JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Administratīvās tiesībasSaeima

Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses

Spēkā485 pantiRedakcija pārbaudīta 2026-05-18Avots: likumi.lv
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē

Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.

Kam svarīgiNoder, ja jānoskaidro tiesības, pienākumi, termiņi vai iestādes kārtība.
Ko meklēt saturāTiesības · Iestādes kārtība

Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses — viss teksts

1Mērķi

21. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Savienību un tās

3dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses.

42. Šīs asociācijas mērķi ir šādi:

5a) veicināt Pušu pakāpenisku tuvināšanos, pamatojoties uz

6kopīgām vērtībām un ciešām, priviliģētām saiknēm, un palielināt

7Ukrainas iesaisti ES politikas jomās un dalību programmās un

8aģentūrās;

9b) sniegt atbilstošu ietvaru pastiprinātam politiskam dialogam

10visās abpusēji interesējošās jomās;

11c) veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un stabilitāti

12reģionālā un starptautiskā mērogā saskaņā ar Apvienoto Nāciju

13Organizācijas hartas un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības

14konferences Helsinku Nobeiguma akta principiem un 1990. gada

15Parīzes Hartas par jaunu Eiropu mērķiem;

16d) izveidot nosacījumus pastiprinātām ekonomiskām un

17tirdzniecības attiecībām, kas vestu uz pakāpenisku Ukrainas

18integrāciju ES iekšējā tirgū, tostarp izveidojot padziļinātas un

19visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu, kā noteikts šā nolīguma

20IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi),

21un atbalstīt Ukrainas pūles pabeigt pāreju uz darboties spējīgu

22tirgus ekonomiku, inter alia progresīvi tuvinot tās

23tiesību aktus Savienības tiesību aktiem;

24e) veicināt sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā

25nolūkā stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību

26ievērošanu;

27f) izveidot nosacījumus aizvien ciešākai sadarbībai citās

28savstarpēji interesējošās jomās.

29I SADAĻA

30VISPĀRĪGI PRINCIPI

1Šā nolīguma būtiskas sastāvdaļas un Pušu iekšpolitikas un

2ārpolitikas pamatā ir tiesiskuma principa ievērošana un

3demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana,

4kā tās definētas 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības

5konferences Helsinku Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā

6par jaunu Eiropu, un citos attiecīgos tiesību aktos par

7cilvēktiesībām, tostarp ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā

8un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

9Suverenitātes un teritoriālās integritātes, robežu

10neaizskaramības un neatkarības principu ievērošanas veicināšana

11un cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču un ar tiem saistītu

12materiālu izplatīšanu un to piegādes līdzekļiem arī ir šā

13nolīguma būtiskas sastāvdaļas.

1Puses atzīst, ka to attiecības pamatojas uz brīvās tirgus

2ekonomikas principiem. Tiesiskums, laba pārvaldība, cīņa pret

3korupciju, cīņa pret starptautiska mēroga organizētās noziedzības

4un terorisma dažādām izpausmēm, ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšana

5un efektīvas daudzpusējās attiecības ir īpaši svarīgi faktori,

6kas veicina Pušu attiecības.

7II SADAĻA

8POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMAS,

9POLITISKĀ ASOCIĀCIJA, SADARBĪBA UN KONVERĢENCE ĀRĒJĀS UN DROŠĪBAS

10POLITIKAS JOMĀ

1Politiskā dialoga mērķi

21. Pušu starpā turpmāk attīsta un stiprina politisko dialogu

3visās savstarpēji interesējošās jomās. Tas veicinās pakāpenisku

4konverģenci ārlietās un drošības jautājumos ar mērķi aizvien

5ciešāk iesaistīt Ukrainu Eiropas drošības zonā.

62. Politiskā dialoga mērķi ir šādi:

7a) padziļināt politisko asociāciju un palielināt politisko un

8drošības politikas konverģenci un efektivitāti;

9b) veicināt starptautisko stabilitāti un drošību, pamatojoties

10uz efektīvām daudzpusējām attiecībām;

11c) stiprināt sadarbību un dialogu starp Pusēm par

12starptautisko drošību un krīžu pārvarēšanu jo īpaši, lai risinātu

13globālas un reģionālas problēmas un galvenos apdraudējumus;

14d) sekmēt uz rezultātiem vērstu un praktisku Pušu sadarbību,

15lai sasniegtu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas

16kontinentā;

17e) stiprināt demokrātijas principu ievērošanu, tiesiskuma un

18labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp

19minoritāšu tiesību ievērošanu, minoritātei piederīgu personu

20diskriminācijas aizliegumu un cieņu pret daudzveidību un

21atbalstīt iekšējo politisko reformu konsolidāciju;

22f) attīstīt dialogu un padziļināt Pušu sadarbību drošības un

23aizsardzības jomā;

24g) sekmēt neatkarības, suverenitātes, teritoriālās

25integritātes un robežu neaizskaramības principus.

1Politiskā dialoga norise

21. Puses regulāri rīko politiskā dialoga sanāksmes augstākajā

3līmenī.

42. Ministru līmenī politiskais dialogs norisinās, savstarpēji

5vienojoties, šā nolīguma 460. pantā minētajā Asociācijas padomē

6un, Pušu pārstāvjiem regulāri tiekoties ārlietu ministru līmenī

7.

83. Politiskais dialogs norisinās arī šādā veidā:

9a) regulāras sanāksmes politisko direktoru, Politikas un

10drošības komitejas un ekspertu līmenī, tostarp par konkrētiem

11reģioniem un jautājumiem, starp Eiropas Savienības pārstāvjiem no

12vienas puses un Ukrainas pārstāvjiem no otras puses;

13b) visu diplomātisko un militāro kanālu Pušu starpā, tai

14skaitā atbilstošu sakaru trešās valstīs un Apvienoto Nāciju

15Organizācijā, EDSO un citos starptautiskos forumos pilnīga un

16savlaicīga izmantošana;

17c) regulāras sanāksmes Pušu militāro iestāžu augstāko ierēdņu

18un ekspertu līmenī;

19d) jebkādā citā veidā, tostarp ekspertu līmeņa sanāksmju

20veidā, kas varētu palīdzēt uzlabot un konsolidēt šo dialogu.

214. Puses, savstarpēji vienojoties, izveido citas politiskā

22dialoga procedūras un mehānismus, tostarp ārkārtas

23apspriedes.

245. Parlamentārā līmenī politiskais dialogs norisinās

25Parlamentārās asociācijas komitejā, kas minēta šā nolīguma 467.

26pantā.

1Dialogs un sadarbība iekšējās

2reformas jautājumos

3Puses sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to iekšpolitika

4pamatojas uz abām Pusēm kopīgiem principiem, jo īpaši

5stabilitātes un demokrātisko iestāžu efektivitātes un tiesiskuma

6principiem, ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši

7kā tas minēts šā nolīguma 14. pantā.

1Ārējā un drošības politika

21. Puses pastiprina dialogu un sadarbību un veicina

3pakāpenisku konverģenci ārējās un drošības politikas jomā,

4tostarp Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā,

5un jo īpaši pievēršas konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas,

6reģionālās stabilitātes, atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas,

7ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles jautājumiem, kā arī

8pastiprinātam savstarpēji izdevīgam dialogam kosmosa jomā.

9Sadarbība pamatosies uz kopīgām vērtībām un savstarpējām

10interesēm, tās mērķis ir palielināt politikas konverģenci un

11efektivitāti un veicināt kopēju politisko plānošanu. Puses

12izmanto divpusējus, starptautiskus un reģionālus forumus.

132. Ukraina, ES un dalībvalstis atkārtoti apstiprina apņemšanos

14ievērot neatkarības, suverenitātes, teritoriālās integritātes un

15robežu neaizskaramības principus, kā tas noteikts ANO hartā un

161975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku

17Nobeiguma aktā, un veicināt šos principus divpusējās un

18daudzpusējās attiecībās.

193. Puses savlaicīgi un saskaņoti risina problēmas saistībā ar

20šiem principiem visos attiecīgajos politiskā dialoga līmeņos, kas

21paredzēti šajā nolīgumā, tostarp arī ministru līmenī.

1Starptautiskā krimināltiesa

2Puses sadarbojas, lai veicinātu mieru un starptautisko

3tiesiskumu, ratificējot un īstenojot 1998. gada Romas

4Starptautiskās Krimināltiesas Statūtus un tās saistītos

5instrumentus.

1Reģionālā stabilitāte

21. Puses pastiprina kopīgos centienus veicināt stabilitāti,

3drošību un demokrātisko izaugsmi to kopīgajās kaimiņvalstīs jo

4īpaši, lai kopīgi strādātu pie reģionālo konfliktu mierīgas

5noregulēšanas.

62. Šie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera

7un drošības uzturēšanai, kā noteikts ANO hartā, 1975. gada

8Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma

9aktā un citos attiecīgos daudzpusējos dokumentos.

1Konfliktu novēršana, krīžu

2pārvarēšana un sadarbība militāro tehnoloģiju jomā

31. Puses pastiprina praktisko sadarbību konfliktu novēršanas

4un krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši ar mērķi palielināt Ukrainas

5dalību ES vadītās civilās un militārās krīžu pārvarēšanas

6operācijās, kā arī attiecīgos praktiskos vingrinājumos un mācību

7pasākumos, tostarp arī tajos, kas notiek Kopējās drošības un

8aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros.

92. Sadarbība šajā jomā pamatojas uz nosacījumiem un kārtību ES

10un Ukrainas starpā par konsultācijām un sadarbību krīžu

11pārvarēšanas jomā.

123. Puses izpēta militārās un tehnoloģiskās sadarbības

13iespējas. Ukraina un Eiropas Aizsardzības aģentūra (EAA) izveido

14ciešus kontaktus, lai apspriestu militāro spēju uzlabojumus,

15tostarp tehnoloģijas jautājumus.

1Masu iznīcināšanas ieroču

2neizplatīšana

31. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču, saistīto

4materiālu un to piegādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan

5nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem

6starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas

7sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas

8ieroču, saistīto materiālu un to piegādes līdzekļu izplatīšanu,

9pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savas pastāvošās

10saistības atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču

11neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citas attiecīgas

12starptautiskās saistības. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā

13nolīguma būtiska sastāvdaļa.

142. Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret masu iznīcināšanas

15ieroču, saistīto materiālu un to piegādes līdzekļu izplatīšanu un

16sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

17a) veicot pasākumus, lai parakstītu vai lai ratificētu visus

18pārējos starptautiskos instrumentus šajā sakarā vai lai tiem

19atbilstošā gadījumā pievienotos, kā arī lai tos pilnībā

20īstenotu;

21b) turpmāk uzlabojot valsts eksporta kontroles sistēmu, lai

22efektīvi kontrolētu ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču

23eksportu un tranzītu, ietverot kontroli pār divējāda lietojuma

24tehnoloģiju un preču galīgo izmantošanu un efektīvas sankcijas

25par eksporta kontroles pārkāpumiem.

263. Puses vienojas izveidot regulāru politisku dialogu, kas

27papildinās un konsolidēs šos elementus.

1Atbruņošanās, ieroču kontrole,

2ieroču eksporta kontrole un cīņa pret ieroču nelikumīgu

3tirdzniecību

4Puses attīsta turpmāko sadarbību atbruņošanās jomā, ietverot

5pārmērīgo kājnieku ieroču un vieglo ieroču krājumu samazināšanu

6un jautājuma risināšanu par pamestas un nesprāgušas munīcijas

7ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi, kā tas minēts šā nolīguma V

8sadaļas 6. iedaļā (Vide). Sadarbība atbruņošanās jomā ietver arī

9ieroču kontroli, ieroču eksporta kontroli un cīņu pret ieroču

10nelikumīgu tirdzniecību, aptverot kājnieku ieročus un vieglos

11ieročus. Puses veicina vispārēju attiecīgo starptautisko aktu

12stingru ievērošanu, un to mērķis ir nodrošināt šo aktu

13efektivitāti, tostarp īstenojot attiecīgās Apvienoto Nāciju

14Organizācijas rezolūcijas.

1Terorisma apkarošana

2Puses piekrīt kopīgi strādāt divpusējā, reģionālā un

3starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu terorismu saskaņā

4ar starptautiskajām tiesībām, starptautiskajiem cilvēktiesību

5standartiem un bēgļu un humanitārajām tiesībām.

6III SADAĻA

7TIESLIETAS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA

1Tiesiskums un cilvēktiesību un

2pamatbrīvību ievērošana

3Sadarbojoties tieslietu, brīvības un drošības jomā, Puses

4īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma nostiprināšanai, iestāžu

5nostiprināšanai visos pārvaldes līmeņos kopumā un jo īpaši

6tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā. Sadarbības mērķis jo

7īpaši būs stiprināt tiesu varu, uzlabot tās efektivitāti, sargāt

8tās neatkarību un objektivitāti un apkarot korupciju.

9Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana caurstrāvos visa veida

10sadarbību tieslietu, brīvības un drošības jomā.

1Personas datu aizsardzība

2Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu pienācīgu personas

3datu aizsardzības līmeni saskaņā ar augstākajiem Eiropas un

4starptautiskajiem standartiem, tostarp attiecīgajiem Eiropas

5Padomes instrumentiem. Sadarbība personas datu aizsardzības jomā

6var ietvert inter alia informācijas un ekspertu

7apmaiņu.

1Sadarbība migrācijas, patvēruma un

2robežu pārvaldības jomā

31. Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi kopīgi pārvaldīt

4migrācijas plūsmas starp abām teritorijām, un turpina izstrādāt

5vispusīgu dialogu par visiem ar migrāciju saistītiem jautājumiem,

6tostarp nelikumīgo migrāciju, likumīgo migrāciju, cilvēku

7kontrabandu un tirdzniecību, kā arī iekļaut ar migrāciju

8saistītos jautājumus valstu stratēģijās attiecībā uz migrantu

9izcelsmes apgabalu ekonomisko un sociālo attīstību. Šis dialogs

10pamatojas uz solidaritātes, savstarpējas uzticēšanās, kopīgas

11atbildības un partnerības pamatprincipiem.

122. Saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem Savienības un

13valstu tiesību aktiem sadarbība jo īpaši būs vērsta uz:

14a) migrācijas galveno cēloņu risināšanu, aktīvi izmantojot

15sadarbības iespējas šajā jomā ar trešām valstīm un starptautiskos

16forumos;

17b) kopīgu efektīvas un preventīvas politikas izstrādi, kas

18vērsta pret nelegālo migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku

19tirdzniecību, tostarp lai rastu veidus, kā apkarot cilvēku

20kontrabandistu un tirgoņu tīklus un aizsargātu šādas

21tirdzniecības upurus;

22c) vispusīga dialoga izveidi par patvēruma jautājumiem un jo

23īpaši par jautājumiem saistībā ar ANO 1951. gada Konvencijas par

24bēgļu statusu un 1967. gada Protokola saistībā ar bēgļu statusu

25un citu attiecīgo starptautisko dokumentu praktisko īstenošanu,

26kā arī lai nodrošinātu neizraidīšanas principa ievērošanu;

27d) noteikumiem par uzņemšanu, uzņemtās personas tiesībām un

28statusu, un taisnīgu attieksmi pret likumīgi dzīvojošiem citu

29valstu valstspiederīgajiem un viņu integrāciju;

30e) operatīvo pasākumu turpmāku attīstību robežu pārvaldības

31jomā:

32i) sadarbība robežu pārvaldības jomā cita starpā var ietvert

33mācības, paraugprakses apmaiņu, tostarp arī tehnoloģijas

34aspektus, informācijas apmaiņu saskaņā ar piemērojamiem

35noteikumiem un attiecīgā gadījumā koordinatoru apmaiņu,

36ii) Pušu centieni šajā jomā būs vērsti uz integrētas robežu

37pārvaldības principa efektīvu īstenošanu;

38f) dokumentu drošības paaugstināšanu;

39g) efektīvas atgriešanas politikas izstrādi, ietverot tās

40reģionālo dimensiju; un

41h) viedokļu apmaiņu par migrantu neoficiālo nodarbināšanu.

1Attieksme pret darbiniekiem

21. Atbilstoši dalībvalstīs un ES piemērojamiem tiesību aktiem,

3nosacījumiem un procedūrām attieksmē pret darbiniekiem, kas ir

4Ukrainas valstspiederīgie un ko likumīgi nodarbina kādas

5dalībvalsts teritorijā, ir aizliegta jebkāda diskriminācija to

6valstspiederības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu

7vai atlaišanu no darba salīdzinājumā ar attiecīgās dalībvalsts

8valstspiederīgajiem.

92. Ukraina atbilstoši saviem tiesību aktiem, nosacījumiem un

10procedūrām piemēro šā panta 1. punktā minēto attieksmi tiem

11darbiniekiem, kas ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie un kurus

12likumīgi nodarbina tās teritorijā.

1Darbinieku pārvietošanās

21. Ņemot vērā darba tirgus situāciju dalībvalstīs, atbilstoši

3tiesību aktiem un, ievērojot dalībvalstīs un ES spēkā esošos

4noteikumus darbaspēka pārvietošanās jomā:

5a) pašreizējās iespējas, ar kurām dalībvalstis nodrošina

6darbiniekiem no Ukrainas piekļuvi darba tirgum, būtu jāsaglabā un

7pēc iespējas jāuzlabo,

8b) citas dalībvalstis izskata iespēju noslēgt līdzīgus

9nolīgumus.

102. Asociācijas padome izskata iespēju piešķirt citus labākus

11noteikumus papildu jomās, ietverot iespējas piekļūt

12profesionālajai apmācībai, saskaņā ar dalībvalstīs un ES spēkā

13esošajiem tiesību aktiem, nosacījumiem un procedūrām un, ņemot

14vērā situāciju dalībvalstu un ES darba tirgū.

1Personu pārvietošanās

21. Puses nodrošina, ka pilnībā tiek īstenots:

3a) 2007. gada 18. jūnija Nolīgums starp Eiropas Kopienu un

4Ukrainu par personu atpakaļuzņemšanu (ar Apvienotās

5atpakaļuzņemšanas komitejas palīdzību, kas izveidota tā 15.

6pantā);

7b) 2007. gada 18. jūnija Nolīgums starp Eiropas Kopienu un

8Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu (ar Apvienotās komitejas

9nolīguma pārvaldei palīdzību, kas izveidota tā 12. pantā).

102. Puses cenšas veicināt iedzīvotāju mobilitāti un panākt

11dialoga par vīzu jautājumiem turpmāku attīstību.

123. Puses pakāpeniski sper soļus, lai noteiktā laikā tuvotos

13bezvīzu režīmam, ja ir izpildīti labi pārvaldītas un drošas

14mobilitātes nosacījumi, kas noteikti divposmu Rīcības plānā par

15vīzu liberalizāciju, ar ko iepazīstināja ES un Ukrainas augstākā

16līmeņa sanāksmē 2010. gada 22. novembrī.

1Nelikumīgi iegūtu līdzekļu

2legalizācija un terorisma finansēšana

3Puses kopīgi strādā, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi

4iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Lai to

5panāktu, Puses uzlabo divpusējo un starptautisko sadarbību šajā

6jomā, tostarp arī operatīvajā līmenī. Puses nodrošina, ka tiek

7īstenoti attiecīgie starptautiskie standarti, jo īpaši Finanšu

8darījumu darba grupas standarti un standarti, kas ir līdzvērtīgi

9Savienības pieņemtajiem.

1Sadarbība cīņā pret nelikumīgām

2narkotiskām vielām un prekursoriem, un psihotropām vielām

31. Puses sadarbojas jautājumos par nelikumīgām narkotiskām

4vielām, pamatojoties uz vispārpieņemtajiem principiem saskaņā ar

5attiecīgajām starptautiskajām konvencijām un ņemot vērā Politisko

6deklarāciju un Īpašo deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku

7pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta 1998. gada jūnijā

8Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 20. īpašajā

9sesijā par narkotikām.

102. Šīs sadarbības mērķis ir apkarot nelikumīgas narkotiskās

11vielas, samazināt to piedāvājumu, kontrabandu un pieprasījumu pēc

12nelikumīgām narkotiskām vielām un risināt narkomānijas izraisītās

13veselības problēmas un sociālās sekas. Tās mērķis ir arī

14efektīvāk novērst ķīmisko prekursoru novirzīšanu nelikumīgai

15narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai.

163. Puses izmanto nepieciešamās sadarbības metodes, lai

17sasniegtu šos mērķus, nodrošinot līdzsvarotu un integrētu pieeju

18šiem jautājumiem.

1Cīņa pret noziedzību un

2korupciju

31. Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas vai

4cita veida kriminālas un nelikumīgas darbības.

52. Šī sadarbība cita starpā pievēršas šādiem jautājumiem:

6a) cilvēku, kā arī šaujamieroču un nelikumīgu narkotisko vielu

7kontrabanda un tirdzniecība;

8b) preču kontrabanda;

9c) ekonomiskie noziegumi, tostarp nodokļu jomā;

10d) korupcija gan privātajā, gan publiskajā sektorā;

11e) dokumentu viltošana;

12f) kibernoziedzība.

133. Puses pastiprina divpusējo, reģionālo un starptautisko

14sadarbību šajā jomā, tostarp sadarbību, kas ietver Eiropolu.

15Puses cita starpā padziļina sadarbību attiecībā uz:

16a) paraugprakses apmaiņu, tostarp par izmeklēšanas tehniku un

17noziedzības izpēti;

18b) informācijas apmaiņu saskaņā ar piemērojamiem

19noteikumiem;

20c) kapacitātes paplašināšanu, tostarp mācībām un attiecīgā

21gadījumā darbinieku apmaiņu;

22d) jautājumiem par liecinieku un cietušo aizsardzību.

234. Puses apņemas efektīvi īstenot ANO 2000. gada Konvenciju

24pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās trīs protokolus,

25ANO 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju un citus attiecīgus

26starptautiskos dokumentus.

1Sadarbība cīņā pret terorismu

21. Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apslāpētu

3terorisma aktus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,

4starptautiskajām cilvēktiesībām, bēgļu tiesībām un humanitārajām

5tiesībām un attiecīgajiem Pušu likumiem un noteikumiem. Jo īpaši

6Puses vienojas sadarboties, pamatojoties uz ANO Drošības padomes

72001. gada Rezolūciju Nr. 1373, ANO 2006. gada Vispārējo

8terorisma apkarošanas stratēģiju un citiem attiecīgiem ANO

9dokumentiem un piemērojamām starptautiskām konvencijām un

10dokumentiem.

112. Tas jo īpaši notiek, apmainoties ar:

12a) informāciju par teroristu grupām un to atbalsta

13tīkliem;

14b) pieredzi un informāciju par terorisma tendencēm un par

15līdzekļiem un metodēm terorisma apkarošanai, aptverot arī

16tehnikas jomu un mācības; un

17c) pieredzi par terorisma prevenciju.

18Visa informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar starptautiskajiem

19un valsts tiesību aktiem.

1Tiesiskā sadarbība

21. Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās

3un krimināllietās, pilnībā izmantojot attiecīgos starptautiskos

4un divpusējos dokumentus un pamatojoties uz juridiskās

5noteiktības principu un tiesībām uz taisnīgu tiesu.

62. Puses vienojas turpmāk uzlabot ES un Ukrainas tiesu iestāžu

7sadarbību civillietās, pamatojoties uz piemērojamiem

8daudzpusējiem tiesību aktiem, jo īpaši Hāgas Starptautisko

9privāttiesību konferences konvencijām starptautiskās tiesiskās

10sadarbības un tiesvedības jomā, kā arī bērnu aizsardzības

11jomā.

123. Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses

13centīsies uzlabot savstarpējās tiesiskās palīdzības un izdošanas

14kārtību. Tas attiecīgā gadījumā nozīmētu arī pievienoties un

15īstenot attiecīgos starptautiskos Apvienoto Nāciju Organizācijas

16un Eiropas Padomes instrumentus, kā arī 1998. gada Romas

17Starptautiskās Krimināltiesas Statūtiem, kā tas minēts šā

18nolīguma 8. pantā, kā arī ciešāku sadarbību ar

19Eurojust.

20IV SADAĻA

21TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU

22SAISTĪTI JAUTĀJUMI

1Mērķis

2Pārejas perioda laikā, kas nepārsniedz 10 gadus, skaitot no

3dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums1, saskaņā ar šā

4nolīguma noteikumiem un, ievērojot Vispārējās vienošanās par

5tarifiem un tirdzniecību 1994 (turpmāk - VVTT 1994) XXIV pantu,

6Puses pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu.

1Darbības joma un tvērums

21. Šīs sadaļas noteikumus piemēro tirdzniecībai ar

3precēm2, kuru noteikta izcelsme ir kādas Puses

4teritorijā.

52. Šajā nodaļā "noteikta izcelsme" nozīmē

6kvalifikāciju saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti šā

7nolīguma I protokolā (Par jēdziena "noteiktas izcelsmes

8ražojumu" definīciju un administratīvās sadarbības

9metodēm).

102. IEDAĻA

11MUITAS NODOKĻU, MAKSAS UN CITU

12MAKSĀJUMU ATCELŠANA

1Muitas nodokļa definīcija

2Šajā nodaļā jēdziens "muitas nodoklis" ietver visus

3nodokļus vai jebkāda veida maksājumus, ko uzliek preču importam

4vai eksportam, vai saistībā ar to, tostarp visu veidu

5papildnodokļus vai uzcenojumus, ko uzliek šādam importam vai

6eksportam, vai saistībā ar to. Muitas nodoklis neietver:

7a) maksājumu, kas pielīdzināms iekšējam nodoklim, ko piemēro

8atbilstīgi šā nolīguma 32. pantam;

9b) nodevas, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas 2.

1Preču klasifikācija

2Preču klasifikācija tirdzniecībā starp Pusēm ir noteikta

3katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstīgi 1983.

4gada Starptautiskajā konvencijā par harmonizēto preču

5aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu noteiktajai harmonizētajai

6sistēmai (turpmāk "HS") un tās turpmākajiem

7grozījumiem.

1Ievedmuitas nodokļu atcelšana

21. Katra Puse samazina vai atceļ muitas nodokļus otras Puses

3noteiktas izcelsmes precēm saskaņā ar sarakstiem, kas iekļauti šā

4nolīguma I pielikuma A daļā (turpmāk - saraksti).

5Neskarot pirmo daļu, valkātam apģērbam un citiem lietotiem

6tekstilizstrādājumiem, uz ko attiecas Ukrainas muitas kods 6309

700 00, Ukraina atcels ievedmuitas nodokļus saskaņā ar

8nosacījumiem, kas izklāstīti šā nolīguma I pielikuma B daļā.

92. Visām precēm muitas nodokļu pamatlikme, kuru pēc tam

10samazina saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir noteikta šā nolīguma I

11pielikumā.

123. Ja kādā brīdī pēc šā nolīguma stāšanās spēkā kāda Puse

13samazina tās piemēroto vislielākās labvēlības (turpmāk

14"-VL") muitas nodokļa likmi, minēto likmi piemēro kā

15pamatlikmi, ja un kamēr vien tā ir zemāka par muitas nodokļa

16likmi, kas aprēķināta saskaņā ar minētās Puses sarakstu.

174. Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pēc jebkuras

18Puses pieprasījuma Puses apspriežas viena ar otru, lai apsvērtu

19iespēju paātrināt muitas nodokļu atcelšanu un paplašināt tās

20piemērošanas jomu tirdzniecībā starp Pusēm. Lēmums, ko

21Asociācijas komiteja pieņem tās Tirdzniecības komitejas sastāvā

22saskaņā ar šā nolīguma 465. pantu (turpmāk saukta arī par

23Tirdzniecības komiteju), par muitas nodokļa atcelšanu vai

24atcelšanas paātrināšanu precei aizstāj nodokļu likmi vai

25klasifikācijas kategoriju, kas attiecīgajai precei noteikta

26saskaņā ar sarakstiem.

1Jaunu pasākumu nepieņemšana

2Puses nevar palielināt spēkā esošu muitas nodokli vai noteikt

3jaunu muitas nodokli precei, kuras noteikta izcelsme ir otras

4Puses teritorijā. Tas neizslēdz, ka Puses var:

5a) pēc vienpusējas muitas nodokļa samazināšanas palielināt to

6līdz līmenim, kāds noteikts sarakstos; vai

7b) saglabāt vai palielināt muitas nodokli, ja to atļāvusi

8Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk - PTO) Domstarpību

9izšķiršanas iestāde (turpmāk - DII).

1Izvedmuitas nodokļi

21. Puses nepieņem vai neatstāj spēkā muitas nodokļus, nodevas

3vai citus pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko uzliek preču

4eksportam vai saistībā ar preču eksportu uz otras Puses

5teritoriju.

62. Esošos muitas nodokļus vai pasākumus ar līdzvērtīgu

7iedarbību, ko piemēro Ukraina un kas uzskaitīti šā nolīguma I

8pielikuma C daļā, atceļ pārejas perioda laikā saskaņā ar

9sarakstu, kas pievienots šā nolīguma I pielikuma C daļā. Ja

10Ukrainas muitas kodus atjaunina, saistības, kas paredzētas šā

11nolīguma I pielikuma C daļas sarakstā, paliek spēkā, pamatojoties

12uz preču apraksta atbilsmēm. Ukraina var ieviest aizsargpasākumus

13izvedmuitas nodokļiem, kā tas noteikts šā nolīguma I pielikuma D

14daļā. Šādi aizsargpasākumi vairs nav piemērojami, beidzoties

15termiņam, kas attiecīgai precei norādīts šā nolīguma I pielikuma

16D daļā.

1Eksporta subsīdijas un pasākumi ar

2līdzvērtīgu iedarbību

31. Pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses neuztur spēkā,

4neievieš vai neatjauno eksporta subsīdijas vai citus pasākumus ar

5līdzvērtīgu iedarbību lauksaimniecības precēm, ko nogādā otras

6Puses teritorijā.

72. Šajā pantā "eksporta subsīdijas" izprot tajā

8nozīmē, kas minētajam terminam piešķirta Līguma par

9lauksaimniecību 1. panta e) punktā, kas pievienots PTO līgumam tā

101A pielikumā (turpmāk "Līgums par lauksaimniecību"),

11ietverot visus minētā panta grozījumus, kas veikti minētajā

12Līgumā par lauksaimniecību.

1Maksas un citi maksājumi

2Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar VVTT 1994 VIII pantu un

3izskaidrojumu par tā interpretāciju visas maksas un maksājumi

4neatkarīgi no to būtības, kas nav šā nolīguma 27. pantā minētie

5muitas nodokļi vai pasākumi un ko piemēro preču importam vai

6eksportam, vai saistībā ar to, nav lielāki par sniegto

7pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un neizvēršas par vietējo preču

8netiešu aizsardzību vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu

9uzlikšanu importam vai eksportam.

103. IEDAĻA

11ĀRPUSTARIFA PASĀKUMI

1Valsts režīms

2Katra Puse nosaka valsts režīmu otras Puses precēm saskaņā ar

3VVTT 1994 III pantu, tostarp izskaidrojumu par tā interpretāciju.

4Saistībā ar šo VVTT 1994 III pants un izskaidrojums par tā

5interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā

6sastāvdaļu.

1Importa un eksporta

2ierobežojumi

3Puses nepieņem vai neatstāj spēkā nekādus aizliegumus vai

4ierobežojumus, vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko piemēro

5otras Puses jebkādu preču importam vai preču eksportam, vai

6pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot, ja šajā

7nolīgumā ir paredzēts citādi, vai saskaņā ar VVTT 1994 XI pantu

8un izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994

9XI pants un izskaidrojums par tā interpretāciju tiek iekļauti

10šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

114. IEDAĻA

12ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PRECĒM

1Vispārīgi izņēmumi

2Nekas šajā nolīgumā netiek interpretēts tādā veidā, ka tas

3liegtu kādai Pusei pieņemt vai piemērot pasākumus saskaņā ar VVTT

41994 XX un XXI pantu un izskaidrojumiem par to interpretāciju,

5kas ar šo ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā

6sastāvdaļām.

75. IEDAĻA

8ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA UN

9KOORDINĀCIJA AR CITĀM VALSTĪM

1Īpaši noteikumi par administratīvo

2sadarbību

31. Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska

4atbilstīgi šai nodaļai piešķirtā preferenciālā tarifu režīma

5īstenošanai un kontrolei, un uzsver apņemšanos cīnīties pret

6pārkāpumiem un krāpšanu muitas jautājumos saistībā ar importu,

7eksportu, preču tranzītu un to pakļaušanu citam muitas režīmam

8vai procedūrai, ietverot aizliedzošus, ierobežojošus un kontroles

9pasākumus.

102. Ja Puse uz objektīvas, dokumentētas informācijas pamata

11konstatē administratīvās sadarbības trūkumu un/vai pārkāpumus vai

12krāpšanu saistībā ar šo nodaļu no otras Puses, attiecīgā Puse var

13pagaidām apturēt attiecīgo preferenciālo tarifu režīmu

14attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem saskaņā ar šo pantu.

153. Šajā pantā administratīvās sadarbības trūkums, izmeklējot

16muitas pārkāpumus vai krāpšanu, cita starpā nozīmē:

17a) atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā

18ražojuma vai ražojumu izcelsmes statusu;

19b) atkārtota atteikšanās vai nepamatota kavēšanās veikt

20izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes un/vai paziņot šādas

21pārbaudes rezultātus;

22c) atkārtota atteikšanās vai nepamatota kavēšanās sniegt

23atļauju administratīvās sadarbības operāciju veikšanai, lai

24pārbaudītu ar attiecīgā preferenciālā režīma piešķiršanu saistīto

25dokumentu īstumu vai informācijas precīzumu.

26Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu cita starpā var konstatēt,

27ja bez apmierinoša izskaidrojuma strauji pieaug preču imports,

28pārsniedzot parasto otras Puses ražošanas līmeni un eksporta

29kapacitāti, un tas saistīts ar objektīvu informāciju par

30pārkāpumiem vai krāpšanu.

314. Pagaidu apturēšanu piemēro, ievērojot šādus

32nosacījumus:

33a) Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē

34administratīvās sadarbības trūkumu un/vai pārkāpumus vai

35krāpšanu, kas izriet no otras Puses, nekavējoties paziņo

36Tirdzniecības komitejai savu konstatējumu kopā ar objektīvo

37informāciju un uzsāk apspriešanos ar Tirdzniecības komiteju,

38pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīvajiem

39konstatējumiem, ar mērķi panākt abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

40Iepriekš minētās apspriešanās laikā attiecīgajiem ražojumiem

41piemēro preferenciālo režīmu;

42b) ja Puses ir sākušas apspriešanos Tirdzniecības komitejā kā

43minēts a) apakšpunktā un nav varējušas vienoties par pieņemamu

44risinājumu trīs mēnešu laikā no pirmās Tirdzniecības komitejas

45sanāksmes, attiecīgā Puse var pagaidām apturēt preferenciālo

46režīmu attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem. Šādu pagaidu

47apturēšanu nekavējoties paziņo Tirdzniecības komitejai;

48c) šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz to, kas

49nepieciešams skartās Puses finansiālo interešu aizsardzībai.

50Katra pagaidu apturēšana nepārsniedz sešus mēnešus. Tomēr pagaidu

51apturēšanu var atjaunot. Par pagaidu apturēšanu nekavējoties pēc

52pieņemšanas paziņo Tirdzniecības komitejai. Tirdzniecības

53komitejā par to periodiski notiek apspriešanās jo īpaši ar mērķi

54pēc iespējas ātrāk pārtraukt apturēšanu, tiklīdz beidz pastāvēt

55tās piemērošanas nosacījumi.

565. Vienlaicīgi ar paziņojumu Tirdzniecības komitejai saskaņā

57ar šā panta 4. punkta a) apakšpunktu attiecīgajai Pusei savos

58oficiālās informācijas avotos būtu jāpublicē paziņojums

59importētājiem. Paziņojumā importētājiem būtu jānorāda, ka

60attiecībā uz konkrēto ražojumu, pamatojoties uz objektīvu

61informāciju, ir konstatēts administratīvās sadarbības trūkums

62un/vai pārkāpumi vai krāpšana.

1Rīcība administratīvo kļūdu

2gadījumā

3Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenciālās

4sistēmas atbilstīgā pārvaldībā, un īpaši šā nolīguma protokola

5noteikumu piemērošanā attiecībā uz noteiktas izcelsmes ražojumu

6definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, un šāda kļūda

7noved pie sekām saistībā ar ievedmuitas nodokļiem, Puse, kas

8saskaras ar šādām sekām, var pieprasīt, lai Tirdzniecības

9komiteja pārbauda iespēju pieņemt visus attiecīgos pasākumus ar

10mērķi atrisināt situāciju.

1Nolīgumi ar citām valstīm

21. Šis nolīgums neaizliedz saglabāt vai veidot muitas

3savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes

4režīmus, ja vien tas nav pretrunā ar šajā nolīgumā paredzētajiem

5tirdzniecības režīmiem.

62. Tirdzniecības komitejā Puses apspriežas par nolīgumiem, ar

7kuriem izveido muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai

8pierobežas satiksmes režīmus, un pēc pieprasījuma par citiem

9svarīgiem jautājumiem, kas attiecas uz to atbilstošo

10tirdzniecības politiku ar trešām valstīm. Īpaši tad, ja kāda

11trešā valsts pievienojas Eiropas Savienībai, šādas apspriedes

12notiek, lai nodrošinātu, ka tiks ņemtas vērā šajā nolīgumā

13minētās ES un Ukrainas abpusējās intereses.

1Vispārīgi noteikumi

21. Puses apstiprina savas tiesības un saistības saskaņā ar

3VVTT 1994 XIX pantu un Vienošanos par aizsardzības pasākumiem,

4kas ietverta PTO līguma 1A pielikumā (turpmāk - Vienošanās par

5aizsardzības pasākumiem). ES puse saglabā savas tiesības un

6saistības saskaņā ar Līguma par lauksaimniecību 5. pantu, kas

7ietverts PTO līguma 1A pielikumā (turpmāk - Līgums par

8lauksaimniecību), izņemot tirdzniecību ar lauksaimniecības

9produktiem, kam piemērojams preferenciāls režīms saskaņā ar šo

10nolīgumu.

112. Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā

12nolīguma IV sadaļas 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus

13pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.

1Pārredzamība

21. Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu, paziņo par

3to otrai Pusei, nosūtot tai oficiālu paziņojumu, ja pēdējai

4minētajai Pusei ir būtiska ekonomiska interese.

52. Šā panta vajadzībām uzskata, ka Pusei ir būtiska ekonomiska

6interese, ja tā ir viena no pieciem lielākajiem importēto

7ražojumu piegādātājiem pēdējo triju gadu laikā, vērtējot pēc

8absolūtā apjoma vai vērtības.

93. Neatkarīgi no šā nolīguma 40. panta un neskarot Vienošanās

10par aizsardzības pasākumiem 3.2. pantu, pēc otras Puses

11pieprasījuma Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu un

12plāno piemērot aizsardzības pasākumus, nekavējoties sniedz ad

13hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kura

14novedusi pie aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanas un

15aizsardzības pasākumu piemērošanas, attiecīgā gadījumā ietverot

16izmeklēšanas provizoriskos rezultātus un izmeklēšanas galīgos

17secinājumus, kā arī piedāvā otrai Pusei iespēju apspriesties.

1Pasākumu piemērošana

21. Piemērojot aizsardzības pasākumus, Puses cenšas tos

3piemērot tādā veidā, kas vismazāk ietekmē to divpusējo

4tirdzniecību.

52. Šā panta pirmā punkta nolūkos, ja Puse uzskata, ka ir

6izpildītas juridiskās prasības galīgu aizsardzības pasākumu

7piemērošanai, Puse, kas plāno šādu pasākumu piemērošanu, paziņo

8par to otrai Pusei un sniedz tai iespēju noturēt divpusēju

9apspriešanos. Ja 30 dienu laikā no paziņojuma dienas nav atrasts

10apmierinošs risinājums, importējošā Puse var pieņemt atbilstīgus

11pasākumus problēmas risināšanai.

1Jaunattīstības valsts

2Tādā mērā, kā Ukraina kvalificējas kā jaunattīstības

3valsts3 Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 9.

4panta nolūkos, ES puse tai nepiemēro aizsardzības pasākumus, ja

5ir izpildīti minētās vienošanās 9. pantā noteiktie

6nosacījumi.

72. IEDAĻA

8AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI VIEGLAJIEM

9AUTOMOBIĻIEM

1Aizsardzības pasākumi vieglajiem

2automobiļiem

31. Ukraina var piemērot aizsardzības pasākumu augstākas

4ievedmuitas nodokļa veidā ES puses noteiktas

5izcelsmes4 vieglajiem automobiļiem ar tarifu pozīcijas

6numuru 8703 (turpmāk - ražojums) kā definēts šā nolīguma 45.

7pantā saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem, ja ir izpildīti visi

8šādi nosacījumi:

9a) ja pēc tam, kad atbilstīgi šim nolīgumam piemērotais muitas

10nodoklis ir samazināts vai atcelts, ražojums tiek importēts

11Ukrainas teritorijā tādā palielinātā apjomā, kuru nosaka absolūtā

12izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un ar tādiem

13nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums iekšzemes ražošanas

14nozarei, kas ražo līdzīgus ražojumus;

15b) ja attiecīgā ražojuma kopējais importa apjoms

16(vienībās)5 jebkurā gadā pārsniedz šā nolīguma II

17pielikumā iekļautajā sarakstā noteikto robežlīmeni; un

18c) ja attiecīgā ražojuma kopējais importa apjoms Ukrainā

19(vienībās)6 pēdējo 12 mēnešu perioda laikā, kas

20beidzas ne ātrāk kā priekšpēdējā mēnesī pirms Ukraina uzaicina ES

21pusi sākt apspriešanos saskaņā ar šā panta 5. punktu, pārsniedz

22II pielikumā iekļautajā Ukrainas sarakstā noteikto procentuālās

23attiecības robežu visām jaunām reģistrācijām7 Ukrainā

24tajā pašā periodā.

252. Šā panta 1. punktā minētais nodoklis nepārsniedz mazāko no

26šīm likmēm: dominējošo nodoklim piemēroto VL likmi vai nodoklim

27piemēroto VL likmi, kas ir spēkā dienu pirms šā nolīguma stāšanās

28spēkā, vai tarifa likmi, kas noteikta šā nolīguma II pielikumā

29iekļautajā Ukrainas sarakstā. Nodokli var piemērot tikai

30atlikušajā laikā līdz gada beigām, kā definēts šā nolīguma II

31pielikumā.

323. Neskarot šā panta 2. punktu, nodokļus, ko Ukraina piemēro

33saskaņā ar šā panta 1. punktu, nosaka atbilstīgi šā nolīguma II

34pielikumā iekļautajam Ukrainas sarakstam.

354. Ceļā esoši ražojumi, par kuru piegādi līgums tika noslēgts

36pirms papildnodokļa piemērošanas saskaņā ar šā panta 1. līdz 3.

37punktu, ir atbrīvoti no visiem šādiem papildnodokļiem. Taču šādas

38piegādes ieskaitīs attiecīgo ražojumu nākamā gada importa apjomā,

39lai ievērotu šā panta 1. punkta nosacījumus konkrētajam

40gadam.

415. Visus aizsardzības pasākumus Ukraina piemēro pārredzamā

42veidā. Šajā nolūkā Ukraina cik iespējams ātri sniedz rakstisku

43paziņojumu ES pusei par savu nolūku piemērot šādu pasākumu un

44sniedz visu atbilstošo informāciju, ietverot ražojuma importa

45apjomu (vienībās), kopējo jebkuras izcelsmes vieglo automobiļu

46importa apjomu (vienībās) un vieglo automobiļu jauno reģistrāciju

47skaitu Ukrainā par šā panta 1. punktā minēto periodu. Ukraina

48aicina ES pusi sākt apspriešanos pēc iespējas ātrāk pirms šāda

49pasākuma piemērošanas ar nolūku pārspriest šo informāciju.

50Pasākumu nepieņem ātrāk kā 30 dienas pēc apspriešanās

51uzaicinājuma.

526. Ukraina var piemērot aizsardzības pasākumu tikai pēc tam,

53kad tās kompetentās iestādes ir veikušas izmeklēšanu saskaņā ar

54Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 3. pantu un 4. panta 2.

55punkta c) apakšpunktu, un šajā nolūkā Vienošanās par aizsardzības

56pasākumiem 3. pants un 4. panta 2. punkta c) apakšpunkts tiek

57iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu mutatis

58mutandis. Šai izmeklēšana ir jāpierāda, ka pēc tam, kad

59atbilstīgi šim nolīgumam piemērotais muitas nodoklis ir

60samazināts vai atcelts, ražojums tiek importēts Ukrainas

61teritorijā tādā palielinātā apjomā, kuru nosaka absolūtā

62izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un ar tādiem

63nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums iekšzemes ražošanas

64nozarei, kas ražo līdzīgus ražojumus.

657. Ukraina nekavējoties rakstiski informē ES pusi par šā panta

666. punktā aprakstītās izmeklēšanas sākšanu.

678. Veicot izmeklēšanu, Ukraina ievēro Vienošanās par

68aizsardzības pasākumiem 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta

69prasības, un šajā nolūkā Vienošanās par aizsardzības pasākumiem

704. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts tiek iekļauts šajā

71nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu mutatis mutandis.

729. Attiecīgos faktorus saistībā ar kaitējuma noteikšanu

73Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 4. panta 2. punkta a)

74apakšpunktā novērtē par vismaz trīs secīgiem 12 mēnešu periodiem,

75tas ir, kopā par vismaz trīs gadiem.

7610. Izmeklēšanas gaitā novērtē visus zināmos faktorus, ne

77tikai preferenciālā režīma importa pieaugumu saskaņā ar šo

78nolīgumu, kas tajā pašā laikā varētu radīt kaitējumu iekšzemes

79ražošanas nozarei. ES puses noteiktas izcelsmes ražojuma

80palielinātu importa apjomu neuzskata par muitas nodokļa

81samazināšanas vai atcelšanas rezultātu, ja tā paša ražojuma

82imports no citiem avotiem arī ir pieaudzis līdzīgā apmērā.

8311. Ukraina rakstiski informē ES pusi un visas citas

84ieinteresētās personas par izmeklēšanas rezultātiem un pamatotiem

85secinājumiem savlaicīgi pirms šā panta 5. punktā minētas

86apspriešanās ar nolūku pārskatīt no izmeklēšanas izrietošo

87informāciju un apmainīties ar viedokļiem par ierosinātajiem

88pasākumiem apspriešanās laikā.

8912. Ukraina nodrošina, ka statistika par vieglajiem

90automobiļiem, ko izmanto kā šādu pasākumu pierādījumu, ir

91uzticama, adekvāta un savlaicīgi publiski pieejama. Ukraina bez

92kavēšanās sniedz mēneša statistiku par ražojuma importa apjomu

93(vienībās), kopējo vieglo automobiļu importa apjomu (vienībās) no

94visiem avotiem un vieglo automobiļu jaunajām reģistrācijām

95Ukrainā.

9613. Neskarot šā panta 1. punktu, pārejas perioda laikā šā

97panta 1. punkta a) apakšpunkta un 6. līdz 11. punkta noteikumus

98nepiemēro.

9914. Ukraina nepiemēro aizsardzības pasākumus saskaņā ar šo

100iedaļu pirmā gada laikā. Ukraina nepiemēro vai neuztur spēkā

101aizsardzības pasākumus saskaņā ar šo iedaļu un neturpina

102izmeklēšanu šajā saistībā pēc piecpadsmitā gada.

10315. Šā panta piemērošanu un darbību var izvērtēt un pārskatīt

104Tirdzniecības komitejā.

1Definīcijas

2Šajā iedaļā un šā nolīguma II pielikumā:

31. "ražojums" ir tikai ES puses izcelsmes vieglie

4automobiļi, kas ietilpst tarifu pozīcijā 8703 saskaņā ar

5izcelsmes noteikumiem, kuri paredzēti šā nolīguma I protokolā Par

6jēdziena "noteiktas izcelsmes ražojumi" definīciju un

7administratīvās sadarbības metodēm;

82. jēdzienu "nopietns kaitējums" lieto nozīmē, kas

9noteikta Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 4. panta 1.

10punkta a) apakšpunktā. Šajā nolūkā minētais 4. panta 1. punkta a)

11apakšpunkts ir iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu

12mutatis mutandis;

133. "līdzīgs ražojums" ir ražojums, kas ir tāds pats,

14proti, līdzīgs visos aspektos attiecīgajam ražojumam vai, ja tāda

15ražojuma nav, citam ražojumam, kurš, kaut arī nav līdzīgs visos

16aspektos, ir ar tādām īpašībām, kas ļoti atgādina attiecīgā

17ražojuma īpašības;

184. "pārejas periods" ir 10 gadu periods no šā

19nolīguma spēkā stāšanās dienas; pārejas periodu pagarinās par

20trīs gadiem, ja pirms desmitā gada beigām Ukraina būs iesniegusi

21pamatotu lūgumu šā nolīguma 465. pantā minētajai Tirdzniecības

22komitejai un Tirdzniecības komiteja būs to izskatījusi;

235. "pirmais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

24nolīguma spēkā stāšanās dienas;

256. "otrais gads" ir 12 mēnešu periods no šā nolīguma

26spēkā stāšanās 1. gadadienas;

277. "trešais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

28nolīguma spēkā stāšanās 2. gadadienas;

298. "ceturtais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

30nolīguma spēkā stāšanās 3. gadadienas;

319. "piektais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

32nolīguma spēkā stāšanās 4. gadadienas;

3310. "sestais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

34nolīguma spēkā stāšanās 5. gadadienas;

3511. "septītais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

36nolīguma spēkā stāšanās 6. gadadienas;

3712. "astotais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

38nolīguma spēkā stāšanās 7. gadadienas;

3913. "devītais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

40nolīguma spēkā stāšanās 8. gadadienas;

4114. "desmitais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

42nolīguma spēkā stāšanās 9. gadadienas;

4315. "vienpadsmitais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

44nolīguma spēkā stāšanās 10. gadadienas;

4516. "divpadsmitais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

46nolīguma spēkā stāšanās 11. gadadienas;

4717. "trīspadsmitais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

48nolīguma spēkā stāšanās 12. gadadienas;

4918. "četrpadsmitais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

50nolīguma spēkā stāšanās 13. gadadienas;

5119. "piecpadsmitais gads" ir 12 mēnešu periods no šā

52nolīguma spēkā stāšanās 14. gadadienas.

533. IEDAĻA

54KUMULĀCIJAS AIZLIEGUMS

5545.a PANTS

56Kumulācijas aizliegums

57Neviena Puse attiecībā uz vienu un to pašu ražojumu

58vienlaicīgi nevar piemērot:

59a) aizsardzības pasākumu saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu

60(Aizsardzības pasākumi vieglajiem automobiļiem) un

61b) pasākumu saskaņā ar VVTT 1994 XIX pantu un Vienošanos par

62aizsardzības pasākumiem.

634. IEDAĻA

64ANTIDEMPINGA UN KOMPENSĀCIJAS

65PASĀKUMI

1Vispārīgi noteikumi

21. Puses saglabā savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT

31994 VI pantu, PTO nolīguma 1A pielikumā iekļauto Vienošanos par

4GATT 1994 VI panta īstenošanu (turpmāk - Antidempinga vienošanās)

5un PTO nolīguma 1A pielikumā iekļauto Vienošanos par subsīdijām

6un kompensācijas pasākumiem (turpmāk - SKP vienošanās).

72. Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā

8nolīguma IV sadaļas 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus

9pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.

1Pārredzamība

21. Puses vienojas, ka antidempinga un kompensācijas pasākumi

3būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās Antidempinga

4vienošanās un SKP vienošanās prasības un tie būtu jāpiemēro,

5pamatojoties uz taisnīgu un pārredzamu sistēmu.

62. Pēc tam, kad Puses kompetentās iestādes ir saņēmušas

7atbilstīgi noformētu antidempinga pieteikumu par importu no otras

8Puses, un ne vēlāk kā 15 dienas pirms izmeklēšanas sākšanas Puse

9rakstiski paziņo otrai Pusei par pieprasījuma saņemšanu.

103. Neskarot Antidempinga vienošanās 6. panta 5. punktu un SKP

11vienošanās 12. panta 4. punktu, Puses tūlīt pēc pagaidu pasākumu

12noteikšanas, ja tādi ir noteikti, un pirms galīgā lēmuma

13pieņemšanas nodrošina pilnīgu un pamatotu informāciju par visiem

14būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem pieņemts

15lēmums piemērot pasākumus. Informāciju sniedz rakstiski un

16ieinteresētajām personām piešķir pietiekami daudz laika iesniegt

17komentārus. Pēc tam, kad ir sniegta visa attiecīgā informācija,

18ieinteresētajām personām piešķir vismaz 10 dienas komentāru

19iesniegšanai.

204. Ar noteikumu, ka tas nevajadzīgi neaizkavē izmeklēšanu, un

21saskaņā ar Puses iekšējiem tiesību aktiem par izmeklēšanas

22procedūrām katra ieinteresētā persona tiek uzklausīta, lai tā

23varētu paust savu viedokli antidempinga vai kompensācijas

24maksājumu izmeklēšanas laikā.

1Sabiedrības interešu ievērošana

2Puse nevar piemērot antidempinga vai kompensācijas pasākumus,

3ja, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā atklāto informāciju, var

4nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav

5sabiedrības interesēs. Nosakot sabiedrības intereses, pamatojas

6uz visu dažādo interešu izvērtējumu kopumā, ietverot iekšzemes

7ražošanas nozares intereses, lietotāju, patērētāju un importētāju

8intereses tādā apmērā, kādā tie snieguši attiecīgu informāciju

9izmeklēšanas iestādēm.

1Mazākā maksājuma noteikums

2Ja Puse nolemj piemērot pagaidu vai pastāvīgu antidempinga vai

3kompensācijas maksājumu, šāda maksājuma apmērs nepārsniedz

4dempinga starpību vai kompensācijas subsīdijas, bet tam vajadzētu

5būt mazākam par starpību, ja šāds mazākais maksājums ir

6pietiekams, lai likvidētu kaitējumu iekšzemes ražošanas

7nozarei.

1Pasākumu un pārskatīšanas

2piemērošana

31. Puses var piemērot pagaidu antidempinga vai kompensācijas

4maksājumus tikai tad, ja pagaidu lēmums ir parādījis, ka eksistē

5dempings vai subsīdija, kas kaitē iekšzemes ražošanas

6nozarei.

72. Pirms pastāvīgas antidempinga vai kompensācijas maksājuma

8piemērošanas Puses izpēta iespēju piemērot konstruktīvus

9aizsardzības līdzekļus, pienācīgi apsverot katras lietas īpašos

10apstākļos. Neskarot katras Puses iekšējo tiesību aktu attiecīgos

11noteikumus, Pusēm būtu jādod priekšroka cenu saistībām tādā

12apmērā, kādā Puses ir saņēmušas adekvātus eksportētāju

13piedāvājumus un šo piedāvājumu pieņemšana nav uzskatāma par

14nepraktisku.

153. Saņemot pienācīgi pamatotu kāda eksportētāja pieprasījumu

16pārskatīt spēkā esošos antidempinga vai kompensācijas pasākumus,

17Puse, kas piemēro attiecīgo pasākumu, objektīvi un ātri izskata

18šo pieprasījumu un iespējami ātri paziņo eksportētājam par

19izskatīšanas rezultātiem.

205. IEDAĻA

21APSPRIEŠANĀS

2250.a PANTS

23Apspriešanās

241. Puse pēc otras Puses pieprasījuma rod iespēju apspriesties

25ar pēdējo par īpašiem jautājumiem, kas varētu rasties saistībā ar

26tirdzniecības aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Šie jautājumi

27var būt saistīti, bet neaprobežojas ar dempinga starpības

28aprēķina metodēm, ietverot dažādus pielāgojumus, statistikas

29izmantošanu, importa attīstību, kaitējuma noteikšanu un mazākā

30maksājuma noteikuma piemērošanu.

312. Apspriešanās notiek cik vien iespējams ātri un parasti 21

32dienas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

333. Apspriešanās saskaņā ar šo iedaļu notiek, neskarot un

34pilnībā ievērojot šā nolīguma 41. un 47. panta noteikumus.

356. IEDAĻA

36INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

1Dialogs par tirdzniecības

2aizsardzības līdzekļiem

31. Puses ir vienojušās izveidot dialogu ekspertu līmenī par

4tirdzniecības aizsardzības līdzekļiem kā forumu sadarbībai

5jautājumos par tirdzniecības aizsardzības līdzekļiem.

62. Dialogs par tirdzniecības aizsardzības līdzekļiem norisinās

7ar mērķi:

8a) uzlabot Pušu zināšanas un izpratni par otras Puses tiesību

9aktiem, politiku un praksi tirdzniecības aizsardzības līdzekļu

10jomā;

11b) uzraudzīt šīs nodaļas īstenošanu;

12c) uzlabot sadarbību starp Pušu iestādēm, kas atbild par

13jautājumiem, kuri saistīti ar tirdzniecības aizsardzības

14līdzekļiem;

15d) pārspriest starptautiska līmeņa jaunumus tirdzniecības

16aizsardzības jomā;

17e) sadarboties saistībā ar jebkuriem citiem tirdzniecības

18aizsardzības līdzekļu jautājumiem.

193. Dialoga par tirdzniecības aizsardzības līdzekļiem sanāksmes

20norisinās ad hoc pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Par

21katras šādas sanāksmes dienaskārtību kopīgi vienojas

22iepriekš.

237. IEDAĻA

24DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA

1Domstarpību izšķiršana

2Šā nolīguma IV sadaļas 14. nodaļu (Domstarpību izšķiršana)

3nepiemēro šīs nodaļas 1., 4., 5., 6. un 7. iedaļai.

1Darbības joma un definīcijas

21. Šī nodaļa ir piemērojama tehnisko noteikumu, standartu un

3atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādei, pieņemšanai un

4piemērošanai saskaņā ar Līgumu par tehniskajām barjerām

5tirdzniecībā, kas ietverts PTO 1A pielikumā (turpmāk - TBT

6līgums), kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

72. Neskarot šā panta 1. punktu, šo nodaļu nepiemēro

8sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas noteikti PTO

9nolīguma 1A pielikumā iekļautajā Līgumā par sanitāro un

10fitosanitāro pasākumu piemērošanu (turpmāk - SFP nolīgums), to

11nepiemēro arī iepirkumu tehniskajām specifikācijām, ko izstrādā

12valsts iestādes savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām.

133. Šajā nodaļā piemēro TBT līguma 1. pielikumā noteiktās

14definīcijas.

1Līguma par tehniskajām barjerām

2tirdzniecībā apstiprināšana

3Puses apstiprina to esošās tiesības un saistības vienai pret

4otru saskaņā ar TBT līgumu, kas ar šo ir iekļauts šajā nolīgumā

5un kļūst par tā sastāvdaļu.

1Tehniskā sadarbība

21. Puses stiprina sadarbību tehnisko noteikumu, standartu,

3metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības

4novērtēšanas procedūru jomā ar nolūku uzlabot savstarpējo

5izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to

6konkrētajiem tirgiem. Šajā ziņā tās var veidot dialogus par

7reglamentēšanas jautājumiem horizontālā un nozaru līmenī.

82. Īstenojot sadarbību, Puses cenšas identificēt, izstrādāt un

9sekmēt tirdzniecību veicinošas iniciatīvas, ietverot šādas

10iniciatīvas, bet ne tikai:

11a) sadarbības pastiprināšana reglamentējošā jomā, izmantojot

12informācijas, pieredzes un datu apmaiņu; zinātnisko un tehnisko

13sadarbību, lai paaugstinātu tehnisko noteikumu, standartu,

14testēšanas, tirgus uzraudzības, sertifikācijas un akreditācijas

15kvalitāti un efektīvāk izmantotu normatīvos resursus;

16b) attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, testēšanu,

17tirgus uzraudzību, sertifikāciju un akreditēšanu atbildīgo valsts

18un privāto organizāciju sadarbības atbalstīšana un

19veicināšana;

20c) Ukrainas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas,

21atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības sistēmu kvalitātes

22infrastruktūras attīstības veicināšana;

23d) Ukrainas dalības attiecīgu Eiropas organizāciju darbā

24veicināšana;

25e) risinājumu meklēšana iespējamiem šķēršļiem

26tirdzniecībai;

27f) nostāju koordinācija starptautiskās tirdzniecības un

28regulatīvās organizācijās, kā piemēram, PTO un Apvienoto Nāciju

29Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (turpmāk - ANO

30EEK).

1Tehnisko noteikumu, standartu un

2atbilstības novērtēšanas procedūru tuvināšana

31. Ukraina veic nepieciešamos pasākumus, lai pakāpeniski

4panāktu atbilstību ES tehniskajiem noteikumiem un ES

5standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības

6novērtēšanas procedūrām un tirgus uzraudzības sistēmai, un

7apņemas ievērot principus un praksi, kas noteikta attiecīgos ES

8lēmumos un regulās8.

92. Lai sasniegtu 1. punktā noteiktos mērķus, Ukraina saskaņā

10ar šā nolīguma III pielikuma grafiku:

11i) pārņem tās tiesību aktos attiecīgos ES acquis;

12ii) veic administratīvās un institucionālās reformas, kas

13nepieciešamas, lai īstenotu šo nolīgumu un Rūpniecības ražojumu

14atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgumu (turpmāk -

15ACAA), kas minēts šā nolīguma 57. pantā; un

16iii) izveido efektīvu un pārskatāmu administratīvo sistēmu,

17kas nepieciešama šīs nodaļas īstenošanai.

183. Puses vienojas par grafiku šā nolīguma III pielikumā un

19uztur to spēkā.

204. Pēc šā nolīguma spēkā stāšanās Ukraina reizi gadā sniedz ES

21pusei ziņojumu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu. Ja

22šā nolīguma III pielikuma grafikā paredzētās darbības nav

23īstenotas paredzētajā termiņā, Ukraina norāda jaunu grafiku šādas

24darbības pabeigšanai.

255. Ukraina atturas grozīt horizontālos un nozaru tiesību

26aktus, kas uzskaitīti šā nolīguma III pielikumā, izņemot, ja to

27dara nolūkā uzlabot šo tiesību aktu atbilstību attiecīgajiem ES

28acquis aktiem un uzturēt spēkā šo atbilstību.

