas ir pietiekams,
12lai:
13a) tirgus būtu atvērts konkurencei un
14b) ļautu visiem ieinteresētajiem saimnieciskās darbības
15veicējiem pienācīgi piekļūt informācijai par plānoto iepirkumu
16pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un izteikt savu
17interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.
183. Publikācija atbilst saimnieciskās darbības veicēju
19ekonomiskai interesei par līgumu.
204. Publikācijā ietver vismaz galvenās piešķiramā līguma
21sastāvdaļas, kvalitatīvās atlases kritērijus, piešķiršanas
22metodi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un citu
23papildinformāciju, kas saimnieciskās darbības veicējam ir
24pamatoti nepieciešama, lai izlemtu, vai izteikt interesi iegūt
25līguma slēgšanas tiesības.
26Līguma slēgšanas tiesību
27piešķiršana
285. Visas līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārskatāmas un
29objektīvas piešķiršanas procedūras gaitā, kas nepieļauj
30koruptīvas darbības. Objektivitāti jo īpaši nodrošina
31nediskriminējošs līguma priekšmeta apraksts, vienlīdzīga
32pieejamība visiem saimnieciskās darbības veicējiem, atbilstoši
33termiņi un pārredzama un objektīva pieeja.
346. Aprakstot nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma
35būtību, līgumslēdzēji izmanto darbības un funkciju vispārīgu
36aprakstu un starptautiskus, Eiropas vai valsts standartus.
377. Nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtības
38aprakstā nav jāatsaucas uz konkrētu ražojumu vai avotu, vai īpašu
39procesu, vai preču zīmēm, patentiem, veidiem vai noteiktu
40izcelsmi, vai ražošanu, izņemot, ja šādu atsauci attaisno līguma
41priekšmets un to pavada vārdi "vai līdzvērtīgs".
42Priekšroku dod darbības vai funkcijas vispārīga apraksta
43izmantošanai.
448. Līgumslēdzēji nepiemēro nosacījumus, kas izvēršas par tiešu
45vai netiešu otras Puses saimnieciskās darbības veicēju
46diskrimināciju, piemēram, prasību, ka saimnieciskās darbības
47veicēja, kas ieinteresēts iegūt līguma slēgšanas tiesības,
48uzņēmumam jāatrodas tajā pašā valstī, reģionā vai teritorijā, kur
49atrodas līgumslēdzējs.
50Neskarot iepriekš minēto, gadījumos, kad līguma īpašie
51apstākļi to attaisno, uzvarējušajam pieteikuma iesniedzējam var
52prasīt izpildes vietā izveidot zināma veida komercdarbības
53infrastruktūru.
549. Termiņš, kurā izsaka interesi un iesniedz piedāvājumus, ir
55pietiekami garš, lai ļautu otras Puses saimnieciskās darbības
56veicējiem nopietni izvērtēt konkursu un sagatavot
57piedāvājumu.
5810. Visiem dalībniekiem ir jāspēj iepriekš iepazīties ar
59piemērojamiem noteikumiem, atlases kritērijiem un piešķiršanas
60kritērijiem. Šos noteikumus vienlīdzīgi piemēro visiem
61dalībniekiem.
6211. Līgumslēdzēji var uzaicināt ierobežotu skaitu pieteicēju
63iesniegt piedāvājumu ar nosacījumu, ka:
64a) to dara pārredzamā veidā un bez diskriminācijas un
65b) atlase pamatojas tikai uz objektīviem faktoriem, piemēram,
66pieteicēju pieredzi attiecīgajā nozarē, uzņēmuma izmēriem un
67infrastruktūru vai citām tehniskām un profesionālām spējām.
68Uzaicinot ierobežotu pieteicēju skaitu iesniegt piedāvājumu,
69jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt adekvātu konkurenci.
7012. Līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūras tikai
71izņēmuma kārtā, īpaši definētos gadījumos, kad šādas procedūras
72izmantošana patiešām nekropļo konkurenci.
7313. Līgumslēdzēji var izmantot kvalifikācijas sistēmas ar
74nosacījumu, ka kvalificēto operatoru sarakstu sastāda pietiekami
75plaši izsludinātas, pārredzamas un atvērtas procedūras gaitā.
76Turklāt tiesības slēgt līgumus, kuriem piemēro šādas sistēmas,
77piešķir bez diskriminācijas.
7814. Puses nodrošina, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķir
79pārredzamā veidā pieteicējam, kas ir iesniedzis ekonomiski
80visizdevīgāko piedāvājumu vai piedāvājumu ar zemāko cenu,
81pamatojtoies uz konkursa kritērijiem un procedūras noteikumiem,
82kas izstrādāti un paziņoti iepriekš. Galīgos lēmumus bez
83nepamatotas kavēšanās paziņo visiem pieteicējiem. Pēc pieteikuma
84iesniedzēja, kas nav uzvarējis, pieprasījuma ir pietiekami sīki
85jāpaskaidro attiecīgie iemesli, lai lēmumu varētu pārsūdzēt.
86Tiesas aizsardzība
8715. Puses nodrošina, ka personām, kas ir ieinteresētas vai
88bija ieinteresētas iegūt tiesības slēgt konkrētu līgumu un kas ir
89cietušas, vai kuras iespējams cietīs no varbūtēja pārkāpuma, ir
90tiesības uz efektīvu, objektīvu tiesas aizsardzību pret jebkuru
91līgumslēdzēja lēmumu saistībā ar līguma slēgšanas tiesību
92piešķiršanu. Lēmumus, ko pieņem šādas pārskatīšanas procedūras
93gaitā vai rezultātā, publisko tādā veidā, kas ir pietiekams, lai
94informētu visus ieinteresētos saimnieciskās darbības
95veicējus.
1Tiesību aktu tuvināšanas
2plānošana
31. Pirms uzsākt tiesību aktu tuvināšanu, Ukraina iesniedz
4Tirdzniecības komitejai vispusīgu šīs nodaļas īstenošanas plānu
5ar grafikiem un atskaites punktiem, kas ietvertu visas reformas
6tiesību aktu tuvināšanai un institucionālās kapacitātes
7veidošanai. Šajā plānā ievēro posmus un grafikus, kas noteikti šā
8nolīguma XXI pielikuma A daļā.
92. Plānā ietver visus reformu aspektus un vispārīgu tiesisko
10regulējumu publiskā iepirkuma īstenošanai, jo īpaši: tiesību aktu
11tuvināšanu publiskiem līgumiem, līgumiem sabiedrisko pakalpojumu
12nozarē, būvdarbu koncesijām un pārskatīšanas procedūrām, un
13administratīvo spēju stiprināšanu visos līmeņos, ietverot
14pārsūdzības iestādes un izpildes mehānismus.
153. Pēc Tirdzniecības komitejas labvēlīga atzinuma šo plānu
16uzskata par atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai. Eiropas
17Savienība pieliks vislielākās pūles, lai palīdzētu Ukrainai šā
18plāna īstenošanā.
1Tiesību aktu tuvināšana
21. Ukraina nodrošina, ka tās esošie un turpmāk pieņemtie
3tiesību akti publiskā iepirkuma jomā tiek pakāpeniski pielāgoti
4ES publiskā iepirkuma acquis.
52. Tiesību aktu tuvināšanu veic secīgos posmos, kā noteikts šā
6nolīguma XXI pielikuma A, B līdz E daļā, G, H, un J daļā. Šā
7nolīguma XXI pielikuma F un I daļā noteikti elementi, kas nav
8obligāti jātransponē, savukārt šā nolīguma XXI pielikuma K līdz N
9daļā noteikti tie ES acquis elementi, kas neietilpst
10tiesību aktu tuvināšanas jomā. Šajā procesā pienācīgi ņem vērā
11attiecīgo Eiropas Tiesas praksi un īstenošanas pasākumus, ko
12pieņēmusi Eiropas Komisija, un nepieciešamības gadījumā arī ES
13acquis grozījumus, kas pa to laiku pieņemti. Katra posma
14īstenošanu novērtē Tirdzniecības komiteja, un pēc Tirdzniecības
15komitejas pozitīva novērtējuma to sasaista ar tirgus piekļuves
16savstarpējo piešķiršanu, kā tas noteikts šā nolīguma XXI
17pielikuma A daļā. Eiropas Komisija bez nepamatotas kavēšanās
18paziņo Ukrainai par visām izmaiņām ES acquis. Tā sniegs
19atbilstošus padomus un tehnisko palīdzību, lai īstenotu šādas
20izmaiņas.
213. Puses piekrīt, ka Tirdzniecības komiteja sāk nākamā posma
22izvērtēšanu tikai tad, kad iepriekšējā posma īstenošanas pasākumi
23ir pabeigti un apstiprināti saskaņā ar šā panta 2. punktā
24paredzēto kārtību.
254. Puses nodrošina, ka arī tie publiskā iepirkuma aspekti un
26jomas, kas neietilpst šajā pantā, ir saskaņā ar pārredzamības,
27diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem,
28kā tas noteikts šā nolīguma 151. pantā.
1Tirgus pieejamība
21. Puses vienojas, ka efektīva un savstarpēja savu attiecīgo
3tirgu atvēršana notiek pakāpeniski un vienlaicīgi. Tiesību aktu
4tuvināšanās procesā savstarpēji piešķirtā piekļuve tirgum ir
5saistīta ar sasniegumiem šā procesa gaitā, kā noteikts šā
6nolīguma XXI pielikuma A daļā.
72. Lēmumu sākt jaunu tirgus atvēršanas fāzi pieņem,
8pamatojoties uz pieņemto tiesību aktu kvalitātes un praktiskās
9īstenošanas novērtējumu. Šādu novērtējumu regulāri veic
10Tirdzniecības komiteja.
113. Tādā apmērā, kā Puse saskaņā ar šā nolīguma XXI pielikuma A
12daļu ir atvērusi savu iepirkuma tirgu otrai Pusei, ES puse
13piešķir Ukrainas uzņēmējsabiedrībām piekļuvi līgumu slēgšanas
14tiesību piešķiršanas procedūrām - neatkarīgi no tā, vai tām ir
15uzņēmums ES pusē - saskaņā ar ES publiskā iepirkuma noteikumiem,
16piemērojot režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs, kā ES puses
17sabiedrībām piemērotais. Ukraina piešķir ES puses sabiedrībām -
18neatkarīgi no tā, vai tām ir uzņēmums Ukrainā - piekļuvi līgumu
19slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar valsts
20iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav mazāk
21labvēlīgs, kā Ukrainas uzņēmējsabiedrībām piemērotais.
224. Pēc tiesību aktu tuvināšanas procesa pēdējā posma
23īstenošanas Puses izpētīs iespēju savstarpēji piešķirt piekļuvi
24tirgum arī attiecībā uz iepirkumiem, kas nepārsniedz šā nolīguma
25149. panta 3. punktā noteiktos vērtību sliekšņus.
265. Somija saglabā savu nostāju attiecībā uz Ālandu salām.
1Informēšana
21. Puses nodrošina, ka līgumslēdzēji un saimnieciskās darbības
3veicēji ir labi informēti par publiskā iepirkuma procedūrām,
4tostarp ar visu attiecīgo tiesību aktu un administratīvo
5noteikumu publikāciju palīdzību.
62. Puses nodrošina efektīvu informācijas izplatīšanu par
7iespējām piedalīties konkursos.
1Sadarbība
21. Puses uzlabo sadarbību, apmainoties ar pieredzi un
3informāciju par paraugpraksi un tiesisko regulējumu.
42. ES puse veicina šīs nodaļas īstenošanu, tostarp attiecīgā
5gadījumā sniedzot tehnisko palīdzību. Saskaņā ar noteikumiem par
6finanšu sadarbību šā nolīguma IV sadaļā (Finanšu sadarbība un
7noteikumi par korupcijas apkarošanu) konkrētus lēmumus par
8finansiālu palīdzību pieņem attiecīgo ES finansēšanas mehānismu
9un instrumentu ietvaros.
103. Indikatīvs sadarbības jautājumu saraksts ir ietverts šā
11nolīguma XXI pielikuma O daļā.
1Pienākumu būtība un darbības
2joma
31. Puses nodrošina, ka tiek atbilstīgi un efektīvi īstenoti
4starptautiskie līgumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kuros
5tās ir Puses, tostarp Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesībām,
6kas saistītas ar tirdzniecību, kurš iekļauts PTO dibināšanas
7līguma 1C pielikumā (turpmāk - TRIPS nolīgums). Šīs
1Tehnoloģijas nodošana
21. Puses vienojas apmainīties ar viedokļiem un informāciju par
3vietējo un starptautisko praksi un politiku saistībā ar
4tehnoloģiju nodošanu. Tas jo īpaši ietver pasākumus, kas veicina
5brīvprātīgas informācijas plūsmas, uzņēmumu partnerības un
6licencēšanu un apakšlīgumu slēgšanu. Īpašu vērību pievērš
7nosacījumiem, kas nepieciešami, lai radītu adekvātu vidi, kas
8ļauj nodot tehnoloģiju uzņēmējās valstīs, ieskaitot tādus
9jautājumus kā tiesiskais regulējums un cilvēkkapitāla
10attīstība.
112. Puses nodrošina, ka tiek aizsargātas intelektuālā īpašuma
12tiesību subjektu likumīgās intereses.
1Piešķirtā aizsardzība
2Puses apņemas ievērot:
3a) Starptautiskās konvencijas par izpildītāju, fonogrammu
4producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (1961. gads)
5(turpmāk - Romas konvencija) 1. līdz 22. pantu;
6b) Bernes Konvencijas par literāro un mākslas darbu
7aizsardzību (1886. gads, pēdējie grozījumi 1979. gadā) (turpmāk -
8Bernes konvencija) 1. līdz 18. pantu;
9c) Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (turpmāk -
10WIPO) līguma par autortiesībām (1996. gads) (turpmāk
11"WCT") 1. līdz 14. pantu; un
12d) WIPO līguma par izpildījumu un fonogrammām (1996.
13gads) 1. līdz 23. pantu.
1Autortiesību termiņš
21. Literāru darbu vai mākslas darbu autortiesības saskaņā ar
3Bernes konvencijas 2. pantu ir spēkā autora mūžu un 70 gadus pēc
4viņa nāves, neatkarīgi no tā, kad darbs ir likumīgi darīts
5pieejams sabiedrībai.
62. Gadījumā, ja darbam ir vairāki līdzautori, 1. punktā minēto
7termiņu aprēķina no pēdējā dzīvā autora nāves.
83. Gadījumā, ja darbs ir anonīms vai laists klajā ar
9pseidonīmu, aizsardzības termiņš ir spēkā septiņdesmit gadus pēc
10tam, kad darbs likumīgi darīts pieejams sabiedrībai. Tomēr, ja
11autora pieņemtais pseidonīms neļauj šaubīties par viņa
12identitāti, vai arī, ja autors pirmajā teikumā minētajā laikā
13atklāj savu identitāti, piemēro aizsardzības termiņu, kas
14noteikts 1. punktā.
154. Ja darbu publicē sējumos, daļās, laidienos, burtnīcās vai
16turpinājumos, un aizsardzības termiņš sākas no brīža, kad darbs
17likumīgi darīts pieejams sabiedrībai, aizsardzības termiņš ir
18spēkā katrai šādai vienībai atsevišķi.
195. Gadījumā, ja darbu aizsardzības termiņš nav aprēķināts no
20autora vai autoru nāves, un ja šie darbi nav likumīgi darīti
21pieejami sabiedrībai septiņdesmit gados no to radīšanas, to
22aizsardzība izbeidzas.
1Kinematogrāfijas un audiovizuālo
2darbu aizsardzības termiņš
31. Kinematogrāfisku vai audiovizuālu darbu galveno režisoru
4uzskata par tā autoru vai vienu no tā autoriem. Puses var brīvi
5noteikt citus līdzautorus.
62. Kinematogrāfisku vai audiovizuālu darbu aizsardzības
7termiņš beidzas ne mazāk kā 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā
8persona turpmāk norādīto personu grupā, neatkarīgi no tā, vai šī
9persona atzīta par līdzautoru vai ne. Minētajā grupā ietilpst
10vismaz galvenais režisors, scenārija autors, dialogu autors un
11tās mūzikas komponists, kura īpaši sacerēta izmantošanai
12kinematogrāfiskajā vai audiovizuālajā darbā.
1Blakustiesību termiņš
21. Izpildītāju tiesības beidzas ne mazāk kā 50 gadus pēc
3attiecīgā uzveduma dienas. Tomēr, ja uzveduma fiksācija šajā
4laikā ir likumīgi laista klajā vai likumīgi publiski izpildīta,
5tiesības beidzas ne mazāk kā 50 gadus pēc dienas, kad tā
6pirmoreiz publicēta vai pirmoreiz publiski izpildīta, atkarībā no
7tā, kas noticis vispirms.
82. Fonogrammu producentu tiesības izbeidzas ne mazāk kā 50
9gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Taču, ja fonogramma šajā
10laikposmā ir likumīgi publicēta, minētās tiesības izbeidzas ne
11mazāk kā 50 gadus pēc pirmās likumīgās publikācijas. Ja pirmajā
12teikumā minētajā laikposmā likumīga publicēšana nav notikusi un
13ja šajā laikā ir notikusi fonogrammas likumīga publiskošana,
14minētās tiesības izbeidzas 50 gadus pēc pirmās likumīgās
15publiskošanas.
163. Filmu pirmo fiksāciju producentu tiesības beidzas ne mazāk
17kā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Tomēr, ja filma ir
18šajā laikā likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesības
19beidzas ne mazāk kā 50 gadus pēc dienas, kad notikusi pirmā šāda
20publicēšana vai pirmā šāda publiskošana, atkarībā no tā, kas
21noticis vispirms. Termins "filma" nozīmē
22kinematogrāfisku vai audiovizuālu darbu, vai kustīgus attēlus ar
23skaņu pavadījumu vai bez tā.
244. Raidorganizāciju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc
25raidījuma pirmās pārraides neatkarīgi no tā, vai šis raidījums ir
26pārraidīts pa vadiem vai pa gaisu, tostarp pa kabeļiem vai
27satelītu.
1Iepriekš nepublicētu darbu
2aizsardzība
3Visas personas, kas pēc autortiesību aizsardzības izbeigšanās
4pirmoreiz likumīgi publicē vai likumīgi publisko iepriekš
5nepublicētu darbu, gūst labumu no aizsardzības, kas pielīdzināta
6autoru mantiskajām tiesībām. Šādu tiesību aizsardzības termiņš ir
725 gadi no dienas, kad darbs pirmoreiz likumīgi publicēts vai
8likumīgi publiskots.
1Sadarbība tiesību kolektīvajā
2pārvaldīšanā
3Puses atzīst nepieciešamību panākt vienošanos starp to
4attiecīgajām autortiesību aģentūrām ar nolūku abpusēji nodrošināt
5vieglāku piekļuvi saturam un tā izplatīšanai starp Pušu
6teritorijām, kā arī nodrošināt savstarpēju honorāru nodošanu par
7Pušu darbu vai citu ar autortiesībām aizsargātu objektu
8izmantošanu. Puses atzīst, ka ir nepieciešams, lai to attiecīgās
9autortiesību aģentūras sasniegtu augstu racionalizācijas un
10pārredzamības līmeni attiecībā uz to attiecīgo uzdevumu
11izpildi.
1Fiksācijas tiesības
21. Šajā pantā fiksācija nozīmē skaņas un attēlu iemiesojumu
3vai to atveidojumus, no kā tos var uztvert, reproducēt vai
4pārraidīt ar ierīces palīdzību.
52. Puses paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai
6aizliegt fiksēt viņu izpildījumus.
73. Puses paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut
8vai aizliegt fiksēt to raidījumus neatkarīgi no tā, vai šos
9raidījumus pārraida pa vadiem vai pa gaisu, ietverot kabeļus vai
10satelītus.
114. Kabeļu izplatītājiem nav 2. punktā paredzēto tiesību, ja
12tie tikai retranslē raidorganizāciju raidījumus pa kabeļiem.
1Apraide un publiskošana
21. Šajā pantā:
3a) "apraide" ir skaņu vai skaņu un attēlu vai to
4atveidojumu raidīšana bezvadu sistēmā publiskai uztveršana, šāda
5raidīšana pa satelītu, šifrētu signālu raidīšana, ja
6raidorganizācija nodrošina sabiedrību ar atšifrēšanas līdzekļiem
7vai arī ja tos piešķir ar raidorganizācijas piekrišanu;
8b) "publiskošana" ir izpildījuma skaņu vai
9fonogrammā fiksētu skaņu vai to atveidojumu publiska pārraidīšana
10jebkādā veidā, izņemot apraidi. Šā panta 3. punktā jēdziens
11"publiskošana" ietver skaņu vai fonogrammā fiksētu
12skaņu atveidojuma publisku pārraidīšanu.
132. Puses paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai
14aizliegt raidīt bezvadu sistēmā un publiskot viņu izpildījumus,
15izņemot gadījumus, kad šis izpildījums ir jau pārraidīts vai
16izdarīts no fiksētas vietas.
173. Puses paredz izpildītājiem un fonogrammu producentiem
18tiesības uz vienreizēju taisnīgu atlīdzību, ja komerciāliem
19mērķiem publicētu fonogrammu vai šādas fonogrammas atveidojumu
20izmanto apraidei bezvadu sistēmā vai publiskošanai un nodrošina,
21ka šo atlīdzību sadala starp attiecīgajiem izpildītājiem un skaņu
22ierakstu producentiem. Ja nav noslēgts nolīgums starp
23izpildītājiem un skaņu ierakstu producentiem, Puses var izstrādāt
24noteikumus tam, kā šo atlīdzību sadalīt viņu starpā.
254. Puses paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut
26vai aizliegt retranslēt to raidījumus bez vadiem, kā arī tos
27publiskot, ja šāda publiskošana notiek vietās, kas pieejamas
28publikai par ieejas maksu.
1Izplatīšanas tiesības
21. Puses autoriem paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai
3aizliegt jebkādā veidā publiski izplatīt viņu darbu oriģinālus
4vai kopijas, tos pārdodot vai kā citādi.
52. Puses paredz ekskluzīvas tiesības publiskot, pārdodot vai
6citā veidā, šā punkta a) līdz d) apakšpunktā norādītos objektus,
7tostarp to kopijas:
8a) izpildītājiem - attiecībā uz viņu sniegto izpildījumu
9fiksāciju;
10b) fonogrammu producentiem - attiecībā uz viņu producētajām
11fonogrammām;
12c) filmu pirmo fiksāciju producentiem - attiecībā uz viņu
13uzņemto filmu oriģināliem un kopijām;
14d) raidorganizācijām - attiecībā uz to izgatavotām raidījumu
15fiksācijām, kā noteikts šā nolīguma 169. panta 3. punktā.
1Ierobežojumi
21. Puses var paredzēt šā nolīguma 169., 170. un 171. pantā
3minēto tiesību ierobežojumus attiecībā uz:
4a) personisku lietošanu;
5b) īsu fragmentu izmantošanu sakarā ar jaunāko ziņu
6reportāžām;
7c) īslaicīgu fiksāciju, ko raidorganizācijas veic ar saviem
8līdzekļiem un savu raidījumu vajadzībām;
9d) izmantošanu tikai mācību vai zinātnisku pētījumu
10nolūkiem.
112. Neskarot 1. punktu, Puses var paredzēt tādus pašus
12ierobežojumus attiecībā uz izpildītāju, fonogrammu producentu,
13raidorganizāciju un filmu pirmo fiksāciju producentu aizsardzību,
14ko tās paredz sakarā ar literāru darbu un mākslas darbu
15autortiesību aizsardzību. Obligātus licences līgumus tomēr var
16paredzēt vienīgi tiktāl, ciktāl tie ir saskaņā ar Romas
17Konvenciju.
183. Ierobežojumus, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā, piemēro
19tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar tiesību objekta
20parasto izmantošanu un kas nepamatoti neskar tiesību subjekta
21likumīgās intereses.
1Reproducēšanas tiesības
2Puses paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt tiešu
3vai netiešu, pagaidu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem
4līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji:
5a) autoriem - attiecībā uz viņu darbiem;
6b) izpildītājiem - attiecībā uz viņu sniegto izpildījumu
7fiksēšanu;
8c) skaņu ierakstu producentiem - attiecībā uz viņu
9producētajām fonogrammām;
10d) filmu pirmo fiksāciju producentiem - attiecībā uz viņu
11uzņemto filmu oriģināliem un kopijām;
12e) raidorganizācijām - attiecībā uz to izgatavotām raidījumu
13fiksācijām neatkarīgi no tā, vai šos raidījumus pārraida pa
14vadiem vai pa gaisu, ietverot kabeļus, vai ar satelīta
15palīdzību.
1Tiesības uz darbu izziņošanu un
2tiesības uz cita tiesību objekta publiskošanu
31. Puses autoriem piešķir ekskluzīvas tiesības atļaut vai
4aizliegt savu darbu izziņošanu, izmantojot vadus vai neizmantojot
5tos, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības
6locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā
7laikā.
82. Puses paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt darbu
9publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai
10sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas
11pašu izvēlētā laikā, proti:
12a) izpildītājiem - attiecībā uz viņu sniegto izpildījumu
13fiksāciju;
14b) skaņu ierakstu producentiem - attiecībā uz viņu
15producētajām fonogrammām;
16c) filmu pirmo fiksāciju producentiem - attiecībā uz viņu
17uzņemto filmu oriģināliem un kopijām;
18d) raidorganizācijām - attiecībā uz to izgatavotām raidījumu
19fiksācijām neatkarīgi no tā, vai šos raidījumus pārraida pa
20vadiem vai pa gaisu, ietverot kabeļus, vai ar satelīta
21palīdzību..
223. Abas Puses vienojas, ka 1. un 2. punktā minētās tiesības
23neizbeidzas līdz ar šajā pantā minēto izziņošanu vai
24publiskošanu.
1Izņēmumi un ierobežojumi
21. Puses paredz, ka šā nolīguma 173. pantā minētajai pagaidu
3reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas
4ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un kuras
5vienīgais mērķis ir atļaut:
6a) starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām
7vai
8b) likumīgu izmantošanu
9attiecībā uz darbu vai citu tiesību objektu, un kam nav
10patstāvīgas ekonomiskas nozīmes, 173. pantā paredzētās
11reproducēšanas tiesības nepiemēro.
122. Ja Puses paredz izņēmumu vai ierobežojumu reproducēšanas
13tiesībām, ievērojot 173. pantu, tās drīkst arī paredzēt līdzīgu
14izņēmumu vai ierobežojumu šā nolīguma 171. panta 1. punktā
15minētajām izplatīšanas tiesībām, ciktāl to pamato atļautās
16reproducēšanas mērķis.
173. Puses var paredzēt šā nolīguma 173. un 174. pantā
18paredzētos izņēmumus un ierobežojumus tikai dažos īpašos
19gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta
20parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību subjekta
21likumīgās intereses.
1Tehnoloģisko līdzekļu
2aizsardzība
31. Puses paredz atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret jebkuru
4efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ko attiecīgā persona
5veic, apzinoties savu rīcību, vai, ja tai ir jāapzinās sava
6rīcība.
72. Puses nodrošina atbilstīgu tiesisku aizsardzību pret tādu
8ierīču, ražojumu vai sastāvdaļu izgatavošanu, importu,
9izplatīšanu, pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai
10turēšanu īpašumā komerciālā nolūkā vai tādu pakalpojumu
11sniegšanu,
12a) kuru pārdošanu veicina, kurus reklamē vai pārdod faktisku
13tehnoloģisku līdzekļu apiešanas nolūkā; vai
14b) kuru komerciāli nozīmīgais mērķis vai izmantošana, izņemot
15faktisku tehnoloģisku līdzekļu apiešanu, ir ļoti ierobežoti;
16vai
17c) kas galvenokārt ir projektēti, ražoti, pielāgoti vai
18izpildīti, lai dotu iespēju veikt apiešanu vai atvieglotu
19apiešanu attiecībā uz efektīviem tehnoloģiskiem pasākumiem.
203. Šajā iedaļā jēdziens "tehnoloģiski līdzekļi"
21nozīmē jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponenti, kuru parasti
22izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības ar darbiem
23vai citiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis autortiesību vai
24blakustiesību turētājs, kā noteikts Pušu tiesību aktos.
25Tehnoloģiskus pasākumus uzskata par "efektīviem", ja
26tiesību subjekts kontrolē aizsargātā darba vai citu tiesību
27objektu izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības
28procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai
29cita tiesību objekta pārveidošanu, vai ar kopiju kontroles
30mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi.
314. Ja Puses paredz ierobežojumus šā nolīguma 172. un 175.
32pantā minētajām tiesībām, tās var arī nodrošināt, ka tiesību
33subjekti personai, kurai par labu paredzēts izņēmums vai
34ierobežojums, dara pieejamus līdzekļus, lai tās varētu izmantot
35šo izņēmumu vai ierobežojumu tādā apmērā, kā tas nepieciešams,
36lai varētu gūt labumu no šā izņēmuma vai ierobežojuma, un ja šis
37labuma guvējs var likumīgi piekļūt aizsargātajam darbam vai
38tiesību objektam.
395. Šā nolīguma 175. panta 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro
40darbiem vai citiem tiesību objektiem, kas publiskoti ar
41saskaņotiem līguma nosacījumiem tā, lai sabiedrības locekļi tiem
42var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.
1Informācijas par tiesību pārvaldību
2aizsardzība
31. Puses paredz pienācīgu tiesisku aizsardzību pret visām
4personām, kas bez atļaujas apzināti veic kādu no turpmāk
5minētajām darbībām:
6a) elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšanu
7vai mainīšanu;
8b) saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātu tādu darbu vai citu
9tiesību objektu izplatīšanu, importēšanu izplatīšanai, apraidi,
10izziņošanu vai padarīšanu par pieejamu sabiedrībai, kuros bez
11atļaujas ir izdzēsta vai mainīta elektroniskā informācija par
12tiesību pārvaldību,
13ja attiecīgā persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt,
14ka, šādi rīkojoties, tā izraisa, ļauj, atvieglo vai slēpj Puses
15tiesību aktos paredzēto autortiesību vai blakustiesību
16pārkāpšanu.
172. Šajā nolīgumā jēdziens "informācija par tiesību
18pārvaldību" nozīmē visu informāciju, ko sniedz tiesību
19subjekts, kurš identificē darbu vai citus tiesību objektus, kas
20minēti 1. apakšiedaļā, autors vai cits tiesību subjekts, vai arī
21informāciju par darba vai cita tiesību objekta izmantošanas
22nosacījumiem, un visus numurus vai kodus, kas apzīmē šādu
23informāciju.
24Šā panta 1. punktu piemēro tad, ja minētā informācija attiecas
25uz tāda 1 apakšiedaļā minēta darba vai cita tiesību objekta
26kopiju, vai ja minētā informācija parādās saistībā ar tā
27izziņošanu sabiedrībai.
1Nomas tiesību un patapinājuma
2tiesību subjekti un objekts
31. Pusēm būtu jāparedz ekskluzīvas tiesības atļaut vai
4aizliegt nomu vai patapināšanu:
5a) autoriem - attiecībā uz viņu darbu oriģināliem un
6kopijām;
7b) izpildītājiem - attiecībā uz viņu izpildījumu
8fiksācijām;
9c) fonogrammu producentiem - attiecībā uz viņu producētajām
10fonogrammām;
11d) filmu pirmo fiksāciju producentiem - attiecībā uz filmu
12oriģināliem un kopijām.
132. Šie noteikumi neattiecas uz nomas tiesībām un patapinājuma
14tiesībām attiecībā uz celtnēm un lietišķās mākslas
15priekšmetiem.
163. Puses var pieļaut atkāpi no 1. punktā paredzētajām
17ekskluzīvajām tiesībām attiecībā uz publisku patapinājumu, ar
18nosacījumu, ka vismaz autori gūst atlīdzību par šādu
19patapinājumu. Puses brīvi nosaka šo atlīdzību, ņemot vērā ar
20kultūras veicināšanu saistītus mērķus.
214. Ja Puses nepiemēro ekskluzīvas patapinājuma tiesības, kas
22šajā pantā paredzētas attiecībā uz fonogrammām, filmām un
23datorprogrammām, tās ievieš atlīdzību vismaz to autoriem.
245. Puses var atbrīvot dažu kategoriju iestādes no 3. un 4.
25punktā minētās atlīdzības maksājumiem.
1Neatsaucamas tiesības uz taisnīgu
2atlīdzību
31. Ja autors vai izpildītājs savas nomas tiesības, kas
4attiecas uz fonogrammu vai filmas oriģinālu vai kopiju, nodevis
5fonogrammas vai filmas producentam, šis autors vai izpildītājs
6patur tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu.
72. Nav atsaucamas autoru vai izpildītāju tiesības gūt taisnīgu
8atlīdzību par nomu.
93. Tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību var uzticēt administrēt
10mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kas
11pārstāv autorus vai izpildītājus.
124. Puses var noteikt, vai un ciktāl var pieprasīt, lai
13taisnīgas atlīdzības iegūšanas tiesības administrētu mantisko
14tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kā arī jautājumu
15par to, no kā var prasīt vai ievākt šo atlīdzību.
1Datorprogrammu aizsardzība
21. Puses aizsargā datorprogrammas ar autortiesību palīdzību kā
3literārus darbus Bernes Konvencijas izpratnē. Šā noteikuma
4nolūkos termins "datorprogrammas" attiecas arī uz
5programmu sagatavošanas un noformējuma materiāliem.
62. Saskaņā ar šo nolīgumu datorprogrammas ir aizsargātas visās
7to formās. Saskaņā ar šo nolīgumu autortiesības neaizsargā idejas
8un principus, kas ir pamatā visiem datorprogrammu elementiem,
9ieskaitot idejas un principus, kas ir pamatā saskarnēm.
103. Datorprogrammu aizsargā, ja tā ir oriģināla tādā ziņā, ka
11tā ir autora paša intelekta radīta. Nosakot, vai tā jāaizsargā,
12nelieto nekādus citus kritērijus.
1Datorprogrammu autorība
21. Datorprogrammas autors ir fiziska persona vai fizisku
3personu grupa, kas radījusi programmu, vai, ja Pušu tiesību akti
4to pieļauj, juridiska persona, ko tiesību akti atzīst par šo
5tiesību subjektu.
62. Ekskluzīvas tiesības attiecībā uz datorprogrammām, ko
7kopīgi radījusi fizisku personu grupa, ir kopīgas.
83. Ja Pušu tiesību akti atzīst kolektīvus darbus, persona,
9kuru Pušu tiesību akti atzīst par darba radītāju, ir tās
10autors.
114. Ja datorprogrammu radījis algots darbinieks, pildot savus
12pienākumus vai pēc darba devēja norādījumiem, darba devējs ir
13ekskluzīvi tiesīgs izmantot visas mantiskās tiesības šādi radītā
14programmā, ja vien līgums neparedz citādi.
1Ierobežotas darbības attiecībā uz
2datorprogrammām
3Ievērojot šā nolīguma 183. un 184. panta noteikumus, tiesību
4subjekta ekskluzīvās tiesībās 181. panta izpratnē ietilpst
5tiesības uz šādu rīcību vai tiesības atļaut šādu rīcību:
6a) uz visiem laikiem vai uz laiku pavairot datorprogrammu ar
7visiem līdzekļiem un visās formās, pa daļai vai kopumā. Ciktāl
8datorprogrammas uzlādēšana, demonstrācija, lietošana,
9pārraidīšana vai glabāšana prasa to pavairot, šādu rīcību
10sankcionē tiesību subjekts;
11b) tulkot, piemērot, pārveidot un citādi modificēt
12datorprogrammu un pavairot šādi iegūtos rezultātus, ciktāl tas
13nav pretrunā tās personas tiesībām, kura pārveido programmu;
14c) izplatīt sabiedrībā oriģinālo datorprogrammu vai tās
15eksemplārus jebkādā formā, ieskaitot nomu.
1Ierobežoto darbību izņēmumi
2attiecībā uz datorprogrammām
31. Ja līgumi to īpaši neparedz, darbībām, kas minētas šā
4nolīguma 182. panta a) un b) punktā, nav vajadzīga tiesību
5subjekta atļauja, ja tās jāveic, lai likumīgais ieguvējs lietotu
6datorprogrammu saskaņā ar mērķi, kam tā domāta, ieskaitot kļūdu
7labošanu.
82. Personai, kas tiesīga lietot datorprogrammu, līgums
9nedrīkst liegt izgatavot programmas rezerves kopiju, ja tā
10vajadzīga, lai programmu varētu lietot.
113. Persona, kas tiesīga lietot datorprogrammas eksemplāru, bez
12tiesību subjekta atļaujas drīkst novērot, pētīt vai pārbaudīt
13programmas darbību, lai noteiktu idejas un principus, kas ir visu
14programmas elementu pamatā, ja šāda persona to dara, programmu
15uzlādējot, demonstrējot, lietojot, pārraidot vai glabājot, ko tā
16ir pilnvarota darīt.