296. Ukraina paziņo ES pusei par visām šādām izmaiņām tās

30tiesību aktos.

317. Ukraina nodrošina, ka tās attiecīgās iestādes pilnībā

32līdzdarbojas Eiropas un starptautiskās standartizācijas,

33juridiskās un fundamentālās metroloģijas un atbilstības

34novērtēšanas organizācijās, ietverot akreditāciju, saskaņā ar tās

35darbības jomu un tai pieejamo dalībnieces statusu.

368. Ukraina pakāpeniski pārņem Eiropas standartu kopumu par

37saviem valsts standartiem, tostarp saskaņotos Eiropas standartus,

38par kuriem prezumē, ka to brīvprātīga izmantošana ir saskaņā ar

39tiesību aktiem, kas uzskaitīti šā nolīguma III pielikumā.

40Vienlaicīgi ar šādu pārņemšanu Ukraina atceļ kolidējošos savas

41valsts standartus, tostarp pārtrauc pirms 1992. gada izstrādāto

42starpvalstu standartu (GOST/ГОСТ) piemērošanu. Turklāt

43Ukraina pakāpeniski izpilda pārējos dalības nosacījumus saskaņā

44ar prasībām, kas ir piemērojamas pilntiesīgiem Eiropas

45Standartizācijas organizāciju dalībniekiem.

1Rūpniecības ražojumu atbilstības

2novērtēšanas un atzīšanas nolīgums

31. Puses vienojas pievienot šim nolīgumam ACAA kā šā

4nolīguma protokolu, aptverot vienu vai vairākas šā nolīguma III

5pielikumā uzskaitītas nozares, tiklīdz Puses ir vienojušās, ka

6attiecīgie Ukrainas nozares un horizontālie tiesību akti,

7iestādes un standarti ir pilnībā saskaņoti ar ES.

82. ACAA būs noteikts, ka preču tirdzniecība starp Pusēm

9nozarēs, kurām tas piemērojams, notiek ar tādiem pašiem

10nosacījumiem, kādi pastāv šo preču tirdzniecībai starp Eiropas

11Savienības dalībvalstīm.

123. Pēc tam, kad ES puse ir pārbaudījusi un apstiprinājusi

13Ukrainas attiecīgo tehnisko tiesību aktu, standartu un

14infrastruktūras saskaņošanas stāvokli, Pusēm vienojoties un

15ievērojot procedūru par šā nolīguma grozījumiem, ACAA

16pievieno šim nolīgumam kā protokolu un tajā ietver tās nozares no

17šā nolīguma III pielikuma saraksta, kuras uzskata par saskaņotām.

18Ir paredzēts, ka galu galā ACAA aptvers visas šā nolīguma

19III pielikumā izskaitītās nozares, ievērojot iepriekšminēto

20procedūru.

214. Tiklīdz sarakstā ietvertās nozares ir iekļautas ACAA

22Puses, savstarpēji vienojoties un saskaņā ar šā nolīguma

23grozījumu procedūru, apsver tā piemērošanas jomas paplašināšanas

24iespējas, lai aptvertu citas ražošanas nozares.

255. Kamēr ražojums nav ietverts ACAA, tam piemēro spēkā

26esošos Pušu tiesību aktus, ņemot vērā TBT līguma noteikumus.

1Marķēšana un etiķetēšana

21. Neskarot šā nolīguma 56. un 57. pantu, attiecībā uz

3tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām

4Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2 pantā ietvertos principus,

5saskaņā ar kuriem šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un

6piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu

7radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā kontekstā

8marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību

9lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi

10pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana.

112. Jo īpaši attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu

12Puses vienojas, ka:

13a) tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas

14prasības, izņemot, kas nepieciešams ES acquis pieņemšanai

15šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai veselības, drošības vai

16vides aizsardzības nolūkos vai citiem pamatotiem sabiedriskās

17kārtības mērķiem;

18b) Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes formu, bet

19nepieprasa marķējuma apstiprināšanu, reģistrāciju vai

20sertifikāciju; un

21c) Pusēm ir tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs

22esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.

1Mērķis

21. Šīs nodaļas mērķis ir veicināt Pušu savstarpēju

3tirdzniecību ar precēm, uz kurām attiecas sanitārie un

4fitosanitārie pasākumi, vienlaicīgi aizsargājot cilvēku,

5dzīvnieku un augu dzīvību un veselību šādā veidā:

6a) nodrošinot pilnīgu pārredzamību attiecībā uz tirdzniecībai

7piemērojamiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem;

8b) tuvinot Ukrainas tiesību aktus ES tiesību aktiem;

9c) savstarpēji atzīstot dzīvnieka un auga veselības statusu un

10piemērojot reģionalizācijas principu;

11d) izveidojot mehānismu Pušu izveidoto sanitāro un

12fitosanitāro pasākumu līdzvērtības atzīšanai;

13e) turpinot PTO SFP nolīguma principu īstenošanu;

14f) izveidojot mehānismus un procedūras tirdzniecības

15veicināšanai un

16g) uzlabojot Pušu saziņu un sadarbību attiecībā uz

17sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem.

182. Šīs nodaļas mērķis arī ir panākt Pušu kopīgu vienošanos par

19dzīvnieku labturības standartiem.

1Daudzpusējās saistības

2Puses apstiprina savas pašreizējās tiesības un saistības

3atbilstīgi SFP nolīgumam.

1Darbības joma

2Šī nodaļa attiecas uz visiem kādas Puses sanitārajiem un

3fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt

4tirdzniecību starp Pusēm, ietverot pasākumus, kas uzskaitīti šā

5nolīguma IV pielikumā.

1Definīcijas

2Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

31. "sanitārais vai fitosanitārais pasākums" ir

4pasākums, kas paredzēts SFP nolīguma A pielikuma 1. punktā un

5ietilpst šās nodaļas piemērošanas jomā;

62. "dzīvnieki" ir sauszemes un ūdensdzīvnieki

7saskaņā ar attiecīgajām definīcijām Pasaules Dzīvnieku veselības

8organizācijas (turpmāk - OIE) Sauszemes dzīvnieku

9veselības kodeksā vai Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

103. "dzīvnieku produkti" ir dzīvnieku izcelsmes

11produkti, ietverot ūdensdzīvnieku izcelsmes produktus, saskaņā ar

12definīcijām OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā vai

13Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

144. "dzīvnieku blakusprodukti, kas nav paredzēti

15lietošanai pārtikā" ir dzīvnieku produkti, kas uzskaitīti šā

16nolīguma IV-A pielikuma 2. daļā (II);

175. "augi" ir dzīvi augi un norādītās dzīvās augļu

18daļas, tostarp sēklas:

19a) augļi vārda botāniskajā nozīmē, izņemot uzglabāšanai

20sasaldētus augļus,

21b) dārzeņi, izņemot uzglabāšanai sasaldētus dārzeņus,

22c) gumi, bumbuļsīpoli, sīpoli, sakneņi,

23d) griezti ziedi,

24e) zari ar lapām,

25f) nozāģēti koki ar lapotni,

26g) augu audu kultūras,

27h) lapas, lapotne,

28i) dzīvi ziedputekšņi un

29j) potzari, spraudeņi, dzinumi;

306. "augu produkti" ir neapstrādāti vai vienkārši

31sagatavoti augu izcelsmes produkti, ciktāl tos nevar uzskatīt par

32šā nolīguma IV-A pielikuma 3. daļā uzskaitītajiem augiem;

337. "sēklas" ir sēklas vārda botāniskajā nozīmē, kas

34paredzētas stādījumiem;

358. "kaitīgais organisms" jebkuras sugas, celma vai

36biotipa patogēns, dzīvnieks vai parazītaugs, kas ir kaitīgs

37augiem vai augu produktiem;

389. "aizsargājamās zonas" ES puses gadījumā ir zonas

392. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē Padomes Direktīvā

402000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret

41tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem,

42un pret to izplatību (turpmāk - Direktīva 2000/29/EK), vai

43jebkura tam pēctecīga noteikuma izpratnē;

4410. "dzīvnieku slimība" ir klīniska vai patoloģiska

45infekcijas izpausme dzīvniekos;

4611. "akvakultūras slimība" ir klīniska vai

47neklīniska inficēšanās ar vienu vai vairākiem etioloģiskajiem

48slimību izraisītājiem, kas minēti OIE Ūdensdzīvnieku

49veselības kodeksā;

5012. "dzīvnieku inficēšanās" ir situācija, kad

51dzīvnieki ir infekcijas izraisītāja nēsātāji ar klīniskām vai

52patoloģiskām infekcijas izpausmēm vai bez tām;

5313. "dzīvnieku labturības standarti" ir Pušu

54izstrādātie un piemērotie dzīvnieku aizsardzības standarti, kas

55atbilst OIE standartiem un ietilpst šā nolīguma darbības

56jomā;

5714. "atbilstošs veselības un fitosanitārās aizsardzības

58līmenis" ir attiecīgais veselības un fitosanitārās

59aizsardzības līmenis, kas noteikts SFP nolīguma A pielikuma 5.

60punktā;

6115. "reģions" attiecībā uz dzīvnieku veselību ir

62zonas vai reģioni, kā noteikts OIE Sauszemes dzīvnieku

63veselības kodeksā, un attiecībā uz akvakultūru - kā noteikts

64OIE Starptautiskajā ūdensdzīvnieku veselības kodeksā,

65vienojoties, ka attiecībā uz ES puses teritoriju ņem vērā tās

66specifiskumu, atzīstot ES pusi par vienu veselumu;

6716. "no kaitīgā organisma brīva teritorija" ir

68teritorija, kurā saskaņā ar zinātniskajiem datiem konkrēts

69kaitīgais organisms nav sastopams un kurā pēc vajadzības šo

70stāvokli oficiāli uztur;

7117. "reģionalizācija" ir SFP nolīguma 6. pantā

72aprakstītā reģionalizācijas koncepcija;

7318. "sūtījums" ir viena veida dzīvnieku produktu

74sūtījums, uz kuru attiecas viens un tas pats sertifikāts vai

75dokuments, kuru pārvadā ar vienu transportlīdzekli, kuru

76nosūtījis viens sūtītājs un kura izcelsme ir vienā un tajā pašā

77eksportētājvalstī vai šādas valsts daļā. Vienā sūtījumā var

78ietilpt viena vai vairākas preču partijas;

7919. "augu vai augu produktu sūtījums" ir augi, augu

80produkti un/vai citas preces, ko pārvieto no vienas valsts uz

81citu un uz ko attiecas viens fitosanitārais sertifikāts, ja tāds

82ir nepieciešams (sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām

83precēm vai preču partijām);

8420. "partija" ir vairākas vienas un tās pašas preces

85vienības, ko var atpazīt pēc tās sastāva un izcelsmes

86vienveidības un kas ir sūtījuma daļa;

8721. "līdzvērtība tirdzniecības nolūkos" (turpmāk -

88līdzvērtība) ir situācija, kad importētāja Puse pieņem

89eksportētājas Puses sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, kaut

90arī šie pasākumi atšķiras no importētājas Puses pasākumiem, ja

91eksportētāja Puse objektīvi parāda importētājai Pusei, ka tās

92pasākumi sasniedz importētājas Puses atbilstošu sanitārās un

93fitosanitārās aizsardzības līmeni;

9422. "nozare" ir Puses produkta vai produktu

95kategorijas ražošanas vai tirdzniecības struktūra;

9623. "apakšnozare" ir kādas nozares noteikta un

97kontrolēta daļa;

9824. "preces" ir dzīvnieki un augi vai to

99kategorijas, vai konkrēti produkti un citi objekti, ko pārvieto

100tirdzniecības vai citos nolūkos, ietverot šā panta 2. - 7. punktā

101minēto;

10225. "īpaša importa atļauja" ir importētājas Puses

103kompetento iestāžu oficiāla iepriekšēja atļauja, kas izdota

104individuālam importētājam kā priekšnoteikums preces viena

105sūtījuma vai vairākkārtīgu sūtījumu ievešanai no eksportētājas

106Puses šā nolīguma darbības ietvaros,

10726. "darba dienas" ir nedēļas dienas, izņemot

108svētdienu, sestdienu un valsts svētku dienas kādā no Pusēm;

10927. "inspicēšana" ir jebkura barības, pārtikas,

110dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aspekta pārbaude,

111kuras mērķis ir noteikt, vai šis aspekts ir saskaņā ar barības un

112pārtikas, un dzīvnieku veselības, un dzīvnieku labturības

113noteikumu prasībām;

11428. "augu veselības inspicēšana" ir augu, augu

115produktu vai citu regulētu objektu oficiāla vizuāla pārbaude ar

116mērķi konstatēt kaitīgu organismu klātbūtni un/vai atbilstību

117fitosanitārajiem noteikumiem;

11829. "verificēšana" ir pārbaude, veicot izmeklēšanu

119un objektīvu pierādījumu izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai

120paredzētās prasības ir izpildītas.

1Kompetentās iestādes

2Puses šā nolīguma 74. pantā minētās Sanitārās un fitosanitārās

3pārvaldības apakškomitejas (turpmāk - SFP apakškomiteja) pirmajā

4sanāksmē informē viena otru par to kompetento iestāžu struktūru,

5organizāciju un kompetenču sadalījumu. Puses informē viena otru

6par visām izmaiņām attiecībā uz šīm kompetentajām iestādēm,

7ietverot kontaktpunktus.

1Regulējuma tuvināšana

21. Ukraina tuvina sanitārās un fitosanitāras un dzīvnieku

3labturības tiesību aktus ES tiesību aktiem, kā paredzēts šā

4nolīguma V pielikumā.

52. Puses sadarbojas tiesību aktu tuvināšanas un kapacitātes

6uzlabošanas jomā.

73. SFP apakškomiteja regulāri uzrauga tuvināšanas procesa

8īstenošanas gaitu, kā paredzēts šā nolīguma V pielikumā, lai

9sniegtu nepieciešamos ieteikumus par tuvināšanas pasākumiem.

104. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā

11Ukraina iesniedz SFP apakškomitejai vispusīgu šās nodaļas

12īstenošanas stratēģiju, kas sadalīta prioritāro pasākumu jomās,

13kā definēts šā nolīguma IV pielikuma A, B un C daļā, veicinot

14tirdzniecību ar vienu konkrētu preci vai preču grupu. Stratēģija

15kalpo par atsauces dokumentu šās nodaļas īstenošanai un to

16pievienos šā nolīguma V pielikumam9.

1Dzīvnieku veselības un kaitīgo

2organismu statusa un reģionālo apstākļu atzīšana tirdzniecības

3nolūkiem

4A. Dzīvnieku slimību, inficētu dzīvnieku un kaitīgo organismu

5statusa atzīšana

61. Attiecībā uz dzīvnieku slimībām un inficētiem dzīvniekiem

7(tai skaitā ar zoonozēm) piemēro šādus noteikumus:

8a) importētāja Puse tirdzniecības nolūkos atzīst eksportētājas

9Puses vai tās reģiona, ko noteikusi eksportētāja Puse saskaņā ar

10šā nolīguma VII pielikuma A daļu, dzīvnieku veselības statusu

11attiecībā uz šā nolīguma VI pielikuma A daļā norādītajām

12dzīvnieku slimībām;

13b) ja Puse uzskata, ka kādai tās teritorijai vai reģionam ir

14īpašs statuss attiecībā uz konkrēto dzīvnieku slimību, kas nav

15viens no šā nolīguma VI pielikuma A daļā minētajiem, tā var

16pieprasīt šā statusa atzīšanu saskaņā ar kritērijiem, kas

17noteikti šā nolīguma VII pielikuma C daļā. Importētāja Puse var

18pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un

19dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kas atbilst Pušu

20savstarpēji pieņemtajam statusam;

21c) Pušu teritoriju vai reģionu statusu vai statusu nozarē vai

22apakšnozarē saistībā ar tādas dzīvnieku slimības izplatību vai

23sastopamību, kas nav minēta šā nolīguma VI pielikuma A daļā, vai

24dzīvnieku inficēšanos un/vai attiecīgā gadījumā ar to saistīto

25risku, kā to definē OIE, Puses atzīst par savstarpējas

26tirdzniecības pamatu. Importētāja Puse var pieprasīt tādas

27garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku produktu

28ievešanu, kas atbilst noteiktajam statusam saskaņā ar

29atbilstošajiem OIE ieteikumiem;

30d) neskarot šā nolīguma 67., 69. un 73. pantu un, ja vien

31importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa

32paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un/vai

33pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un

34administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu

35tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a), b) un c)

36apakšpunktu.

372. Attiecībā uz kaitīgiem organismiem piemēro šādus

38noteikumus:

39a) Puses tirdzniecības nolūkos savstarpēji atzīst kaitīgo

40organismu statusu attiecībā uz kaitīgiem organismiem, kas

41norādīti šā nolīguma VI pielikuma B daļā;

42b) neskarot šā nolīguma 67., 69. un 73. pantu un, ja vien

43importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa

44paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un/vai

45pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un

46administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu

47tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a) apakšpunktu.

48B. Reģionalizācijas / zonēšanas, no kaitīga organisma brīvu

49teritoriju (turpmāk - KBT) un aizsargājamo zonu (turpmāk - AZ)

50atzīšana

513. Puses atzīst reģionalizācijas un KBZ jēdzienus, kā noteikts

52attiecīgi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1997. gada

53Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā un Starptautiskajos

54fitosanitāro pasākumu standartos (turpmāk - SFPS), un aizsargātās

55zonas saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK, ko Puses vienojas piemērot

56savstarpējai tirdzniecībai.

574. Puses vienojas, ka reģionalizācijas lēmumus par dzīvnieku

58un zivju slimībām, kas uzskaitītas šā nolīguma VI pielikuma A

59daļā, un kaitīgiem organismiem, kas uzskaitīti šā nolīguma VI

60pielikuma B daļā, pieņem saskaņā ar šā nolīguma VII pielikuma A

61un B daļas noteikumiem.

625. a) Attiecībā uz dzīvnieku slimībām un saskaņā ar šā

63nolīguma 67. pantu eksportētāja Puse, kas lūdz importētāju Pusi

64atzīt tās reģionalizācijas lēmumu, paziņo veiktos pasākumus,

65pievienojot visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās

66konstatējumiem un lēmumiem. Neierobežojot šā nolīguma 68. pantu

67un, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un

68nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un/vai

69verificēšanu 15 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas, šādi

70paziņotu reģionalizācijas lēmumu uzskata par akceptētu;

71b) Apspriešanās, kas minēta šā punkta a) apakšpunktā,

72norisinās saskaņā ar šā nolīguma 68. panta 3. punktu. Importētāja

73Puse izvērtē papildu informāciju 15 darba dienās no papildu

74informācijas saņemšanas dienas. Verificēšanu, kas minēta a)

75apakšpunktā, veic saskaņā ar šā nolīguma 71. pantu un 25 darba

76dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas.

776. a) Attiecībā uz kaitīgiem organismiem katra Puse nodrošina,

78ka tirdzniecībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem

79attiecīgā gadījumā tiek ievērots kaitīgu organismu statuss

80teritorijā, ko otra Puse atzinusi par aizsargājamu zonu vai KBT.

81Puse, kas lūdz otru Pusi atzīt tās KBT, paziņo veiktos pasākumus

82un pēc pieprasījuma sniedz visus paskaidrojumus un apstiprinošus

83datus par tās izveidi un uzturēšanu, kā tas paredzēts

84attiecīgajos SFPS, ko Puses uzskata par piemērotiem.

85Neierobežojot šā nolīguma 73. pantu un, ja vien Puse neceļ tiešus

86iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos

87un/vai verificēšanu triju mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas,

88šādi paziņotu KBT lēmumu uzskata par akceptētu;

89b) Apspriešanās, kas minēta a) apakšpunktā, norisinās saskaņā

90ar šā nolīguma 68. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē

91papildu informāciju trīs mēnešos no tās saņemšanas dienas. Šā

92punkta a) apakšpunktā norādīto verificēšanu veic saskaņā ar šā

93nolīguma 71. pantu un 12 mēnešos no verificēšanas pieprasījuma

94saņemšanas dienas, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā organisma un

95kultūrauga bioloģiju.

967. Pēc šā panta 4. - 6. punktā aprakstīto procedūru

97pabeigšanas un neskarot šā nolīguma 73. pantu, katra Puse bez

98nepamatotas kavēšanās veic nepieciešamos likumdošanas un

99administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu

100tirdzniecību, pamatojoties uz iepriekš minēto.

101C. Sadrumstalotība

102Puses apņemas iesaistīties turpmākās diskusijās ar nolūku

103īstenot norobežošanas principu, kas minēts šā nolīguma XIV

104pielikumā.

1Līdzvērtības noteikšana

21. Līdzvērtību var atzīt attiecībā uz:

3a) individuālu pasākumu vai

4b) pasākumu grupu vai

5c) sistēmu, ko piemēro nozarei, apakšnozarei, precēm vai preču

6grupai.

72. Nosakot līdzvērtību, Puses ievēro šā panta 3. punktā

8noteikto procedūru. Šis process ietver objektīvu līdzvērtības

9pierādīšanu, ko veic eksportētāja Puse, un objektīvu pierādījumu

10novērtēšanu, ko veic importētāja Puse. Tas var ietvert

11inspicēšanu vai verificēšanu.

123. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma par līdzvērtības

13atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 1. punktā, Puses nekavējoties

14un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad importētāja Puse

15saņēmusi šādu pieprasījumu, sāk apspriešanās procesu, kas ietver

16šā nolīguma IX pielikumā paredzētos posmus. Tomēr, ja

17eksportētāja Puse iesniedz vairākus lūgumus, Puses pēc

18importētājas Puses pieprasījuma šā nolīguma 74. pantā minētajā

19SFP apakškomitejā vienojas par grafiku, kādā tās uzsāks un veiks

20šajā punktā minēto procedūru.

214. Kad tiesību aktu tuvināšanās ir sasniegta šā nolīguma 64.

22panta 3. punktā minētās uzraudzības rezultātā, šo faktu uzskata

23par Ukrainas pieprasījumu sākt attiecīgo pasākumu līdzvērtības

24atzīšanas procedūru, kā noteikts šā panta 3. punktā.

255. Ja vien Puses savstarpēji nevienojas citādi, importētāja

26Puse pabeidz šā panta 3. punktā minēto līdzvērtības noteikšanu

27360 dienās no līdzvērtības pieprasījuma saņemšanas no

28eksportētājas Puses, ietverot materiālus, kas pierāda

29līdzvērtību, izņemot sezonālus kultūraugus, kad pieļaujams atlikt

30izvērtējumu uz vēlāku laiku, lai varētu veikt verificēšanu

31kultūrauga augšanai piemērotā periodā.

326. Importētāja Puse nosaka līdzvērtību attiecībā uz augiem,

33augu produktiem un citiem objektiem saskaņā ar attiecīgajiem

34SFPS, ja nepieciešams.

357. Importētāja Puse var atsaukt vai apturēt līdzvērtību,

36pamatojoties uz vienas Puses izdarītiem pasākumu grozījumiem, kas

37ietekmē līdzvērtību, ar noteikumu, ka ir izpildītas šādas

38procedūras:

39a) saskaņā ar šā nolīguma 67. panta 2. punktu eksportētāja

40Puse informē importētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to

41pasākumu grozījumiem, attiecībā uz kuriem ir atzīta pasākumu

42līdzvērtība, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau

43atzīto līdzvērtību. Importētāja Puse 30 darba dienās no šādas

44informācijas saņemšanas paziņo eksportētājai Pusei, vai tā

45turpinās atzīt līdzvērtību, pamatojoties uz ierosinātajiem

46pasākumiem;

47b) saskaņā ar šā nolīguma 67. panta 2. punktu importētāja Puse

48informē eksportētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu

49grozījumiem, uz kuriem pamatojas līdzvērtības atzīšana, un par

50ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību.

51Ja importētāja Puse pārtrauc līdzvērtības atzīšanu, Puses var

52vienoties par nosacījumiem šā panta 3. punktā minētās procedūras

53atkārtotai uzsākšanai, pamatojoties uz ierosinātajiem

54pasākumiem.

558. Līdzvērtības atzīšana, apturēšana vai atsaukšana pilnībā ir

56importētājas Puses ziņā saskaņā ar tās administratīvo un tiesību

57aktu sistēmu. Minētā Puse rakstveidā sniedz eksportētājai Pusei

58visus paskaidrojumus un apliecinošos datus, kas izmantoti

59konstatējumu un lēmumu pieņemšanā, uz kuriem attiecas šis pants.

60Līdzvērtības neatzīšanas, apturēšanas vai atsaukšanas gadījumā

61importētāja Puse norāda eksportētājai Pusei nepieciešamos

62nosacījumus, ar kādiem var atkārtoti uzsākt 3. punktā minēto

63procedūru.

649. Neskarot šā nolīguma 73. pantu, importētāja Puse nevar

65atsaukt vai apturēt līdzvērtības atzīšanu pirms stājas spēkā

66vienas vai otras Puses ierosinātie jaunie pasākumi.

6710. Ja importētāja Puse ir oficiāli atzinusi līdzvērtību,

68pamatojoties uz apspriešanās procedūru, kā tas paredzēts šā

69nolīguma IX pielikumā, SFP apakškomiteja saskaņā ar procedūru,

70kas paredzēta šā nolīguma 74. panta 2. punktā, pasludina

71līdzvērtības atzīšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Lēmumā paredz arī

72attiecīgā gadījumā samazināt fiziskās pārbaudes uz robežām,

73vienkāršotus sertifikātus un iepriekšēju sarakstu procedūras

74uzņēmumiem.

75Līdzvērtības statusu uzskaita šā nolīguma IX pielikumā.

7611. Ja tiesību akti ir tuvināti, līdzvērtības noteikšana

77notiek uz šā pamata.

1Pārredzamība un informācijas

2apmaiņa

31. Neskarot šā nolīguma 68. pantu, Puses sadarbojas, lai

4uzlabotu savstarpējo izpratni par to oficiālajām kontroles

5struktūrām un mehānismiem, kuru uzdevums ir SFP pasākumu

6piemērošana, un to darbu. To cita starpā var sasniegt ar

7starptautisko revīziju ziņojumiem, kad tos publicē, un Puses var

8apmainīties ar informāciju par šo revīziju rezultātiem vai citu

9attiecīgu informāciju.

102. Tiesību aktu tuvināšanas ietvaros, kā minēts šā nolīguma

1164. pantā, vai līdzvērtības noteikšanas ietvaros, kā minēts šā

12nolīguma 66. pantā, Puses informē viena otru par attiecīgajās

13jomās pieņemtajām izmaiņām tiesību aktos un citām procedurālām

14izmaiņām.

153. Šajā saistībā ES puse laicīgi iepriekš informē Ukrainu par

16izmaiņām ES puses tiesību aktos, lai ļautu Ukrainai apsvērt veikt

17attiecīgus grozījumus tās tiesību aktos.

18Būtu jāsasniedz nepieciešamais koordinācijas līmenis, lai

19atvieglotu likumdošanas procesa dokumentu nosūtīšanu pēc vienas

20Puses pieprasījuma.

21Šajā nolūkā katra Puse paziņo otrai Pusei tās kontaktpunktus.

22Puses paziņo viena otrai arī par visām izmaiņām šajā

23informācijā.

1Paziņošana, apspriešanās un saziņas

2atvieglošana

31. Katra Puse divās darbdienās rakstveidā paziņo otrai Pusei

4par jebkādu nopietnu vai nozīmīgu sabiedrības, dzīvnieku vai augu

5veselības apdraudējumu, tai skaitā par ārkārtas situācijām

6attiecībā uz pārtikas produktu kontroli vai situācijām, kuras

7rada nepārprotamu nopietnu veselības apdraudējumu saistībā ar

8dzīvnieku izcelsmes vai augu produktu patēriņu, un jo īpaši

9attiecībā uz:

10a) visiem pasākumiem, kas ietekmē reģionalizācijas lēmumus,

11kas minēti šā nolīguma 65. pantā;

12b) šā nolīguma VI pielikuma A daļā uzskaitīto dzīvnieku

13slimību vai VI pielikuma B daļas sarakstā aprakstīto kaitīgo

14organismu klātbūtni vai evolūciju;

15c) epidemioloģiski svarīgiem datiem vai nozīmīgu blakus risku

16attiecībā uz dzīvnieku slimībām vai kaitīgiem organismiem, kas

17nav iekļauti šā nolīguma VI pielikuma A un B daļā vai kas ir

18jaunas dzīvnieku slimības vai kaitīgi organismi un

19d) visiem papildu pasākumiem, kas pārsniedz pamatprasības, ko

20piemēro Pušu veiktajiem attiecīgajiem pasākumiem, lai kontrolētu

21vai izskaustu dzīvnieku slimības vai kaitīgus organismus vai

22aizsargātu sabiedrības vai augu veselību, kā arī izmaiņām

23profilakses politikā, ieskaitot vakcinācijas politiku.

242. a) Paziņojumus rakstveidā iesniedz kontaktpunktiem, kas

25minēti šā nolīguma 67. panta 3. punktā.

26b) rakstisks paziņojums ir paziņojums, izmantojot pastu, faksu

27vai elektronisko pastu. Paziņojumus nosūta tikai starp

28kontaktpunktiem, kas minēti šā nolīguma 67. panta 3. punktā.

293. Ja kādai no Pusēm ir nopietnas bažas par draudiem

30sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselībai, par radušos situāciju

31apspriežas pēc Puses pieprasījuma iespējami īsā laikā un katrā

32gadījumā 15 darba dienu laikā. Šādās situācijās katra Puse cenšas

33sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvairītos no

34tirdzniecības traucējumiem un panāktu abpusēji pieņemamu

35risinājumu, kas ir saderīgs ar sabiedrības, dzīvnieku vai augu

36veselības aizsardzības prasībām.

374. Pēc Puses pieprasījuma apspriešanās par dzīvnieku labturību

38notiek iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 20 darba dienu laikā

39no paziņojuma. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu

40pieprasīto informāciju.

415 Pēc Puses lūguma šā panta 3. un 4. punktā norādītās

42apspriešanās rīko, izmantojot video vai audiokonferenču sistēmu.

43Pieprasījuma iesniedzēja Puse nodrošina Pušu oficiāli

44apstiprināta apspriedes protokola sagatavošanu. Šāda

45apstiprinājuma iegūšanai piemēro šā nolīguma 67. panta 3.

46punktu.

476. Savstarpēji izmantojama ātrās reaģēšanas sistēma un agrīnas

48brīdināšanas mehānisms veterinārām vai fitosanitārām ārkārtas

49situācijām sāks darboties vēlāk, kad Ukraina ieviesīs

50nepieciešamos tiesību aktus šajā jomā un izveidos apstākļus šādu

51mehānismu piemērotai darbībai uz vietas.

1Tirdzniecības nosacījumi

21. Vispārīgi importa nosacījumi.

3a) Visām šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2.

4punktā iekļautajām precēm Puses vienojas piemērot vispārīgos

5importa nosacījumus. Neierobežojot saskaņā ar šā nolīguma 65.

6pantu pieņemtos lēmumus, importētājas Puses importa nosacījumus

7piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā. Stājoties spēkā šim

8nolīgumam un saskaņā ar šā nolīguma 67. pantu, importētāja Puse

9informē eksportētāju Pusi par savām sanitārajām un

10fitosanitārajām importa prasībām attiecībā uz šā nolīguma IV-A

11pielikumā un IV-C pielikuma 2. punktā minētajām precēm. Šajā

12informācijā attiecīgā gadījumā ietver importētājas Puses noteikto

13oficiālo sertifikātu vai deklarāciju vai tirdzniecības dokumentu

14paraugus.

15b) i) Paziņojot par šā panta 1. punktā norādīto nosacījumu

16grozījumiem vai grozījumu ierosinājumiem, Puses ievēro SFP

17nolīguma noteikumus un turpmākos lēmumus, kas attiecas uz

18pasākumu paziņošanu. Neskarot šā nolīguma 73. pantu, importētāja

19Puse, nosakot 1. punkta a. apakšpunktā minēto grozīto nosacījumu

20spēkā stāšanās dienu, ņem vērā laiku, kas nepieciešams

21transportam starp Pusēm;

22ii) ja importētāja Puse neievēro minētās paziņošanas prasības,

23tā turpina akceptēt sertifikātu vai apliecību, kas garantē

24iepriekš piemērojamos nosacījumus, 30 dienas pēc grozīto importa

25nosacījumu stāšanās spēkā.

262. Importa nosacījumi pēc līdzvērtības atzīšanas.

27a) Puses 90 dienu laikā no līdzvērtības atzīšanas lēmuma

28pieņemšanas veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos

29pasākumus līdzvērtības atzīšanas īstenošanai, lai uz tās pamata

30attiecīgajās nozarēs un apakšnozarēs, kurās importētāja Puse

31visus eksportētājas Puses attiecīgos sanitāros un fitosanitāros

32pasākumus ir atzinusi par līdzvērtīgiem, atļautu savstarpēji

33tirgot preces, kas minētas šā nolīguma IV pielikuma A daļā un IV

34pielikuma C daļas 2. punktā. Attiecībā uz minētajām precēm

35importētājas Puses pieprasītā sertifikāta vai oficiālā dokumenta

36paraugu minētajā posmā var aizstāt ar sertifikātu, kas noformēts,

37ievērojot šā nolīguma XII pielikuma B daļu.

38b) Attiecīgās nozarēs vai apakšnozarēs, kurās par

39līdzvērtīgiem ir atzīti viens vai vairāki, bet ne visi pasākumi,

40preču tirdzniecība turpinās atbilstoši 1. punkta a) apakšpunktā

41norādītajiem nosacījumiem. Pēc eksportētājas Puses lūguma piemēro

42šā panta 5. punktu.

433. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas šā nolīguma IV

44pielikuma A daļā un IV pielikuma C daļas 2. punktā minētajām

45precēm nepiemēro importa atļaujas.

46Šā nolīguma stāšanās spēkā pirms 2013. gada 31. decembra

47neietekmē palīdzību visaptverošās iestāžu darba uzlabošanas

48programmas ietvaros.

494. Par nosacījumiem, kas skar tirdzniecību ar 1. punkta a)

50apakšpunktā minētajām precēm, Puses pēc eksportētājas Puses

51pieprasījuma uzsāk apspriešanos SFP apakškomitejā saskaņā ar šā

52nolīguma 74. pantu, lai vienotos par importētājas Puses

53alternatīviem vai papildu importa nosacījumiem. Šādus

54alternatīvus vai papildu importa nosacījumus attiecīgā gadījumā

55var balstīt uz eksportētājas Puses pasākumiem, kurus importētāja

56Puse atzinusi par līdzvērtīgiem. Ja Puses vienojas, importētāja

57Puse 90 dienās no SFP apakškomitejas lēmuma veic likumdošanas

58un/vai administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu

59importu, pamatojoties uz minētajiem pasākumiem.

605. Uzņēmumu saraksts, nosacīts apstiprinājums.

61a) Attiecībā uz šā nolīguma IV-A pielikuma 2. daļu minēto

62dzīvnieku produktu importu importētāja Puse pēc eksportētājas

63Puses lūguma, kam pievienotas atbilstīgas garantijas, uz laiku

64apstiprina šā nolīguma VIII 2.1 punktā minētos pārstrādes

65uzņēmumus, kuri atrodas eksportētājas Puses teritorijā, bez

66uzņēmumu iepriekšējas individuālas pārbaudes. Šāds apstiprinājums

67ir saskaņā ar šā nolīguma VIII pielikumā paredzētajiem

68nosacījumiem un noteikumiem. Izņemot gadījumu, kad tiek

69pieprasīta papildu informācija, importētāja Puse veic

70nepieciešamos likumdošanas un/vai administratīvos pasākumus, lai

71atļautu importu 30 darba dienu laikā pēc tam, kad importētāja

72Puse ir saņēmusi pieprasījumu un attiecīgās garantijas.

73Uzņēmumu sākotnējo sarakstu apstiprina saskaņā ar šā nolīguma

74VIII pielikumā noteikto procedūru.

75b) Attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktā minēto dzīvnieku

76produktu importu eksportētāja Puse dara importētājai Pusei zināmu

77to uzņēmumu sarakstu, kas atbilst importētājas Puses

78prasībām.

796. Pēc vienas Puses lūguma otra Puse sniedz visus

80nepieciešamos paskaidrojumus un apliecinošus dokumentus par

81konstatējumiem un lēmumiem, uz kuriem attiecas šā panta darbības

82joma.

1Sertificēšanas procedūra

21. Puses vienojas par sertificēšanas procedūru un sertifikātu

3un oficiālu dokumentu izsniegšanas principiem, kas noteikti šā

4nolīguma XII pielikumā.

52. Šā nolīguma 74. pantā minētā SFP apakškomiteja var

6vienoties par noteikumiem, kas jāievēro elektroniskās

7sertificēšanas, sertifikātu anulēšanas vai aizstāšanas

8gadījumā.

93. Šā nolīguma 64. pantā minētas tiesību aktu tuvināšanas

10ietvaros Puses attiecīgos gadījumos vienosies par vienotiem

11sertifikātu paraugiem.

1Verificēšana

21. Lai uzturētu pārliecību par šīs nodaļas noteikumu efektīvu

3īstenošanu, katrai Pusei ir tiesības:

4a) saskaņā ar šā nolīguma X pielikuma pamatnostādnēm kopumā

5vai pa daļām verificēt otras Puses iestāžu pilnīgās kontroles

6programmu vai attiecīgā gadījumā citus pasākumus. Šādas

7verificēšanas izmaksas sedz Puse, kas veic verificēšanu;

8b) no abu Pušu noteiktas dienas pēc Puses pieprasījuma saņemt

9no otras Puses informāciju par visu minētās Puses pilnīgās

10kontroles programmu vai tās daļu un saskaņā ar šādu programmu

11veikto pārbaužu rezultātu pārskatu;

12c) attiecībā uz IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. punktā

13minēto preču laboratoriskajām pārbaudēm, pēc Puses pieprasījuma

14un attiecīgā gadījumā, piedalīties periodiskā savstarpējas

15salīdzināšanas pārbaužu programmā konkrētām pārbaudēm, ko

16organizē otras Puses references laboratorija. Šādas līdzdalības

17izmaksas sedz Puse, kas piedalās.

182. Puses var apmainīties ar verificēšanas rezultātiem, kas

19minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, ar trešām personām un

20publiskot rezultātus, kā to var noteikt abu Pušu piemērojamos

21noteikumos. Apmainoties ar šādu informāciju un/vai publiskojot

22rezultātus attiecīgos gadījumos ievēro konfidencialitātes

23noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs.

243. Šā nolīguma 74. pantā minētā SFP apakškomiteja ar lēmumu

25var grozīt šā nolīguma X pielikumu, pienācīgi ņemot vērā

26attiecīgo darbu, ko veikušas starptautiskās organizācijas.

274. Verificēšanas rezultāti var veicināt šā nolīguma 64., 66.,

28un 72. pantā minētos Pušu vai vienas Puses pasākumus.

1Importa pārbaudes un pārbaudes

2maksa

31. Puses vienojas, ka importa pārbaudēs, ko importētāja Puse

4veic attiecībā uz sūtījumu importu no eksportētājas Puses, ievēro

5šā nolīguma XI pielikuma A daļā izklāstītos principus. Šādu

6pārbaužu rezultāti var sekmēt šā nolīguma 71. pantā norādīto

7verificēšanas procedūru.

82. Šā nolīguma XI pielikuma B daļā ir noteikts, cik bieži

9katra Puse var piemērot fiziskas importa pārbaudes. Puse savas

10kompetences ietvaros un saskaņā ar saviem tiesību aktiem var

11grozīt šo pārbaužu biežumu, ņemot vērā saskaņā ar šā nolīguma

1264., 66. un 69. pantu paveikto, vai arī verificēšanas,

13apspriešanās vai citu šajā nolīgumā paredzēto pasākumu rezultātā.

14Šā nolīguma 74. pantā minētā SFP apakškomiteja ar lēmumu

15attiecīgi groza šā nolīguma XI pielikuma B daļu.

163. Pārbaudes maksa attiecas tikai uz izmaksām, kas radušās

17kompetentajai iestādei, izdarot importa pārbaudes. Maksu aprēķina

18uz tā paša pamata, kā aprēķina maksu par līdzīgu iekšzemes

19produktu pārbaudēm.

204. Importētāja Puse pēc pieprasījuma informē eksportētāju Pusi

21par visiem grozījumiem, tai skaitā par šādu grozījumu iemesliem

22attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē importa pārbaudes un

23pārbaudes maksu, un par visām nozīmīgām izmaiņām šādu pārbaužu

24administratīvajā procedūrā.

255. No dienas, ko nosaka šā nolīguma 74. pantā minētā SFP

26apakškomiteja, Puses var vienoties par nosacījumiem katras Puses

27kontroles pasākumu atzīšanai, kā noteikts 71. panta 1. punkta b)

28apakšpunktā, nolūkā pielāgot un attiecīgā gadījumā abpusēji

29samazināt fizisko importa pārbaužu biežumu precēm, kas minētas šā

30nolīguma 69. panta 2. punktā.

31No minētās dienas Puses var abpusēji atzīt savstarpējās

32noteiktu preču kontroles un rezultātā samazināt vai aizstāt

33attiecīgo preču importa pārbaudes.

346. Nosacījumus importa pārbaužu pielāgošanas atzīšanai ietver

35šā nolīguma XI pielikumā, ievērojot procedūru, kas minēta šā

36nolīguma 74. panta 6. punktā.

1Aizsardzības pasākumi

21. Ja importētāja Puse savā teritorijā veic pasākumus, lai

3kontrolētu jebkādu cēloni, kas, iespējams, var nopietni apdraudēt

4vai var būt bīstams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai,

5eksportētāja Puse, neskarot šā panta 2. punktu, veic līdzvērtīgus

6pasākumus, lai novērstu apdraudējuma vai riska ieviešanu

7eksportētājas Puses teritorijā.

82. Pamatojoties uz nopietniem sabiedrības, dzīvnieku vai augu

9veselības apsvērumiem, importētāja Puse var veikt pagaidu

10pasākumus sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzībai.

11Attiecībā uz Pušu savstarpēju sūtījumu pārvadājumiem importētāja

12Puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai

13izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.

143. Puse, kas veic pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu,

15informē otru Pusi ne vēlāk kā vienu darba dienu pēc pasākumu

16pieņemšanas. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma un saskaņā ar šā

17nolīguma 68. panta 3. punktu Puses apspriežas par situāciju 15

18dienu laikā no paziņošanas brīža. Puses pienācīgi ņem vērā visu

19informāciju, ko sniedz šādas apspriešanās laikā un cenšas

20izvairīties no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem,

21attiecīgā gadījumā ņemot vērā šā nolīguma 68. panta 3. punktā

22paredzētās apspriešanās rezultātus.

1Sanitārās un fitosanitārās

2pārvaldības (SFP) apakškomiteja

31. Ar šo izveido Sanitārās un fitosanitārās pārvaldības (SFP)

4apakškomiteju. SFP apakškomiteja tiekas trīs mēnešu laikā no šā

5nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam pēc kādas Puses pieprasījuma

6vai vismaz reizi gadā. Ja Puses vienojas, SFP apakškomitejas

7sanāksmi var rīkot, izmantojot video vai audiokonferences

8sistēmu. SFP apakškomiteja var arī pievērsties jautājumiem ārpus

9sanāksmēm sarakstes veidā.

102. SFP apakškomitejai ir šādi uzdevumi:

11a) pārraudzīt šās nodaļas īstenošanu un apsvērt visus

12jautājumus saistībā ar šo nodaļu, kā arī izskatīt visus

13jautājumus, kas var rasties saistībā ar nolīguma īstenošanu;

14b) pārskatīt šās nodaļas pielikumus, jo īpaši ņemot vērā

15saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajām apspriedēm un procedūrām

16gūtos panākumus;

17c) ņemot vērā šā punkta b) apakšpunktā minēto pārskatīšanu

18vai, ja kā citādi paredzēts šajā nodaļā, ar lēmumu grozīt šā

19nolīguma IV līdz XIV pielikumu un

20d) ņemot vērā šā punkta b) apakšpunktā minēto pārskatīšanu,

21sniegt atzinumus un ieteikumus citām iestādēm, kā minēts šā

22nolīguma institucionālajos, vispārīgajos un nobeiguma

23noteikumos.

243. Puses vienojas attiecīgā gadījumā izveidot tehniskas darba

25grupas, kurās ir Pušu pārstāvji ekspertu līmenī un kur identificē

26un risina no šīs nodaļas piemērošanas izrietošus tehniskus un

27zinātniskus jautājumus. Papildus speciālo zināšanu

28nepieciešamības gadījumā Puses var izveidot ad hoc grupas,

29tai skaitā zinātniskās grupas. Dalība šajās ad hoc grupās

30neaprobežojas tikai ar Pušu pārstāvjiem.

314. SFP apakškomiteja regulāri ziņo Tirdzniecības komitejai,

32kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 465. pantu, par savu darbību

33un tās kompetencē pieņemtajiem lēmumiem.

345. Pirmās sanāksmes laikā SFP apakškomiteja pieņem savu

35reglamentu.

366. Visus SFP apakškomitejas vai SFP apakškomitejas izveidoto

37grupu lēmumus, ieteikumus, ziņojumus vai citas darbības saistībā

38ar importa atļaujām, informācijas apmaiņu, pārskatāmību,

39reģionalizācijas, līdzvērtības un alternatīvo pasākumu atzīšanu

40un citiem jautājumiem, kas ietverti 2. un 3. punktā, Puses pieņem

41vienprātīgi.

1Mērķi

2Puses atzīst muitošanas un tirdzniecības atvieglināšanas

3jautājumu nozīmību divpusējās tirdzniecības gaisotnes

4attīstīšanā. Puses vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā ar

5mērķi nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā

6arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz

7efektīvas kontroles mērķi un atbalsta likumīgas tirdzniecības

8atvieglošanu kā principiālu jautājumu.

9Puses atzīst, ka likumīgiem sabiedriskās kārtības mērķiem,

10ietverot tirdzniecības atvieglošanu, drošību un krāpšanas

11novēršanu, ir īpaši svarīga nozīme, un atzīst līdzsvarotu pieeju

12šiem mērķiem.

1Tiesību akti un procedūras

21. Puses vienojas, ka principiāli svarīgs jautājums ir tas, ka

3to attiecīgie tirdzniecības un muitas tiesību akti ir stabili un

4vispusīgi, un ka to noteikumi un procedūras ir samērīgas,

5pārredzamas, iepriekš paredzamas, brīvas no diskriminācijas,

6objektīvas un tiek vienoti un efektīvi piemērotas un inter

7alia:

8a) aizsargā un veicina likumīgu tirdzniecību, efektīvi

9piemērojot un ievērojot normatīvās prasības;

10b) izvairās no nevajadzīgiem vai diskriminējošiem

11apgrūtinājumiem saimnieciskās darbības veicējiem, novērš krāpšanu

12un gādā par turpmākiem atvieglojumiem saimnieciskās darbības

13veicējiem, kas augstā līmenī ievēro tiesību aktus;

14c) muitas deklarācijas iesniegšanai paredz vienu

15administratīvo dokumentu;

16d) panāk muitas procedūru un prakses uz robežas lielāku

17efektivitāti, pārredzamību un vienkāršošanu;

18e) piemēro modernas muitas tehnoloģijas, ietverot riska

19novērtējumu, pēcmuitošanas revīziju un uzņēmumu revīziju metodes,

20lai vienkāršotu un atvieglotu preču ievešanu un izlaišanu;

21f) cenšas samazināt izmaksas un palielināt iepriekšparedzamību

22saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp maziem un vidējiem

23uzņēmumiem;

24g) neskarot objektīvu riska novērtējuma kritēriju piemērošanu,

25nodrošina, ka importam, eksportam un preču tranzītam piemērojamās

26prasības un procedūras piemēro bez diskriminācijas;

27h) piemēro muitas un tirdzniecības jomās piemērojamos

28starptautiskos dokumentus, tostarp tos, ko izstrādājusi Pasaules

29Muitas organizācija (turpmāk - PMO) (2005. gada Pamatstandarti

30pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, 1990. gada

31Stambulas Konvencija par pagaidu ievešanu, 1983. gada HS

32konvencija), PTO (piem., par vērtējumu) un ANO (1975. gada TIR

33konvencija, 1982. gada Starptautiskā preču robežkontroles

34saskaņošanas konvencija), kā arī EK pamatnostādnes, piemēram,

35Muitas koncepciju (Customs Blueprints);

36i) veic nepieciešamos pasākumus, lai pārņemtu un īstenotu

371973. gada Pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru

38vienkāršošanu un saskaņošanu noteikumus;

39j) paredz iepriekšējus saistošus nolēmumus attiecībā uz

40tarifikāciju un izcelsmes noteikumiem. Puses nodrošina, ka

41nolēmumu var atsaukt vai atcelt, bet tikai pēc tā ietekmētā

42uzņēmēja brīdināšanas un bez atpakaļejoša spēka, ja vien

43attiecīgais nolēmums nav pieņemts, pamatojoties uz nepareizu vai

44nepilnīgu informāciju;

45k) ievieš un piemēro vienkāršotas procedūras licencētiem

46tirgotājiem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem

47kritērijiem;

48l) paredz noteikumus, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas,

49kas uzliktas par muitas noteikumu vai procedūras prasību

50pārkāpumu, ir samērīgas un nediskriminējošas, un to piemērošana

51nerada neattaisnotu un nepamatotu kavēšanos;

52m) piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus

53noteikumus attiecībā uz muitas brokeru licencēšanu.

542. Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī lai nodrošinātu

55diskriminācijas aizlieguma ievērošanu, pārredzamību,

56efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību,

57Puses:

58a) veic turpmākus pasākumus muitas un citu aģentūru prasīto

59datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un

60standartizācijas nolūkā;

61b) kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes

62attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;

63c) ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas

64procedūras, kas garantē pārsūdzības tiesības pret muitas un citu

65aģentūru administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kas

66skar muitai iesniegtas preces. Šādas pārsūdzības procedūras ir

67viegli pieejamas arī mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem, un visas

68izmaksas ir proporcionālas un samērīgas ar pārsūdzības

69nodrošināšanas izmaksām. Puses arī veic pasākumus, lai

70nodrošinātu, ka pārsūdzot lēmumu, preces parasti izlaiž un

71nodokļa maksājumi paliek neiekasēti, piemērojot tādus

72nodrošinājuma pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem.

73Nepieciešamības gadījumā uz šo būtu jāattiecina iespēja sniegt

74garantiju, piemēram, galvojumu vai ķīlu;

75d) nodrošina visaugstāko integritātes standartu ievērošanu, jo

76īpaši uz robežas, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo

77starptautisko konvenciju un citu dokumentu principus šajā jomā,

78jo īpaši PMO Pārskatīto Arušas deklarāciju (2003) un EK Muitas

79ētikas koncepciju (Blueprint on Customs ethics)

80(2007).

813. Puses vienojas likvidēt:

82a) jebkāda veida prasības obligāti izmantot muitas

83brokerus;

84b) jebkāda veida prasības obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas

85vai galamērķa pārbaudes.

864. Noteikumi par tranzītu

87a) Šā nolīguma nolūkos piemēro noteikumus par tranzītu un

88definīcijas, kas noteiktas PTO noteikumos (VVTT 1994 V pants un

89saistītie noteikumi, ietverot visus skaidrojumus vai uzlabojumus,

90kas izriet no Dohas sarunu kārtas par tirdzniecības

91atvieglošanu). Šos noteikumus piemēro arī tad, ja preču tranzīts

92sākas vai beidzas kādas Puses teritorijā (iekšzemes

93tranzīts).

94b) Puses cenšas sasniegt pakāpenisku savu attiecīgo muitas

95tranzīta sistēmu savietojamību ar mērķi nākotnē panākt Ukrainas

96dalību kopīgajā tranzīta sistēmā, kas noteikta 1987. gada 20.

97maija Konvencijā par kopīgu tranzīta procedūru.

98c) Puses savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu un

99aģentūru sadarbību un koordināciju, lai atvieglinātu tranzīta

100satiksmi un veicinātu pārrobežu sadarbību. Puses veicina

101sadarbību starp iestādēm un privāto sektoru saistībā ar

102tranzītu.

1Attiecības ar uzņēmējiem

2Puses vienojas:

3a) nodrošināt to tiesību aktu un procedūru, kā arī to

4pamatojumu pārskatāmību un publisku pieejamību, cik vien

5iespējams izmantojot elektroniskos līdzekļus. Būtu jāpastāv

6apspriešanās mehānismam un jānosaka saprātīgs termiņš starp jaunu

7vai grozītu noteikumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā;

8b) par vajadzību laicīgi un regulāri apspriesties ar

9uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas

10saistītas ar muitošanas un tirdzniecības jautājumiem. Šajā ziņā

11katra Puse izveido mehānismus, lai nodrošinātu atbilstīgu un

12regulāru apspriešanos starp administrācijām un darījumdarbības

13aprindām;

14c) darīt publiski pieejamus attiecīgos administratīvos

15paziņojumus, tostarp aģentūras noteikumus un ievešanas

16procedūras, ostās un robežpārejas punktos esošo muitas iestāžu,

17kā arī informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un

18darbības procedūras;

19d) sekmēt uzņēmēju un attiecīgo dienestu sadarbību, izmantojot

20stingri noteiktas un publiski pieejamas procedūras, piemēram,

21saprašanās memorandus, pamatojoties jo īpaši uz PMO ieteiktajām

22procedūrām;

23e) nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un saistītajās

24prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju

25likumīgās vajadzības, paraugprakse, un tās iespējami maz

26ietekmētu tirdzniecību.

1Maksas un maksājumi

2Puses aizliedz administratīvas maksas, kam ir līdzvērtīga

3ietekme kā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem un

4maksājumiem.

5Attiecībā uz visām jebkāda veida maksām un maksājumiem, ko

6piemēro abu Pušu muitas dienesti, ietverot nodevas un maksājumus

7par uzdevumiem, ko citas struktūras uzņemas minēto dienestu

8vārdā, par importu vai eksportu vai saistībā ar tiem, un neskarot

9šā nolīguma IV sadaļas 1. nodaļas (Valsts režīms un preču tirgus

10pieejamība) attiecīgos pantus, Puses vienojas, ka:

11a) maksas un maksājumus piemēro tikai pakalpojumiem, ko pēc

12deklarācijas iesniedzēja lūguma sniedz ārpus norādītā darba laika

13un vietās, kas nav norādītas noteikumos par muitu, un saistībā ar

14attiecīgo importu vai eksportu vai formalitāti, kas jāievēro,

15veicot šādu importu vai eksportu;

16b) maksas un maksājumi nepārsniedz sniegtā pakalpojuma

17izmaksas;

18c) maksas un maksājumus neaprēķina kā procentuālo nodokli;

19d) informāciju par maksām un maksājumiem publisko. Šādā

20informācijā norāda pamatojumu maksas vai maksājuma uzlikšanai

21sniegtajam pakalpojumam, atbildīgo iestādi, piemērojamo maksu un

22maksājumus un norēķinu laiku un kārtību.

23Informāciju par maksām un maksājumiem publicē, izmantojot

24oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja iespējams, oficiālā

25tīmekļa vietnē;

26e) jaunas vai koriģētas maksas un maksājumus uzliek tikai tad,

27kad informācija par tām ir publiskota un ir brīvi pieejama.

1Preču muitas vērtības

2noteikšana

31. PTO nolīguma 1A pielikumā iekļautais Līgums par VVTT 1994

4VII panta īstenošanu, ietverot tā turpmākos grozījumus, regulē

5preču muitas vērtības noteikšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Tā

6noteikumi ar šo ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā

7sastāvdaļu. Neizmanto minimuma muitas vērtības.

82. Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumos par

9muitas vērtības noteikšanu.

1Muitas sadarbība

2Puses stiprina sadarbību, lai nodrošinātu šīs nodaļas mērķu

3īstenošanu, panākot saprātīgu līdzsvaru starp vienkāršošanu un

4atvieglošanu un efektīvu kontroli un drošību. Šajā nolūkā Puses

5attiecīgā gadījumā par salīdzinošās novērtēšanas instrumentu

6izmantos EK Muitas koncepciju (Customs Blueprints).

7Lai nodrošinātu šās nodaļas noteikumu ievērošanu, Puses cita

8starpā:

9a) apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām

10muitas jomā;

11b) izstrādā kopējas iniciatīvas, kas saistītas ar importa,

12eksporta un tranzīta procedūrām, kā arī strādā, lai nodrošinātu

13efektīvu pakalpojumu sniegšanu darījumdarbības aprindām;

14c) sadarbojas muitas un citu tirdzniecības procedūru

15automatizācijas jomā;

16d) attiecīgā gadījumā apmainās ar informāciju un datiem,

17ievērojot sensitīvu datu konfidencialitāti un personas datu

18aizsardzību;

19e) apmainās ar informāciju un/vai uzsāk apspriešanos ar

20nolūku, ja iespējams, izstrādāt vienotu pozīciju starptautiskās

21organizācijās muitas jomā, piemēram, PTO, PMO, ANO, Apvienoto

22Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferencē un

23Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijā;

24f) sadarbojas, plānojot un nodrošinot tehnisko palīdzību, jo

25īpaši vienkāršojot muitošanas un tirdzniecības atvieglināšanas

26reformas saskaņā ar attiecīgajiem šā nolīguma noteikumiem;

27g) apmainās ar paraugpraksi par muitas operācijām, īpaši

28pievēršoties intelektuālā īpašuma tiesību izpildei, jo īpaši

29saistībā ar viltotiem ražojumiem;

30h) uzlabo sadarbību starp visām robežu aģentūrām, gan valstī,

31gan pāri robežām, lai atvieglotu robežu šķērsošanas procesu un

32uzlabotu kontroli, ņemot vērā kopīgās robežu kontroles, kur tas

33ir praktiski iespējami un piemēroti;

34i) attiecīgos un piemērotos gadījumos savstarpēji atzīst

35pilnvarotas tirgotāju un muitas kontroles. Par šīs sadarbības

36apjomu, īstenošanu un praktisko kārtību lemj Muitas

37apakškomiteja, kas paredzēta šā nolīguma 83. pantā.

1Savstarpējā administratīvā

2palīdzība muitas lietās

3Neskarot šā nolīguma 80. pantu, Pušu administrācijas sniedz

4savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās saskaņā ar šā

5nolīguma II protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību

6muitas lietās izklāstītajiem noteikumiem.

1Tehniskā palīdzība un darbības

2spēju uzlabošana

3Puses sadarbojas ar nolūku sniegt tehnisko palīdzību un

4uzlabot darbības spējas tirdzniecības atvieglošanas un muitas

5reformas īstenošanai.

1Muitas apakškomiteja

2Ar šo izveido Muitas apakškomiteju. Komiteja ziņo par savu

3darbību Asociācijas komitejai šā nolīguma 465. panta 4. punktā

4minētajā sastāvā. Muitas apakškomitejas darbība ietver regulāras

5apspriešanās un šās nodaļas īstenošanas un administrēšanas

6uzraudzību, tostarp jautājumus par muitas sadarbību, pārrobežu

7muitas sadarbību un pārvaldību, tehnisko palīdzību, izcelsmes

8noteikumiem un tirdzniecības atvieglošanu, kā arī savstarpējo

9administratīvo palīdzību muitas lietās.

10Muitas apakškomiteja, cita starpā:

11a) uzrauga šā nolīguma 1. un 2. protokola un šīs nodaļas

12pareizu darbību;

13b) lemj par pasākumiem un praktisko kārtību, kā īsteno šā

14nolīguma 1. un 2. protokolu un šo nodaļu, ietverot informācijas

15un datu apmaiņu, muitas kontroles un tirdzniecības partnerības

16programmu savstarpēju atzīšanu, un par savstarpēji saskaņotām

17priekšrocībām;

18c) apmainās ar viedokļiem par visiem jautājumiem, kas izraisa

19abpusēju interesi, tostarp par turpmākiem pasākumiem un to

20resursiem;

21d) izstrādā ieteikumus, ja nepieciešams; un

22e) pieņem savu iekšējo reglamentu.

1Tiesību aktu tuvināšana muitas

2jomā

3Pakāpenisku tuvināšanos ES tiesību aktiem muitas jomā, kā

4noteikts ES un starptautiskos standartos, veic saskaņā ar šā

5nolīguma XV pielikumu.

1Mērķis, darbības joma un

2tvērums

31. Puses, atkārtoti apstiprinot savas tiesības un pienākumus

4saskaņā ar PTO dibināšanas līgumu, ar šo nosaka nepieciešamos

5pasākumus pakāpeniskai savstarpējai uzņēmējdarbības veikšanas un

6pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai un sadarbībai

7elektroniskās komercijas jomā.

82. Publiskais iepirkums ir apskatīts šā nolīguma IV sadaļas 8.

9nodaļā (Publiskais iepirkums) un nekas šajā nodaļā nav

10interpretējams kā tāds, kas uzliek saistības attiecībā uz

11publisko iepirkumu.

123. Subsīdijas ir apskatītas šā nolīguma IV sadaļas 10. nodaļā

13(Konkurence) un šās nodaļas noteikumus nepiemēro Pušu

14piešķirtajām subsīdijām.

154. Katra Puse patur tiesības reglamentēt un ieviest jaunus

16noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai, ar noteikumu,

17ka tie ir saderīgi ar šo nodaļu.

185. Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas

19personas, kuras meklē piekļuvi Puses darba tirgum, un uz

20pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu

21nodarbinātību.

22Neskarot šā nolīguma III sadaļas (Tiesiskums, brīvība un

23drošība) noteikumus par personu pārvietošanos, nekas šajā nodaļā

24neliedz Pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu

25ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp

26pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu fizisko personu

27neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi

28šķērso tās robežas, ja vien šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie

29likvidē vai mazina priekšrocības, kas otrai Pusei pienākas

30saskaņā ar šās nodaļas noteikumiem10.