1Dekompilācija
21. Tiesību subjekta atļauja nav vajadzīga, ja koda pavairošana
3un tā tulkošana saskaņā ar 182. panta a) un b) punktu ir obligāti
4vajadzīga, lai iegūtu informāciju, ar ko panākt neatkarīgi
5radītas datorprogrammas savstarpēju izmantojamību ar citām
6programmām, ar noteikumu, ka ievēroti šādi nosacījumi:
7a) šādas darbības veic licenciāts vai cita persona, kam ir
8tiesības lietot programmas eksemplāru, vai persona, kas saņēmusi
9atļauju to darīt viņu labā;
10b) informācija, kas vajadzīga, lai panāktu savstarpēju
11izmantojamību, iepriekš nav bijusi brīvi pieejama personām, kas
12minētas šā punkta a) apakšpunktā; un
13c) šīs darbības skar tikai tās oriģinālās programmas daļas,
14kas vajadzīgas, lai panāktu savstarpēju izmantojamību.
152. Šā panta 1. punkta noteikumi liedz informāciju, kas gūta,
16šo pantu piemērojot:
17a) izmantot citiem mērķiem, nevis tikai, lai panāktu
18neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju;
19b) sniegt citiem, izņemot gadījumus, ja tas vajadzīgs
20neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspējai; vai
21c) izmantot, lai izstrādātu, ražotu vai pārdotu
22datorprogrammu, kas ir tai būtiski līdzīga, vai veiktu kādu citu
23darbību, kas pārkāpj autortiesības.
243. Saskaņā ar Bernes Konvencijas noteikumiem šo pantu nedrīkst
25interpretēt tā, ka tā piemērošana nepamatoti ietekmētu tiesību
26subjekta likumīgās intereses vai traucētu datorprogrammas normālu
27lietošanu.
1Datubāzu aizsardzība
21. Šajā nolīgumā "datubāze" nozīmē neatkarīgu darbu,
3datu vai citu materiālu individuāli elektroniski vai citādi
4pieejamu krājumu, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski.
52. Aizsardzība saskaņā ar šo nolīgumu neattiecas uz
6datorprogrammām, kas izmantotas elektroniski pieejamu datubāzu
7veidošanā vai lietošanā.
1Aizsargājamais objekts
21. Saskaņā ar 1. apakšiedaļu datubāzes, kuras to satura
3atlases vai izkārtojuma ziņā ir autora paša intelekta radīts
4darbs, kā tādas ir aizsargājamas ar autortiesībām. Nosakot to
5tiesības uz minēto aizsardzību, neizmanto nekādus citus
6kritērijus.
72. Datubāzu autortiesību aizsardzība, kas paredzēta šajā
8apakšiedaļā, neattiecas uz to saturu un neierobežo nekādas
9tiesības, kas attiecas uz pašu saturu.
1Datubāzu autorība
21. Datubāzes autors ir fiziska persona vai fizisku personu
3grupa, kas radījusi bāzi, vai, ja Pušu tiesību akti to pieļauj,
4juridiska persona, ko šie tiesību akti atzīst par attiecīgo
5tiesību subjektu.
62. Ja Pušu tiesību akti atzīst kolektīvus darbus, mantiskās
7tiesības pieder personai, kas ir autortiesību subjekts.
83. Ekskluzīvās tiesības attiecībā uz datubāzēm, ko kopīgi
9radījusi fizisku personu grupa, ir kopīgas.
1Ierobežotas darbības attiecībā uz
2datubāzēm
3Attiecībā uz tādas datubāzes izpausmi, kas aizsargājama ar
4autortiesībām, datubāzes autoram ir izņēmuma tiesības veikt vai
5dot atļauju veikt:
6a) pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem
7un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;
8b) tulkošanu, pielāgošanu, pārkārtošanu vai citādu
9pārveidošanu;
10c) datubāzes vai tās eksemplāru izplatīšanu sabiedrībā jebkādā
11formā;
12d) jebkādu publisku izziņošanu, demonstrēšanu vai
13izrādīšanu;
14e) jebkāda b) apakšpunktā minēto darbību iznākuma
15reproducēšanu, izplatīšanu, izziņošanu, demonstrēšanu vai
16izrādīšanu publikai.
1Ierobežoto darbību izņēmumi
2attiecībā uz datubāzēm
31. Lai datubāzes vai tās eksemplāra likumīgs lietotājs varētu
4veikt kādu no šā nolīguma 188. pantā norādītajām darbībām, kas
5vajadzīgas, lai likumīgs lietotājs varētu piekļūt datubāzes
6saturam un to izmantot, datubāzes autora atļauja nav vajadzīga.
7Ja datubāzes likumīgajam lietotājam ir atļauts izmantot tikai
8daļu no datubāzes, šis noteikums attiecas tikai uz to daļu.
92. Pusēm ir izvēles tiesības noteikt ierobežojumus 188. pantā
10noteiktajām tiesībām šādos gadījumos:
11a) ja datubāze nav elektroniska un to reproducē privātos
12nolūkos;
13b) ja to izmanto vienīgi kā piemēru mācībās vai zinātniskā
14pētniecībā, norādot avotu un tikai tādā apmērā, kas vajadzīgs,
15lai sasniegtu nekomerciālo mērķi;
16c) ja to izmanto sabiedriskās drošības nolūkos vai
17administratīvajam vai tiesas procesam;
18d) ja katrā no Pusēm tradicionāli autortiesībām piemēro citus
19izņēmumus, neskarot a), b) un c) apakšpunktu.
203. Saskaņā ar Bernes Konvenciju šo pantu nedrīkst interpretēt
21tā, ka tā piemērošana nepamatoti ietekmētu tiesību subjekta
22likumīgās intereses vai traucētu datubāzes normālu lietošanu.
1Tālākpārdošanas tiesības
21. Puses par labu mākslas oriģināldarba autoram paredz
3tālākpārdošanas tiesības, kas definētas kā tādas neatsavināmas
4tiesības saņemt autoratlīdzību, no kā nevar atteikties arī
5iepriekš, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta no jebkādas
6darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors šo darbu pirmo
7reizi nodevis tālāk.
82. Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visām
9tālākpārdošanas darbībām, kurās kā pārdevējus, pircējus vai
10starpniekus iesaista profesionālus mākslas tirgus speciālistus,
11kuras veic izsoļu nami, mākslas galerijas un kopumā visa veida
12mākslas priekšmetu tirgotāji.
133. Puses saskaņā ar saviem tiesību aktiem var paredzēt, ka 1.
14punktā minētās tiesības nepiemēro tālākpārdošanas darbībām, ja
15pārdevējs ir ieguvis darbu tieši no autora ne ilgāk kā trīs gadus
16pirms tālākpārdošanas, un ja tālākpārdošanas cena nepārsniedz
17konkrētu minimālo summu.
184. Autoratlīdzību maksā pārdevējs. Puses var noteikt, ka kāda
19no 2. punktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām,
20izņemot pārdevēju, viena pati ir atbildīga par autoratlīdzības
21samaksāšanu vai ka tā dala šo atbildību ar pārdevēju.
1Kabeļu retranslācija
2Katra Puse nodrošina, ka, retranslējot programmas pa kabeļiem
3viņu teritorijā, tiek ievērotas piemērojamās autortiesības un
4blakustiesības un šāda retranslācija notiek, pamatojoties uz
5individuāliem vai koletīviem līgumiem starp autortiesību
6subjektiem, blakustiesību subjektiem un kabeļu operatoriem.
72. APAKŠIEDAĻA
8PREČU ZĪMES
1Reģistrācijas procedūra
21. ES puse un Ukraina paredz preču zīmju reģistrācijas
3sistēmu, kurā atteikums reģistrēt preču zīmi, ko pieņem attiecīgā
4preču zīmju administrācija, ir pienācīgi pamatots. Atteikuma
5iemeslus paziņo rakstveidā pieteikuma iesniedzējam, kam būs
6iespēja apstrīdēt šādu atteikumu un iespēja pārsūdzēt galīgu
7atteikumu tiesā. ES puse un Ukraina arī ievieš iespēju iebilst
8pret preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Šāda iebildumu
9procedūra notiek, uzklausot abas Puses. ES puse un Ukraina
10nodrošina publiski pieejamu elektronisko datubāzi ar preču zīmju
11pieteikumiem un reģistrētajām preču zīmēm.
122. Puses nosaka preču zīmes reģistrācijas atteikuma vai spēkā
13neesamības pamatojumus. Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā
14pasludina par spēkā neesošiem:
15a) apzīmējumus, kas nevar veidot preču zīmi;
16b) preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību;
17c) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes,
18kuras tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti,
19daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai
20pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas
21preču un pakalpojumu īpašības;
22d) preču zīmes, kas ir tikai apzīmējumi vai norādes, kuras ir
23kļuvušas parastas sarunvalodā vai tirdzniecības bona fide
24un iedibinātajā praksē;
25e) apzīmējumus, kas sastāv tikai un vienīgi no:
26i) formas, kura atkarīga no pašu preču īpašībām; vai
27ii) preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai
28vai
29iii) formas, kura precēm piešķir ievērojamu vērtību;
30f) preču zīmes, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai
31vispārpieņemtiem morāles principiem;
32g) preču zīmes, kuru raksturs ļauj maldināt sabiedrību,
33piemēram, attiecībā uz preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti
34vai ģeogrāfisko izcelsmi;
35h) preču zīmes, ko nav atļāvušas kompetentas iestādes un kas
36jānoraida vai jāpasludina par spēkā neesošām atbilstoši Parīzes
37Konvencijas 6. ter pantam;
383. Puses paredz atteikuma vai nederīguma pamatojumus saistībā
39ar kolidējošām agrākām tiesībām. Preču zīmi nereģistrē vai, ja tā
40ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu:
41a) ja tā ir identiska agrākai preču zīmei, un preces vai
42pakalpojumi, kam preču zīmi piemēro vai reģistrē, ir identiski
43precēm vai pakalpojumiem, kuriem tiek aizsargāta agrākā preču
44zīme;
45b) ja preču zīmes identitātes vai līdzības ar agrāko preču
46zīmi vai preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas šīs preču zīmes,
47identitātes vai līdzības dēļ iespējamas asociācijas ar agrāko
48preču zīmi.
494. Puses var paredzēt arī citus atteikuma vai nederīguma
50pamatojumus saistībā ar kolidējošām agrākām tiesībām.
1Tiesības, ko piešķir preču zīme
2Reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas
3tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām
4bez viņa piekrišanas tirdzniecības gaitā izmantot:
5a) jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā
6uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz
7ko ir reģistrēta preču zīme;
8b) jebkuru apzīmējumu, ja tā identitātes vai līdzības preču
9zīmei un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme,
10identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt
11sabiedrību, kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un
12preču zīmi.
1Izņēmumi no preču zīmju
2piešķirtajām tiesībām
31. Puses kā ierobežotu izņēmumu preču zīmes piešķirtajām
4tiesībām nosaka aprakstošu terminu, tostarp ģeogrāfisko norāžu,
5godīgas izmantošanas noteikumus ar nosacījumu, ka šādu ierobežotu
6izņēmumu gadījumā tiek ievērotas preču zīmes īpašnieka un trešo
7personu likumīgās intereses. Ievērojot tos pašus nosacījumus,
8Puses var paredzēt citus ierobežotus izņēmumus.
92. Preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt trešajai
10personai tirdzniecības gaitā izmantot:
11a) tās vārdu vai adresi;
12b) norādes attiecībā uz preču vai sniegtā pakalpojuma veidu,
13kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko
14izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku vai
15citas preču vai pakalpojumu īpašības;
16c) preču zīmi, ja nepieciešams norādīt ražojuma vai
17pakalpojuma paredzamo nolūku, jo īpaši kā piederumus vai rezerves
18daļas.
193. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešai
20personai tirdzniecības gaitā izmantot agrākas tiesības, kas ir
21spēkā konkrētā apvidū, ja attiecīgās Puses tiesību akti atzīst
22šīs tiesības un tās ir spēkā teritorijā, kurā tiek atzītas.
1Preču zīmju lietošana
21. Ja piecu gadu laikā no reģistrācijas procedūras pabeigšanas
3dienas īpašnieks attiecīgajā teritorijā nav faktiski lietojis
4preču zīmi attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā
5reģistrēta, vai ja šāda lietošana tikusi atlikta nepārtrauktā
6piecu gadu laikā, uz preču zīmi attiecas šajā apakšiedaļā
7paredzētās sankcijas, ja vien nepastāv īpaši iemesli tās
8nelietošanai.
92. Izmantošana 1. punkta nozīmē ir arī:
10a) preču zīmes lietošana veidā, kas atšķiras pēc sastāvdaļām,
11kuras nemaina zīmes atšķirtspēju veidā, kura tā tika
12reģistrēta;
13b) preču zīmes piestiprināšana pie precēm vai to iepakojuma
14tikai eksporta nolūkos.
153. Preču zīmes lietošanu ar īpašnieka piekrišanu vai, ja to
16dara jebkura persona, kurai ir atļauja lietot kolektīvu zīmi vai
17garantijas vai sertifikācijas zīmi, uzskata par īpašnieka
18realizētu lietošanu 1. punkta izpratnē.
1Pamats atcelšanai
21. Puses paredz, ka preču zīme ir atceļama, ja nepārtrauktā
3piecu gadu laikposmā tā attiecīgajā teritorijā nav faktiski
4lietota saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kam tā reģistrēta,
5un nav atbilstīgu iemeslu tās nelietošanai; tomēr neviena persona
6nevar lūgt atcelt īpašnieka tiesības uz preču zīmi, ja starpposmā
7starp piecu gadu laikposma izbeigšanos un atcelšanas pieteikuma
8iesniegšanu uzsākta vai atsākta preču zīmes faktiska lietošana;
9lietošanas uzsākumu vai atsākumu triju mēnešu laiksposmā pirms
10atcelšanas pieteikuma iesniegšanas, kas sākās, visagrākais,
11beidzoties nepārtrauktajam piecu gadu nelietošanas laikposmam,
12tomēr neievēro, ja priekšdarbi uzsākumam vai atsākumam notiek
13tikai pēc tam, kad īpašnieks uzzina, ka var tikt iesniegts
14atcelšanas pieteikums.
152. Preču zīme ir atceļama arī tad, ja pēc dienas, kurā tā
16reģistrēta:
17a) īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā tā kļuvusi par
18sugas vārdu tirdzniecībā ražojumam vai pakalpojumam, attiecībā uz
19ko tā reģistrēta:
20b) preču zīmes īpašnieka lietošanas vai lietošanas ar viņa
21piekrišanu rezultātā attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam
22tā reģistrēta, tā var maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz
23šo preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko
24izcelsmi.
1Daļējs atteikums, atcelšana vai
2spēkā neesamība
3Ja pamatojums preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai tās
4atcelšanai vai spēkā neesamībai pastāv attiecībā tikai uz dažām
5precēm vai pakalpojumiem, kam šī preču zīme tikusi pieprasīta vai
6reģistrēta, reģistrācijas atteikums vai tās atcelšana vai spēkā
7neesamība attiecas tikai uz attiecīgajām precēm vai
8pakalpojumiem.
1Apakšiedaļas darbības joma
21. Šo apakšiedaļu piemēro tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
3atzīšanai un aizsardzībai, kuru izcelsme ir Pušu teritorijā.
42. Kādas Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas jāaizsargā
5otrai Pusei, piemēro tikai šo nolīgumu, ja tās ietilpst šā
6nolīguma 202. pantā minēto tiesību aktu darbības jomā.
1Apstiprinātas ģeogrāfiskās
2izcelsmes norādes
31. Izpētījusi Ukrainas tiesību aktus, kas uzskaitīti šā
4nolīguma XXII pielikuma A daļas A sadaļā, ES puse secina, ka šie
5tiesību akti atbilst tam, kas noteikts šā nolīguma XXII pielikuma
6A daļas B sadaļā.
72. Izpētījusi ES puses tiesību aktus, kas uzskaitīti šā
8nolīguma XXII pielikuma A daļas A sadaļā, Ukraina secina, ka šie
9tiesību akti atbilst tam, kas noteikts šā nolīguma XXII pielikuma
10A daļas B sadaļā.
113. Ukraina pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar
12kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XXII pielikuma B daļā, un
13izskatījusi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ES puses
14lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas
15uzskaitīti šā nolīguma XXII pielikuma C daļā, un ģeogrāfiskās
16izcelsmes norādes ES puses vīniem, aromatizētajiem vīniem un
17stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma
18XXII pielikuma D daļā, kuras reģistrētas ES pusē saskaņā ar 2.
19punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās
20izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts
21šajā apakšiedaļā.
224. ES puse pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar
23kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XXII pielikuma B daļā, un
24izskatījusi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Ukrainas vīniem,
25aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem,
26kas uzskaitīti šā nolīguma XXII pielikuma D daļā, kuras
27reģistrētas Ukrainā saskaņā ar 1. punktā minētajiem tiesību
28aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot
29aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.
1Jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
2pievienošana
31 Puses vienojas, ka saskaņā ar šā nolīguma 211. panta 3.
4punktu pēc iebildumu procedūras pabeigšanas un pēc ģeogrāfiskās
5izcelsmes norāžu izskatīšanas, kā minēts šā nolīguma 202. panta
63. un 4. punktā, un ja rezultāts ir pieņemams abām Pusēm, pastāv
7iespēja pievienot šā nolīguma XXII pielikuma C un D daļā jaunas
8aizsargājamas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
92. Pusei nav pienākuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
10aizsargāt nosaukumu, kas ir pretrunā ar kādu augu šķirnes vai
11dzīvnieku sugas nosaukumu un tādējādi var maldināt patērētāju par
12produkta patieso izcelsmi.
1Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
2aizsardzības tvērums
31. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas šā nolīguma
4XXII pielikuma C un D daļā, tostarp tās, ko pievieno ievērojot šā
5nolīguma 203. pantu, aizsargā pret:
6a) jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu
7izmantošanu attiecībā uz produktiem, kas neatbilst aizsargātā
8nosaukuma produkta specifikācijai, vai ciktāl šāda izmantošana
9balstās uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācijas
10izmantošanu;
11b) ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai asociāciju
12izraisīšanu pat tad, ja norādīta produkta patiesā izcelsme, ja
13aizsargātais nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts
14vai tam pievienoti vārdi "veids", "tips",
15"metode", "ražots kā",
16"atdarinājums", "aromāts", "kā" vai
17tamlīdzīgi vārdi;
18c) citiem nepatiesiem vai maldinošiem norādījumiem uz produkta
19izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kuri ir uz iekšējā
20vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par
21attiecīgo produktu, kā arī pret iepakošanu tādā tarā, kas rada
22nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;
23d) cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par
24attiecīgā produkta patieso izcelsmi.
252. Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nekļūst par
26sugas vārdiem Pušu teritorijās.
273. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir pilnībā vai daļēji
28homonīmas, aizsardzību piešķir katrai norādei ar nosacījumu, ka
29tā tiek izmantota godprātīgi un pienācīgi ievērojot vietējo un
30tradicionālo lietojumu un to, cik reāla ir neskaidrību rašanās
31iespēja. Neskarot TRIPS nolīguma 23. pantu, Puses
32savstarpēji paredz praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem
33atšķirami attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu homonīmi, ņemot
34vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret iesaistītajiem
35ražotājiem, un to, ka nedrīkst maldināt patērētājus. Homonīmus,
36kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produktu izcelsme ir
37citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja nosaukums ir pareizs
38attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju,
39reģionu vai vietu.
404. Ja viena Puse sarunās ar trešo valsti ierosina aizsargāt
41minētās trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un
42attiecīgais nosaukums ir otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes
43norādes homonīms, par to informē otru Pusi un dod tai iespēju
44izteikt savas domas pirms aizsardzības piešķiršanas attiecīgajam
45nosaukumam.
465. Nekas šajā nolīgumā neuzliek pienākumu kādai no Pusēm
47aizsargāt otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura nav
48aizsargāta tās izcelsmes valstī vai kuras aizsardzība šajā valstī
49beidzas. Ja beidzas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība
50tās izcelsmes valstī, Puses par to informē viena otru. Šāda
51paziņošana norisinās saskaņā ar šā nolīguma 211. panta 3.
52punktu.
536. Nekas šajā nolīgumā neierobežo personas tiesības
54tirdzniecības gaitā izmantot savu vai savu priekšgājēju vārdu
55darījumdarbībā, izņemot gadījumus, ja šo vārdu izmanto tādā
56veidā, ka tiek maldināta sabiedrība.
1Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
2lietošanas tiesības
31. Saskaņā ar šo nolīgumu aizsargāta vārda komerciāla
4izmantošana lauksaimniecības produktiem, pārtikas produktiem,
5vīniem, aromatizētiem vīniem vai stipriem alkoholiskajiem
6dzērieniem, ievērojot atbilstošās specifikācijas, ir atļauta
7ikvienam.
82. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar
9šo nolīgumu, šādi aizsargāta nosaukuma izmantošana notiek bez
10lietotāju reģistrācijas un turpmākām maksām.
1Saistība ar preču zīmēm
21. Puses atsaka vai atzīst par spēkā neesošu tādas preču zīmes
3reģistrāciju, kas atbilst kādam no šā nolīguma 204. panta 1.
4punktā minētajiem gadījumiem, saistībā ar līdzīgu preču
5aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja attiecīgajā
6teritorijā pieteikums par preču zīmes reģistrāciju tiek iesniegts
7pēc dienas, kad iesniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
8reģistrēšanas pieteikums.
92. Attiecībā uz šā nolīguma 202. pantā minētajām ģeogrāfiskās
10izcelsmes norādēm reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas diena ir
11šā nolīguma spēkā stāšanās diena.
123. Attiecībā uz šā nolīguma 203. pantā minētajām ģeogrāfiskās
13izcelsmes norādēm reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas diena ir
14diena, kurā otrai Pusei nosūtīts pieprasījums aizsargāt
15ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
164. Pusēm nav pienākuma aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
17saskaņā ar šā nolīguma 203. pantu, ja, ņemot vērā raksturīgas vai
18plaši pazīstamas preču zīmes, aizsardzība var maldināt
19patērētājus par produkta patieso izcelsmi.
205. Neskarot šā panta 4. punktu, Puses aizsargā ģeogrāfiskās
21izcelsmes norādes arī tad, ja eksistē agrāka preču zīme. Agrāka
22preču zīme nozīmē preču zīmi, kuras izmantošana atbilst vienam no
23šā nolīguma 204. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, kas
24pieteikta reģistrācijai, reģistrēta vai nodibināta lietošanas
25ceļā, ja tādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vienas
26Puses teritorijā pirms dienas, kurā otrā Puse saskaņā ar šo
27nolīgumu iesniegusi pieteikumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes
28norādi. Šādu preču zīmi drīkst turpināt izmantot un atjaunināt,
29neraugoties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību ar
30noteikumu, ka Pušu tiesību aktos par preču zīmēm nav pamatojuma
31šo preču zīmi uzskatīt par spēkā neesošu vai atsaukt.
1Pārejas pasākumi
21 Produktus, kas ražoti un marķēti saskaņā ar valstu tiesību
3aktiem pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, bet neatbilst šā
4nolīguma prasībām, var turpināt pārdot līdz ir izpārdoti visi
5krājumi.
62. Produktus, kas saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem ražoti
7un marķēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas uzskaitītas
8zemāk 3. un 4. punktā, pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un pirms
9zemāk 3. un 4. punktā minēto termiņu beigām, taču neatbilst šā
10nolīguma prasībām, var turpināt pārdot tās Puses teritorijā, kurā
11ir produkta izcelsme, līdz ir izpārdoti visi krājumi.
123. Pārejas perioda laikā, kas ilgst 10 gadus no šā nolīguma
13stāšanās spēkā, aizsardzība saskaņā ar šo nolīgumu šādām ES puses
14ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm neliedz lietot šīs ģeogrāfiskās
15izcelsmes norādes, lai apzīmētu atsevišķus līdzīgus Ukrainas
16izcelsmes produktus vai norādītu uz tiem:
17a) Champagne,
18b) Cognac,
19c) Madeira,
20d) Porto,
21e) Jerez/Xérès/Sherry,
22f) Calvados,
23g) Grappa,
24h) Anis Português,
25i) Armagnac,
26j) Marsala,
27k) Malaga,
28l) Tokaj.
294. Pārejas periodā, kas ilgst septiņus gadus no šā nolīguma
30stāšanās spēkā, aizsardzība saskaņā ar šo nolīgumu šādām ES puses
31ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm neliedz lietot šīs ģeogrāfiskās
32izcelsmes norādes, lai apzīmētu atsevišķus līdzīgus Ukrainas
33izcelsmes produktus vai norādītu uz tiem:
34a) Parmigiano Reggiano,
35b) Roquefort,
36c) Feta
1Vispārīgie noteikumi
21. Šā nolīguma 202. un 203. pantā minēto produktu importu,
3eksportu un tirdzniecību veic atbilstīgi tās Puses teritorijā
4piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, kurā produktus laiž
5tirgū.
62. Jebkuru jautājumu, kas izriet no reģistrētas ģeogrāfiskās
7izcelsmes norādes produkta specifikācijām, izskata ĢIN
8apakškomitejā, ko izveido saskaņā ar šā nolīguma 211. pantu.
93. Saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes
10norādes reģistrāciju var atsaukt tikai tā Puse, kuras teritorijā
11ir produkta izcelsme.
124. Šajā apakšiedaļā minētā produkta specifikācija ir tā, kuru,
13tostarp arī tās grozījumus, apstiprinājušas tās Puses iestādes,
14kuras teritorijā ir produkta izcelsme.
1Sadarbība un pārredzamība
21. Puses vai nu tieši, vai saskaņā ar šā nolīguma 211. pantu
3izveidotās ĢIN apakškomitejas starpniecību uztur kontaktus visos
4jautājumos, kas saistīti ar šā nolīguma īstenošanu un darbību. Jo
5īpaši Puse var pieprasīt no otras Puses informāciju par produktu
6specifikācijām un to izmaiņām un kontroles noteikumu
7kontaktpunktiem.
82. Katra Puse publisko produktu specifikācijas vai to
9kopsavilkumu un - kontroles noteikumu sakarībā - kontaktpunktus,
10kuri atbilst otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas
11aizsargātas saskaņā ar šo nolīgumu.
1Apakškomiteja jautājumos par
2ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
31. Ar šo izveido Apakškomiteju jautājumos par ģeogrāfiskās
4izcelsmes norādēm (ĢIN apakškomiteja). Tā ziņo par savu darbību
5Asociācijas komitejai šā nolīguma 465. panta 4. punktā minētajā
6sastāvā. Lai uzraudzītu šā nolīguma īstenošanas gaitu un
7pastiprinātu sadarbību un dialogu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
8jomā, ĢIN apakškomitejā ir abu Pušu pārstāvji.
92. ĢIN apakškomiteja lēmumus pieņem vienprātīgi. Tā izstrādā
10savu reglamentu. Tā sanāk pēc vienas Puses pieprasījuma pārmaiņus
11Eiropas Savienībā un Ukrainā laikā, vietā un veidā (kas var
12ietvert videokonferenci), par ko Puses savstarpēji vienojas, bet
13ne vēlāk kā 90 dienas pēc pieprasījuma.
143. ĢIN apakškomiteja uzrauga arī šīs apakšiedaļas pareizu
15darbību un var izskatīt jebkuru jautājumu par tās īstenošanu un
16darbību. Konkrēti tās atbildības jomā ietilpst:
17a) grozījumi šā nolīguma XXII pielikuma A daļā attiecībā uz
18atsaucēm uz tiesību aktiem, ko piemēro Puses;
19b) grozījumi šā nolīguma XXII pielikuma B daļā attiecībā uz
20ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un kontroles
21elementiem;
22c) grozījumi šā nolīguma XXII pielikuma B daļā attiecībā uz
23kritērijiem iekļaušanai iebildumu procedūrā;
24d) grozījumi šā nolīguma XXII pielikuma C un D daļā attiecībā
25uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;
26e) informācijas apmaiņa par tiesību aktu izmaiņām un politikas
27virzību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un par jebkuru citu
28savstarpējas intereses jautājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
29jomā;
30f) apmainīšanās ar informāciju par ģeogrāfiskās izcelsmes
31norādēm, lai izvērtētu, vai būtu vajadzīga to aizsardzība saskaņā
32ar šo nolīgumu.
334. APAKŠIEDAĻA
34DIZAINPARAUGI
1Definīcijas
2Šajā nolīgumā:
3a) "dizainparaugs" ir visa ražojuma vai tā daļas
4izskats, kas radies no paša ražojuma un/vai tā rotājumu iezīmēm,
5jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras
6un/vai materiāla;
7b) "ražojums" ir rūpniecības vai amatnieka
8izstrādājums, ietverot, inter alia, daļas, kas paredzētas
9samontēšanai kompleksā ražojumā, iepakojumu, apdari, grafiskos
10simbolus un tipogrāfijas šriftus, bet izņemot
11datorprogrammas;
12c) "komplekss ražojums" ir ražojums, kurš sastāv no
13vairākām sastāvdaļām, ko var aizstāt un kas ļauj ražojumu izjaukt
14un no jauna samontēt.
1Aizsardzības prasības
21. ES puse un Ukraina nodrošina tādu neatkarīgi radītu
3dizainparaugu aizsardzību, kas ir jauni un pēc būtības
4individuāli.
52. Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir
6kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un par tādu, kam
7ir individuāla būtība:
8a) ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā,
9paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā;
10un
11b) ciktāl šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi
12atbilst novitātes un individuālas būtības prasībām.
133. Dizainparaugu uzskata par jaunu, ja sabiedrībai nav darīts
14pieejams identisks dizainparaugs, šādos gadījumos:
15a) attiecībā uz nereģistrētu dizainparaugu - pirms dienas, kad
16dizainparaugs, kura aizsardzību pieprasa, ir pirmo reizi darīts
17pieejams sabiedrībai;
18b) attiecībā uz reģistrētu dizainparaugu - pirms dienas, kad
19ir aizpildīts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz to
20dizainparaugu, kura aizsardzību pieprasa, vai, ja attiecina
21prioritāti, pirms prioritātes dienas.
22Dizainparaugus uzskata par identiskiem, ja to iezīmes atšķiras
23tikai nebūtiski.
244. Uzskata, ka dizainparaugam ir individuāla būtība, ja
25vispārējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras
26no vispārējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš cits
27dizainparaugs, kurš ir darīts pieejams sabiedrībai, šādos
28gadījumos:
29a) attiecībā uz nereģistrētu dizainparaugu - pirms dienas, kad
30dizainparaugs, kura aizsardzību pieprasa, ir pirmo reizi darīts
31pieejams sabiedrībai;
32b) attiecībā uz reģistrētu dizainparaugu - pirms dienas, kad
33ir aizpildīts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz to
34dizainparaugu, kura aizsardzību pieprasa, vai, ja attiecina
35prioritāti, pirms prioritātes dienas.
36Novērtējot individuālo būtību, ņem vērā dizainparauga autora
37radošo pieeju, izveidojot dizainparaugu.
385. Dizainparaugus aizsargā ar reģistrāciju, un tie dod to
39turētājiem ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šo pantu. Sabiedrībai
40pieejami nereģistrēti dizainparaugi dod tās pašas ekskluzīvās
41tiesības, bet vienīgi tad, ja apstrīdētā izmantošana notiek
42aizsargātā dizainparauga kopēšanas rezultātā.
436. Uzskata, ka dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai,
44ja tas ir publicēts pēc reģistrācijas vai citādi, vai izstādīts,
45izmantots tirdzniecībā vai citādi nodots atklātībai, izņemot, ja
46par šiem notikumiem parastā darījumdarbības gaitā praktiski nav
47varējis uzzināt personu loks, kas specializējušās attiecīgajā
48nozarē un darbojas teritorijā, kurā ir celta prasība par
49aizsardzību, pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas
50vai, ja ir celta prasība par prioritāti, pirms prioritātes
51dienas. Nereģistrēta dizainparauga aizsardzības gadījumā uzskata,
52ka dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai, ja tas ir
53publicēts, izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi nodots
54atklātībai tādā veidā, ka par šiem notikumiem parastā
55darījumdarbības gaitā varēja uzzināt personu loks, kas
56specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas teritorijā, kurā
57ir celta prasība par aizsardzību.
58Dizainparaugu tomēr neuzskata par darītu pieejamu sabiedrībai
59tikai tādēļ, ka tas ir atklāts trešai personai ar tieši vai
60netieši izteiktu konfidencialitātes nosacījumu.
617. Piemērojot šā panta 3. un 4. punktu, nodošanu atklātībai
62neņem vērā, ja dizainparaugu, kura aizsardzību pieprasa
63atbilstīgi reģistrēta dizainparauga tiesībām, sabiedrībai
64pieejamu ir darījis:
65a) dizainparauga autors, viņa tiesību pārņēmējs vai trešā
66persona dizainparauga autora vai viņa tiesību pārņēmēja sniegtās
67informācijas vai veiktās darbības rezultātā; un
68b) divpadsmit mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas
69dienas vai, ja ir celta prasība par prioritāti, pirms prioritātes
70dienas.
718. Šā panta 7. punktu piemēro arī tad, ja dizainparaugs ir
72darīts pieejams sabiedrībai ļaunprātīgas rīcības dēļ pret
73dizainparauga autoru vai viņa tiesību pārņēmēju.
1Aizsardzības termiņš
21. Pēc reģistrācijas ES pusē un Ukrainā pieejamās aizsardzības
3termiņš ir vismaz pieci gadi. Tiesību īpašnieks var likt atjaunot
4aizsardzības termiņu uz vienu vai vairākiem piecu gadu ilgiem
5laikposmiem, līdz maksimālajam termiņam - 25 gadi no pieteikuma
6iesniegšanas datuma.
72. Aizsardzības termiņš, kas nereģistrētiem dizainparaugiem
8pieejams ES pusē un Ukrainā ilgst vismaz trīs gadus no dienas,
9kad dizainparaugs nodots atklātībai vienas Puses teritorijā.
1Spēkā neesamība vai reģistrācijas
2atteikums
31. ES puse un Ukraina var noteikt, ka dizainparauga
4reģistrāciju atsaka vai pēc reģistrācijas to pasludina par spēkā
5neesošu, tikai pamatojoties uz nopietniem iemesliem šādos
6gadījumos:
7a) ja dizainparaugs neatbilst šā nolīguma 212. panta a)
8apakšpunkta definīcijai;
9b) ja tas neatbilst prasībām šā nolīguma 213. un 217. pantā
10(3., 4. un 5. punkts);
11c) ja saskaņā ar tiesas nolēmumu tiesību īpašniekam nav
12tiesību uz dizainparaugu;
13d) ja dizainparaugs ir pretrunā ar iepriekšēju dizainparaugu,
14kas ir darīts pieejams sabiedrībai pēc pieteikuma iesniegšanas
15dienas, vai, ja pieprasīta prioritāte, pēc dizainparauga
16prioritātes dienas, un kas ir aizsargāts no dienas, kas ir pirms
17minētās dienas, ar reģistrētu dizainparaugu vai dizainparauga
18pieteikumu;
19e) ja kāda atšķirības zīme ir izmantota kādā vēlākā
20dizainparaugā un attiecīgās Puses tiesību akti, kas reglamentē
21minēto zīmi, piešķir zīmes tiesību īpašniekam tiesības aizliegt
22šādu izmantošanu;
23f) ja dizainparaugā ir neatļauti izmantots darbs, kas ir
24aizsargāts saskaņā ar attiecīgās Puses autortiesību likumu;
25g) ja dizainparaugā neatbilstīgi izmantots jebkurš Parīzes
26Konvencijas 6. ter pantā uzskaitīts priekšmets vai
27simbols, emblēma un ģerbonis, kas nav ietverts minētajā 6.
28ter pantā, un kuri attiecīgās Puses teritorijā ir īpašu
29sabiedrības interešu lokā.
30Šis punkts neskar Pušu tiesības noteikt formālas prasības
31dizainparaugu pieteikumiem.
322. Kā alternatīvu spēkā neesamībai Puse var noteikt, ka
33dizainparaugam, ko uz šā panta 1. punktā minēto iemeslu pamata
34var pasludināt par spēkā neesošu, var ierobežot tā
35izmantošanu.
1Piešķirtās tiesības
2Aizsargāta dizainparauga īpašniekam ir vismaz ekskluzīvas
3tiesības to lietot un neļaut to lietot trešām personām bez savas
4piekrišanas, jo īpaši, izgatavot, piedāvāt, piedāvāt tirgū,
5importēt, eksportēt vai lietot produktu, kurā ir ietverts
6dizainparaugs vai kuram to pielieto, vai veidot šāda produkta
7krājumus minētajos nolūkos.
1Izņēmumi
21. Tiesības, kas reģistrējot piešķirtas ar dizainparauga
3tiesībām, neīsteno attiecībā uz:
4a) darbībām, ko veic privātām vajadzībām un nekomerciālos
5nolūkos;
6b) darbībām, kas veiktas eksperimentālos nolūkos;
7c) reproducēšanas darbībām citēšanas vai mācīšanas nolūkos ar
8nosacījumu, ka šādas darbības ir saderīgas ar godīgas
9tirdzniecības praksi un pārmērīgi netraucē dizainparauga normālu
10izmantošanu, un ka ir minēts reproducēšanas avots.
112. Turklāt tiesības, kas reģistrējot piešķirtas ar
12dizainparauga tiesībām, neīsteno attiecībā uz:
13a) citā valstī reģistrētu kuģu un gaisa kuģu aprīkojumu, ja
14tie uz laiku iebrauc attiecīgās Puses teritorijā;
15b) attiecīgās Puses importētām rezerves daļām un piederumiem
16šādu kuģu un gaisa kuģu remontam;
17c) šādu kuģu un gaisa kuģu remontu.
183. Dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata
19iezīmēm, ko nosaka tikai ražojuma tehniskā funkcija.
204. Dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata
21iezīmēm, kas ir noteikti jāreproducē to precīzā formā un izmēros,
22lai ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir
23pielietots, mehāniski pievienotu vai ievietotu, novietotu ap to
24vai novietotu pretī citam ražojumam, tā lai abi ražojumi varētu
25funkcionēt.
265. Dizainparauga tiesības neattiecas uz dizainparaugiem, kas
27ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles
28principiem.
1Attiecības ar autortiesībām
2Dizainparaugam, kuru aizsargā dizainparauga tiesības, kas
3reģistrēts kādā no Pusēm saskaņā ar šo apakšiedaļu, ir arī
4tiesības uz aizsardzību atbilstīgi minētās Puses autortiesību
5tiesību aktiem, sākot ar dienu, kurā dizainparaugs ir radīts vai
6fiksēts jebkādā veidā. Kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem,
7ietverot prasīto oriģinalitātes līmeni, šādu aizsardzību piešķir,
8nosaka katra Puse.
95. APAKŠIEDAĻA
10PATENTI
1Patenti un sabiedrības veselība
21. Puses atzīst PTO Ministru konferencē 2001. gada 14.
3novembrī pieņemtās Deklarācijas par TRIPS nolīgumu un
4sabiedrības veselību (turpmāk - Dohas Deklarācija) nozīmi.
5Interpretējot un īstenojot tiesības un pienākumus saskaņā ar šo
6nodaļu, Puses nodrošina, ka tiek ievērota Dohas Deklarācija.
72. Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta
8lēmumu par Dohas Deklarācijas 6. punktu un veicina tā
9īstenošanu.
1Papildu aizsardzības
2sertifikāts
31. Puses atzīst, ka zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem,
4kurus to attiecīgajās teritorijās aizsargā patents, pirms to
5piedāvāšanas to attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu
6atļaujas piešķiršanas procedūru. Tās atzīst, ka laikposms, kas
7paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz pirmajai atļaujai
8laist zāles vai augu aizsardzības līdzekļus attiecīgajā tirgū, kā
9tie šajā nolūkā definēti attiecīgajos tiesību aktos, var saīsināt
10patenta efektīvas aizsardzības laikposmu.
112. Puses paredz papildus aizsardzības termiņu zālēm vai augu
12aizsardzības līdzekļiem, ko aizsargā ar patentu un kam piemēro
13administratīvo atļaujas izsniegšanas procedūru, un šis papildu
14termiņš ir vienāds ar laikposmu, kas minēts 1. punktā, atņemot
15piecus gadus.
163. Attiecībā uz zālēm, kurām veikti pediatriski pētījumi un šo
17pētījumu rezultāti ir atspoguļoti zāļu informācijā, Puses paredz
18šā panta 2. punktā minētā aizsardzības termiņa pagarinājumu par
19papildus sešiem mēnešiem.
1Biotehnoloģisko izgudrojumu
2aizsardzība
31. Puses aizsargā biotehnoloģiskos izgudrojumus saskaņā ar
4valsts patentu tiesībām. Vajadzības gadījumā tās koriģē savas
5patentu tiesības, lai ņemtu vērā šā nolīguma noteikumus. Šis
6pants neskar Pušu saistības saskaņā ar starptautiskajiem
7nolīgumiem un jo īpaši TRIPS nolīgumu un 1992. gada
8Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (turpmāk -KBD).
92. Šajā apakšiedaļā:
10a) "bioloģiskais materiāls" ir materiāls, kas satur
11ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats vairoties vai ko var
12pavairot bioloģiskā sistēmā;
13b) "mikrobioloģiskais process" ir process, kurā
14iesaistīts vai kura rezultātā rodas mikrobioloģisks materiāls,
15vai kurš veikts ar mikrobioloģisku materiālu.
163. Šajā nolīgumā: izgudrojumi, kuri ir jauni, kuri ietver sevī
17izgudrojuma līmeni un kurus var izmantot rūpnieciski, ir
18patentējami, pat ja tie saistīti ar produktu, kas sastāv vai kas
19satur bioloģisku materiālu vai procesu, ar kura palīdzību ražo,
20apstrādā vai izmanto bioloģisku materiālu.
21Bioloģisks materiāls, kurš ir izdalīts no tā dabīgās vides vai
22kurš saražots ar tehniska procesa palīdzību, var būt izgudrojuma
23objekts, pat ja tas iepriekš bija sastopams dabā.
24Elements, kas izdalīts no cilvēka ķermeņa vai citādi iegūts
25tehniskā procesā, ietverot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, var
26veidot patentējamu izgudrojumu, pat ja šā elementa struktūra ir
27identiska dabīgam elementam. Patenta pieteikumā ir jānorāda gēna
28sekvences vai daļējas sekvences rūpnieciskā izmantošana.
294. Nav patentējamas:
30a) augu un dzīvnieku šķirnes;
31b) pēc savas būtības bioloģiski augu un dzīvnieku ražošanas
32procesi;
33c) cilvēka ķermenis dažādajās tā veidošanās un attīstības
34stadijās un vienkārša kāda tā elementu atklāšana, ietverot gēna
35sekvenci vai daļēju sekvenci.
36Izgudrojumi, kas saistīti ar augiem vai dzīvniekiem, ir
37patentējami, ja izgudrojuma tehniskās īstenošanas iespējas
38neaprobežojas ar kādu konkrētu augu vai dzīvnieku šķirni. Šā
39punkta b) apakšpunkts neierobežo tādu izgudrojumu patentspēju,
40kuri saistīti ar mikrobioloģisku vai citu tehnisku procesu vai
41šādā procesā iegūtu produktu.
425. Izgudrojumus uzskata par nepatentējamiem, ja to komerciālā
43izmantošana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības
44morālei; tomēr izmantošanu neuzskata par neatbilstīgu tādēļ vien,
45ka to aizliedz tiesību akts. Jo īpaši nav patentējami:
46a) cilvēka klonēšanas procesi;
47b) cilvēka ģenētiskās informācijas struktūru ģenētiskās
48identitātes modificēšanas procesi;
49c) cilvēka embrija izmantošana rūpnieciskiem vai komerciāliem
50mērķiem;
51d) dzīvnieku ģenētiskās identitātes modificēšanas procesi, kas
52tiem var sagādāt ciešanas, nedodot būtisku medicīnisku labumu
53cilvēkiem vai dzīvniekiem, un arī šādos procesos iegūti
54dzīvnieki.
556. Aizsardzība, ko patents piešķir bioloģiskam materiālam,
56kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas uz
57jebkādu bioloģisko materiālu, kas iegūts no šā bioloģiskā
58materiāla pavairošanas ceļā identiskā vai atšķirīgā veidā un kam
59piemīt tās pašas pazīmes.
607. Aizsardzība, ko patents piešķir procesam, kurš ļauj
61apstrādāt bioloģisku materiālu, kam izgudrojuma rezultātā piemīt
62īpašas pazīmes, attiecas arī uz bioloģisku materiālu, kas tieši
63iegūts šādā procesā, un uz jebkuru citu bioloģisku materiālu,
64kuru iegūst no tieši iegūtā bioloģiskā materiāla, pavairojot
65identiskā vai atšķirīgā veidā, un kuram piemīt tās pašas
66pazīmes.
678. Aizsardzība, ko patents piešķir produktam, kurā ietilpst
68vai kurš sastāv no ģenētiskas informācijas, attiecas arī uz visu
69materiālu, izņemot to, kas paredzēts šā panta 4. punkta c)
70apakšpunktā, kurā iekļauts produkts un kurš satur ģenētisko
71informāciju un veic savu funkciju.
729. Aizsardzība, kas minēta šā panta 7. un 8. punktā,
73neattiecas uz bioloģisku materiālu, kas iegūts no tāda bioloģiskā
74materiāla audzēšanas vai pavairošanas, kuru Puses teritorijā laiž
75tirgū patenta īpašnieks vai ko laiž tirgū ar viņa piekrišanu, ja
76pavairošana noteikti izriet no tās izmantošanas, kurai
77bioloģiskais materiāls tika pārdots, ar noteikumu, ka iegūto
78materiālu pēc tam neizmanto citai audzēšanai vai
79pavairošanai.
8010. Atkāpjoties no šā panta 7. un 8. punkta, ja patenta
81īpašnieks vai kāds cits ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā
82veidā realizē lauksaimniekam augu pavairošanas materiālu
83izmantošanai lauksaimniecībā, tas nozīmē, ka lauksaimnieks ar šo
84saņem atļauju izmantot savas ražas produktu audzēšanai vai
85pavairošanai paša saimniecībā. Šīs atkāpes apmērs un nosacījumi
86atbilst nosacījumiem, kas Pušu likumos, noteikumos un praksē
87paredzēti attiecībā uz augu šķirņu tiesībām.
88Atkāpjoties no šā panta 7. un 8. punkta, ja patenta īpašnieks
89vai kāds cits ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā veidā
90realizē lauksaimniekam vaislas dzīvniekus vai citu dzīvnieku
91reproduktīvo materiālu, tas nozīmē, ka lauksaimnieks ar šo saņem
92atļauju izmantot ar patentu aizsargātos mājdzīvniekus
93lauksaimnieciskiem mērķiem. Tas ietver sevī dzīvnieka vai cita
94dzīvnieku reproduktīvā materiāla piedāvāšanu tādiem mērķiem, lai
95veiktu lauksaimnieciskās darbības, bet ne pārdošanu saskaņā ar
96komerciālu pavairošanu vai tās nolūkā. Iepriekš paredzētās
97atkāpes apmēru un nosacījumus nosaka valstu likumi, noteikumi un
98prakse.
9911. Puses paredz piespiedu pretlicencēšanu šādos
100gadījumos:
101a) ja selekcionārs nevar iegūt vai izmantot tiesības uz augu
102šķirni, nepārkāpjot agrāku patentu, viņš var pieteikties uz
103piespiedu licenci ar patentu aizsargātā izgudrojuma neekskluzīvai
104izmantošanai tiktāl, ciktāl licence vajadzīga, lai izmantotu
105aizsargājamu augu šķirni, veicot attiecīgu honorāra maksājumu.
106Puses paredz, ka šādas licences piešķiršanas gadījumā patenta
107īpašniekam ir tiesības pretendēt uz pretlicenci ar pamatotiem
108aizsargātās šķirnes izmantošanas nosacījumiem;
109b) ja biotehnoloģiska izgudrojuma patenta īpašnieks nevar to
110izmantot, nepārkāpjot agrākas tiesības uz augu šķirni, viņš var
111pieteikties uz piespiedu licenci neekskluzīvai tās augu šķirnes
112izmantošanai, ko aizsargā minētās tiesības, veicot attiecīgu
113honorāra maksājumu. Puses paredz, ka šādas licences piešķiršanas
114gadījumā tiesību uz šķirni īpašniekam ir tiesības pretendēt uz
115pretlicenci ar pamatotiem aizsargātā izgudrojuma
116nosacījumiem.
11712. Šā panta 11. punktā minēto licenču pieprasītājiem
118jāpierāda, ka:
119a) viņi bez panākumiem ir pieteikušies īpašniekam, kam pieder
120patents vai tiesības uz augu šķirni, lai iegūtu līgumisku
121licenci;
122b) augu šķirne vai izgudrojums ietver sevī nozīmīgu tehnisku
123progresu ar ievērojamu ekonomisko nozīmi salīdzinājumā ar patentā
124pieteikto izgudrojumu vai aizsargāto augu šķirni.
1Datu, kas iesniegti, lai saņemtu
2atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, aizsardzība
31. Puses īsteno vispusīgu sistēmu, kas garantē tādu datu
4konfidencialitāti un neizpaušanu, kas iesniegti, lai saņemtu
5atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, un neatsaukšanos uz tiem.
62. Šajā nolūkā, ja Puse pieprasa iesniegt izmēģinājumu datus
7vai pētījumus par zāļu drošumu un iedarbīgumu pirms atļaujas
8piešķiršanas šādu zāļu tirdzniecībai, Puse vismaz piecus gadus no
9pirmā apstiprinājuma dienas minētajā Pusē neatļauj citiem
10pieteicējiem tirgot to pašu vai līdzīgu produktu, pamatojoties uz
11tirdzniecības atļauju, kas piešķirta pieteicējam, kas iesniedzis
12izmēģinājuma datus vai pētījumus, izņemot, ja pieteicējs, kas
13iesniedzis izmēģinājuma datus vai pētījumu, dod piekrišanu. Šajā
14termiņā izmēģinājuma datus vai pētījumus, ko iesniedz pirmajai
15apstiprināšanai, neizmantos neviena turpmāka pieteicēja labā, kas
16vēlas iegūt tirdzniecības atļauju zālēm, izņemot, ja pirmais
17pieteicējs nepārprotami dod savu piekrišanu.
183. Ukraina saskaņo savus tiesību aktus par datu aizsardzību
19saistībā ar zālēm ar ES tiesību aktiem, par konkrētu saskaņošanas
20datumu lemj Tirdzniecības komiteja.
1Datu aizsardzība saistībā ar augu
2aizsardzības līdzekļiem
31. Puses pirms atļaujas izsniegšanas augu aizsardzības
4līdzekļu laišanai tirgū nosaka drošuma un iedarbīguma
5prasības.
62. Puses atzīst pagaidu tiesības tāda izmēģinājuma vai
7pētījuma ziņojuma īpašniekam, kas pirmo reizi iesniegts, lai
8saņemtu augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju. Šajā
9termiņā izmēģinājuma vai pētījuma ziņojumu neizmantos nevienas
10citas personas labā, kas vēlas iegūt augu aizsardzības līdzekļa
11tirdzniecības atļauju, izņemot, ja pirmais īpašnieks nepārprotami
12dod savu piekrišanu. Šādas tiesības turpmāk tiek sauktas par
13"datu aizsardzību".
143. Puses paredz nosacījumus, kuri jāievēro izmēģinājumā vai
15pētījuma ziņojumā.
164. Datu aizsardzības termiņš ir vismaz 10 gadi, sākot no
17dienas, kad attiecīgā Puse izsniegusi pirmo atļauju. Puses var
18lemt par aizsardzības termiņa pagarināšanu zema riska augu
19aizsardzības līdzekļiem. Šādā gadījumā termiņu var pagarināt līdz
2013 gadiem.
215. Puses var nolemt, ka šos termiņus pagarina katram šauras
22lietošanas atļaujas pagarinājumam37. Šādā gadījumā
23datu aizsardzības kopējais termiņš nevar pārsniegt 13 gadus vai
24zema riska augu aizsardzības līdzekļiem - 15 gadus.
256. Izmēģinājumu vai pētījumu aizsargā arī tad, ja tas bijis
26vajadzīgs atļaujas atjaunošanai vai pārskatīšanai. Šādos
27gadījumos datu aizsardzības termiņš ir 30 mēneši.
287. Puses paredzēs noteikumus, lai izvairītos no dubultiem
29izmēģinājumiem ar mugurkaulniekiem. Jebkurš pieteikuma
30iesniedzējs, kas vēlas veikt izmēģinājumus un pētījumus, kuros
31iesaistīti mugurkaulnieki, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai
32pārliecinātos, vai šādi izmēģinājumi vai pētījumi jau ir veikti
33vai sākti.
348. Jaunais pieteikuma iesniedzējs un attiecīgo atļauju
35turētājs vai turētāji dara visu iespējamo, lai nodrošinātu
36apmaiņu ar tādu izmēģinājumu un pētījumu, kuros iesaistīti
37mugurkaulnieki, rezultātiem. Izmaksas par izmēģinājumu un
38pētījumu rezultātu apmaiņu nosaka taisnīgi, pārredzami un bez
39diskriminācijas. Jaunajam iesniedzējam jāpiedalās izmaksu segšanā
40vienīgi attiecībā uz to informāciju, kas viņam jāiesniedz, lai
41izpildītu atļaujas saņemšanas prasības.
429. Ja jaunais pieteikuma iesniedzējs un augu aizsardzības
43līdzekļu attiecīgās atļaujas turētājs vai turētāji nevar
44vienoties par izmēģinājumu ar mugurkaulniekiem un pētījumu
45rezultātu apmaiņu, jaunais pieteicējs informē Pusi.
4610. Nespēja vienoties neliedz attiecīgajai Pusei izmantot
47izmēģinājuma un pētījuma, kurā iesaistīti mugurkaulnieki,
48ziņojumus jaunā pieteicēja pieteikuma izskatīšanai.
4911. Attiecīgās atļaujas turētājs vai turētāji var celt prasību
50pret jauno pieteikuma iesniedzēju par taisnīgu izmaksu atlīdzību.
51Attiecīgā Puse var virzīt iesaistītās personas uz jautājuma
52izšķiršanu oficiālā un saistošā šķīrējtiesā, ko pārvalda saskaņā
53ar valstu tiesībām.
546. APAKŠIEDAĻA
55PUSVADĪTĀJU IZSTRĀDĀJUMU
56TOPOGRĀFIJA
1Definīcijas
2Šajā apakšiedaļā:
3a) "pusvadītāju izstrādājums" ir galīgais
4izstrādājums vai tā starpprodukts,
5kas sastāv no materiāla struktūras, kura ietver pusvadītāja
6materiāla slāni, un kam ir viens vai vairāki citi slāņi, kuri
7sastāv no vadoša, izolējoša vai pusvadoša materiāla, un slāņi ir
8sakārtoti iepriekš noteiktā trīsdimensiju struktūrā, un kas ir
9paredzēts tikai elektroniskas funkcijas veikšanai vai kopā ar
10citām funkcijām;
11b) pusvadītāja "topogrāfija" ir savstarpēji saistītu
12attēlu kopums neatkarīgi no to fiksēšanas vai kodēšanas
13veida,
14kas attēlo slāņu, no kuriem pusvadītāja izstrādājums sastāv,
15trīsdimensiju struktūru; un attēli ir tā saistīti, ka katrs
16attēls attēlo pusvadītāja izstrādājuma virsmas struktūru vai
17struktūras daļu kādā tā izgatavošanas posmā;
18c) "komerciālā izmantošana" ir pārdošana, noma,
19iznomāšana vai jebkura cita komercizplatīšanas metode vai
20piedāvājums ar šo mērķi. Taču šā nolīguma 227. panta nolūkos
21komerciāla izmantošana neietver konfidenciālu izmantošanu tādā
22apmērā, ka nenotiek nekāda turpmāka izplatīšana trešām
23personām.
1Aizsardzības prasības
21. Puses aizsargā pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas,
3pieņemot tiesību aktus, kas piešķir ekskluzīvas tiesības saskaņā
4ar šā panta noteikumiem.
52. Puses paredz, ka pusvadītāju izstrādājuma topogrāfiju
6aizsargā, ciktāl tā atbilst nosacījumiem, ka tā ir sava autora
7garīgā darba rezultāts un nav izplatīta pusvadītāju rūpniecībā.
8Ja pusvadītāju izstrādājuma topogrāfija sastāv no sastāvdaļām,
9kas ir izplatītas pusvadītāju rūpniecībā, to aizsargā tikai tādā
10mērā, kādā šo sastāvdaļu apvienojums savā kopumā atbilst iepriekš
11minētajiem nosacījumiem.
1Ekskluzīvas tiesības
21. Ekskluzīvās tiesības, kas minētas šā nolīguma 225. panta 1.
3punktā, ietver tiesības atļaut vai aizliegt šādas darbības:
4a) reproducēt topogrāfiju, ciktāl tā ir aizsargāta saskaņā ar
5šā nolīguma 225. panta 2. punktu;
6b) komerciāli izmantot vai šajā nolūkā importēt topogrāfiju
7vai pusvadītāju izstrādājumu, kas ir izgatavots, izmantojot šo
8topogrāfiju.
92. Ekskluzīvās tiesības, kas minētas šā panta 1. punkta a)
10apakšpunktā, nepiemēro pašas topogrāfijas vai topogrāfijā
11ietverto priekšstatu, procesu, sistēmu vai tehniku reproducēšanai
12analīzes, novērtēšanas vai mācīšanas nolūkiem.
133 Ekskluzīvās tiesības, kas minētas šā panta 1. punktā, nav
14paplašināmas uz jebkuru šādu darbību attiecībā uz topogrāfiju,
15kas atbilst šā nolīguma 225. panta 2. punkta prasībām un kas ir
16radīta, pamatojoties uz citas topogrāfijas analīzi un
17novērtējumu, kurš veikts atbilstīgi šā panta 2. punktam.
184. Ekskluzīvās tiesības atļaut vai aizliegt darbības, kas
19minētas šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro darbībām,
20kuras veiktas pēc tam, kad topogrāfija vai pusvadītāja
21izstrādājums ir likumīgi piedāvāti tirgū.
1Aizsardzības termiņš
2Ekskluzīvās tiesības ilgst vismaz 10 gadus pēc tam, kad
3topogrāfija pirmoreiz komerciāli izmantota kaut kur pasaulē, vai,
4ja reģistrācija ir ekskluzīvo tiesību rašanās vai piemērošanas
5turpinājuma nosacījums, - 10 gadus pēc agrākās no šādām
6dienām:
7a) kalendāra gada beigām, kurā topogrāfija pirmoreiz
8komerciāli izmantota kaut kur pasaulē;
9b) kalendāra gada beigām, kurā noteiktā veidā ir iesniegts
10reģistrācijas pieteikums.
117. APAKŠIEDAĻA
12CITI NOTEIKUMI
1Augu šķirnes
2Puses sadarbojas, lai veicinātu un stiprinātu augu šķirņu
3aizsardzības tiesības saskaņā ar 1961. gada Starptautisko
4konvenciju par jaunu augu sugu aizsardzību, kas pārskatīta 1972.
5gada 10. novembrī, 1978. gada 23. oktobrī un 1991. gada 19. martā
6Ženēvā, ietverot dispozitīvo izņēmumu par selekcionāru tiesībām,
7kas paredzēts minētās konvencijas 15.2. pantā.
1Ģenētiskie resursi, tradicionālās
2zināšanas un folklora
31. Puses atbilstīgi saviem tiesību aktiem ievēro, saudzē un
4saglabā iedzimto un vietējo kopienu ar tradicionālo dzīvesveidu
5zināšanas, jaunradi un ieražas, kas attiecas uz bioloģiskās
6daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un veicina
7to plašāku izmantošanu, iesaistot un atzīstot šādu zināšanu
8turētājus, jaunrades veidotājus un ieražu kopējus, un sekmē šādu
9zināšanu, jaunrades un ieražu izmantošanas rezultātā iegūto
10labumu taisnīgu sadali.
112. Puses atzīst, cik svarīgi ir veikt piemērotus pasākumus
12atbilstīgi valsts tiesību aktiem, lai saglabātu tradicionālās
13zināšanas, un vienojas turpināt izstrādāt starptautiski
14saskaņotus sui generis modeļus tradicionālo zināšanu
15tiesiskai aizsardzībai.
163. Puses vienojas, ka šīs apakšiedaļas un KBD noteikumus par
17intelektuālo īpašumu īsteno, savstarpēji vienai otru
18atbalstot.
194. Puses vienojas regulāri apmainīties ar viedokļiem un
20informāciju par attiecīgām daudzpusējām apspriedēm.
213. IEDAĻA
22INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU
23IZPILDE
1Vispārīgi pienākumi
21. Abas Puses apstiprina savas saistības saskaņā ar TRIPS
3nolīgumu un jo īpaši tā III daļu, un paredz šādus
4papildpasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, kas
5nepieciešami, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību
6izpildi38. Minētie pasākumi, kārtība un aizsardzības
7līdzekļi ir taisnīgi un atbilstīgi un nav nevajadzīgi sarežģīti
8vai dārgi, un tie nav īstenojami nepiemērotos termiņos vai ar
9nepamatotu kavēšanos.
102. Pasākumi un aizsardzības līdzekļi ir arī efektīvi, samērīgi
11un preventīvi, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu
12radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos
13neizmanto ļaunprātīgi.
1Tiesīgie prasītāji
21. Puses par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un
3TRIPS nolīguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un
4aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst:
5a) intelektuālā īpašuma tiesību subjektus saskaņā ar
6piemērojamo tiesību aktu noteikumiem;
7b) visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot šīs
8tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to pieļauj piemērojamo
9tiesību aktu noteikumi un saskaņā ar tiem;
10c) profesionālās aizstāvības iestādes, ko regulāri atzīst par
11tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību
12subjektus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi un
13saskaņā ar tiem.
142. Puses par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un
15TRIPS nolīguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un
16aizsardzības līdzekļu piemērošanu, var atzīt intelektuālā īpašuma
17mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma struktūrām, ko regulāri
18atzīst par tiesīgām pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību
19turētājus, ciktāl to pieļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi,
20un saskaņā ar tiem.
211. APAKŠIEDAĻA
22CIVILTIESISKIE PASĀKUMI, PROCEDŪRAS
23UN TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI
1Pieņēmums par autortiesībām vai
2īpašuma tiesībām
3Puses atzīst, ka šajā nolīgumā paredzēto pasākumu, procedūru
4un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas nolūkos:
5a) lai literāra vai mākslas darba autoru, ja vien nav
6pierādījumu par pretējo, uzskatītu par autoru, kas tādēļ ir arī
7tiesīgs uzsākt tiesvedību pret iespējamo pārkāpēju, ir
8pietiekami, ka viņa(-s) vārds ierastā veidā tiek minēts darbā vai
9uz tā;
10b) noteikumu saskaņā ar šā panta a) punktā, mutatis
11mutandis piemēro blakustiesību subjektiem attiecībā uz to
12aizsargāto objektu.
1Pierādījumi
21. Ja Puse ir sniegusi pietiekoši daudz pierādījumu, lai
3pamatotu savas prasības, un, pamatojot savas prasības, ir
4norādījusi uz pierādījumiem, ko kontrolē pretējā Puse, Pušu tiesu
5varas iestādēm ir tiesības pieprasīt, lai pretējā Puse uzrādītu
6šos pierādījumus atbilstoši nosacījumiem, kas nodrošina
7konfidenciālas informācijas aizsardzību.
82. Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, ja intelektuālā
9īpašuma tiesību pārkāpums izdarīts komerciālos nolūkos, Puses
10veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai kompetentās tiesu iestādes
11attiecīgā gadījumā un saņemot iesniegumu, var pieprasīt pretējās
12Puses rīcībā esošos banku, finanšu vai tirdzniecības dokumentus,
13ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.
1Pasākumi pierādījumu
2saglabāšanai
31. Puses nodrošina, ka pat pirms tiesvedības uzsākšanas kādā
4lietā kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no Puses,
5kas ir sniegusi tai pieejamus pierādījumus, lai pamatotu
6apgalvojumu, ka tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas
7vai drīzumā tiks pārkāptas, var noteikt ātrus un efektīvus
8pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus
9attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas
10informācijas aizsardzības prasības. Šādi pasākumi var ietvert
11iespējamo kontrafakta preču un attiecīgā gadījumā to materiālu un
12darbarīku, ko izmanto šo preču ražošanai un/vai izplatīšanai, kā
13arī ar minētajām precēm saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu,
14ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu. Šos pasākumus veic,
15vajadzības gadījumā neuzklausot otru Pusi, jo īpaši tad, ja
16kavēšanās var radīt nelabojamu kaitējumu tiesību subjektam vai ja
17pastāv uzskatāms risks, ka pierādījumi var tikt iznīcināti.
182. Puses nodrošina, ka pasākumus pierādījumu saglabāšanai
19atceļ vai citādi izbeidz to darbību pēc atbildētāja pieprasījuma,
20neskarot tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ko var pieprasīt, ja
21pieteikuma iesniedzējs saprātīgā termiņā neuzsāk tiesvedību
22lietas izskatīšanai pēc būtības attiecīgā tiesu iestādē.
1Tiesības uz informāciju
21. Puses nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās
3tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību
4pārkāpumu, un, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var
5pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi
6un izplatīšanas tīkliem, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma
7tiesības, sniedz pārkāpējs un/vai cita persona:
8a) par kuru konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces
9komerciālai darbībai raksturīgā daudzumā;
10b) par kuru konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus
11komerciālā mērogā;
12c) par kuru ir konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā
13daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās
14vai
15d) kuru šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētās personas
16ir norādījušas kā personu, kas iesaistīta attiecīgo preču
17producēšanā, ražošanā vai izplatīšanā vai attiecīgo pakalpojumu
18sniegšanā.
192. Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver:
20a) attiecīgo preču vai pakalpojumu producentu, ražotāju,
21izplatītāju, piegādātāju un citu bijušo preču vai pakalpojumu
22turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos
23vairumtirgotājus un mazumtirgotājus;
24b) informāciju par izgatavotājiem, ražotājiem, piegādātājiem,
25saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta
26par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.
273. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību
28normas, kas:
29a) dod tiesību subjektam tiesības saņemt plašāku
30informāciju;
31b) reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas
32izmantošanu civilajā tiesvedībā vai kriminālprocesā;
33c) reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu
34izmantošanu;
35d) paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas
36piespiestu šā panta 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās
37tuvi radinieki ir ņēmuši dalību intelektuālā īpašuma tiesību
38pārkāpumā;
39e) reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes
40konfidencialitātes aizsardzību.
1Pagaidu un piesardzības
2pasākumi
31. Puses nodrošina, ka pēc iesniedzēja pieprasījuma tiesu
4iestādes var sagatavot pagaidu noregulējumu, lai novērstu
5iespējamus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz
6pagaidu laiku aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu,
7attiecīgā gadījumā, ja to paredz valsts tiesību akti, iekasējot
8regulāru kavējuma naudu, vai lai šādas rīcības turpināšanu
9pieļautu tikai tad, ja ir dota garantija, kas paredzēta
10kompensācijas nodrošināšanai tiesību subjektam. Pagaidu
11noregulējumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var noteikt
12arī attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā
13persona, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības.
142. Pagaidu noregulējumu var arī noteikt, lai dotu rīkojumu
15arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj
16intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu vai
17apriti tirdzniecības kanālos.
183. Ja pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā, Puses
19nodrošina, ka tad, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas var
20traucēt kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu, tiesu iestādes var dot
21rīkojumu kā piesardzības pasākumu piemērot iespējamā pārkāpēja
22kustamā un nekustamā īpašuma arestu, tostarp viņa bankas kontu un
23citu aktīvu bloķēšanu. Tālab kompetentās iestādes var pieprasīt
24bankas, finanšu vai tirdzniecības dokumentus vai atbilstošu
25pieeju vajadzīgajai informācijai.
264. Puses nodrošina, ka šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos
27pagaidu pasākumus attiecīgos gadījumos var veikt, nesaņemot
28atbildētāja atbildi, jo īpaši gadījumos, kad kavēšanās radītu
29neatgriezenisku kaitējumu tiesību subjektam. Šādā gadījumā abas
30Puses par pasākumiem informē nekavējoties un vēlākais tūlīt pēc
31pasākumu veikšanas. Pēc atbildētāja pieprasījuma veic atkārtotu
32lietas izskatīšanu, ietverot tiesības tikt uzklausītam, lai
33pieņemamā laika posmā pēc informēšanas par pasākumu veikšanu
34izlemtu, vai minētie pasākumi ir jāgroza, jāatceļ vai
35jāapstiprina.
365. Puses nodrošina, ka pagaidu pasākumus, kas minēti šā panta
371., 2. un 3. punktā, atceļ vai citādi izbeidz to darbību pēc
38atbildētāja pieprasījuma, ja pieteikuma iesniedzējs saprātīgā
39termiņā neuzsāk tiesvedību lietas izskatīšanai pēc būtības
40attiecīgā tiesu iestādē.
416. Ja pagaidu pasākumus atceļ vai ja tie vairs nav spēkā
42prasītāja rīcības vai rīcības trūkuma dēļ, vai ja vēlāk konstatē,
43ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma vai pārkāpuma drauda
44nav bijis, tiesu iestādes ir pilnvarotas pēc atbildētāja
45pieprasījuma likt prasītājam sniegt atbildētājam atbilstošu
46kompensāciju par minēto pasākumu radīto kaitējumu.
1Korektīvi pasākumi
21. Puses nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc
3prasītāja lūguma, neskarot pārkāpuma dēļ tiesību subjektam radīto
4zaudējumu atlīdzināšanu un neparedzot nekādu kompensāciju, var
5dot rīkojumu atsaukt, galīgi izņemt no tirdzniecības kanāliem vai
6iznīcināt preces, par kurām ir konstatēts, ka tās pārkāpj
7intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecīgos gadījumos kompetentās
8tiesu iestādes var arī dot rīkojumu iznīcināt materiālus un
9darbarīkus, ko galvenokārt izmanto šo preču radīšanā vai
10ražošanā.
112. Tiesu iestādes dod rīkojumu veikt minētos pasākumus uz
12pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt.
1Izpildraksti
2Puses nodrošina, ka tad, ja pieņemts tiesas nolēmums, kurā
3konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes
4var attiecībā uz pārkāpēju izdot izpildrakstu, lai aizliegtu
5turpināt pārkāpumu. Ja vietējie tiesību akti to paredz, par
6nepakļaušanos izpildrakstā noteiktajam attiecīgā gadījumā jāmaksā
7regulāra kavējuma nauda, lai nodrošinātu izpildraksta izpildi.
8Puses nodrošina arī to, ka tiesību subjekti var pieprasīt
9izpildrakstu pret starpniekiem, kuru pakalpojumus trešā persona
10izmanto, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības.
1Alternatīvi pasākumi
2Puses var noteikt, ka attiecīgos gadījumos un pēc tās personas
3lūguma, uz ko attiecas šā nolīguma 237. un/vai 238. pantā
4paredzētie pasākumi, kompetentās tiesu iestādes tā vietā, lai
5piemērotu šā nolīguma 237. un/vai 238. pantā paredzētos
6pasākumus, var minētajai vainīgajai personai likt izmaksāt naudas
7kompensāciju cietušajai personai, ja vainīgā persona ir
8rīkojusies neapzināti un bez nolaidības, ja attiecīgo pasākumu
9veikšana minētajai personai radītu nesamērīgu kaitējumu un ja
10naudas kompensācijas izmaksa šķiet pieņemama.
1Zaudējumu atlīdzība
21. Puses nodrošina, ka tiesu iestādes, nosakot zaudējumus:
3a) ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai
4pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp negūto peļņu,
5pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, un attiecīgos gadījumos arī citus
6elementus, kas nav ekonomiskie faktori, piemēram, tiesību
7subjektam pārkāpuma rezultātā radīto morālo kaitējumu, vai
8b) attiecīgos gadījumos kā alternatīvu šā punkta a)
9apakšpunktā minētajam var noteikt vienreizēju maksājumu zaudējumu
10atlīdzināšanai, pamatojoties uz noteiktiem faktoriem un noteikti
11ņemot vērā honorāru vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja
12pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā
13īpašuma tiesības.
142. Ja pārkāpējs kontrafakta darbībās ir iesaistījies
15neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties, puses var
16noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu par labu cietušajai
17pusei atgūt peļņu vai atlīdzināt zaudējumus, kas var būt iepriekš
18noteikti.
1Tiesas nolēmumu publicēšana
2Puses paredz, ka tiesvedībā par intelektuālā īpašuma tiesību
3pārkāpumu tiesu iestādes var pēc prasītāja lūguma un par
4pārkāpēja līdzekļiem piemērot attiecīgus pasākumus informācijas
5izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp nolēmuma paziņošanai un
6tā publicēšanai pilnībā vai daļējai publicēšanai. Puses var
7paredzēt citus papildu publicitātes pasākumus, kas attiecīgos
8apstākļos būtu atbilstīgi, tostarp plaša mēroga reklāmu.