1Definīcijas

2Piemērojot šo nodaļu:

31. "pasākums" ir Puses jebkāds pasākums likuma,

4normatīva, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas lietas

5vai jebkādā citā formā;

62. "Puses noteikts vai piemērots pasākums" ir

7pasākums, ko veic:

8a) centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības

9un iestādes; un

10b) nevalstiskas organizācijas, īstenojot centrālās valdības,

11reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās

12pilnvaras;

133. "Puses fiziska persona" ir kādas Eiropas

14Savienības dalībvalsts valstspiederīgais vai Ukrainas

15valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

164. "juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība,

17kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi izveidota saskaņā ar

18spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un

19kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkāda

20korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena

21īpašnieka uzņēmums vai asociācija;

225. "ES puses juridiska persona" vai "Ukrainas

23juridiska persona" ir:

24juridiska persona, kura izveidota attiecīgi saskaņā ar kādas

25Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ukrainas tiesību aktiem un

26kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā

27darbības vieta ir teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas

28Savienības darbību, vai attiecīgi Ukrainas teritorijā.

29Ja šai juridiskai personai teritorijā, uz kuru attiecas Līgums

30par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Ukrainas

31teritorijā, atrodas tikai juridiskā adrese vai centrālā

32administrācija, to neuzskata attiecīgi par ES puses vai Ukrainas

33juridisko personu, ja vien tās darbība nav tieši un pastāvīgi

34saistīta ar attiecīgi ES puses vai Ukrainas ekonomiku;

356. neskarot iepriekšējo punktu, šis nolīgums attiecas arī uz

36tām kuģošanas sabiedrībām, kas dibinātas ārpus ES puses vai

37Ukrainas un ko kontrolē attiecīgi kādas Eiropas Savienības

38dalībvalsts vai Ukrainas valstspiederīgie, ja šo sabiedrību kuģi

39ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem konkrētās dalībvalsts vai

40Ukrainas tiesību aktiem un kuģo ar kādas dalībvalsts vai Ukrainas

41karogu;

427. Puses juridiskās personas "meitasuzņēmums" ir

43juridiska persona, ko faktiski kontrolē cita šīs Puses juridiskā

44persona11;

458. juridiskas personas "filiāle" ir uzņēmējdarbības

46vieta, kurai nav juridiskās personas statusa un kurai:

47a) piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, kā mātesuzņēmuma

48atzaram;

49b) ir vadības struktūra; un

50c) ir materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām

51personām tā, lai šīm trešajām personām, kaut arī tās ir

52informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar

53mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav

54jāsaistās tieši ar mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus

55atzara uzņēmējdarbības vietā;

569. "uzņēmums" ir:

57a) attiecībā uz ES puses un Ukrainas juridiskām personām

58tiesības sākt un turpināt saimniecisko darbību, nodibinot,

59tostarp iegādājoties, juridisku personu un/vai nodibinot filiāli

60vai pārstāvniecību attiecīgi Ukrainā vai ES pusē,

61b) attiecībā uz fiziskām personām - ES puses vai Ukrainas

62fizisku personu tiesības sākt un turpināt saimniecisku darbību kā

63pašnodarbinātām personām un veidot apvienības, jo īpaši

64sabiedrības, kuras tās faktiski kontrolē;

6510. "ieguldītājs" ir jebkura kādas Puses fiziska vai

66juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību,

67veicot uzņēmējdarbību;

6811. "saimnieciska darbība" ietver rūpnieciska,

69tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku

70darbības un neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts

71pilnvaras;

7212. "darījumi" ir saimnieciskās darbības

73veikšana;

7413. "pakalpojumi" aptver jebkuru pakalpojumu jebkurā

75nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts

76pilnvaras;

7714. "pakalpojums un citas darbības, ko veic īstenojot

78valsts pilnvaras", ir pakalpojums vai darbības, ko neveic ne

79uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem

80saimnieciskās darbības veicējiem;

8115. "pārrobežu pakalpojumu sniegšana" ir pakalpojuma

82sniegšana:

83a) no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā,

84b) vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma

85patērētājam;

8616. Puses "pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura kādas

87Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz

88pakalpojumu, tostarp veicot uzņēmējdarbību;

8917. "vadošie darbinieki" ir fiziskas personas, ko

90nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura nav bezpeļņas

91organizācija, un kas atbild par uzņēmuma izveidi, pienācīgu

92kontroli, administrēšanu un darbību.

93"Vadošie darbinieki" aptver personas, kas ieceļo

94darījumdarbības nolūkā, kas atbild par uzņēmuma izveidi, un

95uzņēmuma pārceltos darbiniekus:

96a) "personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā" ir

97fiziskas personas, kuras strādā vadošos amatos un atbild par

98uzņēmuma izveidi. Tās neiesaistās tiešos darījumos ar sabiedrību

99un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā pusē;

100b) "uzņēmuma pārceltie darbinieki" ir fiziskas

101personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinājusi vienas Puses

102juridiska persona vai kuras vismaz vienu gadu ir bijušas tās

103dalībnieki (izņemot kontrolpaketes turētājus) un kuras tiek uz

104laiku pārceltas uz uzņēmumu otras Puses teritorijā. Attiecīgajai

105fiziskajai personai ir jāietilpst vienā no šādām kategorijām.

106i) Vadītāji:

107Juridiskā personā vadošā amatā strādājošas personas, kas

108galvenokārt veic uzņēmuma pārvaldību parasti direktoru padomes

109vai uzņēmuma akcionāru vai tiem līdzvērtīgu personu pārraudzībā

110vai vadībā, ieskaitot:

111- personas, kas vada uzņēmumu vai tā departamentu, vai

112apakšstruktūru,

113- personas, kas veic uzraudzību un kontroli pār citu

114pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu,

115- personas, kam ir pilnvaras personīgi pieņemt darbā un

116atlaist vai ieteikt pieņemt darbā un atlaist darbiniekus vai

117veikt citas ar personālu saistītas darbības.

118ii) Speciālisti:

119Juridiskajā personā strādājošas personas, kam ir neparastas

120zināšanas, kuras ir būtiskas uzņēmuma ražošanai, izpētes

121aprīkojumam, metodēm vai vadīšanai. Novērtējot šādas zināšanas,

122tiek ņemtas vērā ne tikai uzņēmējdarbībai svarīgas zināšanas, bet

123arī tas, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis saistībā

124ar tādu darbu vai tirdzniecību, kurā nepieciešamas īpašas

125tehniskas zināšanas, tostarp piederība pie akreditētas

126profesijas;

12718. "stažieri ar augstāko izglītību" ir Puses

128fiziskas personas, kuras vismaz vienu gadu nodarbina šīs Puses

129juridiskā persona un kurām ir akadēmiskais grāds, un kuras ir uz

130laiku pārceltas uz uzņēmumu otras Puses teritorijā karjeras

131attīstības nolūkos vai apmācībai par darba metodēm vai

132paņēmieniem12;

13319. "darījumdarbības pakalpojumu pārdevēji" ir

134fiziskas personas, kas ir vienas Puses pakalpojumu sniedzēja

135pārstāvji, kuri pieprasa atļauju ieceļot un uz laiku uzturēties

136otras Puses teritorijā, lai minētā pakalpojumu sniedzēja labā

137risinātu sarunas par pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu vienošanās

138par to. Viņi nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un

139nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē;

14020. "līgumpakalpojumu sniedzēji" ir fiziskas

141personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kurai nav

142uzņēmuma otras Puses teritorijā un kura ir labā

143ticībā13 parakstījusi tādu līgumu ar galīgo patērētāju

144par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir

145vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne šajā Pusē;

14621. "neatkarīgi speciālisti" ir fiziskas personas,

147kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un ir reģistrētas kā

148pašnodarbinātas personas Puses teritorijā, kurai nav uzņēmuma

149otras Puses teritorijā, un kas ir labā ticībā14

150parakstījušas tādu līgumu ar galīgo patērētāju par pakalpojumu

151sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu

152pagaidu klātbūtne minētajā Pusē.

1532. IEDAĻA

154UZŅĒMĒJDARBĪBA

1Darbības joma

2Šo iedaļu piemēro pasākumiem, kurus Puses pieņem vai uztur

3spēkā un kuri ietekmē uzņēmējdarbību15 attiecībā uz

4visām saimnieciskās darbības jomām, izņemot:

5a) kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un

6pārstrādi16;

7b) ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai

8tirdzniecību;

9c) audiovizuālos pakalpojumus;

10d) iekšzemes kabotāžu17 un

11e) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos

12gaisa pārvadājumu pakalpojumus18 un pakalpojumus, kas

13tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

14i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru

15laikā gaisa kuģi neizmanto;

16ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un

17tirdzniecība;

18iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (turpmāk - DRS)

19pakalpojumi;

20iv) apkalpošana uz zemes;

21v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.

1Valsts režīms un Vislielākās

2labvēlības režīms

31. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas XVI pielikuma D daļā,

4Ukraina ar šā nolīguma stāšanos spēkā nodrošina:

5i) attiecībā uz ES puses juridisko personu meitasuzņēmumu,

6filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbību - ne mazāk labvēlīgu

7režīmu kā savas valsts juridiskām personām, filiālēm un

8pārstāvniecībām vai kādas trešās valsts juridiskām personām,

9filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko;

10ii) attiecībā uz ES puses juridisko personu meitasuzņēmumu,

11filiāļu vai pārstāvniecību darbību Ukrainā pēc uzņēmējdarbības

12uzsākšanas - ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām

13personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai kādas trešās valsts

14juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot

15labāko19.

162. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas XVI pielikuma A daļā, ES

17puse ar šā nolīguma stāšanos spēkā nodrošina:

18i) attiecībā uz Ukrainas juridisko personu meitasuzņēmumu,

19filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbību - ne mazāk labvēlīgu

20režīmu kā ES puse piešķir savām juridiskām personām, filiālēm un

21pārstāvniecībām vai jebkādas trešās valsts juridiskām personām,

22filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot labāko;

23ii) attiecībā uz Ukrainas juridisko personu meitasuzņēmumu,

24filiāļu vai pārstāvniecību darbību ES pusē pēc uzņēmējdarbības

25uzsākšanas - ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām

26personām, filiālēm un pārstāvniecībām vai kādas trešās valsts

27juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām, piemērojot

28labāko20.

293. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XVI

30pielikuma A un D daļā, Puses nepieņem nekādus jaunus

31diskriminējošus noteikumus vai pasākumus attiecībā uz ES puses

32vai Ukrainas juridisko personu uzņēmējdarbību to teritorijā vai

33saistībā ar to darbību pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas, salīdzinot

34ar pašu juridiskām personām.

1Pārskatīšana

21. Ņemot vērā pakāpenisko uzņēmējdarbības nosacījumu

3liberalizāciju, Puses regulāri pārskata uzņēmējdarbības tiesisko

4regulējumu21 un uzņēmējdarbības gaisotni saskaņā ar

5savām saistībām starptautiskos nolīgumos.

62. Saistībā ar šā panta 1. punktā minēto pārskatīšanu Puses

7novērtē uzņēmējdarbības šķēršļus, ar kuriem tās saskārušās un sāk

8sarunas, lai likvidētu šādus šķēršļus ar nolūku nostiprināt šīs

1Citas vienošanās

2Nekas šajā nodaļā nekādi neierobežo Pušu ieguldītāju tiesības

3gūt labumu no labvēlīgāka režīma, ko nosaka spēkā esoši vai

4turpmāki starptautiski nolīgumi par ieguldījumiem, kuros piedalās

5kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un Ukraina.

1Filiāļu un pārstāvniecību standarta

2režīms

31. Šā nolīguma 88. panta noteikumi neizslēdz iespēju Pusei

4piemērot īpašus noteikumus par filiāļu un pārstāvniecību

5uzņēmējdarbību savā teritorijā, ko veic otras Puses juridiskās

6personas, kas nav reģistrētas pirmās Puses teritorijā, ja to

7attaisno juridiskās vai tehniskās atšķirības starp šīm filiālēm

8un pārstāvniecībām salīdzinājumā ar tās teritorijā reģistrētu

9juridisko personu filiālēm vai pārstāvniecībām vai - attiecībā uz

10finanšu pakalpojumiem - piesardzības apsvērumu dēļ.

112. Atšķirīgs režīms nepārsniedz to, kas ir obligāti

12nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām,

13vai - attiecībā uz finanšu pakalpojumiem - piesardzības apsvērumu

14dēļ.

153. IEDAĻA

16PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA

1Darbības joma

2Šo iedaļu piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē

3pārrobežu pakalpojumu sniegšanu visās nozarēs, izņemot:

4a) audiovizuālos pakalpojumus22;

5b) iekšzemes kabotāžu23 un

6c) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos

7gaisa pārvadājumu pakalpojumus24 un pakalpojumus, kas

8tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

9i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru

10laikā gaisa kuģi neizmanto,

11ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un

12tirdzniecība,

13iii) DRS pakalpojumi,

14iv) apkalpošana uz zemes,

15v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.

1Tirgus pieejamība

21. Attiecībā uz tirgus pieejamību, izmantojot pārrobežu

3pakalpojumu sniegšanu, katra Puse otras Puses pakalpojumiem un to

4sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas tiek

5piešķirts saskaņā ar īpašajām saistībām, kas ietvertas šā

6nolīguma XVI pielikuma B un E daļā.

72. Nozarēs, kurās Puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus

8pieejamību, pasākumus, ko Puse nepieņem vai nepatur spēkā

9reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma

10XVI pielikuma B un E daļā nav paredzēts citādi, definē šādi:

11a) pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu,

12monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu piegādātāju vai

13ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

14b) pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības

15ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes

16prasības veidā;

17c) pakalpojumu darījumu kopskaita vai pakalpojumu izlaides

18ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu

19vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā.

1Valsts režīms

21. Nozarēs, kurās tirgus piekļuves saistības norādītas šā

3nolīguma XVI pielikuma B un E daļā un uz kurām attiecas tajos

4izklāstītie nosacījumi un ierobežojumi, saistībā ar visiem

5pasākumiem, kas ietekmē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, katra

6Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem

7ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem

8saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

92. Puse var izpildīt šā panta 1. punktā norādīto prasību,

10piešķirot otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem

11formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu tam, kādu

12tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu

13sniedzējiem.

143. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms

15par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus vienas

16Puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar

17otras Puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu

18sniedzējiem.

194. Konkrētās saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar šo

20pantu, neinterpretē tā, ka kādai no Pusēm būtu pienākums

21kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo

22pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

1Saistību saraksti

21. Nozares, ko Puses liberalizē atbilstīgi šai nodaļai, un

3tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, ko atrunu veidā

4piemēro otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajā

5nozarēs, ir izklāstīti šā nolīguma XVI pielikuma B daļā un XVI

6pielikuma E daļā iekļautajos saistību sarakstos.

72. Neskarot Pušu tiesības un pienākumus, kas jau pastāv vai

8var rasties saskaņā ar Eiropas Padomes 1989. gada Konvenciju par

9pārrobežu televīziju un 1992. gada Eiropas Konvenciju par

10kinematogrāfiskiem kopražojumiem, šā nolīguma XVI pielikuma B

11daļā un XVI pielikuma E daļā iekļauto saistību saraksti neietver

12saistības audiovizuālo pakalpojumu jomā.

1Pārskatīšana

2Ņemot vērā pakāpenisku pārrobežu pakalpojumu sniegšanas

3liberalizāciju Pušu starpā, Tirdzniecības komiteja regulāri

4pārskata šā nolīguma 95. pantā minēto saistību sarakstus. Minētā

5pārskatīšana notiek, ņemot vērā to, kāds ir panākumu līmenis

6saistībā ar šā nolīguma XVII pielikumā minēto ES acquis

7transponēšanu, īstenošanu un izpildi, un tās ietekmi uz joprojām

8pastāvošajiem šķēršļiem pārrobežu pakalpojumu sniegšanai starp

9Pusēm.

104. IEDAĻA

11FIZISKU PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE

12DARĪJUMDARBĪBAS VAJADZĪBĀM

1Darbības joma

2Šo iedaļu piemēro Pušu pasākumiem attiecībā uz fizisku

3personu, kas sniedz pakalpojumus, kā definēts šā nolīguma 86.

4panta 17. līdz 21. punktā, ieceļošanu un pagaidu

5uzturēšanos25 Pušu teritorijā.

1Vadošie darbinieki

21. ES puses juridiskai personai vai Ukrainas juridiskai

3personai vai tās meitas uzņēmumam, filiālei un pārstāvniecībai,

4kas veic uzņēmējdarbību attiecīgi Ukrainas vai ES pusē saskaņā ar

5uzņēmējas valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir tiesības

6nodarbināt darbiniekus, kas ir attiecīgi Eiropas Savienības

7dalībvalstu un Ukrainas valstspiederīgie, ar noteikumu, ka šie

8darbinieki ir vadošie darbinieki, kā noteikts šā nolīguma 86.

9pantā, kurus nodarbina tikai juridiskās personas, meitasuzņēmumi,

10filiāles un pārstāvniecības. Šo darbinieku uzturēšanās un darba

11atļaujas aptver tikai šāda veida nodarbinātības laikposmu. Šo

12darbinieku ieceļošanas un pagaidu uzturēšanās termiņš ir līdz

13trīs gadiem.

142. Attiecīgi Ukrainas un ES puses fizisko personu ieceļošana

15un pagaidu uzturēšanās ES puses vai Ukrainas teritorijā ir

16atļauta, ja šīs fiziskās personas ir juridiskas personas

17pārstāvji un personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā, šā

18nolīguma 86. panta 17. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Neskarot šā

19panta 1. punktu, personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā,

20ieceļošanas un pagaidu uzturēšanās termiņš ir līdz 90 dienām 12

21mēnešu periodā.

1Stažieri ar augstāko izglītību

2ES puses juridiskai personai vai Ukrainas juridiskai personai

3vai tās meitas uzņēmumam, filiālei un pārstāvniecībai, kas veic

4uzņēmējdarbību attiecīgi Ukrainas vai ES pusē saskaņā ar

5uzņēmējas valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, ir tiesības

6nodarbināt stažierus ar augstāko izglītību, kas ir attiecīgi

7Eiropas Savienības dalībvalstu un Ukrainas valstspiederīgie, ar

8noteikumu, ka viņus nodarbina tikai juridiskās personas,

9meitasuzņēmumi, filiāles un pārstāvniecības. Šo stažieru ar

10augstāko izglītību pagaidu ieceļošanas un uzturēšanās termiņš ir

11līdz vienam gadam.

1Darījumdarbības pakalpojumu

2pārdevēji

3Katra Puse atļauj ieceļot un uzturēties darījumdarbības

4pakalpojumu pārdevējiem uz laiku līdz 90 dienām 12 mēnešu

5periodā.

1Līgumpakalpojumu sniedzēji

21. Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas

3izriet no Pušu saistībām saskaņā ar 1994. gada Vispārējo

4vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk - VVPT)

5attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzēju ieceļošanu un pagaidu

6uzturēšanos.

72. Katrā turpmāk uzskaitītajā nozarē katra Puse otras Puses

8līgumpakalpojumu sniedzējiem atļauj savā teritorijā, ievērojot

9nosacījumus, kas noteikti šā panta 3. punktā un šā nolīguma XVI

10pielikuma C un F daļā par atrunām saistībā ar līgumpakalpojumu

11sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem, sniegt šādus

12pakalpojumus:

13a) juridiskie pakalpojumi;

14b) grāmatvedības un rēķinvedības pakalpojumi;

15c) nodokļu konsultāciju pakalpojumi;

16d) arhitektūras pakalpojumi, pilsētu plānošanas un ainavu

17arhitektūras pakalpojumi;

18e) inženierzinātņu pakalpojumi, integrētie inženierzinātņu

19pakalpojumi;

20f) datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi;

21g) pētniecības un attīstības pakalpojumi;

22h) reklāma;

23i) vadības konsultāciju pakalpojumi;

24j) ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi;

25k) tehnisko pārbaužu un analīžu pakalpojumi;

26l) saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju

27pakalpojumi;

28m) iekārtu apkope un remonts saistībā ar līgumpakalpojumiem

29pēc iegādes vai nodošanas nomā;

30n) rakstiskās tulkošanas pakalpojumi;

31o) būvlaukuma izpētes darbs;

32p) vides pakalpojumi;

33q) tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi;

34r) izklaides pakalpojumi.

353. Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi

36noteikumi:

37a) fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu

38sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kas ir

39ieguvusi pakalpojumu sniegšanas līgumu, kurš nepārsniedz

40divpadsmit mēnešus;

41b) fiziskajām personām, kas ieceļo otrā Pusē, jāpiedāvā

42attiecīgie pakalpojumi kā tādas juridiskas personas darbiniekiem,

43kas minētos pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu pirms pieteikuma

44iesniegšanas ieceļošanai otrā Pusē. Turklāt pieteikuma

45iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā Pusē, fiziskajām personām

46jābūt vismaz trīs gadu profesionālajai pieredzei26

47darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

48c) fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:

49i) akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz

50līdzvērtīgu zināšanu līmeni27 un

51ii) profesionālajai kvalifikācijai, kas ir vajadzīga darba

52veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un

53prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;

54d) fiziskā persona nesaņem citu atlīdzību par pakalpojumu

55sniegšanu otras Puses teritorijā, kā tikai to atlīdzību, ko maksā

56juridiskā persona, kas algo šo fizisko personu;

57e) šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses

58teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus

59mēnešus vai - Luksemburgas gadījumā - divdesmit piecas nedēļas

60katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku,

61atkarībā no tā, kas ir īsāks;

62f) piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz

63pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības

64izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu,

65kurā pakalpojums tiek sniegts;

66g) līguma par pakalpojumiem aptverto personu skaits nedrīkst

67būt lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt

68noteikts tās Puses tiesību aktos un vai citās prasībās, kurā tiek

69sniegti pakalpojumi;

70h) citi diskriminējoši ierobežojumi, ietverot noteikumus par

71fizisko personu skaitu ekonomisko vajadzību pārbaudes veidā, kas

72noteikti šā nolīguma XVI pielikuma C un F daļā par atrunām

73saistībā ar līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem

74speciālistiem.

1Neatkarīgi speciālisti

21. Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas

3izriet no Pušu saistībām saskaņā ar VVPT attiecībā uz neatkarīgo

4speciālistu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos.

52. Katrā turpmāk uzskaitītajā nozarē Puses atļauj otras Puses

6neatkarīgiem speciālistiem savā teritorijā, ievērojot

7nosacījumus, kas noteikti šā panta 3. punktā un šā nolīguma XVI

8pielikuma C un F daļā par atrunām saistībā ar līgumpakalpojumu

9sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem, sniegt šādus

10pakalpojumus:

11a) juridiskie pakalpojumi;

12b) arhitektūras pakalpojumi, pilsētu plānošana un ainavu

13arhitektūra;

14c) inženierzinātņu un integrētie inženierzinātņu

15pakalpojumi;

16d) datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi;

17e) vadības konsultāciju pakalpojumi un ar vadības

18konsultācijām saistītie pakalpojumi;

19f) rakstiskās tulkošanas pakalpojumi.

203. Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi

21noteikumi:

22a) fiziskās personas ir iesaistītas pakalpojumu sniegšanā, kam

23ir pagaidu raksturs, kā otrā Pusē dibinātas pašnodarbinātas

24personas, un ir ieguvušas pakalpojumu sniegšanas līgumu uz laiku,

25kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus;

26b) pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā Pusē,

27fiziskajām personām jābūt vismaz sešu gadu profesionālajai

28pieredzei darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

29c) fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:

30i) akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz

31līdzvērtīgu zināšanu līmeni28 un

32ii) profesionālajai kvalifikācijai, ja tas ir vajadzīgs darba

33veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un

34citām juridiskām prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;

35d) fizisku personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās

36attiecīgajā Pusē ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus

37mēnešus vai - Luksemburgas gadījumā - divdesmit piecas nedēļas

38katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku,

39atkarībā no tā, kurš termiņš ir īsāks;

40e) piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz

41pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets un nedod tiesības

42izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu,

43kurā pakalpojums tiek sniegts;

44f) citi diskriminējoši ierobežojumi, ietverot noteikumus par

45fizisko personu skaitu ekonomisko vajadzību pārbaudes veidā, kas

46noteikti šā nolīguma XVI pielikuma C un F daļā par atrunām

47saistībā ar līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem

48profesionāļiem.

495. IEDAĻA

50TIESISKAIS REGULĒJUMS

511. APAKŠIEDAĻA

52IEKŠZEMES REGULĒJUMS

1Darbības joma un definīcijas

21. Turpmāk aprakstītās prasības piemēro Pušu pasākumiem

3saistībā ar licencēšanu, kas skar:

4a) pārrobežu pakalpojumu sniegšanu;

5b) juridisko un fizisko personu uzņēmumus to teritorijā, kā

6definēts šā nolīguma 86. pantā; vai

7c) fizisko personu pagaidu uzturēšanos to teritorijā, kā

8definēts šā nolīguma 86. panta 17. līdz 21. punktā.

92. Pārrobežu pakalpojumu sniegšanas gadījumā šīs prasības

10piemēro tikai nozarēm, kurās attiecīgā Puse ir uzņēmusies īpašās

11saistības un tikai tādā apmērā, kādā piemēro šīs īpašās

12saistības. Uzņēmuma gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm,

13ciktāl šā nolīguma XVI pielikuma A daļā un XVI pielikuma D daļā

14ir iekļauta atruna. Fizisku personu pagaidu uzturēšanās gadījumā

15šīs prasības nepiemēro nozarēm, par kurām šā nolīguma XVI

16pielikuma A daļā un XVI pielikuma D daļā ir iekļauta atruna.

173. Šīs prasības nepiemēro pasākumiem, ciktāl tie ir

18ierobežojumi, uz kuriem attiecas šā nolīguma 88., 93 un 94. pantā

19minētie saraksti.

204. Šajā iedaļā:

21a) "licencēšana" ir process, ar kuru pakalpojuma

22piegādātājam vai ieguldītājam faktiski pieprasa veikt darbības,

23lai no kompetentās iestādes saņemtu lēmumu par atļauju sniegt

24pakalpojumu, tostarp kā uzņēmumam, vai par atļauju sākt

25saimniecisku darbību, kas nav pakalpojums, tostarp lēmumu grozīt

26vai atjaunot šādu atļauju;

27b) "kompetentā iestāde" ir jebkura centrālā,

28reģionālā vai vietējā valdība un iestāde vai nevalstiska

29organizācija, kas īsteno pilnvaras, ko tai deleģējusi centrālā

30vai reģionālā, vai vietējā valdība vai iestādes, kas pieņem

31lēmumu par licencēšanu;

32c) "licencēšanas procedūras" ir procedūras, kas

33jāievēro licencēšanas ietvaros.

1Licencēšanas nosacījumi

21. Licencēšana pamatojas uz kritērijiem, kas liedz

3kompetentajām iestādēm savas izvērtēšanas tiesības īstenot

4patvaļīgi.

52. Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir:

6a) samērīgi ar leģitīmu sabiedriskās kārtības mērķi;

7b) skaidri un nepārprotami;

8c) objektīvi;

9d) iepriekš noteikti;

10e) iepriekš publiskoti;

11f) pārredzami un pieejami.

123. Licenci piešķir, tiklīdz atbilstīgas izpētes gaitā ir

13konstatēts, ka nosacījumi licences iegūšanai ir izpildīti.

144. Šīs nodaļas noteikumiem piemēro šā nolīguma 286. pantu.

155. Ja konkrētai darbībai licenču skaits ir ierobežots pieejamo

16dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, Puses

17potenciālajiem pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru, kas

18pilnībā garantē objektivitāti un pārskatāmību, tostarp jo īpaši

19atbilstīgu publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un

20pabeigšanu.

216. Ievērojot šā panta noteikumus, izstrādājot atlases

22procedūras noteikumus, Puses var ņemt vērā leģitīmus sabiedriskās

23kārtības mērķus, tostarp veselības, drošības, vides aizsardzības

24un kultūras mantojuma saglabāšanas apsvērumus.

1Licencēšanas procedūras

21. Licencēšanas procedūras un formalitātes ir skaidras,

3iepriekš publiskotas, un tās pieteikumu iesniedzējiem garantē, ka

4to pieteikumus izskatīs objektīvi un taisnīgi.

52. Licencēšanas procedūras un formalitātes ir iespējami

6vienkāršas un nepamatoti nesarežģī vai neaizkavē pakalpojuma

7sniegšanu. Licences maksa29, kas pieteikuma

8iesniedzējam varētu būt jāmaksā pieteikuma iesniegšanas

9rezultātā, ir saprātīga un samērīga ar attiecīgās licencēšanas

10procedūras izmaksām.

113. Licencēšanas procedūras un formalitātes ir tādas, kas

12sniedz pieteikuma iesniedzējam garantiju, ka viņa pieteikumu

13izskatīs saprātīgā termiņā, kas ir iepriekš publiskots. Termiņš

14sākas no brīža, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi visus

15dokumentus. Ja to attaisno jautājuma sarežģītība, kompetentā

16iestāde var pagarināt termiņu uz saprātīgu laikposmu.

17Pagarinājumu un tā ilgumu atbilstīgi pamato un dara zināmu

18pieteikuma iesniedzējam pirms sākotnējā termiņa beigām.

194. Ja pieteikums ir nepilnīgs, pieteikuma iesniedzējam pēc

20iespējas ātrāk paziņo, ka nepieciešams iesniegt papildu

21dokumentus. Šādā gadījumā kompetentā iestāde var apturēt šā panta

223. punktā minēto termiņu līdz brīdim, kad kompetentā iestāde ir

23saņēmusi visus dokumentus.

245. Ja licences pieteikumu noraida, pieteikuma iesniedzēju būtu

25jāinformē bez nepamatotas kavēšanās. Parasti pieteikuma

26iesniedzēju pēc pieprasījuma informē par noraidīšanas iemesliem

27un par termiņu lēmuma pārsūdzēšanai.

282. APAKŠIEDAĻA

29VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMIE

30NOTEIKUMI

1Savstarpēja atzīšana

21. Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei pieprasīt, lai

3fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un/vai

4profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta

5teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.

62. Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras to

7attiecīgajās teritorijās sniegt ieteikumus Tirdzniecības

8komitejai par savstarpējo atzīšanu, lai ieguldītāji un

9pakalpojumu sniedzēji kopumā vai daļēji izpildītu katras Puses

10piemērotos kritērijus ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem

11attiecībā uz atļauju izsniegšanu, licencēšanu, darbību un

12sertificēšanu un jo īpaši attiecībā uz profesionāliem

13pakalpojumiem.

143. Saņemot šā panta 2. punktā minēto ieteikumu, Tirdzniecības

15komiteja pieņemamā termiņā izskata to, lai noteiktu, vai tas

16atbilst šim nolīgumam.

174. Ja saskaņā ar šā panta 3. punktā noteikto procedūru šā

18panta 2. punktā minētais ieteikums tiek atzīts par atbilstīgu šim

19nolīgumam, un atbilstības līmenis starp Pušu attiecīgajiem

20noteikumiem ir pietiekams, Puses nolūkā īstenot minēto ieteikumu

21ar kompetento iestāžu starpniecību risina sarunas, lai vienotos

22par prasību, kvalifikācijas, licenču un citu noteikumu

23savstarpēju atzīšanu.

245. Visas šādas vienošanās atbilst PTO nolīguma, jo īpaši VVPT

25VII panta, attiecīgajiem noteikumiem.

1Pārredzamība un konfidenciālas

2informācijas izpaušana

31. Puses nekavējoties atbild uz visiem otras Puses

4pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās

5vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem,

6kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī ierīko

7vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma

8sniedz konkrētu informāciju otras Puses ieguldītājiem un

9pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Puses paziņo

10viena otrai šos informācijas punktus trīs mēnešu laikā no šā

11nolīguma stāšanās spēkā. Informācijas punktiem nav jābūt

12normatīvo aktu depozitārijiem.

132. Nekas šajā nolīgumā nepieprasa kādai Pusei konfidenciālas

14informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt likuma

15ievērošanu, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm un

16kaitēt konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumiskajām

17komercinteresēm.

183. APAKŠIEDAĻA

19DATORPAKALPOJUMI

1Datorpakalpojumu jēdziens

21. Tādā apmērā, kādā datorpakalpojumi ir liberalizēti saskaņā

3ar šīs nodaļas 2., 3. un 4. iedaļu, un, ņemot vērā, ka datori un

4saistītie pakalpojumi dara iespējamu citu pakalpojumu sniegšanu

5gan elektroniski, gan citos veidos, Puses nošķir iespējošanas

6pakalpojumus no elektroniski sniegtiem satura vai pamata

7pakalpojumiem tādējādi, ka satura vai pamata pakalpojumi netiek

8klasificēti kā datorpakalpojumi un saistītie pakalpojumi, kā tie

9definēti šā panta 2. punktā.

102. Datorpakalpojumi un saistīties pakalpojumi nozīmē

11pakalpojumus, kas definēti saskaņā ar Apvienoto Nāciju CPK kodu

1284, ietverot gan pamatpakalpojumus, gan pamatpakalpojumu

13funkcijas vai kombinācijas, neatkarīgi no tā, vai tos piegādā pa

14tīklu, tostarp internetu.

15Pamatpakalpojumi ir visi pakalpojumi, kas nodrošina:

16a) datoru vai datorsistēmu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi,

17plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu,

18īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu,

19atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību;

20vai

21b) datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti,

22kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), un

23datorprogrammu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu,

24specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu,

25integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu,

26pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai

27lietošanu; vai

28c) datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datubāzu

29pakalpojumus; vai

30d) apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un

31aprīkojumam, tostarp datoriem; vai

32e) tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar

33datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur

34klasificēti.

354. APAKŠIEDAĻA

36PASTA UN KURJERU PAKALPOJUMI

1Darbības joma un definīcijas

21. Šajā apakšiedaļā noteikti visu saskaņā ar šīs nodaļas 2.,

33. un 4. iedaļu liberalizēto pasta un kurjeru pakalpojumu

4tiesiskā regulējuma principi.

52. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2., 3. un 4. iedaļā:

6a) "licence" ir atļauja, ko atsevišķam piegādātājam

7izdod pārvaldes iestāde un kas ir nepieciešama, pirms tiek

8uzsākta darbība noteikta pakalpojuma sniegšana;

9b) "universālais pakalpojums" ir noteiktas

10kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšana par pieņemamām

11cenām visiem lietotājiem visās vietās kādas Puses teritorijā.

1Pret konkurenci vērstas prakses

2novēršana pasta un kurjeru nozarē

3Uztur spēkā vai ievieš piemērotus pasākumus, lai neļautu

4uzsākt vai turpināt pret konkurenci vērstu praksi piegādātājiem,

5kuri, izmantodami savu stāvokli tirgū, pa vienam vai kopā spēj

6būtiski ietekmēt dalības noteikumus (cenu un piedāvājuma ziņā)

7konkrētajā pasta un kurjeru pakalpojumu tirgū.

1Universālais pakalpojums

2Katrai Pusei ir tiesības noteikt, kāda veida universālā

3pakalpojuma pienākumus tā vēlas saglabāt. Šādus pienākumus

4neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem per se ar

5noteikumu, ka tos administrē pārredzami, bez diskriminācijas un

6neitrāli attiecībā uz konkurenci, un ka tie nav vairāk

7apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma

8nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

1Licences

21. Trīs gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā licenci var

3pieprasīt tikai tiem pakalpojumiem, kas ietilpst universālā

4pakalpojuma jomā.

52. Ja tiek prasīta licence, publiski pieejamu padara šādu

6informāciju:

7a) visi licencēšanas kritēriji un laika posms, kas parasti

8vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu; un

9b) licences termiņš un nosacījumi.

103. Licences atteikuma iemeslus pēc pieteikuma iesniedzēja

11pieprasījuma dara viņam zināmus, un katra Puse izveido

12pārsūdzības procedūru neatkarīgā struktūrā. Procedūrai jābūt

13pārredzamai, nediskriminējošai un balstītai uz objektīviem

14kritērijiem.

1Regulatoru neatkarība

2Regulatori ir juridiski nošķirti no pasta un kurjeru

3pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauti. Regulatoru lēmumi

4un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus

5dalībniekiem.

1Regulējuma tuvināšana

21. Puses atzīst, cik svarīgi ir tuvināt esošos Ukrainas

3tiesību aktus Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ukraina

4nodrošina, lai tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti tiktu

5pakāpeniski pielāgoti ES acquis.

62. Šāds tuvināšanas process sāksies šā līguma parakstīšanas

7dienā, un to pakāpeniski paplašinās attiecībā uz visiem ES

8acquis elementiem, kas minēti šā nolīguma XVII

9pielikumā.

105. APAKŠIEDAĻA

11ELEKTRONISKIE SAKARI

1Darbības joma un definīcijas

21. Šajā apakšiedaļā noteikti visu atbilstīgi šīs nodaļas 2.,

33. un 4. iedaļai liberalizēto elektronisko sakaru pakalpojumu

4tiesiskā regulējuma principi, izņemot apraidi.

52. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2., 3. un 4. iedaļā:

6a) "elektroniski sakaru pakalpojumi" ir visi

7pakalpojumi, ko veido elektromagnētisko signālu pārraidīšana un

8uztveršana un ko parasti sniedz par atlīdzību, izņemot apraidi,

9un kas nav saimnieciska darbība, kura nodrošina saturu, kā

10piegādei vajadzīgi telesakari. Apraidi definē kā nepārtrauktu

11raidīšanas ķēdi, kas nepieciešama televīzijas un radio programmu

12signālu izplatīšanai plašai sabiedrībai, bet tas neattiecas uz

13savienojumiem starp operatoriem;

14b) "publisks sakaru tīkls" nozīmē elektronisku

15sakaru tīklu, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto publiski

16pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai;

17c) "elektronisko sakaru tīkls" nozīmē pārraides

18sistēmas un, attiecīgos gadījumos, komutācijas vai

19maršrutizācijas ierīces un citus resursus, kas ļauj signālus

20pārraidīt pa vadiem, pa radio, ar optiskiem vai citiem

21elektromagnētiskiem līdzekļiem, ietverot satelīta tīklu, fiksētus

22(ķēdes un pakešu tīklu, ietverot Internetu) un mobilos zemes

23sakaru tīklus, elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir

24izmantotas, lai pārraidītu signālus, tīklus, ko izmanto radio un

25televīzijas apraidei, un kabeļu televīzijas tīklus, neatkarīgi no

26pārraidītas informācijas tipa;

27d) "regulatīvā iestāde" elektronisko sakaru nozarē

28ir struktūra vai struktūras, kam ir pienākums regulēt šajā nodaļā

29minētos elektroniskos sakarus;

30e) pakalpojuma piegādātāju uzskata par tādu, kam ir

31"būtiska tirgus vara", ja tas individuāli vai kopā ar

32citiem bauda stāvokli, kas ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim,

33t.i., ekonomisku spēku, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj

34rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un gala

35patērētājiem;

36f) "starpsavienojums" ir fizisks un/vai loģisks

37publisko sakaru tīklu savienojums, ko izmanto tas pats vai cits

38pakalpojuma piegādātājs, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja

39lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem

40vai piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem

41pakalpojumiem. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās Puses vai

42citas Puses, kam ir piekļuve tīklam. Starpsavienojums ir īpašs

43piekļuves veids, kas ieviests starp publiskā tīkla

44operatoriem;

45g) "universālais pakalpojums" ir noteiktas

46kvalitātes pakalpojumu kopums, kas ir pieejams visiem lietotājiem

47Puses teritorijā neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas

48un par pieņemamām cenām; katra Puse lemj par tā tvērumu un

49īstenošanu;

50h) "piekļuve" ir iekārtu un/vai pakalpojumu

51ekskluzīvas vai neekskluzīvas pieejas sniegšana citam pakalpojuma

52sniedzējam ar konkrētiem nosacījumiem, lai sniegtu elektronisko

53sakaru pakalpojumus. Tas cita starpā ietver piekļuvi tīkla

54elementiem un ar tiem saistītām iekārtām, kas var iekļaut iekārtu

55savienojumu ar vadiem vai bez (jo īpaši tas iekļauj piekļuvi

56vietējai sakaru līnijai un iekārtām un pakalpojumiem, kas

57nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus vietējā sakaru

58līnijā), piekļuvi fiziskai infrastruktūrai, ietverot ēkas, vadu

59līnijas un stabus; piekļuvi atbilstīgām programmatūras sistēmām,

60ietverot darbības atbalstsistēmas, piekļuvi numura translācijai

61vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas, piekļuvi fiksētajiem

62un mobilajiem tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai, piekļuvi

63ierobežotas piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem,

64piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem;

65i) "lietotājs" nozīmē lietotāju, kas nenodrošina

66publiskos sakaru tīklus vai publiski pieejamus elektronisko

67sakaru pakalpojumus;

68j) "vietējā sakaru līnija" nozīmē fizisku shēmu, kas

69savieno tīkla pieslēgumpunktu abonenta telpās ar galveno

70komutatoru vai ekvivalentu iekārtu fiksētā publiskajā sakaru

71tīklā.

1Regulatīvā iestāde

21. Puses nodrošina, ka elektronisko sakaru pakalpojumu

3regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli

4neatkarīgas no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Ja

5Puse saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu

6sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai

7pakalpojumus, šī Puse nodrošina efektīvu regulatīvo funkciju

8strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar

9īpašumtiesībām vai kontroli.

102. Puses nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir pietiekamas

11pilnvaras regulēt nozari. Regulatīvajai iestādei veicamos

12uzdevumus publicē viegli pieejamā un skaidrā veidā, jo īpaši tad,

13ja uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai.

143. Puses nodrošina, ka regulatīvo iestāžu lēmumi un izmantotās

15procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem

16un pārskatāmas.

174. Regulatīvajai iestādei ir pilnvaras analizēt indikatīvo

18saraktu ar konkrēto produktu un pakalpojumu tirgiem, kas ietverti

19šā nolīguma pielikumos30. Ja regulatīvajai iestādei

20saskaņā ar šā nolīguma 118. pantu ir jālemj par pienākumu

21uzlikšanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, tā, pamatojoties

22uz tirgus analīzi, nosaka, vai konkrētajā tirgū ir efektīva

23konkurence.

245. Ja regulatīvā iestāde nosaka, ka konkrētajā tirgū

25konkurence nav efektīva, tā nosaka un norāda pakalpojumu

26sniedzējus, kuriem ir būtiska tirgus vara šajā tirgū un attiecīgi

27piemēro, saglabā vai groza konkrētos regulatīvos pienākumu, kas

28minēti šā nolīguma 118. pantā. Ja regulatīvā iestāde secina, ka

29tirgū ir efektīva konkurence, tā nepiemēro vai nesaglabā šā

30nolīguma118. pantā minētos regulatīvos pienākumus.

316. Puses nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējam, kuru skar

32regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu

33pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no lēmuma pieņemšanā

34iesaistītajām personām. Puses nodrošina, ka pienācīgi tiek ņemti

35vērā konkrētās lietas apstākļi. Līdz šādas pārsūdzības rezultātam

36regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien pārsūdzības

37iestāde neizlemj savādāk. Ja pārsūdzības iestāde pēc rakstura nav

38tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās

39lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde.

40Pārsūdzības iestāžu pieņemtos lēmumus efektīvi izpilda.

417. Puses nodrošina, ka ieinteresētajām Pusēm saprātīgā termiņā

42ir iespēja izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja

43regulatīvā iestāde ir nolēmusi pieņemt pasākumus saistībā ar kādu

44no šīs apakšiedaļas noteikumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt

45konkrēto tirgu. Regulatori publisko savas apspriešanās

46procedūras. Apspriešanās procedūras rezultātus publisko, izņemot

47gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.

488. Puses nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina

49elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, sniedz visu

50informāciju, tostarp finanšu informāciju, kura nepieciešama

51regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs

52apakšiedaļas noteikumiem vai saskaņā ar šo apakšiedaļu pieņemtiem

53lēmumiem. Minētie pakalpojumu sniedzēji sniedz šādu informāciju

54nekavējoties pēc pieprasījuma un ievērojot laika grafiku un

55informācijas daudzuma līmenī, ko pieprasa regulatīvā iestāde.

56Regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir proporcionāla

57attiecīgā uzdevuma izpildei. Regulatīvā iestāde pienācīgi pamato

58savus informācijas pieprasījumus.

1Atļauja sniegt elektronisko sakaru

2pakalpojumus

31. Puses nodrošina, ka pakalpojumu sniegšanu cik vien

4iespējams atļauj vienkārši uz paziņojuma un/vai reģistrācijas

5pamata.

62. Puses nodrošina, ka licenci var pieprasīt, lai risinātu

7numuru un frekvenču piešķiršanas jautājumus. Šādu licenču

8noteikumi un nosacījumi ir nododami atklātībai.

93. Ja ir nepieciešama licence, Puses nodrošina, ka:

10a) publiski pieejami ir visi licencēšanas kritēriji un

11saprātīgs laikposms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu

12par licences pieteikumu;

13b) licences pieteikuma noraidījuma iemeslus iesniedzējam dara

14zināmus pēc pieprasījuma;

15c) licences pieteikuma iesniedzējam ir iespēja vērsties

16pārsūdzības iestādē, ja licence tiek nepamatoti atteikta;

17d) licenču maksas31, ko par licences piešķiršanu

18prasa Puse, nepārsniedz administratīvās izmaksas, kas parasti

19rodas attiecīgo licenču sistēmas pārvaldībā, kontrolē un izpildē.

20Šā punkta prasības nepiemēro licenču maksai par radiofrekvenču

21spektra un numuru resursu izmantošanu.

1Piekļuve un starpsavienojumi

21. Puses nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kam ir atļauts

3sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, ir tiesības un pienākums

4vienoties par starpsavienojumiem ar citiem publiski pieejamu

5elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem. Par

6starpsavienojumu principā jāvienojas komerciālās sarunās starp

7attiecīgajiem juridiskajām personām.

82. Puses nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas

9starpsavienojuma apspriešanas procesā iegūst informāciju no cita

10pakalpojumu sniedzēja, to izmanto vienīgi tam mērķim, kam tā

11sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās

12informācijas konfidencialitāti.

133. Puses nodrošina, ka, saskaņā ar šā nolīguma 116. pantu

14konstatējot, ka konkrētajā tirgū, ietverot šā nolīguma pielikumos

15pievienotos tirgus, konkurence nav efektīva, regulatīvajai

16iestādei ir tiesības piemērot pakalpojumu sniedzējam, par ko

17noteikts, ka tam piemīt būtiska tirgus vara, vienu vai vairākus

18šādus pienākumus attiecībā uz starpsavienojumiem un/vai

19piekļuvi:

20a) nediskriminācijas pienākumu, lai nodrošinātu, ka operators

21piemēro līdzvērtīgus nosacījumus līdzīgos apstākļos citiem

22pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus,

23un sniedz pakalpojumus un informāciju citiem saskaņā ar tiem

24pašiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kāda ir viņa paša

25pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā meitasuzņēmumi vai

26partneri;

27b) pienākumu vertikāli integrētam uzņēmumam padarīt

28caurskatāmas tā vairumtirdzniecības cenas un tā vietējās

29pārdošanas cenas, ja ir noteikts nediskriminācijas pienākums, vai

30lai novērstu negodīgas savstarpējās subsīdijas. Regulatīvā

31iestāde var precizēt izmantojamo formātu un uzskaites

32metodoloģiju;

33c) pienākumu apmierināt saprātīgus pieprasījumus piekļūt un

34lietot konkrētus tīkla elementus un ar tiem saistītas iekārtas,

35ietverot neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, cita

36starpā, ja regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai

37nepamatoti noteikumi un nosacījumi, kuriem ir līdzīga ietekme,

38kavēs noturīgas konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības

39līmenī vai nebūs lietotāju interesēs;

40d) pienākumu vairumtirdzniecībā nodrošināt noteiktus

41pakalpojumus mazumtirdzniecībai, ko veic trešās personas;

42piešķirt atvērtu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai

43citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu

44vai virtuālā tīkla pakalpojumu savietojamībai; nodrošināt

45līdzāsatrašanos vai citas iekārtu kopīgas izmantošanas formas,

46ietverot vadu līniju, ēku vai stabu kopīgu izmantošanu;

47nodrošināt noteiktus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai

48nodrošinātu pilnīgu pakalpojumu savietojamību lietotājiem,

49tostarp attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas automatizētiem

50tīkla pakalpojumiem; nodrošināt piekļuvi darbības atbalsta

51sistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas,

52lai nodrošinātu godīgu konkurenci pakalpojumu nodrošināšanā;

53savstarpēji savienot tīklus vai tīklu iekārtas.

54Regulatīvās iestādes šā punkta c) un d) apakšpunktā

55paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp

56godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības;

57e) pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli,

58ieskaitot pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un

59pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai

60nodrošinātu savstarpējā savienojuma un/vai piekļuves īpašus

61veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas

62konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var

63paturēt cenas pārmērīgi augstā līmenī vai piemērot cenu

64ierobežojumus, kaitējot lietotājiem;

65Regulatīvās iestādes ņem vērā ieguldījumus, ko veicis

66operators, un ļauj tam gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā

67kapitāla;

68f) pienākumu publicēt konkrētos pienākumus, ko pakalpojuma

69sniedzējam uzlikusi regulatīvā iestāde, norādot konkrēto

70produktu/pakalpojumu un ģeogrāfiskos tirgus. Aktuālu informāciju

71ar nosacījumu, ka tā nav konfidenciāla un neietver

72komercnoslēpumus, publisko tādā veidā, kas garantē, ka visas

73ieinteresētās personas var tai viegli piekļūt;

74g) pārredzamības pienākumu, kas liek operatoram publiskot

75konkrētu informāciju un jo īpaši, ja operatoram ir

76nediskriminācijas pienākums, regulatīvā iestāde var pieprasīt šim

77operatoram publiskot standartpiedāvājumu, kas ir pietiekami

78atdalīts, lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu sniedzējiem nav

79jāmaksā par iekārtām, kas nav nepieciešamas pieprasītajam

80pakalpojumam, sniedzot attiecīgo piedāvājumu aprakstu, to sadalot

81komponentos atbilstīgi tirgus vajadzībām, un saistītos noteikumus

82un nosacījumus, tostarp cenas.

834. Puses nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kas prasa

84starpsavienojumu no pakalpojuma sniedzēja, kam ir ievērojama

85tirgus vara, ir tiesības jebkurā laikā vai saprātīgā publiski

86paziņotā termiņā vērsties ar sūdzību neatkarīgā vietējā iestādē,

87kas var būt regulatīvā iestāde, kā minēts šā nolīguma 115. panta

882. punkta d) apakšpunktā, lai atrisinātu domstarpības par

89starpsavienojuma un/vai piekļuves noteikumiem un

90nosacījumiem.

1Ierobežoti resursi

21. Puses nodrošina, ka visas procedūras attiecībā uz

3ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un piekļuves

4tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, samērīgi,

5savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par

6pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām

7dara publiski pieejamus, bet sīkāk nav jānorāda dati par

8frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes

9vajadzībām.

102. Puses nodrošina telesakaru pakalpojumu radio frekvenču

11efektīvu pārvaldību savā teritorijā ar nolūku nodrošināt efektīvu

12un optimālu frekvenču spektra izmantošanu. Ja pieprasījums pēc

13konkrētām frekvencēm pārsniedz to pieejamību, šo frekvenču

14piešķiršanai ievēro piemērotas un pārredzamas procedūras, lai

15optimizētu to izmantošanu un veicinātu konkurences izaugsmi.

163. Puses nodrošina, ka valsts numuru resursu piešķiršanu un

17valsts numuru plāna pārvaldību uztic regulatīvajai iestādei.

184. Ja valsts vai pašvaldību iestādes saglabā īpašumtiesības

19vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina

20publiskus sakaru tīklus un/vai pakalpojumus, nepieciešams

21nodrošināt efektīvu piekļūšanas tiesību piešķiršanas funkcijas

22strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar

23īpašumtiesībām vai kontroli.

1Universālais pakalpojums

21. Katrai Pusei ir tiesības noteikt, kāda veida universālā

3pakalpojuma pienākumus tā vēlas saglabāt.

42. Šādus pienākumus neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem

5per se ar noteikumu, ka tos administrē caurskatāmi,

6objektīvi un bez diskriminācijas. Šādu pienākumu administrēšana

7arī attiecībā uz konkurenci ir neitrāla un tie nav vairāk

8apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma

9nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

103. Puses nodrošina, ka visi pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi

11nodrošināt universālo pakalpojumu un neviens pakalpojuma

12sniedzējs a priori netiek izslēgts. Izraudzīšanu izdara ar

13efektīvu un pārredzamu mehānismu bez diskriminācijas. Ja

14nepieciešams, Puses novērtē, vai universālā pakalpojuma sniegšana

15nav negodīgs slogs organizācijai, kas izraudzīta par universālā

16pakalpojuma sniedzēju. Ja šādi aprēķini to attaisno, un ņemot

17vērā tirgus ieguvumu, ja tāds ir, organizācijai, kas piedāvā

18universālo pakalpojumu, regulatīvā iestāde nosaka, vai ir

19vajadzīgs mehānisms universālā pakalpojuma sniedzēja(-u) izmaksu

20kompensēšanai vai universālā pakalpojuma pienākumu tīro izmaksu

21sadalei.

224. Puses nodrošina, ka:

23a) visu abonentu saraksti32 lietotājiem ir pieejami

24iespiestā vai elektroniskā veidā, vai abējādi, un tiek regulāri,

25vismaz vienreiz gadā, precizēti;

26b) organizācijas, kas sniedz a) apakšpunktā minētos

27pakalpojumus, piemēro nediskriminācijas principu tās informācijas

28apstrādē, ko tām ir sniegušas citas organizācijas.

1Elektronisko sakaru pakalpojumu

2pārrobežu sniegšana

3Puses nepieņem un neuztur spēkā pasākumus, kas ierobežo

4elektronisko sakaru pakalpojumu pārrobežu sniegšanu.

1Informācijas konfidencialitāte

2Katra Puse ar publisko elektronisko sakaru tīklu un publiski

3pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību nodrošina

4elektronisko sakaru un ar to saistīto datu plūsmu

5konfidencialitāti, neierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.

1Pakalpojumu sniedzēju

2domstarpības

31. Puses nodrošina, ka domstarpību gadījumā starp pakalpojumu

4sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai

5pakalpojumus saistībā ar šajā nodaļā minētām tiesībām un

6pienākumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde pēc jebkuras

7domstarpībās iesaistītās Puses pieprasījuma pieņem saistošu

8lēmumu, lai atrisinātu domstarpības iespējami īsā laikā un

9jebkurā gadījumā - četru mēnešu laikā.

102. Regulatīvās iestādes lēmumu publisko, ņemot vērā

11darījumdarbības konfidencialitātes prasības. Attiecīgajām Pusēm

12sniedz pilnu pārskatu par apsvērumiem, uz kuriem tas

13pamatots.

143. Ja domstarpības attiecas uz pārrobežu pakalpojumu

15sniegšanu, attiecīgās regulatīvās iestādes koordinē pūliņus, lai

16atrisinātu domstarpības.

1Regulējuma tuvināšana

21. Puses atzīst, cik svarīgi ir tuvināt esošos Ukrainas

3tiesību aktus Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ukraina

4nodrošina, lai tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti tiktu

5pakāpeniski pielāgoti ES acquis.

62. Šāds tuvināšanas process sāksies šā līguma parakstīšanas

7dienā un to pakāpeniski paplašinās attiecībā uz visiem ES

8acquis elementiem, kas minēti šā nolīguma XVII

9pielikumā.

106. APAKŠIEDAĻA

11FINANŠU PAKALPOJUMI

1Darbības joma un definīcijas

21. Šajā apakšiedaļā noteikti visu atbilstīgi šīs nodaļas 2.,

33. un 4. iedaļai liberalizēto finanšu pakalpojumu tiesiskā

4regulējuma principi.

52. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2., 3. un 4. iedaļā:

6a) "finanšu pakalpojums" ir finansiāla rakstura

7pakalpojums, ko piedāvā vienas Puses finanšu pakalpojumu

8sniedzējs. Finanšu pakalpojumi ietver šādas darbības:

9i) apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi:

101. tiešā apdrošināšana (tostarp līdzapdrošināšana):

11a) dzīvības apdrošināšana,

12b) nedzīvības apdrošināšana;

132. pārapdrošināšana un retrocesija;

143. apdrošināšanas starpniecība kā apdrošināšanas brokeru un

15aģentu darbība un

164. apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas,

17aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšanas un prasījumu izskatīšanas

18pakalpojumi;

19ii) banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot

20apdrošināšanu):

211. noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no

22sabiedrības;

232. visa veida kreditēšana, tostarp patēriņa kredīti,

24hipotekārie kredīti, faktūrkreditēšana un komercdarījumu

25finansēšana;

263. finanšu noma;

274. visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, tostarp

28kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čeki un

29bankas pārvedu vekseļi;

305. garantijas un saistības;

316. turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu

32vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū:

33a) naudas tirgus instrumenti (tostarp čeki, vekseļi,

34noguldījumu sertifikāti),

35b) ārvalstu valūta,

36c) atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai

37standartizēti nākotnes līgumi un iespēju līgumi,

38d) valūtas maiņas kursu un procentu likmju līdzekļi, tostarp

39tādi produkti kā mijmaiņas darījumi un vienošanās par procentu

40likmi nākotnē,

41e) pārvedami vērtspapīri,

42f) citi tirgojami instrumenti un finanšu aktīvi, tostarp

43dārgmetāli;

447. dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, tostarp riska

45parakstīšana un izvietošana, darbojoties kā aģentam (publiski vai

46privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju;

478. starpniecība naudas darījumos;

489. aktīvu pārvaldīšana, tostarp skaidras naudas vai

49vērtspapīru portfeļa pārvaldība, visu veidu kolektīvo ieguldījumu

50pārvaldība, pensiju fondu pārvaldība, noguldījumu pārvaldīšanas

51un trasta pakalpojumi;

5210. finanšu aktīvu mijieskaits un starpbanku norēķini, tostarp

53vērtspapīri, atvasinātie instrumenti un citi tirgojami

54vērtspapīri;

5511. finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu

56datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra;

5712. konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu

58papildpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas 1. līdz

5911. punktā, ieskaitot kredītu datu bāzi un kredītu analīzi,

60ieguldījumu un portfeļu analīzi, konsultācijas par pārņemšanu un

61par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju;

62b) "finanšu pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura Puses

63fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz

64finanšu pakalpojumus. Termins "finanšu pakalpojuma

65sniedzējs" neietver publiskas iestādes.

66c) "publiska iestāde" ir:

671. Puses valdības iestāde, centrālā banka vai monetārā

68iestāde, vai Puses īpašumā vai kontrolē esoša iestāde, kas

69galvenokārt veic valstiskas funkcijas vai darbības valstiskām

70vajadzībām, izņemot iestādes, kuras galvenokārt nodarbojas ar

71finanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar komerciāliem

72noteikumiem; vai

732. privāta iestāde, kas veic funkcijas, kuras parasti veic

74centrālā banka vai monetārā iestāde, kad tā izpilda šīs

75funkcijas;

76d) "jauns finanšu pakalpojums" ir finansiāla

77rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojumi, kas attiecas uz

78esošiem un jauniem instrumentiem vai instrumenta sniegšanas

79veidu, ko nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs Puses

80teritorijā, bet kuru sniedz otras Puses teritorijā.

1Piesardzības atkāpe

21. Katra Puse var piesardzības apsvērumu dēļ pieņemt vai

3atstāt spēkā pasākumus, kuru mērķis ir:

4a) ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai personu,

5pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi,

6aizsardzība;

7b) Puses finanšu sistēmas viengabalainības un stabilitātes

8nodrošināšana.

92. Šie pasākumi nerada lielāku slogu nekā vajadzīgs, lai

10sasniegtu to mērķi, un nav diskriminējoši attiecībā pret otras

11Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar Puses

12pašas līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

133. Neviens šā nolīguma noteikums nav interpretējams tā, ka

14Pusei ir pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu

15klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar

16autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir valsts iestāžu

17rīcībā.

184. Neskarot citus finanšu pakalpojumu pārrobežu tirdzniecības

19piesardzīgas uzraudzības līdzekļus, Puse var pieprasīt otras

20Puses pārrobežu finanšu pakalpojumu sniedzēju un finanšu

21instrumentu reģistrāciju.

1Efektīvs un pārredzams

2regulējums

31. Katra Puse pieliek vislielākās pūles informēt visas

4ieinteresētās personas par visiem vispārēji piemērojamiem

5pasākumiem, ko Puse ierosina noteikt, lai minētajām personām būtu

6iespēja izteikt komentārus par attiecīgo pasākumu. Par šādu

7pasākumu informē:

8a) oficiālā publikācijā vai

9b) citādi rakstiski vai elektroniski.

102. Katra Puse visām ieinteresētajām personām dara pieejamas

11prasības pieteikumu aizpildīšanai par finanšu pakalpojumu

12sniegšanu.

13Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma Puse informē pieteikuma

14iesniedzēju par tā pieteikuma statusu. Ja attiecīgajai Pusei

15nepieciešama papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja, tā

16nekavējoties paziņo par to pieteikuma iesniedzējam.

17Katra Puse pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka tās

18teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus standartus

19attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā un

20attiecībā uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanu. Šādi

21starptautiski saskaņoti standarti cita starpā ir Bāzeles

22Komitejas "Pamatprincipi attiecībā uz banku efektīvu

23uzraudzību", Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības

24iestāžu asociācijas "Apdrošināšanas galvenie principi",

25Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas

26"Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi", ESAO

27"Nolīgums par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos",

28G20 ,,Paziņojums par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu

29jomā" un Finanšu darbības uzdevumu grupas "Četrdesmit

30ieteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu" un

31"Deviņi īpašie ieteikumi par teroristu

32finansēšanu".

33Puses pieņem zināšanai arī Desmit galvenos informācijas

34apmaiņas principus, kurus publiskojuši G7 valstu finanšu

35ministri, un spers visus nepieciešamos soļus, lai mēģinātu tos

36piemērot savās divpusējās attiecībās.

1Jauni finanšu pakalpojumi

2Puses atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu piegādātājam, kas

3veic uzņēmējdarbību šīs Puses teritorijā, sniegt jebkādu jaunu

4finanšu pakalpojumu, kura veids ir līdzīgs tiem pakalpojumiem, ko

5Puse atļautu sniegt saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem

6saskaņā ar valsts iekšējiem tiesību aktiem līdzīgos apstākļos.

7Puse var noteikt juridisko formu, kādā attiecīgo pakalpojumu var

8sniegt, un var pieprasīt pakalpojuma sniegšanas atļauju. Ja tāda

9atļauja tiek pieprasīta, lēmumu pieņem pieņemamā termiņā un

10atļauju var noraidīt tikai šā nolīguma 126. pantā minēto

11apsvērumu dēļ.

1Datu apstrāde

21. Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu

3sniedzējam pārsūtīt tās teritorijā vai ārpus tās informāciju

4elektroniskā vai citādā formā datu apstrādei, ja šāda apstrāde

5nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parasto darbību

6veikšanai.

72. Katra Puse pieņem piemērotus aizsargpasākumus indivīdu

8privātuma un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, jo īpaši

9attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu.

1Īpaši izņēmumi

21. Neviens šīs nodaļas noteikums nav interpretējams tā, ka

3Pusei, tostarp tās valsts iestādēm, tiek liegts tās teritorijā

4ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti

5valsts pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālā

6nodrošinājuma sistēmā, izņemot gadījumos, kad minētās darbības

7saskaņā ar attiecīgās Puses valsts iekšējiem noteikumiem var

8veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar valsts

9iestādēm vai privātām organizācijām.

102. Šis nolīgums nekādi neattiecas uz centrālās bankas vai

11monetārās iestādes vai jebkuras citas valsts iestādes veiktām

12darbībām saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa

13politiku.

143. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm, tostarp to valsts

15iestādēm, ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai

16pakalpojumus uz Puses vai tās valsts iestāžu rēķina, ar tās

17garantiju vai par tās finanšu līdzekļiem.

1Pašregulējošas organizācijas

2Ja Puse pieprasa dalību vai līdzdalību pašregulējošās

3organizācijās, vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu

4biržās vai tirgos, norēķinu aģentūrās vai citās organizācijas,

5vai asociācijās, vai piekļuvi šādām organizācijām, lai otras

6Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt finanšu

7pakalpojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Puses finanšu

8pakalpojumu sniedzēji, vai ja Puse tieši vai netieši piešķir

9šādām vienībām priekšrocības vai atvieglojumus, sniedzot finanšu

10pakalpojumus, Puse nodrošina, ka tiek ievēroti pienākumi saskaņā

11ar šā nolīguma 88. un 94. pantu.

1Ieskaita un norēķinu sistēmas

2Saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst attiecīgās valsts režīmam,

3katra Puse otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic

4uzņēmējdarbību tās teritorijā, piešķir piekļuvi valsts iestāžu

5vadītām maksājumu un norēķinu sistēmām un oficiālām finansēšanas

6un refinansēšanas iespējām, kuras pieejamas, veicot parastu

7darījumdarbību. Šis pants neparedz nodrošināt piekļuvi Puses

8pēdējās instances aizdevēju iespējām.

1Regulējuma tuvināšana

21. Puses atzīst, cik svarīgi ir tuvināt esošos Ukrainas

3tiesību aktus Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ukraina

4nodrošina, lai tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti tiktu

5pakāpeniski pielāgoti ES acquis.

62. Šāds tuvināšanas process sāksies šā nolīguma parakstīšanas

7dienā un to pakāpeniski paplašinās attiecībā uz visiem ES

8acquis elementiem, kas minēti šā nolīguma XVII

9pielikumā.

107. APAKŠIEDAĻA

11TRANSPORTA PAKALPOJUMI

1Darbības joma

2Šajā apakšiedaļā noteikti atbilstīgi šīs nodaļas 2., 3. un 4.

3iedaļai liberalizēto transporta pakalpojumu tiesiskā regulējuma

4principi.

1Starptautiskie jūras

2pārvadājumi

31. Šo nolīgumu piemēro starptautiskajiem jūras pārvadājumiem

4starp Ukrainas ostām un Eiropas Savienības dalībvalstu ostām un

5starp Eiropas Savienības dalībvalstu ostām. To piemēro arī

6tirdzniecībai starp Ukrainas ostām un trešām valstīm un starp

7Eiropas Savienības dalībvalstu ostām un trešām valstīm.

82. Šo nolīgumu nepiemēro iekšējiem jūras pārvadājumiem starp

9Ukrainas ostām vai starp Eiropas Savienības atsevišķu dalībvalstu

10ostām. Neierobežojot pirmo teikumu, aprīkojuma pārvietošanu,

11piemēram, tukšu konteineru pārvietošana, ko nepārvadā par samaksu

12kā kravu, starp Ukrainas ostām vai starp Eiropas Savienības

13atsevišķu dalībvalstu ostām, uzskata par starptautisku jūras

14pārvadājumu.

153. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2., 3. un 4. iedaļā:

16a) "starptautiskie jūras pārvadājumi" ietver tiešos

17un vairākveidu pārvadāšanas pakalpojumus, kas ir preču

18pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, kur

19iesaistīts jūras pārvadājumu posms, ar vienotu transporta

20dokumentu, un tādēļ ietver tiešus līgumus ar citu transporta

21veidu nodrošinātājiem;

22b) "jūras kravu apstrādes pakalpojumi" ir darbības,

23ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp termināļa apsaimniekotāji,

24bet ne tiešās ostas strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek

25organizēts neatkarīgi no kraušanas vai termināļa apsaimniekošanas

26uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana

27un pārraudzība:

28i) kravas iekraušana kuģī/izkraušana no kuģa,

29ii) kravas piestiprināšana/atsaitēšana;

30iii) kravu pieņemšana/nodošana un uzglabāšana pirms

31nosūtīšanas vai pēc saņemšanas;

32c) "muitošanas pakalpojumi" (jeb "muitas

33mākleru pakalpojumi") ir pasākumi, kas ietver muitas

34formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu,

35eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja šis pakalpojums ir

36pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā

37pamatdarbības;

38d) "konteineru izvietošanas un glabāšanas

39pakalpojumi" ir pasākumi, kas ietver konteineru glabāšanu

40ostas teritorijā vai iekšzemē attiecībā uz to

41piepildīšanu/izkraušanu, labošanu un sagatavošanu

42pārvadāšanai;

43e) "jūras aģentūru pakalpojumi" ir tādu jūras

44aģentūru veiktas darbības, kas pārstāv vienas vai vairāku jūras

45līniju vai kuģniecību darījumdarbības intereses kādā

46ģeogrāfiskajā apgabalā šādiem mērķiem:

47i) jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu tirdzniecība un

48pārdošana, sākot ar cenas noteikšanu un beidzot ar rēķina

49izrakstīšanu, preču pavadzīmju sagatavošana uzņēmumu vārdā,

50nepieciešamo saistīto pakalpojumu iegāde un tālākpārdošana,

51dokumentu sagatavošana un ar darījumdarbību saistītas

52informācijas sniegšana,

53ii) rīkošanās uzņēmumu vārdā, organizējot kuģu iebraukšanu

54ostā vai attiecīgā gadījumā kravu pārņemšanu;

55f) "kravu pārvadājumu pakalpojumi" ir pasākumi, kas

56ietver kravu pārvadājumu vadības organizēšanu un uzraudzību

57kravas nosūtītāja vārdā, veicot transporta un saistīto

58pakalpojumi iegādi, dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības

59informācijas sniegšanu;

60g) "palīgdienestu pakalpojumi" ir starptautisku

61kravu iepriekšēja un tālāka transportēšana par jūru, jo īpaši

62kravas konteineros, starp ostām, kas atrodas kādā no Pusēm.

634. Katra Puse piešķir kuģiem, kas kuģo ar otras Puses karogu

64vai kurus ekspluatē otras Puses pakalpojumu sniedzēji, režīmu,

65kas nav mazāk labvēlīgs par to, kādu Puse piešķir saviem kuģiem

66vai jebkuras citas trešās valsts kuģiem, atkarībā no tā, kurš

67režīms ir labvēlīgāks, cita starpā attiecībā uz piekļuvi ostām,

68ostu infrastruktūras un pakalpojumu izmantošanu un ostas

69papildpakalpojumu izmantošanu33, kā arī saistītām

70nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu

71piešķiršanu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

725. Puses efektīvi piemēro neierobežotas piekļuves principu

73starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un tirdzniecībai uz

74komerciāla pamata un bez diskriminācijas.

756. Piemērojot šā panta 4. un 5. punkta principus, Puses ar šā

76nolīguma stāšanos spēkā:

77a) neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos nolīgumos

78ar trešām valstīm attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem,

79ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un

80līnijpārvadājumus, un pārstāj īstenot šādu kravas dalīšanas

81kārtību, ja tā pastāvējusi iepriekšējos nolīgumos un

82b) atceļ un atturas īstenot administratīvus, tehniskus un

83citus pasākumus, kas varētu izrādīties slēpti ierobežojumi vai

84diskriminācija attiecībā pret otras Puses valstspiederīgajiem vai

85uzņēmumiem starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas

86jomā.

877. Katra Puse atļauj otras Puses starptautisko jūras

88pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzņēmējdarbību tās

89teritorijā saskaņā ar tādiem uzņēmējdarbības veikšanas un

90darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par nosacījumiem,

91kādus tā piešķir savas valsts vai kādas trešās valsts pakalpojumu

92sniedzējiem, atkarībā no tā, kuri nosacījumi ir labvēlīgāki.

93Saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļas nosacījumiem attiecībā uz šādām

94uzņēmējdarbības darbībām Puse atļauj otras Puses pakalpojuma

95sniedzējiem saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem veikt,

96piemēram, šāda veida saimniecisko darbību (uzskaitījums nav

97izsmeļošs):

98a) jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu publicēšana,

99tirgvedība un tirdzniecība, sākot no cenas noteikšanas līdz

100rēķina izrakstīšanai savā vārdā vai citu starptautisko jūras

101pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju vārdā, tieši kontaktējoties ar

102klientiem;

103b) darījumu informācijas sagatavošanu, izmantojot visus

104līdzekļus, ieskaitot datorizētas informācijas sistēmas un

105elektronisku datu apmaiņu (uz ko attiecas visi nediskriminējošie

106ierobežojumi saistībā ar elektrosakariem);

107c) dokumentācijas sagatavošana attiecībā uz transporta, muitas

108un citiem dokumentiem, saistībā ar transportēto preču izcelsmi un

109īpašībām;

110d) iebraukšanas ostā vai kravu piegādes organizēšana savā

111vārdā vai citu starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu

112sniedzēju vārdā;

113e) jebkādu darījumu vienošanos slēgšanu ar vietējām kuģu

114aģentūrām, ietverot līdzdalību uzņēmuma kapitālā, un uz vietas

115nolīgtu darbinieku vai ārvalstīs nolīgtu darbinieku norīkošanu

116darbā saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem;

117f) visa veida transporta pakalpojumu, tostarp iekšzemes

118ūdensceļu, ceļu un dzelzceļu pakalpojumu, un visa veida

119transporta papildpakalpojumu, kas vajadzīgi integrēta pārvadājumu

120pakalpojuma sniegšanai, pirkšana un izmantošana savā vārdā vai

121sava klienta vārdā (un tālākpārdošana saviem klientiem);

122g) saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešama aprīkojuma

123iegūšana īpašumā.

1248. Katra Puse otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu

125pakalpojumu sniedzējiem ar saprātīgiem noteikumiem un

126nosacījumiem un bez diskriminācijas dara pieejamus šādus ostu

127pakalpojumus: loča vadību, vilkšanas un velkoņu palīdzību,

128apgādi, degvielas un ūdens piegādi, atkritumu savākšanu un

129balasta atlikumu aizvākšanu, ostas kapteiņa pakalpojumus,

130navigācijas līdzekļus, krasta ekspluatācijas pakalpojumus, kas

131būtiski kuģu ekspluatācijai, ieskaitot sakarus, ūdens un

132elektrības piegādi, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas,

133piestātnes un pietauvošanu.

1349. Katra Puse atļauj otras Puses starptautisko jūras

135pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt starptautiskos jūras

136pārvadājumu pakalpojumus, kur iesaistīts jūras pārvadājumu posms

137pa otras Puses iekšējiem ūdensceļiem.

13810. Katra Puse atļauj otras Puses starptautisko jūras

139pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem bez diskriminācijas un,

140pamatojoties uz vienošanos starp attiecīgajām sabiedrībām,

141izmantot papildpakalpojumus starp Ukrainas ostām vai starp

142Eiropas Savienības atsevišķu dalībvalstu ostām, ko sniedz jūras

143pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti pirmajā

144minētajā Pusē.

14511. Šis nolīgums neietekmē to jūrniecības nolīgumu

146piemērošanu, ko Ukraina noslēgusi ar Eiropas Savienības

147dalībvalstīm par jautājumiem, kas neietilpst šā nolīguma darbības

148jomā. Ja šis nolīgums atsevišķos jautājumos ir mazāk labvēlīgs

149nekā esoši nolīgumi starp atsevišķām Eiropas Savienības

150dalībvalstīm un Ukrainu, noteicošie ir labvēlīgākie noteikumi,

151neskarot ES puses saistības un ņemot vērā Līgumu par Eiropas

152Savienības darbību. Šā nolīguma noteikumi aizstāj tos divpusējos

153nolīgumus, kas noslēgti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un

154Ukrainu, ja šie noteikumi ir pretrunā ar pirmajiem minētajiem vai

155identiski ar tiem, izņemot situāciju, kas minēta iepriekšējā

156teikumā. Turpina piemērot esošu divpusēju nolīgumu noteikumus, uz

157kuriem neattiecas šis nolīgums.

1Ceļu, dzelzceļa un iekšējo

2ūdensceļu pārvadājumi

31. Lai nodrošinātu tādu pārvadājumu starp Pušu teritorijām

4koordinētu attīstību un pakāpenisku liberalizāciju, kas pielāgoti

5to tirdzniecības vajadzībām, nosacījumus par abpusēju tirgus

6piekļuvi ceļa, dzelzceļa un iekšējo ūdensceļu transporta jomā

7iekļauj nākotnē iespējamos īpašos ceļa, dzelzceļa un iekšējo

8ūdensceļu transporta nolīgumos.

92. Līdz šā panta 1. punktā minēto nolīgumu noslēgšanai Puses

10neparedz nosacījumus, kas padarītu abpusēju tirgus piekļuvi Pušu

11starpā ierobežotāku salīdzinājumā ar stāvokli dienā pirms šā

12nolīguma stāšanās spēkā.

133. Turpina piemērot esošu divpusēju nolīgumu noteikumus, uz

14kuriem neattiecas nākotnē iespējamie nolīgumi, kas minēti šā

15panta 1. punktā.

1Gaisa pārvadājumi

21. Lai nodrošinātu tādu pārvadājumu starp Pušu teritorijām

3koordinētu attīstību un pakāpenisku liberalizāciju, kas pielāgoti

4to savstarpējām tirdzniecības vajadzībām, nosacījumus par

5abpusēju tirgus piekļuvi gaisa pārvadājumu jomā jānosaka saskaņā

6ar ES un Ukrainas Kopējās aviācijas telpas nolīgumu (turpmāk -

7CAA).

82. Līdz CAA noslēgšanai, Puses neveic nekādus pasākumus

9vai darbības, kas uzliek lielākus ierobežojumus vai veido

10diskrimināciju salīdzinājumā ar stāvokli pirms šā nolīguma

11stāšanās spēkā.

1Regulējuma tuvināšana

2Ukraina pielāgo savus tiesību aktus, tostarp administratīvos,

3tehniskos un citus noteikumus, ES puses tiesību aktiem, kas ir

4spēkā starptautisko jūras pārvadājumu jomā, ciktāl tas ļauj

5panākt liberalizāciju un savstarpēju piekļuvi Pušu tirgiem, un

6pasažieru un preču kustību. Tuvināšanas process sāksies šā līguma

7parakstīšanas dienā un to pakāpeniski paplašinās attiecībā uz

8visiem ES acquis elementiem, kas minēti šā nolīguma XVII

9pielikumā.

106. IEDAĻA

11ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA

1Mērķis un principi

21. Puses, atzīstot, ka elektroniskā komercija paplašina

3tirdzniecības iespējas daudzās nozarēs, vienojas veicināt

4savstarpējo elektronisko komerciju, jo īpaši sadarbojoties

5jautājumos, kas elektroniskajā komercijā rodas saistībā ar šīs

1Elektroniskās komercijas

2regulējums

31. Puses veido dialogu par elektroniskās komercijas radītajiem

4regulējuma jautājumiem; tostarp tiek risināti šādi jautājumi:

5a) sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu sertifikātu

6atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu

7atvieglināšana;

8b) starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība saistībā ar

9informācijas pārsūtīšanu vai glabāšanu;

10c) izturēšanās pret nepieprasītiem elektroniskās komercijas

11paziņojumiem;

12d) patērētāju aizsardzība elektroniskās komercijas vidē;

13e) citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās komercijas

14attīstību.

152. Šāda sadarbība var būt informācijas apmaiņa par

16attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem šajos jautājumos, kā arī par

17šādu tiesību aktu īstenošanu.

187. IEDAĻA

19IZŅĒMUMI

1Vispārīgi izņēmumi

21 Neskarot šā nolīguma 472. pantā paredzētos vispārīgos

3izņēmumus, šīs nodaļas un šā nolīguma XVI pielikuma A, B, C, D, E

4un F daļas un XVII pielikuma noteikumiem piemēro šajā pantā

5paredzētos izņēmumus.

62. Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie

7izraisa savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju

8starp valstīm, kurās pastāv vienādi apstākļi, vai uzņēmējdarbības

9vai pārrobežu pakalpojumu sniegšanas slēptu ierobežojumu, nekas

10šajā nodaļā netiek interpretēts tā, ka tas liegtu kādai Pusei

11noteikt vai piemērot pasākumus, kas:

12a) nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles

13aizsardzībai, vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

14b) nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai

15veselības aizsardzībai;

16c) attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus

17pasākumus piemēro saistībā ar vietējo ieguldītāju vai vietējās

18pakalpojumu sniegšanas un patēriņa ierobežojumiem;

19d) nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas

20vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai;

21e) nepieciešami, lai nodrošinātu to tiesību aktu vai noteikumu

22ievērošanu, kas ir saderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, tostarp

23noteikumiem, kuri attiecas uz

24i) krāpnieciskas vai maldinošas prakses vai līgumsaistību

25neizpildes seku novēršanu,

26ii) personu privātuma aizsargāšanu saistībā ar personas datu

27apstrādi un izplatīšanu un personas reģistru un rēķinu

28konfidencialitātes aizsargāšanu,

29iii) drošību;

30f) nav saderīgi ar šā nolīguma 88. panta 1. punktu un 94.

31pantu, ar noteikumu, ka režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt

32tiešo nodokļu efektīvu un līdztiesīgu uzlikšanu vai iekasēšanu

33attiecībā uz otras Puses saimnieciskajām darbībām, ieguldītājiem

34vai pakalpojumu sniedzējiem34.

353. Šīs nodaļas un šā nolīguma XVI pielikuma A, B, C, D, E un F

36daļas un XVII pielikuma noteikumus nepiemēro Pušu attiecīgajām

37sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām darbībām katras Puses

38teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir saistītas ar valsts

39varas īstenošanu.

1Nodokļu pasākumi

2VLR, ko piešķir saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, nepiemēro

3nodokļu režīmam, ko Puses ir paredzējušas vai nākotnē paredzēs,

4pamatojoties uz nolīgumiem starp Pusēm par nodokļu dubultas

5uzlikšanas novēršanu.

1Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

21. Nekas šajā nolīgumā:

3a) neliek Pusēm sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka

4informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības

5interesēm; vai

6b) neattur Puses no rīcības, ko tās uzskata par nepieciešamu

7savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

8i) saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma

9ražošanu un tirdzniecību,

10ii) attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši

11veic militāras iestādes nodrošinājuma vajadzībām,

12iii) attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai

13materiāliem, no kuriem iegūti iepriekš minētie materiāli, vai

14iv) kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās

15attiecībās; vai

16c) neattur nevienu no Pusēm veikt pasākumus, lai pildītu

17pienākumus, ko tās uzņēmušās starptautiskā miera un drošības

18uzturēšanai.

1Kārtējie maksājumi

2Puses apņemas neierobežot un tās atļauj maksājumus un

3pārskaitījumus starp Pusēm maksājumu bilances norēķinu kontā

4brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar Starptautiskā Valūtas

5fonda statūtu VIII pantu .

1Kapitāla aprite

21. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un

3finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu

4kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem35,

5kas izdarīti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem,

6ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas 6.

1Aizsardzības pasākumi

2Neskarot citus šā nolīguma noteikumus, ja ārkārtas apstākļos

3maksājumi vai kapitāla aprite starp Pusēm rada vai draud radīt

4nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās

5politikas36 darbībai vienā vai vairākās Eiropas

6Savienības dalībvalstīs vai Ukrainā, attiecīgās Puses var veikt

7aizsardzības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp ES pusi

8un Ukrainu uz laikposmu ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi

9pasākumi ir noteikti vajadzīgi. Puse, kas pieņem aizsardzības

10pasākumus, nekavējoties informē otru Pusi par šāda pasākuma

11pieņemšanu un pēc iespējas drīz iesniedz tā atcelšanas

12grafiku.

1Atvieglošanas un turpmākas

2liberalizācijas noteikumi

31. Puses apspriežas ar nolūku sekmēt savstarpējo kapitāla

4apriti, lai veicinātu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

52. Pirmos četrus gadus kopš dienas, kad stājies spēkā šis

6nolīgums, Puses veic pasākumus, lai radītu vajadzīgos nosacījumus

7pakāpeniskai ES puses noteikumu piemērošanai brīvas kapitāla

8aprites jomā.

93. Līdz piektā gada beigām, kopš stājies spēkā šis nolīgums,

10Tirdzniecības komiteja pārskata pieņemtos pasākumus un nosaka

11turpmākas liberalizācijas kārtību.

1Mērķi

2Puses atzīst pārredzamu, nediskriminējošu, konkurētspējīgu un

3atklātu piedāvājumu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas

4ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev mērķi efektīvi, abpusēji un

5pakāpeniski atvērt attiecīgos iepirkuma tirgus.

6Šī nodaļa paredz abpusēju piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem,

7pamatojoties uz valsts režīma principu valsts, reģionālā un

8vietējā līmenī publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām

9tradicionālajā nozarē, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tā

10nosaka pakāpenisku Ukrainas publiskā iepirkuma tiesību aktu

11tuvināšanu ES publiskā iepirkuma acquis, ko papildina

12institucionāla reforma un efektīvas publiska iepirkuma sistēmas

13izveide, kas balstīta uz ES puses publiskā iepirkuma principiem

14un jēdzieniem un definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un

15Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā

16koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un

17pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas

18procedūru (turpmāk - Direktīvā 2004/18/EK), un Eiropas Parlamenta

19un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko

20koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas

21darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta

22pakalpojumu nozarēs (turpmāk - Direktīva 2004/17/EK).

1Darbības joma

21. Šo nodaļu piemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu

3publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī būvdarbu, piegādes un

4pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē un būvdarbu

5un pakalpojumu koncesijām.

62. Šo nodaļu piemēro visām līgumslēdzējām iestādēm un visiem

7līgumslēdzējiem, kas atbilst ES publiskā iepirkuma acquis

8definīcijām (turpmāk abi kopā - līgumslēdzēji). Tā aptver arī

9publisko tiesību subjektus un valsts uzņēmumus sabiedrisko

10pakalpojumu jomā, kā piemēram, valstij piederošus uzņēmumus, kas

11veic attiecīgo darbību, un privātus uzņēmumus, kas darbojas uz

12īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata sabiedrisko pakalpojumu

13jomā.

143. Šo nodaļu piemēro līgumiem, kas pārsniedz vērtības

15slieksni, kas noteikts XXI pielikuma P daļā.

16Publiskā iepirkuma līguma aptuveno vērtību aprēķina,

17pamatojoties uz kopējo maksājamo summu bez PVN. Piemērojot

18sliekšņus, Ukraina aprēķinās un konvertēs šīs vērtības savā

19valsts valūtā, izmantojot savas Valsts bankas noteikto maiņas

20kursu.

21Šos vērtību sliekšņus, sākot ar pirmo pārskaitļa gadu pēc šā

22nolīguma stāšanās spēkā, regulāri ik pēc diviem gadiem pārskata,

23pamatojoties uz EUR vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās

24aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laika posmā,

25kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir

26spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatīto sliekšņu vērtību vajadzības

27gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam tūkstotim EUR. Sliekšņu

28pārskatīšanu pieņem Tirdzniecības komiteja saskaņā ar procedūru,

29kas definēta šā nolīguma VII sadaļā (Institucionāli, vispārīgi un

30nobeiguma noteikumi).

1Institucionālais konteksts

21. Puses izveido vai saglabā atbilstošu institucionālo

3regulējumu un mehānismus, kas nepieciešami publiskā iepirkuma

4sistēmas pareizai darbībai un attiecīgo principu īstenošanai.

52. Institucionālās reformas gaitā Ukraina jo īpaši norīko:

6a) centrālo izpildiestādi, kura atbildīga par ekonomikas

7politiku un kuras uzdevums ir garantēt saskaņotu politisko pieeju

8visās jomās, kas saistītas ar publisko iepirkumu. Šāda iestāde

9atvieglo un koordinē šīs nodaļas īstenošanu un vada tiesību aktu

10tuvināšanas procesu;

11b) objektīvu un neatkarīgu iestādi, kuras uzdevums ir

12pārskatīt lēmumus, ko pieņem līgumslēdzējas iestādes vai

13līgumslēdzēji, piešķirot tiesības slēgt līgumu. Šajā saistībā

14"neatkarīgs" nozīmē, ka attiecīgā struktūra ir publiska

15iestāde, kas ir nošķirta no visiem līgumslēdzējiem un visiem

16saimnieciskās darbības veicējiem. Šīs struktūras pieņemtu lēmumu

17var pārsūdzēt tiesā.

183. Puses nodrošina, ka lēmumus, ko pieņem iestādes, kas

19atbildīgas par sūdzību izskatīšanu, efektīvi izpilda.

1Iepirkumu pamatstandarti

21. Ne vēlāk kā sešus mēnešus no šā nolīguma stāšanās spēkā

3Puses panāk pamatstandartu kopuma ievērošanu visiem iepirkumiem

4kā noteikts šā panta 2. līdz 15. punktā. Šie pamatstandarti tieši

5izriet no publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem, kā to

6regulē ES publiskā iepirkuma acquis, ietverot

7diskriminācijas aizlieguma, vienlīdzīgas attieksmes,

8pārskatāmības un samērīguma principus.

9Publikācija

102. Puses nodrošina, ka visus plānotos iepirkumus publicē

11atbilstošā plašsaziņas līdzeklī tādā veidā, kas ir pietiekams,

12lai:

13a) tirgus būtu atvērts konkurencei un

14b) ļautu visiem ieinteresētajiem saimnieciskās darbības

15veicējiem pienācīgi piekļūt informācijai par plānoto iepirkumu

16pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un izteikt savu

17interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.

183. Publikācija atbilst saimnieciskās darbības veicēju

19ekonomiskai interesei par līgumu.

204. Publikācijā ietver vismaz galvenās piešķiramā līguma

21sastāvdaļas, kvalitatīvās atlases kritērijus, piešķiršanas

22metodi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un citu

23papildinformāciju, kas saimnieciskās darbības veicējam ir

24pamatoti nepieciešama, lai izlemtu, vai izteikt interesi iegūt

25līguma slēgšanas tiesības.

26Līguma slēgšanas tiesību

27piešķiršana

285. Visas līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārskatāmas un

29objektīvas piešķiršanas procedūras gaitā, kas nepieļauj

30koruptīvas darbības. Objektivitāti jo īpaši nodrošina

31nediskriminējošs līguma priekšmeta apraksts, vienlīdzīga

32pieejamība visiem saimnieciskās darbības veicējiem, atbilstoši

33termiņi un pārredzama un objektīva pieeja.

346. Aprakstot nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma

35būtību, līgumslēdzēji izmanto darbības un funkciju vispārīgu

36aprakstu un starptautiskus, Eiropas vai valsts standartus.

377. Nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtības

38aprakstā nav jāatsaucas uz konkrētu ražojumu vai avotu, vai īpašu

39procesu, vai preču zīmēm, patentiem, veidiem vai noteiktu

40izcelsmi, vai ražošanu, izņemot, ja šādu atsauci attaisno līguma

41priekšmets un to pavada vārdi "vai līdzvērtīgs".

42Priekšroku dod darbības vai funkcijas vispārīga apraksta

43izmantošanai.

448. Līgumslēdzēji nepiemēro nosacījumus, kas izvēršas par tiešu

45vai netiešu otras Puses saimnieciskās darbības veicēju

46diskrimināciju, piemēram, prasību, ka saimnieciskās darbības

47veicēja, kas ieinteresēts iegūt līguma slēgšanas tiesības,

48uzņēmumam jāatrodas tajā pašā valstī, reģionā vai teritorijā, kur

49atrodas līgumslēdzējs.

50Neskarot iepriekš minēto, gadījumos, kad līguma īpašie

51apstākļi to attaisno, uzvarējušajam pieteikuma iesniedzējam var

52prasīt izpildes vietā izveidot zināma veida komercdarbības

53infrastruktūru.

549. Termiņš, kurā izsaka interesi un iesniedz piedāvājumus, ir

55pietiekami garš, lai ļautu otras Puses saimnieciskās darbības

56veicējiem nopietni izvērtēt konkursu un sagatavot

57piedāvājumu.

5810. Visiem dalībniekiem ir jāspēj iepriekš iepazīties ar

59piemērojamiem noteikumiem, atlases kritērijiem un piešķiršanas

60kritērijiem. Šos noteikumus vienlīdzīgi piemēro visiem

61dalībniekiem.

6211. Līgumslēdzēji var uzaicināt ierobežotu skaitu pieteicēju

63iesniegt piedāvājumu ar nosacījumu, ka:

64a) to dara pārredzamā veidā un bez diskriminācijas un

65b) atlase pamatojas tikai uz objektīviem faktoriem, piemēram,

66pieteicēju pieredzi attiecīgajā nozarē, uzņēmuma izmēriem un

67infrastruktūru vai citām tehniskām un profesionālām spējām.

68Uzaicinot ierobežotu pieteicēju skaitu iesniegt piedāvājumu,

69jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt adekvātu konkurenci.

7012. Līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūras tikai

71izņēmuma kārtā, īpaši definētos gadījumos, kad šādas procedūras

72izmantošana patiešām nekropļo konkurenci.

7313. Līgumslēdzēji var izmantot kvalifikācijas sistēmas ar

74nosacījumu, ka kvalificēto operatoru sarakstu sastāda pietiekami

75plaši izsludinātas, pārredzamas un atvērtas procedūras gaitā.

76Turklāt tiesības slēgt līgumus, kuriem piemēro šādas sistēmas,

77piešķir bez diskriminācijas.

7814. Puses nodrošina, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķir

79pārredzamā veidā pieteicējam, kas ir iesniedzis ekonomiski

80visizdevīgāko piedāvājumu vai piedāvājumu ar zemāko cenu,

81pamatojtoies uz konkursa kritērijiem un procedūras noteikumiem,

82kas izstrādāti un paziņoti iepriekš. Galīgos lēmumus bez

83nepamatotas kavēšanās paziņo visiem pieteicējiem. Pēc pieteikuma

84iesniedzēja, kas nav uzvarējis, pieprasījuma ir pietiekami sīki

85jāpaskaidro attiecīgie iemesli, lai lēmumu varētu pārsūdzēt.

86Tiesas aizsardzība

8715. Puses nodrošina, ka personām, kas ir ieinteresētas vai

88bija ieinteresētas iegūt tiesības slēgt konkrētu līgumu un kas ir

89cietušas, vai kuras iespējams cietīs no varbūtēja pārkāpuma, ir

90tiesības uz efektīvu, objektīvu tiesas aizsardzību pret jebkuru

91līgumslēdzēja lēmumu saistībā ar līguma slēgšanas tiesību

92piešķiršanu. Lēmumus, ko pieņem šādas pārskatīšanas procedūras

93gaitā vai rezultātā, publisko tādā veidā, kas ir pietiekams, lai

94informētu visus ieinteresētos saimnieciskās darbības

95veicējus.

1Tiesību aktu tuvināšanas

2plānošana

31. Pirms uzsākt tiesību aktu tuvināšanu, Ukraina iesniedz

4Tirdzniecības komitejai vispusīgu šīs nodaļas īstenošanas plānu

5ar grafikiem un atskaites punktiem, kas ietvertu visas reformas

6tiesību aktu tuvināšanai un institucionālās kapacitātes

7veidošanai. Šajā plānā ievēro posmus un grafikus, kas noteikti šā

8nolīguma XXI pielikuma A daļā.

92. Plānā ietver visus reformu aspektus un vispārīgu tiesisko

10regulējumu publiskā iepirkuma īstenošanai, jo īpaši: tiesību aktu

11tuvināšanu publiskiem līgumiem, līgumiem sabiedrisko pakalpojumu

12nozarē, būvdarbu koncesijām un pārskatīšanas procedūrām, un

13administratīvo spēju stiprināšanu visos līmeņos, ietverot

14pārsūdzības iestādes un izpildes mehānismus.

153. Pēc Tirdzniecības komitejas labvēlīga atzinuma šo plānu

16uzskata par atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai. Eiropas

17Savienība pieliks vislielākās pūles, lai palīdzētu Ukrainai šā

18plāna īstenošanā.

1Tiesību aktu tuvināšana

21. Ukraina nodrošina, ka tās esošie un turpmāk pieņemtie

3tiesību akti publiskā iepirkuma jomā tiek pakāpeniski pielāgoti

4ES publiskā iepirkuma acquis.

52. Tiesību aktu tuvināšanu veic secīgos posmos, kā noteikts šā

6nolīguma XXI pielikuma A, B līdz E daļā, G, H, un J daļā. Šā

7nolīguma XXI pielikuma F un I daļā noteikti elementi, kas nav

8obligāti jātransponē, savukārt šā nolīguma XXI pielikuma K līdz N

9daļā noteikti tie ES acquis elementi, kas neietilpst

10tiesību aktu tuvināšanas jomā. Šajā procesā pienācīgi ņem vērā

11attiecīgo Eiropas Tiesas praksi un īstenošanas pasākumus, ko

12pieņēmusi Eiropas Komisija, un nepieciešamības gadījumā arī ES

13acquis grozījumus, kas pa to laiku pieņemti. Katra posma

14īstenošanu novērtē Tirdzniecības komiteja, un pēc Tirdzniecības

15komitejas pozitīva novērtējuma to sasaista ar tirgus piekļuves

16savstarpējo piešķiršanu, kā tas noteikts šā nolīguma XXI

17pielikuma A daļā. Eiropas Komisija bez nepamatotas kavēšanās

18paziņo Ukrainai par visām izmaiņām ES acquis. Tā sniegs

19atbilstošus padomus un tehnisko palīdzību, lai īstenotu šādas

20izmaiņas.

213. Puses piekrīt, ka Tirdzniecības komiteja sāk nākamā posma

22izvērtēšanu tikai tad, kad iepriekšējā posma īstenošanas pasākumi

23ir pabeigti un apstiprināti saskaņā ar šā panta 2. punktā

24paredzēto kārtību.

254. Puses nodrošina, ka arī tie publiskā iepirkuma aspekti un

26jomas, kas neietilpst šajā pantā, ir saskaņā ar pārredzamības,

27diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem,

28kā tas noteikts šā nolīguma 151. pantā.

1Tirgus pieejamība

21. Puses vienojas, ka efektīva un savstarpēja savu attiecīgo

3tirgu atvēršana notiek pakāpeniski un vienlaicīgi. Tiesību aktu

4tuvināšanās procesā savstarpēji piešķirtā piekļuve tirgum ir

5saistīta ar sasniegumiem šā procesa gaitā, kā noteikts šā

6nolīguma XXI pielikuma A daļā.

72. Lēmumu sākt jaunu tirgus atvēršanas fāzi pieņem,

8pamatojoties uz pieņemto tiesību aktu kvalitātes un praktiskās

9īstenošanas novērtējumu. Šādu novērtējumu regulāri veic

10Tirdzniecības komiteja.

113. Tādā apmērā, kā Puse saskaņā ar šā nolīguma XXI pielikuma A

12daļu ir atvērusi savu iepirkuma tirgu otrai Pusei, ES puse

13piešķir Ukrainas uzņēmējsabiedrībām piekļuvi līgumu slēgšanas

14tiesību piešķiršanas procedūrām - neatkarīgi no tā, vai tām ir

15uzņēmums ES pusē - saskaņā ar ES publiskā iepirkuma noteikumiem,

16piemērojot režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs, kā ES puses

17sabiedrībām piemērotais. Ukraina piešķir ES puses sabiedrībām -

18neatkarīgi no tā, vai tām ir uzņēmums Ukrainā - piekļuvi līgumu

19slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar valsts

20iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav mazāk

21labvēlīgs, kā Ukrainas uzņēmējsabiedrībām piemērotais.

224. Pēc tiesību aktu tuvināšanas procesa pēdējā posma

23īstenošanas Puses izpētīs iespēju savstarpēji piešķirt piekļuvi

24tirgum arī attiecībā uz iepirkumiem, kas nepārsniedz šā nolīguma

25149. panta 3. punktā noteiktos vērtību sliekšņus.

265. Somija saglabā savu nostāju attiecībā uz Ālandu salām.

1Informēšana

21. Puses nodrošina, ka līgumslēdzēji un saimnieciskās darbības

3veicēji ir labi informēti par publiskā iepirkuma procedūrām,

4tostarp ar visu attiecīgo tiesību aktu un administratīvo

5noteikumu publikāciju palīdzību.

62. Puses nodrošina efektīvu informācijas izplatīšanu par

7iespējām piedalīties konkursos.

1Sadarbība

21. Puses uzlabo sadarbību, apmainoties ar pieredzi un

3informāciju par paraugpraksi un tiesisko regulējumu.

42. ES puse veicina šīs nodaļas īstenošanu, tostarp attiecīgā

5gadījumā sniedzot tehnisko palīdzību. Saskaņā ar noteikumiem par

6finanšu sadarbību šā nolīguma IV sadaļā (Finanšu sadarbība un

7noteikumi par korupcijas apkarošanu) konkrētus lēmumus par

8finansiālu palīdzību pieņem attiecīgo ES finansēšanas mehānismu

9un instrumentu ietvaros.

103. Indikatīvs sadarbības jautājumu saraksts ir ietverts šā

11nolīguma XXI pielikuma O daļā.

1Mērķi

2Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

3a) atvieglināt inovatīvu un radošās darbības izstrādājumu

4ražošanu un tirdzniecību Pusēs; un

5b) panākt atbilstīgu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību

6aizsardzības un izpildes līmeni.

1Pienākumu būtība un darbības

2joma

31. Puses nodrošina, ka tiek atbilstīgi un efektīvi īstenoti

4starptautiskie līgumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kuros

5tās ir Puses, tostarp Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesībām,

6kas saistītas ar tirdzniecību, kurš iekļauts PTO dibināšanas

7līguma 1C pielikumā (turpmāk - TRIPS nolīgums). Šīs

1Tehnoloģijas nodošana

21. Puses vienojas apmainīties ar viedokļiem un informāciju par

3vietējo un starptautisko praksi un politiku saistībā ar

4tehnoloģiju nodošanu. Tas jo īpaši ietver pasākumus, kas veicina

5brīvprātīgas informācijas plūsmas, uzņēmumu partnerības un

6licencēšanu un apakšlīgumu slēgšanu. Īpašu vērību pievērš

7nosacījumiem, kas nepieciešami, lai radītu adekvātu vidi, kas

8ļauj nodot tehnoloģiju uzņēmējās valstīs, ieskaitot tādus

9jautājumus kā tiesiskais regulējums un cilvēkkapitāla

10attīstība.

112. Puses nodrošina, ka tiek aizsargātas intelektuālā īpašuma

12tiesību subjektu likumīgās intereses.

1Tiesību izsmelšana

2Puses var brīvi noteikt savu kārtību attiecībā uz intelektuālā

3īpašuma tiesību izsmelšanu, ievērojot TRIPS nolīguma

4noteikumus.

52. IEDAĻA

6INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU

7STANDARTI

81. APAKŠIEDAĻA

9AUTORTIESĪBAS UN BLAKUSTIESĪBAS

1Piešķirtā aizsardzība

2Puses apņemas ievērot:

3a) Starptautiskās konvencijas par izpildītāju, fonogrammu

4producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (1961. gads)

5(turpmāk - Romas konvencija) 1. līdz 22. pantu;

6b) Bernes Konvencijas par literāro un mākslas darbu

7aizsardzību (1886. gads, pēdējie grozījumi 1979. gadā) (turpmāk -

8Bernes konvencija) 1. līdz 18. pantu;

9c) Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (turpmāk -

10WIPO) līguma par autortiesībām (1996. gads) (turpmāk

11"WCT") 1. līdz 14. pantu; un

12d) WIPO līguma par izpildījumu un fonogrammām (1996.

13gads) 1. līdz 23. pantu.

1Autortiesību termiņš

21. Literāru darbu vai mākslas darbu autortiesības saskaņā ar

3Bernes konvencijas 2. pantu ir spēkā autora mūžu un 70 gadus pēc

4viņa nāves, neatkarīgi no tā, kad darbs ir likumīgi darīts

5pieejams sabiedrībai.

62. Gadījumā, ja darbam ir vairāki līdzautori, 1. punktā minēto

7termiņu aprēķina no pēdējā dzīvā autora nāves.

83. Gadījumā, ja darbs ir anonīms vai laists klajā ar

9pseidonīmu, aizsardzības termiņš ir spēkā septiņdesmit gadus pēc

10tam, kad darbs likumīgi darīts pieejams sabiedrībai. Tomēr, ja

11autora pieņemtais pseidonīms neļauj šaubīties par viņa

12identitāti, vai arī, ja autors pirmajā teikumā minētajā laikā

13atklāj savu identitāti, piemēro aizsardzības termiņu, kas

14noteikts 1. punktā.

154. Ja darbu publicē sējumos, daļās, laidienos, burtnīcās vai

16turpinājumos, un aizsardzības termiņš sākas no brīža, kad darbs

17likumīgi darīts pieejams sabiedrībai, aizsardzības termiņš ir

18spēkā katrai šādai vienībai atsevišķi.

195. Gadījumā, ja darbu aizsardzības termiņš nav aprēķināts no

20autora vai autoru nāves, un ja šie darbi nav likumīgi darīti

21pieejami sabiedrībai septiņdesmit gados no to radīšanas, to

22aizsardzība izbeidzas.

1Kinematogrāfijas un audiovizuālo

2darbu aizsardzības termiņš

31. Kinematogrāfisku vai audiovizuālu darbu galveno režisoru

4uzskata par tā autoru vai vienu no tā autoriem. Puses var brīvi

5noteikt citus līdzautorus.

62. Kinematogrāfisku vai audiovizuālu darbu aizsardzības

7termiņš beidzas ne mazāk kā 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā

8persona turpmāk norādīto personu grupā, neatkarīgi no tā, vai šī

9persona atzīta par līdzautoru vai ne. Minētajā grupā ietilpst

10vismaz galvenais režisors, scenārija autors, dialogu autors un

11tās mūzikas komponists, kura īpaši sacerēta izmantošanai

12kinematogrāfiskajā vai audiovizuālajā darbā.

1Blakustiesību termiņš

21. Izpildītāju tiesības beidzas ne mazāk kā 50 gadus pēc

3attiecīgā uzveduma dienas. Tomēr, ja uzveduma fiksācija šajā

4laikā ir likumīgi laista klajā vai likumīgi publiski izpildīta,

5tiesības beidzas ne mazāk kā 50 gadus pēc dienas, kad tā

6pirmoreiz publicēta vai pirmoreiz publiski izpildīta, atkarībā no

7tā, kas noticis vispirms.

82. Fonogrammu producentu tiesības izbeidzas ne mazāk kā 50

9gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Taču, ja fonogramma šajā

10laikposmā ir likumīgi publicēta, minētās tiesības izbeidzas ne

11mazāk kā 50 gadus pēc pirmās likumīgās publikācijas. Ja pirmajā

12teikumā minētajā laikposmā likumīga publicēšana nav notikusi un

13ja šajā laikā ir notikusi fonogrammas likumīga publiskošana,

14minētās tiesības izbeidzas 50 gadus pēc pirmās likumīgās

15publiskošanas.

163. Filmu pirmo fiksāciju producentu tiesības beidzas ne mazāk

17kā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Tomēr, ja filma ir

18šajā laikā likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesības

19beidzas ne mazāk kā 50 gadus pēc dienas, kad notikusi pirmā šāda

20publicēšana vai pirmā šāda publiskošana, atkarībā no tā, kas

21noticis vispirms. Termins "filma" nozīmē

22kinematogrāfisku vai audiovizuālu darbu, vai kustīgus attēlus ar

23skaņu pavadījumu vai bez tā.

244. Raidorganizāciju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc

25raidījuma pirmās pārraides neatkarīgi no tā, vai šis raidījums ir

26pārraidīts pa vadiem vai pa gaisu, tostarp pa kabeļiem vai

27satelītu.

1Iepriekš nepublicētu darbu

2aizsardzība

3Visas personas, kas pēc autortiesību aizsardzības izbeigšanās

4pirmoreiz likumīgi publicē vai likumīgi publisko iepriekš

5nepublicētu darbu, gūst labumu no aizsardzības, kas pielīdzināta

6autoru mantiskajām tiesībām. Šādu tiesību aizsardzības termiņš ir

725 gadi no dienas, kad darbs pirmoreiz likumīgi publicēts vai

8likumīgi publiskots.

1Kritiskas un zinātniskas

2publikācijas

3Puses var arī aizsargāt sabiedrībai brīvi pieejamu darbu

4kritiskas un zinātniskas publikācijas. Ilgākais iespējamais šādu

5tiesību aizsardzības termiņš ir 30 gadi no dienas, kad

6publikācija pirmoreiz likumīgi publicēta.

1Fotogrāfiju aizsardzība

2Fotogrāfijas, kas ir oriģinālas tādā ziņā, ka tās ir autora

3paša intelektuāli darbi, aizsargā saskaņā ar šā nolīguma 162.

4pantu. Puses var paredzēt aizsardzību citām fotogrāfijām.

1Sadarbība tiesību kolektīvajā

2pārvaldīšanā

3Puses atzīst nepieciešamību panākt vienošanos starp to

4attiecīgajām autortiesību aģentūrām ar nolūku abpusēji nodrošināt

5vieglāku piekļuvi saturam un tā izplatīšanai starp Pušu

6teritorijām, kā arī nodrošināt savstarpēju honorāru nodošanu par

7Pušu darbu vai citu ar autortiesībām aizsargātu objektu

8izmantošanu. Puses atzīst, ka ir nepieciešams, lai to attiecīgās

9autortiesību aģentūras sasniegtu augstu racionalizācijas un

10pārredzamības līmeni attiecībā uz to attiecīgo uzdevumu

11izpildi.

1Fiksācijas tiesības

21. Šajā pantā fiksācija nozīmē skaņas un attēlu iemiesojumu

3vai to atveidojumus, no kā tos var uztvert, reproducēt vai

4pārraidīt ar ierīces palīdzību.

52. Puses paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai

6aizliegt fiksēt viņu izpildījumus.

73. Puses paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut

8vai aizliegt fiksēt to raidījumus neatkarīgi no tā, vai šos

9raidījumus pārraida pa vadiem vai pa gaisu, ietverot kabeļus vai

10satelītus.

114. Kabeļu izplatītājiem nav 2. punktā paredzēto tiesību, ja

12tie tikai retranslē raidorganizāciju raidījumus pa kabeļiem.

1Apraide un publiskošana

21. Šajā pantā:

3a) "apraide" ir skaņu vai skaņu un attēlu vai to

4atveidojumu raidīšana bezvadu sistēmā publiskai uztveršana, šāda

5raidīšana pa satelītu, šifrētu signālu raidīšana, ja

6raidorganizācija nodrošina sabiedrību ar atšifrēšanas līdzekļiem

7vai arī ja tos piešķir ar raidorganizācijas piekrišanu;

8b) "publiskošana" ir izpildījuma skaņu vai

9fonogrammā fiksētu skaņu vai to atveidojumu publiska pārraidīšana

10jebkādā veidā, izņemot apraidi. Šā panta 3. punktā jēdziens

11"publiskošana" ietver skaņu vai fonogrammā fiksētu

12skaņu atveidojuma publisku pārraidīšanu.

132. Puses paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai

14aizliegt raidīt bezvadu sistēmā un publiskot viņu izpildījumus,

15izņemot gadījumus, kad šis izpildījums ir jau pārraidīts vai

16izdarīts no fiksētas vietas.

173. Puses paredz izpildītājiem un fonogrammu producentiem

18tiesības uz vienreizēju taisnīgu atlīdzību, ja komerciāliem

19mērķiem publicētu fonogrammu vai šādas fonogrammas atveidojumu

20izmanto apraidei bezvadu sistēmā vai publiskošanai un nodrošina,

21ka šo atlīdzību sadala starp attiecīgajiem izpildītājiem un skaņu

22ierakstu producentiem. Ja nav noslēgts nolīgums starp

23izpildītājiem un skaņu ierakstu producentiem, Puses var izstrādāt

24noteikumus tam, kā šo atlīdzību sadalīt viņu starpā.

254. Puses paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut

26vai aizliegt retranslēt to raidījumus bez vadiem, kā arī tos

27publiskot, ja šāda publiskošana notiek vietās, kas pieejamas

28publikai par ieejas maksu.

1Izplatīšanas tiesības

21. Puses autoriem paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai

3aizliegt jebkādā veidā publiski izplatīt viņu darbu oriģinālus

4vai kopijas, tos pārdodot vai kā citādi.

52. Puses paredz ekskluzīvas tiesības publiskot, pārdodot vai

6citā veidā, šā punkta a) līdz d) apakšpunktā norādītos objektus,

7tostarp to kopijas:

8a) izpildītājiem - attiecībā uz viņu sniegto izpildījumu

9fiksāciju;

10b) fonogrammu producentiem - attiecībā uz viņu producētajām

11fonogrammām;

12c) filmu pirmo fiksāciju producentiem - attiecībā uz viņu

13uzņemto filmu oriģināliem un kopijām;

14d) raidorganizācijām - attiecībā uz to izgatavotām raidījumu

15fiksācijām, kā noteikts šā nolīguma 169. panta 3. punktā.

1Ierobežojumi

21. Puses var paredzēt šā nolīguma 169., 170. un 171. pantā

3minēto tiesību ierobežojumus attiecībā uz:

4a) personisku lietošanu;

5b) īsu fragmentu izmantošanu sakarā ar jaunāko ziņu

6reportāžām;

7c) īslaicīgu fiksāciju, ko raidorganizācijas veic ar saviem

8līdzekļiem un savu raidījumu vajadzībām;

9d) izmantošanu tikai mācību vai zinātnisku pētījumu

10nolūkiem.

112. Neskarot 1. punktu, Puses var paredzēt tādus pašus

12ierobežojumus attiecībā uz izpildītāju, fonogrammu producentu,

13raidorganizāciju un filmu pirmo fiksāciju producentu aizsardzību,

14ko tās paredz sakarā ar literāru darbu un mākslas darbu

15autortiesību aizsardzību. Obligātus licences līgumus tomēr var

16paredzēt vienīgi tiktāl, ciktāl tie ir saskaņā ar Romas

17Konvenciju.

183. Ierobežojumus, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā, piemēro

19tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar tiesību objekta

20parasto izmantošanu un kas nepamatoti neskar tiesību subjekta

21likumīgās intereses.

1Reproducēšanas tiesības

2Puses paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt tiešu

3vai netiešu, pagaidu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem

4līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji:

5a) autoriem - attiecībā uz viņu darbiem;

6b) izpildītājiem - attiecībā uz viņu sniegto izpildījumu

7fiksēšanu;

8c) skaņu ierakstu producentiem - attiecībā uz viņu

9producētajām fonogrammām;

10d) filmu pirmo fiksāciju producentiem - attiecībā uz viņu

11uzņemto filmu oriģināliem un kopijām;

12e) raidorganizācijām - attiecībā uz to izgatavotām raidījumu

13fiksācijām neatkarīgi no tā, vai šos raidījumus pārraida pa

14vadiem vai pa gaisu, ietverot kabeļus, vai ar satelīta

15palīdzību.

1Tiesības uz darbu izziņošanu un

2tiesības uz cita tiesību objekta publiskošanu

31. Puses autoriem piešķir ekskluzīvas tiesības atļaut vai

4aizliegt savu darbu izziņošanu, izmantojot vadus vai neizmantojot

5tos, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības

6locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā

7laikā.

82. Puses paredz ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt darbu

9publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai

10sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas

11pašu izvēlētā laikā, proti:

12a) izpildītājiem - attiecībā uz viņu sniegto izpildījumu

13fiksāciju;

14b) skaņu ierakstu producentiem - attiecībā uz viņu

15producētajām fonogrammām;

16c) filmu pirmo fiksāciju producentiem - attiecībā uz viņu

17uzņemto filmu oriģināliem un kopijām;

18d) raidorganizācijām - attiecībā uz to izgatavotām raidījumu

19fiksācijām neatkarīgi no tā, vai šos raidījumus pārraida pa

20vadiem vai pa gaisu, ietverot kabeļus, vai ar satelīta

21palīdzību..

223. Abas Puses vienojas, ka 1. un 2. punktā minētās tiesības

23neizbeidzas līdz ar šajā pantā minēto izziņošanu vai

24publiskošanu.

1Izņēmumi un ierobežojumi

21. Puses paredz, ka šā nolīguma 173. pantā minētajai pagaidu

3reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas

4ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un kuras

5vienīgais mērķis ir atļaut:

6a) starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām

7vai

8b) likumīgu izmantošanu

9attiecībā uz darbu vai citu tiesību objektu, un kam nav

10patstāvīgas ekonomiskas nozīmes, 173. pantā paredzētās

11reproducēšanas tiesības nepiemēro.

122. Ja Puses paredz izņēmumu vai ierobežojumu reproducēšanas

13tiesībām, ievērojot 173. pantu, tās drīkst arī paredzēt līdzīgu

14izņēmumu vai ierobežojumu šā nolīguma 171. panta 1. punktā

15minētajām izplatīšanas tiesībām, ciktāl to pamato atļautās

16reproducēšanas mērķis.

173. Puses var paredzēt šā nolīguma 173. un 174. pantā

18paredzētos izņēmumus un ierobežojumus tikai dažos īpašos

19gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta

20parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību subjekta

21likumīgās intereses.

1Tehnoloģisko līdzekļu

2aizsardzība

31. Puses paredz atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret jebkuru

4efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ko attiecīgā persona

5veic, apzinoties savu rīcību, vai, ja tai ir jāapzinās sava

6rīcība.

72. Puses nodrošina atbilstīgu tiesisku aizsardzību pret tādu

8ierīču, ražojumu vai sastāvdaļu izgatavošanu, importu,

9izplatīšanu, pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai

10turēšanu īpašumā komerciālā nolūkā vai tādu pakalpojumu

11sniegšanu,

12a) kuru pārdošanu veicina, kurus reklamē vai pārdod faktisku

13tehnoloģisku līdzekļu apiešanas nolūkā; vai

14b) kuru komerciāli nozīmīgais mērķis vai izmantošana, izņemot

15faktisku tehnoloģisku līdzekļu apiešanu, ir ļoti ierobežoti;

16vai

17c) kas galvenokārt ir projektēti, ražoti, pielāgoti vai

18izpildīti, lai dotu iespēju veikt apiešanu vai atvieglotu

19apiešanu attiecībā uz efektīviem tehnoloģiskiem pasākumiem.

203. Šajā iedaļā jēdziens "tehnoloģiski līdzekļi"

21nozīmē jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponenti, kuru parasti

22izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības ar darbiem

23vai citiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis autortiesību vai

24blakustiesību turētājs, kā noteikts Pušu tiesību aktos.

25Tehnoloģiskus pasākumus uzskata par "efektīviem", ja

26tiesību subjekts kontrolē aizsargātā darba vai citu tiesību

27objektu izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības

28procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai

29cita tiesību objekta pārveidošanu, vai ar kopiju kontroles

30mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi.

314. Ja Puses paredz ierobežojumus šā nolīguma 172. un 175.

32pantā minētajām tiesībām, tās var arī nodrošināt, ka tiesību

33subjekti personai, kurai par labu paredzēts izņēmums vai

34ierobežojums, dara pieejamus līdzekļus, lai tās varētu izmantot

35šo izņēmumu vai ierobežojumu tādā apmērā, kā tas nepieciešams,

36lai varētu gūt labumu no šā izņēmuma vai ierobežojuma, un ja šis

37labuma guvējs var likumīgi piekļūt aizsargātajam darbam vai

38tiesību objektam.

395. Šā nolīguma 175. panta 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro

40darbiem vai citiem tiesību objektiem, kas publiskoti ar

41saskaņotiem līguma nosacījumiem tā, lai sabiedrības locekļi tiem

42var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

1Informācijas par tiesību pārvaldību

2aizsardzība

31. Puses paredz pienācīgu tiesisku aizsardzību pret visām

4personām, kas bez atļaujas apzināti veic kādu no turpmāk

5minētajām darbībām:

6a) elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšanu

7vai mainīšanu;

8b) saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātu tādu darbu vai citu

9tiesību objektu izplatīšanu, importēšanu izplatīšanai, apraidi,

10izziņošanu vai padarīšanu par pieejamu sabiedrībai, kuros bez

11atļaujas ir izdzēsta vai mainīta elektroniskā informācija par

12tiesību pārvaldību,

13ja attiecīgā persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt,

14ka, šādi rīkojoties, tā izraisa, ļauj, atvieglo vai slēpj Puses

15tiesību aktos paredzēto autortiesību vai blakustiesību

16pārkāpšanu.

172. Šajā nolīgumā jēdziens "informācija par tiesību

18pārvaldību" nozīmē visu informāciju, ko sniedz tiesību

19subjekts, kurš identificē darbu vai citus tiesību objektus, kas

20minēti 1. apakšiedaļā, autors vai cits tiesību subjekts, vai arī

21informāciju par darba vai cita tiesību objekta izmantošanas

22nosacījumiem, un visus numurus vai kodus, kas apzīmē šādu

23informāciju.

24Šā panta 1. punktu piemēro tad, ja minētā informācija attiecas

25uz tāda 1 apakšiedaļā minēta darba vai cita tiesību objekta

26kopiju, vai ja minētā informācija parādās saistībā ar tā

27izziņošanu sabiedrībai.

1Nomas tiesību un patapinājuma

2tiesību subjekti un objekts

31. Pusēm būtu jāparedz ekskluzīvas tiesības atļaut vai

4aizliegt nomu vai patapināšanu:

5a) autoriem - attiecībā uz viņu darbu oriģināliem un

6kopijām;

7b) izpildītājiem - attiecībā uz viņu izpildījumu

8fiksācijām;

9c) fonogrammu producentiem - attiecībā uz viņu producētajām

10fonogrammām;

11d) filmu pirmo fiksāciju producentiem - attiecībā uz filmu

12oriģināliem un kopijām.

132. Šie noteikumi neattiecas uz nomas tiesībām un patapinājuma

14tiesībām attiecībā uz celtnēm un lietišķās mākslas

15priekšmetiem.

163. Puses var pieļaut atkāpi no 1. punktā paredzētajām

17ekskluzīvajām tiesībām attiecībā uz publisku patapinājumu, ar

18nosacījumu, ka vismaz autori gūst atlīdzību par šādu

19patapinājumu. Puses brīvi nosaka šo atlīdzību, ņemot vērā ar

20kultūras veicināšanu saistītus mērķus.

214. Ja Puses nepiemēro ekskluzīvas patapinājuma tiesības, kas

22šajā pantā paredzētas attiecībā uz fonogrammām, filmām un

23datorprogrammām, tās ievieš atlīdzību vismaz to autoriem.

245. Puses var atbrīvot dažu kategoriju iestādes no 3. un 4.

25punktā minētās atlīdzības maksājumiem.

1Neatsaucamas tiesības uz taisnīgu

2atlīdzību

31. Ja autors vai izpildītājs savas nomas tiesības, kas

4attiecas uz fonogrammu vai filmas oriģinālu vai kopiju, nodevis

5fonogrammas vai filmas producentam, šis autors vai izpildītājs

6patur tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par nomu.

72. Nav atsaucamas autoru vai izpildītāju tiesības gūt taisnīgu

8atlīdzību par nomu.

93. Tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību var uzticēt administrēt

10mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, kas

11pārstāv autorus vai izpildītājus.

124. Puses var noteikt, vai un ciktāl var pieprasīt, lai

13taisnīgas atlīdzības iegūšanas tiesības administrētu mantisko

14tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kā arī jautājumu

15par to, no kā var prasīt vai ievākt šo atlīdzību.

1Datorprogrammu aizsardzība

21. Puses aizsargā datorprogrammas ar autortiesību palīdzību kā

3literārus darbus Bernes Konvencijas izpratnē. Šā noteikuma

4nolūkos termins "datorprogrammas" attiecas arī uz

5programmu sagatavošanas un noformējuma materiāliem.

62. Saskaņā ar šo nolīgumu datorprogrammas ir aizsargātas visās

7to formās. Saskaņā ar šo nolīgumu autortiesības neaizsargā idejas

8un principus, kas ir pamatā visiem datorprogrammu elementiem,

9ieskaitot idejas un principus, kas ir pamatā saskarnēm.

103. Datorprogrammu aizsargā, ja tā ir oriģināla tādā ziņā, ka

11tā ir autora paša intelekta radīta. Nosakot, vai tā jāaizsargā,

12nelieto nekādus citus kritērijus.

1Datorprogrammu autorība

21. Datorprogrammas autors ir fiziska persona vai fizisku

3personu grupa, kas radījusi programmu, vai, ja Pušu tiesību akti

4to pieļauj, juridiska persona, ko tiesību akti atzīst par šo

5tiesību subjektu.

62. Ekskluzīvas tiesības attiecībā uz datorprogrammām, ko

7kopīgi radījusi fizisku personu grupa, ir kopīgas.