1Administratīvās procedūras
2Ciktāl administratīvo procedūru lēmumu rezultātā var tikt
3noteikts jebkurš civiltiesiskās aizsardzības līdzeklis, šādas
4procedūras atbilst principiem, kas ir līdzvērtīgi pēc būtības
5tiem, kuri norādīti attiecīgajos šās apakšiedaļas noteikumos.
62. APAKŠIEDAĻA
7STARPNIEKU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU
8ATBILDĪBA
1Starpnieku pakalpojumu
2izmantošana
3Abas Puses apzinās, ka trešās personas ar pārkāpumu saistīto
4darbību veikšanai var izmantot starpnieku pakalpojumus. Lai
5nodrošinātu brīvu informācijas pakalpojumu apriti un vienlaicīgi
6aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības digitālajā vidē, katra
7Puse paredz šajā apakšiedaļā noteiktos pasākumus attiecībā uz
8starpnieku pakalpojumu sniedzējiem. Šo apakšiedaļu piemēro tikai
9atbildībai, kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesību, jo īpaši
10autortiesību, pārkāpuma39.
1Starpnieku pakalpojumu sniedzēju
2atbildība - "vienkārša pārraidīšana"
31. Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas
4sastāv no pakalpojumu saņēmēja sniegtas informācijas
5pārraidīšanas komunikāciju tīklā vai piekļuves nodrošināšanas
6komunikāciju tīklam, Puses nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs
7nav atbildīgs par pārraidīto informāciju ar nosacījumu, ka
8pakalpojuma sniedzējs:
9a) neierosina pārraidi;
10b) neizvēlas pārraides saņēmēju un
11c) neizvēlas vai nepārveido informāciju, kas iekļauta datu
12pārraidē.
132 Šā panta 1. punktā minētās datu pārraides un pieejas
14nodrošināšanas darbība ietver automātisku, starpniecisku un
15īslaicīgu pārraidītās informācijas uzglabāšanu, ciktāl to veic
16vienīgi pārraidīšanas nolūkā komunikāciju tīklā, un ar noteikumu,
17ka informāciju neglabā ilgāk par laiku, kas ir nepieciešams šādai
18pārraidīšanai.
193 Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes
20tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma
21sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.
1Starpnieku pakalpojumu sniedzēju
2saistības - "kešdarbe "
31 Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas
4sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtas informācijas
5pārraidīšanas komunikāciju tīklā, Puses nodrošina, ka pakalpojuma
6sniedzējs nav atbildīgs par automātisku, starpniecisku un
7īslaicīgu šīs informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā
8padarīt efektīvāku tālāku informācijas pārraidīšanu citiem
9pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar nosacījumu, ka
10pakalpojuma sniedzējs:
11a) nepārveido informāciju;
12b) atbilst noteikumiem par piekļuvi informācijai;
13c) atbilst noteikumiem attiecībā uz informācijas
14atjaunināšanu, ko veic tādā veidā, kurš ir plaši atzīts un
15izmantots šajā nozarē;
16d) neiejaucas likumīgā tehnoloģijas izmantošanā, kas plaši
17atzīta un izmantota šajā nozarē, lai iegūtu datus par
18informācijas izmantošanu; un
19e) darbojas ātri, lai likvidētu informāciju vai liegtu pieeju
20informācijai, ko tas glabājis, pēc ziņu iegūšanas, ka šī
21informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no tīkla vai
22pieeja tai ir liegta, vai tiesa vai administratīvā iestāde ir
23pieprasījusi izņemt šādu informāciju vai liegt tai pieeju.
242. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes
25tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma
26sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.
1Starpnieku pakalpojumu sniedzēju
2atbildība - "glabāšana"
31. Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas
4sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtas informācijas glabāšanas,
5Puses nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par
6informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma ar
7nosacījumu, ka:
8a) pakalpojuma sniedzējam nav faktiskas informācijas par
9nelikumīgu darbību vai informāciju un attiecībā uz prasībām
10atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi fakti vai apstākļi, kas
11liecina par nelegālu darbību vai informāciju, vai
12b) pakalpojuma sniedzējs pēc informācijas vai ziņu iegūšanas
13rīkojas ātri, lai izņemtu šādu informāciju vai liegtu tai
14piekļuvi.
152. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja
16rīcību nosaka vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs.
173. Šis pants neietekmē tiesu vai administratīvās iestādes
18tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu tiesības pieprasīt
19pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu, kā arī
20neliedz Pusēm noteikt informācijas izņemšanas vai piekļuves
21lieguma procedūras.
1Vispārēja pārraudzības pienākuma
2neesamība
31. Puses pakalpojuma sniedzējiem, kuriem piemērojams šā
4nolīguma 245., 246. un 247. pants, neuzliek vispārēju pienākumu
5pārraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī
6neuzliek vispārīgu pienākumu aktīvi meklēt faktus vai apstākļus,
7kas norāda uz nelikumīgu darbību.
82. Puses var noteikt pienākumus informācijas sabiedrības
9pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi informēt kompetentās valsts
10iestādes par iespējamām nelikumīgām darbībām vai informāciju, ko
11veic vai sniedz to pakalpojuma saņēmējs, vai pēc pieprasījuma
12paziņot kompetentajām iestādēm informāciju, kas ļauj apzināt tos
13pakalpojuma saņēmējus, ar kuriem tie noslēguši līgumus par
14informācijas glabāšanu.
1Pasākumi uz robežas
21. Šajos noteikumos "preces, kas pārkāpj intelektuālā
3īpašuma tiesības" ir:
4a) "viltotas preces", proti:
5i) preces, ieskaitot iepakojumu, uz kurām bez atļaujas ir
6preču zīme, kas ir identiska preču zīmei, kura ir likumīgi
7reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme, ko
8būtiskajos aspektos nevar atšķirt no tādas preču zīmes un kas
9tādējādi pārkāpj preču zīmes subjekta tiesības;
10ii) jebkurš preču zīmes simbols (logotips, etiķete, uzlīme,
11prospekts, lietošanas pamācība vai garantijas dokuments), pa ja
12uzrādīts atsevišķi, ar tādiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro
13precēm, kuras minētas i) apakšpunktā;
14iii) atsevišķi uzrādīts iepakojuma materiāls, uz kura ir
15viltotu preču zīmes, ar tiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro
16precēm, kuras minētas i) apakšpunktā;
17b) "pirātpreces", proti, preces, kas ir kopijas vai
18ietver kopijas, kuras ir izgatavotas bez autortiesību vai
19blakustiesību, vai dizaina tiesību subjekta atļaujas, neatkarīgi
20no tā, vai tās ir reģistrētas vietējos tiesību aktos;
21c) preces, ar ko atbilstoši tiesību aktiem Pusē, kurā
22iesniegts pieprasījums muitai rīkoties, pārkāpj:
23i) patentu,
24ii) papildu aizsardzības sertifikātu,
25iii) augu šķirnes tiesības,
26iv) dizainparaugu,
27v) ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
282. Puses, ja vien šajā apakšiedaļā nav noteikts citādi, nosaka
29kārtību40, kas ļauj tiesību subjektam, kuram ir pamats
30aizdomām, ka var notikt preču, kas pārkāpj kādas intelektuālā
31īpašuma tiesības, ievešana, izvešana, atpakaļizvešana, iekļūšana
32muitas teritorijā vai izkļūšana no tās, nodokļa neuzlikšanas
33režīma piemērošana vai nodošana muitas brīvzonā vai brīvajā
34muitas noliktavā, iesniegt rakstveida pieteikumu kompetentajām
35administratīvajām vai tiesas iestādēm, lai muitas dienesti
36atliktu tādu preču laišanu brīvā apgrozībā vai tās aizturētu.
373. Puses paredz, ka tad, ja muitas dienestiem savu darbību
38veikšanas laikā un pirms tiesību subjekta pieteikuma iesniegšanas
39vai izdošanas ir pietiekams pamats aizdomām, ka ar precēm pārkāpj
40intelektuālā īpašuma tiesības, tās var atlikt šādu preču laišanu
41brīvā apgrozībā vai aizturēt tās, lai dotu iespēju tiesību
42subjektam iesniegt pieteikumu iepriekšējā punktā paredzēto
43darbību veikšanai.
444. Visas tiesības vai pienākumi, kas TRIPS nolīguma III
45daļas 4. iedaļā noteikti preču importētājiem, piemērojami arī
46preču eksportētājiem vai preču turētājiem.
475. Puses sadarbojas nolūkā sniegt tehnisko palīdzību un
48uzlabot kapacitāti, lai īstenotu šo pantu.
496. Ukraina pilnībā īsteno šajā pantā minētos pienākumus trīs
50gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.
1Rīcības kodeksi un sadarbība
2kriminālistikas jomā
3Puses veicina:
4a) rīcības kodeksu izstrādi, ko veic tirdzniecības vai
5profesionālas asociācijas vai organizācijas, un kuru mērķis ir
6uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību izpildi;
7b) rīcības kodeksu projektu iesniegšanu Pušu kompetentajām
8iestādēm un šo iesniegto rīcības kodeksu izvērtēšanu.
1Sadarbība
21. Puses vienojas sadarboties, lai atbalstītu to saistību un
3pienākumu izpildi, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nodaļu.
42. Ievērojot šā nolīguma V sadaļas (Ekonomiskā un nozaru
5sadarbība) noteikumus un saskaņā ar VI sadaļu (Finanšu sadarbība
6un noteikumi par krāpšanas apkarošanu) sadarbības jomas aptver
7šādas darbības, taču neaprobežojas ar tām:
8a) informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību
9tiesisko regulējumu un attiecīgajiem tiesību aizsardzības un
10izpildes noteikumiem; ES puses un Ukrainas pieredzes apmaiņa par
11jaunumiem tiesiskā regulējuma jomā;
12b) ES puses un Ukrainas pieredzes apmaiņa par intelektuālā
13īpašuma tiesību izpildi;
14c) ES puses un Ukrainas pieredzes apmaiņa par izpildi muitas,
15policijas, administratīvo un tiesu iestāžu centrālajā līmenī un
16līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni; sadarbība, tostarp
17sadarbība ar citām valstīm, lai novērstu viltotu preču
18eksportu;
19d) darbības spēju palielināšana; personāla apmaiņu un
20mācības;
21e) informācijas par intelektuālā īpašuma tiesībām
22popularizēšana un izplatīšana, tostarp arī darījumu aprindās un
23pilsoniskajā sabiedrībā; patērētāju un tiesību subjektu
24informētība;
25f) iestāžu sadarbības veicināšana, piemēram, intelektuālā
26īpašuma aizsardzības iestādes;
27g) aktīva sabiedrības informētības un izglītotības uzlabošana
28par intelektuālā īpašuma tiesību politiku - efektīvu stratēģiju
29izstrādāšana, lai noteiktu galveno mērķauditoriju un informēšanas
30programmu veidošana, lai palielinātu patērētāju un plašsaziņas
31līdzekļu informētību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu
32ietekmi, tostarp par riskiem saistībā ar veselību un drošību un
33organizēto noziedzību.
343. Neskarot šā panta 1. un 2. punktu un papildinot tos, Puses
35vienojas saglabāt efektīvu dialogu par jautājumiem intelektuālā
36īpašuma jomā (IĪ dialogs) Tirdzniecības komitejas pakļautībā, lai
37risinātu jautājumus, kas būtiski šajā nodaļā izklāstīto
38intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un izpildei, un citus
39atbilstīgus jautājumus.
1Definīcijas
2Šajā iedaļā:
31. "konkurences iestāde" ir:
4a) Eiropas Savienībā - Eiropas Komisija un
5b) Ukrainā - Ukrainas Pretmonopola komiteja
62. "konkurences tiesību akti" ir:
7a) ES pusē - Līguma par Eiropas Savienības darbību 101., 102.
8un 106. pants, Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20.
9janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (Apvienošanās
10regula) un attiecīgie īstenošanas noteikumi un to grozījumi;
11b) Ukrainā - 2001. gada 11. janvāra likums Nr. 2210-III (ar
12grozījumiem) un tā īstenošanas noteikumi un grozījumi. Kolīzijas
13gadījumā starp likuma Nr. 2210-III noteikumiem un citām materiālo
14tiesību normām par konkurenci Ukraina nodrošina, ka kolīzijas
15apmērā primāri piemērojams ir minētais likums; kā arī
16c) visas izmaiņas, kādas veiktas iepriekš minētajos tiesību
17aktos pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.
183. Termini, kas izmantoti šajā iedaļā tiek sīkāk skaidroti
19XXIII pielikumā.
1Principi
2Puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir
3brīvai un netraucētai konkurencei. Puses apliecina to, ka pret
4konkurenci vērsta darījumdarbības prakse un darījumi potenciāli
5var izkropļot tirgu pareizu darbību un kopumā mazina ieguvumus,
6ko sniedz tirdzniecības liberalizācija. Tāpēc Puses vienojas, ka
7šāda prakse un darījumi, kā noteikts to attiecīgajos konkurences
8tiesību aktos, nav saderīgi ar šo nolīgumu, ciktāl tie var
9ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm:
10a) nolīgumi, saskaņota darbība un uzņēmumu apvienību lēmumi,
11kuru mērķis vai sekas ir kavēt, ierobežot, kropļot vai ievērojami
12mazināt konkurenci abu Pušu teritorijās;
13b) viena vai vairāku uzņēmumu, kam ir dominējošs stāvoklis
14Pušu teritorijā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana; vai
15c) uzņēmumu koncentrācija, kuras rezultātā veidojas monopols
16vai tiek ievērojami ierobežota konkurence tirgū Pušu
17teritorijās.
1Īstenošana
21. ES puse un Ukraina saglabā konkurences tiesību aktus, kas
3efektīvi risina jautājumus saistībā ar darbībām un darījumiem,
4kas minēti 254. panta a), b) un c) punktā.
52. Puses uztur iestādes, kas ir atbildīgas par šā panta 1.
6punktā noteikto konkurences tiesību aktu efektīvu izpildi un kas
7ir tam atbilstīgi aprīkotas.
83. Puses atzīst, ka to attiecīgo konkurences tiesību aktu
9pārredzamai, savlaicīgai un nediskriminējošai piemērošanai,
10ievērojot procesuālā taisnīguma un aizstāvības tiesību principus,
11ir liela nozīme. Katra Puse jo īpaši nodrošina, ka
12a) pirms kādas Puses konkurences iestāde kādai fiziskai vai
13juridiskai personai piemēro sankcijas vai tiesību aizsardzības
14līdzekļus par konkurences tiesību aktu pārkāpumu, pēc tam, kad
15iestāde ir paziņojusi attiecīgajai fiziskai vai juridiskai
16personai tās sākotnējos secinājumus par pārkāpuma esību, tā
17piešķir personai tiesības tikt uzklausītai un iesniegt
18pierādījumus saprātīgā termiņā, kas noteikts Pušu attiecīgajos
19konkurences tiesību aktos; un
20b) pēc personas pieprasījuma jebkuras šādas sankcijas vai
21tiesību aizsardzības līdzekļus piemēro vai pārskata tiesa vai
22cits neatkarīgs tribunāls, kas izveidots saskaņā ar Puses tiesību
23aktiem.
244. Puse pēc otras Puses pieprasījuma sniedz otrai Pusei
25atklātu informāciju par tās konkurences tiesību aktu izpildes
26pasākumiem un tiesību aktiem, kas attiecas uz šajā iedaļā
27izklāstītajiem pienākumiem.
285. Konkurences iestāde pieņem un publicē dokumentu, kurā
29izskaidroti principi, ko izmanto par konkurences tiesību aktu
30pārkāpumiem piemērojamo finansiālo sankciju noteikšanai.
316. Konkurences iestāde pieņem un publicē dokumentu, kurā
32izskaidroti principi, ko izmanto horizontālo apvienošanos
33novērtēšanai.
1Tiesību aktu un izpildes prakses
2tuvināšana
3Ukraina tuvina savus konkurences tiesību aktus un izpildes
4praksi turpmāk noteiktajai ES acquis daļai:
51. Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris)
6par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81.
7un 82. pantā
8Īstenošanas grafiks: Regulas 30. pantu īsteno trīs gadu laikā
9no šā nolīguma stāšanās spēkā.
102. Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris)
11par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās
12regula)
13Īstenošanas grafiks: Regulas 1. pantu un 5. panta 1) un 2)
14punktu īsteno trīs gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.
1520. pantu īsteno trīs gadu laikā no šā nolīguma stāšanās
16spēkā.
173. Komisijas Regula (ES) Nr. 330/2010 (2010. gada 20. aprīlis)
18par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta
19piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību
20kategorijām
21Īstenošanas grafiks: Regulas 1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.
22pantu īsteno trīs gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.
234. Komisijas Regula (EK) Nr. 772/2004 (2004. gada 27. aprīlis)
24par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģijas nodošanas
25nolīgumu kategorijām
26Īstenošanas grafiks: Regulas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.
27pantu īsteno trīs gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.
1Valsts uzņēmumi un uzņēmumi, kam
2piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības
31. Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam
4piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības:
5a) neviena Puse nedz ievieš, nedz uztur spēkā tādus pasākumus,
6kas ir pretrunā ar šā nolīguma 254. pantā un 258. panta 1) punktā
7paustajiem principiem; un
8b) Puses nodrošina, ka šādiem uzņēmumiem piemēro šā nolīguma
9253. panta 2) punktā noteiktos konkurences tiesību aktus,
10ciktāl iepriekš minēto konkurences tiesību aktu un principu
11piemērošana nerada juridiskus vai faktiskus šķēršļus, lai
12īstenotu tiem paredzētos konkrētos uzdevumus.
132. Nekas iepriekšējā punktā nav interpretējams tā, lai liegtu
14Pusei izveidot vai saglabāt publisku uzņēmumu, piešķirt
15uzņēmumiem īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai saglabāt šādas
16tiesības.
1Valsts monopoli
21. Katra Puse piecu gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās
3pielāgo komerciālus valsts monopolus, lai nodrošinātu, ka Pušu
4fiziskajām vai juridiskajām personām netiek piemēroti
5diskriminējoši pasākumi saistībā ar preču iegādes un
6tirdzniecības nosacījumiem.
72. Nekas šajā pantā neiespaido šā nolīguma IV sadaļas 8.
8nodaļā (Publiskais iepirkums) Pusēm noteiktās tiesības un
9pienākumus.
103. Nekas 1. punktā nav interpretējams tā, ka tas liedz Pusei
11izveidot vai saglabāt valsts monopolu.
1Informācijas apmaiņa un sadarbība
2izpildes jomā
31. Puses atzīst, ka sadarbībai un koordinācijai starp to
4attiecīgajām konkurences iestādēm ir liela nozīme, lai vēl vairāk
5uzlabotu konkurences tiesību aktu izpildes efektivitāti un šā
6nolīguma mērķu sasniegšanu, veicinot konkurenci un ierobežojot
7pret konkurenci vērstu darījumdarbību vai darījumus.
82. Šajā saistībā Puses konkurences iestāde var informēt otras
9Puses konkurences iestādi par tās vēlmi sadarboties attiecībā uz
10izpildes darbību. Šī sadarbība neliedz Pusēm pieņemt neatkarīgus
11lēmumus.
123. Nolūkā atvieglot efektīvu attiecīgo konkurences tiesību
13aktu piemērošanu, Pušu konkurences iestādes var apmainīties ar
14informāciju, tostarp par tiesību aktiem un izpildes darbībām,
15ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti to attiecīgajos tiesību
16aktos un ņemot vērā to būtiskas intereses.
1Apspriešanās
21. Katra Puse pēc otras Puses pieprasījuma sāk apspriešanos
3par šīs otras Puses priekšlikumiem, lai veicinātu savstarpējo
4izpratni vai risinātu konkrētus jautājumus, kas var rasties
5saistībā ar šo iedaļu. Puse, kas iesniedz pieprasījumu, norāda,
6kā šis jautājums ietekmē tirdzniecību starp Pusēm.
72. Puses pēc jebkuras Puses pieprasījuma pienācīgi apspriežas
8par jautājumiem, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo
9iedaļu.
103. Lai veicinātu diskusiju par jautājumu, kas ir apspriežu
11tēma, Puse cenšas otrai Pusei sniegt būtisku informāciju, kas nav
12konfidenciāla, ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti to
13attiecīgajos tiesību aktos un ņemot vērā to būtiskas
14intereses.
1Vispārīgi principi
21. Ar šā nolīguma pareizu darbību nav saderīgs nekāds
3atbalsts, ko piešķir Ukraina vai Eiropas Savienības dalībvalstis
4no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences
5izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai
6konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido
7tirdzniecību starp Pusēm.
82. Taču ar šā nolīguma pareizu darbību ir saderīgs:
9a) sociāls atbalsts, ko piešķir individuāliem patērētājiem ar
10noteikumu, ka to piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz
11konkrēto ražojumu izcelsmi;
12b) atbalsts, ko sniedz, lai atlīdzinātu zaudējumus, kurus
13izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi.
143. Turklāt turpmāk norādīto var uzskatīt par saderīgu ar šā
15nolīguma pareizu darbību:
16a) atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur
17dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels
18bezdarbs;
19b) atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenošanu
20visas Eiropas interesēs41 vai novērš nopietnus
21traucējumus kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ukrainas
22tautsaimniecībā;
23c) atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai
24konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav
25tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir
26pretrunā Pušu interesēm;
27d) atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma
28saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības apstākļus
29pretrunā Pušu interesēm;
30e) atbalstu, lai sasniegtu mērķus, kas atļauti ES
31horizontālajās grupas atbrīvojuma regulās un horizontālajos un
32nozaru valsts atbalsta noteikumos, un ko piešķir saskaņā ar tajos
33paredzētajiem nosacījumiem;
34f) atbalstu ieguldījumiem, lai ievērotu ES direktīvu, kas
35uzskaitītas šā nolīguma V sadaļas 6. nodaļas (Vide) XXIX
36pielikumā, obligātos standartus, ko piešķir tajās noteiktajā
37īstenošanas termiņā un kas ietver rūpnīcu un aprīkojuma
38pielāgošanu jaunajām prasībām, var atļaut tādā apjomā, kas
39nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām.
404. Uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju
41tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli
42monopoli, attiecas šajā iedaļā ietvertie noteikumi, ciktāl
43noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē
44veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt
45tirdzniecības attīstību tiktāl, lai tas būtu pretrunā Pušu
46interesēm.
47Termini, kas izmantoti šajā iedaļā tiek sīkāk skaidroti XXIII
48pielikumā.
1Pārredzamība
21. Katra Puse nodrošina pārredzamību valsts atbalsta jomā.
3Tālab katra Puse vienu reizi gadā paziņo otrai Pusei par tāda
4valsts atbalsta kopējo summu, veidiem un sadalījumu pa nozarēm,
5kas var ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm. Attiecīgajos
6paziņojumos būtu jāietver informācija par mērķiem, veidu, apjomu
7vai budžetu, piešķīrēju iestādi un, ja iespējams, atbalsta
8saņēmēju. Šā panta nolūkos nav nepieciešams paziņot par atbalstu,
9kas nepārsniedz EUR 200 000 slieksni vienam uzņēmumam trīs gadu
10laikposmā. Šādu paziņojumu uzskata par iesniegtu, ja to nosūta
11otrai Pusei vai ja attiecīgo informāciju ievieto publiski
12pieejamā tīmekļa vietnē internetā līdz nākamā kalendārā gada 31.
13decembrim.
142. Puse pēc otras Puses pieprasījuma sniedz papildu
15informāciju par visām valsts atbalsta shēmām un konkrētiem
16individuāliem valsts atbalsta piešķiršanas gadījumiem, kas
17ietekmē tirdzniecību starp Pusēm. Puses apmainās ar šādu
18informāciju, ņemot vērā ierobežojumus, ko nosaka profesionālās un
19darījumdarbības konfidencialitātes prasības.
203. Puses nodrošina, ka finanšu attiecības starp valsts
21iestādēm un publiskiem uzņēmumiem ir pārredzamas, lai skaidri
22būtu redzams:
23a) valsts līdzekļi, ko valsts iestādes tieši vai netieši
24(piemēram, ar publisko uzņēmumu starpnieku vai finanšu
25institūciju palīdzību) darījušas pieejamus attiecīgiem publiskiem
26uzņēmumiem;
27b) šo valsts līdzekļu faktiskais izmantojums.
284. Puses turklāt nodrošina, ka finanšu un organizatoriskā
29uzbūve uzņēmumam, kam Ukraina vai Eiropas Savienības dalībvalstis
30piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai kuram uzticēts
31pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas saistībā ar
32šo pakalpojumu saņem sabiedriskā pakalpojuma kompensāciju jebkādā
33veidā, ir pareizi atspoguļota atsevišķā bilancē, lai skaidri būtu
34redzams:
35a) izmaksas un ieņēmumi saistībā ar visiem produktiem vai
36pakalpojumiem, attiecībā uz ko uzņēmumam piešķirtas īpašas vai
37ekskluzīvas tiesības, vai saistībā ar visiem uzņēmumam
38uzticētajiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi,
39un, no otras Puses, saistībā ar katru citu uzņēmuma ražoto
40produktu vai sniegto pakalpojumu;
41b) pilnīgas ziņas par metodēm, pēc kādām izmaksas un ieņēmumi
42tiek piešķirti vai sadalīti dažādām darbībām. Metodes darbojas,
43pamatojoties uz tādiem grāmatvedības principiem, kā
44cēloņsakarība, objektivitāte, pārredzamība un konsekvence,
45saskaņā ar starptautiski atzītām grāmatvedības metodoloģijām,
46piemēram izmaksu sadali pa darbības jomām, un ir balstītas uz
47revidētiem datiem.
485. Katra Puse nodrošina, ka šā panta noteikumus piemēro piecu
49gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.
1Interpretācija
2Puses vienojas, ka tās piemēros šā nolīguma 262. pantu, 263.
3panta 3. un 4. punktu, izmantojot kā interpretācijas avotus
4kritērijus, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību
5106., 107. un 93. panta piemērošanas, tostarp attiecīgo Eiropas
6Savienības Tiesas judikatūru, kā arī attiecīgos sekundāros
7tiesību aktus, vadlīnijas, pamatnostādnes un citus Eiropas
8Savienībā spēkā esošus administratīvus aktus.
1Darbības joma
2Šīs iedaļas noteikumus piemēro precēm un tiem pakalpojumiem,
3kas uzskaitīti šā nolīguma IV sadaļas 6. nodaļas (Uzņēmējdarbība,
4pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) XVI
5pielikumā, saskaņā ar abpusēju pieņemtu lēmumu par tirgus
6pieejamību, izņemot subsīdijas produktiem, kas ietverti PTO
7līguma par lauksaimniecību 1. pielikumā, un citas subsīdijas, kas
8ietvertas Līgumā par lauksaimniecību.
1Iekšējā valsts atbalsta sistēma
2Lai ievērotu šā nolīguma 262. līdz 266. pantā paredzētos
3pienākumus:
41. Ukraina jo īpaši pieņem valsts atbalsta tiesību aktus un
5trīs gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā izveido savā
6darbībā neatkarīgu iestādi, kurai tiek piešķirtas vajadzīgās
7pilnvaras šā nolīguma 262. panta pilnīgai piemērošanai. Šai
8iestādei, cita starpā, ir pilnvaras atļaut valsts atbalsta shēmas
9un individuālus atbalsta piešķīrumus saskaņā ar šā nolīguma 262.
10un 264. pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī pilnvaras norīkot
11nelikumīgi piešķirta valsts atbalsta atgūšanu. Katram jaunam
12valsts atbalstam, ko piešķir Ukrainā, jāatbilst šā nolīguma 262.
13un 264. panta noteikumiem viena gada laikā no iestādes izveides
14dienas.
152. Ukraina piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā
16izveido visaptverošu sarakstu ar valsts atbalsta shēmām, kuras
17ieviestas pirms 1. punktā minētās iestādes izveidošanas, un
18pielāgo šīs atbalsta shēmas 262. un 264. pantā minētajiem
19kritērijiem laikposmā, kas nepārsniedz septiņus gadus no šā
20nolīguma stāšanās spēkā.
213. a) Piemērojot šā nolīguma 262. pantu, Puses atzīst, ka
22pirmo piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā Ukrainas
23piešķirto valsts atbalstu izvērtē, ņemot vērā to, ka Ukrainu
24uzskata par teritoriju, kas ir identiska tām Eiropas Savienības
25teritorijām, kas aprakstītas Līguma par Eiropas Savienības
26darbību 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā.
27b) Četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā Ukraina
28iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par tās IKP uz vienu
29iedzīvotāju, saskaņojot to NUTS II līmenī. Šā panta 1. punktā
30minētā iestāde un Eiropas Komisija tad kopā izskata Ukrainas
31reģionu atbilstību un ar to saistīto maksimālo atbalsta
32intensitāti, lai izstrādātu reģionālā atbalsta karti saskaņā ar
33attiecīgajām ES pamatnostādnēm.
1Definīcijas
2Šajā nodaļā un neskarot šā nolīguma IV sadaļas 5. nodaļas
3(Muita un tirdzniecības veicināšana) noteikumus:
41 "energoprodukti" ir dabasgāze (KN kods 27.11),
5elektroenerģija (KN kods 27.16) un jēlnafta (KN kods: 27.09);
62. "fiksētā infrastruktūra" ir pārvades vai sadales
7tīkls, sašķidrinātas dabasgāzes iekārta un uzglabāšanas iekārta,
8kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/54/EK
9(2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz
10elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk - Direktīva 2003/54/EK)
11un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/55/EK (2003. gada
1226. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes
13iekšējo tirgu (turpmāk - Direktīva 2003/55/EK);
143. "tranzīts" ir energoproduktu tranzīts pa fiksēto
15infrastruktūru vai naftas cauruļvadu, kā aprakstīts šā nolīguma
16IV sadaļās 5. nodaļā (Muita un tirdzniecības veicināšana);
174. "transports" ir pārvade un sadale, kā definēts
18Direktīvā 2003/54/EK un Direktīvā 2003/55/EK, un naftas
19pārvietošana vai pārvadāšana par cauruļvadiem;
205. "neatļauta piesavināšanās " ir jebkāda veida
21darbība, kas veido nelikumīgu energoproduktu piesavināšanos no
22fiksētās infrastruktūras.
1Iekšzemes regulētās cenas
21. Gāzes un elektrības piegādes cenu rūpnieciskajiem
3patērētājiem nosaka tikai uz piedāvājuma un pieprasījuma
4pamata.
52. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Puses vispārēju
6tautsaimnieciskas nozīmes interešu vārdā42 uzņēmumiem
7var piemērot pienākumu saistībā ar gāzes un elektrības piegādes
8cenu (turpmāk - regulētā cena).
93. Puses nodrošina, ka šis pienākums ir skaidri definēts,
10pārredzams, samērīgs, nediskriminējošs, pārbaudāms un ar
11ierobežotu termiņu. Piemērojot šo pienākumu, Puses garantē
12vienlīdzīgu pieejamību citu uzņēmumu patērētājiem.
134. Ja cena, par kuru iekšzemes tirgū pārdod gāzi un elektrību,
14ir regulēta, attiecīgā Puse nodrošina, ka regulētās cenas
15aprēķina metodoloģija tiek publicēta pirms regulētās cenas
16stāšanās spēkā.
1Divējādas cenas aizliegums
21. Neskarot iespēju piemērot regulētas iekšzemes cenas saskaņā
3ar šā nolīguma 269. panta 2. un 3. punktu, Puses vai to
4regulatīvās iestādes nepieņem vai nesaglabā pasākumus, kuru
5rezultāts ir augstāka cena energoproduktu eksportam otrai Pusei,
6nekā šādu energoproduktu cena iekšzemes patēriņam.
72. Eksportējošā Puse pēc otras Puses pieprasījuma sniedz
8pierādījumus, ka to pašu energoproduktu dažādā cena iekšzemes
9patēriņam un eksportam nav ša panta 1. punktā aprakstītā pasākuma
10rezultāts.
1Muitas nodokļi un kvantitatīvi
2ierobežojumi
31. Starp Pusēm ir aizliegti muitas nodokļi un kvantitatīvi
4ierobežojumi energoproduktu importam un eksportam un visi
5pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību. Šis aizliegums attiecas arī uz
6fiskāliem muitas nodokļiem.
72. Šā panta 1. punkts neliedz piemērot kvantitatīvus
8ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kas
9pamatoti ar sabiedriskās kārtības vai valsts drošības
10apsvērumiem, cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvības
11aizsardzības vai augu aizsardzības apsvērumiem, rūpnieciskā un
12komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus ierobežojumus
13vai pasākumus tomēr nedrīkst izmantot par patvaļīgas
14diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļiem Pušu
15tirdzniecībā.
1Transports
2Attiecībā uz elektrības un gāzes transportu un jo īpaši
3attiecībā uz fiksētās infrastruktūras pieejamību trešām personām,
4Puses pielāgo savus tiesību aktus, kā minēts šā nolīguma XXVII
5pielikumā un 2005. gada Enerģētikas kopienas līgumā, lai
6nodrošinātu, ka tarifi, ko publicē pirms to stāšanās spēkā,
7jaudas piešķiršanas procedūras un citi nosacījumi ir objektīvi,
8saprātīgi un pārredzami un nav diskriminējoši elektrības vai
9gāzes izcelsmes, īpašumtiesību vai galamērķa dēļ.
1Sadarbība saistībā ar
2infrastruktūru
3Puses cenšas atvieglot gāzes pārvades infrastruktūras un gāzes
4uzglabāšanas iekārtu izmantošanu un savstarpēji konsultējas un
5attiecīgā gadījumā koordinē infrastruktūras attīstību. Puses
6sadarbojas jautājumos saistībā ar dabas gāzes tirdzniecību,
7piegādes ilgtspējību un drošību.
8Lai vēl ciešāk integrētu energoproduktu tirgus, izstrādājot
9politikas dokumentus par pieprasījuma un piegādes scenārijiem,
10starpsavienojumiem, enerģijas stratēģijām un infrastruktūras
11attīstības plāniem, katra Puse ņem vērā otras Puses enerģijas
12tīklus un jaudas.
1Pārtraukšana
21. Katra Puse nodrošina, ka pārvades sistēmas operatori veic
3nepieciešamos pasākumus, lai:
4a) mazinātu tranzīta un transporta nejauša pārtraukuma,
5samazināšanās vai apturēšanas risku;
6b) ātri atjaunotu šāda tranzīta vai transporta normālu
7darbību, ja tas bijis nejauši pārtraukts, samazināts vai
8apturēts.
92. Puse, caur kuras teritoriju notiek energoproduktu tranzīts
10vai transports, domstarpību gadījumā par jebkuru jautājumu, kas
11saistīts ar Pusēm vai vienu vai vairākām vienībām, kuru kontrolē
12kāda no Pusēm vai kas atrodas kādas no Pusēm jurisdikcijā,
13ietverot valsts tirdzniecības uzņēmumu, nepārtrauc un nesamazina,
14kā arī nepieprasa tās jurisdikcijā esošai vienībai pārtraukt vai
15samazināt pastāvošo energoproduktu transportu vai tranzītu,
16izņemot, ja tas īpaši paredzēts līgumā vai citā nolīgumā, kas
17regulē šādu tranzītu vai transportu, pirms ir pabeigta
18domstarpību atrisināšanas procedūra saskaņā ar konkrēto
19līgumu.
203. Puses vienojas, ka Puse nav atbildīga par pārtraukšanu vai
21samazinājumu saskaņā ar šo pantu, ja šī Puse nav spējīga piegādāt
22energoproduktus vai nodrošināt to tranzītu vai transportu kādas
23trešās valsts vai trešās valsts kontrolē vai jurisdikcijā esošas
24vienības darbību rezultātā.
1Elektrības un gāzes regulators
21. Regulators ir juridiski nošķirts un funkcionāli neatkarīgs
3no jebkuras publiskas vai privātas struktūras, un tam ir
4pietiekamas pilnvaras, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci un
5tirgus darbību.
62. Regulatora lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas
7attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.
83. Operatoram, kuru skar regulatora lēmums, ir tiesības
9pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no
10iesaistītajām personām. Ja pārsūdzības iestāde pēc rakstura nav
11tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās
12lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde.
13Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski izpildāmi.
1Saistība ar Enerģētikas kopienas
2līgumu
31. Ja ir kolīzija starp šīs iedaļas noteikumiem un 2005. gada
4Enerģētikas kopienas līguma noteikumiem vai ES tiesību aktu
5noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar 2005. gada Enerģētikas
6kopienas līgumu, 2005. gada Enerģētikas kopienas līgumam vai ES
7tiesību aktu noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar 2005.
8gada Enerģētikas kopienas līgumu, ir priekšroka attiecīgās
9kolīzijas ietvaros.