83. Ja Pušu tiesību akti atzīst kolektīvus darbus, persona,

9kuru Pušu tiesību akti atzīst par darba radītāju, ir tās

10autors.

114. Ja datorprogrammu radījis algots darbinieks, pildot savus

12pienākumus vai pēc darba devēja norādījumiem, darba devējs ir

13ekskluzīvi tiesīgs izmantot visas mantiskās tiesības šādi radītā

14programmā, ja vien līgums neparedz citādi.

1Ierobežotas darbības attiecībā uz

2datorprogrammām

3Ievērojot šā nolīguma 183. un 184. panta noteikumus, tiesību

4subjekta ekskluzīvās tiesībās 181. panta izpratnē ietilpst

5tiesības uz šādu rīcību vai tiesības atļaut šādu rīcību:

6a) uz visiem laikiem vai uz laiku pavairot datorprogrammu ar

7visiem līdzekļiem un visās formās, pa daļai vai kopumā. Ciktāl

8datorprogrammas uzlādēšana, demonstrācija, lietošana,

9pārraidīšana vai glabāšana prasa to pavairot, šādu rīcību

10sankcionē tiesību subjekts;

11b) tulkot, piemērot, pārveidot un citādi modificēt

12datorprogrammu un pavairot šādi iegūtos rezultātus, ciktāl tas

13nav pretrunā tās personas tiesībām, kura pārveido programmu;

14c) izplatīt sabiedrībā oriģinālo datorprogrammu vai tās

15eksemplārus jebkādā formā, ieskaitot nomu.

1Ierobežoto darbību izņēmumi

2attiecībā uz datorprogrammām

31. Ja līgumi to īpaši neparedz, darbībām, kas minētas šā

4nolīguma 182. panta a) un b) punktā, nav vajadzīga tiesību

5subjekta atļauja, ja tās jāveic, lai likumīgais ieguvējs lietotu

6datorprogrammu saskaņā ar mērķi, kam tā domāta, ieskaitot kļūdu

7labošanu.

82. Personai, kas tiesīga lietot datorprogrammu, līgums

9nedrīkst liegt izgatavot programmas rezerves kopiju, ja tā

10vajadzīga, lai programmu varētu lietot.

113. Persona, kas tiesīga lietot datorprogrammas eksemplāru, bez

12tiesību subjekta atļaujas drīkst novērot, pētīt vai pārbaudīt

13programmas darbību, lai noteiktu idejas un principus, kas ir visu

14programmas elementu pamatā, ja šāda persona to dara, programmu

15uzlādējot, demonstrējot, lietojot, pārraidot vai glabājot, ko tā

16ir pilnvarota darīt.

1Dekompilācija

21. Tiesību subjekta atļauja nav vajadzīga, ja koda pavairošana

3un tā tulkošana saskaņā ar 182. panta a) un b) punktu ir obligāti

4vajadzīga, lai iegūtu informāciju, ar ko panākt neatkarīgi

5radītas datorprogrammas savstarpēju izmantojamību ar citām

6programmām, ar noteikumu, ka ievēroti šādi nosacījumi:

7a) šādas darbības veic licenciāts vai cita persona, kam ir

8tiesības lietot programmas eksemplāru, vai persona, kas saņēmusi

9atļauju to darīt viņu labā;

10b) informācija, kas vajadzīga, lai panāktu savstarpēju

11izmantojamību, iepriekš nav bijusi brīvi pieejama personām, kas

12minētas šā punkta a) apakšpunktā; un

13c) šīs darbības skar tikai tās oriģinālās programmas daļas,

14kas vajadzīgas, lai panāktu savstarpēju izmantojamību.

152. Šā panta 1. punkta noteikumi liedz informāciju, kas gūta,

16šo pantu piemērojot:

17a) izmantot citiem mērķiem, nevis tikai, lai panāktu

18neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspēju;

19b) sniegt citiem, izņemot gadījumus, ja tas vajadzīgs

20neatkarīgi radītas datorprogrammas sadarbspējai; vai

21c) izmantot, lai izstrādātu, ražotu vai pārdotu

22datorprogrammu, kas ir tai būtiski līdzīga, vai veiktu kādu citu

23darbību, kas pārkāpj autortiesības.

243. Saskaņā ar Bernes Konvencijas noteikumiem šo pantu nedrīkst

25interpretēt tā, ka tā piemērošana nepamatoti ietekmētu tiesību

26subjekta likumīgās intereses vai traucētu datorprogrammas normālu

27lietošanu.

1Datubāzu aizsardzība

21. Šajā nolīgumā "datubāze" nozīmē neatkarīgu darbu,

3datu vai citu materiālu individuāli elektroniski vai citādi

4pieejamu krājumu, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski.

52. Aizsardzība saskaņā ar šo nolīgumu neattiecas uz

6datorprogrammām, kas izmantotas elektroniski pieejamu datubāzu

7veidošanā vai lietošanā.

1Aizsargājamais objekts

21. Saskaņā ar 1. apakšiedaļu datubāzes, kuras to satura

3atlases vai izkārtojuma ziņā ir autora paša intelekta radīts

4darbs, kā tādas ir aizsargājamas ar autortiesībām. Nosakot to

5tiesības uz minēto aizsardzību, neizmanto nekādus citus

6kritērijus.

72. Datubāzu autortiesību aizsardzība, kas paredzēta šajā

8apakšiedaļā, neattiecas uz to saturu un neierobežo nekādas

9tiesības, kas attiecas uz pašu saturu.

1Datubāzu autorība

21. Datubāzes autors ir fiziska persona vai fizisku personu

3grupa, kas radījusi bāzi, vai, ja Pušu tiesību akti to pieļauj,

4juridiska persona, ko šie tiesību akti atzīst par attiecīgo

5tiesību subjektu.

62. Ja Pušu tiesību akti atzīst kolektīvus darbus, mantiskās

7tiesības pieder personai, kas ir autortiesību subjekts.

83. Ekskluzīvās tiesības attiecībā uz datubāzēm, ko kopīgi

9radījusi fizisku personu grupa, ir kopīgas.

1Ierobežotas darbības attiecībā uz

2datubāzēm

3Attiecībā uz tādas datubāzes izpausmi, kas aizsargājama ar

4autortiesībām, datubāzes autoram ir izņēmuma tiesības veikt vai

5dot atļauju veikt:

6a) pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem

7un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

8b) tulkošanu, pielāgošanu, pārkārtošanu vai citādu

9pārveidošanu;

10c) datubāzes vai tās eksemplāru izplatīšanu sabiedrībā jebkādā

11formā;

12d) jebkādu publisku izziņošanu, demonstrēšanu vai

13izrādīšanu;

14e) jebkāda b) apakšpunktā minēto darbību iznākuma

15reproducēšanu, izplatīšanu, izziņošanu, demonstrēšanu vai

16izrādīšanu publikai.

1Ierobežoto darbību izņēmumi

2attiecībā uz datubāzēm

31. Lai datubāzes vai tās eksemplāra likumīgs lietotājs varētu

4veikt kādu no šā nolīguma 188. pantā norādītajām darbībām, kas

5vajadzīgas, lai likumīgs lietotājs varētu piekļūt datubāzes

6saturam un to izmantot, datubāzes autora atļauja nav vajadzīga.

7Ja datubāzes likumīgajam lietotājam ir atļauts izmantot tikai

8daļu no datubāzes, šis noteikums attiecas tikai uz to daļu.

92. Pusēm ir izvēles tiesības noteikt ierobežojumus 188. pantā

10noteiktajām tiesībām šādos gadījumos:

11a) ja datubāze nav elektroniska un to reproducē privātos

12nolūkos;

13b) ja to izmanto vienīgi kā piemēru mācībās vai zinātniskā

14pētniecībā, norādot avotu un tikai tādā apmērā, kas vajadzīgs,

15lai sasniegtu nekomerciālo mērķi;

16c) ja to izmanto sabiedriskās drošības nolūkos vai

17administratīvajam vai tiesas procesam;

18d) ja katrā no Pusēm tradicionāli autortiesībām piemēro citus

19izņēmumus, neskarot a), b) un c) apakšpunktu.

203. Saskaņā ar Bernes Konvenciju šo pantu nedrīkst interpretēt

21tā, ka tā piemērošana nepamatoti ietekmētu tiesību subjekta

22likumīgās intereses vai traucētu datubāzes normālu lietošanu.

1Tālākpārdošanas tiesības

21. Puses par labu mākslas oriģināldarba autoram paredz

3tālākpārdošanas tiesības, kas definētas kā tādas neatsavināmas

4tiesības saņemt autoratlīdzību, no kā nevar atteikties arī

5iepriekš, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta no jebkādas

6darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors šo darbu pirmo

7reizi nodevis tālāk.

82. Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visām

9tālākpārdošanas darbībām, kurās kā pārdevējus, pircējus vai

10starpniekus iesaista profesionālus mākslas tirgus speciālistus,

11kuras veic izsoļu nami, mākslas galerijas un kopumā visa veida

12mākslas priekšmetu tirgotāji.

133. Puses saskaņā ar saviem tiesību aktiem var paredzēt, ka 1.

14punktā minētās tiesības nepiemēro tālākpārdošanas darbībām, ja

15pārdevējs ir ieguvis darbu tieši no autora ne ilgāk kā trīs gadus

16pirms tālākpārdošanas, un ja tālākpārdošanas cena nepārsniedz

17konkrētu minimālo summu.

184. Autoratlīdzību maksā pārdevējs. Puses var noteikt, ka kāda

19no 2. punktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām,

20izņemot pārdevēju, viena pati ir atbildīga par autoratlīdzības

21samaksāšanu vai ka tā dala šo atbildību ar pārdevēju.

1Programmu apraide ar satelītu

2Katra Puse paredz autoram ekskluzīvas tiesības atļaut

3publiskot ar satelīta palīdzību darbus, kas aizsargāti ar

4autortiesībām.

1Kabeļu retranslācija

2Katra Puse nodrošina, ka, retranslējot programmas pa kabeļiem

3viņu teritorijā, tiek ievērotas piemērojamās autortiesības un

4blakustiesības un šāda retranslācija notiek, pamatojoties uz

5individuāliem vai koletīviem līgumiem starp autortiesību

6subjektiem, blakustiesību subjektiem un kabeļu operatoriem.

72. APAKŠIEDAĻA

8PREČU ZĪMES

1Reģistrācijas procedūra

21. ES puse un Ukraina paredz preču zīmju reģistrācijas

3sistēmu, kurā atteikums reģistrēt preču zīmi, ko pieņem attiecīgā

4preču zīmju administrācija, ir pienācīgi pamatots. Atteikuma

5iemeslus paziņo rakstveidā pieteikuma iesniedzējam, kam būs

6iespēja apstrīdēt šādu atteikumu un iespēja pārsūdzēt galīgu

7atteikumu tiesā. ES puse un Ukraina arī ievieš iespēju iebilst

8pret preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Šāda iebildumu

9procedūra notiek, uzklausot abas Puses. ES puse un Ukraina

10nodrošina publiski pieejamu elektronisko datubāzi ar preču zīmju

11pieteikumiem un reģistrētajām preču zīmēm.

122. Puses nosaka preču zīmes reģistrācijas atteikuma vai spēkā

13neesamības pamatojumus. Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā

14pasludina par spēkā neesošiem:

15a) apzīmējumus, kas nevar veidot preču zīmi;

16b) preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību;

17c) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes,

18kuras tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti,

19daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai

20pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas

21preču un pakalpojumu īpašības;

22d) preču zīmes, kas ir tikai apzīmējumi vai norādes, kuras ir

23kļuvušas parastas sarunvalodā vai tirdzniecības bona fide

24un iedibinātajā praksē;

25e) apzīmējumus, kas sastāv tikai un vienīgi no:

26i) formas, kura atkarīga no pašu preču īpašībām; vai

27ii) preču formas, kura vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai

28vai

29iii) formas, kura precēm piešķir ievērojamu vērtību;

30f) preču zīmes, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai

31vispārpieņemtiem morāles principiem;

32g) preču zīmes, kuru raksturs ļauj maldināt sabiedrību,

33piemēram, attiecībā uz preču vai pakalpojumu raksturu, kvalitāti

34vai ģeogrāfisko izcelsmi;

35h) preču zīmes, ko nav atļāvušas kompetentas iestādes un kas

36jānoraida vai jāpasludina par spēkā neesošām atbilstoši Parīzes

37Konvencijas 6. ter pantam;

383. Puses paredz atteikuma vai nederīguma pamatojumus saistībā

39ar kolidējošām agrākām tiesībām. Preču zīmi nereģistrē vai, ja tā

40ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu:

41a) ja tā ir identiska agrākai preču zīmei, un preces vai

42pakalpojumi, kam preču zīmi piemēro vai reģistrē, ir identiski

43precēm vai pakalpojumiem, kuriem tiek aizsargāta agrākā preču

44zīme;

45b) ja preču zīmes identitātes vai līdzības ar agrāko preču

46zīmi vai preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas šīs preču zīmes,

47identitātes vai līdzības dēļ iespējamas asociācijas ar agrāko

48preču zīmi.

494. Puses var paredzēt arī citus atteikuma vai nederīguma

50pamatojumus saistībā ar kolidējošām agrākām tiesībām.

1Plaši pazīstamas preču zīmes

2Puses sadarbojas nolūkā aizsargāt plaši pazīstamas preču

3zīmes, kā minēts Parīzes Konvencijas 6. bis pantā un

4TRIPS nolīguma 16.2. un 16.3. pantā.

1Tiesības, ko piešķir preču zīme

2Reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas

3tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām

4bez viņa piekrišanas tirdzniecības gaitā izmantot:

5a) jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā

6uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz

7ko ir reģistrēta preču zīme;

8b) jebkuru apzīmējumu, ja tā identitātes vai līdzības preču

9zīmei un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme,

10identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt

11sabiedrību, kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un

12preču zīmi.

1Izņēmumi no preču zīmju

2piešķirtajām tiesībām

31. Puses kā ierobežotu izņēmumu preču zīmes piešķirtajām

4tiesībām nosaka aprakstošu terminu, tostarp ģeogrāfisko norāžu,

5godīgas izmantošanas noteikumus ar nosacījumu, ka šādu ierobežotu

6izņēmumu gadījumā tiek ievērotas preču zīmes īpašnieka un trešo

7personu likumīgās intereses. Ievērojot tos pašus nosacījumus,

8Puses var paredzēt citus ierobežotus izņēmumus.

92. Preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt trešajai

10personai tirdzniecības gaitā izmantot:

11a) tās vārdu vai adresi;

12b) norādes attiecībā uz preču vai sniegtā pakalpojuma veidu,

13kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko

14izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku vai

15citas preču vai pakalpojumu īpašības;

16c) preču zīmi, ja nepieciešams norādīt ražojuma vai

17pakalpojuma paredzamo nolūku, jo īpaši kā piederumus vai rezerves

18daļas.

193. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešai

20personai tirdzniecības gaitā izmantot agrākas tiesības, kas ir

21spēkā konkrētā apvidū, ja attiecīgās Puses tiesību akti atzīst

22šīs tiesības un tās ir spēkā teritorijā, kurā tiek atzītas.

1Preču zīmju lietošana

21. Ja piecu gadu laikā no reģistrācijas procedūras pabeigšanas

3dienas īpašnieks attiecīgajā teritorijā nav faktiski lietojis

4preču zīmi attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā

5reģistrēta, vai ja šāda lietošana tikusi atlikta nepārtrauktā

6piecu gadu laikā, uz preču zīmi attiecas šajā apakšiedaļā

7paredzētās sankcijas, ja vien nepastāv īpaši iemesli tās

8nelietošanai.

92. Izmantošana 1. punkta nozīmē ir arī:

10a) preču zīmes lietošana veidā, kas atšķiras pēc sastāvdaļām,

11kuras nemaina zīmes atšķirtspēju veidā, kura tā tika

12reģistrēta;

13b) preču zīmes piestiprināšana pie precēm vai to iepakojuma

14tikai eksporta nolūkos.

153. Preču zīmes lietošanu ar īpašnieka piekrišanu vai, ja to

16dara jebkura persona, kurai ir atļauja lietot kolektīvu zīmi vai

17garantijas vai sertifikācijas zīmi, uzskata par īpašnieka

18realizētu lietošanu 1. punkta izpratnē.

1Pamats atcelšanai

21. Puses paredz, ka preču zīme ir atceļama, ja nepārtrauktā

3piecu gadu laikposmā tā attiecīgajā teritorijā nav faktiski

4lietota saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kam tā reģistrēta,

5un nav atbilstīgu iemeslu tās nelietošanai; tomēr neviena persona

6nevar lūgt atcelt īpašnieka tiesības uz preču zīmi, ja starpposmā

7starp piecu gadu laikposma izbeigšanos un atcelšanas pieteikuma

8iesniegšanu uzsākta vai atsākta preču zīmes faktiska lietošana;

9lietošanas uzsākumu vai atsākumu triju mēnešu laiksposmā pirms

10atcelšanas pieteikuma iesniegšanas, kas sākās, visagrākais,

11beidzoties nepārtrauktajam piecu gadu nelietošanas laikposmam,

12tomēr neievēro, ja priekšdarbi uzsākumam vai atsākumam notiek

13tikai pēc tam, kad īpašnieks uzzina, ka var tikt iesniegts

14atcelšanas pieteikums.

152. Preču zīme ir atceļama arī tad, ja pēc dienas, kurā tā

16reģistrēta:

17a) īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā tā kļuvusi par

18sugas vārdu tirdzniecībā ražojumam vai pakalpojumam, attiecībā uz

19ko tā reģistrēta:

20b) preču zīmes īpašnieka lietošanas vai lietošanas ar viņa

21piekrišanu rezultātā attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam

22tā reģistrēta, tā var maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz

23šo preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko

24izcelsmi.

1Daļējs atteikums, atcelšana vai

2spēkā neesamība

3Ja pamatojums preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai tās

4atcelšanai vai spēkā neesamībai pastāv attiecībā tikai uz dažām

5precēm vai pakalpojumiem, kam šī preču zīme tikusi pieprasīta vai

6reģistrēta, reģistrācijas atteikums vai tās atcelšana vai spēkā

7neesamība attiecas tikai uz attiecīgajām precēm vai

8pakalpojumiem.

1Aizsardzības termiņš

2Aizsardzības termiņš, kas ES pusē un Ukrainā ir pieejams pēc

3pieteikuma iesniegšanas, ir vismaz 10 gadi. Tiesību subjekts var

4atjaunot aizsardzības termiņu uz turpmākiem 10 gadu

5termiņiem.

63. APAKŠIEDAĻA

7ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

1Apakšiedaļas darbības joma

21. Šo apakšiedaļu piemēro tādu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

3atzīšanai un aizsardzībai, kuru izcelsme ir Pušu teritorijā.

42. Kādas Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas jāaizsargā

5otrai Pusei, piemēro tikai šo nolīgumu, ja tās ietilpst šā

6nolīguma 202. pantā minēto tiesību aktu darbības jomā.

1Apstiprinātas ģeogrāfiskās

2izcelsmes norādes

31. Izpētījusi Ukrainas tiesību aktus, kas uzskaitīti šā

4nolīguma XXII pielikuma A daļas A sadaļā, ES puse secina, ka šie

5tiesību akti atbilst tam, kas noteikts šā nolīguma XXII pielikuma

6A daļas B sadaļā.

72. Izpētījusi ES puses tiesību aktus, kas uzskaitīti šā

8nolīguma XXII pielikuma A daļas A sadaļā, Ukraina secina, ka šie

9tiesību akti atbilst tam, kas noteikts šā nolīguma XXII pielikuma

10A daļas B sadaļā.

113. Ukraina pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar

12kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XXII pielikuma B daļā, un

13izskatījusi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ES puses

14lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas

15uzskaitīti šā nolīguma XXII pielikuma C daļā, un ģeogrāfiskās

16izcelsmes norādes ES puses vīniem, aromatizētajiem vīniem un

17stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma

18XXII pielikuma D daļā, kuras reģistrētas ES pusē saskaņā ar 2.

19punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās

20izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts

21šajā apakšiedaļā.

224. ES puse pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar

23kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XXII pielikuma B daļā, un

24izskatījusi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Ukrainas vīniem,

25aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem,

26kas uzskaitīti šā nolīguma XXII pielikuma D daļā, kuras

27reģistrētas Ukrainā saskaņā ar 1. punktā minētajiem tiesību

28aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot

29aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.

1Jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

2pievienošana

31 Puses vienojas, ka saskaņā ar šā nolīguma 211. panta 3.

4punktu pēc iebildumu procedūras pabeigšanas un pēc ģeogrāfiskās

5izcelsmes norāžu izskatīšanas, kā minēts šā nolīguma 202. panta

63. un 4. punktā, un ja rezultāts ir pieņemams abām Pusēm, pastāv

7iespēja pievienot šā nolīguma XXII pielikuma C un D daļā jaunas

8aizsargājamas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

92. Pusei nav pienākuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

10aizsargāt nosaukumu, kas ir pretrunā ar kādu augu šķirnes vai

11dzīvnieku sugas nosaukumu un tādējādi var maldināt patērētāju par

12produkta patieso izcelsmi.

1Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

2aizsardzības tvērums

31. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas šā nolīguma

4XXII pielikuma C un D daļā, tostarp tās, ko pievieno ievērojot šā

5nolīguma 203. pantu, aizsargā pret:

6a) jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu

7izmantošanu attiecībā uz produktiem, kas neatbilst aizsargātā

8nosaukuma produkta specifikācijai, vai ciktāl šāda izmantošana

9balstās uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācijas

10izmantošanu;

11b) ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai asociāciju

12izraisīšanu pat tad, ja norādīta produkta patiesā izcelsme, ja

13aizsargātais nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts

14vai tam pievienoti vārdi "veids", "tips",

15"metode", "ražots kā",

16"atdarinājums", "aromāts", "kā" vai

17tamlīdzīgi vārdi;

18c) citiem nepatiesiem vai maldinošiem norādījumiem uz produkta

19izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kuri ir uz iekšējā

20vai ārējā iepakojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par

21attiecīgo produktu, kā arī pret iepakošanu tādā tarā, kas rada

22nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

23d) cita veida praksi, kas var maldināt patērētāju par

24attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

252. Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nekļūst par

26sugas vārdiem Pušu teritorijās.

273. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir pilnībā vai daļēji

28homonīmas, aizsardzību piešķir katrai norādei ar nosacījumu, ka

29tā tiek izmantota godprātīgi un pienācīgi ievērojot vietējo un

30tradicionālo lietojumu un to, cik reāla ir neskaidrību rašanās

31iespēja. Neskarot TRIPS nolīguma 23. pantu, Puses

32savstarpēji paredz praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem

33atšķirami attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu homonīmi, ņemot

34vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret iesaistītajiem

35ražotājiem, un to, ka nedrīkst maldināt patērētājus. Homonīmus,

36kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produktu izcelsme ir

37citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja nosaukums ir pareizs

38attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju,

39reģionu vai vietu.

404. Ja viena Puse sarunās ar trešo valsti ierosina aizsargāt

41minētās trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un

42attiecīgais nosaukums ir otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes

43norādes homonīms, par to informē otru Pusi un dod tai iespēju

44izteikt savas domas pirms aizsardzības piešķiršanas attiecīgajam

45nosaukumam.

465. Nekas šajā nolīgumā neuzliek pienākumu kādai no Pusēm

47aizsargāt otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura nav

48aizsargāta tās izcelsmes valstī vai kuras aizsardzība šajā valstī

49beidzas. Ja beidzas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība

50tās izcelsmes valstī, Puses par to informē viena otru. Šāda

51paziņošana norisinās saskaņā ar šā nolīguma 211. panta 3.

52punktu.

536. Nekas šajā nolīgumā neierobežo personas tiesības

54tirdzniecības gaitā izmantot savu vai savu priekšgājēju vārdu

55darījumdarbībā, izņemot gadījumus, ja šo vārdu izmanto tādā

56veidā, ka tiek maldināta sabiedrība.

1Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

2lietošanas tiesības

31. Saskaņā ar šo nolīgumu aizsargāta vārda komerciāla

4izmantošana lauksaimniecības produktiem, pārtikas produktiem,

5vīniem, aromatizētiem vīniem vai stipriem alkoholiskajiem

6dzērieniem, ievērojot atbilstošās specifikācijas, ir atļauta

7ikvienam.

82. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar

9šo nolīgumu, šādi aizsargāta nosaukuma izmantošana notiek bez

10lietotāju reģistrācijas un turpmākām maksām.

1Saistība ar preču zīmēm

21. Puses atsaka vai atzīst par spēkā neesošu tādas preču zīmes

3reģistrāciju, kas atbilst kādam no šā nolīguma 204. panta 1.

4punktā minētajiem gadījumiem, saistībā ar līdzīgu preču

5aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja attiecīgajā

6teritorijā pieteikums par preču zīmes reģistrāciju tiek iesniegts

7pēc dienas, kad iesniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

8reģistrēšanas pieteikums.

92. Attiecībā uz šā nolīguma 202. pantā minētajām ģeogrāfiskās

10izcelsmes norādēm reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas diena ir

11šā nolīguma spēkā stāšanās diena.

123. Attiecībā uz šā nolīguma 203. pantā minētajām ģeogrāfiskās

13izcelsmes norādēm reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas diena ir

14diena, kurā otrai Pusei nosūtīts pieprasījums aizsargāt

15ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

164. Pusēm nav pienākuma aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

17saskaņā ar šā nolīguma 203. pantu, ja, ņemot vērā raksturīgas vai

18plaši pazīstamas preču zīmes, aizsardzība var maldināt

19patērētājus par produkta patieso izcelsmi.

205. Neskarot šā panta 4. punktu, Puses aizsargā ģeogrāfiskās

21izcelsmes norādes arī tad, ja eksistē agrāka preču zīme. Agrāka

22preču zīme nozīmē preču zīmi, kuras izmantošana atbilst vienam no

23šā nolīguma 204. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, kas

24pieteikta reģistrācijai, reģistrēta vai nodibināta lietošanas

25ceļā, ja tādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vienas

26Puses teritorijā pirms dienas, kurā otrā Puse saskaņā ar šo

27nolīgumu iesniegusi pieteikumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes

28norādi. Šādu preču zīmi drīkst turpināt izmantot un atjaunināt,

29neraugoties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību ar

30noteikumu, ka Pušu tiesību aktos par preču zīmēm nav pamatojuma

31šo preču zīmi uzskatīt par spēkā neesošu vai atsaukt.

1Aizsardzības izpilde

2Puses nodrošina šā nolīguma 204. līdz 206. pantā paredzētās

3aizsardzības izpildi, izmantojot atbilstīgas to iestāžu veiktas

4darbības, tostarp muitā uz robežas. Šādas aizsardzības izpildi

5tās īsteno arī pēc ieinteresētas Puses pieprasījuma.

1Pārejas pasākumi

21 Produktus, kas ražoti un marķēti saskaņā ar valstu tiesību

3aktiem pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, bet neatbilst šā

4nolīguma prasībām, var turpināt pārdot līdz ir izpārdoti visi

5krājumi.

62. Produktus, kas saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem ražoti

7un marķēti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas uzskaitītas

8zemāk 3. un 4. punktā, pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un pirms

9zemāk 3. un 4. punktā minēto termiņu beigām, taču neatbilst šā

10nolīguma prasībām, var turpināt pārdot tās Puses teritorijā, kurā

11ir produkta izcelsme, līdz ir izpārdoti visi krājumi.

123. Pārejas perioda laikā, kas ilgst 10 gadus no šā nolīguma

13stāšanās spēkā, aizsardzība saskaņā ar šo nolīgumu šādām ES puses

14ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm neliedz lietot šīs ģeogrāfiskās

15izcelsmes norādes, lai apzīmētu atsevišķus līdzīgus Ukrainas

16izcelsmes produktus vai norādītu uz tiem:

17a) Champagne,

18b) Cognac,

19c) Madeira,

20d) Porto,

21e) Jerez/Xérès/Sherry,

22f) Calvados,

23g) Grappa,

24h) Anis Português,

25i) Armagnac,

26j) Marsala,

27k) Malaga,

28l) Tokaj.

294. Pārejas periodā, kas ilgst septiņus gadus no šā nolīguma

30stāšanās spēkā, aizsardzība saskaņā ar šo nolīgumu šādām ES puses

31ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm neliedz lietot šīs ģeogrāfiskās

32izcelsmes norādes, lai apzīmētu atsevišķus līdzīgus Ukrainas

33izcelsmes produktus vai norādītu uz tiem:

34a) Parmigiano Reggiano,

35b) Roquefort,

36c) Feta

1Vispārīgie noteikumi

21. Šā nolīguma 202. un 203. pantā minēto produktu importu,

3eksportu un tirdzniecību veic atbilstīgi tās Puses teritorijā

4piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, kurā produktus laiž

5tirgū.

62. Jebkuru jautājumu, kas izriet no reģistrētas ģeogrāfiskās

7izcelsmes norādes produkta specifikācijām, izskata ĢIN

8apakškomitejā, ko izveido saskaņā ar šā nolīguma 211. pantu.

93. Saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes

10norādes reģistrāciju var atsaukt tikai tā Puse, kuras teritorijā

11ir produkta izcelsme.

124. Šajā apakšiedaļā minētā produkta specifikācija ir tā, kuru,

13tostarp arī tās grozījumus, apstiprinājušas tās Puses iestādes,

14kuras teritorijā ir produkta izcelsme.

1Sadarbība un pārredzamība

21. Puses vai nu tieši, vai saskaņā ar šā nolīguma 211. pantu

3izveidotās ĢIN apakškomitejas starpniecību uztur kontaktus visos

4jautājumos, kas saistīti ar šā nolīguma īstenošanu un darbību. Jo

5īpaši Puse var pieprasīt no otras Puses informāciju par produktu

6specifikācijām un to izmaiņām un kontroles noteikumu

7kontaktpunktiem.

82. Katra Puse publisko produktu specifikācijas vai to

9kopsavilkumu un - kontroles noteikumu sakarībā - kontaktpunktus,

10kuri atbilst otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas

11aizsargātas saskaņā ar šo nolīgumu.

1Apakškomiteja jautājumos par

2ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

31. Ar šo izveido Apakškomiteju jautājumos par ģeogrāfiskās

4izcelsmes norādēm (ĢIN apakškomiteja). Tā ziņo par savu darbību

5Asociācijas komitejai šā nolīguma 465. panta 4. punktā minētajā

6sastāvā. Lai uzraudzītu šā nolīguma īstenošanas gaitu un

7pastiprinātu sadarbību un dialogu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

8jomā, ĢIN apakškomitejā ir abu Pušu pārstāvji.

92. ĢIN apakškomiteja lēmumus pieņem vienprātīgi. Tā izstrādā

10savu reglamentu. Tā sanāk pēc vienas Puses pieprasījuma pārmaiņus

11Eiropas Savienībā un Ukrainā laikā, vietā un veidā (kas var

12ietvert videokonferenci), par ko Puses savstarpēji vienojas, bet

13ne vēlāk kā 90 dienas pēc pieprasījuma.

143. ĢIN apakškomiteja uzrauga arī šīs apakšiedaļas pareizu

15darbību un var izskatīt jebkuru jautājumu par tās īstenošanu un

16darbību. Konkrēti tās atbildības jomā ietilpst:

17a) grozījumi šā nolīguma XXII pielikuma A daļā attiecībā uz

18atsaucēm uz tiesību aktiem, ko piemēro Puses;

19b) grozījumi šā nolīguma XXII pielikuma B daļā attiecībā uz

20ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un kontroles

21elementiem;

22c) grozījumi šā nolīguma XXII pielikuma B daļā attiecībā uz

23kritērijiem iekļaušanai iebildumu procedūrā;

24d) grozījumi šā nolīguma XXII pielikuma C un D daļā attiecībā

25uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

26e) informācijas apmaiņa par tiesību aktu izmaiņām un politikas

27virzību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un par jebkuru citu

28savstarpējas intereses jautājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu

29jomā;

30f) apmainīšanās ar informāciju par ģeogrāfiskās izcelsmes

31norādēm, lai izvērtētu, vai būtu vajadzīga to aizsardzība saskaņā

32ar šo nolīgumu.

334. APAKŠIEDAĻA

34DIZAINPARAUGI

1Definīcijas

2Šajā nolīgumā:

3a) "dizainparaugs" ir visa ražojuma vai tā daļas

4izskats, kas radies no paša ražojuma un/vai tā rotājumu iezīmēm,

5jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras

6un/vai materiāla;

7b) "ražojums" ir rūpniecības vai amatnieka

8izstrādājums, ietverot, inter alia, daļas, kas paredzētas

9samontēšanai kompleksā ražojumā, iepakojumu, apdari, grafiskos

10simbolus un tipogrāfijas šriftus, bet izņemot

11datorprogrammas;

12c) "komplekss ražojums" ir ražojums, kurš sastāv no

13vairākām sastāvdaļām, ko var aizstāt un kas ļauj ražojumu izjaukt

14un no jauna samontēt.

1Aizsardzības prasības

21. ES puse un Ukraina nodrošina tādu neatkarīgi radītu

3dizainparaugu aizsardzību, kas ir jauni un pēc būtības

4individuāli.

52. Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir

6kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un par tādu, kam

7ir individuāla būtība:

8a) ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā,

9paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā;

10un

11b) ciktāl šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi

12atbilst novitātes un individuālas būtības prasībām.

133. Dizainparaugu uzskata par jaunu, ja sabiedrībai nav darīts

14pieejams identisks dizainparaugs, šādos gadījumos:

15a) attiecībā uz nereģistrētu dizainparaugu - pirms dienas, kad

16dizainparaugs, kura aizsardzību pieprasa, ir pirmo reizi darīts

17pieejams sabiedrībai;

18b) attiecībā uz reģistrētu dizainparaugu - pirms dienas, kad

19ir aizpildīts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz to

20dizainparaugu, kura aizsardzību pieprasa, vai, ja attiecina

21prioritāti, pirms prioritātes dienas.

22Dizainparaugus uzskata par identiskiem, ja to iezīmes atšķiras

23tikai nebūtiski.

244. Uzskata, ka dizainparaugam ir individuāla būtība, ja

25vispārējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras

26no vispārējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš cits

27dizainparaugs, kurš ir darīts pieejams sabiedrībai, šādos

28gadījumos:

29a) attiecībā uz nereģistrētu dizainparaugu - pirms dienas, kad

30dizainparaugs, kura aizsardzību pieprasa, ir pirmo reizi darīts

31pieejams sabiedrībai;

32b) attiecībā uz reģistrētu dizainparaugu - pirms dienas, kad

33ir aizpildīts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz to

34dizainparaugu, kura aizsardzību pieprasa, vai, ja attiecina

35prioritāti, pirms prioritātes dienas.

36Novērtējot individuālo būtību, ņem vērā dizainparauga autora

37radošo pieeju, izveidojot dizainparaugu.

385. Dizainparaugus aizsargā ar reģistrāciju, un tie dod to

39turētājiem ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šo pantu. Sabiedrībai

40pieejami nereģistrēti dizainparaugi dod tās pašas ekskluzīvās

41tiesības, bet vienīgi tad, ja apstrīdētā izmantošana notiek

42aizsargātā dizainparauga kopēšanas rezultātā.

436. Uzskata, ka dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai,

44ja tas ir publicēts pēc reģistrācijas vai citādi, vai izstādīts,

45izmantots tirdzniecībā vai citādi nodots atklātībai, izņemot, ja

46par šiem notikumiem parastā darījumdarbības gaitā praktiski nav

47varējis uzzināt personu loks, kas specializējušās attiecīgajā

48nozarē un darbojas teritorijā, kurā ir celta prasība par

49aizsardzību, pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas

50vai, ja ir celta prasība par prioritāti, pirms prioritātes

51dienas. Nereģistrēta dizainparauga aizsardzības gadījumā uzskata,

52ka dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai, ja tas ir

53publicēts, izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi nodots

54atklātībai tādā veidā, ka par šiem notikumiem parastā

55darījumdarbības gaitā varēja uzzināt personu loks, kas

56specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas teritorijā, kurā

57ir celta prasība par aizsardzību.

58Dizainparaugu tomēr neuzskata par darītu pieejamu sabiedrībai

59tikai tādēļ, ka tas ir atklāts trešai personai ar tieši vai

60netieši izteiktu konfidencialitātes nosacījumu.

617. Piemērojot šā panta 3. un 4. punktu, nodošanu atklātībai

62neņem vērā, ja dizainparaugu, kura aizsardzību pieprasa

63atbilstīgi reģistrēta dizainparauga tiesībām, sabiedrībai

64pieejamu ir darījis:

65a) dizainparauga autors, viņa tiesību pārņēmējs vai trešā

66persona dizainparauga autora vai viņa tiesību pārņēmēja sniegtās

67informācijas vai veiktās darbības rezultātā; un

68b) divpadsmit mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas

69dienas vai, ja ir celta prasība par prioritāti, pirms prioritātes

70dienas.

718. Šā panta 7. punktu piemēro arī tad, ja dizainparaugs ir

72darīts pieejams sabiedrībai ļaunprātīgas rīcības dēļ pret

73dizainparauga autoru vai viņa tiesību pārņēmēju.

1Aizsardzības termiņš

21. Pēc reģistrācijas ES pusē un Ukrainā pieejamās aizsardzības

3termiņš ir vismaz pieci gadi. Tiesību īpašnieks var likt atjaunot

4aizsardzības termiņu uz vienu vai vairākiem piecu gadu ilgiem

5laikposmiem, līdz maksimālajam termiņam - 25 gadi no pieteikuma

6iesniegšanas datuma.

72. Aizsardzības termiņš, kas nereģistrētiem dizainparaugiem

8pieejams ES pusē un Ukrainā ilgst vismaz trīs gadus no dienas,

9kad dizainparaugs nodots atklātībai vienas Puses teritorijā.

1Spēkā neesamība vai reģistrācijas

2atteikums

31. ES puse un Ukraina var noteikt, ka dizainparauga

4reģistrāciju atsaka vai pēc reģistrācijas to pasludina par spēkā

5neesošu, tikai pamatojoties uz nopietniem iemesliem šādos

6gadījumos:

7a) ja dizainparaugs neatbilst šā nolīguma 212. panta a)

8apakšpunkta definīcijai;

9b) ja tas neatbilst prasībām šā nolīguma 213. un 217. pantā

10(3., 4. un 5. punkts);

11c) ja saskaņā ar tiesas nolēmumu tiesību īpašniekam nav

12tiesību uz dizainparaugu;

13d) ja dizainparaugs ir pretrunā ar iepriekšēju dizainparaugu,

14kas ir darīts pieejams sabiedrībai pēc pieteikuma iesniegšanas

15dienas, vai, ja pieprasīta prioritāte, pēc dizainparauga

16prioritātes dienas, un kas ir aizsargāts no dienas, kas ir pirms

17minētās dienas, ar reģistrētu dizainparaugu vai dizainparauga

18pieteikumu;

19e) ja kāda atšķirības zīme ir izmantota kādā vēlākā

20dizainparaugā un attiecīgās Puses tiesību akti, kas reglamentē

21minēto zīmi, piešķir zīmes tiesību īpašniekam tiesības aizliegt

22šādu izmantošanu;

23f) ja dizainparaugā ir neatļauti izmantots darbs, kas ir

24aizsargāts saskaņā ar attiecīgās Puses autortiesību likumu;

25g) ja dizainparaugā neatbilstīgi izmantots jebkurš Parīzes

26Konvencijas 6. ter pantā uzskaitīts priekšmets vai

27simbols, emblēma un ģerbonis, kas nav ietverts minētajā 6.

28ter pantā, un kuri attiecīgās Puses teritorijā ir īpašu

29sabiedrības interešu lokā.

30Šis punkts neskar Pušu tiesības noteikt formālas prasības

31dizainparaugu pieteikumiem.

322. Kā alternatīvu spēkā neesamībai Puse var noteikt, ka

33dizainparaugam, ko uz šā panta 1. punktā minēto iemeslu pamata

34var pasludināt par spēkā neesošu, var ierobežot tā

35izmantošanu.

1Piešķirtās tiesības

2Aizsargāta dizainparauga īpašniekam ir vismaz ekskluzīvas

3tiesības to lietot un neļaut to lietot trešām personām bez savas

4piekrišanas, jo īpaši, izgatavot, piedāvāt, piedāvāt tirgū,

5importēt, eksportēt vai lietot produktu, kurā ir ietverts

6dizainparaugs vai kuram to pielieto, vai veidot šāda produkta

7krājumus minētajos nolūkos.

1Izņēmumi

21. Tiesības, kas reģistrējot piešķirtas ar dizainparauga

3tiesībām, neīsteno attiecībā uz:

4a) darbībām, ko veic privātām vajadzībām un nekomerciālos

5nolūkos;

6b) darbībām, kas veiktas eksperimentālos nolūkos;

7c) reproducēšanas darbībām citēšanas vai mācīšanas nolūkos ar

8nosacījumu, ka šādas darbības ir saderīgas ar godīgas

9tirdzniecības praksi un pārmērīgi netraucē dizainparauga normālu

10izmantošanu, un ka ir minēts reproducēšanas avots.

112. Turklāt tiesības, kas reģistrējot piešķirtas ar

12dizainparauga tiesībām, neīsteno attiecībā uz:

13a) citā valstī reģistrētu kuģu un gaisa kuģu aprīkojumu, ja

14tie uz laiku iebrauc attiecīgās Puses teritorijā;

15b) attiecīgās Puses importētām rezerves daļām un piederumiem

16šādu kuģu un gaisa kuģu remontam;

17c) šādu kuģu un gaisa kuģu remontu.

183. Dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata

19iezīmēm, ko nosaka tikai ražojuma tehniskā funkcija.

204. Dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata

21iezīmēm, kas ir noteikti jāreproducē to precīzā formā un izmēros,

22lai ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir

23pielietots, mehāniski pievienotu vai ievietotu, novietotu ap to

24vai novietotu pretī citam ražojumam, tā lai abi ražojumi varētu

25funkcionēt.

265. Dizainparauga tiesības neattiecas uz dizainparaugiem, kas

27ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles

28principiem.

1Attiecības ar autortiesībām

2Dizainparaugam, kuru aizsargā dizainparauga tiesības, kas

3reģistrēts kādā no Pusēm saskaņā ar šo apakšiedaļu, ir arī

4tiesības uz aizsardzību atbilstīgi minētās Puses autortiesību

5tiesību aktiem, sākot ar dienu, kurā dizainparaugs ir radīts vai

6fiksēts jebkādā veidā. Kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem,

7ietverot prasīto oriģinalitātes līmeni, šādu aizsardzību piešķir,

8nosaka katra Puse.

95. APAKŠIEDAĻA

10PATENTI

1Patenti un sabiedrības veselība

21. Puses atzīst PTO Ministru konferencē 2001. gada 14.

3novembrī pieņemtās Deklarācijas par TRIPS nolīgumu un

4sabiedrības veselību (turpmāk - Dohas Deklarācija) nozīmi.

5Interpretējot un īstenojot tiesības un pienākumus saskaņā ar šo

6nodaļu, Puses nodrošina, ka tiek ievērota Dohas Deklarācija.

72. Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta

8lēmumu par Dohas Deklarācijas 6. punktu un veicina tā

9īstenošanu.

1Papildu aizsardzības

2sertifikāts

31. Puses atzīst, ka zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem,

4kurus to attiecīgajās teritorijās aizsargā patents, pirms to

5piedāvāšanas to attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu

6atļaujas piešķiršanas procedūru. Tās atzīst, ka laikposms, kas

7paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz pirmajai atļaujai

8laist zāles vai augu aizsardzības līdzekļus attiecīgajā tirgū, kā

9tie šajā nolūkā definēti attiecīgajos tiesību aktos, var saīsināt

10patenta efektīvas aizsardzības laikposmu.

112. Puses paredz papildus aizsardzības termiņu zālēm vai augu

12aizsardzības līdzekļiem, ko aizsargā ar patentu un kam piemēro

13administratīvo atļaujas izsniegšanas procedūru, un šis papildu

14termiņš ir vienāds ar laikposmu, kas minēts 1. punktā, atņemot

15piecus gadus.

163. Attiecībā uz zālēm, kurām veikti pediatriski pētījumi un šo

17pētījumu rezultāti ir atspoguļoti zāļu informācijā, Puses paredz

18šā panta 2. punktā minētā aizsardzības termiņa pagarinājumu par

19papildus sešiem mēnešiem.

1Biotehnoloģisko izgudrojumu

2aizsardzība

31. Puses aizsargā biotehnoloģiskos izgudrojumus saskaņā ar

4valsts patentu tiesībām. Vajadzības gadījumā tās koriģē savas

5patentu tiesības, lai ņemtu vērā šā nolīguma noteikumus. Šis

6pants neskar Pušu saistības saskaņā ar starptautiskajiem

7nolīgumiem un jo īpaši TRIPS nolīgumu un 1992. gada

8Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (turpmāk -KBD).

92. Šajā apakšiedaļā:

10a) "bioloģiskais materiāls" ir materiāls, kas satur

11ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats vairoties vai ko var

12pavairot bioloģiskā sistēmā;

13b) "mikrobioloģiskais process" ir process, kurā

14iesaistīts vai kura rezultātā rodas mikrobioloģisks materiāls,

15vai kurš veikts ar mikrobioloģisku materiālu.

163. Šajā nolīgumā: izgudrojumi, kuri ir jauni, kuri ietver sevī

17izgudrojuma līmeni un kurus var izmantot rūpnieciski, ir

18patentējami, pat ja tie saistīti ar produktu, kas sastāv vai kas

19satur bioloģisku materiālu vai procesu, ar kura palīdzību ražo,

20apstrādā vai izmanto bioloģisku materiālu.

21Bioloģisks materiāls, kurš ir izdalīts no tā dabīgās vides vai

22kurš saražots ar tehniska procesa palīdzību, var būt izgudrojuma

23objekts, pat ja tas iepriekš bija sastopams dabā.

24Elements, kas izdalīts no cilvēka ķermeņa vai citādi iegūts

25tehniskā procesā, ietverot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, var

26veidot patentējamu izgudrojumu, pat ja šā elementa struktūra ir

27identiska dabīgam elementam. Patenta pieteikumā ir jānorāda gēna

28sekvences vai daļējas sekvences rūpnieciskā izmantošana.

294. Nav patentējamas:

30a) augu un dzīvnieku šķirnes;

31b) pēc savas būtības bioloģiski augu un dzīvnieku ražošanas

32procesi;

33c) cilvēka ķermenis dažādajās tā veidošanās un attīstības

34stadijās un vienkārša kāda tā elementu atklāšana, ietverot gēna

35sekvenci vai daļēju sekvenci.

36Izgudrojumi, kas saistīti ar augiem vai dzīvniekiem, ir

37patentējami, ja izgudrojuma tehniskās īstenošanas iespējas

38neaprobežojas ar kādu konkrētu augu vai dzīvnieku šķirni. Šā

39punkta b) apakšpunkts neierobežo tādu izgudrojumu patentspēju,

40kuri saistīti ar mikrobioloģisku vai citu tehnisku procesu vai

41šādā procesā iegūtu produktu.

425. Izgudrojumus uzskata par nepatentējamiem, ja to komerciālā

43izmantošana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības

44morālei; tomēr izmantošanu neuzskata par neatbilstīgu tādēļ vien,

45ka to aizliedz tiesību akts. Jo īpaši nav patentējami:

46a) cilvēka klonēšanas procesi;

47b) cilvēka ģenētiskās informācijas struktūru ģenētiskās

48identitātes modificēšanas procesi;

49c) cilvēka embrija izmantošana rūpnieciskiem vai komerciāliem

50mērķiem;

51d) dzīvnieku ģenētiskās identitātes modificēšanas procesi, kas

52tiem var sagādāt ciešanas, nedodot būtisku medicīnisku labumu

53cilvēkiem vai dzīvniekiem, un arī šādos procesos iegūti

54dzīvnieki.

556. Aizsardzība, ko patents piešķir bioloģiskam materiālam,

56kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas uz

57jebkādu bioloģisko materiālu, kas iegūts no šā bioloģiskā

58materiāla pavairošanas ceļā identiskā vai atšķirīgā veidā un kam

59piemīt tās pašas pazīmes.

607. Aizsardzība, ko patents piešķir procesam, kurš ļauj

61apstrādāt bioloģisku materiālu, kam izgudrojuma rezultātā piemīt

62īpašas pazīmes, attiecas arī uz bioloģisku materiālu, kas tieši

63iegūts šādā procesā, un uz jebkuru citu bioloģisku materiālu,

64kuru iegūst no tieši iegūtā bioloģiskā materiāla, pavairojot

65identiskā vai atšķirīgā veidā, un kuram piemīt tās pašas

66pazīmes.

678. Aizsardzība, ko patents piešķir produktam, kurā ietilpst

68vai kurš sastāv no ģenētiskas informācijas, attiecas arī uz visu

69materiālu, izņemot to, kas paredzēts šā panta 4. punkta c)

70apakšpunktā, kurā iekļauts produkts un kurš satur ģenētisko

71informāciju un veic savu funkciju.

729. Aizsardzība, kas minēta šā panta 7. un 8. punktā,

73neattiecas uz bioloģisku materiālu, kas iegūts no tāda bioloģiskā

74materiāla audzēšanas vai pavairošanas, kuru Puses teritorijā laiž

75tirgū patenta īpašnieks vai ko laiž tirgū ar viņa piekrišanu, ja

76pavairošana noteikti izriet no tās izmantošanas, kurai

77bioloģiskais materiāls tika pārdots, ar noteikumu, ka iegūto

78materiālu pēc tam neizmanto citai audzēšanai vai

79pavairošanai.

8010. Atkāpjoties no šā panta 7. un 8. punkta, ja patenta

81īpašnieks vai kāds cits ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā

82veidā realizē lauksaimniekam augu pavairošanas materiālu

83izmantošanai lauksaimniecībā, tas nozīmē, ka lauksaimnieks ar šo

84saņem atļauju izmantot savas ražas produktu audzēšanai vai

85pavairošanai paša saimniecībā. Šīs atkāpes apmērs un nosacījumi

86atbilst nosacījumiem, kas Pušu likumos, noteikumos un praksē

87paredzēti attiecībā uz augu šķirņu tiesībām.

88Atkāpjoties no šā panta 7. un 8. punkta, ja patenta īpašnieks

89vai kāds cits ar viņa piekrišanu pārdod vai kādā citā veidā

90realizē lauksaimniekam vaislas dzīvniekus vai citu dzīvnieku

91reproduktīvo materiālu, tas nozīmē, ka lauksaimnieks ar šo saņem

92atļauju izmantot ar patentu aizsargātos mājdzīvniekus

93lauksaimnieciskiem mērķiem. Tas ietver sevī dzīvnieka vai cita

94dzīvnieku reproduktīvā materiāla piedāvāšanu tādiem mērķiem, lai

95veiktu lauksaimnieciskās darbības, bet ne pārdošanu saskaņā ar

96komerciālu pavairošanu vai tās nolūkā. Iepriekš paredzētās

97atkāpes apmēru un nosacījumus nosaka valstu likumi, noteikumi un

98prakse.

9911. Puses paredz piespiedu pretlicencēšanu šādos

100gadījumos:

101a) ja selekcionārs nevar iegūt vai izmantot tiesības uz augu

102šķirni, nepārkāpjot agrāku patentu, viņš var pieteikties uz

103piespiedu licenci ar patentu aizsargātā izgudrojuma neekskluzīvai

104izmantošanai tiktāl, ciktāl licence vajadzīga, lai izmantotu

105aizsargājamu augu šķirni, veicot attiecīgu honorāra maksājumu.

106Puses paredz, ka šādas licences piešķiršanas gadījumā patenta

107īpašniekam ir tiesības pretendēt uz pretlicenci ar pamatotiem

108aizsargātās šķirnes izmantošanas nosacījumiem;

109b) ja biotehnoloģiska izgudrojuma patenta īpašnieks nevar to

110izmantot, nepārkāpjot agrākas tiesības uz augu šķirni, viņš var

111pieteikties uz piespiedu licenci neekskluzīvai tās augu šķirnes

112izmantošanai, ko aizsargā minētās tiesības, veicot attiecīgu

113honorāra maksājumu. Puses paredz, ka šādas licences piešķiršanas

114gadījumā tiesību uz šķirni īpašniekam ir tiesības pretendēt uz

115pretlicenci ar pamatotiem aizsargātā izgudrojuma

116nosacījumiem.

11712. Šā panta 11. punktā minēto licenču pieprasītājiem

118jāpierāda, ka:

119a) viņi bez panākumiem ir pieteikušies īpašniekam, kam pieder

120patents vai tiesības uz augu šķirni, lai iegūtu līgumisku

121licenci;

122b) augu šķirne vai izgudrojums ietver sevī nozīmīgu tehnisku

123progresu ar ievērojamu ekonomisko nozīmi salīdzinājumā ar patentā

124pieteikto izgudrojumu vai aizsargāto augu šķirni.

1Datu, kas iesniegti, lai saņemtu

2atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, aizsardzība

31. Puses īsteno vispusīgu sistēmu, kas garantē tādu datu

4konfidencialitāti un neizpaušanu, kas iesniegti, lai saņemtu

5atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, un neatsaukšanos uz tiem.

62. Šajā nolūkā, ja Puse pieprasa iesniegt izmēģinājumu datus

7vai pētījumus par zāļu drošumu un iedarbīgumu pirms atļaujas

8piešķiršanas šādu zāļu tirdzniecībai, Puse vismaz piecus gadus no

9pirmā apstiprinājuma dienas minētajā Pusē neatļauj citiem

10pieteicējiem tirgot to pašu vai līdzīgu produktu, pamatojoties uz

11tirdzniecības atļauju, kas piešķirta pieteicējam, kas iesniedzis

12izmēģinājuma datus vai pētījumus, izņemot, ja pieteicējs, kas

13iesniedzis izmēģinājuma datus vai pētījumu, dod piekrišanu. Šajā

14termiņā izmēģinājuma datus vai pētījumus, ko iesniedz pirmajai

15apstiprināšanai, neizmantos neviena turpmāka pieteicēja labā, kas

16vēlas iegūt tirdzniecības atļauju zālēm, izņemot, ja pirmais

17pieteicējs nepārprotami dod savu piekrišanu.

183. Ukraina saskaņo savus tiesību aktus par datu aizsardzību

19saistībā ar zālēm ar ES tiesību aktiem, par konkrētu saskaņošanas

20datumu lemj Tirdzniecības komiteja.

1Datu aizsardzība saistībā ar augu

2aizsardzības līdzekļiem

31. Puses pirms atļaujas izsniegšanas augu aizsardzības

4līdzekļu laišanai tirgū nosaka drošuma un iedarbīguma

5prasības.

62. Puses atzīst pagaidu tiesības tāda izmēģinājuma vai

7pētījuma ziņojuma īpašniekam, kas pirmo reizi iesniegts, lai

8saņemtu augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļauju. Šajā

9termiņā izmēģinājuma vai pētījuma ziņojumu neizmantos nevienas

10citas personas labā, kas vēlas iegūt augu aizsardzības līdzekļa

11tirdzniecības atļauju, izņemot, ja pirmais īpašnieks nepārprotami

12dod savu piekrišanu. Šādas tiesības turpmāk tiek sauktas par

13"datu aizsardzību".

143. Puses paredz nosacījumus, kuri jāievēro izmēģinājumā vai

15pētījuma ziņojumā.

164. Datu aizsardzības termiņš ir vismaz 10 gadi, sākot no

17dienas, kad attiecīgā Puse izsniegusi pirmo atļauju. Puses var

18lemt par aizsardzības termiņa pagarināšanu zema riska augu

19aizsardzības līdzekļiem. Šādā gadījumā termiņu var pagarināt līdz

2013 gadiem.

215. Puses var nolemt, ka šos termiņus pagarina katram šauras

22lietošanas atļaujas pagarinājumam37. Šādā gadījumā

23datu aizsardzības kopējais termiņš nevar pārsniegt 13 gadus vai

24zema riska augu aizsardzības līdzekļiem - 15 gadus.

256. Izmēģinājumu vai pētījumu aizsargā arī tad, ja tas bijis

26vajadzīgs atļaujas atjaunošanai vai pārskatīšanai. Šādos

27gadījumos datu aizsardzības termiņš ir 30 mēneši.

287. Puses paredzēs noteikumus, lai izvairītos no dubultiem

29izmēģinājumiem ar mugurkaulniekiem. Jebkurš pieteikuma

30iesniedzējs, kas vēlas veikt izmēģinājumus un pētījumus, kuros

31iesaistīti mugurkaulnieki, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai

32pārliecinātos, vai šādi izmēģinājumi vai pētījumi jau ir veikti

33vai sākti.

348. Jaunais pieteikuma iesniedzējs un attiecīgo atļauju

35turētājs vai turētāji dara visu iespējamo, lai nodrošinātu

36apmaiņu ar tādu izmēģinājumu un pētījumu, kuros iesaistīti

37mugurkaulnieki, rezultātiem. Izmaksas par izmēģinājumu un

38pētījumu rezultātu apmaiņu nosaka taisnīgi, pārredzami un bez

39diskriminācijas. Jaunajam iesniedzējam jāpiedalās izmaksu segšanā

40vienīgi attiecībā uz to informāciju, kas viņam jāiesniedz, lai

41izpildītu atļaujas saņemšanas prasības.

429. Ja jaunais pieteikuma iesniedzējs un augu aizsardzības

43līdzekļu attiecīgās atļaujas turētājs vai turētāji nevar

44vienoties par izmēģinājumu ar mugurkaulniekiem un pētījumu

45rezultātu apmaiņu, jaunais pieteicējs informē Pusi.

4610. Nespēja vienoties neliedz attiecīgajai Pusei izmantot

47izmēģinājuma un pētījuma, kurā iesaistīti mugurkaulnieki,

48ziņojumus jaunā pieteicēja pieteikuma izskatīšanai.

4911. Attiecīgās atļaujas turētājs vai turētāji var celt prasību

50pret jauno pieteikuma iesniedzēju par taisnīgu izmaksu atlīdzību.

51Attiecīgā Puse var virzīt iesaistītās personas uz jautājuma

52izšķiršanu oficiālā un saistošā šķīrējtiesā, ko pārvalda saskaņā

53ar valstu tiesībām.

546. APAKŠIEDAĻA

55PUSVADĪTĀJU IZSTRĀDĀJUMU

56TOPOGRĀFIJA

1Definīcijas

2Šajā apakšiedaļā:

3a) "pusvadītāju izstrādājums" ir galīgais

4izstrādājums vai tā starpprodukts,

5kas sastāv no materiāla struktūras, kura ietver pusvadītāja

6materiāla slāni, un kam ir viens vai vairāki citi slāņi, kuri

7sastāv no vadoša, izolējoša vai pusvadoša materiāla, un slāņi ir

8sakārtoti iepriekš noteiktā trīsdimensiju struktūrā, un kas ir

9paredzēts tikai elektroniskas funkcijas veikšanai vai kopā ar

10citām funkcijām;

11b) pusvadītāja "topogrāfija" ir savstarpēji saistītu

12attēlu kopums neatkarīgi no to fiksēšanas vai kodēšanas

13veida,

14kas attēlo slāņu, no kuriem pusvadītāja izstrādājums sastāv,

15trīsdimensiju struktūru; un attēli ir tā saistīti, ka katrs

16attēls attēlo pusvadītāja izstrādājuma virsmas struktūru vai

17struktūras daļu kādā tā izgatavošanas posmā;

18c) "komerciālā izmantošana" ir pārdošana, noma,

19iznomāšana vai jebkura cita komercizplatīšanas metode vai

20piedāvājums ar šo mērķi. Taču šā nolīguma 227. panta nolūkos

21komerciāla izmantošana neietver konfidenciālu izmantošanu tādā

22apmērā, ka nenotiek nekāda turpmāka izplatīšana trešām

23personām.

1Aizsardzības prasības

21. Puses aizsargā pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas,

3pieņemot tiesību aktus, kas piešķir ekskluzīvas tiesības saskaņā

4ar šā panta noteikumiem.

52. Puses paredz, ka pusvadītāju izstrādājuma topogrāfiju

6aizsargā, ciktāl tā atbilst nosacījumiem, ka tā ir sava autora

7garīgā darba rezultāts un nav izplatīta pusvadītāju rūpniecībā.

8Ja pusvadītāju izstrādājuma topogrāfija sastāv no sastāvdaļām,

9kas ir izplatītas pusvadītāju rūpniecībā, to aizsargā tikai tādā

10mērā, kādā šo sastāvdaļu apvienojums savā kopumā atbilst iepriekš

11minētajiem nosacījumiem.

1Ekskluzīvas tiesības

21. Ekskluzīvās tiesības, kas minētas šā nolīguma 225. panta 1.

3punktā, ietver tiesības atļaut vai aizliegt šādas darbības:

4a) reproducēt topogrāfiju, ciktāl tā ir aizsargāta saskaņā ar

5šā nolīguma 225. panta 2. punktu;

6b) komerciāli izmantot vai šajā nolūkā importēt topogrāfiju

7vai pusvadītāju izstrādājumu, kas ir izgatavots, izmantojot šo

8topogrāfiju.

92. Ekskluzīvās tiesības, kas minētas šā panta 1. punkta a)

10apakšpunktā, nepiemēro pašas topogrāfijas vai topogrāfijā

11ietverto priekšstatu, procesu, sistēmu vai tehniku reproducēšanai

12analīzes, novērtēšanas vai mācīšanas nolūkiem.

133 Ekskluzīvās tiesības, kas minētas šā panta 1. punktā, nav

14paplašināmas uz jebkuru šādu darbību attiecībā uz topogrāfiju,

15kas atbilst šā nolīguma 225. panta 2. punkta prasībām un kas ir

16radīta, pamatojoties uz citas topogrāfijas analīzi un

17novērtējumu, kurš veikts atbilstīgi šā panta 2. punktam.

184. Ekskluzīvās tiesības atļaut vai aizliegt darbības, kas

19minētas šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, nepiemēro darbībām,

20kuras veiktas pēc tam, kad topogrāfija vai pusvadītāja

21izstrādājums ir likumīgi piedāvāti tirgū.

1Aizsardzības termiņš

2Ekskluzīvās tiesības ilgst vismaz 10 gadus pēc tam, kad

3topogrāfija pirmoreiz komerciāli izmantota kaut kur pasaulē, vai,

4ja reģistrācija ir ekskluzīvo tiesību rašanās vai piemērošanas

5turpinājuma nosacījums, - 10 gadus pēc agrākās no šādām

6dienām:

7a) kalendāra gada beigām, kurā topogrāfija pirmoreiz

8komerciāli izmantota kaut kur pasaulē;

9b) kalendāra gada beigām, kurā noteiktā veidā ir iesniegts

10reģistrācijas pieteikums.

117. APAKŠIEDAĻA

12CITI NOTEIKUMI

1Augu šķirnes

2Puses sadarbojas, lai veicinātu un stiprinātu augu šķirņu

3aizsardzības tiesības saskaņā ar 1961. gada Starptautisko

4konvenciju par jaunu augu sugu aizsardzību, kas pārskatīta 1972.

5gada 10. novembrī, 1978. gada 23. oktobrī un 1991. gada 19. martā

6Ženēvā, ietverot dispozitīvo izņēmumu par selekcionāru tiesībām,

7kas paredzēts minētās konvencijas 15.2. pantā.

1Ģenētiskie resursi, tradicionālās

2zināšanas un folklora

31. Puses atbilstīgi saviem tiesību aktiem ievēro, saudzē un

4saglabā iedzimto un vietējo kopienu ar tradicionālo dzīvesveidu

5zināšanas, jaunradi un ieražas, kas attiecas uz bioloģiskās

6daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un veicina

7to plašāku izmantošanu, iesaistot un atzīstot šādu zināšanu

8turētājus, jaunrades veidotājus un ieražu kopējus, un sekmē šādu

9zināšanu, jaunrades un ieražu izmantošanas rezultātā iegūto

10labumu taisnīgu sadali.

112. Puses atzīst, cik svarīgi ir veikt piemērotus pasākumus

12atbilstīgi valsts tiesību aktiem, lai saglabātu tradicionālās

13zināšanas, un vienojas turpināt izstrādāt starptautiski

14saskaņotus sui generis modeļus tradicionālo zināšanu

15tiesiskai aizsardzībai.

163. Puses vienojas, ka šīs apakšiedaļas un KBD noteikumus par

17intelektuālo īpašumu īsteno, savstarpēji vienai otru

18atbalstot.

194. Puses vienojas regulāri apmainīties ar viedokļiem un

20informāciju par attiecīgām daudzpusējām apspriedēm.

213. IEDAĻA

22INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU

23IZPILDE

1Vispārīgi pienākumi

21. Abas Puses apstiprina savas saistības saskaņā ar TRIPS

3nolīgumu un jo īpaši tā III daļu, un paredz šādus

4papildpasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, kas

5nepieciešami, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību

6izpildi38. Minētie pasākumi, kārtība un aizsardzības

7līdzekļi ir taisnīgi un atbilstīgi un nav nevajadzīgi sarežģīti

8vai dārgi, un tie nav īstenojami nepiemērotos termiņos vai ar

9nepamatotu kavēšanos.

102. Pasākumi un aizsardzības līdzekļi ir arī efektīvi, samērīgi

11un preventīvi, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu

12radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos

13neizmanto ļaunprātīgi.

1Tiesīgie prasītāji

21. Puses par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un

3TRIPS nolīguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un

4aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst:

5a) intelektuālā īpašuma tiesību subjektus saskaņā ar

6piemērojamo tiesību aktu noteikumiem;

7b) visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot šīs

8tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to pieļauj piemērojamo

9tiesību aktu noteikumi un saskaņā ar tiem;

10c) profesionālās aizstāvības iestādes, ko regulāri atzīst par

11tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību

12subjektus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi un

13saskaņā ar tiem.

142. Puses par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un

15TRIPS nolīguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un

16aizsardzības līdzekļu piemērošanu, var atzīt intelektuālā īpašuma

17mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma struktūrām, ko regulāri

18atzīst par tiesīgām pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību

19turētājus, ciktāl to pieļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi,

20un saskaņā ar tiem.

211. APAKŠIEDAĻA

22CIVILTIESISKIE PASĀKUMI, PROCEDŪRAS

23UN TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI

1Pieņēmums par autortiesībām vai

2īpašuma tiesībām

3Puses atzīst, ka šajā nolīgumā paredzēto pasākumu, procedūru

4un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas nolūkos:

5a) lai literāra vai mākslas darba autoru, ja vien nav

6pierādījumu par pretējo, uzskatītu par autoru, kas tādēļ ir arī

7tiesīgs uzsākt tiesvedību pret iespējamo pārkāpēju, ir

8pietiekami, ka viņa(-s) vārds ierastā veidā tiek minēts darbā vai

9uz tā;

10b) noteikumu saskaņā ar šā panta a) punktā, mutatis

11mutandis piemēro blakustiesību subjektiem attiecībā uz to

12aizsargāto objektu.

1Pierādījumi

21. Ja Puse ir sniegusi pietiekoši daudz pierādījumu, lai

3pamatotu savas prasības, un, pamatojot savas prasības, ir

4norādījusi uz pierādījumiem, ko kontrolē pretējā Puse, Pušu tiesu

5varas iestādēm ir tiesības pieprasīt, lai pretējā Puse uzrādītu

6šos pierādījumus atbilstoši nosacījumiem, kas nodrošina

7konfidenciālas informācijas aizsardzību.

82. Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, ja intelektuālā

9īpašuma tiesību pārkāpums izdarīts komerciālos nolūkos, Puses

10veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai kompetentās tiesu iestādes

11attiecīgā gadījumā un saņemot iesniegumu, var pieprasīt pretējās

12Puses rīcībā esošos banku, finanšu vai tirdzniecības dokumentus,

13ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.

1Pasākumi pierādījumu

2saglabāšanai

31. Puses nodrošina, ka pat pirms tiesvedības uzsākšanas kādā

4lietā kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no Puses,

5kas ir sniegusi tai pieejamus pierādījumus, lai pamatotu

6apgalvojumu, ka tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas

7vai drīzumā tiks pārkāptas, var noteikt ātrus un efektīvus

8pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus

9attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas

10informācijas aizsardzības prasības. Šādi pasākumi var ietvert

11iespējamo kontrafakta preču un attiecīgā gadījumā to materiālu un

12darbarīku, ko izmanto šo preču ražošanai un/vai izplatīšanai, kā

13arī ar minētajām precēm saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu,

14ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu. Šos pasākumus veic,

15vajadzības gadījumā neuzklausot otru Pusi, jo īpaši tad, ja

16kavēšanās var radīt nelabojamu kaitējumu tiesību subjektam vai ja

17pastāv uzskatāms risks, ka pierādījumi var tikt iznīcināti.

182. Puses nodrošina, ka pasākumus pierādījumu saglabāšanai

19atceļ vai citādi izbeidz to darbību pēc atbildētāja pieprasījuma,

20neskarot tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ko var pieprasīt, ja

21pieteikuma iesniedzējs saprātīgā termiņā neuzsāk tiesvedību

22lietas izskatīšanai pēc būtības attiecīgā tiesu iestādē.

1Tiesības uz informāciju

21. Puses nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās

3tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību

4pārkāpumu, un, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var

5pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi

6un izplatīšanas tīkliem, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma

7tiesības, sniedz pārkāpējs un/vai cita persona:

8a) par kuru konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces

9komerciālai darbībai raksturīgā daudzumā;

10b) par kuru konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus

11komerciālā mērogā;

12c) par kuru ir konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā

13daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās

14vai

15d) kuru šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētās personas

16ir norādījušas kā personu, kas iesaistīta attiecīgo preču

17producēšanā, ražošanā vai izplatīšanā vai attiecīgo pakalpojumu

18sniegšanā.

192. Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver:

20a) attiecīgo preču vai pakalpojumu producentu, ražotāju,

21izplatītāju, piegādātāju un citu bijušo preču vai pakalpojumu

22turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos

23vairumtirgotājus un mazumtirgotājus;

24b) informāciju par izgatavotājiem, ražotājiem, piegādātājiem,

25saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta

26par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

273. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību

28normas, kas:

29a) dod tiesību subjektam tiesības saņemt plašāku

30informāciju;

31b) reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas

32izmantošanu civilajā tiesvedībā vai kriminālprocesā;

33c) reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu

34izmantošanu;

35d) paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas

36piespiestu šā panta 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās

37tuvi radinieki ir ņēmuši dalību intelektuālā īpašuma tiesību

38pārkāpumā;

39e) reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes

40konfidencialitātes aizsardzību.

1Pagaidu un piesardzības

2pasākumi

31. Puses nodrošina, ka pēc iesniedzēja pieprasījuma tiesu

4iestādes var sagatavot pagaidu noregulējumu, lai novērstu

5iespējamus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz

6pagaidu laiku aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu,

7attiecīgā gadījumā, ja to paredz valsts tiesību akti, iekasējot

8regulāru kavējuma naudu, vai lai šādas rīcības turpināšanu

9pieļautu tikai tad, ja ir dota garantija, kas paredzēta

10kompensācijas nodrošināšanai tiesību subjektam. Pagaidu

11noregulējumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var noteikt

12arī attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā

13persona, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības.

142. Pagaidu noregulējumu var arī noteikt, lai dotu rīkojumu

15arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj

16intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu vai

17apriti tirdzniecības kanālos.

183. Ja pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā, Puses

19nodrošina, ka tad, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas var

20traucēt kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu, tiesu iestādes var dot

21rīkojumu kā piesardzības pasākumu piemērot iespējamā pārkāpēja

22kustamā un nekustamā īpašuma arestu, tostarp viņa bankas kontu un

23citu aktīvu bloķēšanu. Tālab kompetentās iestādes var pieprasīt

24bankas, finanšu vai tirdzniecības dokumentus vai atbilstošu

25pieeju vajadzīgajai informācijai.

264. Puses nodrošina, ka šā panta 1., 2. un 3. punktā minētos

27pagaidu pasākumus attiecīgos gadījumos var veikt, nesaņemot

28atbildētāja atbildi, jo īpaši gadījumos, kad kavēšanās radītu

29neatgriezenisku kaitējumu tiesību subjektam. Šādā gadījumā abas

30Puses par pasākumiem informē nekavējoties un vēlākais tūlīt pēc

31pasākumu veikšanas. Pēc atbildētāja pieprasījuma veic atkārtotu

32lietas izskatīšanu, ietverot tiesības tikt uzklausītam, lai

33pieņemamā laika posmā pēc informēšanas par pasākumu veikšanu

34izlemtu, vai minētie pasākumi ir jāgroza, jāatceļ vai

35jāapstiprina.

365. Puses nodrošina, ka pagaidu pasākumus, kas minēti šā panta

371., 2. un 3. punktā, atceļ vai citādi izbeidz to darbību pēc

38atbildētāja pieprasījuma, ja pieteikuma iesniedzējs saprātīgā

39termiņā neuzsāk tiesvedību lietas izskatīšanai pēc būtības

40attiecīgā tiesu iestādē.

416. Ja pagaidu pasākumus atceļ vai ja tie vairs nav spēkā

42prasītāja rīcības vai rīcības trūkuma dēļ, vai ja vēlāk konstatē,

43ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma vai pārkāpuma drauda

44nav bijis, tiesu iestādes ir pilnvarotas pēc atbildētāja

45pieprasījuma likt prasītājam sniegt atbildētājam atbilstošu

46kompensāciju par minēto pasākumu radīto kaitējumu.

1Korektīvi pasākumi

21. Puses nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc

3prasītāja lūguma, neskarot pārkāpuma dēļ tiesību subjektam radīto

4zaudējumu atlīdzināšanu un neparedzot nekādu kompensāciju, var

5dot rīkojumu atsaukt, galīgi izņemt no tirdzniecības kanāliem vai

6iznīcināt preces, par kurām ir konstatēts, ka tās pārkāpj

7intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecīgos gadījumos kompetentās

8tiesu iestādes var arī dot rīkojumu iznīcināt materiālus un

9darbarīkus, ko galvenokārt izmanto šo preču radīšanā vai

10ražošanā.

112. Tiesu iestādes dod rīkojumu veikt minētos pasākumus uz

12pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt.

1Izpildraksti

2Puses nodrošina, ka tad, ja pieņemts tiesas nolēmums, kurā

3konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes

4var attiecībā uz pārkāpēju izdot izpildrakstu, lai aizliegtu

5turpināt pārkāpumu. Ja vietējie tiesību akti to paredz, par

6nepakļaušanos izpildrakstā noteiktajam attiecīgā gadījumā jāmaksā

7regulāra kavējuma nauda, lai nodrošinātu izpildraksta izpildi.

8Puses nodrošina arī to, ka tiesību subjekti var pieprasīt

9izpildrakstu pret starpniekiem, kuru pakalpojumus trešā persona

10izmanto, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības.

1Alternatīvi pasākumi

2Puses var noteikt, ka attiecīgos gadījumos un pēc tās personas

3lūguma, uz ko attiecas šā nolīguma 237. un/vai 238. pantā

4paredzētie pasākumi, kompetentās tiesu iestādes tā vietā, lai

5piemērotu šā nolīguma 237. un/vai 238. pantā paredzētos

6pasākumus, var minētajai vainīgajai personai likt izmaksāt naudas

7kompensāciju cietušajai personai, ja vainīgā persona ir

8rīkojusies neapzināti un bez nolaidības, ja attiecīgo pasākumu

9veikšana minētajai personai radītu nesamērīgu kaitējumu un ja

10naudas kompensācijas izmaksa šķiet pieņemama.

1Zaudējumu atlīdzība

21. Puses nodrošina, ka tiesu iestādes, nosakot zaudējumus:

3a) ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai

4pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp negūto peļņu,

5pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, un attiecīgos gadījumos arī citus

6elementus, kas nav ekonomiskie faktori, piemēram, tiesību

7subjektam pārkāpuma rezultātā radīto morālo kaitējumu, vai

8b) attiecīgos gadījumos kā alternatīvu šā punkta a)

9apakšpunktā minētajam var noteikt vienreizēju maksājumu zaudējumu

10atlīdzināšanai, pamatojoties uz noteiktiem faktoriem un noteikti

11ņemot vērā honorāru vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja

12pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā

13īpašuma tiesības.

142. Ja pārkāpējs kontrafakta darbībās ir iesaistījies

15neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties, puses var

16noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu par labu cietušajai

17pusei atgūt peļņu vai atlīdzināt zaudējumus, kas var būt iepriekš

18noteikti.

1Tiesu izmaksas

2Puses nodrošina, ka pieņemamus un samērīgus tiesu izdevumus un

3citas izmaksas, kas radušās lietā uzvarējušajai pusei, parasti

4sedz zaudējusī puse, ja vien tas nav pretrunā ar taisnīguma

5principiem.

1Tiesas nolēmumu publicēšana

2Puses paredz, ka tiesvedībā par intelektuālā īpašuma tiesību

3pārkāpumu tiesu iestādes var pēc prasītāja lūguma un par

4pārkāpēja līdzekļiem piemērot attiecīgus pasākumus informācijas

5izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp nolēmuma paziņošanai un

6tā publicēšanai pilnībā vai daļējai publicēšanai. Puses var

7paredzēt citus papildu publicitātes pasākumus, kas attiecīgos

8apstākļos būtu atbilstīgi, tostarp plaša mēroga reklāmu.

1Administratīvās procedūras

2Ciktāl administratīvo procedūru lēmumu rezultātā var tikt

3noteikts jebkurš civiltiesiskās aizsardzības līdzeklis, šādas

4procedūras atbilst principiem, kas ir līdzvērtīgi pēc būtības

5tiem, kuri norādīti attiecīgajos šās apakšiedaļas noteikumos.

62. APAKŠIEDAĻA

7STARPNIEKU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU

8ATBILDĪBA

1Starpnieku pakalpojumu

2izmantošana

3Abas Puses apzinās, ka trešās personas ar pārkāpumu saistīto

4darbību veikšanai var izmantot starpnieku pakalpojumus. Lai

5nodrošinātu brīvu informācijas pakalpojumu apriti un vienlaicīgi

6aizsargātu intelektuālā īpašuma tiesības digitālajā vidē, katra

7Puse paredz šajā apakšiedaļā noteiktos pasākumus attiecībā uz

8starpnieku pakalpojumu sniedzējiem. Šo apakšiedaļu piemēro tikai

9atbildībai, kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesību, jo īpaši

10autortiesību, pārkāpuma39.

1Starpnieku pakalpojumu sniedzēju

2atbildība - "vienkārša pārraidīšana"

31. Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas

4sastāv no pakalpojumu saņēmēja sniegtas informācijas

5pārraidīšanas komunikāciju tīklā vai piekļuves nodrošināšanas

6komunikāciju tīklam, Puses nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs

7nav atbildīgs par pārraidīto informāciju ar nosacījumu, ka

8pakalpojuma sniedzējs:

9a) neierosina pārraidi;

10b) neizvēlas pārraides saņēmēju un

11c) neizvēlas vai nepārveido informāciju, kas iekļauta datu

12pārraidē.

132 Šā panta 1. punktā minētās datu pārraides un pieejas

14nodrošināšanas darbība ietver automātisku, starpniecisku un

15īslaicīgu pārraidītās informācijas uzglabāšanu, ciktāl to veic

16vienīgi pārraidīšanas nolūkā komunikāciju tīklā, un ar noteikumu,

17ka informāciju neglabā ilgāk par laiku, kas ir nepieciešams šādai

18pārraidīšanai.

193 Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes

20tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma

21sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.

1Starpnieku pakalpojumu sniedzēju

2saistības - "kešdarbe "

31 Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas

4sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtas informācijas

5pārraidīšanas komunikāciju tīklā, Puses nodrošina, ka pakalpojuma

6sniedzējs nav atbildīgs par automātisku, starpniecisku un

7īslaicīgu šīs informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā

8padarīt efektīvāku tālāku informācijas pārraidīšanu citiem

9pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar nosacījumu, ka

10pakalpojuma sniedzējs:

11a) nepārveido informāciju;

12b) atbilst noteikumiem par piekļuvi informācijai;

13c) atbilst noteikumiem attiecībā uz informācijas

14atjaunināšanu, ko veic tādā veidā, kurš ir plaši atzīts un

15izmantots šajā nozarē;

16d) neiejaucas likumīgā tehnoloģijas izmantošanā, kas plaši

17atzīta un izmantota šajā nozarē, lai iegūtu datus par

18informācijas izmantošanu; un

19e) darbojas ātri, lai likvidētu informāciju vai liegtu pieeju

20informācijai, ko tas glabājis, pēc ziņu iegūšanas, ka šī

21informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no tīkla vai

22pieeja tai ir liegta, vai tiesa vai administratīvā iestāde ir

23pieprasījusi izņemt šādu informāciju vai liegt tai pieeju.

242. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes

25tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma

26sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.

1Starpnieku pakalpojumu sniedzēju

2atbildība - "glabāšana"

31. Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas

4sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtas informācijas glabāšanas,

5Puses nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par

6informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma ar

7nosacījumu, ka:

8a) pakalpojuma sniedzējam nav faktiskas informācijas par

9nelikumīgu darbību vai informāciju un attiecībā uz prasībām

10atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi fakti vai apstākļi, kas

11liecina par nelegālu darbību vai informāciju, vai

12b) pakalpojuma sniedzējs pēc informācijas vai ziņu iegūšanas

13rīkojas ātri, lai izņemtu šādu informāciju vai liegtu tai

14piekļuvi.

152. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja

16rīcību nosaka vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs.

173. Šis pants neietekmē tiesu vai administratīvās iestādes

18tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu tiesības pieprasīt

19pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu, kā arī

20neliedz Pusēm noteikt informācijas izņemšanas vai piekļuves

21lieguma procedūras.

1Vispārēja pārraudzības pienākuma

2neesamība

31. Puses pakalpojuma sniedzējiem, kuriem piemērojams šā

4nolīguma 245., 246. un 247. pants, neuzliek vispārēju pienākumu

5pārraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī

6neuzliek vispārīgu pienākumu aktīvi meklēt faktus vai apstākļus,

7kas norāda uz nelikumīgu darbību.

82. Puses var noteikt pienākumus informācijas sabiedrības

9pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi informēt kompetentās valsts

10iestādes par iespējamām nelikumīgām darbībām vai informāciju, ko

11veic vai sniedz to pakalpojuma saņēmējs, vai pēc pieprasījuma

12paziņot kompetentajām iestādēm informāciju, kas ļauj apzināt tos

13pakalpojuma saņēmējus, ar kuriem tie noslēguši līgumus par

14informācijas glabāšanu.

1Pārejas periods

2Ukraina pilnībā īsteno šajā apakšiedaļā minētos pienākumus 18

3mēnešu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā .

43. APAKŠIEDAĻA

5CITI NOTEIKUMI

1Pasākumi uz robežas

21. Šajos noteikumos "preces, kas pārkāpj intelektuālā

3īpašuma tiesības" ir:

4a) "viltotas preces", proti:

5i) preces, ieskaitot iepakojumu, uz kurām bez atļaujas ir

6preču zīme, kas ir identiska preču zīmei, kura ir likumīgi

7reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme, ko

8būtiskajos aspektos nevar atšķirt no tādas preču zīmes un kas

9tādējādi pārkāpj preču zīmes subjekta tiesības;

10ii) jebkurš preču zīmes simbols (logotips, etiķete, uzlīme,

11prospekts, lietošanas pamācība vai garantijas dokuments), pa ja

12uzrādīts atsevišķi, ar tādiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro

13precēm, kuras minētas i) apakšpunktā;

14iii) atsevišķi uzrādīts iepakojuma materiāls, uz kura ir

15viltotu preču zīmes, ar tiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro

16precēm, kuras minētas i) apakšpunktā;

17b) "pirātpreces", proti, preces, kas ir kopijas vai

18ietver kopijas, kuras ir izgatavotas bez autortiesību vai

19blakustiesību, vai dizaina tiesību subjekta atļaujas, neatkarīgi

20no tā, vai tās ir reģistrētas vietējos tiesību aktos;

21c) preces, ar ko atbilstoši tiesību aktiem Pusē, kurā

22iesniegts pieprasījums muitai rīkoties, pārkāpj:

23i) patentu,

24ii) papildu aizsardzības sertifikātu,

25iii) augu šķirnes tiesības,

26iv) dizainparaugu,

27v) ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

282. Puses, ja vien šajā apakšiedaļā nav noteikts citādi, nosaka

29kārtību40, kas ļauj tiesību subjektam, kuram ir pamats

30aizdomām, ka var notikt preču, kas pārkāpj kādas intelektuālā

31īpašuma tiesības, ievešana, izvešana, atpakaļizvešana, iekļūšana

32muitas teritorijā vai izkļūšana no tās, nodokļa neuzlikšanas

33režīma piemērošana vai nodošana muitas brīvzonā vai brīvajā

34muitas noliktavā, iesniegt rakstveida pieteikumu kompetentajām

35administratīvajām vai tiesas iestādēm, lai muitas dienesti

36atliktu tādu preču laišanu brīvā apgrozībā vai tās aizturētu.

373. Puses paredz, ka tad, ja muitas dienestiem savu darbību

38veikšanas laikā un pirms tiesību subjekta pieteikuma iesniegšanas

39vai izdošanas ir pietiekams pamats aizdomām, ka ar precēm pārkāpj

40intelektuālā īpašuma tiesības, tās var atlikt šādu preču laišanu

41brīvā apgrozībā vai aizturēt tās, lai dotu iespēju tiesību

42subjektam iesniegt pieteikumu iepriekšējā punktā paredzēto

43darbību veikšanai.

444. Visas tiesības vai pienākumi, kas TRIPS nolīguma III

45daļas 4. iedaļā noteikti preču importētājiem, piemērojami arī

46preču eksportētājiem vai preču turētājiem.

475. Puses sadarbojas nolūkā sniegt tehnisko palīdzību un

48uzlabot kapacitāti, lai īstenotu šo pantu.

496. Ukraina pilnībā īsteno šajā pantā minētos pienākumus trīs

50gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.

1Rīcības kodeksi un sadarbība

2kriminālistikas jomā

3Puses veicina:

4a) rīcības kodeksu izstrādi, ko veic tirdzniecības vai

5profesionālas asociācijas vai organizācijas, un kuru mērķis ir

6uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību izpildi;

7b) rīcības kodeksu projektu iesniegšanu Pušu kompetentajām

8iestādēm un šo iesniegto rīcības kodeksu izvērtēšanu.

1Sadarbība

21. Puses vienojas sadarboties, lai atbalstītu to saistību un

3pienākumu izpildi, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nodaļu.

42. Ievērojot šā nolīguma V sadaļas (Ekonomiskā un nozaru

5sadarbība) noteikumus un saskaņā ar VI sadaļu (Finanšu sadarbība

6un noteikumi par krāpšanas apkarošanu) sadarbības jomas aptver

7šādas darbības, taču neaprobežojas ar tām:

8a) informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību

9tiesisko regulējumu un attiecīgajiem tiesību aizsardzības un

10izpildes noteikumiem; ES puses un Ukrainas pieredzes apmaiņa par

11jaunumiem tiesiskā regulējuma jomā;

12b) ES puses un Ukrainas pieredzes apmaiņa par intelektuālā

13īpašuma tiesību izpildi;

14c) ES puses un Ukrainas pieredzes apmaiņa par izpildi muitas,

15policijas, administratīvo un tiesu iestāžu centrālajā līmenī un

16līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni; sadarbība, tostarp

17sadarbība ar citām valstīm, lai novērstu viltotu preču

18eksportu;

19d) darbības spēju palielināšana; personāla apmaiņu un

20mācības;

21e) informācijas par intelektuālā īpašuma tiesībām

22popularizēšana un izplatīšana, tostarp arī darījumu aprindās un

23pilsoniskajā sabiedrībā; patērētāju un tiesību subjektu

24informētība;

25f) iestāžu sadarbības veicināšana, piemēram, intelektuālā

26īpašuma aizsardzības iestādes;

27g) aktīva sabiedrības informētības un izglītotības uzlabošana

28par intelektuālā īpašuma tiesību politiku - efektīvu stratēģiju

29izstrādāšana, lai noteiktu galveno mērķauditoriju un informēšanas

30programmu veidošana, lai palielinātu patērētāju un plašsaziņas

31līdzekļu informētību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu

32ietekmi, tostarp par riskiem saistībā ar veselību un drošību un

33organizēto noziedzību.

343. Neskarot šā panta 1. un 2. punktu un papildinot tos, Puses

35vienojas saglabāt efektīvu dialogu par jautājumiem intelektuālā

36īpašuma jomā (IĪ dialogs) Tirdzniecības komitejas pakļautībā, lai

37risinātu jautājumus, kas būtiski šajā nodaļā izklāstīto

38intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un izpildei, un citus

39atbilstīgus jautājumus.

1Definīcijas

2Šajā iedaļā:

31. "konkurences iestāde" ir:

4a) Eiropas Savienībā - Eiropas Komisija un

5b) Ukrainā - Ukrainas Pretmonopola komiteja

62. "konkurences tiesību akti" ir:

7a) ES pusē - Līguma par Eiropas Savienības darbību 101., 102.

8un 106. pants, Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20.

9janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (Apvienošanās

10regula) un attiecīgie īstenošanas noteikumi un to grozījumi;

11b) Ukrainā - 2001. gada 11. janvāra likums Nr. 2210-III (ar

12grozījumiem) un tā īstenošanas noteikumi un grozījumi. Kolīzijas

13gadījumā starp likuma Nr. 2210-III noteikumiem un citām materiālo

14tiesību normām par konkurenci Ukraina nodrošina, ka kolīzijas

15apmērā primāri piemērojams ir minētais likums; kā arī

16c) visas izmaiņas, kādas veiktas iepriekš minētajos tiesību

17aktos pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

183. Termini, kas izmantoti šajā iedaļā tiek sīkāk skaidroti

19XXIII pielikumā.

1Principi

2Puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir

3brīvai un netraucētai konkurencei. Puses apliecina to, ka pret

4konkurenci vērsta darījumdarbības prakse un darījumi potenciāli

5var izkropļot tirgu pareizu darbību un kopumā mazina ieguvumus,

6ko sniedz tirdzniecības liberalizācija. Tāpēc Puses vienojas, ka

7šāda prakse un darījumi, kā noteikts to attiecīgajos konkurences

8tiesību aktos, nav saderīgi ar šo nolīgumu, ciktāl tie var

9ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm:

10a) nolīgumi, saskaņota darbība un uzņēmumu apvienību lēmumi,

11kuru mērķis vai sekas ir kavēt, ierobežot, kropļot vai ievērojami

12mazināt konkurenci abu Pušu teritorijās;

13b) viena vai vairāku uzņēmumu, kam ir dominējošs stāvoklis

14Pušu teritorijā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana; vai

15c) uzņēmumu koncentrācija, kuras rezultātā veidojas monopols

16vai tiek ievērojami ierobežota konkurence tirgū Pušu

17teritorijās.

1Īstenošana

21. ES puse un Ukraina saglabā konkurences tiesību aktus, kas

3efektīvi risina jautājumus saistībā ar darbībām un darījumiem,

4kas minēti 254. panta a), b) un c) punktā.

52. Puses uztur iestādes, kas ir atbildīgas par šā panta 1.

6punktā noteikto konkurences tiesību aktu efektīvu izpildi un kas

7ir tam atbilstīgi aprīkotas.

83. Puses atzīst, ka to attiecīgo konkurences tiesību aktu

9pārredzamai, savlaicīgai un nediskriminējošai piemērošanai,

10ievērojot procesuālā taisnīguma un aizstāvības tiesību principus,

11ir liela nozīme. Katra Puse jo īpaši nodrošina, ka

12a) pirms kādas Puses konkurences iestāde kādai fiziskai vai

13juridiskai personai piemēro sankcijas vai tiesību aizsardzības

14līdzekļus par konkurences tiesību aktu pārkāpumu, pēc tam, kad

15iestāde ir paziņojusi attiecīgajai fiziskai vai juridiskai

16personai tās sākotnējos secinājumus par pārkāpuma esību, tā

17piešķir personai tiesības tikt uzklausītai un iesniegt

18pierādījumus saprātīgā termiņā, kas noteikts Pušu attiecīgajos

19konkurences tiesību aktos; un

20b) pēc personas pieprasījuma jebkuras šādas sankcijas vai

21tiesību aizsardzības līdzekļus piemēro vai pārskata tiesa vai

22cits neatkarīgs tribunāls, kas izveidots saskaņā ar Puses tiesību

23aktiem.

244. Puse pēc otras Puses pieprasījuma sniedz otrai Pusei

25atklātu informāciju par tās konkurences tiesību aktu izpildes

26pasākumiem un tiesību aktiem, kas attiecas uz šajā iedaļā

27izklāstītajiem pienākumiem.

285. Konkurences iestāde pieņem un publicē dokumentu, kurā

29izskaidroti principi, ko izmanto par konkurences tiesību aktu

30pārkāpumiem piemērojamo finansiālo sankciju noteikšanai.

316. Konkurences iestāde pieņem un publicē dokumentu, kurā

32izskaidroti principi, ko izmanto horizontālo apvienošanos

33novērtēšanai.

1Tiesību aktu un izpildes prakses

2tuvināšana

3Ukraina tuvina savus konkurences tiesību aktus un izpildes

4praksi turpmāk noteiktajai ES acquis daļai:

51. Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris)

6par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81.

7un 82. pantā

8Īstenošanas grafiks: Regulas 30. pantu īsteno trīs gadu laikā

9no šā nolīguma stāšanās spēkā.

102. Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris)

11par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās

12regula)

13Īstenošanas grafiks: Regulas 1. pantu un 5. panta 1) un 2)

14punktu īsteno trīs gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.

1520. pantu īsteno trīs gadu laikā no šā nolīguma stāšanās

16spēkā.

173. Komisijas Regula (ES) Nr. 330/2010 (2010. gada 20. aprīlis)

18par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta

19piemērošanu vertikālu nolīgumu un saskaņotu darbību

20kategorijām

21Īstenošanas grafiks: Regulas 1., 2., 3., 4., 6., 7. un 8.

22pantu īsteno trīs gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.

234. Komisijas Regula (EK) Nr. 772/2004 (2004. gada 27. aprīlis)

24par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu tehnoloģijas nodošanas

25nolīgumu kategorijām

26Īstenošanas grafiks: Regulas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.

27pantu īsteno trīs gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.

1Valsts uzņēmumi un uzņēmumi, kam

2piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības

31. Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam

4piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības:

5a) neviena Puse nedz ievieš, nedz uztur spēkā tādus pasākumus,

6kas ir pretrunā ar šā nolīguma 254. pantā un 258. panta 1) punktā

7paustajiem principiem; un

8b) Puses nodrošina, ka šādiem uzņēmumiem piemēro šā nolīguma

9253. panta 2) punktā noteiktos konkurences tiesību aktus,

10ciktāl iepriekš minēto konkurences tiesību aktu un principu

11piemērošana nerada juridiskus vai faktiskus šķēršļus, lai

12īstenotu tiem paredzētos konkrētos uzdevumus.

132. Nekas iepriekšējā punktā nav interpretējams tā, lai liegtu

14Pusei izveidot vai saglabāt publisku uzņēmumu, piešķirt

15uzņēmumiem īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai saglabāt šādas

16tiesības.

1Valsts monopoli

21. Katra Puse piecu gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās

3pielāgo komerciālus valsts monopolus, lai nodrošinātu, ka Pušu

4fiziskajām vai juridiskajām personām netiek piemēroti

5diskriminējoši pasākumi saistībā ar preču iegādes un

6tirdzniecības nosacījumiem.

72. Nekas šajā pantā neiespaido šā nolīguma IV sadaļas 8.

8nodaļā (Publiskais iepirkums) Pusēm noteiktās tiesības un

9pienākumus.

103. Nekas 1. punktā nav interpretējams tā, ka tas liedz Pusei

11izveidot vai saglabāt valsts monopolu.

1Informācijas apmaiņa un sadarbība

2izpildes jomā

31. Puses atzīst, ka sadarbībai un koordinācijai starp to

4attiecīgajām konkurences iestādēm ir liela nozīme, lai vēl vairāk

5uzlabotu konkurences tiesību aktu izpildes efektivitāti un šā

6nolīguma mērķu sasniegšanu, veicinot konkurenci un ierobežojot

7pret konkurenci vērstu darījumdarbību vai darījumus.

82. Šajā saistībā Puses konkurences iestāde var informēt otras

9Puses konkurences iestādi par tās vēlmi sadarboties attiecībā uz

10izpildes darbību. Šī sadarbība neliedz Pusēm pieņemt neatkarīgus

11lēmumus.

123. Nolūkā atvieglot efektīvu attiecīgo konkurences tiesību

13aktu piemērošanu, Pušu konkurences iestādes var apmainīties ar

14informāciju, tostarp par tiesību aktiem un izpildes darbībām,

15ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti to attiecīgajos tiesību

16aktos un ņemot vērā to būtiskas intereses.

1Apspriešanās

21. Katra Puse pēc otras Puses pieprasījuma sāk apspriešanos

3par šīs otras Puses priekšlikumiem, lai veicinātu savstarpējo

4izpratni vai risinātu konkrētus jautājumus, kas var rasties

5saistībā ar šo iedaļu. Puse, kas iesniedz pieprasījumu, norāda,

6kā šis jautājums ietekmē tirdzniecību starp Pusēm.

72. Puses pēc jebkuras Puses pieprasījuma pienācīgi apspriežas

8par jautājumiem, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo

9iedaļu.

103. Lai veicinātu diskusiju par jautājumu, kas ir apspriežu

11tēma, Puse cenšas otrai Pusei sniegt būtisku informāciju, kas nav

12konfidenciāla, ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti to

13attiecīgajos tiesību aktos un ņemot vērā to būtiskas

14intereses.

1Puses attiecībā uz šīs iedaļas jautājumiem, izņemot šā

2nolīguma 256. pantu, domstarpību novēršanai nevar izmantot šā

3nolīguma IV sadaļas (Domstarpību novēršana) 14. nodaļu.

42. IEDAĻA

5VALSTS ATBALSTS

1Vispārīgi principi

21. Ar šā nolīguma pareizu darbību nav saderīgs nekāds

3atbalsts, ko piešķir Ukraina vai Eiropas Savienības dalībvalstis

4no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences

5izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai

6konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido

7tirdzniecību starp Pusēm.

82. Taču ar šā nolīguma pareizu darbību ir saderīgs:

9a) sociāls atbalsts, ko piešķir individuāliem patērētājiem ar

10noteikumu, ka to piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz

11konkrēto ražojumu izcelsmi;

12b) atbalsts, ko sniedz, lai atlīdzinātu zaudējumus, kurus

13izraisījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi.

143. Turklāt turpmāk norādīto var uzskatīt par saderīgu ar šā

15nolīguma pareizu darbību:

16a) atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur

17dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels

18bezdarbs;

19b) atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenošanu

20visas Eiropas interesēs41 vai novērš nopietnus

21traucējumus kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ukrainas

22tautsaimniecībā;

23c) atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai

24konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav

25tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir

26pretrunā Pušu interesēm;

27d) atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma

28saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības apstākļus

29pretrunā Pušu interesēm;

30e) atbalstu, lai sasniegtu mērķus, kas atļauti ES

31horizontālajās grupas atbrīvojuma regulās un horizontālajos un

32nozaru valsts atbalsta noteikumos, un ko piešķir saskaņā ar tajos

33paredzētajiem nosacījumiem;

34f) atbalstu ieguldījumiem, lai ievērotu ES direktīvu, kas

35uzskaitītas šā nolīguma V sadaļas 6. nodaļas (Vide) XXIX

36pielikumā, obligātos standartus, ko piešķir tajās noteiktajā

37īstenošanas termiņā un kas ietver rūpnīcu un aprīkojuma

38pielāgošanu jaunajām prasībām, var atļaut tādā apjomā, kas

39nepārsniedz 40 % no attiecināmajām izmaksām.

404. Uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju

41tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli

42monopoli, attiecas šajā iedaļā ietvertie noteikumi, ciktāl

43noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē

44veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt

45tirdzniecības attīstību tiktāl, lai tas būtu pretrunā Pušu

46interesēm.

47Termini, kas izmantoti šajā iedaļā tiek sīkāk skaidroti XXIII

48pielikumā.

1Pārredzamība

21. Katra Puse nodrošina pārredzamību valsts atbalsta jomā.

3Tālab katra Puse vienu reizi gadā paziņo otrai Pusei par tāda

4valsts atbalsta kopējo summu, veidiem un sadalījumu pa nozarēm,

5kas var ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm. Attiecīgajos

6paziņojumos būtu jāietver informācija par mērķiem, veidu, apjomu

7vai budžetu, piešķīrēju iestādi un, ja iespējams, atbalsta

8saņēmēju. Šā panta nolūkos nav nepieciešams paziņot par atbalstu,

9kas nepārsniedz EUR 200 000 slieksni vienam uzņēmumam trīs gadu

10laikposmā. Šādu paziņojumu uzskata par iesniegtu, ja to nosūta

11otrai Pusei vai ja attiecīgo informāciju ievieto publiski

12pieejamā tīmekļa vietnē internetā līdz nākamā kalendārā gada 31.

13decembrim.

142. Puse pēc otras Puses pieprasījuma sniedz papildu

15informāciju par visām valsts atbalsta shēmām un konkrētiem

16individuāliem valsts atbalsta piešķiršanas gadījumiem, kas

17ietekmē tirdzniecību starp Pusēm. Puses apmainās ar šādu

18informāciju, ņemot vērā ierobežojumus, ko nosaka profesionālās un

19darījumdarbības konfidencialitātes prasības.

203. Puses nodrošina, ka finanšu attiecības starp valsts

21iestādēm un publiskiem uzņēmumiem ir pārredzamas, lai skaidri

22būtu redzams:

23a) valsts līdzekļi, ko valsts iestādes tieši vai netieši

24(piemēram, ar publisko uzņēmumu starpnieku vai finanšu

25institūciju palīdzību) darījušas pieejamus attiecīgiem publiskiem

26uzņēmumiem;

27b) šo valsts līdzekļu faktiskais izmantojums.

284. Puses turklāt nodrošina, ka finanšu un organizatoriskā

29uzbūve uzņēmumam, kam Ukraina vai Eiropas Savienības dalībvalstis

30piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai kuram uzticēts

31pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas saistībā ar

32šo pakalpojumu saņem sabiedriskā pakalpojuma kompensāciju jebkādā

33veidā, ir pareizi atspoguļota atsevišķā bilancē, lai skaidri būtu

34redzams:

35a) izmaksas un ieņēmumi saistībā ar visiem produktiem vai

36pakalpojumiem, attiecībā uz ko uzņēmumam piešķirtas īpašas vai

37ekskluzīvas tiesības, vai saistībā ar visiem uzņēmumam

38uzticētajiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi,

39un, no otras Puses, saistībā ar katru citu uzņēmuma ražoto

40produktu vai sniegto pakalpojumu;

41b) pilnīgas ziņas par metodēm, pēc kādām izmaksas un ieņēmumi

42tiek piešķirti vai sadalīti dažādām darbībām. Metodes darbojas,

43pamatojoties uz tādiem grāmatvedības principiem, kā

44cēloņsakarība, objektivitāte, pārredzamība un konsekvence,

45saskaņā ar starptautiski atzītām grāmatvedības metodoloģijām,

46piemēram izmaksu sadali pa darbības jomām, un ir balstītas uz

47revidētiem datiem.

485. Katra Puse nodrošina, ka šā panta noteikumus piemēro piecu

49gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.

1Interpretācija

2Puses vienojas, ka tās piemēros šā nolīguma 262. pantu, 263.

3panta 3. un 4. punktu, izmantojot kā interpretācijas avotus

4kritērijus, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību

5106., 107. un 93. panta piemērošanas, tostarp attiecīgo Eiropas

6Savienības Tiesas judikatūru, kā arī attiecīgos sekundāros

7tiesību aktus, vadlīnijas, pamatnostādnes un citus Eiropas

8Savienībā spēkā esošus administratīvus aktus.

1Saistība ar PTO

2Šie noteikumi neskar Pušu tiesības piemērot tirdzniecības

3aizsardzības līdzekļus vai citas atbilstīgas darbības pret

4subsīdijām vai meklēt domstarpību risinājumu saskaņā ar

5attiecīgajiem PTO noteikumiem.

1Darbības joma

2Šīs iedaļas noteikumus piemēro precēm un tiem pakalpojumiem,

3kas uzskaitīti šā nolīguma IV sadaļas 6. nodaļas (Uzņēmējdarbība,

4pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) XVI

5pielikumā, saskaņā ar abpusēju pieņemtu lēmumu par tirgus

6pieejamību, izņemot subsīdijas produktiem, kas ietverti PTO

7līguma par lauksaimniecību 1. pielikumā, un citas subsīdijas, kas

8ietvertas Līgumā par lauksaimniecību.

1Iekšējā valsts atbalsta sistēma

2Lai ievērotu šā nolīguma 262. līdz 266. pantā paredzētos

3pienākumus:

41. Ukraina jo īpaši pieņem valsts atbalsta tiesību aktus un

5trīs gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā izveido savā

6darbībā neatkarīgu iestādi, kurai tiek piešķirtas vajadzīgās

7pilnvaras šā nolīguma 262. panta pilnīgai piemērošanai. Šai

8iestādei, cita starpā, ir pilnvaras atļaut valsts atbalsta shēmas

9un individuālus atbalsta piešķīrumus saskaņā ar šā nolīguma 262.

10un 264. pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī pilnvaras norīkot

11nelikumīgi piešķirta valsts atbalsta atgūšanu. Katram jaunam

12valsts atbalstam, ko piešķir Ukrainā, jāatbilst šā nolīguma 262.

13un 264. panta noteikumiem viena gada laikā no iestādes izveides

14dienas.

152. Ukraina piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

16izveido visaptverošu sarakstu ar valsts atbalsta shēmām, kuras

17ieviestas pirms 1. punktā minētās iestādes izveidošanas, un

18pielāgo šīs atbalsta shēmas 262. un 264. pantā minētajiem

19kritērijiem laikposmā, kas nepārsniedz septiņus gadus no šā

20nolīguma stāšanās spēkā.

213. a) Piemērojot šā nolīguma 262. pantu, Puses atzīst, ka

22pirmo piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā Ukrainas

23piešķirto valsts atbalstu izvērtē, ņemot vērā to, ka Ukrainu

24uzskata par teritoriju, kas ir identiska tām Eiropas Savienības

25teritorijām, kas aprakstītas Līguma par Eiropas Savienības

26darbību 107. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

27b) Četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā Ukraina

28iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par tās IKP uz vienu

29iedzīvotāju, saskaņojot to NUTS II līmenī. Šā panta 1. punktā

30minētā iestāde un Eiropas Komisija tad kopā izskata Ukrainas

31reģionu atbilstību un ar to saistīto maksimālo atbalsta

32intensitāti, lai izstrādātu reģionālā atbalsta karti saskaņā ar

33attiecīgajām ES pamatnostādnēm.

1Definīcijas

2Šajā nodaļā un neskarot šā nolīguma IV sadaļas 5. nodaļas

3(Muita un tirdzniecības veicināšana) noteikumus:

41 "energoprodukti" ir dabasgāze (KN kods 27.11),

5elektroenerģija (KN kods 27.16) un jēlnafta (KN kods: 27.09);

62. "fiksētā infrastruktūra" ir pārvades vai sadales

7tīkls, sašķidrinātas dabasgāzes iekārta un uzglabāšanas iekārta,

8kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/54/EK

9(2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz

10elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk - Direktīva 2003/54/EK)

11un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/55/EK (2003. gada

1226. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes

13iekšējo tirgu (turpmāk - Direktīva 2003/55/EK);

143. "tranzīts" ir energoproduktu tranzīts pa fiksēto

15infrastruktūru vai naftas cauruļvadu, kā aprakstīts šā nolīguma

16IV sadaļās 5. nodaļā (Muita un tirdzniecības veicināšana);

174. "transports" ir pārvade un sadale, kā definēts

18Direktīvā 2003/54/EK un Direktīvā 2003/55/EK, un naftas

19pārvietošana vai pārvadāšana par cauruļvadiem;

205. "neatļauta piesavināšanās " ir jebkāda veida

21darbība, kas veido nelikumīgu energoproduktu piesavināšanos no

22fiksētās infrastruktūras.

1Iekšzemes regulētās cenas

21. Gāzes un elektrības piegādes cenu rūpnieciskajiem

3patērētājiem nosaka tikai uz piedāvājuma un pieprasījuma

4pamata.

52. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Puses vispārēju

6tautsaimnieciskas nozīmes interešu vārdā42 uzņēmumiem

7var piemērot pienākumu saistībā ar gāzes un elektrības piegādes

8cenu (turpmāk - regulētā cena).

93. Puses nodrošina, ka šis pienākums ir skaidri definēts,

10pārredzams, samērīgs, nediskriminējošs, pārbaudāms un ar

11ierobežotu termiņu. Piemērojot šo pienākumu, Puses garantē

12vienlīdzīgu pieejamību citu uzņēmumu patērētājiem.

134. Ja cena, par kuru iekšzemes tirgū pārdod gāzi un elektrību,

14ir regulēta, attiecīgā Puse nodrošina, ka regulētās cenas

15aprēķina metodoloģija tiek publicēta pirms regulētās cenas

16stāšanās spēkā.

1Divējādas cenas aizliegums

21. Neskarot iespēju piemērot regulētas iekšzemes cenas saskaņā

3ar šā nolīguma 269. panta 2. un 3. punktu, Puses vai to

4regulatīvās iestādes nepieņem vai nesaglabā pasākumus, kuru

5rezultāts ir augstāka cena energoproduktu eksportam otrai Pusei,

6nekā šādu energoproduktu cena iekšzemes patēriņam.

72. Eksportējošā Puse pēc otras Puses pieprasījuma sniedz

8pierādījumus, ka to pašu energoproduktu dažādā cena iekšzemes

9patēriņam un eksportam nav ša panta 1. punktā aprakstītā pasākuma

10rezultāts.

1Muitas nodokļi un kvantitatīvi

2ierobežojumi

31. Starp Pusēm ir aizliegti muitas nodokļi un kvantitatīvi

4ierobežojumi energoproduktu importam un eksportam un visi

5pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību. Šis aizliegums attiecas arī uz

6fiskāliem muitas nodokļiem.

72. Šā panta 1. punkts neliedz piemērot kvantitatīvus

8ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kas

9pamatoti ar sabiedriskās kārtības vai valsts drošības

10apsvērumiem, cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvības

11aizsardzības vai augu aizsardzības apsvērumiem, rūpnieciskā un

12komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus ierobežojumus

13vai pasākumus tomēr nedrīkst izmantot par patvaļīgas

14diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļiem Pušu

15tirdzniecībā.

1Tranzīts

2Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu tranzītu,

3ievērojot tranzīta brīvības principu un VVTT 1994 V.2, V.4 un V.5

4pantu un 1994. gada Enerģētikas hartas nolīguma 7.1 un 7.3 pantu,

5kas iekļauti šajā nolīgumā un ir tā sastāvdaļas.

1Transports

2Attiecībā uz elektrības un gāzes transportu un jo īpaši

3attiecībā uz fiksētās infrastruktūras pieejamību trešām personām,

4Puses pielāgo savus tiesību aktus, kā minēts šā nolīguma XXVII

5pielikumā un 2005. gada Enerģētikas kopienas līgumā, lai

6nodrošinātu, ka tarifi, ko publicē pirms to stāšanās spēkā,

7jaudas piešķiršanas procedūras un citi nosacījumi ir objektīvi,

8saprātīgi un pārredzami un nav diskriminējoši elektrības vai

9gāzes izcelsmes, īpašumtiesību vai galamērķa dēļ.

1Sadarbība saistībā ar

2infrastruktūru

3Puses cenšas atvieglot gāzes pārvades infrastruktūras un gāzes

4uzglabāšanas iekārtu izmantošanu un savstarpēji konsultējas un

5attiecīgā gadījumā koordinē infrastruktūras attīstību. Puses

6sadarbojas jautājumos saistībā ar dabas gāzes tirdzniecību,

7piegādes ilgtspējību un drošību.

8Lai vēl ciešāk integrētu energoproduktu tirgus, izstrādājot

9politikas dokumentus par pieprasījuma un piegādes scenārijiem,

10starpsavienojumiem, enerģijas stratēģijām un infrastruktūras

11attīstības plāniem, katra Puse ņem vērā otras Puses enerģijas

12tīklus un jaudas.

1Neatļauta energoproduktu

2piesavināšanās

3Katra Puse veic nepieciešamos pasākumus, lai aizliegtu

4energoproduktu, kas ir tranzītā vai tiek transportēti Puses

5teritorijā, neatļautu piesavināšanos un risinātu šo problēmu.

1Pārtraukšana

21. Katra Puse nodrošina, ka pārvades sistēmas operatori veic

3nepieciešamos pasākumus, lai:

4a) mazinātu tranzīta un transporta nejauša pārtraukuma,

5samazināšanās vai apturēšanas risku;

6b) ātri atjaunotu šāda tranzīta vai transporta normālu

7darbību, ja tas bijis nejauši pārtraukts, samazināts vai

8apturēts.

92. Puse, caur kuras teritoriju notiek energoproduktu tranzīts

10vai transports, domstarpību gadījumā par jebkuru jautājumu, kas

11saistīts ar Pusēm vai vienu vai vairākām vienībām, kuru kontrolē

12kāda no Pusēm vai kas atrodas kādas no Pusēm jurisdikcijā,

13ietverot valsts tirdzniecības uzņēmumu, nepārtrauc un nesamazina,

14kā arī nepieprasa tās jurisdikcijā esošai vienībai pārtraukt vai

15samazināt pastāvošo energoproduktu transportu vai tranzītu,

16izņemot, ja tas īpaši paredzēts līgumā vai citā nolīgumā, kas

17regulē šādu tranzītu vai transportu, pirms ir pabeigta

18domstarpību atrisināšanas procedūra saskaņā ar konkrēto

19līgumu.

203. Puses vienojas, ka Puse nav atbildīga par pārtraukšanu vai

21samazinājumu saskaņā ar šo pantu, ja šī Puse nav spējīga piegādāt

22energoproduktus vai nodrošināt to tranzītu vai transportu kādas

23trešās valsts vai trešās valsts kontrolē vai jurisdikcijā esošas

24vienības darbību rezultātā.

1Elektrības un gāzes regulators

21. Regulators ir juridiski nošķirts un funkcionāli neatkarīgs

3no jebkuras publiskas vai privātas struktūras, un tam ir

4pietiekamas pilnvaras, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci un

5tirgus darbību.

62. Regulatora lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas

7attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

83. Operatoram, kuru skar regulatora lēmums, ir tiesības

9pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no

10iesaistītajām personām. Ja pārsūdzības iestāde pēc rakstura nav

11tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās

12lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde.

13Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski izpildāmi.

1Saistība ar Enerģētikas kopienas

2līgumu

31. Ja ir kolīzija starp šīs iedaļas noteikumiem un 2005. gada

4Enerģētikas kopienas līguma noteikumiem vai ES tiesību aktu

5noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar 2005. gada Enerģētikas

6kopienas līgumu, 2005. gada Enerģētikas kopienas līgumam vai ES

7tiesību aktu noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar 2005.

8gada Enerģētikas kopienas līgumu, ir priekšroka attiecīgās

9kolīzijas ietvaros.

102. Īstenojot šo iedaļu, priekšroku dod tādu tiesību aktu vai

11citu aktu pieņemšanai, kas ir saskaņā ar 2005. gada Enerģētikas

12kopienas līgumu vai pamatojas uz tiesību aktiem, kas šajā nozarē

13piemērojami ES. Ja izceļas strīds par šo iedaļu, prezumē, ka

14tiesību akti vai citi akti, kas atbilst šiem kritērijiem, atbilst

15arī šai iedaļai. Izvērtējot, vai tiesību akti vai citi akti

16atbilst šiem kritērijiem, ņem vērā visus atbilstīgus lēmumus, kas

17pieņemti saskaņā ar 2005. gada Enerģētikas kopienas līguma 91.

18pantu.

193. Neviena no Pusēm neizmanto šā nolīguma strīdu izšķiršanas

20noteikumus, lai apsūdzētu Enerģētikas kopienas līguma noteikuma

21pārkāpumā.

1Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un

2ieguves darbu pieejamība un veikšana

31. Katrai Pusei43 saskaņā ar starptautiskajām

4tiesībām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras

5tiesību konvenciju, ir pilnīga suverenitāte pār ogļūdeņražu

6resursiem, kas atrodas tās teritorijā, kā arī tās arhipelāgu un

7teritoriālajos ūdeņos, papildus suverēnajām tiesībām izpētīt un

8iegūt ogļūdeņražu resursus, kas atrodas tās ekskluzīvajā

9ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā.

102. Katra Puse saglabā savas tiesības noteikt sava teritorijā,

11kā arī tās arhipelāgu un teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā

12ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā zonas, kas ir pieejamas

13ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu veikšanai.

143. Kad tiek izveidota zona minēto darbu veikšanai, katra Puse

15nodrošina, ka attiecībā uz šo darbu pieejamību un veikšanu

16attieksme pret visām struktūrām un vienībām ir vienlīdzīga.

174. Vienībai, kam ir piešķirta atļauja ogļūdeņražu meklēšanas,

18izpētes un ieguves darbu veikšanai, Puse var pieprasīt maksāt

19finansiālu nodevu vai nodevu ogļūdeņražu veidā. Konkrētu šādas

20nodevas samaksas kārtību paredz tādā veidā, lai neiejauktos

21minēto vienību pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesos.

1Licencēšana un licencēšanas

2nosacījumi

31. Puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka

4licences, ar kurām vienībām piešķir tiesības savā vārda un pašām

5uz savu atbildību veikt ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un

6ieguves darbu ģeogrāfiskā zonā, tiek piešķirtas, ievērojot

7publicētu procedūru un aicinot potenciālos interesentus iesniegt

8pieteikumus ar sludinājuma palīdzību.

92. Sludinājumā konkrēti norāda licences veidu, attiecīgo

10ģeogrāfisko zonu vai tās daļu un piedāvāto datumu vai termiņu

11licences piešķiršanai.

123. Šā nolīguma 104. un 105. pantu piemēro licencēšanas

13nosacījumiem un licencēšanas atļauju procesam.

1Definīcijas

2Piemērojot šo nodaļu:

31. "vispārēji piemērojami pasākumi" ietver vispārēji

4piemērojamus likumus, noteikumus, tiesu nolēmumus, procedūras un

5administratīvus lēmumus un jebkuru citu vispārēju vai abstraktu

6aktu, interpretāciju vai cita veida prasību, kas varētu ietekmēt

7jebkuru šajā nolīgumā ietvertu jautājumu. Tas neietver nolēmumu,

8ko piemēro konkrētai personai; un

92. "ieinteresētā persona" ir jebkura fiziska vai

10juridiska persona, uz kuru var attiekties kādas tiesības vai

11pienākumi atbilstīgi vispārēji piemērojamam pasākumam šā nolīguma

12282. panta nozīmē.

1Mērķis un darbības joma

21. Apzinoties, ka attiecīgajai normatīvajai videi var būt

3liela ietekme uz tirdzniecību starp tām, Puses veido un uztur

4spēkā efektīvu un paredzamu normatīvo vidi saimnieciskās darbības

5veicējiem, kas darbojas to teritorijā, jo īpaši mazajiem

6uzņēmējiem, pienācīgi ņemot vērā juridiskās noteiktības un

7samērīguma prasības.

82. Puses, atkārtoti apstiprinot attiecīgās saistības saskaņā

9ar PTO dibināšanas līgumu, ar šo nosaka precizētus un uzlabotus

10noteikumus attiecībā uz pārredzamību, apspriedēm un vispārēji

11piemērojamu pasākumu labāku administrēšanu, ciktāl tie var

12ietekmēt šajā nolīgumā ietvertos jautājumus.

1Publikācija

21. Katra Puse nodrošina, ka vispārēji piemērojami

3pasākumi:

4a) ir pienācīgi publicēti vai citā veidā darīti viegli

5pieejami ieinteresētajām personām nediskriminējošā veidā,

6izmantojot oficiāli noteiktu saziņas līdzekli, un, ja tas ir

7iespējams, elektroniskos saziņas līdzekļos veidā, kas ļauj

8ieinteresētajām personām un otrai Pusei ar tiem iepazīties;

9b) sniedz paskaidrojumu par šāda pasākuma mērķi un pamatojumu

10un

11c) paredz pietiekami daudz laika starp šādu pasākumu

12publicēšanu un stāšanos spēkā, izņemot, ja tas nav iespējams

13ārkārtas situācijas dēļ.

142. Katra Puse:

15a) cenšas savlaicīgi publicēt visus priekšlikumus par

16vispārēji piemērojamiem pasākumiem, ko tā ierosina pieņemt vai

17grozīt, tostarp paskaidrojumu par priekšlikuma mērķi un

18pamatojumu;

19b) nodrošina pienācīgas iespējas ieinteresētajām personām

20iesniegt atsauksmes par šādu ierosinātu pasākumu, jo īpaši

21paredzot pietiekami daudz laika šādu iespēju izmantošanai; un

22c) cenšas ņemt vērā no ieinteresētajām personām saņemtās

23atsauksmes attiecībā uz šādu ierosinātu pasākumu.

1Informācijas pieprasījumi un

2kontaktpunkti

31. Puses saglabā vai izveido atbilstīgus mehānismus, lai

4sniegtu atbildes uz ieinteresēto personu informācijas

5pieprasījumiem par ierosinātiem vai spēkā esošiem vispārēji

6piemērojamiem pasākumiem un to vispārīgu piemērošanu.

7Lai jo īpaši veicinātu Pušu saziņu visos tirdzniecības

8jautājumos, uz ko attiecas šis nolīgums, katra Puse norīko

9kontaktpunktu. Pēc kādas Puses lūguma kontaktpunkts norāda

10iestādi vai amatpersonu, kas atbild par attiecīgo jautājumu, un

11sniedz nepieciešamo atbalstu, lai veicinātu saziņu ar

12pieprasījuma iesniedzēju Pusi.

13Informācijas pieprasījumus var iesniegt, izmantojot

14mehānismus, kas izveidoti ar šo nolīgumu.

152. Puses atzīst, ka šā panta 1. punktā paredzētā atbilde var

16nebūt galīga vai juridiski saistoša, bet izmantojama tikai

17informatīvos nolūkos, ja vien Pušu iekšējos tiesību aktos un

18noteikumos nav noteikts citādi.

193. Puse pēc otras Puses pieprasījuma savlaicīgi sniedz

20informāciju un atbild uz jautājumiem par visiem spēkā esošiem vai

21ierosinātiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem, kas pēc

22pieprasījuma iesniedzējas Puses domām, var ietekmēt šā nolīguma

23īstenošanu, neatkarīgi no tā, vai pieprasījuma iesniedzējai Pusei

24iepriekš ir paziņots par attiecīgo pasākumu.

254. Katra Puse saglabā vai izveido atbilstīgus mehānismus

26ieinteresētām personām, kuru uzdevums ir meklēt efektīvus

27risinājumus otras Puses ieinteresēto personu problēmām, kas var

28rasties jebkura vispārēji piemērojama pasākuma piemērošanas

29rezultātā un šā nolīguma 285. pantā minēto administratīvo

30procedūru rezultātā. Šādiem mehānismiem vajadzētu būt viegli

31pieejamiem, noteiktā laikā īstenojamiem, vērstiem uz rezultātiem

32un pārredzamiem. Tie neskar Pušu izveidotās vai saglabātās

33pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras. Tie neskar arī Pušu

34tiesības un pienākumus saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas 14.

35nodaļu (Strīdu izšķiršana) un 15. nodaļu (Mediācija).

1Administratīvās procedūras

2Katra Puse konsekventi, objektīvi un saprātīgi pārvalda visus

3šā nolīguma 281. pantā minētos vispārēji piemērojamos pasākumus.