102. Īstenojot šo iedaļu, priekšroku dod tādu tiesību aktu vai
11citu aktu pieņemšanai, kas ir saskaņā ar 2005. gada Enerģētikas
12kopienas līgumu vai pamatojas uz tiesību aktiem, kas šajā nozarē
13piemērojami ES. Ja izceļas strīds par šo iedaļu, prezumē, ka
14tiesību akti vai citi akti, kas atbilst šiem kritērijiem, atbilst
15arī šai iedaļai. Izvērtējot, vai tiesību akti vai citi akti
16atbilst šiem kritērijiem, ņem vērā visus atbilstīgus lēmumus, kas
17pieņemti saskaņā ar 2005. gada Enerģētikas kopienas līguma 91.
18pantu.
193. Neviena no Pusēm neizmanto šā nolīguma strīdu izšķiršanas
20noteikumus, lai apsūdzētu Enerģētikas kopienas līguma noteikuma
21pārkāpumā.
1Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un
2ieguves darbu pieejamība un veikšana
31. Katrai Pusei43 saskaņā ar starptautiskajām
4tiesībām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras
5tiesību konvenciju, ir pilnīga suverenitāte pār ogļūdeņražu
6resursiem, kas atrodas tās teritorijā, kā arī tās arhipelāgu un
7teritoriālajos ūdeņos, papildus suverēnajām tiesībām izpētīt un
8iegūt ogļūdeņražu resursus, kas atrodas tās ekskluzīvajā
9ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā.
102. Katra Puse saglabā savas tiesības noteikt sava teritorijā,
11kā arī tās arhipelāgu un teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā
12ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā zonas, kas ir pieejamas
13ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu veikšanai.
143. Kad tiek izveidota zona minēto darbu veikšanai, katra Puse
15nodrošina, ka attiecībā uz šo darbu pieejamību un veikšanu
16attieksme pret visām struktūrām un vienībām ir vienlīdzīga.
174. Vienībai, kam ir piešķirta atļauja ogļūdeņražu meklēšanas,
18izpētes un ieguves darbu veikšanai, Puse var pieprasīt maksāt
19finansiālu nodevu vai nodevu ogļūdeņražu veidā. Konkrētu šādas
20nodevas samaksas kārtību paredz tādā veidā, lai neiejauktos
21minēto vienību pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesos.
1Licencēšana un licencēšanas
2nosacījumi
31. Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka
4licences, ar kurām vienībām piešķir tiesības savā vārda un pašām
5uz savu atbildību veikt ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un
6ieguves darbu ģeogrāfiskā zonā, tiek piešķirtas, ievērojot
7publicētu procedūru un aicinot potenciālos interesentus iesniegt
8pieteikumus ar sludinājuma palīdzību.
92. Sludinājumā konkrēti norāda licences veidu, attiecīgo
10ģeogrāfisko zonu vai tās daļu un piedāvāto datumu vai termiņu
11licences piešķiršanai.
123. Šā nolīguma 104. un 105. pantu piemēro licencēšanas
13nosacījumiem un licencēšanas atļauju procesam.
1Definīcijas
2Piemērojot šo nodaļu:
31. "vispārēji piemērojami pasākumi" ietver vispārēji
4piemērojamus likumus, noteikumus, tiesu nolēmumus, procedūras un
5administratīvus lēmumus un jebkuru citu vispārēju vai abstraktu
6aktu, interpretāciju vai cita veida prasību, kas varētu ietekmēt
7jebkuru šajā nolīgumā ietvertu jautājumu. Tas neietver nolēmumu,
8ko piemēro konkrētai personai; un
92. "ieinteresētā persona" ir jebkura fiziska vai
10juridiska persona, uz kuru var attiekties kādas tiesības vai
11pienākumi atbilstīgi vispārēji piemērojamam pasākumam šā nolīguma
12282. panta nozīmē.
1Mērķis un darbības joma
21. Apzinoties, ka attiecīgajai normatīvajai videi var būt
3liela ietekme uz tirdzniecību starp tām, Puses veido un uztur
4spēkā efektīvu un paredzamu normatīvo vidi saimnieciskās darbības
5veicējiem, kas darbojas to teritorijā, jo īpaši mazajiem
6uzņēmējiem, pienācīgi ņemot vērā juridiskās noteiktības un
7samērīguma prasības.
82. Puses, atkārtoti apstiprinot attiecīgās saistības saskaņā
9ar PTO dibināšanas līgumu, ar šo nosaka precizētus un uzlabotus
10noteikumus attiecībā uz pārredzamību, apspriedēm un vispārēji
11piemērojamu pasākumu labāku administrēšanu, ciktāl tie var
12ietekmēt šajā nolīgumā ietvertos jautājumus.
1Publikācija
21. Katra Puse nodrošina, ka vispārēji piemērojami
3pasākumi:
4a) ir pienācīgi publicēti vai citā veidā darīti viegli
5pieejami ieinteresētajām personām nediskriminējošā veidā,
6izmantojot oficiāli noteiktu saziņas līdzekli, un, ja tas ir
7iespējams, elektroniskos saziņas līdzekļos veidā, kas ļauj
8ieinteresētajām personām un otrai Pusei ar tiem iepazīties;
9b) sniedz paskaidrojumu par šāda pasākuma mērķi un pamatojumu
10un
11c) paredz pietiekami daudz laika starp šādu pasākumu
12publicēšanu un stāšanos spēkā, izņemot, ja tas nav iespējams
13ārkārtas situācijas dēļ.
142. Katra Puse:
15a) cenšas savlaicīgi publicēt visus priekšlikumus par
16vispārēji piemērojamiem pasākumiem, ko tā ierosina pieņemt vai
17grozīt, tostarp paskaidrojumu par priekšlikuma mērķi un
18pamatojumu;
19b) nodrošina pienācīgas iespējas ieinteresētajām personām
20iesniegt atsauksmes par šādu ierosinātu pasākumu, jo īpaši
21paredzot pietiekami daudz laika šādu iespēju izmantošanai; un
22c) cenšas ņemt vērā no ieinteresētajām personām saņemtās
23atsauksmes attiecībā uz šādu ierosinātu pasākumu.
1Informācijas pieprasījumi un
2kontaktpunkti
31. Puses saglabā vai izveido atbilstīgus mehānismus, lai
4sniegtu atbildes uz ieinteresēto personu informācijas
5pieprasījumiem par ierosinātiem vai spēkā esošiem vispārēji
6piemērojamiem pasākumiem un to vispārīgu piemērošanu.
7Lai jo īpaši veicinātu Pušu saziņu visos tirdzniecības
8jautājumos, uz ko attiecas šis nolīgums, katra Puse norīko
9kontaktpunktu. Pēc kādas Puses lūguma kontaktpunkts norāda
10iestādi vai amatpersonu, kas atbild par attiecīgo jautājumu, un
11sniedz nepieciešamo atbalstu, lai veicinātu saziņu ar
12pieprasījuma iesniedzēju Pusi.
13Informācijas pieprasījumus var iesniegt, izmantojot
14mehānismus, kas izveidoti ar šo nolīgumu.
152. Puses atzīst, ka šā panta 1. punktā paredzētā atbilde var
16nebūt galīga vai juridiski saistoša, bet izmantojama tikai
17informatīvos nolūkos, ja vien Pušu iekšējos tiesību aktos un
18noteikumos nav noteikts citādi.
193. Puse pēc otras Puses pieprasījuma savlaicīgi sniedz
20informāciju un atbild uz jautājumiem par visiem spēkā esošiem vai
21ierosinātiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem, kas pēc
22pieprasījuma iesniedzējas Puses domām, var ietekmēt šā nolīguma
23īstenošanu, neatkarīgi no tā, vai pieprasījuma iesniedzējai Pusei
24iepriekš ir paziņots par attiecīgo pasākumu.
254. Katra Puse saglabā vai izveido atbilstīgus mehānismus
26ieinteresētām personām, kuru uzdevums ir meklēt efektīvus
27risinājumus otras Puses ieinteresēto personu problēmām, kas var
28rasties jebkura vispārēji piemērojama pasākuma piemērošanas
29rezultātā un šā nolīguma 285. pantā minēto administratīvo
30procedūru rezultātā. Šādiem mehānismiem vajadzētu būt viegli
31pieejamiem, noteiktā laikā īstenojamiem, vērstiem uz rezultātiem
32un pārredzamiem. Tie neskar Pušu izveidotās vai saglabātās
33pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras. Tie neskar arī Pušu
34tiesības un pienākumus saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas 14.
35nodaļu (Strīdu izšķiršana) un 15. nodaļu (Mediācija).
1Administratīvās procedūras
2Katra Puse konsekventi, objektīvi un saprātīgi pārvalda visus
3šā nolīguma 281. pantā minētos vispārēji piemērojamos pasākumus.
4Lai to panāktu, piemērojot šos pasākumus konkrētām otras Puses
5personām, precēm, pakalpojumiem vai uzņēmumiem konkrētās lietās,
6katra Puse:
7a) cenšas saskaņā ar savām procedūrām savlaicīgi paziņot par
8procesa sākšanu otras Puses ieinteresētajām personām, kuras šis
9process skar tieši, tostarp sniegt procesa būtības aprakstu,
10norādīt iestādi, kurā process tiek uzsākts, un izskatāmo
11jautājumu vispārīgu aprakstu;
12b) ja to pieļauj termiņš, procesa veids un sabiedrības
13intereses, pirms galīgās administratīvās rīcības veikšanas
14nodrošina šādām ieinteresētām personām pienācīgu iespēju iesniegt
15faktus un argumentus, kas pamato to nostāju un
16c) nodrošina, ka tās procedūras ir balstītas uz Puses tiesību
17aktiem un atbilst tiem.
1Pārskatīšana un pārsūdzēšana
21. Katra Puse izveido vai saglabā tiesas vai citus neatkarīgus
3tribunālus, tostarp attiecīgos gadījumos ar tieslietām saistītas
4iestādes vai administratīvās tiesas vai procedūras ar nolūku
5pienācīgi pārskatīt un attiecīgos gadījumos koriģēt
6administratīvu rīcību jomās, ko aptver šis nolīgums. Šādas
7tiesas, tribunāli vai procedūras ir objektīvas un neatkarīgas no
8iestādes vai amatpersonas, kurai uzticēta administratīvā izpilde,
9un tās nav pēc būtības ieinteresētas lietas iznākumā.
102. Katra Puse nodrošina, ka šādās tiesās, tiesu iestādēs vai
11procedūrās procesā iesaistītajām personām ir nodrošinātas
12tiesības uz:
13a) pienācīgu iespēju atbalstīt vai aizsargāt savu attiecīgo
14nostāju; un
15b) lēmumu, kas balstīts uz pierādījumiem un iesniegtajiem
16dokumentiem vai, ja to pieprasa Pušu tiesību akti, dokumentiem,
17ko apkopojusi administratīvā iestāde.
183. Katra Puse nodrošina, ka, ievērojot tās tiesību aktos
19paredzētās pārsūdzēšanas vai turpmākas pārskatīšanas procedūras,
20šādu lēmumu īsteno un savā darbībā ņem vērā iestāde vai
21amatpersona, kas ir kompetenta saistībā ar attiecīgo
22administratīvo rīcību.
1Regulējuma kvalitāte un
2efektivitāte un laba administratīvā prakse
31. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu regulējuma
4kvalitāti un efektivitāti, tostarp veicot informācijas un
5paraugprakses apmaiņu saistībā ar to attiecīgajiem regulējuma
6reformu procesiem un regulējuma ietekmes izvērtējumiem.
72. Puses piekrīt labas administratīvās prakses principiem un
8vienojas sadarboties to veicināšanā, tostarp apmainoties ar
9informāciju un paraugpraksi.
1Konteksts un mērķi
21. Puses atsaucas uz 1992. gadā pieņemto Rīcības plānu 21.
3gadsimtam -Agenda 21 -vides un attīstības jomā, 2002. gadā
4Johannesburgā pieņemto ilgtspējīgas attīstības īstenošanas plānu
5un starptautiski pieņemtiem politiskās rīcības plāniem
6nodarbinātības un sociālās politikas jomās, jo īpaši uz
7Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk - ILO)
8Pienācīga darba nodrošināšanas programmu un Ekonomikas un sociālo
9lietu padomes 2006. gadā pieņemto Ministru deklarāciju par pilnu
10nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu. Puses atkārtoti
11apstiprina savu apņemšanos sekmēt starptautiskās tirdzniecības
12attīstību veidā, kas veicina ilgtspējīgas attīstības mērķa
13sasniegšanu, un nodrošināt, lai šis mērķis būtu iekļauts un
14atspoguļots visos tirdzniecības attiecību līmeņos.
152. Šajā nolūkā Puses atzīst, cik svarīgi ir pilnībā ņemt vērā
16ne tikai pašreizējo iedzīvotāju, bet arī nākamo paaudžu
17ekonomiskās, sociālās un vides intereses un nodrošina, ka
18politika ekonomikas attīstības, vides un sociālajos jautājumos ir
19savstarpēji atbalstoša.
1Tiesības reglamentēt
21. Atzīstot Pušu tiesības izveidot un reglamentēt savus
3vietējos vides un darba aizsardzības līmeņus un ilgtspējīgas
4attīstības politiku un prioritātes saskaņā ar attiecīgiem
5starptautiski atzītiem principiem un nolīgumiem un attiecīgi
6pieņemt vai grozīt savus tiesību aktus, Puses nodrošina, ka to
7tiesību akti paredz augsta līmeņa vides un darba aizsardzību, un
8tiecas aizvien uzlabot šos tiesību aktus.
92. Kā līdzekli šajā pantā minēto mērķu sasniegšanai, Ukraina
10tuvina savus likumus, noteikumus un administratīvo praksi ES
11acquis.
1Daudzpusēji darba standarti un
2nolīgumi
31. Puses atzīst, ka pilnīga un produktīva nodarbinātība un
4pienācīgs darbs visiem ir galvenie tirdzniecības elementi
5globalizācijas kontekstā. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos
6veicināt tirdzniecības izaugsmi tādā veidā, kas sekmē pilnīgu un
7produktīvu nodarbinātību un pienācīgu darbu visiem, ietverot
8vīriešus, sievietes un jauniešus.
92. Puses veicina un īsteno savos tiesību aktos un praksē
10starptautiski atzītus darba pamatstandartus, proti:
11a) biedrošanās brīvība un tiesību uz koplīguma slēgšanu
12efektīva atzīšana;
13b) jebkāda piespiedu un obligātā darba izskaušana;
14c) bērnu darba faktiska atcelšana; un
15d) diskriminācijas izskaušana attiecībā uz nodarbinātību un
16profesiju.
173. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos efektīvi īstenot
18ratificētās ILO prioritārās un pamatkonvencijas un
19ILO 1998. gada Deklarāciju par Deklarācijā par
20pamattiesībām un principiem darbā. Puses arī apsvērs citu
21ILO konvenciju ratifikāciju un īstenošanu, kuras
22ILO klasificē kā aktuālas.
234. Puses uzsver, ka nodarbinātības standartus nedrīkst
24izmantot protekcionistiskas tirdzniecības nolūkā. Puses norāda,
25ka nekādā ziņā nedrīkst apšaubīt to salīdzinošo priekšrocību.
1Daudzpusēji nolīgumi vides jomā
21. Puses atzīst starptautiskās vides pārvaldības un nolīgumu
3nozīmi, starptautiskajai kopienai risinot globālas vai reģionālas
4vides problēmas.
52. Puses atkārtoti apstiprina savas saistības tiesību aktos un
6praksē faktiski īstenot daudzpusējus vides nolīgumus, kuru
7līgumslēdzējas puses tās ir.
83. Nekas šajā nolīgumā neierobežo Puses tiesības pieņemt vai
9saglabāt pasākumus, ar kuriem īsteno daudzpusējus vides
10nolīgumus, kuru līgumslēdzēja puse tā ir. Šādus pasākumus
11nepiemēro veidā, kas var izvērsties par patvaļīgu vai
12neattaisnotu diskrimināciju Pušu starpā vai par slēptu
13tirdzniecības ierobežojumu.
144. Puses nodrošina, ka vides politika pamatojas uz
15piesardzības un preventīvās darbības principiem, kas nosaka, ka
16videi nodarīta kaitējuma labošana jāveic, pirmām kārtām novēršot
17tā cēloni, un ka maksā piesārņotājs.
185. Puses sadarbojas, lai veicinātu apdomīgu un racionālu dabas
19resursu izmantošanu saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi, un
20nolūkā stiprināt saikni starp Pušu tirdzniecības un vides
21politiku un praksi.
1Ilgtspējīgu attīstību veicinoša
2tirdzniecība
31. Puses atkārtoti apstiprina, ka tirdzniecībai būtu jāveicina
4ilgtspējīga attīstība visās tās dimensijās. Puses atzīst, kāda
5labvēlīga loma svarīgākajiem nodarbinātības standartiem un
6cienīgam darbam var būt ekonomikas efektivitātē, jaunradē un
7ražīgumā, un uzsver, kāda vērtība ir, pirmkārt, lielākai
8tirdzniecības politikas saskanībai un, otrkārt, nodarbīnātībai un
9sociālajai politikai.
102. Puses tiecas veicināt un atvieglot vides preču, pakalpojumu
11un tehnoloģiju, ilgtspējīgas atjaunojamās enerģijas,
12energoefektivitātes ražojumu un pakalpojumu un preču ar
13ekomarķējumu tirdzniecību, un ārvalstu tiešos ieguldījumus šajā
14nozarē, tostarp mazinot saistītos ārpustarifa šķēršļus.
153. Puses cenšas veicināt tādu preču tirdzniecību, kas sekmē
16ilgtspējīgu attīstību, tostarp tādu, uz kurām attiecas īpašas
17sistēmas, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības sistēma un
18sistēmas, kuras paredz korporatīvās sociālās atbildības un
19pārskatatbildības principus.
1Zivju produktu tirdzniecība
2Ņemot vērā, cik svarīgi ir nodrošināt atbildīgu zivju krājumu
3pārvaldību ilgtspējīgā veidā un veicināt labu tirdzniecības
4pārvaldību, Puses apņemas kopīgi strādāt:
5a) pieņemot efektīvus zivju un citu ūdens resursu uzraudzības
6un kontroles pasākumus;
7b) nodrošinot pilnīgu piemērojamo reģionālo zvejniecības
8pārvaldības organizāciju pieņemto saglabāšanas un kontroles
9pasākumu ievērošanu un cik vien iespējams plaši sadarbojoties ar
10reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un to
11ietvaros; un
12c) ieviešot cita starpā tirdzniecības pasākumus nelegālas,
13nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai.
1Aizsardzības līmeņa uzturēšana
21. Puse faktiski īsteno savus vides aizsardzības un darba
3tiesību aktus, veicot ilglaicīgas vai regulāras darbības vai
4neveicot tās, neietekmējot tirdzniecību vai ieguldījumu plūsmu
5starp Pusēm.
62. Puse nevājina vai nemazina vides un darba tiesību
7aizsardzību, kas paredzēta tās tiesību aktos, lai veicinātu
8tirdzniecību vai ieguldījumus, atceļot vai citādi atkāpjoties no
9saviem tiesību aktiem vai standartiem vai piedāvājot atcelt tos
10vai citādi atkāpties no tiem, noteikumiem, neietekmējot
11tirdzniecību vai ieguldījumu plūsmu starp Pusēm.
1Zinātniskā informācija
2Puses atzīst, cik svarīgi ir ņemt vērā zinātnisko un tehnisko
3informāciju un attiecīgos starptautiskos standartus,
4pamatnostādnes vai ieteikumus, sagatavojot, pieņemot un īstenojot
5pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vidi, sabiedrības veselību un
6sociālos apstākļus, kas ietekmē tirdzniecību starp Pusēm.
1Ietekmes uz ilgtspējību
2pārskatīšana
3Puses apņemas pārskatīt, uzraudzīt un novērtēt šīs sadaļas
4īstenošanas ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, paredzot attiecīgus
5līdzdalības procesus un iestādes, kā arī procesus un iestādes,
6kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu, piemēram, veicot ar
7tirdzniecību saistītus ietekmes uz ilgtspējību novērtējumus.
1Pilsoniskās sabiedrības
2institūcijas
31. Katra Puse norīko un sasauc jaunu vai jau pastāvošu
4konsultantu grupu ilgtspējīgas attīstības jautājumos, kuras
5uzdevums ir sniegt padomus saistībā ar šīs nodaļas
6īstenošanu.
72. Konsultantu grupā ietilpst neatkarīgas pilsonisko
8sabiedrību pārstāvošas organizācijas, nodrošinot līdzsvarotu
9darba devēju un darbinieku organizāciju, nevalstisko organizāciju
10un citu ieinteresēto personu pārstāvību.
113. Abu Pušu konsultantu grupu dalībnieki tiekas atklātā
12Pilsoniskās sabiedrības forumā, lai risinātu dialogu, aptverot
13Pušu tirdzniecības attiecību ilgtspējīgas attīstības aspektus.
14Pilsoniskās sabiedrības forums notiek vienu reizi gadā, ja vien
15Puses nevienojas citādi. Puses ne vēlāk kā viena gada laikā pēc
16šā nolīguma stāšanās spēkā vienojas par Pilsoniskās sabiedrības
17foruma darbību.
184. Dialogs, kas risinās Pilsoniskās sabiedrības forumā, neskar
19šā nolīguma 469. pantā izveidotās Pilsoniskās sabiedrības
20platformas lomu apmaiņā ar viedokļiem par jebkuru jautājumu
21saistībā ar šā nolīguma īstenošanu.
225. Puses informē Pilsoniskās sabiedrības forumu par šīs
1Institucionālie un uzraudzības
2mehānismi
31. Ar šo ir izveidota Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības
4apakškomiteja (turpmāk - apakškomiteja). Tā ziņo par savu darbu
5Asociācijas komitejai šā nolīguma 465. panta 4. punktā
6paredzētajā sastāvā. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības
7apakškomitejā ietilpst katras Puses valsts pārvaldes augstākās
8vadības ierēdņi. Tā pārrauga šīs nodaļas īstenošanu, tostarp
9uzraudzības darbību un ietekmes izvērtējumu rezultātus, un labā
10ticībā apspriežas par visām problēmām, kas izriet no šīs nodaļas
11piemērošanas. Tā pieņem savu reglamentu. Tā tiekas gada laikā no
12šā nolīguma stāšanās spēkā un turpmāk vismaz vienu reizi
13gadā.
142. Katra Puse norīko kontaktpunktu savas valsts pārvaldes
15ietvaros, lai veicinātu Pušu saziņu visos jautājumos, uz ko
16attiecas šī nodaļa.
173. Puses var uzraudzīt šīs nodaļas pasākumu īstenošanas un
18izpildes progresu. Puse var pieprasīt otrai Pusei sniegt konkrētu
19un pamatotu informāciju par šīs nodaļas īstenošanas
20rezultātiem.
214. Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no
22šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot otras Puses
23kontaktpunktam rakstisku pieprasījumu. Puses vienojas, ka pēc
24kādas Puses pieprasījuma tās nekavējoties apspriedīsies,
25izmantojot atbilstošus kanālus.
265. Puses cenšas panākt abpusēji apmierinošu jautājuma
27risinājumu un var lūgt padomu, informāciju vai palīdzību no
28jebkuras personas vai iestādes, kuru tās uzskata par piemērotu,
29lai pilnībā izpētītu izskatāmo jautājumu. Puses ņem vērā
30darbības, ko veic ILO vai attiecīgas daudzpusējas vides
31organizācijas, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.
326. Ja Pusēm ar apspriešanos jautājumu atrisināt neizdodas,
33katra Puse var lūgt sasaukt Tirdzniecības un ilgtspējīgas
34attīstības apakškomiteju jautājuma izskatīšanai, iesniedzot
35rakstisku pieprasījumu otras Puses kontaktpunktam. To sasauc
36nekavējoties, un tā cenšas vienoties par jautājuma risinājumu,
37tostarp attiecīgā gadījumā konsultējoties ar valdības vai
38nevalstiskiem ekspertiem. Ja vien Tirdzniecības un ilgtspējīgas
39attīstības apakškomiteja nenolemj citādi, tās risinājumu
40publicē.
417. Attiecībā uz jautājumiem, kas rodas saistībā ar šo nodaļu,
42Puses var izmantot tikai šā nolīguma 300. un 301. pantā paredzēto
43kārtību.
1Ekspertu grupa
21. Ja vien Puses nevienojas citādi, Puse 90 dienu laikā pēc
3tam, kad iesniegts lūgums sākt apspriešanos saskaņā ar šā
4nolīguma 300. panta 4. punktu, var lūgt sasaukt Ekspertu grupu,
5lai izpētītu jautājumu, kas nav apmierinoši atrisināts valdību
6apspriešanās laikā. Pēc kādas Puses pieprasījuma 30 dienu laikā
7no Puses pieprasījuma sasaukt ekspertu grupu, jautājuma
8apspriešanai var sasaukt Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības
9apakškomiteju. Puses var iesniegt grupai priekšlikumus. Grupa var
10lūgt informāciju un padomu no Pusēm, konsultantu grupas(-ām) vai
11starptautiskām organizācijām. Ekspertu grupu sasauc 60 dienu
12laikā no Puses pieprasījuma.
132. Grupa, ko izveido atbilstīgi šā panta 3. punktā noteiktajai
14kārtībai, sniedz atzinumu par šīs nodaļas īstenošanu. Ja vien
15Puses nevienojas citādi, grupa 90 dienu laikā no pēdējā eksperta
16izraudzīšanās iesniedz Pusēm ziņojumu. Puses dara visu iespējamo,
17lai ņemtu vērā ekspertu grupas padomu vai ieteikumus par šīs
1Apspriešanās
21. Puses cenšas atrisināt strīdus par šā nolīguma 304. pantā
3minēto šā nolīguma noteikumu interpretēšanu un piemērošanu, labā
4ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu
5risinājumu.
62. Puse ierosina apspriešanos, nosūtot otrai Pusei rakstisku
7pieprasījumu, kura kopiju iesniedz Tirdzniecības komitejai,
8norādot izskatāmo jautājumu un šā nolīguma 304. pantā minētos šā
9nolīguma noteikumus, kuri pēc Puses domām ir piemērojami.
103. Apspriešanos rīko 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas
11dienas, un tā notiek atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses
12nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 30 dienu
13laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas Puses
14nevienojas to turpināt. Visa apspriešanās laikā sniegtā
15konfidenciālā informācija ir konfidenciāla.
164. Apspriešanās steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas
17saistīti ar ātrbojīgām un sezonas precēm, rīko 15 dienu laikā no
18pieprasījuma iesniegšanas dienas un uzskata par pabeigtām 15
19dienas pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas.
205. Ja apspriešanās attiecas uz energoproduktu transportu pa
21tīkliem un viena Puse uzskata, ka strīda izšķiršana ir steidzama
22dabas gāzes, naftas vai elektrības transporta starp Ukrainu un ES
23pusi pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas dēļ, apspriešanās notiek
24trīs dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, un to uzskata
25par pabeigtu trīs dienas pēc pieteikuma iesniegšanas dienas, ja
26vien abas Puses nevienojas to turpināt. Visa apspriešanās laikā
27izpaustā konfidenciālā informācija ir konfidenciāla.
286. Ja apspriešanās nenotiek attiecīgi šā panta 3. vai 4.
29punktā noteiktajos termiņos vai ja tā ir pabeigta, bet nav
30panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu,
31prasītāja Puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar šā
32nolīguma 306. pantu.
331. IEDAĻA
34ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA
1Šķīrējtiesas procedūras sākšana
21. Ja Puses nav atrisinājušas strīdu apspriežoties, kā
3paredzēts šā nolīguma 305. pantā, prasītāja Puse var pieprasīt
4izveidot šķīrējtiesu.
52. Pieprasījums izveidot šķīrējtiesu jāiesniedz rakstveidā
6atbildētājai Pusei un Tirdzniecības komitejai. Prasītāja Puse
7pieprasījumā norāda konkrētu izskatāmo pasākumu un sūdzības
8juridiskā pamatojuma īsu izklāstu, kas ir pietiekošs, lai skaidri
9iepazīstinātu ar problēmu. Gadījumā, ja prasītāja puse lūdz
10izveidot šķīrējtiesu ar citām, bet ne parastajām pilnvarām,
11rakstiskā prasībā ietver ierosināto speciālo pilnvaru tekstu.
123. Ja vien Puses nevienojas citādi, šķīrējtiesas pilnvaras ir
13piecu dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas dienas.
14"izskatīt šķīrējtiesas izveidošanas pieprasījumā minēto
15jautājumu, lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar šā nolīguma
16304. pantā minētajiem šā nolīguma noteikumiem un pieņemt nolēmumu
17saskaņā ar šā nolīguma 310. pantu."
1Šķīrējtiesas sastāvs
21. Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.
32. Puses desmit dienu laikā pēc tam, kad Tirdzniecības
4komitejā iesniegts pieprasījums izveidot šķīrējtiesu, apspriežas,
5lai panāktu vienošanos par tās sastāvu.
63. Ja Puses šā panta 2. punktā noteiktajā termiņā nespēj
7vienoties par šķīrējtiesas sastāvu, jebkura no Pusēm var prasīt
8Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājam vai viņa pārstāvim ar
9izlozes palīdzību izvēlēties visus trīs šķīrējtiesnešus no
10attiecīgā saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 323.
11pantu: vienu personu - no prasītājas Puses ierosināto personu
12loka, vienu personu - no atbildētājas Puses ierosināto personu
13loka un vienu personu - no to personu loka, ko Puses izvēlējušās
14priekšsēdētāja amatam.
154. Ja Puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesnešiem,
16atlikušo dalībnieku vai dalībniekus izraugās tādā pašā
17kārtībā:
18a) ja Puses ir vienojušās par diviem šķīrējtiesnešiem,
19atlikušo šķīrējtiesnesi izvēlas no to personu loka, ko Puses
20izvēlējušās priekšsēdētāja amatam;
21b) ja Puses ir vienojušās par vienu šķīrējtiesnesi, vienu
22atlikušo šķīrējtiesnesi izvēlas no prasītājas Puses ierosināto
23personu loka un vienu - no atbildētājas Puses ierosināto personu
24loka.
255. Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis
26izraugās šķīrējtiesnešus piecu dienu laikā no 3. punktā minētā
27pieprasījuma. Katras Puses pārstāvis ir tiesīgs būt klāt
28izraudzīšanās laikā.
296. Šķīrējtiesas izveidošanas diena ir diena, kad ir pabeigta
30izraudzīšanās procedūra.
317. Ja brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar šā
32panta 3. punktu, kāds no šā nolīguma 323. pantā paredzētajiem
33sarakstiem nav izveidots, trīs šķīrējtiesnešus izvēlas ar izlozes
34palīdzību no to personu saraksta, ko oficiāli ierosinājusi viena
35vai abas Puses.
368. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas 11.
37nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse
38uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības
39transporta starp Ukrainu un ES pusi pilnīgas vai daļējas
40pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šā panta 3. punktu
41piemēro uzreiz bez šā panta 2. punkta piemērošanas, un šā panta
425. punktā minētais termiņš ir divas dienas.
1Šķīrējtiesas starpposma
2ziņojums
31. Šķīrējtiesa Pusēm 90 dienu laikā no šķīrējtiesas
4izveidošanas dienas iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti
5konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais
6pamatojums šķīrējtiesas secinājumiem un ieteikumiem. Ja tā
7uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas
8priekšsēdētājam par to rakstveidā jāpaziņo Pusēm un Tirdzniecības
9komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa
10plāno izdot starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā
11gadījumā nedrīkst izdot vēlāk par 120 dienām pēc šķīrējtiesas
12izveidošanas dienas.
132. Jebkura Puse 14 dienu laikā no starpposma ziņojuma
14izdošanas dienas var iesniegt rakstisku lūgumu šķīrējtiesai
15pārskatīt konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.
163. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar
17ātrbojīgām un sezonas precēm, šķīrējtiesa dara visu iespējamo,
18lai izdotu starpposma ziņojumu, un jebkura Puse var iesniegt
19rakstisku lūgumu šķīrējtiesai pārskatīt starpposma ziņojumā
20precizētos aspektus divas reizes īsākā termiņā nekā noteikts
21attiecīgi šā panta 1. un 2. punktā.
224. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas 11.
23nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse
24uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības
25transporta starp Ukrainu un ES pusi pilnīgas vai daļējas
26pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, starpposma ziņojumu
27iesniedz 20 dienu laikā un 2. punktā minēto lūgumu izdara piecu
28dienu laikā no rakstveida ziņojuma izdošanas. Šķīrējtiesa var arī
29nolemt iztikt bez starpposma ziņojuma.
305. Pēc Pušu rakstisko piezīmju izskatīšanas saistībā ar
31starpposma ziņojumu šķīrējtiesa var grozīt ziņojumu un veikt
32turpmāku pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Šķīrējtiesas galīgā
33nolēmuma secinājumi ietver starpposma pārskata posmā izvirzīto
34argumentu apspriešanu.
1Samierināšanās steidzamos
2enerģētikas strīdos
31. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas 11.
4nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse
5uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības
6transporta starp Ukrainu un ES pusi pilnīgas vai daļējas
7pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, jebkura Puse,
8iesniedzot par to pieprasījumu šķīrējtiesai, var lūgt
9šķīrējtiesas priekšsēdētāju veikt samierinātāja pienākumus
10attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar strīdu.
112. Samierinātājs cenšas panākt vienošanos par strīda
12risinājumu vai cenšas panākt vienošanos par procedūru šāda
13risinājuma sasniegšanai. Ja 15 dienu laikā pēc tā iecelšanas
14samierinātājam nav izdevies panākt šādu vienošanos, tas iesaka
15strīda risinājumu vai procedūru šāda risinājuma sasniegšanai un
16lemj par noteikumiem un nosacījumiem, kas jāievēro no konkrētas
17dienas, ko tas nosaka, līdz dienai, kad strīds tiek izšķirts.
183. Puses un Pušu kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības
19ievēro saskaņā ar šā panta 2. punktu izteiktos ieteikumus par
20noteikumiem un nosacījumiem trīs mēnešus no samierinātāja lēmuma
21pieņemšanas vai līdz strīda izšķiršanai, atkarībā no tā, kas ir
22agrāk.
234. Samierinātājs ievēro Šķīrējtiesnešu ētikas kodeksu.
1Šķīrējtiesas nolēmums
21. Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu Pusēm un Tirdzniecības
3komitejai 120 dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Ja
4tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas
5priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Tirdzniecības
6komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa
7plāno pabeigt darbu. Nolēmumu nekādā gadījumā nedrīkst paziņot
8vēlāk kā 150 dienas no šķīrējtiesas izveidošanas dienas.
92. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar
10ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesa dara visu, lai
11paziņotu nolēmumu 60 dienās no tās izveidošanas dienas. Nekādos
12apstākļos tas nedrīkst aizņemt vairāk kā 75 dienas no tās
13izveidošanas. Šķīrējtiesa 10 dienu laikā pēc tās izveidošanas var
14pieņemt prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par
15steidzamu.
163. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas 11.
17nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse
18uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības
19transporta starp Ukrainu un ES pusi pilnīgas vai daļējas
20pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šķīrējtiesa nolēmumu
21paziņo 40 dienu laikā no tās izveidošanas dienas.
222. IEDAĻA
23NOLĒMUMA IZPILDE
1Pieņemams termiņš nolēmuma
2izpildei
31. Ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad šķīrējtiesa nolēmumu
4paziņojusi Pusēm, atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un
5Tirdzniecības komitejai termiņu, kas tai būs vajadzīgs, lai
6izpildītu nolēmumu (turpmāk - pieņemams termiņš).
72. Ja starp Pusēm ir domstarpības par pieņemamu termiņu
8šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse 20 dienās pēc
9paziņojuma saskaņā ar šā panta 1. punktu rakstiski pieprasa
10šķīrējtiesai tās sākotnējā sastāvā noteikt pieņemamu termiņu. Par
11šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Tirdzniecības
12komitejai. Šķīrējtiesa 20 dienu laikā no pieprasījuma
13iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Tirdzniecības
14komitejai.
153. Ja sākotnējais šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi
16nevar piedalīties sanāksmē, piemēro šā nolīguma 307. pantā
17izklāstīto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 35 dienas no
18šā panta 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.
194. Atbildētāja Puse rakstveidā informē prasītāju Pusi par
20panākto progresu šķīrējtiesas nolēmuma izpildē vismaz vienu
21mēnesi pirms pieņemamā termiņa beigām.
225. Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo
23termiņu.
1Jebkura šķīrējtiesas nolēmuma
2izpildei veiktā pasākuma pārskatīšana
31. Atbildētāja Puse pirms pieņemamā termiņa beigām paziņo
4prasītājai Pusei un Tirdzniecības komitejai par visiem
5pasākumiem, ko tā veikusi šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.
62. Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, kas paziņots
7saskaņā ar šā panta 1. punktu, patiešām veikts, vai par tā
8atbilstību, prasītāja Puse var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesai
9tās sākotnējā sastāvā izlemt šo jautājumu. Šādā pieprasījumā
10norāda konkrēto izskatāmo pasākumu un šā nolīguma noteikumus, ar
11kuriem to uzskata par nesaderīgu, veidā, kas ir pietiekošs, lai
12skaidri norādītu sūdzības juridisko pamatojumu. Šķīrējtiesa
13paziņo nolēmumu 45 dienās no pieprasījuma iesniegšanas
14dienas.
153. Ja šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar
16piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro šā nolīguma 307. pantā
17noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 60 dienas no šā
18nolīguma 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.
1Tiesību aizsardzības līdzekļi
2steidzamos enerģētikas strīdos
31. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas 11.
4nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse
5uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības
6transporta starp Ukrainu un ES pusi pilnīgas vai daļējas
7pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, piemēro šādus īpašos
8noteikumus par tiesību aizsardzības līdzekļiem.
92. Atkāpjoties no šā nolīguma 311., 312. un 313. panta,
10prasītāja Puse var apturēt no šā nolīguma izrietošās saistības
11tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs anulējumam vai kaitējumam, ko
12izraisījusi Puse, kas nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu 15
13dienu laikā no tā pasludināšanas. Šāda apturēšana stājas spēkā
14nekavējoties. Šādu apturēšanu var uzturēt spēkā ne vairāk kā trīs
15mēnešus, izņemot, ja atbildētāja Puse joprojām nav izpildījusi
16šķīrējtiesas ziņojumu.
173. Ja atbildētāja Puse apstrīd nolēmuma neizpildes faktu vai
18neizpildes dēļ piemērotās saistību apturēšanas līmeni, tā var
19ierosināt procedūru saskaņā ar šā nolīguma 315. un 316. pantu, ko
20izskata paātrinātā kārtā. Prasītājai Pusei ir pienākums atcelt
21vai pielāgot saistību apturēšanu tikai pēc tam, kad šķīrējtiesa
22ir pasludinājusi savu nolēmumu šajā jautājumā, un tā var saglabāt
23saistību apturēšanu visas procedūras laikā.
1Pagaidu tiesiskās aizsardzības
2līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā
31. Ja atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo
4par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu,
5vai ja šķīrējtiesa nolemj, ka saskaņā ar šā nolīguma 313. panta
61. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās Puses
7saistībām atbilstoši šā nolīguma 304. pantā minētajiem
8noteikumiem, atbildētāja Puse iesniedz pagaidu kompensācijas
9piedāvājumu, ja to pieprasa prasītāja Puse.
102. Ja 30 dienu laikā pēc pieņemamā termiņa beigām vai pēc
11šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas atbilstīgi 313. pantam par to,
12ka pasākums šķīrējtiesas nolēmuma izpildei neatbilst šā nolīguma
13304. pantā minētajiem noteikumiem, nav panākta vienošanās par
14kompensāciju, prasītāja Puse pēc tam, kad tā sniegusi paziņojumu
15atbildētājai Pusei un Tirdzniecības komitejai, ir tiesīga apturēt
16savu saistību izpildi, kuras izriet no jebkura noteikuma nodaļā
17par brīvās tirdzniecības zonu tādā līmeni, kas ir līdzvērtīgs
18pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Prasītāja Puse
19var šādi apturēt savas saistības jebkurā laikā 10 dienas pēc
20paziņojuma datuma, ja vien atbildētāja Puse nav pieprasījusi šo
21jautājumu izskatīt šķīrējtiesā saskaņā ar šā panta 4. punktu.
223. Apturot saistības, prasītāja Puse var nolemt paaugstināt
23savas tarifu likmes līdz līmenim, kādu piemēro citām PTO
24dalībvalstīm, attiecinot tās uz tirdzniecības apjomu, ko nosaka
25tā, lai tirdzniecības apjoms, reizināts ar tarifu likmju
26paaugstinājumu, atbilstu pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai
27kaitējumam.
284. Ja atbildētāja Puse uzskata, ka apturēšanas līmenis nav
29līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam, tā
30var rakstiski pieprasīt sākotnējai šķīrējtiesai izlemt šo
31jautājumu. Par šādu pieprasījumu pirms šā panta 2. punktā minētā
3210 dienu termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un Tirdzniecības
33komitejai. Šķīrējtiesa 30 dienu laikā pēc pieprasījuma
34iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu par saistību apturēšanas
35līmeni Pusēm un Tirdzniecības komitejai. Saistību izpildi
36neaptur, kamēr šķīrējtiesa nav paziņojusi nolēmumu, un saistību
37izpildes apturēšanai jābūt saskaņā ar šķīrējtiesas nolēmumu.
385. Ja sākotnējais šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi
39nevar piedalīties sanāksmē, piemēro šā nolīguma 307. pantā
40noteikto kārtību. Šādā gadījumā nolēmuma paziņošanas termiņš ir
4145 dienas no šā panta 4. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas
42dienas.
436. Saistību izpildi aptur uz laiku un piemēro tikai tik ilgi,
44kamēr pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar šā
45nolīguma 304. pantā minētajiem noteikumiem, nav atsaukts vai
46grozīts, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem saskaņā ar 316.
47pantu, vai tik ilgi, kamēr Puses nav vienojušās par strīda
48atrisinājumu.
1Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana,
2kas pēc saistību izpildes apturēšanas veikts nolēmuma
3izpildei
41. Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Tirdzniecības
5komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu
6šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par tās pieprasījumu pārtraukt
7saistību apturēšanu, ko piemēro prasītāja Puse.
82. Ja Puses 30 dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas dienas
9nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina, ka
10atbildētāja Puse ir izpildījusi šā nolīguma 304. panta minētos šā
11nolīguma noteikumus, prasītāja Puse rakstiski var pieprasīt
12sākotnējai šķīrējtiesai izlemt šo jautājumu. Par šādu
13pieprasījumu vienlaicīgi paziņo atbildētājai Pusei un
14Tirdzniecības komitejai. Šķīrējtiesa 45 dienu laikā pēc
15pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu Pusēm un
16Tirdzniecības komitejai. Ja šķīrējtiesa lemj, ka atbildētāja Puse
17ir izpildījusi nolīguma noteikumus, vai, ja prasītāja Puse 45
18dienu laikā no šā panta 1. punktā minētā pieprasījuma
19iesniegšanas nepieprasa sākotnējai šķīrējtiesai izlemt šo
20jautājumu, saistību apturēšanu izbeidz 15 dienu laikā no
21šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas vai pēc minētā 45 dienu termiņa
22beigām.
233. Ja sākotnējais šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi
24nevar piedalīties sanāksmē, piemēro šā nolīguma 307. pantā
25noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš šādā gadījumā ir
2660 dienas no šā panta 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas
27dienas.
283. IEDAĻA
29KOPĪGI NOTEIKUMI
1Savstarpēji saskaņots
2risinājums
3Puses katrā laikā atbilstīgi šai nodaļai var panākt
4savstarpēji saskaņotu strīda risinājumu. Tās kopīgi par katru
5šādu risinājumu paziņo Tirdzniecības komitejai un attiecīgos
6gadījumos arī šķīrējtiesas priekšsēdētājam. Ja risinājumam ir
7nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas Puses atbilstīgām
8iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību, un
9šķīrējtiesas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav
10vajadzīgs vai pēc paziņojuma par minētās iekšējās procedūras
11pabeigšanu, šķīrējtiesas procedūru izbeidz.
1Informācija un tehniskas
2konsultācijas
3Šķīrējtiesa pēc Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas
4var iegūt ziņas no jebkura avota, kuru tā uzskata par pieņemamu
5šķīrējtiesas procesam, tostarp no strīdā iesaistītajām Pusēm.
6Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt attiecīgo
7ekspertu viedokli. Šādā veidā iegūtā informācija ir jādara zināma
8katrai no Pusēm, un tām jādod iespēja izteikt piezīmes.
9Ieinteresētajām fiziskajām vai juridiskajām personām abu Pušu
10teritorijās saskaņā ar šā nolīguma XXIV pielikumā ietverto
11reglamentu ir tiesības iesniegt šķīrējtiesā amicus curiae
12atzinumus.
1Interpretācijas noteikumi
2Šķīrējtiesa interpretē šā nolīguma 304. pantā minētos
3noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām
4interpretācijas normām, tostarp 1969. gada Vīnes Konvencijā par
5starptautisko līgumu tiesībām apkopotajām normām. Ja šajā
6nolīgumā paredzētais pienākums ir identisks PTO nolīgumā
7paredzētam pienākumam, šķīrējtiesa pieņem interpretāciju, kas ir
8saskaņā ar visām attiecīgajām interpretācijām, kas noteiktas PTO
9Strīdu izšķiršanas iestādes (turpmāk - SII) nolēmumos.
10Šķīrējtiesas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt šajā
11nolīgumā paredzētās tiesības un pienākumus.
1Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi
21. Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu
3pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi,
4attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr nekādā
5gadījumā netiek publiskoti atšķirīgie šķīrējtiesnešu
6viedokļi.
72. Visi šķīrējtiesas nolēmumi ir saistoši Pusēm un neuzliek
8tiesības vai pienākumus fiziskām vai juridiskām personām.
9Nolēmumā izklāsta konstatētos faktus, nolīguma attiecīgo
10noteikumu piemērojamību un galveno pamatojumu šķīrējtiesas
11konstatējumiem un secinājumiem. Tirdzniecības komiteja
12šķīrējtiesas nolēmumus pilnībā nodod atklātībai, ja vien tā
13nenolemj to nedarīt.
1Strīdu izšķiršana saistībā ar
2regulējuma tuvināšanu
31. Šajā pantā noteikto procedūru piemēro strīdiem par tāda ar
4regulējuma tuvināšanu saistīta šā nolīguma noteikuma
5interpretāciju un piemērošanu, kas paredzēts 3. nodaļā (Tehniskās
6tirdzniecības barjeras), 4. nodaļā (Sanitārie un fitosanitārie
7pasākumi), 5. nodaļā (Muita un tirdzniecības veicināšana), 6.
8nodaļā (Uzņēmējdarbība, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā
9komercija), 8. nodaļā (Publiskais iepirkums) vai 10. nodaļā
10(Konkurence), vai kā citādi paredz Pusei pienākumu, kas definēts,
11atsaucoties uz ES tiesību akta noteikumu.
122. Ja strīda gaitā rodas jautājums par kāda 1. punktā minētā
13ES tiesību akta noteikuma interpretāciju, šķīrējtiesa nelemj par
14šo jautājumu un pieprasa Eiropas Savienības Tiesai pieņemt
15nolēmumu par šo interpretācijas jautājumu. Šādā gadījumā, kamēr
16Eiropas Savienības Tiesa nav pieņēmusi attiecīgo nolēmumu, aptur
17šķīrējtiesas nolēmumiem piemērojamos termiņus. Eiropas Savienības
18Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs.
194. IEDAĻA
20VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1Šķīrējtiesneši
21. Tirdzniecības komiteja ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā
3nolīguma stāšanās spēkā izveido piecpadsmit personu sarakstu,
4kuras vēlas un spēj strādāt par šķīrējtiesnešiem. Katra Puse
5ierosina piecas personas, kas darbosies kā šķīrējtiesneši.
6Turklāt abas Puses izraugās piecas personas, kas nav nevienas
7Puses valstspiederīgie un kuras būs šķīrējtiesas priekšsēdētāji.
8Tirdzniecības komiteja nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais
9personu skaits.
102. Sarakstu, kas izveidots saskaņā ar šā panta 1. punktu,
11izmanto šķīrējtiesas izveidei saskaņā ar šā nolīguma 307. pantu.
12Šķīrējtiesa sastāv no šķīrējtiesnešiem, kam ir īpašas zināšanas
13vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā.
143. Visi šķīrējtiesā ieceltie šķīrējtiesneši ir neatkarīgi,
15strādā paši savā vārdā un nepieņem nevienas organizācijas vai
16valdības norādījumus, nav saistīti ar Pušu valdībām un ievēro šā
17nolīguma XXV pielikumā ietverto Ētikas kodeksu.
1Saistība ar PTO noteiktajiem
2pienākumiem
31. Tiesības izmantot šīs nodaļas noteikumus par strīdu
4izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO ietvaros, tostarp strīdu
5izšķiršanas darbību.
62. Taču, ja kāda no Pusēm attiecībā uz konkrētu
7pasākumu ir uzsākusi strīda izšķiršanas procesu vai nu saskaņā ar
8šā nolīguma 306. panta 1. punktu vai PTO nolīgumu, šī Puse nevar
9uzsākt strīda izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrā
10forumā, pirms nav beidzies pirmais process. Turklāt Puse nevar
11vērsties abos forumos jautājumā par tāda pienākuma neizpildi,
12kurš atbilstīgi šim nolīgumam un PTO nolīgumam ir pilnīgi
13vienāds. Tādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas
14process, Puse otram forumam neiesniedz prasību par tāda paša
15pienākuma izpildi atbilstīgi otram nolīgumam, ja vien izvēlētajā
16forumā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt
17secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētā pienākuma
18neizpilde.
193. Šā panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām:
20a) strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar PTO dibināšanas
21līgumu uzskata par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot
22šķīrējtiesu atbilstīgi PTO dibināšanas līguma 2. pielikumā
23iekļautās Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka
24strīdu izšķiršanu (turpmāk - VSI) 6. pantam, un to uzskata par
25pabeigtu tad, kad Strīdu izšķiršanas iestāde attiecīgi pieņem
26šķīrējtiesas ziņojumu un apelācijas iestādes ziņojumu atbilstīgi
27VSI 16. pantam un 17.14. pantam; un
28b) strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šo nodaļu uzskata
29par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu
30atbilstīgi šā nolīguma 306. panta 1. punktam, un to uzskata par
31pabeigtu tad, kad šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu Pusēm un
32Tirdzniecības komitejai.
334. Neviens šās nodaļas noteikums neliedz Pusēm īstenot
34saistību izpildes apturēšanu, ja to atļāvusi Strīdu izšķiršanas
35iestāde. PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai no Pusēm
36apturēt šajā nodaļā paredzēto saistību izpildi.
1Mērķis un darbības joma
21. Šās nodaļas mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņota
3risinājuma atrašanu, izmantojot visaptverošu un paātrinātu
4procedūru, kurā tiek iesaistīts mediators.
52. Šo nodaļu piemēro visiem pasākumiem, kas ietilpst šā
6nolīguma IV sadaļas 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus
7pieejamība) un nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību starp Pusēm.
83. Šo nodaļu nepiemēro pasākumiem, kas ietilpst šā nolīguma 6.
9nodaļā ( Uzņēmējdarbība, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā
10komercija), 7. nodaļā (Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite), 8.
11nodaļā (Publiskais iepirkums), 9. nodaļā (Intelektuālais īpašums)
12un 13. nodaļā (Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība).
13Tirdzniecības komiteja, pienācīgi apsverot šo jautājumu, var
14lemt, ka šo mehānismu piemēro kādai no šīm nozarēm.
151. IEDAĻA
16PROCEDŪRA SASKAŅĀ AR MEDIĀCIJAS
17MEHĀNISMU
1Pieprasījums sniegt informāciju
21. Pirms mediācijas procedūras ierosināšanas, Puse jebkurā
3laikā var pieprasīt informāciju par pasākumu, kas nelabvēlīgi
4ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus starp Pusēm. Puse, pie
5kuras vēršas ar šādu pieprasījumu, 20 dienu laikā no pieprasījuma
6saņemšanas dienas sniedz atbildi, kurā ietver savus komentārus
7par pieprasījumā norādīto informāciju. Ja vien iespējams,
8pieprasījumu un atbildi sagatavo rakstveidā.
92. Ja Puse, kurai jāsniedz atbilde, uzskata, ka 20 dienu laikā
10nav iespējams sniegt atbildi, tā informē otru Pusi par kavēšanās
11iemesliem un paziņo, kāds pēc tās aplēsēm ir īsākais termiņš,
12kurā tā spēs sniegt atbildi.
1Procedūras uzsākšana
21. Puse var jebkurā laikā pieprasīt Pusēm iesaistīties
3mediācijas procedūrā. Šāds pieprasījums rakstiski adresējams
4otrai Pusei. Pieprasījumam jābūt pietiekami sīki izklāstītam, lai
5skaidri norādītu pieprasītājas Puses bažas, un tajā
6a) norāda konkrēto aplūkojamo pasākumu,
7b) ietver paziņojumu par iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko
8pieprasītājas Puses izpratnē minētais pasākums rada vai radīs uz
9tirdzniecību starp Pusēm, un
10c) izskaidro, kā pēc pieprasītājas Puses uzskatiem šī ietekme
11ir saistīta ar minēto pasākumu.
122. Puse, kurai šāds pieprasījums ir adresēts, solidāri apsver
13pieprasījumu un pieņem vai noraida to 10 dienu laikā no
14saņemšanas.
1Mediatora izraudzīšanās
21. Puses, sākot mediācijas procedūru, cenšas vienoties par
3mediatoru ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad saņemta
4atbilde uz pieprasījumu.
52. Ja Puses noteiktajā termiņā nevar vienoties par mediatoru,
6jebkura no Pusēm var pieprasīt, lai Tirdzniecības komitejas
7priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis ar izlozes palīdzību izraugās
8mediatoru no saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 323.
9pantu. Abu strīdā iesaistīto Pušu pārstāvjus savlaicīgi uzaicina
10būt klāt izlozē. Jebkurā gadījumā izloze norisinās, klātesot
11Pusei/Pusēm, kas ieradušās.
123. Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis
13izraugās mediatoru piecu darba dienu laikā no Puses pieprasījuma,
14kā minēts 2. punktā.
154. Ja brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar šā
16panta 2. punktu, šā nolīguma 323. pantā paredzētais saraksts nav
17izveidots, mediatoru izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu
18saraksta, ko oficiāli ierosinājusi viena vai abas Puses.
195. Puses var vienoties, ka mediators ir vienas vai otras Puses
20valstspiederīgais.
216. Mediators objektīvā un pārredzamā veidā palīdz Pusēm
22noskaidrot visus jautājumus saistībā ar pasākumu un tā iespējamo
23ietekmi uz tirdzniecību, kā arī panākt savstarpēji saskaņotu
24risinājumu. Šā nolīguma XXV pielikumā ietverto ētikas kodeksu
25piemēro mediatoriem, kā tas paredzēts minētajā kodeksā.
26Mutatis mutandis piemēro arī šā nolīguma XXIV pielikumā
27ietvertā reglamenta 3. līdz 7. noteikumu (paziņojumi) un 41. līdz
2846. noteikumu (tulkošana un termiņu aprēķināšana).
1Mediācijas procedūras noteikumi
21. Puse, kas uzsākusi mediācijas procedūru, 10 dienu laikā no
3mediatora iecelšanas dienas mediatoram un otrai Pusei rakstiski
4sniedz sīki izklāstītu problēmas aprakstu, jo īpaši attiecībā uz
5konkrētā pasākuma darbību un tā ietekmi uz tirdzniecību. Otra
6Puse 20 dienu laikā no šā apraksta saņemšanas dienas var
7rakstiski sniegt piezīmes par problēmas aprakstu. Katra Puse savā
8sagatavotajā aprakstā vai piezīmēs var iekļaut jebkādu
9informāciju, ko tā uzskata par atbilstīgu.
102. Mediators var lemt par vispiemērotāko veidu, kā viest
11skaidrību par attiecīgo pasākumu un tā iespējamo ar tirdzniecību
12saistīto ietekmi. Mediators jo īpaši var rīkot sanāksmes starp
13Pusēm, apspriesties kopīgi ar abām Pusēm vai ar katru atsevišķi,
14vērsties pēc palīdzības vai konsultēties ar attiecīgajiem
15ekspertiem un ieinteresētajām personām un sniegt visa veida
16papildu atbalstu, ko lūdz Puses. Tomēr pirms vērsties pēc
17palīdzības vai konsultēties ar attiecīgajiem ekspertiem un
18ieinteresētajām personām, mediators konsultējas ar Pusēm.
193. Mediators Pusēm apsvēršanai var sniegt padomu un ierosināt
20risinājumu, Puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu
21vai vienoties par citu risinājumu. Tomēr mediators nesniedz
22padomus un neizsaka komentārus par izskatāmā pasākuma atbilstību
23šim nolīgumam.
244. Procedūra notiek tās Puses teritorijā, kurai tika adresēts
25pieprasījums, vai, savstarpēji vienojoties, jebkurā citā vietā
26vai izmantojot jebkurus citus līdzekļus.
275. Puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60
28dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas. Pirms ir panākta
29galīgā vienošanās, Puses var apsvērt iespējamos pagaidu
30risinājumus, jo īpaši, ja pasākumus attiecas uz ātrbojīgām
31precēm.
326. Risinājumu var pieņemt Tirdzniecības komitejas lēmuma
33veidā. Katra Puse var noteikt, ka risinājums ir spēkā pēc
34nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanas. Savstarpēji
35saskaņotus risinājumus publisko. Tomēr publiskotajā versijā
36nedrīkst iekļaut informāciju, ko Puse ir norādījusi kā
37konfidenciālu.
387. Procedūru izbeidz,
39a) Pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu - tā
40pieņemšanas dienā;
41b) ar rakstisku paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga,
42ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar Pusēm;
43c) ar rakstisku paziņojumu, ko Puse sagatavo pēc tam, kad ir
44izpētījusi mediācijas procedūrā piedāvātos savstarpēji saskaņotos
45risinājumus un apsvērusi visus mediatora piedāvātos padomus un
46ierosinātos risinājumus; vai
47d) jebkurā procedūras posmā, Pusēm savstarpēji
48vienojoties.
492. IEDAĻA
50ĪSTENOŠANA
1Savstarpēji saskaņota risinājuma
2īstenošana
31. Kad Puses ir vienojušās par risinājumu, katra no Pusēm
4termiņā, par ko panākta vienošanās, veic pasākumus, kādi
5vajadzīgi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.
62. Puse, kas veic īstenošanu, rakstiski informē otru Pusi par
7jebkuru rīcību vai pasākumiem, ko tā veic, lai īstenotu
8savstarpēji saskaņoto risinājumu.
93. Pēc Pušu pieprasījuma mediators izsniedz Pusēm rakstisku
10faktu izklāsta projektu, īsi aprakstot:
11a) konkrēto aplūkojamo pasākumu;
12b) piemērotās procedūras un
13c) visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas galīgi
14panākti šo procedūru rezultātā, tostarp iespējamos pagaidu
15risinājumus.
16Mediators ļauj Pusēm 15 dienu laikā iesniegt komentārus par
17izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir apsvērti minētajā termiņā
18iesniegtie Pušu komentāri, mediators 15 dienu laikā Pusēm
19rakstiski iesniedz galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāsts neietver
20šā nolīguma interpretāciju.
213. IEDAĻA
22VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1Saistība ar strīdu izšķiršanu
21. Procedūra saskaņā ar šo mediācijas mehānismu nav paredzēta
3tam, lai to izmantotu par pamatu strīdu izšķiršanas procedūrās
4atbilstoši šim vai kādam citam nolīgumam. Puse šādās strīdu
5izšķiršanas procedūrās neizmanto par pamatojumu vai pierādījumu,
6un šķīrējtiesa neņem vērā:
7a) nostāju, ko mediācijas procedūras gaitā ir ieņēmusi otra
8Puse;
9b) faktu, ka otra Puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu
10pasākumam, uz kuru attiecas mediācija vai
11c) mediatora padomus vai priekšlikumus.
122. Mediācijas mehānisms neskar Pušu tiesības un pienākumus
13saskaņā ar noteikumiem par strīdu izšķiršanu.
143. Ja vien Puses nevienojas citādi, neskarot šā nolīguma 331.
15panta 6. punktu, visi procedūras posmi, tostarp padomi un
16ierosinātie risinājumi, ir konfidenciāli. Tomēr jebkura Puse var
17darīt zināmu atklātībai, ka norisinās mediācijas procedūra.
1Izmaksas
21. Katra Puse sedz savus izdevumus, kas radušies, piedaloties
3mediācijas procedūrā.
42. Puses kopīgi un vienlīdzīgi sedz izdevumus, kas radušies
5saistībā ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp mediatora un
6viņa palīgu atalgojumu un izdevumus, un gadījumā, ja Puses nevar
7vienoties par vienu procedūras valodu, visas izmaksas saistībā ar
8tulkošanu. Mediatora atalgojumu nosaka saskaņā ar tiem pašiem
9noteikumiem, kas paredzēti šķīrējtiesas priekšsēdētāja
10atalgojumam šā nolīguma XXIV pielikuma 8. punktā.
11. Puses vienojas turpināt un pastiprināt sadarbību
2enerģētikas jomā, lai uzlabotu enerģētisko drošību, konkurētspēju
3un ilgtspējību, kas ir īpaši svarīgi ekonomikas izaugsmes
4veicināšanai, un tuvotos tirgus integrācijai, ietverot
5pakāpenisku tuvināšanos enerģētikas nozarē un dalību reģionālajā
6enerģētikas sadarbībā. Sadarbība regulējuma jomā notiek, ņemot
7vērā nepieciešamību nodrošināt attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu
8saistības, tostarp pasākumus, ar kuriem informē un aizsargā
9patērētājus no negodīgas pārdošanas prakses, un nodrošina
10patērētāju piekļuvi enerģijai par pieņemamu cenu, tostarp arī
11visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem.
122. Sadarbība pamatojas uz vispusīgu partnerību, un to
13caurstrāvo abpusējas ieinteresētības, savstarpīguma,
14pārredzamības un iepriekšparedzamības principi, tā ir saderīga ar
15tirgus ekonomikas principiem, 1994. gada Enerģētikas hartas
16nolīgumu, Saprašanās memorandu par sadarbību enerģētikas jomā un
17citiem daudzpusējiem un attiecīgiem divpusējiem nolīgumiem.
1Savstarpējā sadarbība cita starpā aptver šādas jomas:
2a) enerģētikas stratēģiju un politikas īstenošana un prognožu
3un notikumu scenāriju izstrāde/attīstība, kā arī statistikas
4reģistrēšanas sistēmas uzlabošana enerģētikas nozarē,
5pamatojoties uz savlaicīgu informācijas apmaiņu par enerģijas
6bilancēm un enerģijas plūsmām saskaņā ar starptautisko praksi, kā
7arī infrastruktūras uzlabošana;
8b) efektīvu mehānismu izveide enerģijas krīzes situāciju
9risināšanai solidaritātes garā;
10c) abpusēji svarīgas enerģijas infrastruktūras modernizācija
11un uzlabošana, ietverot enerģijas ražošanas jaudas, enerģijas
12tīklu integritāti, drošību un drošumu, Ukrainas elektrības tīklu
13pakāpeniska integrācija Eiropas elektrības tīklā, kā arī
14enerģijas tranzīta sistēmas pilnīga atjaunošana un pārrobežu
15mērīšanas sistēmu uzstādīšana pie Ukrainas ārējām robežām,
16abpusēji svarīgas jaunas enerģijas infrastruktūras izveide nolūkā
17dažādot enerģijas avotus, piegādātājus un transporta ceļus un
18metodes ekonomiski izdevīgā un videi draudzīgā veidā;
19d) konkurētspējīgu, pārredzamu un no diskriminācijas brīvu
20enerģijas tirgu izveide konverģencē ar ES noteikumiem un
21standartiem ar regulējuma reformas palīdzību;
22e) sadarbība 2005. gada Enerģētikas kopienas dibināšanas
23līguma ietvaros;
24f) enerģijas tirdzniecības, tranzīta, izpētes, ieguves,
25rafinēšanas, ražošanas, glabāšanas, transporta, pārsūtīšanas,
26izplatīšanas un tirgvedības vai enerģijas izejvielu un produktu
27tirdzniecības ilgtermiņa stabilitātes un drošības veicināšana un
28stiprināšana, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un bez
29diskriminācijas saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un jo
30īpaši ar 1994. gada Enerģētikas hartas nolīgumu, PTO līgumu un šo
31nolīgumu;
32g) pievilcīgas un stabilas ieguldījumu vides pakāpeniska
33veidošana, pievēršoties institucionālajiem, juridiskajiem,
34fiskālajiem un cita veida nosacījumiem un rosinot savstarpējus
35ieguldījumus enerģētikas jomā bez diskriminācijas;
36h) efektīva sadarbība ar Eiropas Investīciju banku (EIB),
37Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un citām
38starptautiskām finanšu organizācijām un instrumentiem nolūkā
39atbalstīt sadarbību enerģētikas jomā starp Pusēm;
40i) energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas veicināšana,
41tostarp izstrādājot energoefektivitātes politiku un tiesisko un
42regulatīvo sistēmu ar mērķi panākt ievērojamus ES standartiem
43atbilstošus uzlabojumus, ietverot efektīvu enerģijas ģenerēšanu,
44ražošanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu, kas būtu
45saderīga ar tirgus mehānismu darbību, kā arī efektīvu enerģijas
46izmantošanu ierīcēs, apgaismojumā un ēkās;
47j) atjaunojamo enerģijas avotu, kā arī alternatīvas degvielas
48izstrāde un atbalsts ekonomiski izdevīgā un videi draudzīgā
49veidā, ietverot ilgtspējīgas biodegvielas ražošanu, un sadarbība
50regulējuma, sertifikācijas un standartizācijas jautājumos, kā arī
51tehnoloģiju un komercijas attīstības jautājumos;
52k) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 1997. gada
53Kioto protokola par siltumnīcefekta gāzes emisijas samazināšanu
54ar energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu projektu
55palīdzību Kopīgā īstenošanas mehānisma veicināšana;
56l) zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa,
57lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas, transportēšanas,
58piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību
59pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām tehnoloģijām,
60ietverot oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un efektīvas un tīras
61akmeņogļu tehnoloģijas, saskaņā ar iedibinātiem principiem, kas
62cita starpā ietverti Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Ukrainu
63par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību;
64m) sadarbība Eiropas un starptautisko standartizācijas iestāžu
65ietvaros enerģētikas jomā.
1Puses apmainās ar informāciju un pieredzi, kā arī attiecīgi
2atbalsta regulējuma reformu procesu, kas ietver ogļrūpniecības
3nozares (tvaika ģeneratoru ogles, koksa ogles un brūnogles)
4reorganizāciju, nolūkā palielināt tās konkurētspēju, uzlabot
5raktuvju drošību un darba drošību un samazināt ietekmi uz vidi,
6vienlaikus ņemot vērā reģionālo un sociālo ietekmi. Lai uzlabotu
7efektivitāti, konkurētspēju un ilgtspējību, reorganizācijas
8procesam jāaptver visa ogļrūpniecības vērtību ķēde, tas ir, sākot
9no izpētes cauri ražošanai un apstrādei līdz pat konversijai un
10ogļu pārstrādes atliekvielu pārstrādei un dedzināšanai. Šī pieeja
11ietver metāna izmešu no ogļraktuvēm, kā arī no naftas un gāzes
12nozares darbībām, atkritumu poligoniem un lauksaimniecības
13nozares, reģenerāciju un izmantošanu, kā tas cita starpā noteikts
14Pasaules Metāna iniciatīvā, kuras partneres ir Puses.
11. Sadarbība kodolenerģijas civilās izmantošanas jomā notiek,
2īstenojot īpašus nolīgumus, kas jau noslēgti vai tiks noslēgti
3starp Pusēm šajā jomā saskaņā ar attiecīgajām ES un tās
4dalībvalstu vai Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) un tās
5dalībvalstu pilnvarām un kompetencēm un ievērojot katras Puses
6juridiskās procedūras.
72. Šāda sadarbība nodrošina augsta līmeņa kodoldrošību,
8kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem un kodolenerģijas
9tīru izmantošanu, aptverot kodolenerģijas civilās izmantošanas
10darbības un degvielas cikla posmus, ietverot kodolmateriālu
11ražošanu un tirdzniecību un kodolenerģijas drošības un drošuma
12aspektus, sagatavotību ārkārtas situācijām, kā arī ar veselību un
13vidi saistītus jautājumus un neizplatīšanas jautājumus. Šajā
14saistībā sadarbība ietvers arī politikas un juridiskās un
15regulatīvās sistēmas turpmāku izstrādi, pamatojoties uz ES
16tiesību aktiem un praksi, kā arī uz Starptautiskās Atomenerģijas
17aģentūras (SAEA) standartiem. Puses veicina civilo zinātnisko
18izpēti kodoldrošības un kodoldrošuma jomās, tostarp kopīgas
19izpētes un izstrādes darbības, mācības un zinātnieku
20mobilitāti.
213. Sadarbība pievēršas problēmām, kas radušās Černobiļas
22katastrofas seku rezultātā, kā arī jautājumam par Černobiļas
23atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanu, jo īpaši:
24a) pārseguma izveides plānam (The Shelter Implementation
25Plan; SIP), lai transformētu iznīcināto 4. reaktoru
26(Pārseguma objekts) videi drošā sistēmā;
27b) izmantotās kodoldegvielas pārvaldībai;
28c) teritorijas attīrīšanai;
29d) radioaktīvo atkritumu pārvaldībai;
30e) vides novērošanai;
31f) citām jomām, par ko iespējams savstarpēji vienoties,
32piemēram medicīniskajiem, zinātniskajiem, ekonomiskajiem,
33regulējuma, sociālajiem u administratīvajiem aspektiem saistībā
34ar centieniem mazināt katastrofas sekas.
1ES un Ukraina veicina ekonomikas reformas norisi,
2sadarbojoties, lai uzlabotu izpratni par to ekonomikas
3pamatprincipiem, ekonomikas politikas noteikšanu un īstenošanu
4tirgus ekonomikas režīmā. Ukraina cenšas izveidot funkcionējošu
5tirgus ekonomiku un pakāpeniski saskaņot tās politiku ar ES
6politiku saskaņā ar vadošajiem makroekonomiskās stabilitātes,
7stabilas valsts finanšu sistēmas un stabilas maksājumu bilances
8principiem.
1Nolūkā sasniegt šā nolīguma 343. pantā noteiktos uzdevumus,
2Puses sadarbojas, lai:
3a) apmainītos ar informāciju par makroekonomikas rezultātiem
4un perspektīvām un par attīstības stratēģijām;
5b) kopīgi analizētu abpusēji nozīmīgus ekonomikas jautājumus,
6tostarp ekonomikas politikas pasākumus un instrumentus tās
7īstenošanai, piemēram, ekonomikas prognožu metodes un stratēģisku
8politikas dokumentu izstrādi, nolūkā stiprināt Ukrainas politikas
9izstrādi saskaņā ar ES principiem un praksi;
10c) apmainītos ar zināšanām makroekonomikas jomā;
11d) sadarbība ietver arī informācijas apmaiņu par Eiropas
12Ekonomikas un monetārās savienības principiem un darbību.
1Sadarbības mērķis valsts finanšu pārvaldības jomā,
2pamatojoties uz starptautiskiem standartiem, ir nodrošināt tādas
3budžeta politikas un tādu efektīvu valsts iekšējās kontroles un
4ārējās revīzijas sistēmu attīstību, kas ir saderīgas ar
5pārskatatbildības, pārredzamības, ekonomikas, efektivitātes un
6optimālas darbības pamatprincipiem.
1Puses apmainās ar informāciju, pieredzi, paraugpraksi un veic
2citus pasākumus, jo īpaši šādus.
31. Budžeta politikas jomā:
4a) vidēja termiņa budžeta prognožu/plānošanas sistēmas
5izstrāde;
6b) uz programmām orientētas pieejas uzlabošana budžeta procesā
7un budžeta īstenošanas efektivitātes analīze;
8c) informācijas un pieredzes apmaiņas uzlabošana par plānošanu
9un budžeta izpildi, un valsts parādu.
102. Ārējās revīzijas jomā:
11- Starptautiskās augstāko revīzijas iestāžu organizācijas
12(INTOSAI) standartu un metožu īstenošana, kā arī apmaiņa ar ES
13paraugpraksi publisko finanšu ārējās kontroles un revīzijas jomā,
14īpašu uzmanību pievēršot Pušu attiecīgo iestāžu neatkarībai;
153. Valsts iekšējās finanšu kontroles jomā:
16- valsts iekšējās finanšu kontroles sistēmas turpmāka
17attīstība, harmonizējot to ar starptautiski atzītiem standartiem
18(Iekšējo revidentu institūts (IIA), Grāmatvežu
19starptautiskā federācija (IFAC), INTOSAI) un
20metodoloģijām, kā arī ES publisko iestāžu iekšējās kontroles un
21iekšējās revīzijas paraugpraksi.
224. Krāpšanas apkarošanas jomā:
23- krāpšanas un korupcijas apkarošanas un novēršanas metožu
24uzlabošana jomā, ko aptver šā nolīguma V sadaļas (Ekonomiskā un
25nozaru sadarbība) 3. nodaļa, ietverot attiecīgo administratīvo
26iestāžu sadarbību.
1Atsaucoties uz šā nolīguma 349. pantu, Puses atzīst un apņemas
2īstenot labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tas ir,
3pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas konkurences
4nodokļu jomā principus, kā to apņēmušās dalībvalstis ES līmenī.
5Šajā nolūkā, neierobežojot ES un dalībvalstu kompetenci, Puses
6uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, veicinās likumīgu
7nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus iepriekš
8minēto principu efektīvai īstenošanai.
1Puses turklāt uzlabo un stiprina sadarbību, kuras mērķis ir
2uzlabot un attīstīt Ukrainas nodokļu sistēmu un pārvaldību,
3tostarp iekasēšanas un kontroles spēju uzlabošanu, īpašu uzmanību
4pievēršot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas procedūrām,
5lai izvairītos no nokavēto maksājumu uzkrāšanās, nodrošinātu
6efektīvu nodokļu iekasēšanu un stiprinātu cīņu pret nodokļu
7krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Puses cenšas palielināt
8sadarbību un pieredzes apmaiņu nodokļu krāpšanas jomā, jo īpaši
9attiecībā uz "karuseļveida" krāpšanu.
1Puses uzlabo sadarbību un harmonizē pasākumu plānus krāpšanas
2un akcīzes preču kontrabandas prevencijai un apkarošanai. Šī
3sadarbība cita starpā ietvers pakāpenisku, pēc iespējas lielāku
4akcīzes likmes tuvināšanu tabakas izstrādājumiem, ņemot vērā
5reģionālos ierobežojumus, ietverot reģionāla līmeņa dialogu un
6saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada
7Pamatkonvenciju par tabakas kontroli. Šajā nolūkā Puses centīsies
8stiprināt sadarbību reģionālā kontekstā.
1Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos,
2tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa - nodrošināt
3savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus statistikas
4datus - sasniegšanā. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīgas, efektīvas un
5profesionāli neatkarīgas nacionālās statistikas sistēmas sniegs
6informāciju, kas attiecas uz iedzīvotājiem, uzņēmumiem un lēmumu
7pieņēmējiem Ukrainā un ES, tādējādi dodot tiem iespēju pieņemt
8apzinātus lēmumus. Nacionālajai statistikas sistēmai būtu
9jāievēro ANO oficiālās statistikas pamatprincipi, ņemot vērā ES
10acquis par statistiku, tostarp arī Eiropas statistikas
11prakses kodeksu, lai harmonizētu nacionālās statistikas sistēmas
12ar Eiropas normām un standartiem. Acquis par statistiku ir
13apkopoti katru gadu atjaunotajā Statistikas prasību apkopojumā,
14ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam (XXIX
1Sadarbības mērķi ir šādi:
2a) vēl vairāk uzlabot nacionālo statistikas sistēmu
3kapacitāti, pievēršoties labam juridiskajam pamatam, adekvātai
4datu un metadatu izplatīšanas politikai un vienkāršai
5lietošanai;
6b) pakāpeniski tuvināt Ukrainas statistikas sistēmu Eiropas
7statistikas sistēmai;
8c) uzlabot datu sniegšanu ES, ņemot vērā attiecīgo
9starptautisko un Eiropas metodoloģiju piemērošanu, ietverot
10klasifikāciju;
11d) uzlabot valsts statistikas jomā strādājošo profesionāļu un
12vadības kapacitāti, lai atvieglotu ES statistikas standartu
13piemērošanu un veicinātu Ukrainas statistikas sistēmas
14attīstību;
15e) uzlabot pieredzes apmaiņu starp Pusēm par zinātības
16saistībā ar statistiku aktualitātēm;
17f) veicināt visaptverošu kvalitātes vadību visiem statistikas
18izveides un izplatīšanas procesiem.
1Puses sadarbojas Eiropas Statistikas sistēmas ietvaros, kur ES
2statistikas iestāde ir Eurostat. Sadarbība cita starpā
3attiecas uz šādām jomām:
4a) iedzīvotāju statistika, tostarp tautas skaitīšana;
5b) lauksaimniecības statistika, tostarp lauksaimniecības
6uzskaite un vides statistika;
7c) komercdarbības statistika, tostarp komercreģistri un
8administratīvo resursu izmantošana statistikas vajadzībām;
9d) enerģija, tostarp bilances;
10e) nacionālie konti;
11f) ārējās tirdzniecības statistika;
12g) reģionālā statistika;
13h) visaptveroša kvalitātes vadība visiem statistikas izveides
14un izplatīšanas procesiem.
1Puses cita starpā apmainās ar informāciju un zināšanām un
2uzlabo sadarbību, ņemot vērā jau uzkrāto pieredzi, reformējot
3statistikas sistēmu dažādu palīdzības programmu ietvaros.
4Jācenšas panākt turpmāku pakāpenisku tuvināšanos ES acquis
5par statistiku, pamatojoties uz Ukrainas statistikas sistēmas
6uzlabošanas valsts stratēģiju, ņemot vērā Eiropas Statistikas
7sistēmas aktualitātes. Statistikas datu veidošanas procesā īpašu
8uzmanību pievērš izlases apsekojumu turpmākai izstrādāšanai,
9ņemot vērā nepieciešamību samazināt atbilžu slogu. Dati ir domāti
10politikas virzienu izstrādei un uzraudzībai visās galvenajās
11sociālās un ekonomikas dzīves nozarēs.
1Puses attīsta un stiprina sadarbību vides jautājumos, tādējādi
2sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa - nodrošināt ilgtspējīgu
3attīstību un vidi saudzējošu ekonomiku - sasniegšanā. Tiek
4sagaidīts, ka Ukrainas un ES iedzīvotāji gūs labumu no uzlabotas
5vides aizsardzības, tostarp uzlabosies sabiedrības veselība,
6saglabāsies dabas resursi, palielināsies ekonomikas un vides
7efektivitāte, uzlabosies vides jautājumu integrācija citās
8politikas jomās, un paaugstināsies ražošana modernu tehnoloģiju
9izmantošanas rezultātā. Sadarbība norisinās Pušu labākajās
10interesēs un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu,
11vienlaicīgi ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides
12aizsardzības jomā un attiecīgos daudzpusējos nolīgumus.
1Sadarbības mērķis ir vides saglabāšana, aizsardzība,
2uzlabošana un tās kvalitātes atjaunošana, cilvēku veselības
3aizsardzība, apdomīga un racionāla dabas resursu izmantošana un
4pasākumu veicināšana starptautiskā līmenī reģionālo un globālo
5vides problēmu risināšanai, cita starpā šādās jomās:
6a) klimata pārmaiņas;
7b) vides pārvaldība un horizontālie jautājumi, ietverot
8izglītību un mācības, un piekļuve vides informācijai un lēmumu
9pieņemšanas procesiem;
10c) gaisa kvalitāte;
11d) ūdens kvalitāte un ūdens resursu pārvaldība, ietverot jūras
12vidi;
13e) atkritumu un resursu pārvaldība;
14f) dabas aizsardzība, ietverot bioloģiskās un ainavu
15daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību (eko-tīkli);
16g) rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie
17apdraudējumi;
18h) ķīmiskās vielas;
19i) ģenētiski modificēti organismi, ietverot lauksaimniecības
20nozari;
21j) trokšņa piesārņojums;
22k) civilā aizsardzība, ietverot dabiskus un cilvēku izraisītus
23apdraudējumus;
24l) pilsētvide;
25m) vides nodevas.
11. Puses cita starpā:
2a) apmainās ar informāciju un zināšanām;
3b) īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par
4tīrākām tehnoloģijām;
5c) plāno rīcību katastrofu gadījumā un citās ārkārtas
6situācijās;
7d) īsteno kopīgas darbības reģionālā un starptautiskā līmenī,
8tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides
9nolīgumiem, un attiecīgos gadījumos arī kopīgas darbības
10attiecīgo aģentūru ietvaros.
112. Puses īpašu uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem.
1Sadarbība civilās aizsardzības nozarē notiek, īstenojot īpašos
2nolīgumus, kas noslēgti starp Pusēm šajā jomā saskaņā ar
3attiecīgajām ES un tās dalībvalstu pilnvarām un kompetencēm un
4ievērojot katras Puses juridiskās procedūras. Tās mērķi cita
5starpā ir šādi:
6a) atvieglot savstarpējo palīdzību ārkārtas situācijās;
7b) 24 stundas diennaktī apmainīties ar agrīniem brīdinājumiem
8un atjauninātu informāciju par pārrobežu ārkārtas situācijām,
9ietverot palīdzības pieprasījumus un piedāvājumus;
10c) novērtēt katastrofu ietekmi uz vidi;
11d) aicināt ekspertus uz īpašiem tehniskiem semināriem un
12simpozijiem par civilās aizsardzības jautājumiem;
13e) regulāri aicināt novērotājus uz īpašām praktiskajām
14nodarbībām un mācībām, ko rīko ES un/vai Ukraina;
15f) stiprināt esošo sadarbību attiecībā uz pieejamo civilās
16aizsardzības spēju visefektīvāko izmantošanu.
1Sadarbība cita starpā aptver šādus uzdevumus:
2a) izstrādāt vispusīgu vides stratēģiju, kas aptver plānotas
3institucionālas reformas (ar grafikiem), lai nodrošinātu vides
4tiesību aktu īstenošanu un izpildi; sadalīt vides pārvaldības
5kompetences nacionālā, reģionālā un pašvaldību līmenī; lēmumu
6pieņemšanas procedūras un lēmumu īstenošana; procedūras, kas
7veicina vides jautājumu integrāciju citās politikas jomās;
8identificēt nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus un
9pārskatīšanas mehānismu;
10b) izstrādāt gaisa kvalitātes stratēģijas nozarēs; ūdens
11kvalitātes un resursu pārvaldība, ietverot jūras vidi; atkritumu
12un resursu pārvaldība; dabas aizsardzība; rūpnieciskais
13piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi un ķīmiskas vielas,
14ietverot skaidri definētus īstenošanas grafikus un soļus,
15administratīvos pienākumus, kā arī finansējuma stratēģijas
16ieguldījumiem infrastruktūrā un tehnoloģijās;
17c) izstrādāt un īstenot klimata pārmaiņu politiku, jo īpaši kā
18uzskaitīts šā nolīguma XXXI pielikumā.
11. Pušu sadarbības mērķis ir atvieglot Ukrainas transporta
2nozares reorganizāciju un modernizāciju un pakāpeniski tuvināt to
3tādiem darbības standartiem un plāniem, kas būtu pielīdzināmi ES
4pastāvošajiem, jo īpaši īstenojot šā nolīguma XXXII pielikumā
5paredzētos pasākumus, neskarot saistības, kas izriet no īpašiem
6starp Pusēm noslēgtiem transporta nolīgumiem. Minēto pasākumu
7īstenošana nav pretrunā ar Pušu tiesībām un pienākumiem, kas
8izriet Pušu noslēgtiem starptautiskiem nolīgumiem vai dalības
9starptautiskās organizācijās.
102. Sadarbības mērķis turklāt ir uzlabot pasažieru un preču
11pārvietošanos, palielināt raitu transporta plūsmu starp Ukrainu,
12ES un trešām valstīm reģionā, novēršot administratīvos,
13tehniskos, pārrobežu un citus šķēršļus, uzlabojot transporta
14tīklus un atjauninot infrastruktūru, jo īpaši galvenās transporta
15asis, kas savieno Puses. Sadarbība ietver pasākumus robežu
16šķērsošanas atvieglošanai.
173. Sadarbība ietver informācijas apmaiņu un kopīgas
18darbības:
19- reģionālā līmenī, jo īpaši ņemot vērā un pārņemot panākumus,
20kas sasniegti dažādu reģionālo transporta sadarbības pasākumu
21ietvaros, kā piemēram, Austrumu partnerības transporta komitejas,
22Eiropas-Kaukāza-Āzijas transporta koridora (TRACECA), Baku
23procesa un citu transporta iniciatīvu ietvaros;
24- starptautiskā līmenī, tostarp arī saistībā ar starptautiskām
25transporta organizācijām un starptautiskiem nolīgumiem un
26konvencijām, ko Puses ratificējušas dažādu ES transporta aģentūru
27ietvaros;
1Šī sadarbība cita starpā aptver šādas jomas:
2a) ilgtspējīgas nacionālās transporta politikas izstrāde, kas
3aptver visus transporta veidus, jo īpaši nolūkā nodrošināt
4efektīvas, drošas transporta sistēmas un veicināt transporta
5nozares apsvērumu integrāciju citās politikas jomās;
6b) nozaru stratēģijas izstrāde nacionālās transporta politikas
7gaisotnē (ietverot juridiskās prasības tehniskā aprīkojuma un
8transporta flotes atjaunināšanai, lai panāktu atbilstību
9augstākajiem starptautiskajiem standartiem) ceļu, dzelzceļa,
10iekšzemes ūdensceļu, aviācijas un jūras transporta nozarēm un to
11sadarbspējas izstrāde, ietverot īstenošanas grafikus un posmus,
12administratīvos pienākumus, kā arī finansēšanas plānus;
13c) multimodāla transporta tīkla izstrāde, kas būtu savienots
14ar Eiropas transporta tīklu (TEN-T), un infrastruktūras politikas
15uzlabošana, lai labāk identificētu un novērtētu dažādu transporta
16veidu infrastruktūras projektus; tādu finansēšanas stratēģiju
17izstrāde, kas pievēršas tehniskajai apkopei, kapacitātes
18ierobežojumiem un trūkstošā posma infrastruktūrai, kā arī privātā
19sektora dalības transporta projektos aktivizēšana un veicināšana,
20kā tas noteikts šā nolīguma XXXIII pielikumā;
21d) pievienošanās attiecīgajām starptautiskajām transporta
22organizācijām un nolīgumiem, tostarp procedūras, kas nodrošina
23starptautisko transporta nolīgumu un konvenciju striktu
24īstenošanu un piemērošanu;
25e) zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa
26tehnoloģiju, piemēram, inteliģentu transporta sistēmu, izstrādei
27un uzlabošanai;
28f) inteliģentu transporta sistēmu un informācijas tehnoloģiju
29izmantošanas veicināšana visa veida transporta pārvaldībā un
30darbībā, kā arī sadarbspējas atbalsts un sadarbība kosmosa
31sistēmu izmantošanā un to komerciālā piemērošanā, kas uzlabo
32transportu.
11. Puses atbalsta abpusēji izdevīgu sadarbību kosmosa civilās
2izpētes jomā un kosmosa pielietojumos, jo īpaši šādās jomās:
3a) globālās navigācijas satelītu sistēmas;
4b) zemes novērošana un globālā novērošana;
5c) kosmosa zinātne un pētniecība;
6d) lietišķās kosmosa tehnoloģijas, ietverot nesējraķešu un
7vilces tehnoloģijas.
82. Puses rosinās un veicinās pieredzes apmaiņu par kosmosa
9politiku, administrāciju un juridiskajiem aspektiem, kā arī par
10kosmosa tehnoloģiju industriālo reorganizāciju un
11komercializēšanu.
11. Sadarbība ietvers informācijas apmaiņu par politikas
2virzieniem un programmām un attiecīgām sadarbības iespējām un
3kopīgiem projektiem, tostarp par Ukrainas iestāžu dalību
4attiecīgās kosmosa un transporta tēmās nākamajā ES pētniecības un
5inovācijas pamatprogrammā "Apvārsnis 2020".
62. Puses rosinās un atbalstīs zinātnieku apmaiņu un attiecīgu
7tīklu veidošanu.
83. Sadarbība varētu ietvert arī pieredzes apmaiņu par kosmosa
9pētniecības un zinātnisko institūtu pārvaldību, kā arī par tādas
10vides izveidi, kas veicina pētniecību un jauno tehnoloģiju
11pielietošanu, un par atbilstīgu intelektuālā, rūpnieciskā un
12komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību.
1Puses attīsta un stiprina sadarbību zinātnes un tehnoloģiju
2jomā ar mērķi veicināt gan zinātnes attīstību pašu par sevi, gan
3arī abu Pušu zinātnes spēju piedalīties valstu un globālo
4problēmu risināšanā. Puses cenšas atbalstīt progresu tādu
5zinātnes un tehnoloģiju atziņu iegūšanā, kas nozīmīgas
6ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai, stiprinot savas pētniecības
7spējas un cilvēkresursu potenciālu. Dalīšanās ar zinātnes atziņām
8un to apkopošana uzlabos Pušu konkurētspēju, palielinot to
9ekonomikas spēju ģenerēt un izmantot atziņas, kā komercializēt
10jaunus produktus un pakalpojumus. Visbeidzot Puses attīstīs savu
11zinātnisko potenciālu, lai pildītu savus pienākumus un saistības
12globālā līmenī tādās jomās kā ar veselību saistīti jautājumi,
13vides aizsardzība, ietverot klimata pārmaiņas, un citas pasaules
14mēroga pārmaiņas.
11. Šī sadarbība notiek, ņemot vērā pašreizējo oficiālo
2sadarbības sistēmu, kas izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas
3Kopienu un Ukrainu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību, un
4ņemot vērā Ukrainas mērķi pakāpeniski tuvināties ES politikai un
5tiesību aktiem zinātnes un tehnoloģiju jomā.
62. Sadarbības starp Pusēm mērķis ir atvieglot Ukrainas
7iesaistīšanos Eiropas Pētniecības telpā.
83. Šāda sadarbība palīdz Ukrainai reformēt un reorganizēt tās
9zinātnes pārvaldības sistēmas un pētniecības iestādes (tostarp
10uzlabot tās spējas attīstīt pētniecību un tehnoloģijas), lai
11veicinātu konkurētspējīgas ekonomikas un zināšanu sabiedrības
12pilnveidošanu.
1Sadarbība jo īpaši attiecas uz šādām jomām:
2a) abpusēja informācijas apmaiņa par zinātnes un tehnoloģiju
3politiku;
4b) dalība nākamajā ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā
5"Apvārsnis 2020";
6c) zinātnisku programmu un pētniecības darbību kopīga
7īstenošana;
8d) kopīgas pētniecības un attīstības darbības, kuru mērķis ir
9veicināt zinātnes progresu un tehnoloģiju un zinātības
10nodošanu;
11e) mācības ar pētnieku un speciālistu apmaiņas programmas
12starpniecību;
13f) kopīgu zinātnes un tehnoloģiju attīstības pasākumu rīkošana
14un līdzekļu izveide;
15g) īstenošanas pasākumi, kuru mērķis ir izveidot vidi, kas
16veicina pētniecību un jaunu tehnoloģiju izmantošanu, un
17pētniecības rezultātā radītā intelektuālā īpašuma pienācīgu
18aizsardzību;
19h) sadarbības pastiprināšana reģionālā un starptautiskā
20līmenī, jo īpaši Melnās jūras kontekstā, un daudzpusējās
21organizācijās, kā piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas
22Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO),
23Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) un G8
24grupā, kā arī saistībā ar daudzpusējiem nolīgumiem, kā piemēram
25ANO 1992. gada Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām
26(UNFCCC);
27i) pieredzes apmaiņa pētniecības un zinātnisko iestāžu
28pārvaldības jautājumos, lai attīstītu un uzlabotu to spēju veikt
29zinātnisko pētniecību un piedalīties tajā.
1Puses attīsta un stiprina sadarbību rūpniecības un uzņēmumu
2politikas jomā, tādējādi uzlabojot komercvidi visiem
3saimnieciskās darbības veicējiem, taču jo īpaši uzmanību
4pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Pastiprinātai
5sadarbībai būtu jāuzlabo administratīvais un tiesiskais
6regulējums gan Ukrainas, gan ES uzņēmējiem, kas darbojas Ukrainā
7un ES, tā jābalsta uz ES MVU un rūpniecības politiku, ņemot vērā
8starptautiski atzītus principus un praksi šajā jomā.
1Nolūkā sasniegt šā nolīguma 378. pantā noteiktos uzdevumus,
2Puses sadarbojas, lai:
3a) īstenotu stratēģijas MVU attīstībai, pamatojoties uz
4Eiropas Mazo uzņēmumu hartas principiem, un novērotu īstenošanas
5procesu ar ikgadēju ziņojumu un dialoga palīdzību. Šī sadarbība
6ietvers arī pievēršanos mikrouzņēmumiem un amatniecības
7uzņēmumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi gan ES, gan Ukrainas
8ekonomikai;
9b) izveidotu labākus pamatnosacījumus, apmainoties ar
10informāciju un paraugpraksi, uzlabojot konkurētspēju. Šī
11sadarbība ietvers strukturālo pārmaiņu pārvaldību
12(restrukturizāciju) un vides un enerģijas jautājumus, kā piemēram
13energoefektivitāti un tīrāku ražošanu;
14c) vienkāršotu un racionalizētu regulējumu un regulējuma
15praksi, īpaši pievēršoties labās prakses apmaiņai par regulējuma
16tehniku, ietverot ES principus;
17d) rosinātu jauninājumu politikas izstrādi, apmainoties ar
18informāciju un paraugpraksi par pētniecības un izstrādes
19komercializāciju (ietverot atbalsta instrumentus komercdarbības
20uzsākšanai uz tehnoloģiju pamata), klasteru attīstību un piekļuvi
21finansējumam;
22e) rosinātu ciešākus kontaktus starp ES un Ukrainas uzņēmumiem
23un starp šiem uzņēmumiem un Ukrainas un ES iestādēm;
24f) atbalstītu eksportu veicinošu darbību izveidi Ukrainā;
25g) atvieglotu gan Ukrainas, gan ES rūpniecības modernizāciju
26un reorganizāciju atsevišķās nozarēs.
1Puses attīsta un stiprina sadarbību attiecībā uz iežguves un
2metālu ieguves rūpniecību nolūkā veicināt savstarpējo sapratni,
3uzlabot darījumdarbības vidi, apmainīties ar informāciju un
4sadarboties jautājumos, kas nav saistīti ar enerģētiku, jo īpaši
5attiecībā uz metāla rūdu un rūpniecisko minerālu ieguvi. Šī
6sadarbība neskar noteikumus par oglēm, kas minēti šā nolīguma
7339. pantā.
1Nolūkā sasniegt šā nolīguma 381. pantā noteiktos uzdevumus,
2Puses sadarbojas, lai:
3a) apmainītos ar informāciju par pamatsituāciju iežguves un
4metālu ieguves rūpniecībā;
5b) apmainītos ar informāciju par ES un Ukrainas iežguves un
6metālu ieguves rūpniecības nākotnes izredzēm attiecībā uz
7patēriņu, ražošanu un tirgus prognozēm;
8c) apmainītos ar informāciju par pasākumiem, ko Puses
9veikušas, lai atvieglotu šo nozaru reorganizācijas procesu;
10d) apmainītos ar informāciju un paraugpraksi par iežguves un
11metālu ieguves rūpniecības ilgtspējīgu attīstību Ukrainā un
12ES.
1Atzīstot, ka finanšu pakalpojumu jomā ir nepieciešams efektīvs
2noteikumu un prakses kopums, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu
3tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecisku apmaiņu starp Pusēm,
4Puses vienojas sadarboties finanšu pakalpojumu jomā nolūkā:
5a) atbalstīt finanšu pakalpojumu regulējuma pielāgošanās
6procesu atvērtas tirgus ekonomikas vajadzībām;
7b) nodrošināt ieguldītāju un citu finanšu pakalpojumu
8patērētāju efektīvu un atbilstīgu aizsardzību;
9c) nodrošināt pasaules finanšu sistēmas stabilitāti un
10neaizskaramību;
11d) veicināt sadarbību starp dažādiem finanšu sistēmas
12dalībniekiem, tostarp regulatoriem un uzraudzības iestādēm;
13e) nodrošināt neatkarīgu un efektīvu uzraudzību.
11. Puses veicina sadarbību starp attiecīgajām regulatīvajām un
2uzraudzības iestādēm, tostarp informācijas apmaiņu, zināšanu
3apmaiņu par finanšu tirgiem un citus šādus pasākumus.
42. Īpašu uzmanību pievērš šādu iestāžu administratīvo spēju
5attīstīšanai, cita starpā, izmantojot personāla apmaiņas un
6kopīgas mācības.
1Puses veicina pakāpenisku tuvināšanos atzītiem starptautiskiem
2standartiem finanšu pakalpojumu regulējuma un uzraudzības jomā.
3Attiecīgas ES acquis daļas finanšu pakalpojumu jomā ir
4ietvertas šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
5saistīti jautājumi) 6. nodaļā (Uzņēmējdarbība, pakalpojumu
6tirdzniecība un elektroniskā komercija).
11. Atzīstot, ka komerctiesību un korporatīvās pārvaldības, kā
2arī grāmatvedības un revīzijas jomā ir nepieciešams efektīvs
3noteikumu un prakses kopums, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu
4tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecību starp Pusēm, Puses
5vienojas sadarboties, lai:
6a) aizsargātu kapitāldaļu īpašniekus, kreditorus un citas
7ieinteresētās personas saskaņā ar ES noteikumiem šajā jomā, kā
8uzskaitīts šā nolīguma XXXIV pielikumā;
9b) valsts līmenī ieviestu attiecīgos starptautiskos standartus
10un pakāpeniski tuvinātos ES tiesībām grāmatvedības un revīzijas
11jomā, kā uzskaitīts šā nolīguma XXXV pielikumā;
12c) izstrādātu korporatīvās pārvaldības politiku saskaņā ar
13starptautiskajiem standartiem, kā arī pakāpeniski tuvinātos ES
14noteikumiem un rekomendācijām šajā jomā, kā uzskaitīts šā
15nolīguma XXXVI pielikumā.
162. Pušu mērķis būs apmainīties ar informāciju un zināšanām par
17abām pastāvošajām sistēmām un attiecīgiem jauninājumiem šajās
18jomās. Turklāt Puses meklēs iespēju uzlabot informācijas apmaiņu
19starp Ukrainas valsts reģistru un biznesa reģistriem ES
20dalībvalstīs.
1Puses izveido sadarbību informācijas sabiedrības attīstībai
2iedzīvotāju un uzņēmēju labā, nodrošinot informācijas un
3komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašu pieejamību un labākas
4kvalitātes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Šī sadarbība turklāt
5uzlabos elektronisko komunikāciju pakalpojumu tirgu pieejamību,
6rosinot konkurenci un ieguldījumus šajā nozarē.
1Sadarbība ietver šādus aspektus:
2a) veicināt pieeju platjoslai, uzlabojot tīkla drošību,
3sniedzot iespēju iedzīvotājiem, uzņēmumiem un administrācijām
4plaši izmantot IKT, izstrādājot vietējo saturu internetam un
5ieviešot tiešsaistes pakalpojumus, īpaši attiecībā uz
6e-darījumdarbību, e-pārvaldi un e-veselību un e-mācībām;
7b) koordinēt elektroniskās saziņas politikas nolūkā optimāli
8izmantot radiofrekvenču spektru un nodrošināt Ukrainas un ES
9tīklu sadarbspēju;
10c) stiprināt valstu regulatoru neatkarību un administratīvo
11kapacitāti komunikāciju jomā, lai nodrošinātu to spēju piemērot
12atbilstīgus regulatīvos pasākumus un izpildīt savus lēmumus un
13visus piemērojamos noteikumus un garantētu godīgu konkurenci
14tirgos. Valstu regulatoriem komunikāciju jomā būtu jāsadarbojas
15ar konkurences iestādēm, lai uzraudzītu šos tirgus;
16d) veicināt kopīgus pētniecības projektus informācijas un
17komunikācijas tehnoloģiju jomā nākamajā ES pētniecības un
18inovācijas pamatprogrammā "Apvārsnis 2020".
11. Puses veicina pakāpenisku tuvināšanos ES tiesību aktiem un
2tiesiskajam regulējumam informācijas sabiedrības un elektronisko
3sakaru jomā.
42. Attiecīgie noteikumi un ES acquis informācijas
5sabiedrības un elektronisko sakaru jomā ir ietverti šā nolīguma
6IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
11. Puses sadarbojas, lai veicinātu audiovizuālās ražošanas
2nozares attīstību Eiropā un sekmētu kopdarbu kino un televīzijas
3jomā.
42. Sadarbība varētu cita starpā ietvert arī mācības
5žurnālistiem un citiem plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem gan no
6drukāto, gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu vides, kā arī
7atbalstu valsts un privātajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai
8stiprinātu to neatkarību, profesionalitāti un saites ar Eiropas
9plašsaziņas līdzekļiem, ievērojot Eiropas standartus, tostarp
10Eiropas Padomes standartus.
11. Sadarbība divpusējā, reģionālā un Eiropas līmenī būtu
2jābalsta uz šādiem principiem:
3a) vietējo kopienu, jo īpaši lauku reģionos, integritātes un
4interešu ievērošana;
5b) kultūras mantojuma īpašā nozīme;
6c) tūrisma un vides aizsardzības pozitīva mijiedarbība.
72. Attiecīgie noteikumi par ceļojumu rīkotājiem ir ietverti šā
8nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
9jautājumi) 6. nodaļā ( Uzņēmējdarbīb, pakalpojumu tirdzniecība un
10elektroniskā komercija). Attiecīgie noteikumi par personu
11pārvietošanos ir ietverti šā nolīguma 19. pantā.
1Sadarbība jo īpaši attiecas uz šādām jomām:
2a) Informācijas, paraugprakses, pieredzes apmaiņa un zinātības
3nodošana, ietverot inovatīvās tehnoloģijas;
4b) stratēģiskas partnerības izveide, ņemot vērā publiskās,
5privātās un sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ilgtspējīgu
6tūrisma attīstību;
7c) tūrisma produktu un tirgu, infrastruktūras, cilvēkresursu
8un institucionālo struktūru veicināšana un attīstība;
9d) efektīvas politikas un stratēģiju izstrāde un īstenošana,
10ietverot atbilstošus tiesiskos, administratīvos un finanšu
11aspektus;
12e) mācības un kapacitātes uzlabošana tūrisma jomā pakalpojumu
13standartu uzlabošanai;
14f) sabiedriskā tūrisma attīstība un veicināšana.
1Pušu sadarbība lauksaimniecības un lauku attīstības jomā cita
2starpā aptver šādas jomas:
3a) savstarpējas izpratnes uzlabošana par lauksaimniecības un
4lauku attīstības politiku;
5b) administratīvās kapacitātes uzlabošana centrālā un vietējā
6līmenī politikas plānošanai, izvērtēšanai un īstenošanai;
7c) modernas un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas
8veicināšana, respektējot vidi un dzīvnieku labturību, ietverot
9bioloģiskās ražošanas metožu un biotehnoloģiju izmantošanas
10paplašināšanu, cita starpā pārņemot paraugpraksi šajās jomās;
11d) zināšanu un paraugprakses apmaiņa par lauku attīstības
12politiku, lai uzlabotu lauku kopienu labklājību;
13e) konkurences uzlabošana lauksaimniecības nozarē un tirgu
14efektivitātes un pārredzamības, kā arī ieguldījumu nosacījumu
15uzlabošana;
16f) zināšanu izplatīšana ar mācību un informatīvu pasākumu
17palīdzību;
18g) inovācijas veicināšana, izmantojot pētniecību un
19popularizēšanas pakalpojumus lauksaimniecības produktu
20ražotājiem;
21h) starptautisko organizāciju ietvaros izskatīto jautājumu
22harmonizācijas veicināšana;
23i) paraugprakses apmaiņa par atbalsta mehānismiem
24lauksaimniecības politikai un lauku reģioniem;
25j) lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas veicināšana
26produktu standartu, ražošanas prasību un kvalitātes sistēmu
27jomā.
11. Puses sadarbojas savstarpēji izdevīgās kopēju interešu
2jomās zivsaimniecības nozarē, ietverot dzīvo ūdens resursu
3saglabāšanu un pārvaldību, inspicēšanu un kontroli, datu vākšanu
4un cīņu pret nelikumīgu, nereģistrētu un neregulētu zveju.
52. Šādi sadarbojoties, tiks ievērotas starptautiskās saistības
6attiecībā uz dzīvo ūdens resursu pārvaldību un saglabāšanu.
1Puses veic kopīgus pasākumus, apmainās ar informāciju un
2atbalsta viena otru, lai veicinātu:
3a) labu pārvaldību un paraugprakses īstenošanu zvejniecības
4pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un
5pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu
6pieeju;
7b) atbildīgu zveju un zvejniecības pārvaldību saskaņā ar
8ilgtspējīgas attīstības principiem, lai saglabātu zivju krājumus
9un ekosistēmas veselīgā stāvoklī;
10c) sadarbību reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju
11(RZPO) ietvaros.
1Atsaucoties uz šā nolīguma 408. pantu un ņemot vērā labākos
2zinātniskos ieteikumus, Puses uzlabos sadarbību un pastiprināti
3koordinēs savas darbības dzīvo ūdens resursu pārvaldībai un
4saglabāšanai Melnajā jūrā. Puses veicinās plašāku starptautisko
5sadarbību Melnajā jūrā ar nolūku uzlabot attiecības attiecīgo
6RZPO ietvaros.
1Puses atbalstīs tādas iniciatīvas kā savstarpēja pieredzes
2apmaiņa un atbalsta sniegšana nolūkā nodrošināt ilgtspējīgas
3zivsaimniecības politikas īstenošanu, kas pamatojas uz
4prioritātēm šīs jomas ES acquis, ietverot:
5a) dzīvo ūdens resursu, zvejas intensitātes un tehnisko
6pasākumu pārvaldību;
7b) zvejas inspekcijas un kontroli, izmantojot nepieciešamo
8uzraudzības aprīkojumu, tostarp kuģu uzraudzības sistēmu, kā arī
9attiecīgu administratīvo un juridisko struktūru izveidi, kas
10spējīgas piemērot atbilstošus pasākumus;
11c) saskaņotu nozvejas, izkraušanas, flotes, bioloģisko un
12ekonomisko datu vākšanu;
13d) zvejas kapacitātes pārvaldību, tostarp darbspējīgu zvejas
14flotes reģistru;
15e) tirgus efektivitātes uzlabošanu, jo īpaši atbalstot
16ražotāju organizācijas, sniedzot informāciju patērētājiem un
17ieviešot tirgvedības standartus un izsekojamību;
18f) strukturālās politikas izstrādi zivsaimniecības nozarē,
19īpašu uzmanību pievēršot piekrastes kopienu ilgtspējīgai
20attīstībai.
212. IEDAĻA
22JŪRLIETU POLITIKA
1Ņemot vērā sadarbību zivsaimniecības, transporta, vides un
2citu ar jūru saistītu politiku jomā, Puses izstrādā sadarbību par
3integrētu jūrlietu politiku, lai jo īpaši:
4a) veicinātu integrētu pieeju jūrlietām, labu pārvaldību un
5paraugprakses apmaiņu jūras telpas izmantošanā;
6b) izveidotu šķīrējmehānismu savstarpēji konkurējošām cilvēku
7darbībām un pārvaldītu to ietekmi uz jūras vidi, veicinot jūras
8teritoriālo plānošanu, kas ir līdzeklis labākai lēmumu
9pieņemšanai;
10c) veicinātu ilgtspējīgu piekrastes reģionu un jūras
11rūpniecības nozaru attīstību, kas uzlabo ekonomikas izaugsmi un
12nodarbinātību, apmainoties ar paraugpraksi;
13d) veicinātu stratēģisku alianšu izveidi starp jūras
14rūpniecības nozarēm, pakalpojumu jomu un zinātniskās pētniecības
15iestādēm, kas specializējas jūras un jūrlietu pētniecībā, tostarp
16veidojot jūrlietu klasterus dažādās nozarēs;
17e) pamatojoties uz Burgasas Koordinācijas un informācijas
18centra pieredzi, censtos uzlabot drošības un drošuma pasākumus
19jūrlietās un veicinātu pārrobežu un nozaru jūrlietu uzraudzību,
20lai risinātu augošo risku saistībā ar intensīvo jūras satiksmi,
21kuģu radītu piesārņotājvielu noplūdēm, nelaimes gadījumiem jūrā
22un nelegālām darbībām jūrā;
23f) izveidotu regulāru dialogu un veicinātu dažādu tīklu
24izveidi starp ieinteresētajam personām jūrlietu jomā.
1Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:
2a) informācijas, paraugprakses, pieredzes apmaiņa un jūrlietu
3zinātības nodošana, ietverot inovatīvās tehnoloģijas jūrlietu
4nozarēs;
5b) informācijas un paraugprakses apmaiņa par projektu
6finansēšanas iespējām, ietverot publiskās un privātās
7partnerības;
8c) sadarbības uzlabošana Pušu starpā attiecīgos starptautiskos
9jūrlietu forumos.