4Lai to panāktu, piemērojot šos pasākumus konkrētām otras Puses

5personām, precēm, pakalpojumiem vai uzņēmumiem konkrētās lietās,

6katra Puse:

7a) cenšas saskaņā ar savām procedūrām savlaicīgi paziņot par

8procesa sākšanu otras Puses ieinteresētajām personām, kuras šis

9process skar tieši, tostarp sniegt procesa būtības aprakstu,

10norādīt iestādi, kurā process tiek uzsākts, un izskatāmo

11jautājumu vispārīgu aprakstu;

12b) ja to pieļauj termiņš, procesa veids un sabiedrības

13intereses, pirms galīgās administratīvās rīcības veikšanas

14nodrošina šādām ieinteresētām personām pienācīgu iespēju iesniegt

15faktus un argumentus, kas pamato to nostāju un

16c) nodrošina, ka tās procedūras ir balstītas uz Puses tiesību

17aktiem un atbilst tiem.

1Pārskatīšana un pārsūdzēšana

21. Katra Puse izveido vai saglabā tiesas vai citus neatkarīgus

3tribunālus, tostarp attiecīgos gadījumos ar tieslietām saistītas

4iestādes vai administratīvās tiesas vai procedūras ar nolūku

5pienācīgi pārskatīt un attiecīgos gadījumos koriģēt

6administratīvu rīcību jomās, ko aptver šis nolīgums. Šādas

7tiesas, tribunāli vai procedūras ir objektīvas un neatkarīgas no

8iestādes vai amatpersonas, kurai uzticēta administratīvā izpilde,

9un tās nav pēc būtības ieinteresētas lietas iznākumā.

102. Katra Puse nodrošina, ka šādās tiesās, tiesu iestādēs vai

11procedūrās procesā iesaistītajām personām ir nodrošinātas

12tiesības uz:

13a) pienācīgu iespēju atbalstīt vai aizsargāt savu attiecīgo

14nostāju; un

15b) lēmumu, kas balstīts uz pierādījumiem un iesniegtajiem

16dokumentiem vai, ja to pieprasa Pušu tiesību akti, dokumentiem,

17ko apkopojusi administratīvā iestāde.

183. Katra Puse nodrošina, ka, ievērojot tās tiesību aktos

19paredzētās pārsūdzēšanas vai turpmākas pārskatīšanas procedūras,

20šādu lēmumu īsteno un savā darbībā ņem vērā iestāde vai

21amatpersona, kas ir kompetenta saistībā ar attiecīgo

22administratīvo rīcību.

1Regulējuma kvalitāte un

2efektivitāte un laba administratīvā prakse

31. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu regulējuma

4kvalitāti un efektivitāti, tostarp veicot informācijas un

5paraugprakses apmaiņu saistībā ar to attiecīgajiem regulējuma

6reformu procesiem un regulējuma ietekmes izvērtējumiem.

72. Puses piekrīt labas administratīvās prakses principiem un

8vienojas sadarboties to veicināšanā, tostarp apmainoties ar

9informāciju un paraugpraksi.

1Diskriminācijas novēršana

2Katra Puse otras Puses ieinteresētajām personām piemēro

3pārredzamības standartus, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, ko tā

4piemēro savām ieinteresētajām personām.

1Konteksts un mērķi

21. Puses atsaucas uz 1992. gadā pieņemto Rīcības plānu 21.

3gadsimtam -Agenda 21 -vides un attīstības jomā, 2002. gadā

4Johannesburgā pieņemto ilgtspējīgas attīstības īstenošanas plānu

5un starptautiski pieņemtiem politiskās rīcības plāniem

6nodarbinātības un sociālās politikas jomās, jo īpaši uz

7Starptautiskās Darba organizācijas (turpmāk - ILO)

8Pienācīga darba nodrošināšanas programmu un Ekonomikas un sociālo

9lietu padomes 2006. gadā pieņemto Ministru deklarāciju par pilnu

10nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu. Puses atkārtoti

11apstiprina savu apņemšanos sekmēt starptautiskās tirdzniecības

12attīstību veidā, kas veicina ilgtspējīgas attīstības mērķa

13sasniegšanu, un nodrošināt, lai šis mērķis būtu iekļauts un

14atspoguļots visos tirdzniecības attiecību līmeņos.

152. Šajā nolūkā Puses atzīst, cik svarīgi ir pilnībā ņemt vērā

16ne tikai pašreizējo iedzīvotāju, bet arī nākamo paaudžu

17ekonomiskās, sociālās un vides intereses un nodrošina, ka

18politika ekonomikas attīstības, vides un sociālajos jautājumos ir

19savstarpēji atbalstoša.

1Tiesības reglamentēt

21. Atzīstot Pušu tiesības izveidot un reglamentēt savus

3vietējos vides un darba aizsardzības līmeņus un ilgtspējīgas

4attīstības politiku un prioritātes saskaņā ar attiecīgiem

5starptautiski atzītiem principiem un nolīgumiem un attiecīgi

6pieņemt vai grozīt savus tiesību aktus, Puses nodrošina, ka to

7tiesību akti paredz augsta līmeņa vides un darba aizsardzību, un

8tiecas aizvien uzlabot šos tiesību aktus.

92. Kā līdzekli šajā pantā minēto mērķu sasniegšanai, Ukraina

10tuvina savus likumus, noteikumus un administratīvo praksi ES

11acquis.

1Daudzpusēji darba standarti un

2nolīgumi

31. Puses atzīst, ka pilnīga un produktīva nodarbinātība un

4pienācīgs darbs visiem ir galvenie tirdzniecības elementi

5globalizācijas kontekstā. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos

6veicināt tirdzniecības izaugsmi tādā veidā, kas sekmē pilnīgu un

7produktīvu nodarbinātību un pienācīgu darbu visiem, ietverot

8vīriešus, sievietes un jauniešus.

92. Puses veicina un īsteno savos tiesību aktos un praksē

10starptautiski atzītus darba pamatstandartus, proti:

11a) biedrošanās brīvība un tiesību uz koplīguma slēgšanu

12efektīva atzīšana;

13b) jebkāda piespiedu un obligātā darba izskaušana;

14c) bērnu darba faktiska atcelšana; un

15d) diskriminācijas izskaušana attiecībā uz nodarbinātību un

16profesiju.

173. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos efektīvi īstenot

18ratificētās ILO prioritārās un pamatkonvencijas un

19ILO 1998. gada Deklarāciju par Deklarācijā par

20pamattiesībām un principiem darbā. Puses arī apsvērs citu

21ILO konvenciju ratifikāciju un īstenošanu, kuras

22ILO klasificē kā aktuālas.

234. Puses uzsver, ka nodarbinātības standartus nedrīkst

24izmantot protekcionistiskas tirdzniecības nolūkā. Puses norāda,

25ka nekādā ziņā nedrīkst apšaubīt to salīdzinošo priekšrocību.

1Daudzpusēji nolīgumi vides jomā

21. Puses atzīst starptautiskās vides pārvaldības un nolīgumu

3nozīmi, starptautiskajai kopienai risinot globālas vai reģionālas

4vides problēmas.

52. Puses atkārtoti apstiprina savas saistības tiesību aktos un

6praksē faktiski īstenot daudzpusējus vides nolīgumus, kuru

7līgumslēdzējas puses tās ir.

83. Nekas šajā nolīgumā neierobežo Puses tiesības pieņemt vai

9saglabāt pasākumus, ar kuriem īsteno daudzpusējus vides

10nolīgumus, kuru līgumslēdzēja puse tā ir. Šādus pasākumus

11nepiemēro veidā, kas var izvērsties par patvaļīgu vai

12neattaisnotu diskrimināciju Pušu starpā vai par slēptu

13tirdzniecības ierobežojumu.

144. Puses nodrošina, ka vides politika pamatojas uz

15piesardzības un preventīvās darbības principiem, kas nosaka, ka

16videi nodarīta kaitējuma labošana jāveic, pirmām kārtām novēršot

17tā cēloni, un ka maksā piesārņotājs.

185. Puses sadarbojas, lai veicinātu apdomīgu un racionālu dabas

19resursu izmantošanu saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi, un

20nolūkā stiprināt saikni starp Pušu tirdzniecības un vides

21politiku un praksi.

1Ilgtspējīgu attīstību veicinoša

2tirdzniecība

31. Puses atkārtoti apstiprina, ka tirdzniecībai būtu jāveicina

4ilgtspējīga attīstība visās tās dimensijās. Puses atzīst, kāda

5labvēlīga loma svarīgākajiem nodarbinātības standartiem un

6cienīgam darbam var būt ekonomikas efektivitātē, jaunradē un

7ražīgumā, un uzsver, kāda vērtība ir, pirmkārt, lielākai

8tirdzniecības politikas saskanībai un, otrkārt, nodarbīnātībai un

9sociālajai politikai.

102. Puses tiecas veicināt un atvieglot vides preču, pakalpojumu

11un tehnoloģiju, ilgtspējīgas atjaunojamās enerģijas,

12energoefektivitātes ražojumu un pakalpojumu un preču ar

13ekomarķējumu tirdzniecību, un ārvalstu tiešos ieguldījumus šajā

14nozarē, tostarp mazinot saistītos ārpustarifa šķēršļus.

153. Puses cenšas veicināt tādu preču tirdzniecību, kas sekmē

16ilgtspējīgu attīstību, tostarp tādu, uz kurām attiecas īpašas

17sistēmas, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības sistēma un

18sistēmas, kuras paredz korporatīvās sociālās atbildības un

19pārskatatbildības principus.

1Mežsaimniecības produktu

2tirdzniecība

3Lai veicinātu ilgtspējīgu meža resursu pārvaldību, Puses

4apņemas kopīgi strādāt, lai uzlabotu mežsaimniecības tiesību aktu

5izpildi un pārvaldi un veicinātu likumīgu un ilgtspējīgu

6mežsaimniecības produktu tirdzniecību.

1Zivju produktu tirdzniecība

2Ņemot vērā, cik svarīgi ir nodrošināt atbildīgu zivju krājumu

3pārvaldību ilgtspējīgā veidā un veicināt labu tirdzniecības

4pārvaldību, Puses apņemas kopīgi strādāt:

5a) pieņemot efektīvus zivju un citu ūdens resursu uzraudzības

6un kontroles pasākumus;

7b) nodrošinot pilnīgu piemērojamo reģionālo zvejniecības

8pārvaldības organizāciju pieņemto saglabāšanas un kontroles

9pasākumu ievērošanu un cik vien iespējams plaši sadarbojoties ar

10reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām un to

11ietvaros; un

12c) ieviešot cita starpā tirdzniecības pasākumus nelegālas,

13nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai.

1Aizsardzības līmeņa uzturēšana

21. Puse faktiski īsteno savus vides aizsardzības un darba

3tiesību aktus, veicot ilglaicīgas vai regulāras darbības vai

4neveicot tās, neietekmējot tirdzniecību vai ieguldījumu plūsmu

5starp Pusēm.

62. Puse nevājina vai nemazina vides un darba tiesību

7aizsardzību, kas paredzēta tās tiesību aktos, lai veicinātu

8tirdzniecību vai ieguldījumus, atceļot vai citādi atkāpjoties no

9saviem tiesību aktiem vai standartiem vai piedāvājot atcelt tos

10vai citādi atkāpties no tiem, noteikumiem, neietekmējot

11tirdzniecību vai ieguldījumu plūsmu starp Pusēm.

1Zinātniskā informācija

2Puses atzīst, cik svarīgi ir ņemt vērā zinātnisko un tehnisko

3informāciju un attiecīgos starptautiskos standartus,

4pamatnostādnes vai ieteikumus, sagatavojot, pieņemot un īstenojot

5pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vidi, sabiedrības veselību un

6sociālos apstākļus, kas ietekmē tirdzniecību starp Pusēm.

1Ietekmes uz ilgtspējību

2pārskatīšana

3Puses apņemas pārskatīt, uzraudzīt un novērtēt šīs sadaļas

4īstenošanas ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, paredzot attiecīgus

5līdzdalības procesus un iestādes, kā arī procesus un iestādes,

6kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu, piemēram, veicot ar

7tirdzniecību saistītus ietekmes uz ilgtspējību novērtējumus.

1Pilsoniskās sabiedrības

2institūcijas

31. Katra Puse norīko un sasauc jaunu vai jau pastāvošu

4konsultantu grupu ilgtspējīgas attīstības jautājumos, kuras

5uzdevums ir sniegt padomus saistībā ar šīs nodaļas

6īstenošanu.

72. Konsultantu grupā ietilpst neatkarīgas pilsonisko

8sabiedrību pārstāvošas organizācijas, nodrošinot līdzsvarotu

9darba devēju un darbinieku organizāciju, nevalstisko organizāciju

10un citu ieinteresēto personu pārstāvību.

113. Abu Pušu konsultantu grupu dalībnieki tiekas atklātā

12Pilsoniskās sabiedrības forumā, lai risinātu dialogu, aptverot

13Pušu tirdzniecības attiecību ilgtspējīgas attīstības aspektus.

14Pilsoniskās sabiedrības forums notiek vienu reizi gadā, ja vien

15Puses nevienojas citādi. Puses ne vēlāk kā viena gada laikā pēc

16šā nolīguma stāšanās spēkā vienojas par Pilsoniskās sabiedrības

17foruma darbību.

184. Dialogs, kas risinās Pilsoniskās sabiedrības forumā, neskar

19šā nolīguma 469. pantā izveidotās Pilsoniskās sabiedrības

20platformas lomu apmaiņā ar viedokļiem par jebkuru jautājumu

21saistībā ar šā nolīguma īstenošanu.

225. Puses informē Pilsoniskās sabiedrības forumu par šīs

1Institucionālie un uzraudzības

2mehānismi

31. Ar šo ir izveidota Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības

4apakškomiteja (turpmāk - apakškomiteja). Tā ziņo par savu darbu

5Asociācijas komitejai šā nolīguma 465. panta 4. punktā

6paredzētajā sastāvā. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības

7apakškomitejā ietilpst katras Puses valsts pārvaldes augstākās

8vadības ierēdņi. Tā pārrauga šīs nodaļas īstenošanu, tostarp

9uzraudzības darbību un ietekmes izvērtējumu rezultātus, un labā

10ticībā apspriežas par visām problēmām, kas izriet no šīs nodaļas

11piemērošanas. Tā pieņem savu reglamentu. Tā tiekas gada laikā no

12šā nolīguma stāšanās spēkā un turpmāk vismaz vienu reizi

13gadā.

142. Katra Puse norīko kontaktpunktu savas valsts pārvaldes

15ietvaros, lai veicinātu Pušu saziņu visos jautājumos, uz ko

16attiecas šī nodaļa.

173. Puses var uzraudzīt šīs nodaļas pasākumu īstenošanas un

18izpildes progresu. Puse var pieprasīt otrai Pusei sniegt konkrētu

19un pamatotu informāciju par šīs nodaļas īstenošanas

20rezultātiem.

214. Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no

22šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot otras Puses

23kontaktpunktam rakstisku pieprasījumu. Puses vienojas, ka pēc

24kādas Puses pieprasījuma tās nekavējoties apspriedīsies,

25izmantojot atbilstošus kanālus.

265. Puses cenšas panākt abpusēji apmierinošu jautājuma

27risinājumu un var lūgt padomu, informāciju vai palīdzību no

28jebkuras personas vai iestādes, kuru tās uzskata par piemērotu,

29lai pilnībā izpētītu izskatāmo jautājumu. Puses ņem vērā

30darbības, ko veic ILO vai attiecīgas daudzpusējas vides

31organizācijas, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.

326. Ja Pusēm ar apspriešanos jautājumu atrisināt neizdodas,

33katra Puse var lūgt sasaukt Tirdzniecības un ilgtspējīgas

34attīstības apakškomiteju jautājuma izskatīšanai, iesniedzot

35rakstisku pieprasījumu otras Puses kontaktpunktam. To sasauc

36nekavējoties, un tā cenšas vienoties par jautājuma risinājumu,

37tostarp attiecīgā gadījumā konsultējoties ar valdības vai

38nevalstiskiem ekspertiem. Ja vien Tirdzniecības un ilgtspējīgas

39attīstības apakškomiteja nenolemj citādi, tās risinājumu

40publicē.

417. Attiecībā uz jautājumiem, kas rodas saistībā ar šo nodaļu,

42Puses var izmantot tikai šā nolīguma 300. un 301. pantā paredzēto

43kārtību.

1Ekspertu grupa

21. Ja vien Puses nevienojas citādi, Puse 90 dienu laikā pēc

3tam, kad iesniegts lūgums sākt apspriešanos saskaņā ar šā

4nolīguma 300. panta 4. punktu, var lūgt sasaukt Ekspertu grupu,

5lai izpētītu jautājumu, kas nav apmierinoši atrisināts valdību

6apspriešanās laikā. Pēc kādas Puses pieprasījuma 30 dienu laikā

7no Puses pieprasījuma sasaukt ekspertu grupu, jautājuma

8apspriešanai var sasaukt Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības

9apakškomiteju. Puses var iesniegt grupai priekšlikumus. Grupa var

10lūgt informāciju un padomu no Pusēm, konsultantu grupas(-ām) vai

11starptautiskām organizācijām. Ekspertu grupu sasauc 60 dienu

12laikā no Puses pieprasījuma.

132. Grupa, ko izveido atbilstīgi šā panta 3. punktā noteiktajai

14kārtībai, sniedz atzinumu par šīs nodaļas īstenošanu. Ja vien

15Puses nevienojas citādi, grupa 90 dienu laikā no pēdējā eksperta

16izraudzīšanās iesniedz Pusēm ziņojumu. Puses dara visu iespējamo,

17lai ņemtu vērā ekspertu grupas padomu vai ieteikumus par šīs

1Sadarbība tirdzniecības un

2ilgtspējīgas attīstības jomā

3Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Puses kopīgi strādās pie

4nodarbinātības un vides politikas ar tirdzniecību saistītiem

5aspektiem.

1Mērķis

2Šīs nodaļas mērķis ir labā ticībā izvairīties no strīdiem

3starp Pusēm saistībā ar šā nolīguma 304. pantā minēto šā nolīguma

4noteikumu piemērošanu, izšķirt tos, un, ja tas ir iespējams, rast

5savstarpēji saskaņotu risinājumu45.

1Darbības joma

2Šīs nodaļas noteikumus piemēro attiecībā uz visiem strīdiem,

3kas izriet no šā nolīguma IV sadaļas noteikumu interpretācijas un

4piemērošanas, ja vien nepārprotami nav noteikts citādi.

1Apspriešanās

21. Puses cenšas atrisināt strīdus par šā nolīguma 304. pantā

3minēto šā nolīguma noteikumu interpretēšanu un piemērošanu, labā

4ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu

5risinājumu.

62. Puse ierosina apspriešanos, nosūtot otrai Pusei rakstisku

7pieprasījumu, kura kopiju iesniedz Tirdzniecības komitejai,

8norādot izskatāmo jautājumu un šā nolīguma 304. pantā minētos šā

9nolīguma noteikumus, kuri pēc Puses domām ir piemērojami.

103. Apspriešanos rīko 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas

11dienas, un tā notiek atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses

12nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 30 dienu

13laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas Puses

14nevienojas to turpināt. Visa apspriešanās laikā sniegtā

15konfidenciālā informācija ir konfidenciāla.

164. Apspriešanās steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas

17saistīti ar ātrbojīgām un sezonas precēm, rīko 15 dienu laikā no

18pieprasījuma iesniegšanas dienas un uzskata par pabeigtām 15

19dienas pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas.

205. Ja apspriešanās attiecas uz energoproduktu transportu pa

21tīkliem un viena Puse uzskata, ka strīda izšķiršana ir steidzama

22dabas gāzes, naftas vai elektrības transporta starp Ukrainu un ES

23pusi pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas dēļ, apspriešanās notiek

24trīs dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, un to uzskata

25par pabeigtu trīs dienas pēc pieteikuma iesniegšanas dienas, ja

26vien abas Puses nevienojas to turpināt. Visa apspriešanās laikā

27izpaustā konfidenciālā informācija ir konfidenciāla.

286. Ja apspriešanās nenotiek attiecīgi šā panta 3. vai 4.

29punktā noteiktajos termiņos vai ja tā ir pabeigta, bet nav

30panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu,

31prasītāja Puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar šā

32nolīguma 306. pantu.

331. IEDAĻA

34ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

1Šķīrējtiesas procedūras sākšana

21. Ja Puses nav atrisinājušas strīdu apspriežoties, kā

3paredzēts šā nolīguma 305. pantā, prasītāja Puse var pieprasīt

4izveidot šķīrējtiesu.

52. Pieprasījums izveidot šķīrējtiesu jāiesniedz rakstveidā

6atbildētājai Pusei un Tirdzniecības komitejai. Prasītāja Puse

7pieprasījumā norāda konkrētu izskatāmo pasākumu un sūdzības

8juridiskā pamatojuma īsu izklāstu, kas ir pietiekošs, lai skaidri

9iepazīstinātu ar problēmu. Gadījumā, ja prasītāja puse lūdz

10izveidot šķīrējtiesu ar citām, bet ne parastajām pilnvarām,

11rakstiskā prasībā ietver ierosināto speciālo pilnvaru tekstu.

123. Ja vien Puses nevienojas citādi, šķīrējtiesas pilnvaras ir

13piecu dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

14"izskatīt šķīrējtiesas izveidošanas pieprasījumā minēto

15jautājumu, lemt par attiecīgā pasākuma saderību ar šā nolīguma

16304. pantā minētajiem šā nolīguma noteikumiem un pieņemt nolēmumu

17saskaņā ar šā nolīguma 310. pantu."

1Šķīrējtiesas sastāvs

21. Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.

32. Puses desmit dienu laikā pēc tam, kad Tirdzniecības

4komitejā iesniegts pieprasījums izveidot šķīrējtiesu, apspriežas,

5lai panāktu vienošanos par tās sastāvu.

63. Ja Puses šā panta 2. punktā noteiktajā termiņā nespēj

7vienoties par šķīrējtiesas sastāvu, jebkura no Pusēm var prasīt

8Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājam vai viņa pārstāvim ar

9izlozes palīdzību izvēlēties visus trīs šķīrējtiesnešus no

10attiecīgā saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 323.

11pantu: vienu personu - no prasītājas Puses ierosināto personu

12loka, vienu personu - no atbildētājas Puses ierosināto personu

13loka un vienu personu - no to personu loka, ko Puses izvēlējušās

14priekšsēdētāja amatam.

154. Ja Puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesnešiem,

16atlikušo dalībnieku vai dalībniekus izraugās tādā pašā

17kārtībā:

18a) ja Puses ir vienojušās par diviem šķīrējtiesnešiem,

19atlikušo šķīrējtiesnesi izvēlas no to personu loka, ko Puses

20izvēlējušās priekšsēdētāja amatam;

21b) ja Puses ir vienojušās par vienu šķīrējtiesnesi, vienu

22atlikušo šķīrējtiesnesi izvēlas no prasītājas Puses ierosināto

23personu loka un vienu - no atbildētājas Puses ierosināto personu

24loka.

255. Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis

26izraugās šķīrējtiesnešus piecu dienu laikā no 3. punktā minētā

27pieprasījuma. Katras Puses pārstāvis ir tiesīgs būt klāt

28izraudzīšanās laikā.

296. Šķīrējtiesas izveidošanas diena ir diena, kad ir pabeigta

30izraudzīšanās procedūra.

317. Ja brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar šā

32panta 3. punktu, kāds no šā nolīguma 323. pantā paredzētajiem

33sarakstiem nav izveidots, trīs šķīrējtiesnešus izvēlas ar izlozes

34palīdzību no to personu saraksta, ko oficiāli ierosinājusi viena

35vai abas Puses.

368. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas 11.

37nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse

38uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības

39transporta starp Ukrainu un ES pusi pilnīgas vai daļējas

40pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šā panta 3. punktu

41piemēro uzreiz bez šā panta 2. punkta piemērošanas, un šā panta

425. punktā minētais termiņš ir divas dienas.

1Šķīrējtiesas starpposma

2ziņojums

31. Šķīrējtiesa Pusēm 90 dienu laikā no šķīrējtiesas

4izveidošanas dienas iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti

5konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un galvenais

6pamatojums šķīrējtiesas secinājumiem un ieteikumiem. Ja tā

7uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas

8priekšsēdētājam par to rakstveidā jāpaziņo Pusēm un Tirdzniecības

9komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa

10plāno izdot starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā

11gadījumā nedrīkst izdot vēlāk par 120 dienām pēc šķīrējtiesas

12izveidošanas dienas.

132. Jebkura Puse 14 dienu laikā no starpposma ziņojuma

14izdošanas dienas var iesniegt rakstisku lūgumu šķīrējtiesai

15pārskatīt konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

163. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar

17ātrbojīgām un sezonas precēm, šķīrējtiesa dara visu iespējamo,

18lai izdotu starpposma ziņojumu, un jebkura Puse var iesniegt

19rakstisku lūgumu šķīrējtiesai pārskatīt starpposma ziņojumā

20precizētos aspektus divas reizes īsākā termiņā nekā noteikts

21attiecīgi šā panta 1. un 2. punktā.

224. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas 11.

23nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse

24uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības

25transporta starp Ukrainu un ES pusi pilnīgas vai daļējas

26pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, starpposma ziņojumu

27iesniedz 20 dienu laikā un 2. punktā minēto lūgumu izdara piecu

28dienu laikā no rakstveida ziņojuma izdošanas. Šķīrējtiesa var arī

29nolemt iztikt bez starpposma ziņojuma.

305. Pēc Pušu rakstisko piezīmju izskatīšanas saistībā ar

31starpposma ziņojumu šķīrējtiesa var grozīt ziņojumu un veikt

32turpmāku pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Šķīrējtiesas galīgā

33nolēmuma secinājumi ietver starpposma pārskata posmā izvirzīto

34argumentu apspriešanu.

1Samierināšanās steidzamos

2enerģētikas strīdos

31. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas 11.

4nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse

5uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības

6transporta starp Ukrainu un ES pusi pilnīgas vai daļējas

7pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, jebkura Puse,

8iesniedzot par to pieprasījumu šķīrējtiesai, var lūgt

9šķīrējtiesas priekšsēdētāju veikt samierinātāja pienākumus

10attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar strīdu.

112. Samierinātājs cenšas panākt vienošanos par strīda

12risinājumu vai cenšas panākt vienošanos par procedūru šāda

13risinājuma sasniegšanai. Ja 15 dienu laikā pēc tā iecelšanas

14samierinātājam nav izdevies panākt šādu vienošanos, tas iesaka

15strīda risinājumu vai procedūru šāda risinājuma sasniegšanai un

16lemj par noteikumiem un nosacījumiem, kas jāievēro no konkrētas

17dienas, ko tas nosaka, līdz dienai, kad strīds tiek izšķirts.

183. Puses un Pušu kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības

19ievēro saskaņā ar šā panta 2. punktu izteiktos ieteikumus par

20noteikumiem un nosacījumiem trīs mēnešus no samierinātāja lēmuma

21pieņemšanas vai līdz strīda izšķiršanai, atkarībā no tā, kas ir

22agrāk.

234. Samierinātājs ievēro Šķīrējtiesnešu ētikas kodeksu.

1Šķīrējtiesas nolēmums

21. Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu Pusēm un Tirdzniecības

3komitejai 120 dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Ja

4tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas

5priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Tirdzniecības

6komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa

7plāno pabeigt darbu. Nolēmumu nekādā gadījumā nedrīkst paziņot

8vēlāk kā 150 dienas no šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

92. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar

10ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesa dara visu, lai

11paziņotu nolēmumu 60 dienās no tās izveidošanas dienas. Nekādos

12apstākļos tas nedrīkst aizņemt vairāk kā 75 dienas no tās

13izveidošanas. Šķīrējtiesa 10 dienu laikā pēc tās izveidošanas var

14pieņemt prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par

15steidzamu.

163. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas 11.

17nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse

18uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības

19transporta starp Ukrainu un ES pusi pilnīgas vai daļējas

20pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šķīrējtiesa nolēmumu

21paziņo 40 dienu laikā no tās izveidošanas dienas.

222. IEDAĻA

23NOLĒMUMA IZPILDE

1Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

2Katra Puse veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai labā

3ticībā izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, un Puses centīsies

4vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde.

1Pieņemams termiņš nolēmuma

2izpildei

31. Ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad šķīrējtiesa nolēmumu

4paziņojusi Pusēm, atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un

5Tirdzniecības komitejai termiņu, kas tai būs vajadzīgs, lai

6izpildītu nolēmumu (turpmāk - pieņemams termiņš).

72. Ja starp Pusēm ir domstarpības par pieņemamu termiņu

8šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse 20 dienās pēc

9paziņojuma saskaņā ar šā panta 1. punktu rakstiski pieprasa

10šķīrējtiesai tās sākotnējā sastāvā noteikt pieņemamu termiņu. Par

11šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Tirdzniecības

12komitejai. Šķīrējtiesa 20 dienu laikā no pieprasījuma

13iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Tirdzniecības

14komitejai.

153. Ja sākotnējais šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi

16nevar piedalīties sanāksmē, piemēro šā nolīguma 307. pantā

17izklāstīto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 35 dienas no

18šā panta 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

194. Atbildētāja Puse rakstveidā informē prasītāju Pusi par

20panākto progresu šķīrējtiesas nolēmuma izpildē vismaz vienu

21mēnesi pirms pieņemamā termiņa beigām.

225. Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo

23termiņu.

1Jebkura šķīrējtiesas nolēmuma

2izpildei veiktā pasākuma pārskatīšana

31. Atbildētāja Puse pirms pieņemamā termiņa beigām paziņo

4prasītājai Pusei un Tirdzniecības komitejai par visiem

5pasākumiem, ko tā veikusi šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.

62. Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, kas paziņots

7saskaņā ar šā panta 1. punktu, patiešām veikts, vai par tā

8atbilstību, prasītāja Puse var rakstiski pieprasīt šķīrējtiesai

9tās sākotnējā sastāvā izlemt šo jautājumu. Šādā pieprasījumā

10norāda konkrēto izskatāmo pasākumu un šā nolīguma noteikumus, ar

11kuriem to uzskata par nesaderīgu, veidā, kas ir pietiekošs, lai

12skaidri norādītu sūdzības juridisko pamatojumu. Šķīrējtiesa

13paziņo nolēmumu 45 dienās no pieprasījuma iesniegšanas

14dienas.

153. Ja šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar

16piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro šā nolīguma 307. pantā

17noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir 60 dienas no šā

18nolīguma 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

1Tiesību aizsardzības līdzekļi

2steidzamos enerģētikas strīdos

31. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas 11.

4nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse

5uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības

6transporta starp Ukrainu un ES pusi pilnīgas vai daļējas

7pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, piemēro šādus īpašos

8noteikumus par tiesību aizsardzības līdzekļiem.

92. Atkāpjoties no šā nolīguma 311., 312. un 313. panta,

10prasītāja Puse var apturēt no šā nolīguma izrietošās saistības

11tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs anulējumam vai kaitējumam, ko

12izraisījusi Puse, kas nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu 15

13dienu laikā no tā pasludināšanas. Šāda apturēšana stājas spēkā

14nekavējoties. Šādu apturēšanu var uzturēt spēkā ne vairāk kā trīs

15mēnešus, izņemot, ja atbildētāja Puse joprojām nav izpildījusi

16šķīrējtiesas ziņojumu.

173. Ja atbildētāja Puse apstrīd nolēmuma neizpildes faktu vai

18neizpildes dēļ piemērotās saistību apturēšanas līmeni, tā var

19ierosināt procedūru saskaņā ar šā nolīguma 315. un 316. pantu, ko

20izskata paātrinātā kārtā. Prasītājai Pusei ir pienākums atcelt

21vai pielāgot saistību apturēšanu tikai pēc tam, kad šķīrējtiesa

22ir pasludinājusi savu nolēmumu šajā jautājumā, un tā var saglabāt

23saistību apturēšanu visas procedūras laikā.

1Pagaidu tiesiskās aizsardzības

2līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

31. Ja atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo

4par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu,

5vai ja šķīrējtiesa nolemj, ka saskaņā ar šā nolīguma 313. panta

61. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās Puses

7saistībām atbilstoši šā nolīguma 304. pantā minētajiem

8noteikumiem, atbildētāja Puse iesniedz pagaidu kompensācijas

9piedāvājumu, ja to pieprasa prasītāja Puse.

102. Ja 30 dienu laikā pēc pieņemamā termiņa beigām vai pēc

11šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas atbilstīgi 313. pantam par to,

12ka pasākums šķīrējtiesas nolēmuma izpildei neatbilst šā nolīguma

13304. pantā minētajiem noteikumiem, nav panākta vienošanās par

14kompensāciju, prasītāja Puse pēc tam, kad tā sniegusi paziņojumu

15atbildētājai Pusei un Tirdzniecības komitejai, ir tiesīga apturēt

16savu saistību izpildi, kuras izriet no jebkura noteikuma nodaļā

17par brīvās tirdzniecības zonu tādā līmeni, kas ir līdzvērtīgs

18pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Prasītāja Puse

19var šādi apturēt savas saistības jebkurā laikā 10 dienas pēc

20paziņojuma datuma, ja vien atbildētāja Puse nav pieprasījusi šo

21jautājumu izskatīt šķīrējtiesā saskaņā ar šā panta 4. punktu.

223. Apturot saistības, prasītāja Puse var nolemt paaugstināt

23savas tarifu likmes līdz līmenim, kādu piemēro citām PTO

24dalībvalstīm, attiecinot tās uz tirdzniecības apjomu, ko nosaka

25tā, lai tirdzniecības apjoms, reizināts ar tarifu likmju

26paaugstinājumu, atbilstu pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai

27kaitējumam.

284. Ja atbildētāja Puse uzskata, ka apturēšanas līmenis nav

29līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam, tā

30var rakstiski pieprasīt sākotnējai šķīrējtiesai izlemt šo

31jautājumu. Par šādu pieprasījumu pirms šā panta 2. punktā minētā

3210 dienu termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un Tirdzniecības

33komitejai. Šķīrējtiesa 30 dienu laikā pēc pieprasījuma

34iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu par saistību apturēšanas

35līmeni Pusēm un Tirdzniecības komitejai. Saistību izpildi

36neaptur, kamēr šķīrējtiesa nav paziņojusi nolēmumu, un saistību

37izpildes apturēšanai jābūt saskaņā ar šķīrējtiesas nolēmumu.

385. Ja sākotnējais šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi

39nevar piedalīties sanāksmē, piemēro šā nolīguma 307. pantā

40noteikto kārtību. Šādā gadījumā nolēmuma paziņošanas termiņš ir

4145 dienas no šā panta 4. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas

42dienas.

436. Saistību izpildi aptur uz laiku un piemēro tikai tik ilgi,

44kamēr pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar šā

45nolīguma 304. pantā minētajiem noteikumiem, nav atsaukts vai

46grozīts, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem saskaņā ar 316.

47pantu, vai tik ilgi, kamēr Puses nav vienojušās par strīda

48atrisinājumu.

1Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana,

2kas pēc saistību izpildes apturēšanas veikts nolēmuma

3izpildei

41. Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Tirdzniecības

5komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu

6šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par tās pieprasījumu pārtraukt

7saistību apturēšanu, ko piemēro prasītāja Puse.

82. Ja Puses 30 dienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas dienas

9nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina, ka

10atbildētāja Puse ir izpildījusi šā nolīguma 304. panta minētos šā

11nolīguma noteikumus, prasītāja Puse rakstiski var pieprasīt

12sākotnējai šķīrējtiesai izlemt šo jautājumu. Par šādu

13pieprasījumu vienlaicīgi paziņo atbildētājai Pusei un

14Tirdzniecības komitejai. Šķīrējtiesa 45 dienu laikā pēc

15pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu Pusēm un

16Tirdzniecības komitejai. Ja šķīrējtiesa lemj, ka atbildētāja Puse

17ir izpildījusi nolīguma noteikumus, vai, ja prasītāja Puse 45

18dienu laikā no šā panta 1. punktā minētā pieprasījuma

19iesniegšanas nepieprasa sākotnējai šķīrējtiesai izlemt šo

20jautājumu, saistību apturēšanu izbeidz 15 dienu laikā no

21šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas vai pēc minētā 45 dienu termiņa

22beigām.

233. Ja sākotnējais šķīrējtiesas sastāvs vai daži tās locekļi

24nevar piedalīties sanāksmē, piemēro šā nolīguma 307. pantā

25noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš šādā gadījumā ir

2660 dienas no šā panta 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas

27dienas.

283. IEDAĻA

29KOPĪGI NOTEIKUMI

1Savstarpēji saskaņots

2risinājums

3Puses katrā laikā atbilstīgi šai nodaļai var panākt

4savstarpēji saskaņotu strīda risinājumu. Tās kopīgi par katru

5šādu risinājumu paziņo Tirdzniecības komitejai un attiecīgos

6gadījumos arī šķīrējtiesas priekšsēdētājam. Ja risinājumam ir

7nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas Puses atbilstīgām

8iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību, un

9šķīrējtiesas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav

10vajadzīgs vai pēc paziņojuma par minētās iekšējās procedūras

11pabeigšanu, šķīrējtiesas procedūru izbeidz.

1Reglaments

21. Šajā nodaļā noteikto strīdu izšķiršanas procedūru regulē šā

3nolīguma XXIV pielikumā ietvertais reglaments.

42. Šķīrējtiesas sēdes saskaņā ar šā nolīguma XXIV pielikumā

5pievienoto reglamentu ir atklātas.

1Informācija un tehniskas

2konsultācijas

3Šķīrējtiesa pēc Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas

4var iegūt ziņas no jebkura avota, kuru tā uzskata par pieņemamu

5šķīrējtiesas procesam, tostarp no strīdā iesaistītajām Pusēm.

6Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt attiecīgo

7ekspertu viedokli. Šādā veidā iegūtā informācija ir jādara zināma

8katrai no Pusēm, un tām jādod iespēja izteikt piezīmes.

9Ieinteresētajām fiziskajām vai juridiskajām personām abu Pušu

10teritorijās saskaņā ar šā nolīguma XXIV pielikumā ietverto

11reglamentu ir tiesības iesniegt šķīrējtiesā amicus curiae

12atzinumus.

1Interpretācijas noteikumi

2Šķīrējtiesa interpretē šā nolīguma 304. pantā minētos

3noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām

4interpretācijas normām, tostarp 1969. gada Vīnes Konvencijā par

5starptautisko līgumu tiesībām apkopotajām normām. Ja šajā

6nolīgumā paredzētais pienākums ir identisks PTO nolīgumā

7paredzētam pienākumam, šķīrējtiesa pieņem interpretāciju, kas ir

8saskaņā ar visām attiecīgajām interpretācijām, kas noteiktas PTO

9Strīdu izšķiršanas iestādes (turpmāk - SII) nolēmumos.

10Šķīrējtiesas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt šajā

11nolīgumā paredzētās tiesības un pienākumus.

1Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi

21. Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu

3pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi,

4attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Tomēr nekādā

5gadījumā netiek publiskoti atšķirīgie šķīrējtiesnešu

6viedokļi.

72. Visi šķīrējtiesas nolēmumi ir saistoši Pusēm un neuzliek

8tiesības vai pienākumus fiziskām vai juridiskām personām.

9Nolēmumā izklāsta konstatētos faktus, nolīguma attiecīgo

10noteikumu piemērojamību un galveno pamatojumu šķīrējtiesas

11konstatējumiem un secinājumiem. Tirdzniecības komiteja

12šķīrējtiesas nolēmumus pilnībā nodod atklātībai, ja vien tā

13nenolemj to nedarīt.

1Strīdu izšķiršana saistībā ar

2regulējuma tuvināšanu

31. Šajā pantā noteikto procedūru piemēro strīdiem par tāda ar

4regulējuma tuvināšanu saistīta šā nolīguma noteikuma

5interpretāciju un piemērošanu, kas paredzēts 3. nodaļā (Tehniskās

6tirdzniecības barjeras), 4. nodaļā (Sanitārie un fitosanitārie

7pasākumi), 5. nodaļā (Muita un tirdzniecības veicināšana), 6.

8nodaļā (Uzņēmējdarbība, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā

9komercija), 8. nodaļā (Publiskais iepirkums) vai 10. nodaļā

10(Konkurence), vai kā citādi paredz Pusei pienākumu, kas definēts,

11atsaucoties uz ES tiesību akta noteikumu.

122. Ja strīda gaitā rodas jautājums par kāda 1. punktā minētā

13ES tiesību akta noteikuma interpretāciju, šķīrējtiesa nelemj par

14šo jautājumu un pieprasa Eiropas Savienības Tiesai pieņemt

15nolēmumu par šo interpretācijas jautājumu. Šādā gadījumā, kamēr

16Eiropas Savienības Tiesa nav pieņēmusi attiecīgo nolēmumu, aptur

17šķīrējtiesas nolēmumiem piemērojamos termiņus. Eiropas Savienības

18Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs.

194. IEDAĻA

20VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1Šķīrējtiesneši

21. Tirdzniecības komiteja ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā

3nolīguma stāšanās spēkā izveido piecpadsmit personu sarakstu,

4kuras vēlas un spēj strādāt par šķīrējtiesnešiem. Katra Puse

5ierosina piecas personas, kas darbosies kā šķīrējtiesneši.

6Turklāt abas Puses izraugās piecas personas, kas nav nevienas

7Puses valstspiederīgie un kuras būs šķīrējtiesas priekšsēdētāji.

8Tirdzniecības komiteja nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais

9personu skaits.

102. Sarakstu, kas izveidots saskaņā ar šā panta 1. punktu,

11izmanto šķīrējtiesas izveidei saskaņā ar šā nolīguma 307. pantu.

12Šķīrējtiesa sastāv no šķīrējtiesnešiem, kam ir īpašas zināšanas

13vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā.

143. Visi šķīrējtiesā ieceltie šķīrējtiesneši ir neatkarīgi,

15strādā paši savā vārdā un nepieņem nevienas organizācijas vai

16valdības norādījumus, nav saistīti ar Pušu valdībām un ievēro šā

17nolīguma XXV pielikumā ietverto Ētikas kodeksu.

1Saistība ar PTO noteiktajiem

2pienākumiem

31. Tiesības izmantot šīs nodaļas noteikumus par strīdu

4izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO ietvaros, tostarp strīdu

5izšķiršanas darbību.

62. Taču, ja kāda no Pusēm attiecībā uz konkrētu

7pasākumu ir uzsākusi strīda izšķiršanas procesu vai nu saskaņā ar

8šā nolīguma 306. panta 1. punktu vai PTO nolīgumu, šī Puse nevar

9uzsākt strīda izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrā

10forumā, pirms nav beidzies pirmais process. Turklāt Puse nevar

11vērsties abos forumos jautājumā par tāda pienākuma neizpildi,

12kurš atbilstīgi šim nolīgumam un PTO nolīgumam ir pilnīgi

13vienāds. Tādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas

14process, Puse otram forumam neiesniedz prasību par tāda paša

15pienākuma izpildi atbilstīgi otram nolīgumam, ja vien izvēlētajā

16forumā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt

17secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētā pienākuma

18neizpilde.

193. Šā panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām:

20a) strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar PTO dibināšanas

21līgumu uzskata par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot

22šķīrējtiesu atbilstīgi PTO dibināšanas līguma 2. pielikumā

23iekļautās Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka

24strīdu izšķiršanu (turpmāk - VSI) 6. pantam, un to uzskata par

25pabeigtu tad, kad Strīdu izšķiršanas iestāde attiecīgi pieņem

26šķīrējtiesas ziņojumu un apelācijas iestādes ziņojumu atbilstīgi

27VSI 16. pantam un 17.14. pantam; un

28b) strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šo nodaļu uzskata

29par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu

30atbilstīgi šā nolīguma 306. panta 1. punktam, un to uzskata par

31pabeigtu tad, kad šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu Pusēm un

32Tirdzniecības komitejai.

334. Neviens šās nodaļas noteikums neliedz Pusēm īstenot

34saistību izpildes apturēšanu, ja to atļāvusi Strīdu izšķiršanas

35iestāde. PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai no Pusēm

36apturēt šajā nodaļā paredzēto saistību izpildi.

1Termiņi

21. Visus šajā nodaļā noteiktos termiņus, tostarp šķīrējtiesas

3nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita kalendārajās dienās, un

4pirmā diena ir diena pēc darbības vai fakta, uz ko tie

5attiecas.

62. Jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu var pagarināt, Pusēm

7savstarpēji vienojoties.

1Mērķis un darbības joma

21. Šās nodaļas mērķis ir veicināt savstarpēji saskaņota

3risinājuma atrašanu, izmantojot visaptverošu un paātrinātu

4procedūru, kurā tiek iesaistīts mediators.

52. Šo nodaļu piemēro visiem pasākumiem, kas ietilpst šā

6nolīguma IV sadaļas 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus

7pieejamība) un nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību starp Pusēm.

83. Šo nodaļu nepiemēro pasākumiem, kas ietilpst šā nolīguma 6.

9nodaļā ( Uzņēmējdarbība, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā

10komercija), 7. nodaļā (Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite), 8.

11nodaļā (Publiskais iepirkums), 9. nodaļā (Intelektuālais īpašums)

12un 13. nodaļā (Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība).

13Tirdzniecības komiteja, pienācīgi apsverot šo jautājumu, var

14lemt, ka šo mehānismu piemēro kādai no šīm nozarēm.

151. IEDAĻA

16PROCEDŪRA SASKAŅĀ AR MEDIĀCIJAS

17MEHĀNISMU

1Pieprasījums sniegt informāciju

21. Pirms mediācijas procedūras ierosināšanas, Puse jebkurā

3laikā var pieprasīt informāciju par pasākumu, kas nelabvēlīgi

4ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus starp Pusēm. Puse, pie

5kuras vēršas ar šādu pieprasījumu, 20 dienu laikā no pieprasījuma

6saņemšanas dienas sniedz atbildi, kurā ietver savus komentārus

7par pieprasījumā norādīto informāciju. Ja vien iespējams,

8pieprasījumu un atbildi sagatavo rakstveidā.

92. Ja Puse, kurai jāsniedz atbilde, uzskata, ka 20 dienu laikā

10nav iespējams sniegt atbildi, tā informē otru Pusi par kavēšanās

11iemesliem un paziņo, kāds pēc tās aplēsēm ir īsākais termiņš,

12kurā tā spēs sniegt atbildi.

1Procedūras uzsākšana

21. Puse var jebkurā laikā pieprasīt Pusēm iesaistīties

3mediācijas procedūrā. Šāds pieprasījums rakstiski adresējams

4otrai Pusei. Pieprasījumam jābūt pietiekami sīki izklāstītam, lai

5skaidri norādītu pieprasītājas Puses bažas, un tajā

6a) norāda konkrēto aplūkojamo pasākumu,

7b) ietver paziņojumu par iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko

8pieprasītājas Puses izpratnē minētais pasākums rada vai radīs uz

9tirdzniecību starp Pusēm, un

10c) izskaidro, kā pēc pieprasītājas Puses uzskatiem šī ietekme

11ir saistīta ar minēto pasākumu.

122. Puse, kurai šāds pieprasījums ir adresēts, solidāri apsver

13pieprasījumu un pieņem vai noraida to 10 dienu laikā no

14saņemšanas.

1Mediatora izraudzīšanās

21. Puses, sākot mediācijas procedūru, cenšas vienoties par

3mediatoru ne vēlāk kā 15 dienu laikā no dienas, kad saņemta

4atbilde uz pieprasījumu.

52. Ja Puses noteiktajā termiņā nevar vienoties par mediatoru,

6jebkura no Pusēm var pieprasīt, lai Tirdzniecības komitejas

7priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis ar izlozes palīdzību izraugās

8mediatoru no saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 323.

9pantu. Abu strīdā iesaistīto Pušu pārstāvjus savlaicīgi uzaicina

10būt klāt izlozē. Jebkurā gadījumā izloze norisinās, klātesot

11Pusei/Pusēm, kas ieradušās.

123. Tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis

13izraugās mediatoru piecu darba dienu laikā no Puses pieprasījuma,

14kā minēts 2. punktā.

154. Ja brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar šā

16panta 2. punktu, šā nolīguma 323. pantā paredzētais saraksts nav

17izveidots, mediatoru izvēlas ar izlozes palīdzību no to personu

18saraksta, ko oficiāli ierosinājusi viena vai abas Puses.

195. Puses var vienoties, ka mediators ir vienas vai otras Puses

20valstspiederīgais.

216. Mediators objektīvā un pārredzamā veidā palīdz Pusēm

22noskaidrot visus jautājumus saistībā ar pasākumu un tā iespējamo

23ietekmi uz tirdzniecību, kā arī panākt savstarpēji saskaņotu

24risinājumu. Šā nolīguma XXV pielikumā ietverto ētikas kodeksu

25piemēro mediatoriem, kā tas paredzēts minētajā kodeksā.

26Mutatis mutandis piemēro arī šā nolīguma XXIV pielikumā

27ietvertā reglamenta 3. līdz 7. noteikumu (paziņojumi) un 41. līdz

2846. noteikumu (tulkošana un termiņu aprēķināšana).

1Mediācijas procedūras noteikumi

21. Puse, kas uzsākusi mediācijas procedūru, 10 dienu laikā no

3mediatora iecelšanas dienas mediatoram un otrai Pusei rakstiski

4sniedz sīki izklāstītu problēmas aprakstu, jo īpaši attiecībā uz

5konkrētā pasākuma darbību un tā ietekmi uz tirdzniecību. Otra

6Puse 20 dienu laikā no šā apraksta saņemšanas dienas var

7rakstiski sniegt piezīmes par problēmas aprakstu. Katra Puse savā

8sagatavotajā aprakstā vai piezīmēs var iekļaut jebkādu

9informāciju, ko tā uzskata par atbilstīgu.

102. Mediators var lemt par vispiemērotāko veidu, kā viest

11skaidrību par attiecīgo pasākumu un tā iespējamo ar tirdzniecību

12saistīto ietekmi. Mediators jo īpaši var rīkot sanāksmes starp

13Pusēm, apspriesties kopīgi ar abām Pusēm vai ar katru atsevišķi,

14vērsties pēc palīdzības vai konsultēties ar attiecīgajiem

15ekspertiem un ieinteresētajām personām un sniegt visa veida

16papildu atbalstu, ko lūdz Puses. Tomēr pirms vērsties pēc

17palīdzības vai konsultēties ar attiecīgajiem ekspertiem un

18ieinteresētajām personām, mediators konsultējas ar Pusēm.

193. Mediators Pusēm apsvēršanai var sniegt padomu un ierosināt

20risinājumu, Puses var pieņemt vai noraidīt ierosināto risinājumu

21vai vienoties par citu risinājumu. Tomēr mediators nesniedz

22padomus un neizsaka komentārus par izskatāmā pasākuma atbilstību

23šim nolīgumam.

244. Procedūra notiek tās Puses teritorijā, kurai tika adresēts

25pieprasījums, vai, savstarpēji vienojoties, jebkurā citā vietā

26vai izmantojot jebkurus citus līdzekļus.

275. Puses cenšas panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu 60

28dienu laikā no mediatora iecelšanas dienas. Pirms ir panākta

29galīgā vienošanās, Puses var apsvērt iespējamos pagaidu

30risinājumus, jo īpaši, ja pasākumus attiecas uz ātrbojīgām

31precēm.

326. Risinājumu var pieņemt Tirdzniecības komitejas lēmuma

33veidā. Katra Puse var noteikt, ka risinājums ir spēkā pēc

34nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanas. Savstarpēji

35saskaņotus risinājumus publisko. Tomēr publiskotajā versijā

36nedrīkst iekļaut informāciju, ko Puse ir norādījusi kā

37konfidenciālu.

387. Procedūru izbeidz,

39a) Pusēm pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu - tā

40pieņemšanas dienā;

41b) ar rakstisku paziņojumu, ka turpmāka mediācija ir veltīga,

42ko mediators sagatavo pēc apspriešanās ar Pusēm;

43c) ar rakstisku paziņojumu, ko Puse sagatavo pēc tam, kad ir

44izpētījusi mediācijas procedūrā piedāvātos savstarpēji saskaņotos

45risinājumus un apsvērusi visus mediatora piedāvātos padomus un

46ierosinātos risinājumus; vai

47d) jebkurā procedūras posmā, Pusēm savstarpēji

48vienojoties.

492. IEDAĻA

50ĪSTENOŠANA

1Savstarpēji saskaņota risinājuma

2īstenošana

31. Kad Puses ir vienojušās par risinājumu, katra no Pusēm

4termiņā, par ko panākta vienošanās, veic pasākumus, kādi

5vajadzīgi, lai īstenotu savstarpēji saskaņoto risinājumu.

62. Puse, kas veic īstenošanu, rakstiski informē otru Pusi par

7jebkuru rīcību vai pasākumiem, ko tā veic, lai īstenotu

8savstarpēji saskaņoto risinājumu.

93. Pēc Pušu pieprasījuma mediators izsniedz Pusēm rakstisku

10faktu izklāsta projektu, īsi aprakstot:

11a) konkrēto aplūkojamo pasākumu;

12b) piemērotās procedūras un

13c) visus savstarpēji saskaņotos risinājumus, kas galīgi

14panākti šo procedūru rezultātā, tostarp iespējamos pagaidu

15risinājumus.

16Mediators ļauj Pusēm 15 dienu laikā iesniegt komentārus par

17izklāsta projektu. Pēc tam, kad ir apsvērti minētajā termiņā

18iesniegtie Pušu komentāri, mediators 15 dienu laikā Pusēm

19rakstiski iesniedz galīgo faktu izklāstu. Faktu izklāsts neietver

20šā nolīguma interpretāciju.

213. IEDAĻA

22VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1Saistība ar strīdu izšķiršanu

21. Procedūra saskaņā ar šo mediācijas mehānismu nav paredzēta

3tam, lai to izmantotu par pamatu strīdu izšķiršanas procedūrās

4atbilstoši šim vai kādam citam nolīgumam. Puse šādās strīdu

5izšķiršanas procedūrās neizmanto par pamatojumu vai pierādījumu,

6un šķīrējtiesa neņem vērā:

7a) nostāju, ko mediācijas procedūras gaitā ir ieņēmusi otra

8Puse;

9b) faktu, ka otra Puse ir paudusi vēlmi pieņemt risinājumu

10pasākumam, uz kuru attiecas mediācija vai

11c) mediatora padomus vai priekšlikumus.

122. Mediācijas mehānisms neskar Pušu tiesības un pienākumus

13saskaņā ar noteikumiem par strīdu izšķiršanu.

143. Ja vien Puses nevienojas citādi, neskarot šā nolīguma 331.

15panta 6. punktu, visi procedūras posmi, tostarp padomi un

16ierosinātie risinājumi, ir konfidenciāli. Tomēr jebkura Puse var

17darīt zināmu atklātībai, ka norisinās mediācijas procedūra.

1Termiņi

2Jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu var grozīt, procedūrā

3iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties.

1Izmaksas

21. Katra Puse sedz savus izdevumus, kas radušies, piedaloties

3mediācijas procedūrā.

42. Puses kopīgi un vienlīdzīgi sedz izdevumus, kas radušies

5saistībā ar organizatoriskiem jautājumiem, tostarp mediatora un

6viņa palīgu atalgojumu un izdevumus, un gadījumā, ja Puses nevar

7vienoties par vienu procedūras valodu, visas izmaksas saistībā ar

8tulkošanu. Mediatora atalgojumu nosaka saskaņā ar tiem pašiem

9noteikumiem, kas paredzēti šķīrējtiesas priekšsēdētāja

10atalgojumam šā nolīguma XXIV pielikuma 8. punktā.

1Pārskatīšana

2Piecus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses

3savstarpēji apspriežas, vai mediācijas mehānisms ir jāmaina,

4ņemot vērā gūto pieredzi, un attiecīga mehānisma izstrādi

5PTO.

6V SADAĻA

7EKONOMISKĀ UN NOZARU SADARBĪBA

11. Puses vienojas turpināt un pastiprināt sadarbību

2enerģētikas jomā, lai uzlabotu enerģētisko drošību, konkurētspēju

3un ilgtspējību, kas ir īpaši svarīgi ekonomikas izaugsmes

4veicināšanai, un tuvotos tirgus integrācijai, ietverot

5pakāpenisku tuvināšanos enerģētikas nozarē un dalību reģionālajā

6enerģētikas sadarbībā. Sadarbība regulējuma jomā notiek, ņemot

7vērā nepieciešamību nodrošināt attiecīgo sabiedrisko pakalpojumu

8saistības, tostarp pasākumus, ar kuriem informē un aizsargā

9patērētājus no negodīgas pārdošanas prakses, un nodrošina

10patērētāju piekļuvi enerģijai par pieņemamu cenu, tostarp arī

11visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem.

122. Sadarbība pamatojas uz vispusīgu partnerību, un to

13caurstrāvo abpusējas ieinteresētības, savstarpīguma,

14pārredzamības un iepriekšparedzamības principi, tā ir saderīga ar

15tirgus ekonomikas principiem, 1994. gada Enerģētikas hartas

16nolīgumu, Saprašanās memorandu par sadarbību enerģētikas jomā un

17citiem daudzpusējiem un attiecīgiem divpusējiem nolīgumiem.

1Savstarpējā sadarbība cita starpā aptver šādas jomas:

2a) enerģētikas stratēģiju un politikas īstenošana un prognožu

3un notikumu scenāriju izstrāde/attīstība, kā arī statistikas

4reģistrēšanas sistēmas uzlabošana enerģētikas nozarē,

5pamatojoties uz savlaicīgu informācijas apmaiņu par enerģijas

6bilancēm un enerģijas plūsmām saskaņā ar starptautisko praksi, kā

7arī infrastruktūras uzlabošana;

8b) efektīvu mehānismu izveide enerģijas krīzes situāciju

9risināšanai solidaritātes garā;

10c) abpusēji svarīgas enerģijas infrastruktūras modernizācija

11un uzlabošana, ietverot enerģijas ražošanas jaudas, enerģijas

12tīklu integritāti, drošību un drošumu, Ukrainas elektrības tīklu

13pakāpeniska integrācija Eiropas elektrības tīklā, kā arī

14enerģijas tranzīta sistēmas pilnīga atjaunošana un pārrobežu

15mērīšanas sistēmu uzstādīšana pie Ukrainas ārējām robežām,

16abpusēji svarīgas jaunas enerģijas infrastruktūras izveide nolūkā

17dažādot enerģijas avotus, piegādātājus un transporta ceļus un

18metodes ekonomiski izdevīgā un videi draudzīgā veidā;

19d) konkurētspējīgu, pārredzamu un no diskriminācijas brīvu

20enerģijas tirgu izveide konverģencē ar ES noteikumiem un

21standartiem ar regulējuma reformas palīdzību;

22e) sadarbība 2005. gada Enerģētikas kopienas dibināšanas

23līguma ietvaros;

24f) enerģijas tirdzniecības, tranzīta, izpētes, ieguves,

25rafinēšanas, ražošanas, glabāšanas, transporta, pārsūtīšanas,

26izplatīšanas un tirgvedības vai enerģijas izejvielu un produktu

27tirdzniecības ilgtermiņa stabilitātes un drošības veicināšana un

28stiprināšana, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un bez

29diskriminācijas saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem un jo

30īpaši ar 1994. gada Enerģētikas hartas nolīgumu, PTO līgumu un šo

31nolīgumu;

32g) pievilcīgas un stabilas ieguldījumu vides pakāpeniska

33veidošana, pievēršoties institucionālajiem, juridiskajiem,

34fiskālajiem un cita veida nosacījumiem un rosinot savstarpējus

35ieguldījumus enerģētikas jomā bez diskriminācijas;

36h) efektīva sadarbība ar Eiropas Investīciju banku (EIB),

37Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un citām

38starptautiskām finanšu organizācijām un instrumentiem nolūkā

39atbalstīt sadarbību enerģētikas jomā starp Pusēm;

40i) energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas veicināšana,

41tostarp izstrādājot energoefektivitātes politiku un tiesisko un

42regulatīvo sistēmu ar mērķi panākt ievērojamus ES standartiem

43atbilstošus uzlabojumus, ietverot efektīvu enerģijas ģenerēšanu,

44ražošanu, transportēšanu, izplatīšanu un izmantošanu, kas būtu

45saderīga ar tirgus mehānismu darbību, kā arī efektīvu enerģijas

46izmantošanu ierīcēs, apgaismojumā un ēkās;

47j) atjaunojamo enerģijas avotu, kā arī alternatīvas degvielas

48izstrāde un atbalsts ekonomiski izdevīgā un videi draudzīgā

49veidā, ietverot ilgtspējīgas biodegvielas ražošanu, un sadarbība

50regulējuma, sertifikācijas un standartizācijas jautājumos, kā arī

51tehnoloģiju un komercijas attīstības jautājumos;

52k) ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 1997. gada

53Kioto protokola par siltumnīcefekta gāzes emisijas samazināšanu

54ar energoefektivitātes un atjaunojamo enerģijas avotu projektu

55palīdzību Kopīgā īstenošanas mehānisma veicināšana;

56l) zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa,

57lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas, transportēšanas,

58piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību

59pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām tehnoloģijām,

60ietverot oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un efektīvas un tīras

61akmeņogļu tehnoloģijas, saskaņā ar iedibinātiem principiem, kas

62cita starpā ietverti Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Ukrainu

63par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību;

64m) sadarbība Eiropas un starptautisko standartizācijas iestāžu

65ietvaros enerģētikas jomā.

1Puses apmainās ar informāciju un pieredzi, kā arī attiecīgi

2atbalsta regulējuma reformu procesu, kas ietver ogļrūpniecības

3nozares (tvaika ģeneratoru ogles, koksa ogles un brūnogles)

4reorganizāciju, nolūkā palielināt tās konkurētspēju, uzlabot

5raktuvju drošību un darba drošību un samazināt ietekmi uz vidi,

6vienlaikus ņemot vērā reģionālo un sociālo ietekmi. Lai uzlabotu

7efektivitāti, konkurētspēju un ilgtspējību, reorganizācijas

8procesam jāaptver visa ogļrūpniecības vērtību ķēde, tas ir, sākot

9no izpētes cauri ražošanai un apstrādei līdz pat konversijai un

10ogļu pārstrādes atliekvielu pārstrādei un dedzināšanai. Šī pieeja

11ietver metāna izmešu no ogļraktuvēm, kā arī no naftas un gāzes

12nozares darbībām, atkritumu poligoniem un lauksaimniecības

13nozares, reģenerāciju un izmantošanu, kā tas cita starpā noteikts

14Pasaules Metāna iniciatīvā, kuras partneres ir Puses.