103. IEDAĻA
11REGULĀRS DIALOGS PAR
12ZIVSAIMNIECĪBAS UN JŪRLIETU POLITIKU
1Paturot prātā Donavas upes baseina pārrobežu raksturu un tā
2vēsturisko nozīmi piekrastes kopienām, Puses:
3a) vēl striktāk īsteno starptautiskās saistības, ko ES
4dalībvalstis un Ukraina uzņēmušās navigācijas, zivju, vides
5aizsardzības jomās, jo īpaši ūdens ekosistēmu jomā, ietverot
6dzīvo ūdens resursu saglabāšanu, lai sasniegtu labu ekoloģisko
7stāvokli, kā arī citās attiecīgās cilvēka darbības jomās;
8b) nepieciešamības gadījumā atbalsta iniciatīvas izstrādāt
9divpusējus un daudzpusējus nolīgumus un kārtību, kuru mērķis ir
10rosināt ilgtspējīgu attīstību un pievērst īpašu uzmanību tam, lai
11tiktu respektēts piekrastes kopienu tradicionālais dzīvesveids un
12lai saimnieciskā darbība norisinātos Donavas upes baseina
13integrētas izmantošanas ceļā.
1Lai sasniegtu šos mērķus, sadarbībā jo īpaši ietilpst:
2a) informācijas par patērētāju aizsardzības sistēmām apmaiņas
3veicināšana;
4b) apmaiņa ar pieredzi par likumdošanas un tehniskajām spējām,
5lai īstenotu tiesību aktus un tirgus uzraudzības sistēmas;
6c) informācijas sniegšanas patērētājiem uzlabošana;
7d) mācību pasākumi pārvaldes ierēdņiem un patērētāju interešu
8pārstāvjiem;
9e) neatkarīgu pārtērētāju apvienību izveides un patērētāju
10interešu pārstāvju kontaktu veicināšana.
1Ņemot vērā šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
2tirdzniecību saistīti jautājumi) 13. nodaļu (Tirdzniecība un
3ilgtspējīga attīstība), Puses stiprina dialogu un sadarbību, lai
4veicinātu pienācīga darba nodrošināšanas programmu,
5nodarbinātības politiku, veselības aizsardzību un drošību darbā,
6sociālo dialogu, sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu, dzimumu
7vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu.
1Sadarbība jomās, kas ietvertas šā nolīguma 419. pantā, notiek
2šādu mērķu sasniegšanai:
3a) uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti;
4b) risināt tādas kopīgas problēmas kā globalizācija un
5demogrāfiskās pārmaiņas;
6c) izveidot vairāk un labākas darbavietas ar pienācīgiem darba
7apstākļiem;
8d) veicināt sociālo taisnīgumu un tiesiskumu, reformējot darba
9tirgus;
10e) veicināt tādus darba tirgu apstākļus, kas apvieno
11elastīgumu ar drošumu;
12f) veicināt aktīvus darba tirgus pasākumus un uzlabot
13nodarbinātības pakalpojumu efektivitāti, lai labāk atbilstu darba
14tirgus vajadzībām;
15g) veicināt iekļaujošākus darba tirgus, kas integrē cilvēkus
16ar īpašām vajadzībām;
17h) samazināt ēnu ekonomiku, transformējot nedeklarēto
18darbu;
19i) uzlabot veselības aizsardzības un drošības līmeni darbā,
20tostarp ar izglītojošu un mācību pasākumu palīdzību par veselības
21un drošības jautājumiem, veicinot preventīvos pasākumus, novēršot
22smagu negadījumu briesmas, pārvaldot toksiskas ķīmiskās vielas un
23apmainoties ar paraugpraksi un pētniecību šajā jomā;
24j) uzlabot sociālās aizsardzības līmeni un modernizēt sociālās
25aizsardzības sistēmas, proti, kvalitāti, pieejamību un finansiālo
26ilgtspēju;
27k) samazināt nabadzību un uzlabot sociālo kohēziju;
28l) censties panākt dzimumu vienlīdzību un nodrošināt iespēju
29vienlīdzību sievietēm un vīriešiem nodarbinātības, izglītības,
30mācību, ekonomikas jomās un sabiedrībā, kā arī lēmumu
31pieņemšanā;
32m) apkarot visa veida diskrimināciju;
33n) uzlabot sociālo partneru spējas un veicināt sociālo
34dialogu.
1Puses veicina korporatīvo sociālo atbildīgumu un
2pārskatatbildību un rosina atbildīgas darījumdarbības praksi, kas
3atbalstīta ANO ierosmē "Globālais līgums 2000",
4Starptautiskās darba organizācijas (ILO) 1977. gada
5"Trīspusējā deklarācijā par daudznacionāliem uzņēmumiem un
6sociālajai politikai piemērojamiem principiem" ar 2006. gada
7grozījumiem un ESAO 1976. gada "Pamatnostādnēs
8daudznacionāliem uzņēmumiem" ar 2000. gada grozījumiem.
11. Sadarbība jo īpaši aptver šādas jomas:
2a) Ukrainas sabiedrības veselības sistēmas un tās kapacitātes
3stiprināšana, jo īpaši īstenojot reformas, attīstot primāro
4veselības aprūpi un apmācot personālu;
5b) infekcijas slimību, piemēram, HIV/AIDS un tuberkulozes,
6profilakse un kontrole, paaugstināta sagatavotība īpaši patogēnu
7slimību uzliesmojumiem un Starptautisko veselības aizsardzības
8noteikumu īstenošana;
9c) neinfekciozu slimību profilakse un kontrole, apmainoties ar
10informāciju un paraugpraksi, veicinot veselīgu dzīves veidu,
11risinot galvenās veselības determinantes un problēmas, kā
12piemēram, mātes un bērna veselība, garīgā veselība un atkarība no
13alkohola, narkotikām un tabakas, tostarp īstenojot 2003. gada
14Pamatkonvenciju par tabakas kontroli;
15d) tādu cilvēku izcelsmes vielu kā asinis, audi un šūnas
16kvalitāte un drošība;
17e) veselības informācija un zināšanas, tostarp attiecībā uz
18pieeju "veselība visās politikas jomās".
192. Šajā nolūkā Puses apmainās ar datiem un paraugpraksi un
20veic citus kopīgus pasākumus, tostarp ar pieejas "veselība
21visās politikas jomās" palīdzību un izmantojot pakāpenisku
22Ukrainas integrāciju Eiropas tīklos sabiedrības veselības
23jomā.
1Puses apņemas pastiprināt sadarbību augstākās izglītības jomā
2ar mērķi jo īpaši:
3a) reformēt un modernizēt augstākās izglītības sistēmas;
4b) veicināt no Boloņas procesa izrietošo konverģenci augstākās
5izglītības jomā;
6c) uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un atbilstību;
7d) pastiprināt sadarbību starp augstākās izglītības
8iestādēm;
9e) uzlabot augstāko izglītības iestāžu kapacitāti;
10f) palielināt studentu un skolotāju mobilitāti, pievēršot
11uzmanību sadarbībai izglītības jomā nolūkā atvieglot augstākās
12izglītības pieejamību.
1Puses cenšas palielināt informācijas apmaiņu un pieredzi, lai
2rosinātu ciešāku sadarbību profesionālās izglītības un mācību
3jomā ar nolūku jo īpaši:
4a) attīstīt profesionālās izglītības un mācību sistēmas un
5tālāku profesionālo apmācību visā darba dzīves garumā,
6pielāgojoties mainīgā darba tirgus vajadzībām;
7b) izveidot valsts sistēmu, kas uzlabotu kvalifikāciju un
8prasmju ieguves pārredzamību un atzīšanu, pēc iespējas ņemot vērā
9ES pieredzi.
1Puses vienojas rosināt ciešāku sadarbību un pieredzes apmaiņu
2jaunatnes politikas jomā un jaunu cilvēku neformālās izglītības
3jomā ar mērķi:
4a) veicināt jaunu cilvēku integrāciju sabiedrībā kopumā,
5rosinot to aktīvu pilsoniskumu un iniciatīvas garu;
6b) palīdzēt jauniem cilvēkiem iegūt zināšanas, prasmes un
7kompetences ārpus izglītības sistēmas, tostarp brīvprātīgo darbā,
8un atzīt šādas pieredzes vērtību;
9c) uzlabot sadarbību ar trešām valstīm;
10d) veicināt Ukrainas, ES un tās dalībvalstu jauniešu
11organizāciju sadarbību;
12e) veicināt veselīgu dzīvesveidu, īpašu uzmanību pievēršot
13jaunatnei.
11. Puses sadarbojas sporta un fiziskās aktivitātes jomā, lai
2visām vecuma grupām palīdzētu pieņemt veselīgu dzīvesveidu,
3veicinātu sporta sociālās funkcijas un izglītojošo vērtību un
4cīnītos pret tādiem draudiem sportam kā dopings, rezultātu
5pasūtīšana, rasisms un vardarbība.
62. Šāda sadarbība jo īpaši ietver informācijas un
7paraugprakses apmaiņu šādās jomās:
8a) fiziskās aktivitātes un sporta veicināšana ar izglītības
9sistēmas palīdzību sadarbībā ar valsts iestādēm un nevalstiskām
10organizācijām;
11b) dalība sporta pasākumos un fiziskā aktivitāte kā viens no
12veselīga dzīvesveida un vispārīgas labsajūtas veicināšanas
13veidiem;
14c) valsts kompetences un kvalifikācijas sistēmu izstrāde
15sporta nozarē;
16d) nelabvēlīgā situācijā esošo grupu integrācija ar sporta
17palīdzību;
18e) cīņa pret dopingu;
19f) cīņa pret rezultātu pasūtīšanu;
20g) drošība lielu starptautisku sporta pasākumu laikā.
1Puses veicina pilsoniskās sabiedrības sadarbību nolūkā
2sasniegt šādus mērķus:
3a) stiprināt kontaktus un rosināt savstarpēju pieredzes
4apmaiņu visās pilsoniskās sabiedrības nozarēs ES dalībvalstīs un
5Ukrainā;
6b) iesaistīt pilsonisko sabiedrību šā nolīguma īstenošanā,
7tostarp tās uzraudzībā, un ES un Ukrainas divpusējo attiecību
8attīstībā;
9c) nodrošināt ES dalībvalstīs plašākas zināšanas un izpratni
10par Ukrainu, tostarp par tās vēsturi un kultūru;
11d) nodrošināt Ukrainā plašākas zināšanas un izpratni par
12Eiropas Savienību, tostarp tās pamatā esošajām vērtībām, darbību
13un politiku.
1Puses veicina dialogu un sadarbību starp abu Pušu pilsoniskās
2sabiedrības ieinteresētajām personām kā neatņemamu ES un Ukrainas
3attiecību sastāvdaļu:
4a) stiprinot kontaktus un rosinot savstarpēju pieredzes
5apmaiņu starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES
6dalībvalstīs un Ukrainā, jo īpaši ar profesionālu semināru,
7mācību pasākumu utml., palīdzību;
8b) atvieglojot pilsoniskās sabiedrības organizāciju
9institūciju izveidi un konsolidāciju, ietverot informēšanas
10kampaņas, neformālu kontaktu dibināšanu, praktiskus seminārus
11utml.;
12c) ļaujot Ukrainas pārstāvjiem iepazīties ar apspriešanās un
13dialoga procesu starp sociālajiem un pilsoniskajiem partneriem ES
14nolūkā integrēt pilsonisko sabiedrību politikas veidošanas
15procesā Ukrainā.
1Puses veicina savstarpēju sapratni un divpusēju sadarbību
2reģionālās politikas jomā par reģionālās politikas izstrādi un
3īstenošanu, tostarp vairāku līmeņu pārvaldību un partnerību,
4īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgo reģionu attīstībai un
5teritoriālajai sadarbībai, tādējādi izveidojot saziņas kanālus un
6veicinot informācijas apmaiņu starp valsts, reģionālām un
7vietējām iestādēm, sociāli ekonomiskās sfēras dalībniekiem un
8pilsonisko sabiedrību.
1Puses atbalsta un stiprina vietējā un reģionālā līmeņa iestāžu
2iesaistīšanos pārrobežu un reģionālajā sadarbībā un attiecīgajās
3pārvaldības struktūrās, lai veicinātu sadarbību, izveidojot
4tiesisko regulējumu, kas piešķir attiecīgās pilnvaras, lai
5uzturētu un attīstītu kapacitātes uzlabošanas pasākumus un
6veicinātu pārrobežu un reģionālos ekonomikas un biznesa
7tīklus.
1Puses cita starpā cenšas attīstīt transporta, enerģētikas,
2sakaru tīklu, kultūras, izglītības, tūrisma, veselības un citu
3šajā nolīgumā ietverto jomu pārrobežu un reģionālos elementus, ja
4tiem ir nozīme pārrobežu un reģionālajā sadarbībā. Jo īpaši Puses
5rosina pārrobežu sadarbības attīstību attiecībā uz neatliekamās
6palīdzības dienestu modernizāciju, aprīkošanu un
7koordināciju.
1Ukrainai ir atļauts piedalīties ES aģentūrās, kas saistītas ar
2šā nolīguma īstenošanu, un citās ES aģentūrās, ja to atļauj
3aģentūru dibināšanas noteikumi un saskaņā ar šiem dibināšanas
4noteikumiem. Ukraina noslēdz atsevišķus nolīgumus ar ES, kas ļauj
5tai piedalīties katrā šādā aģentūrā un noteikt tās finanšu
6iemaksu apjomu.
1Ukrainai ir atļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās
2Savienības programmās, kas saskaņā ar šo programmu pieņemšanas
3noteikumiem ir atvērtas Ukrainas līdzdalībai, ievērojot
4attiecīgos šo programmu noteikumus. Ukrainas līdzdalība
5Savienības programmās notiek saskaņā ar noteikumiem, kuri
6paredzēti III protokolā, kas pievienots 2010. gada Pamatnolīgumam
7starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vispārējiem principiem
8Ukrainas dalībai Savienības programmās.
1Prioritārās jomas ES finansiālajai palīdzībai, par ko
2vienojušās Puses, paredzētas attiecīgajās indikatīvajās
3programmās, kas atspoguļo politiskās prioritātes, par kurām
4panākta vienošanās. Indikatīvajā palīdzības apjomā, ko nosaka
5šajās indikatīvajās programmās, ņem vērā Ukrainas vajadzības,
6nozaru kapacitāti un reformu gaitu.
11. Puses īsteno palīdzības pasākumus saskaņā ar pareizas
2finanšu vadības principiem un sadarbojas, lai aizsargātu Eiropas
3Savienības un Ukrainas finanšu intereses, kā noteikts šā nolīguma
4XLIII pielikumā. Puses veic efektīvus pasākumus, lai novērstu un
5apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas pretlikumīgas
6darbības, inter alia izmantojot savstarpēju administratīvo
7un juridisko palīdzību jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.
82. Šajā nolūkā Ukraina pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus
9noteikumiem, kas paredzēti šā nolīguma XLIV pielikumā.
103. Šā nolīguma XLIII pielikumu piemēro visiem turpmākiem
11nolīgumiem vai finanšu instrumentiem, ko noslēdz starp Pusēm, un
12visiem citiem ES finanšu instrumentiem, kuriem Ukrainu iespējams
13asociēs, neskarot jebkādas citas papildu atrunas par revīziju,
14pārbaudēm uz vietas, inspekcijām, kontrolēm un krāpšanas
15novēršanas pasākumiem, piemēram, tiem, kurus veic Eiropas Birojs
16krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas
17palāta.
18VII SADAĻA
19INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN
20NOBEIGUMA NOTEIKUMI
11. Augstākā līmeņa politiskais un atsevišķu politikas jomu
2dialogs starp Pusēm norisinās sammita līmenī. Sammita sanāksmes
3parasti norisinās vienu reizi gadā. Sammits sniedz vispārīgas
4vadlīnijas šā nolīguma īstenošanai un nodrošina iespēju apspriest
5jebkuru divpusēju vai starptautisku abas Puses interesējošu
6jautājumu.
72. Ministru līmenī regulārs politiskais un atsevišķu politikas
8jomu dialogs norisinās šā nolīguma 461. pantā izveidotajā
9Asociācijas padomē un, regulāri tiekoties Pušu pārstāvjiem
10saskaņā ar abpusēju vienošanos.
11. Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome. Tā uzrauga un
2novēro šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu un periodiski
3pārskata šā nolīguma darbību, ņemot vērā tā mērķus.
42. Asociācijas padome regulāri tiekas ministru līmenī vismaz
5reizi gadā un kad apstākļi to pieprasa. Asociācijas padome
6saskaņā ar abpusēju vienošanos tiekas visos nepieciešamajos
7sastāvos.
83. Papildus šā nolīguma piemērošanas un īstenošanas
9uzraudzībai un novērošanai Asociācijas padome izpēta visus
10nozīmīgākos jautājumus, kas izriet no šā nolīguma, un visus abas
11Puses interesējošus divpusējus vai starptautiskus jautājumus.
11. Asociācijas Padomes sastāvā ietilpst Eiropas Savienības
2Padomes locekļi un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un
3Ukrainas valdības locekļi, no otras puses.
42. Asociācijas padome apstiprina savu reglamentu.
53. Asociācijas padomi pārmaiņus vada Savienības un Ukrainas
6pārstāvis.
74. Attiecīgā gadījumā un, savstarpēji vienojoties, Asociācijas
8padomes darbā kā novērotāji var piedalīties citas struktūras.
11. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir
2pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tajā
3paredzētajos gadījumos. Šādi lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic
4atbilstīgus pasākumus, tostarp nepieciešamības gadījumā arī
5pasākumus īpašās saskaņā ar šo nolīgumu izveidotās struktūrās,
6lai lēmumus izpildītu. Asociācijas padome var sniegt arī
7ieteikumus. Lēmumus un ieteikumus pieņem, Pusēm vienojoties, pēc
8attiecīgu iekšēju procedūru pabeigšanas.
92. Saskaņā ar noteikumiem par Ukrainas tiesību aktu
10pakāpenisku tuvināšanu Savienības tiesību aktiem, kā tas noteikts
11šajā nolīgumā, Asociācijas padome būs forums, kurā apmainās ar
12informāciju par Eiropas Savienības un Ukrainas tiesību aktiem -
13sagatavošanā un spēkā esošiem, un par īstenošanas, izpildes un
14ievērošanas pasākumiem.
153. Šajā nolūkā Asociācijas padome var atjaunināt vai grozīt šā
16nolīguma pielikumus, ņemot vērā ES tiesību evolūciju un
17piemērojamos standartus, kas noteikti starptautiskos
18instrumentos, kurus Puses uzskata par svarīgiem, neskarot īpašos
19noteikumus, kas ietverti šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un
20ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
11. Ar šo ir izveidota Asociācijas komiteja. Tā palīdz
2Asociācijas padomei veikt tās pienākumus. Šis noteikums neskar
3dažādu forumu pienākumus risināt politisko dialogu, kā tas
4noteikts šā nolīguma 5. pantā.
52. Asociācijas komitejas sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji
6parasti vecāko civildienesta ierēdņu līmenī.
73. Asociācijas komiteju pārmaiņus vada Savienības un Ukrainas
8pārstāvis.
11. Asociācijas padome savā reglamentā paredz Asociācijas
2komitejas pienākumus un darba kārtību, kuras pienākumos ietilpst
3arī Asociācijas padomes sanāksmju sagatavošana. Asociācijas
4komiteja tiekas vismaz reizi gadā.
52. Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai
6jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus
7lēmumus.
83. Asociācijas komitejai ir tiesības pieņemt lēmumus šajā
9nolīgumā paredzētos gadījumos un jomās, kurās Asociācijas padome
10tai ir deleģējusi savas pilnvaras. Šie lēmumi ir Pusēm saistoši,
11un tās veic atbilstošus pasākumus to izpildei. Asociācijas
12komiteja lēmumus pieņem, Pusēm vienojoties.
134. Asociācijas komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai risinātu
14visus jautājumus, kas saistīti ar šās nodaļas IV sadaļu
15(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Asociācijas
16komiteja šajā sastāvā tiekas vismaz reizi gadā.
11. Asociācijas komitejai palīdz apakškomitejas, kas izveidotas
2saskaņā ar šo nolīgumu
32. Asociācijas padome var lemt izveidot jebkādu citu īpašu
4komiteju vai struktūru īpašās jomās, ja tas nepieciešams šā
5nolīguma īstenošanai, un nosaka to sastāvu, pienākumus un darba
6kārtību. Turklāt šādas īpašas komitejas vai struktūras var
7apspriest visus jautājumus, ko tās uzskata par svarīgiem,
8neskarot nevienu īpašo IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
9tirdzniecību saistīti jautājumi) noteikumu.
103. Asociācijas komiteja var arī izveidot apakškomitejas, lai
11apkopotu datus par regulāro dialogu gaitu, kas minēti šā nolīguma
12V sadaļā (Ekonomiskā un nozaru sadarbība).
134. Apakškomitejām ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā
14paredzētos gadījumos. Tās regulāri pēc pieprasījuma atskaitās par
15savu darbu Asociācijas komitejai.
165. Apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šā nolīguma IV
17sadaļu, savlaicīgi pirms savām sanāksmēm informē Asociācijas
18komiteju tās Tirdzniecības komitejas sastāvā saskaņā ar šā
19nolīguma 465. panta 4. punktu par sanāksmju datumu un
20dienaskārtību. Tās atskaitās par savu darbu katrā kārtējā
21Asociācijas komitejas sanāksmē tās Tirdzniecības komitejas
22sastāvā, kas paredzēts šā nolīguma 465. panta 4. punktā.
236. Apakškomiteju izveide neliedz Pusēm iesniegt jebkuru
24jautājumu tieši izskatīšanai Asociācijas komitejā, kas izveidota
25saskaņā ar šā nolīguma 464. pantu, tostarp tās Tirdzniecības
26komitejas sastāvā.
11. Ar šo izveido Parlamentāro asociācijas komiteju. Tā ir
2Eiropas Parlamenta deputātu un Ukrainas Verkhovna Rada
3deputātu forums, kur tikties un apmainīties viedokļiem. Komiteja
4pati nosaka sanāksmju biežumu.
52. Parlamentārajā asociācijas komitejā ir Eiropas Parlamenta
6locekļi, no vienas puses, un Ukrainas Verkhovna Rada
7locekļi, no otras puses.
83. Parlamentārā asociācijas komiteja pieņem savu
9reglamentu.
104. Parlamentāro asociācijas komiteju vada pārmaiņus Eiropas
11Parlamenta pārstāvis un Ukrainas Verkhovna Rada pārstāvis
12saskaņā ar noteikumiem, ko paredz komitejas reglamentā.
11. Parlamentārā asociācijas komiteja var pieprasīt attiecīgu
2informāciju par šā nolīguma īstenošanu no Asociācijas padomes,
3kas tad sniedz minētajai komitejai pieprasīto informāciju.
42. Parlamentārā asociācijas komiteju informē par Asociācijas
5padomes lēmumiem un ieteikumiem.
63. Parlamentārā asociācijas komiteja var sniegt ieteikumus
7Asociācijas padomei.
84. Parlamentārā asociācijas komiteja var izveidot
9Parlamentārās asociācijas apakškomitejas.
11. Puses turklāt veicinās regulāras pilsoniskās sabiedrības
2pārstāvju sanāksmes, lai informētu viņus un apkopotu viņu
3pienesumu šā nolīguma īstenošanai.
42. Ar šo tiek izveidota Pilsoniskās sabiedrības platforma. Tā
5sastāv no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas
6pārstāvjiem, no vienas puses, un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības
7pārstāvjiem, no otras puses, kā forums, kurā tikties un
8apmainīties viedokļiem. Pilsoniskās sabiedrības platforma pati
9nosaka sanāksmju biežumu.
103. Pilsoniskās sabiedrības platforma pieņem savu
11reglamentu.
124. Pilsoniskās sabiedrības platformu attiecīgi vada pārmaiņus
13Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvis un
14Ukrainas pilsoniskās sabiedrības pārstāvis saskaņā ar
15noteikumiem, ko paredz platformas reglamentā.
11. Pilsoniskās sabiedrības platformu informē par Asociācijas
2padomes lēmumiem un ieteikumiem.
32. Pilsoniskās sabiedrības platforma var sniegt ieteikumus
4Asociācijas padomei.
53. Asociācijas padome un Parlamentārā asociācijas padome uztur
6regulārus kontaktus ar Pilsoniskās sabiedrības platformas
7pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli, kā sasniegt šā nolīguma
8mērķus.
1Tiesu un administratīvo iestāžu
2pieejamība
3Katra Puse šā nolīguma darbības jomā apņemas nodrošināt, ka
4otras Puses fiziskām un juridiskām personām bez diskriminācijas
5salīdzinājumā ar saviem valstspiederīgajiem ir pieejamas
6kompetentās tiesas un administratīvās iestādes, lai aizstāvētu
7savas individuālās tiesības un īpašumtiesības.
1Pasākumi saistībā ar būtiskām
2drošības interesēm
3Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus
4pasākumus,
5a) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas
6izpaušanu pretrunā tās drošības interesēm;
7b) kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma
8ražošanu vai tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu
9pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina
10konkurences apstākļus attiecībā uz ražojumiem, kas nav domāti
11īpašiem militāriem nolūkiem;
12c) ko tā uzskata par būtisku savai drošībai nopietnu iekšēju
13traucējumu gadījumā, kas ietekmē likuma varas un kārtības
14uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma
15laikā, kas rada kara draudus, vai lai izpildītu pienākumus, ko tā
16uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanas
17nolūkā.
1Diskriminācijas aizliegums
21. Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā
3īpašos noteikumus:
4a) pasākumi, ko Ukraina piemēro Savienībai vai tās
5dalībvalstīm, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp
6dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām;
7b) pasākumi, ko Savienība vai tās dalībvalstis piemēro
8Ukrainai, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp Ukrainas
9valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām.
102. Šā panta 1. punkts neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgas
11nodokļu tiesību aktu normas nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis
12ir atšķirīgs viņu pastāvīgās dzīvesvietas dēļ.
1Pakāpeniska regulējuma
2tuvināšana
3Saskaņā ar šā nolīguma mērķiem, kas noteikti 1. pantā, Ukraina
4veiks pakāpenisku tās tiesību aktu tuvināšanu ES tiesībām, kā tas
5minēts šā nolīguma I līdz XLIV pielikumā, pamatojoties uz
6saistībām, kas noteiktas šā nolīguma IV, V un VI sadaļā, un
7saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem. Šis noteikums neskar
8īpašos principus un pienākumus par regulējuma tuvināšanu saskaņā
9ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
10saistīti jautājumi).
1Uzraudzība
21. Uzraudzība nozīmē nepārtrauktu šā nolīguma pasākumu
3īstenošanas un izpildes progresa novērtējumu.
42. Uzraudzība ietver izvērtējumu par Ukrainas tiesību aktu
5tuvināšanu ES tiesībām, kā definēts šajā nolīgumā, tostarp
6īstenošanas un izpildes aspektus. Šo izvērtējumu var veikt
7individuāli vai abas Puses kopīgi uz vienošanās pamata. Lai
8atvieglotu izvērtēšanu, Ukraina ziņo ES par tuvināšanās gaitu
9attiecīgos gadījumos pirms pārejas periodu beigām, kas noteikti
10šajā nolīgumā attiecībā uz ES tiesību aktiem. Ziņošanā un
11novērtēšanā, ietverot izvērtēšanas kārtību un biežumu, ņems vērā
12īpašo kārtību, kas paredzēta šajā nolīgumā vai saskaņā ar šo
13līgumu izveidoto institūciju lēmumos.
143. Uzraudzība var ietvert apmeklējumus uz vietas, piedaloties
15ES institūcijām, struktūrām un aģentūrām, nevalstiskām
16organizācijām, uzraudzības iestādēm, neatkarīgiem ekspertiem un
17citām personām pēc vajadzības.
184. Uzraudzības rezultātus, tostarp tuvināšanās izvērtējumu, kā
19noteikts šā panta 2. punktā, apspriež visās attiecīgās
20struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu. Šādas
21struktūras vienprātīgi var pieņemt kopīgus ieteikumus, ko
22iesniedz Asociācijas padomei.
235. Ja Puses piekrīt, ka nepieciešamie pasākumi, kas minēti šā
24nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
25jautājumi), ir īstenoti un izpildīti, Asociācijas padome saskaņā
26ar pilnvarām, kas tai piešķirtas šā nolīguma 463. pantā, piekrīt
27tālākai tirgus atvēršanai, kā definēts šā nolīguma IV sadaļā
28(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
296. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
30saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru
31nepiemēro ne kopīgam ieteikumam, kas minēts šā panta 4. punktā un
32ko iesniedz Asociācijas padomei, ne arī šāda ieteikuma
33nesagatavošanai. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar
34tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas
35procedūru nepiemēro ne lēmumam, ko pieņēmusi attiecīgā iestāde,
36ne arī jautājumam par šāda lēmuma nepieņemšanu.
1Saistību izpilde
21. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos
3pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu.
4Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.
52. Puses vienojas pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties
6apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma
7interpretāciju, īstenošanu vai šā nolīguma piemērošanu labā
8ticībā un citiem Pušu attiecību aspektiem, ja to lūdz kāda no
9Pusēm.
103. Katra Puse nodod Asociācijas padomei izskatīšanai jebkuru
11strīdu, kas saistīts ar šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu
12vai tā piemērošanu labā ticībā, saskaņā ar šā nolīguma 477.
13pantu. Asociācijas padome var atrisināt strīdu ar saistošu
14lēmumu.
1Strīdu izšķiršana
21. Ja starp Pusēm rodas strīds par šā nolīguma interpretāciju,
3īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, jebkura Puse nosūta
4otrai Pusei un Asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu
5atrisināt konkrēto strīdu. Atkāpe - strīdiem par šā nolīguma IV
6sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
7interpretāciju, īstenošanu vai tās piemērošanu labā ticībā
8piemēro tikai šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
9tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļu (Strīdu
10izšķiršana).
112. Puses cenšas atrisināt domstarpības, sākot labas gribas
12apspriedes Asociācijas padomē un citās attiecīgās struktūrās, kas
13minētas šā nolīguma 461., 465. un 466. pantā, ar mērķi pēc
14iespējas ātrāk sasniegt savstarpēji pieņemamu risinājumu.
153. Puses iesniedz Asociācijas padomei un citām attiecīgām
16struktūrām visu informāciju, kas vajadzīga situācijas
17padziļinātai izskatīšanai.
184. Kamēr strīds nav atrisināts, to apspriež katrā Asociācijas
19padomes sanāksmē. Strīdu uzskata par atrisinātu, tiklīdz
20Asociācijas padome ir pieņēmusi saistošu lēmumu šajā jautājumā,
21kā tas paredzēts šā nolīguma 476. panta 3. punktā, vai ja tā
22paziņojusi, ka strīds ir izbeigts. Apspriešanās par strīdu var
23notikt jebkurā Asociācijas komitejas vai kādas citas attiecīgas
24struktūrvienības, kas minēta šā nolīguma 461., 465. un 466.
25pantā, sanāksmē saskaņā ar Pušu vienošanos, vai ja to pieprasa
26kāda no Pusēm. Apspriešanās var notikt arī rakstveidā.
275. Visa informācija, kas tiek izpausta apspriešanās laikā,
28saglabā konfidencialitāti.
1Atbilstīgi pasākumi saistību
2neizpildes gadījumā
31. Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ja jautājums nav
4atrisināts trīs mēnešu laikā no oficiālā pieprasījuma
5iesniegšanas par strīda izšķiršanu saskaņā ar šā nolīguma 477.
6pantu, ja prasītāja Puse turpina uzskatīt, ka otra Puse joprojām
7nav izpildījusi kādu saistību saskaņā ar šo nolīgumu. Prasību par
8trīs mēnešu apspriešanās periodu nepiemēro ārkārtas gadījumos,
9kas paredzēti šā panta 3. punktā.
102. Izvēloties atbilstīgos pasākumus, priekšroku dod
11pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Izņemot šā
12panta 3. punktā aprakstītos gadījumus, šādi pasākumi nevar
13ietvert saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem paredzēto, šā nolīguma
14IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
15minēto tiesību vai saistību apturēšanu. Šos pasākumus
16nekavējoties paziņo Asociācijas padomei un par tiem apspriežas
17saskaņā ar šā nolīguma 476. panta 2. punktu, un tiem piemēro
18strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šā nolīguma 476. panta 3.
19punktu un 477. pantu.
203. Šā panta 1. un 2. punktā minētie izņēmumi attiecas uz:
21a) nolīguma denonsēšanu, kas nav sankcionēta no starptautisko
22tiesību vispārējo noteikumu viedokļa, vai
23b) šā nolīguma 2. pantā minēto šā nolīguma būtisko elementu
24pārkāpumu, ko izdara otra Puse.
1Saistība ar citiem nolīgumiem
21. Partnerattiecību un sadarbības nolīgums starp Eiropas
3Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no
4otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1994. gada 14. jūnijā un
5kas stājās spēkā 1998. gada 1. martā, kā arī tā protokoli ar šo
6ir atcelti.
72. Šis Asociācijas nolīgums aizstāj iepriekšminēto nolīgumu.
8Atsauces uz iepriekšminēto nolīgumu visos pārējos Pušu nolīgumos
9saprot kā atsauces uz šo nolīgumu.
103. Kamēr atbilstīgi šim nolīgumam nav panāktas līdzvērtīgas
11tiesības fiziskām personām un uzņēmējiem, šis nolīgums neskar
12tiesības, kas tiem nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir
13saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un
14Ukrainai, no otras puses.
154. Pastāvošos nolīgumus attiecībā uz konkrētām sadarbības
16jomām, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā, uzskata par
17vispārējo divpusējo attiecību, ko regulē šis nolīgums, un par
18kopējās institucionālās struktūras daļu.
195. Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot īpašus
20nolīgumus, kas ietilpst tā darbības jomā. Šādi īpaši nolīgumi ir
21vispārējo divpusējo attiecību, ko regulē šis nolīgums, neatņemama
22daļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.
236. Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību
24un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā
25ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu
26pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Ukrainu
27vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus sadarbības nolīgumus ar
28Ukrainu.
1Nolīguma darbības laiks
21. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Puses piecus
3gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un jebkurā citā laikā, ja
4tam piekrīt abas Puses, vispusīgi pārskata šā nolīguma mērķu
5sasniegšanas gaitu.
62. Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var denonsēt, par to paziņojot
7otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda
8paziņojuma saņemšanas dienas.
1Pušu definīcija
2Šajā nolīgumā "Puses" ir Savienība vai tās
3dalībvalstis, vai Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar to
4attiecīgajām pilnvarām, kas izriet no Līguma par Eiropas
5Savienības darbību, no vienas puses, un Ukraina, no otras puses.
6Attiecīgos gadījumos tas atsaucas uz Euratom saskaņā ar
7Euratom Līgumā piešķirtajām pilnvarām.
1Teritoriālā piemērošana
2Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās
3piemēro Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas
4Savienības darbību (LESD) un Eiropas Atomenerģijas kopienas
5dibināšanas līgumu atbilstīgi minētajos līgumos izklāstītajiem
6nosacījumiem un, no otras puses, Ukrainas teritorijā.
1Autentiskie teksti
2Nolīgums ir sagatavots angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču,
3grieķu, horvātu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu,
4maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku,
5slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un ukraiņu valodā, un
6tas ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.
1Stāšanās spēkā un provizoriska
2piemērošana
31. Puses ratificē vai apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām
4attiecīgām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas aktus
5deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.
62. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc
7pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas
8dienas.
93. Neatkarīgi no 2. punkta, Savienība un Ukraina vienojas
10provizoriski piemērot šo nolīgumu daļēji, kā to norāda Savienība,
11kā noteikts šā panta 4. punktā un saskaņā ar attiecīgajām
12piemērojamajām iekšējām procedūrām un tiesību aktiem.
134. Provizoriska piemērošana stājas spēkā otrā mēneša pirmajā
14dienā pēc dienas, kurā depozitārs saņem:
15- Savienības paziņojumu par šim nolūkam nepieciešamo procedūru
16pabeigšanu, norādot nolīguma daļas, kas tiek piemērotas
17provizoriski; un
18- Ukraina deponē ratifikācijas instrumentu saskaņā ar tās
19procedūrām un piemērojamiem tiesību aktiem.
205. Šā nolīguma attiecīgajos noteikumos, tostarp tā
21attiecīgajos pielikumos un protokolos, atsauces uz "šā
22nolīguma spēkā stāšanās dienu" saskaņā ar šā panta 3. punktu
23saprot kā atsauces uz "dienu, no kuras šo nolīgumu
24provizoriski piemēro".
256. Provizoriskās piemērošanas laikposmā, ciktāl šā nolīguma
26provizoriskā piemērošana neattiecas uz noteikumiem
27Partnerattiecību un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Kopienām un
28tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses,
29kas parakstīts Luksemburgā 1994. gada 14. jūnijā un kas stājās
30spēkā 1998. gada 1. martā, tie turpina būt piemērojami.
317. Katra Puse var iesniegt depozitāram rakstisku paziņojumu
32par tās nodomu izbeigt šā nolīguma provizorisko piemērošanu.
33Provizoriskās piemērošanas izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus
34pēc tam, kad depozitārs saņēmis paziņojumu.
35PIELIKUMU
36SARAKSTS
37IV SADAĻAS
38PIELIKUMI