1Ar šo Puses izveido Agrīnās brīdināšanas mehānismu, kā

2noteikts šā nolīguma V sadaļas (Ekonomiskā un nozaru sadarbība)

1Pakāpeniskā tuvināšanās notiek saskaņā ar grafiku, kas

2noteikts šā nolīguma XXVII pielikumā.

11. Sadarbība kodolenerģijas civilās izmantošanas jomā notiek,

2īstenojot īpašus nolīgumus, kas jau noslēgti vai tiks noslēgti

3starp Pusēm šajā jomā saskaņā ar attiecīgajām ES un tās

4dalībvalstu vai Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) un tās

5dalībvalstu pilnvarām un kompetencēm un ievērojot katras Puses

6juridiskās procedūras.

72. Šāda sadarbība nodrošina augsta līmeņa kodoldrošību,

8kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem un kodolenerģijas

9tīru izmantošanu, aptverot kodolenerģijas civilās izmantošanas

10darbības un degvielas cikla posmus, ietverot kodolmateriālu

11ražošanu un tirdzniecību un kodolenerģijas drošības un drošuma

12aspektus, sagatavotību ārkārtas situācijām, kā arī ar veselību un

13vidi saistītus jautājumus un neizplatīšanas jautājumus. Šajā

14saistībā sadarbība ietvers arī politikas un juridiskās un

15regulatīvās sistēmas turpmāku izstrādi, pamatojoties uz ES

16tiesību aktiem un praksi, kā arī uz Starptautiskās Atomenerģijas

17aģentūras (SAEA) standartiem. Puses veicina civilo zinātnisko

18izpēti kodoldrošības un kodoldrošuma jomās, tostarp kopīgas

19izpētes un izstrādes darbības, mācības un zinātnieku

20mobilitāti.

213. Sadarbība pievēršas problēmām, kas radušās Černobiļas

22katastrofas seku rezultātā, kā arī jautājumam par Černobiļas

23atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanu, jo īpaši:

24a) pārseguma izveides plānam (The Shelter Implementation

25Plan; SIP), lai transformētu iznīcināto 4. reaktoru

26(Pārseguma objekts) videi drošā sistēmā;

27b) izmantotās kodoldegvielas pārvaldībai;

28c) teritorijas attīrīšanai;

29d) radioaktīvo atkritumu pārvaldībai;

30e) vides novērošanai;

31f) citām jomām, par ko iespējams savstarpēji vienoties,

32piemēram medicīniskajiem, zinātniskajiem, ekonomiskajiem,

33regulējuma, sociālajiem u administratīvajiem aspektiem saistībā

34ar centieniem mazināt katastrofas sekas.

1ES un Ukraina veicina ekonomikas reformas norisi,

2sadarbojoties, lai uzlabotu izpratni par to ekonomikas

3pamatprincipiem, ekonomikas politikas noteikšanu un īstenošanu

4tirgus ekonomikas režīmā. Ukraina cenšas izveidot funkcionējošu

5tirgus ekonomiku un pakāpeniski saskaņot tās politiku ar ES

6politiku saskaņā ar vadošajiem makroekonomiskās stabilitātes,

7stabilas valsts finanšu sistēmas un stabilas maksājumu bilances

8principiem.

1Nolūkā sasniegt šā nolīguma 343. pantā noteiktos uzdevumus,

2Puses sadarbojas, lai:

3a) apmainītos ar informāciju par makroekonomikas rezultātiem

4un perspektīvām un par attīstības stratēģijām;

5b) kopīgi analizētu abpusēji nozīmīgus ekonomikas jautājumus,

6tostarp ekonomikas politikas pasākumus un instrumentus tās

7īstenošanai, piemēram, ekonomikas prognožu metodes un stratēģisku

8politikas dokumentu izstrādi, nolūkā stiprināt Ukrainas politikas

9izstrādi saskaņā ar ES principiem un praksi;

10c) apmainītos ar zināšanām makroekonomikas jomā;

11d) sadarbība ietver arī informācijas apmaiņu par Eiropas

12Ekonomikas un monetārās savienības principiem un darbību.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 2. nodaļā, norisināsies regulārs

3dialogs.

1Sadarbības mērķis valsts finanšu pārvaldības jomā,

2pamatojoties uz starptautiskiem standartiem, ir nodrošināt tādas

3budžeta politikas un tādu efektīvu valsts iekšējās kontroles un

4ārējās revīzijas sistēmu attīstību, kas ir saderīgas ar

5pārskatatbildības, pārredzamības, ekonomikas, efektivitātes un

6optimālas darbības pamatprincipiem.

1Puses apmainās ar informāciju, pieredzi, paraugpraksi un veic

2citus pasākumus, jo īpaši šādus.

31. Budžeta politikas jomā:

4a) vidēja termiņa budžeta prognožu/plānošanas sistēmas

5izstrāde;

6b) uz programmām orientētas pieejas uzlabošana budžeta procesā

7un budžeta īstenošanas efektivitātes analīze;

8c) informācijas un pieredzes apmaiņas uzlabošana par plānošanu

9un budžeta izpildi, un valsts parādu.

102. Ārējās revīzijas jomā:

11- Starptautiskās augstāko revīzijas iestāžu organizācijas

12(INTOSAI) standartu un metožu īstenošana, kā arī apmaiņa ar ES

13paraugpraksi publisko finanšu ārējās kontroles un revīzijas jomā,

14īpašu uzmanību pievēršot Pušu attiecīgo iestāžu neatkarībai;

153. Valsts iekšējās finanšu kontroles jomā:

16- valsts iekšējās finanšu kontroles sistēmas turpmāka

17attīstība, harmonizējot to ar starptautiski atzītiem standartiem

18(Iekšējo revidentu institūts (IIA), Grāmatvežu

19starptautiskā federācija (IFAC), INTOSAI) un

20metodoloģijām, kā arī ES publisko iestāžu iekšējās kontroles un

21iekšējās revīzijas paraugpraksi.

224. Krāpšanas apkarošanas jomā:

23- krāpšanas un korupcijas apkarošanas un novēršanas metožu

24uzlabošana jomā, ko aptver šā nolīguma V sadaļas (Ekonomiskā un

25nozaru sadarbība) 3. nodaļa, ietverot attiecīgo administratīvo

26iestāžu sadarbību.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 3. nodaļā, norisināsies regulārs

3dialogs.

1Puses sadarbojas, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu jomā

2ar nolūku turpināt uzlabot ekonomiskās attiecības, tirdzniecību,

3ieguldījumus un godīgu konkurenci.

1Atsaucoties uz šā nolīguma 349. pantu, Puses atzīst un apņemas

2īstenot labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tas ir,

3pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas konkurences

4nodokļu jomā principus, kā to apņēmušās dalībvalstis ES līmenī.

5Šajā nolūkā, neierobežojot ES un dalībvalstu kompetenci, Puses

6uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, veicinās likumīgu

7nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus iepriekš

8minēto principu efektīvai īstenošanai.

1Puses turklāt uzlabo un stiprina sadarbību, kuras mērķis ir

2uzlabot un attīstīt Ukrainas nodokļu sistēmu un pārvaldību,

3tostarp iekasēšanas un kontroles spēju uzlabošanu, īpašu uzmanību

4pievēršot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas procedūrām,

5lai izvairītos no nokavēto maksājumu uzkrāšanās, nodrošinātu

6efektīvu nodokļu iekasēšanu un stiprinātu cīņu pret nodokļu

7krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Puses cenšas palielināt

8sadarbību un pieredzes apmaiņu nodokļu krāpšanas jomā, jo īpaši

9attiecībā uz "karuseļveida" krāpšanu.

1Puses uzlabo sadarbību un harmonizē pasākumu plānus krāpšanas

2un akcīzes preču kontrabandas prevencijai un apkarošanai. Šī

3sadarbība cita starpā ietvers pakāpenisku, pēc iespējas lielāku

4akcīzes likmes tuvināšanu tabakas izstrādājumiem, ņemot vērā

5reģionālos ierobežojumus, ietverot reģionāla līmeņa dialogu un

6saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada

7Pamatkonvenciju par tabakas kontroli. Šajā nolūkā Puses centīsies

8stiprināt sadarbību reģionālā kontekstā.

1Pakāpenisko nodokļu struktūru tuvināšanu, kā noteikts ES

2acquis, veic saskaņā ar šā nolīguma XXVIII pielikumu.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 4. nodaļā, norisināsies regulārs

3dialogs.

1Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos,

2tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa - nodrošināt

3savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus statistikas

4datus - sasniegšanā. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīgas, efektīvas un

5profesionāli neatkarīgas nacionālās statistikas sistēmas sniegs

6informāciju, kas attiecas uz iedzīvotājiem, uzņēmumiem un lēmumu

7pieņēmējiem Ukrainā un ES, tādējādi dodot tiem iespēju pieņemt

8apzinātus lēmumus. Nacionālajai statistikas sistēmai būtu

9jāievēro ANO oficiālās statistikas pamatprincipi, ņemot vērā ES

10acquis par statistiku, tostarp arī Eiropas statistikas

11prakses kodeksu, lai harmonizētu nacionālās statistikas sistēmas

12ar Eiropas normām un standartiem. Acquis par statistiku ir

13apkopoti katru gadu atjaunotajā Statistikas prasību apkopojumā,

14ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam (XXIX

1Sadarbības mērķi ir šādi:

2a) vēl vairāk uzlabot nacionālo statistikas sistēmu

3kapacitāti, pievēršoties labam juridiskajam pamatam, adekvātai

4datu un metadatu izplatīšanas politikai un vienkāršai

5lietošanai;

6b) pakāpeniski tuvināt Ukrainas statistikas sistēmu Eiropas

7statistikas sistēmai;

8c) uzlabot datu sniegšanu ES, ņemot vērā attiecīgo

9starptautisko un Eiropas metodoloģiju piemērošanu, ietverot

10klasifikāciju;

11d) uzlabot valsts statistikas jomā strādājošo profesionāļu un

12vadības kapacitāti, lai atvieglotu ES statistikas standartu

13piemērošanu un veicinātu Ukrainas statistikas sistēmas

14attīstību;

15e) uzlabot pieredzes apmaiņu starp Pusēm par zinātības

16saistībā ar statistiku aktualitātēm;

17f) veicināt visaptverošu kvalitātes vadību visiem statistikas

18izveides un izplatīšanas procesiem.

1Puses sadarbojas Eiropas Statistikas sistēmas ietvaros, kur ES

2statistikas iestāde ir Eurostat. Sadarbība cita starpā

3attiecas uz šādām jomām:

4a) iedzīvotāju statistika, tostarp tautas skaitīšana;

5b) lauksaimniecības statistika, tostarp lauksaimniecības

6uzskaite un vides statistika;

7c) komercdarbības statistika, tostarp komercreģistri un

8administratīvo resursu izmantošana statistikas vajadzībām;

9d) enerģija, tostarp bilances;

10e) nacionālie konti;

11f) ārējās tirdzniecības statistika;

12g) reģionālā statistika;

13h) visaptveroša kvalitātes vadība visiem statistikas izveides

14un izplatīšanas procesiem.

1Puses cita starpā apmainās ar informāciju un zināšanām un

2uzlabo sadarbību, ņemot vērā jau uzkrāto pieredzi, reformējot

3statistikas sistēmu dažādu palīdzības programmu ietvaros.

4Jācenšas panākt turpmāku pakāpenisku tuvināšanos ES acquis

5par statistiku, pamatojoties uz Ukrainas statistikas sistēmas

6uzlabošanas valsts stratēģiju, ņemot vērā Eiropas Statistikas

7sistēmas aktualitātes. Statistikas datu veidošanas procesā īpašu

8uzmanību pievērš izlases apsekojumu turpmākai izstrādāšanai,

9ņemot vērā nepieciešamību samazināt atbilžu slogu. Dati ir domāti

10politikas virzienu izstrādei un uzraudzībai visās galvenajās

11sociālās un ekonomikas dzīves nozarēs.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 5. nodaļā, norisinās regulārs

3dialogs. Cik vien iespējams, Ukrainai būtu jāļauj piedalīties

4Eiropas Statistikas sistēmas ietvaros veiktajās darbībās saskaņā

5ar parastajiem trešo valstu piedalīšanās noteikumiem.

1Puses attīsta un stiprina sadarbību vides jautājumos, tādējādi

2sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa - nodrošināt ilgtspējīgu

3attīstību un vidi saudzējošu ekonomiku - sasniegšanā. Tiek

4sagaidīts, ka Ukrainas un ES iedzīvotāji gūs labumu no uzlabotas

5vides aizsardzības, tostarp uzlabosies sabiedrības veselība,

6saglabāsies dabas resursi, palielināsies ekonomikas un vides

7efektivitāte, uzlabosies vides jautājumu integrācija citās

8politikas jomās, un paaugstināsies ražošana modernu tehnoloģiju

9izmantošanas rezultātā. Sadarbība norisinās Pušu labākajās

10interesēs un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu,

11vienlaicīgi ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides

12aizsardzības jomā un attiecīgos daudzpusējos nolīgumus.

1Sadarbības mērķis ir vides saglabāšana, aizsardzība,

2uzlabošana un tās kvalitātes atjaunošana, cilvēku veselības

3aizsardzība, apdomīga un racionāla dabas resursu izmantošana un

4pasākumu veicināšana starptautiskā līmenī reģionālo un globālo

5vides problēmu risināšanai, cita starpā šādās jomās:

6a) klimata pārmaiņas;

7b) vides pārvaldība un horizontālie jautājumi, ietverot

8izglītību un mācības, un piekļuve vides informācijai un lēmumu

9pieņemšanas procesiem;

10c) gaisa kvalitāte;

11d) ūdens kvalitāte un ūdens resursu pārvaldība, ietverot jūras

12vidi;

13e) atkritumu un resursu pārvaldība;

14f) dabas aizsardzība, ietverot bioloģiskās un ainavu

15daudzveidības saglabāšanu un aizsardzību (eko-tīkli);

16g) rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie

17apdraudējumi;

18h) ķīmiskās vielas;

19i) ģenētiski modificēti organismi, ietverot lauksaimniecības

20nozari;

21j) trokšņa piesārņojums;

22k) civilā aizsardzība, ietverot dabiskus un cilvēku izraisītus

23apdraudējumus;

24l) pilsētvide;

25m) vides nodevas.

11. Puses cita starpā:

2a) apmainās ar informāciju un zināšanām;

3b) īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par

4tīrākām tehnoloģijām;

5c) plāno rīcību katastrofu gadījumā un citās ārkārtas

6situācijās;

7d) īsteno kopīgas darbības reģionālā un starptautiskā līmenī,

8tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides

9nolīgumiem, un attiecīgos gadījumos arī kopīgas darbības

10attiecīgo aģentūru ietvaros.

112. Puses īpašu uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem.

1Pakāpeniska Ukrainas tiesību aktu tuvināšana ES tiesībām un

2politikai vides jomā norisinās saskaņā ar šā nolīguma XXX

3pielikumu.

1Sadarbība civilās aizsardzības nozarē notiek, īstenojot īpašos

2nolīgumus, kas noslēgti starp Pusēm šajā jomā saskaņā ar

3attiecīgajām ES un tās dalībvalstu pilnvarām un kompetencēm un

4ievērojot katras Puses juridiskās procedūras. Tās mērķi cita

5starpā ir šādi:

6a) atvieglot savstarpējo palīdzību ārkārtas situācijās;

7b) 24 stundas diennaktī apmainīties ar agrīniem brīdinājumiem

8un atjauninātu informāciju par pārrobežu ārkārtas situācijām,

9ietverot palīdzības pieprasījumus un piedāvājumus;

10c) novērtēt katastrofu ietekmi uz vidi;

11d) aicināt ekspertus uz īpašiem tehniskiem semināriem un

12simpozijiem par civilās aizsardzības jautājumiem;

13e) regulāri aicināt novērotājus uz īpašām praktiskajām

14nodarbībām un mācībām, ko rīko ES un/vai Ukraina;

15f) stiprināt esošo sadarbību attiecībā uz pieejamo civilās

16aizsardzības spēju visefektīvāko izmantošanu.

1Sadarbība cita starpā aptver šādus uzdevumus:

2a) izstrādāt vispusīgu vides stratēģiju, kas aptver plānotas

3institucionālas reformas (ar grafikiem), lai nodrošinātu vides

4tiesību aktu īstenošanu un izpildi; sadalīt vides pārvaldības

5kompetences nacionālā, reģionālā un pašvaldību līmenī; lēmumu

6pieņemšanas procedūras un lēmumu īstenošana; procedūras, kas

7veicina vides jautājumu integrāciju citās politikas jomās;

8identificēt nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus un

9pārskatīšanas mehānismu;

10b) izstrādāt gaisa kvalitātes stratēģijas nozarēs; ūdens

11kvalitātes un resursu pārvaldība, ietverot jūras vidi; atkritumu

12un resursu pārvaldība; dabas aizsardzība; rūpnieciskais

13piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi un ķīmiskas vielas,

14ietverot skaidri definētus īstenošanas grafikus un soļus,

15administratīvos pienākumus, kā arī finansējuma stratēģijas

16ieguldījumiem infrastruktūrā un tehnoloģijās;

17c) izstrādāt un īstenot klimata pārmaiņu politiku, jo īpaši kā

18uzskaitīts šā nolīguma XXXI pielikumā.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 6. nodaļā, norisināsies regulārs

3dialogs.

1Puses:

2a) paplašina un stiprina sadarbību transporta jomā, lai

3atbalstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu izveidi;

4b) atbalsta efektīvu, drošu transportu, kā arī transporta

5sistēmu savietojamību un sadarbspēju;

6c) cenšas uzlabot galvenos transporta savienojumus starp to

7teritorijām.

11. Pušu sadarbības mērķis ir atvieglot Ukrainas transporta

2nozares reorganizāciju un modernizāciju un pakāpeniski tuvināt to

3tādiem darbības standartiem un plāniem, kas būtu pielīdzināmi ES

4pastāvošajiem, jo īpaši īstenojot šā nolīguma XXXII pielikumā

5paredzētos pasākumus, neskarot saistības, kas izriet no īpašiem

6starp Pusēm noslēgtiem transporta nolīgumiem. Minēto pasākumu

7īstenošana nav pretrunā ar Pušu tiesībām un pienākumiem, kas

8izriet Pušu noslēgtiem starptautiskiem nolīgumiem vai dalības

9starptautiskās organizācijās.

102. Sadarbības mērķis turklāt ir uzlabot pasažieru un preču

11pārvietošanos, palielināt raitu transporta plūsmu starp Ukrainu,

12ES un trešām valstīm reģionā, novēršot administratīvos,

13tehniskos, pārrobežu un citus šķēršļus, uzlabojot transporta

14tīklus un atjauninot infrastruktūru, jo īpaši galvenās transporta

15asis, kas savieno Puses. Sadarbība ietver pasākumus robežu

16šķērsošanas atvieglošanai.

173. Sadarbība ietver informācijas apmaiņu un kopīgas

18darbības:

19- reģionālā līmenī, jo īpaši ņemot vērā un pārņemot panākumus,

20kas sasniegti dažādu reģionālo transporta sadarbības pasākumu

21ietvaros, kā piemēram, Austrumu partnerības transporta komitejas,

22Eiropas-Kaukāza-Āzijas transporta koridora (TRACECA), Baku

23procesa un citu transporta iniciatīvu ietvaros;

24- starptautiskā līmenī, tostarp arī saistībā ar starptautiskām

25transporta organizācijām un starptautiskiem nolīgumiem un

26konvencijām, ko Puses ratificējušas dažādu ES transporta aģentūru

27ietvaros;

1Šī sadarbība cita starpā aptver šādas jomas:

2a) ilgtspējīgas nacionālās transporta politikas izstrāde, kas

3aptver visus transporta veidus, jo īpaši nolūkā nodrošināt

4efektīvas, drošas transporta sistēmas un veicināt transporta

5nozares apsvērumu integrāciju citās politikas jomās;

6b) nozaru stratēģijas izstrāde nacionālās transporta politikas

7gaisotnē (ietverot juridiskās prasības tehniskā aprīkojuma un

8transporta flotes atjaunināšanai, lai panāktu atbilstību

9augstākajiem starptautiskajiem standartiem) ceļu, dzelzceļa,

10iekšzemes ūdensceļu, aviācijas un jūras transporta nozarēm un to

11sadarbspējas izstrāde, ietverot īstenošanas grafikus un posmus,

12administratīvos pienākumus, kā arī finansēšanas plānus;

13c) multimodāla transporta tīkla izstrāde, kas būtu savienots

14ar Eiropas transporta tīklu (TEN-T), un infrastruktūras politikas

15uzlabošana, lai labāk identificētu un novērtētu dažādu transporta

16veidu infrastruktūras projektus; tādu finansēšanas stratēģiju

17izstrāde, kas pievēršas tehniskajai apkopei, kapacitātes

18ierobežojumiem un trūkstošā posma infrastruktūrai, kā arī privātā

19sektora dalības transporta projektos aktivizēšana un veicināšana,

20kā tas noteikts šā nolīguma XXXIII pielikumā;

21d) pievienošanās attiecīgajām starptautiskajām transporta

22organizācijām un nolīgumiem, tostarp procedūras, kas nodrošina

23starptautisko transporta nolīgumu un konvenciju striktu

24īstenošanu un piemērošanu;

25e) zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa

26tehnoloģiju, piemēram, inteliģentu transporta sistēmu, izstrādei

27un uzlabošanai;

28f) inteliģentu transporta sistēmu un informācijas tehnoloģiju

29izmantošanas veicināšana visa veida transporta pārvaldībā un

30darbībā, kā arī sadarbspējas atbalsts un sadarbība kosmosa

31sistēmu izmantošanā un to komerciālā piemērošanā, kas uzlabo

32transportu.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 7. nodaļā, norisināsies regulārs

3dialogs.

11. Puses atbalsta abpusēji izdevīgu sadarbību kosmosa civilās

2izpētes jomā un kosmosa pielietojumos, jo īpaši šādās jomās:

3a) globālās navigācijas satelītu sistēmas;

4b) zemes novērošana un globālā novērošana;

5c) kosmosa zinātne un pētniecība;

6d) lietišķās kosmosa tehnoloģijas, ietverot nesējraķešu un

7vilces tehnoloģijas.

82. Puses rosinās un veicinās pieredzes apmaiņu par kosmosa

9politiku, administrāciju un juridiskajiem aspektiem, kā arī par

10kosmosa tehnoloģiju industriālo reorganizāciju un

11komercializēšanu.

11. Sadarbība ietvers informācijas apmaiņu par politikas

2virzieniem un programmām un attiecīgām sadarbības iespējām un

3kopīgiem projektiem, tostarp par Ukrainas iestāžu dalību

4attiecīgās kosmosa un transporta tēmās nākamajā ES pētniecības un

5inovācijas pamatprogrammā "Apvārsnis 2020".

62. Puses rosinās un atbalstīs zinātnieku apmaiņu un attiecīgu

7tīklu veidošanu.

83. Sadarbība varētu ietvert arī pieredzes apmaiņu par kosmosa

9pētniecības un zinātnisko institūtu pārvaldību, kā arī par tādas

10vides izveidi, kas veicina pētniecību un jauno tehnoloģiju

11pielietošanu, un par atbilstīgu intelektuālā, rūpnieciskā un

12komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 8. nodaļā, norisināsies regulārs

3dialogs, ietverot atbilstīgu koordināciju un sadarbību ar Eiropas

4Kosmosa aģentūru par šiem un citiem nozīmīgiem jautājumiem.

1Puses attīsta un stiprina sadarbību zinātnes un tehnoloģiju

2jomā ar mērķi veicināt gan zinātnes attīstību pašu par sevi, gan

3arī abu Pušu zinātnes spēju piedalīties valstu un globālo

4problēmu risināšanā. Puses cenšas atbalstīt progresu tādu

5zinātnes un tehnoloģiju atziņu iegūšanā, kas nozīmīgas

6ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai, stiprinot savas pētniecības

7spējas un cilvēkresursu potenciālu. Dalīšanās ar zinātnes atziņām

8un to apkopošana uzlabos Pušu konkurētspēju, palielinot to

9ekonomikas spēju ģenerēt un izmantot atziņas, kā komercializēt

10jaunus produktus un pakalpojumus. Visbeidzot Puses attīstīs savu

11zinātnisko potenciālu, lai pildītu savus pienākumus un saistības

12globālā līmenī tādās jomās kā ar veselību saistīti jautājumi,

13vides aizsardzība, ietverot klimata pārmaiņas, un citas pasaules

14mēroga pārmaiņas.

11. Šī sadarbība notiek, ņemot vērā pašreizējo oficiālo

2sadarbības sistēmu, kas izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas

3Kopienu un Ukrainu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību, un

4ņemot vērā Ukrainas mērķi pakāpeniski tuvināties ES politikai un

5tiesību aktiem zinātnes un tehnoloģiju jomā.

62. Sadarbības starp Pusēm mērķis ir atvieglot Ukrainas

7iesaistīšanos Eiropas Pētniecības telpā.

83. Šāda sadarbība palīdz Ukrainai reformēt un reorganizēt tās

9zinātnes pārvaldības sistēmas un pētniecības iestādes (tostarp

10uzlabot tās spējas attīstīt pētniecību un tehnoloģijas), lai

11veicinātu konkurētspējīgas ekonomikas un zināšanu sabiedrības

12pilnveidošanu.

1Sadarbība jo īpaši attiecas uz šādām jomām:

2a) abpusēja informācijas apmaiņa par zinātnes un tehnoloģiju

3politiku;

4b) dalība nākamajā ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammā

5"Apvārsnis 2020";

6c) zinātnisku programmu un pētniecības darbību kopīga

7īstenošana;

8d) kopīgas pētniecības un attīstības darbības, kuru mērķis ir

9veicināt zinātnes progresu un tehnoloģiju un zinātības

10nodošanu;

11e) mācības ar pētnieku un speciālistu apmaiņas programmas

12starpniecību;

13f) kopīgu zinātnes un tehnoloģiju attīstības pasākumu rīkošana

14un līdzekļu izveide;

15g) īstenošanas pasākumi, kuru mērķis ir izveidot vidi, kas

16veicina pētniecību un jaunu tehnoloģiju izmantošanu, un

17pētniecības rezultātā radītā intelektuālā īpašuma pienācīgu

18aizsardzību;

19h) sadarbības pastiprināšana reģionālā un starptautiskā

20līmenī, jo īpaši Melnās jūras kontekstā, un daudzpusējās

21organizācijās, kā piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas

22Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā (UNESCO),

23Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) un G8

24grupā, kā arī saistībā ar daudzpusējiem nolīgumiem, kā piemēram

25ANO 1992. gada Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām

26(UNFCCC);

27i) pieredzes apmaiņa pētniecības un zinātnisko iestāžu

28pārvaldības jautājumos, lai attīstītu un uzlabotu to spēju veikt

29zinātnisko pētniecību un piedalīties tajā.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 9. nodaļā, norisināsies regulārs

3dialogs.

1Puses attīsta un stiprina sadarbību rūpniecības un uzņēmumu

2politikas jomā, tādējādi uzlabojot komercvidi visiem

3saimnieciskās darbības veicējiem, taču jo īpaši uzmanību

4pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Pastiprinātai

5sadarbībai būtu jāuzlabo administratīvais un tiesiskais

6regulējums gan Ukrainas, gan ES uzņēmējiem, kas darbojas Ukrainā

7un ES, tā jābalsta uz ES MVU un rūpniecības politiku, ņemot vērā

8starptautiski atzītus principus un praksi šajā jomā.

1Nolūkā sasniegt šā nolīguma 378. pantā noteiktos uzdevumus,

2Puses sadarbojas, lai:

3a) īstenotu stratēģijas MVU attīstībai, pamatojoties uz

4Eiropas Mazo uzņēmumu hartas principiem, un novērotu īstenošanas

5procesu ar ikgadēju ziņojumu un dialoga palīdzību. Šī sadarbība

6ietvers arī pievēršanos mikrouzņēmumiem un amatniecības

7uzņēmumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi gan ES, gan Ukrainas

8ekonomikai;

9b) izveidotu labākus pamatnosacījumus, apmainoties ar

10informāciju un paraugpraksi, uzlabojot konkurētspēju. Šī

11sadarbība ietvers strukturālo pārmaiņu pārvaldību

12(restrukturizāciju) un vides un enerģijas jautājumus, kā piemēram

13energoefektivitāti un tīrāku ražošanu;

14c) vienkāršotu un racionalizētu regulējumu un regulējuma

15praksi, īpaši pievēršoties labās prakses apmaiņai par regulējuma

16tehniku, ietverot ES principus;

17d) rosinātu jauninājumu politikas izstrādi, apmainoties ar

18informāciju un paraugpraksi par pētniecības un izstrādes

19komercializāciju (ietverot atbalsta instrumentus komercdarbības

20uzsākšanai uz tehnoloģiju pamata), klasteru attīstību un piekļuvi

21finansējumam;

22e) rosinātu ciešākus kontaktus starp ES un Ukrainas uzņēmumiem

23un starp šiem uzņēmumiem un Ukrainas un ES iestādēm;

24f) atbalstītu eksportu veicinošu darbību izveidi Ukrainā;

25g) atvieglotu gan Ukrainas, gan ES rūpniecības modernizāciju

26un reorganizāciju atsevišķās nozarēs.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 10. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs. Tas ietvers ES un Ukrainas uzņēmumu

4pārstāvjus.

1Puses attīsta un stiprina sadarbību attiecībā uz iežguves un

2metālu ieguves rūpniecību nolūkā veicināt savstarpējo sapratni,

3uzlabot darījumdarbības vidi, apmainīties ar informāciju un

4sadarboties jautājumos, kas nav saistīti ar enerģētiku, jo īpaši

5attiecībā uz metāla rūdu un rūpniecisko minerālu ieguvi. Šī

6sadarbība neskar noteikumus par oglēm, kas minēti šā nolīguma

7339. pantā.

1Nolūkā sasniegt šā nolīguma 381. pantā noteiktos uzdevumus,

2Puses sadarbojas, lai:

3a) apmainītos ar informāciju par pamatsituāciju iežguves un

4metālu ieguves rūpniecībā;

5b) apmainītos ar informāciju par ES un Ukrainas iežguves un

6metālu ieguves rūpniecības nākotnes izredzēm attiecībā uz

7patēriņu, ražošanu un tirgus prognozēm;

8c) apmainītos ar informāciju par pasākumiem, ko Puses

9veikušas, lai atvieglotu šo nozaru reorganizācijas procesu;

10d) apmainītos ar informāciju un paraugpraksi par iežguves un

11metālu ieguves rūpniecības ilgtspējīgu attīstību Ukrainā un

12ES.

1Atzīstot, ka finanšu pakalpojumu jomā ir nepieciešams efektīvs

2noteikumu un prakses kopums, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu

3tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecisku apmaiņu starp Pusēm,

4Puses vienojas sadarboties finanšu pakalpojumu jomā nolūkā:

5a) atbalstīt finanšu pakalpojumu regulējuma pielāgošanās

6procesu atvērtas tirgus ekonomikas vajadzībām;

7b) nodrošināt ieguldītāju un citu finanšu pakalpojumu

8patērētāju efektīvu un atbilstīgu aizsardzību;

9c) nodrošināt pasaules finanšu sistēmas stabilitāti un

10neaizskaramību;

11d) veicināt sadarbību starp dažādiem finanšu sistēmas

12dalībniekiem, tostarp regulatoriem un uzraudzības iestādēm;

13e) nodrošināt neatkarīgu un efektīvu uzraudzību.

11. Puses veicina sadarbību starp attiecīgajām regulatīvajām un

2uzraudzības iestādēm, tostarp informācijas apmaiņu, zināšanu

3apmaiņu par finanšu tirgiem un citus šādus pasākumus.

42. Īpašu uzmanību pievērš šādu iestāžu administratīvo spēju

5attīstīšanai, cita starpā, izmantojot personāla apmaiņas un

6kopīgas mācības.

1Puses veicina pakāpenisku tuvināšanos atzītiem starptautiskiem

2standartiem finanšu pakalpojumu regulējuma un uzraudzības jomā.

3Attiecīgas ES acquis daļas finanšu pakalpojumu jomā ir

4ietvertas šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību

5saistīti jautājumi) 6. nodaļā (Uzņēmējdarbība, pakalpojumu

6tirdzniecība un elektroniskā komercija).

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 12. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

11. Atzīstot, ka komerctiesību un korporatīvās pārvaldības, kā

2arī grāmatvedības un revīzijas jomā ir nepieciešams efektīvs

3noteikumu un prakses kopums, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu

4tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecību starp Pusēm, Puses

5vienojas sadarboties, lai:

6a) aizsargātu kapitāldaļu īpašniekus, kreditorus un citas

7ieinteresētās personas saskaņā ar ES noteikumiem šajā jomā, kā

8uzskaitīts šā nolīguma XXXIV pielikumā;

9b) valsts līmenī ieviestu attiecīgos starptautiskos standartus

10un pakāpeniski tuvinātos ES tiesībām grāmatvedības un revīzijas

11jomā, kā uzskaitīts šā nolīguma XXXV pielikumā;

12c) izstrādātu korporatīvās pārvaldības politiku saskaņā ar

13starptautiskajiem standartiem, kā arī pakāpeniski tuvinātos ES

14noteikumiem un rekomendācijām šajā jomā, kā uzskaitīts šā

15nolīguma XXXVI pielikumā.

162. Pušu mērķis būs apmainīties ar informāciju un zināšanām par

17abām pastāvošajām sistēmām un attiecīgiem jauninājumiem šajās

18jomās. Turklāt Puses meklēs iespēju uzlabot informācijas apmaiņu

19starp Ukrainas valsts reģistru un biznesa reģistriem ES

20dalībvalstīs.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 13. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

1Puses izveido sadarbību informācijas sabiedrības attīstībai

2iedzīvotāju un uzņēmēju labā, nodrošinot informācijas un

3komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašu pieejamību un labākas

4kvalitātes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Šī sadarbība turklāt

5uzlabos elektronisko komunikāciju pakalpojumu tirgu pieejamību,

6rosinot konkurenci un ieguldījumus šajā nozarē.

1Sadarbības mērķis ir īstenot valstu informācijas sabiedrības

2stratēģijas, izstrādāt vispusīgu elektroniskās komunikācijas

3regulējumu un aktīvāk iesaistīt Ukrainu ES pētniecības darbībās

4IKT jomā.

1Sadarbība ietver šādus aspektus:

2a) veicināt pieeju platjoslai, uzlabojot tīkla drošību,

3sniedzot iespēju iedzīvotājiem, uzņēmumiem un administrācijām

4plaši izmantot IKT, izstrādājot vietējo saturu internetam un

5ieviešot tiešsaistes pakalpojumus, īpaši attiecībā uz

6e-darījumdarbību, e-pārvaldi un e-veselību un e-mācībām;

7b) koordinēt elektroniskās saziņas politikas nolūkā optimāli

8izmantot radiofrekvenču spektru un nodrošināt Ukrainas un ES

9tīklu sadarbspēju;

10c) stiprināt valstu regulatoru neatkarību un administratīvo

11kapacitāti komunikāciju jomā, lai nodrošinātu to spēju piemērot

12atbilstīgus regulatīvos pasākumus un izpildīt savus lēmumus un

13visus piemērojamos noteikumus un garantētu godīgu konkurenci

14tirgos. Valstu regulatoriem komunikāciju jomā būtu jāsadarbojas

15ar konkurences iestādēm, lai uzraudzītu šos tirgus;

16d) veicināt kopīgus pētniecības projektus informācijas un

17komunikācijas tehnoloģiju jomā nākamajā ES pētniecības un

18inovācijas pamatprogrammā "Apvārsnis 2020".

1Puses apmainās ar informāciju, paraugpraksi un pieredzi, veic

2kopīgus pasākumus nolūkā izstrādāt vispusīgu regulējumu un

3nodrošina elektronisko komunikāciju tirgu efektīvu darbību un

4netraucētu konkurenci tajos.

1Puses veicina sadarbību starp Ukrainas valsts regulatoru

2sakaru jomā un ES valstu regulatoriem.

11. Puses veicina pakāpenisku tuvināšanos ES tiesību aktiem un

2tiesiskajam regulējumam informācijas sabiedrības un elektronisko

3sakaru jomā.

42. Attiecīgie noteikumi un ES acquis informācijas

5sabiedrības un elektronisko sakaru jomā ir ietverti šā nolīguma

6IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 14. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

11. Puses sadarbojas, lai veicinātu audiovizuālās ražošanas

2nozares attīstību Eiropā un sekmētu kopdarbu kino un televīzijas

3jomā.

42. Sadarbība varētu cita starpā ietvert arī mācības

5žurnālistiem un citiem plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem gan no

6drukāto, gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu vides, kā arī

7atbalstu valsts un privātajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai

8stiprinātu to neatkarību, profesionalitāti un saites ar Eiropas

9plašsaziņas līdzekļiem, ievērojot Eiropas standartus, tostarp

10Eiropas Padomes standartus.

1Pakāpenisku tuvināšanos ES tiesību aktiem un tiesiskajam

2regulējumam un starptautiskajiem instrumentiem audiovizuālās

3politikas jomā jo īpaši veic saskaņā ar šā nolīguma XXXVII

4pielikumu.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 15. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

1Puses sadarbojas tūrisma jomā nolūkā uzlabot konkurenci

2tūrisma nozarē, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi un iespējas,

3nodarbinātību un valūtas apgrozību.

11. Sadarbība divpusējā, reģionālā un Eiropas līmenī būtu

2jābalsta uz šādiem principiem:

3a) vietējo kopienu, jo īpaši lauku reģionos, integritātes un

4interešu ievērošana;

5b) kultūras mantojuma īpašā nozīme;

6c) tūrisma un vides aizsardzības pozitīva mijiedarbība.

72. Attiecīgie noteikumi par ceļojumu rīkotājiem ir ietverti šā

8nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti

9jautājumi) 6. nodaļā ( Uzņēmējdarbīb, pakalpojumu tirdzniecība un

10elektroniskā komercija). Attiecīgie noteikumi par personu

11pārvietošanos ir ietverti šā nolīguma 19. pantā.

1Sadarbība jo īpaši attiecas uz šādām jomām:

2a) Informācijas, paraugprakses, pieredzes apmaiņa un zinātības

3nodošana, ietverot inovatīvās tehnoloģijas;

4b) stratēģiskas partnerības izveide, ņemot vērā publiskās,

5privātās un sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ilgtspējīgu

6tūrisma attīstību;

7c) tūrisma produktu un tirgu, infrastruktūras, cilvēkresursu

8un institucionālo struktūru veicināšana un attīstība;

9d) efektīvas politikas un stratēģiju izstrāde un īstenošana,

10ietverot atbilstošus tiesiskos, administratīvos un finanšu

11aspektus;

12e) mācības un kapacitātes uzlabošana tūrisma jomā pakalpojumu

13standartu uzlabošanai;

14f) sabiedriskā tūrisma attīstība un veicināšana.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 16. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

1Puses sadarbojas, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku

2attīstību, jo īpaši pakāpeniskas politikas un tiesību aktu

3tuvināšanas ceļā.

1Pušu sadarbība lauksaimniecības un lauku attīstības jomā cita

2starpā aptver šādas jomas:

3a) savstarpējas izpratnes uzlabošana par lauksaimniecības un

4lauku attīstības politiku;

5b) administratīvās kapacitātes uzlabošana centrālā un vietējā

6līmenī politikas plānošanai, izvērtēšanai un īstenošanai;

7c) modernas un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas

8veicināšana, respektējot vidi un dzīvnieku labturību, ietverot

9bioloģiskās ražošanas metožu un biotehnoloģiju izmantošanas

10paplašināšanu, cita starpā pārņemot paraugpraksi šajās jomās;

11d) zināšanu un paraugprakses apmaiņa par lauku attīstības

12politiku, lai uzlabotu lauku kopienu labklājību;

13e) konkurences uzlabošana lauksaimniecības nozarē un tirgu

14efektivitātes un pārredzamības, kā arī ieguldījumu nosacījumu

15uzlabošana;

16f) zināšanu izplatīšana ar mācību un informatīvu pasākumu

17palīdzību;

18g) inovācijas veicināšana, izmantojot pētniecību un

19popularizēšanas pakalpojumus lauksaimniecības produktu

20ražotājiem;

21h) starptautisko organizāciju ietvaros izskatīto jautājumu

22harmonizācijas veicināšana;

23i) paraugprakses apmaiņa par atbalsta mehānismiem

24lauksaimniecības politikai un lauku reģioniem;

25j) lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas veicināšana

26produktu standartu, ražošanas prasību un kvalitātes sistēmu

27jomā.

1Minētās sadarbības gaitā, neskarot šā nolīguma IV sadaļu

2(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), Puses

3atbalsta pakāpenisku tuvināšanos attiecīgajiem ES tiesību aktiem

4un regulatīvajiem standartiem, jo īpaši tiem, kas uzskaitīti šā

5nolīguma XXXVIII pielikumā.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 17. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

11. Puses sadarbojas savstarpēji izdevīgās kopēju interešu

2jomās zivsaimniecības nozarē, ietverot dzīvo ūdens resursu

3saglabāšanu un pārvaldību, inspicēšanu un kontroli, datu vākšanu

4un cīņu pret nelikumīgu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

52. Šādi sadarbojoties, tiks ievērotas starptautiskās saistības

6attiecībā uz dzīvo ūdens resursu pārvaldību un saglabāšanu.

1Puses veic kopīgus pasākumus, apmainās ar informāciju un

2atbalsta viena otru, lai veicinātu:

3a) labu pārvaldību un paraugprakses īstenošanu zvejniecības

4pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un

5pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu

6pieeju;

7b) atbildīgu zveju un zvejniecības pārvaldību saskaņā ar

8ilgtspējīgas attīstības principiem, lai saglabātu zivju krājumus

9un ekosistēmas veselīgā stāvoklī;

10c) sadarbību reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju

11(RZPO) ietvaros.

1Atsaucoties uz šā nolīguma 408. pantu un ņemot vērā labākos

2zinātniskos ieteikumus, Puses uzlabos sadarbību un pastiprināti

3koordinēs savas darbības dzīvo ūdens resursu pārvaldībai un

4saglabāšanai Melnajā jūrā. Puses veicinās plašāku starptautisko

5sadarbību Melnajā jūrā ar nolūku uzlabot attiecības attiecīgo

6RZPO ietvaros.

1Puses atbalstīs tādas iniciatīvas kā savstarpēja pieredzes

2apmaiņa un atbalsta sniegšana nolūkā nodrošināt ilgtspējīgas

3zivsaimniecības politikas īstenošanu, kas pamatojas uz

4prioritātēm šīs jomas ES acquis, ietverot:

5a) dzīvo ūdens resursu, zvejas intensitātes un tehnisko

6pasākumu pārvaldību;

7b) zvejas inspekcijas un kontroli, izmantojot nepieciešamo

8uzraudzības aprīkojumu, tostarp kuģu uzraudzības sistēmu, kā arī

9attiecīgu administratīvo un juridisko struktūru izveidi, kas

10spējīgas piemērot atbilstošus pasākumus;

11c) saskaņotu nozvejas, izkraušanas, flotes, bioloģisko un

12ekonomisko datu vākšanu;

13d) zvejas kapacitātes pārvaldību, tostarp darbspējīgu zvejas

14flotes reģistru;

15e) tirgus efektivitātes uzlabošanu, jo īpaši atbalstot

16ražotāju organizācijas, sniedzot informāciju patērētājiem un

17ieviešot tirgvedības standartus un izsekojamību;

18f) strukturālās politikas izstrādi zivsaimniecības nozarē,

19īpašu uzmanību pievēršot piekrastes kopienu ilgtspējīgai

20attīstībai.

212. IEDAĻA

22JŪRLIETU POLITIKA

1Ņemot vērā sadarbību zivsaimniecības, transporta, vides un

2citu ar jūru saistītu politiku jomā, Puses izstrādā sadarbību par

3integrētu jūrlietu politiku, lai jo īpaši:

4a) veicinātu integrētu pieeju jūrlietām, labu pārvaldību un

5paraugprakses apmaiņu jūras telpas izmantošanā;

6b) izveidotu šķīrējmehānismu savstarpēji konkurējošām cilvēku

7darbībām un pārvaldītu to ietekmi uz jūras vidi, veicinot jūras

8teritoriālo plānošanu, kas ir līdzeklis labākai lēmumu

9pieņemšanai;

10c) veicinātu ilgtspējīgu piekrastes reģionu un jūras

11rūpniecības nozaru attīstību, kas uzlabo ekonomikas izaugsmi un

12nodarbinātību, apmainoties ar paraugpraksi;

13d) veicinātu stratēģisku alianšu izveidi starp jūras

14rūpniecības nozarēm, pakalpojumu jomu un zinātniskās pētniecības

15iestādēm, kas specializējas jūras un jūrlietu pētniecībā, tostarp

16veidojot jūrlietu klasterus dažādās nozarēs;

17e) pamatojoties uz Burgasas Koordinācijas un informācijas

18centra pieredzi, censtos uzlabot drošības un drošuma pasākumus

19jūrlietās un veicinātu pārrobežu un nozaru jūrlietu uzraudzību,

20lai risinātu augošo risku saistībā ar intensīvo jūras satiksmi,

21kuģu radītu piesārņotājvielu noplūdēm, nelaimes gadījumiem jūrā

22un nelegālām darbībām jūrā;

23f) izveidotu regulāru dialogu un veicinātu dažādu tīklu

24izveidi starp ieinteresētajam personām jūrlietu jomā.

1Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

2a) informācijas, paraugprakses, pieredzes apmaiņa un jūrlietu

3zinātības nodošana, ietverot inovatīvās tehnoloģijas jūrlietu

4nozarēs;

5b) informācijas un paraugprakses apmaiņa par projektu

6finansēšanas iespējām, ietverot publiskās un privātās

7partnerības;

8c) sadarbības uzlabošana Pušu starpā attiecīgos starptautiskos

9jūrlietu forumos.

103. IEDAĻA

11REGULĀRS DIALOGS PAR

12ZIVSAIMNIECĪBAS UN JŪRLIETU POLITIKU

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 18. nodaļas 1. un 2. iedaļā,

3norisināsies regulārs dialogs.

1Paturot prātā Donavas upes baseina pārrobežu raksturu un tā

2vēsturisko nozīmi piekrastes kopienām, Puses:

3a) vēl striktāk īsteno starptautiskās saistības, ko ES

4dalībvalstis un Ukraina uzņēmušās navigācijas, zivju, vides

5aizsardzības jomās, jo īpaši ūdens ekosistēmu jomā, ietverot

6dzīvo ūdens resursu saglabāšanu, lai sasniegtu labu ekoloģisko

7stāvokli, kā arī citās attiecīgās cilvēka darbības jomās;

8b) nepieciešamības gadījumā atbalsta iniciatīvas izstrādāt

9divpusējus un daudzpusējus nolīgumus un kārtību, kuru mērķis ir

10rosināt ilgtspējīgu attīstību un pievērst īpašu uzmanību tam, lai

11tiktu respektēts piekrastes kopienu tradicionālais dzīvesveids un

12lai saimnieciskā darbība norisinātos Donavas upes baseina

13integrētas izmantošanas ceļā.

1Puses sadarbojas, lai nodrošinātu patērētāju augsta līmeņa

2aizsardzību un panāktu savu patērētāju aizsardzības sistēmu

3savietojamību.

1Lai sasniegtu šos mērķus, sadarbībā jo īpaši ietilpst:

2a) informācijas par patērētāju aizsardzības sistēmām apmaiņas

3veicināšana;

4b) apmaiņa ar pieredzi par likumdošanas un tehniskajām spējām,

5lai īstenotu tiesību aktus un tirgus uzraudzības sistēmas;

6c) informācijas sniegšanas patērētājiem uzlabošana;

7d) mācību pasākumi pārvaldes ierēdņiem un patērētāju interešu

8pārstāvjiem;

9e) neatkarīgu pārtērētāju apvienību izveides un patērētāju

10interešu pārstāvju kontaktu veicināšana.

1Ukraina pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus ES

2acquis, kā paredzēts šā nolīguma XXXIX pielikumā,

3vienlaikus izvairoties no tirdzniecības barjerām.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 20. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

1Ņemot vērā šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar

2tirdzniecību saistīti jautājumi) 13. nodaļu (Tirdzniecība un

3ilgtspējīga attīstība), Puses stiprina dialogu un sadarbību, lai

4veicinātu pienācīga darba nodrošināšanas programmu,

5nodarbinātības politiku, veselības aizsardzību un drošību darbā,

6sociālo dialogu, sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu, dzimumu

7vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu.

1Sadarbība jomās, kas ietvertas šā nolīguma 419. pantā, notiek

2šādu mērķu sasniegšanai:

3a) uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti;

4b) risināt tādas kopīgas problēmas kā globalizācija un

5demogrāfiskās pārmaiņas;

6c) izveidot vairāk un labākas darbavietas ar pienācīgiem darba

7apstākļiem;

8d) veicināt sociālo taisnīgumu un tiesiskumu, reformējot darba

9tirgus;

10e) veicināt tādus darba tirgu apstākļus, kas apvieno

11elastīgumu ar drošumu;

12f) veicināt aktīvus darba tirgus pasākumus un uzlabot

13nodarbinātības pakalpojumu efektivitāti, lai labāk atbilstu darba

14tirgus vajadzībām;

15g) veicināt iekļaujošākus darba tirgus, kas integrē cilvēkus

16ar īpašām vajadzībām;

17h) samazināt ēnu ekonomiku, transformējot nedeklarēto

18darbu;

19i) uzlabot veselības aizsardzības un drošības līmeni darbā,

20tostarp ar izglītojošu un mācību pasākumu palīdzību par veselības

21un drošības jautājumiem, veicinot preventīvos pasākumus, novēršot

22smagu negadījumu briesmas, pārvaldot toksiskas ķīmiskās vielas un

23apmainoties ar paraugpraksi un pētniecību šajā jomā;

24j) uzlabot sociālās aizsardzības līmeni un modernizēt sociālās

25aizsardzības sistēmas, proti, kvalitāti, pieejamību un finansiālo

26ilgtspēju;

27k) samazināt nabadzību un uzlabot sociālo kohēziju;

28l) censties panākt dzimumu vienlīdzību un nodrošināt iespēju

29vienlīdzību sievietēm un vīriešiem nodarbinātības, izglītības,

30mācību, ekonomikas jomās un sabiedrībā, kā arī lēmumu

31pieņemšanā;

32m) apkarot visa veida diskrimināciju;

33n) uzlabot sociālo partneru spējas un veicināt sociālo

34dialogu.

1Puses rosina visu attiecīgo ieinteresēto personu, jo īpaši

2sociālo partneru, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju,

3iesaistīšanos Ukrainas politiskajās reformās un sadarbībā starp

4šā nolīguma Pusēm.

1Puses veicina korporatīvo sociālo atbildīgumu un

2pārskatatbildību un rosina atbildīgas darījumdarbības praksi, kas

3atbalstīta ANO ierosmē "Globālais līgums 2000",

4Starptautiskās darba organizācijas (ILO) 1977. gada

5"Trīspusējā deklarācijā par daudznacionāliem uzņēmumiem un

6sociālajai politikai piemērojamiem principiem" ar 2006. gada

7grozījumiem un ESAO 1976. gada "Pamatnostādnēs

8daudznacionāliem uzņēmumiem" ar 2000. gada grozījumiem.

1Puses cenšas veicināt sadarbību nodarbinātības un sociālās

2politikas jomās visos attiecīgos reģionālos, daudzpusējos un

3starptautiskos forumos un organizācijās.

1Ukraina nodrošina pakāpenisku tuvināšanos ES tiesībām,

2standartiem un praksei nodarbinātības, sociālās politikas un

3iespēju vienlīdzības jomā, kā tas noteikts šā nolīguma XL

4pielikumā.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 21. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

1Puses attīsta sadarbību sabiedrības veselības aizsardzības

2jomā, lai celtu sabiedrības veselības drošuma un cilvēku

3veselības aizsardzības līmeni, kas ir priekšnosacījums

4ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei.

11. Sadarbība jo īpaši aptver šādas jomas:

2a) Ukrainas sabiedrības veselības sistēmas un tās kapacitātes

3stiprināšana, jo īpaši īstenojot reformas, attīstot primāro

4veselības aprūpi un apmācot personālu;

5b) infekcijas slimību, piemēram, HIV/AIDS un tuberkulozes,

6profilakse un kontrole, paaugstināta sagatavotība īpaši patogēnu

7slimību uzliesmojumiem un Starptautisko veselības aizsardzības

8noteikumu īstenošana;

9c) neinfekciozu slimību profilakse un kontrole, apmainoties ar

10informāciju un paraugpraksi, veicinot veselīgu dzīves veidu,

11risinot galvenās veselības determinantes un problēmas, kā

12piemēram, mātes un bērna veselība, garīgā veselība un atkarība no

13alkohola, narkotikām un tabakas, tostarp īstenojot 2003. gada

14Pamatkonvenciju par tabakas kontroli;

15d) tādu cilvēku izcelsmes vielu kā asinis, audi un šūnas

16kvalitāte un drošība;

17e) veselības informācija un zināšanas, tostarp attiecībā uz

18pieeju "veselība visās politikas jomās".

192. Šajā nolūkā Puses apmainās ar datiem un paraugpraksi un

20veic citus kopīgus pasākumus, tostarp ar pieejas "veselība

21visās politikas jomās" palīdzību un izmantojot pakāpenisku

22Ukrainas integrāciju Eiropas tīklos sabiedrības veselības

23jomā.

1Ukraina pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus un praksi ES

2acquis principiem, jo īpaši attiecībā uz infekcijas

3slimībām, asinīm, audiem un šūnām, kā arī tabaku. Atlasītu ES

4acquis elementu saraksts ir ietverts šā nolīguma XLI

5pielikumā.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 22. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

1Pilnībā respektējot Pušu atbildību par mācību saturu un

2izglītības sistēmas uzbūvi un to kultūru un valodu daudzveidību,

3Puses veicina sadarbību izglītības, mācību un jaunatnes jomā, lai

4uzlabotu savstarpējo sapratni, veicinātu kultūru dialogu un

5vairotu zināšanas par to attiecīgajām kultūrām.

1Puses apņemas pastiprināt sadarbību augstākās izglītības jomā

2ar mērķi jo īpaši:

3a) reformēt un modernizēt augstākās izglītības sistēmas;

4b) veicināt no Boloņas procesa izrietošo konverģenci augstākās

5izglītības jomā;

6c) uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un atbilstību;

7d) pastiprināt sadarbību starp augstākās izglītības

8iestādēm;

9e) uzlabot augstāko izglītības iestāžu kapacitāti;

10f) palielināt studentu un skolotāju mobilitāti, pievēršot

11uzmanību sadarbībai izglītības jomā nolūkā atvieglot augstākās

12izglītības pieejamību.

1Puses cenšas palielināt informācijas apmaiņu un pieredzi, lai

2rosinātu ciešāku sadarbību profesionālās izglītības un mācību

3jomā ar nolūku jo īpaši:

4a) attīstīt profesionālās izglītības un mācību sistēmas un

5tālāku profesionālo apmācību visā darba dzīves garumā,

6pielāgojoties mainīgā darba tirgus vajadzībām;

7b) izveidot valsts sistēmu, kas uzlabotu kvalifikāciju un

8prasmju ieguves pārredzamību un atzīšanu, pēc iespējas ņemot vērā

9ES pieredzi.

1Puses izpēta iespēju izveidot sadarbību citās jomās, piemēram,

2vidējās izglītības, tālmācības un mūžizglītības jomās.

1Puses vienojas rosināt ciešāku sadarbību un pieredzes apmaiņu

2jaunatnes politikas jomā un jaunu cilvēku neformālās izglītības

3jomā ar mērķi:

4a) veicināt jaunu cilvēku integrāciju sabiedrībā kopumā,

5rosinot to aktīvu pilsoniskumu un iniciatīvas garu;

6b) palīdzēt jauniem cilvēkiem iegūt zināšanas, prasmes un

7kompetences ārpus izglītības sistēmas, tostarp brīvprātīgo darbā,

8un atzīt šādas pieredzes vērtību;

9c) uzlabot sadarbību ar trešām valstīm;

10d) veicināt Ukrainas, ES un tās dalībvalstu jauniešu

11organizāciju sadarbību;

12e) veicināt veselīgu dzīvesveidu, īpašu uzmanību pievēršot

13jaunatnei.

1Puses sadarbojas, ņemot vērā šā nolīguma XLII pielikumā

2uzskaitīto ieteikumu noteikumus.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 23. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

1Puses veicina sadarbību kultūras jomā, lai uzlabotu

2savstarpējo sapratni un rosinātu kultūru apmaiņu, kā arī uzlabotu

3ES un Ukrainas mākslas un mākslinieku mobilitāti.

1Puses rosina kultūru dialogu starp indivīdiem un

2organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību un kultūras

3institūcijas ES un Ukrainā.

1Puses cieši sadarbojas attiecīgajos starptautiskajos forumos,

2tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un

3kultūras organizācijas (UNESCO) un Eiropas Padomes

4ietvaros, cita starpā, lai attīstītu kultūru daudzveidību un

5saglabātu un novērtētu kultūras un vēstures mantojumu.

1Puses cenšas uzturēt regulāru politisko dialogu par kultūru,

2lai paātrinātu kultūras nozares attīstību ES un Ukrainā. Šajā

3nolūkā Puses pienācīgi īsteno UNESCO 2005. gada Konvenciju

4par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un

5veicināšanu.

11. Puses sadarbojas sporta un fiziskās aktivitātes jomā, lai

2visām vecuma grupām palīdzētu pieņemt veselīgu dzīvesveidu,

3veicinātu sporta sociālās funkcijas un izglītojošo vērtību un

4cīnītos pret tādiem draudiem sportam kā dopings, rezultātu

5pasūtīšana, rasisms un vardarbība.

62. Šāda sadarbība jo īpaši ietver informācijas un

7paraugprakses apmaiņu šādās jomās:

8a) fiziskās aktivitātes un sporta veicināšana ar izglītības

9sistēmas palīdzību sadarbībā ar valsts iestādēm un nevalstiskām

10organizācijām;

11b) dalība sporta pasākumos un fiziskā aktivitāte kā viens no

12veselīga dzīvesveida un vispārīgas labsajūtas veicināšanas

13veidiem;

14c) valsts kompetences un kvalifikācijas sistēmu izstrāde

15sporta nozarē;

16d) nelabvēlīgā situācijā esošo grupu integrācija ar sporta

17palīdzību;

18e) cīņa pret dopingu;

19f) cīņa pret rezultātu pasūtīšanu;

20g) drošība lielu starptautisku sporta pasākumu laikā.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 25. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

1Puses veicina pilsoniskās sabiedrības sadarbību nolūkā

2sasniegt šādus mērķus:

3a) stiprināt kontaktus un rosināt savstarpēju pieredzes

4apmaiņu visās pilsoniskās sabiedrības nozarēs ES dalībvalstīs un

5Ukrainā;

6b) iesaistīt pilsonisko sabiedrību šā nolīguma īstenošanā,

7tostarp tās uzraudzībā, un ES un Ukrainas divpusējo attiecību

8attīstībā;

9c) nodrošināt ES dalībvalstīs plašākas zināšanas un izpratni

10par Ukrainu, tostarp par tās vēsturi un kultūru;

11d) nodrošināt Ukrainā plašākas zināšanas un izpratni par

12Eiropas Savienību, tostarp tās pamatā esošajām vērtībām, darbību

13un politiku.

1Puses veicina dialogu un sadarbību starp abu Pušu pilsoniskās

2sabiedrības ieinteresētajām personām kā neatņemamu ES un Ukrainas

3attiecību sastāvdaļu:

4a) stiprinot kontaktus un rosinot savstarpēju pieredzes

5apmaiņu starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām ES

6dalībvalstīs un Ukrainā, jo īpaši ar profesionālu semināru,

7mācību pasākumu utml., palīdzību;

8b) atvieglojot pilsoniskās sabiedrības organizāciju

9institūciju izveidi un konsolidāciju, ietverot informēšanas

10kampaņas, neformālu kontaktu dibināšanu, praktiskus seminārus

11utml.;

12c) ļaujot Ukrainas pārstāvjiem iepazīties ar apspriešanās un

13dialoga procesu starp sociālajiem un pilsoniskajiem partneriem ES

14nolūkā integrēt pilsonisko sabiedrību politikas veidošanas

15procesā Ukrainā.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 26. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

1Puses veicina savstarpēju sapratni un divpusēju sadarbību

2reģionālās politikas jomā par reģionālās politikas izstrādi un

3īstenošanu, tostarp vairāku līmeņu pārvaldību un partnerību,

4īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgo reģionu attīstībai un

5teritoriālajai sadarbībai, tādējādi izveidojot saziņas kanālus un

6veicinot informācijas apmaiņu starp valsts, reģionālām un

7vietējām iestādēm, sociāli ekonomiskās sfēras dalībniekiem un

8pilsonisko sabiedrību.

1Puses atbalsta un stiprina vietējā un reģionālā līmeņa iestāžu

2iesaistīšanos pārrobežu un reģionālajā sadarbībā un attiecīgajās

3pārvaldības struktūrās, lai veicinātu sadarbību, izveidojot

4tiesisko regulējumu, kas piešķir attiecīgās pilnvaras, lai

5uzturētu un attīstītu kapacitātes uzlabošanas pasākumus un

6veicinātu pārrobežu un reģionālos ekonomikas un biznesa

7tīklus.

1Puses cita starpā cenšas attīstīt transporta, enerģētikas,

2sakaru tīklu, kultūras, izglītības, tūrisma, veselības un citu

3šajā nolīgumā ietverto jomu pārrobežu un reģionālos elementus, ja

4tiem ir nozīme pārrobežu un reģionālajā sadarbībā. Jo īpaši Puses

5rosina pārrobežu sadarbības attīstību attiecībā uz neatliekamās

6palīdzības dienestu modernizāciju, aprīkošanu un

7koordināciju.

1Par jautājumiem, kas ietverti šā nolīguma V sadaļas

2(Ekonomiskā un nozaru sadarbība) 27. nodaļā, norisināsies

3regulārs dialogs.

1Ukrainai ir atļauts piedalīties ES aģentūrās, kas saistītas ar

2šā nolīguma īstenošanu, un citās ES aģentūrās, ja to atļauj

3aģentūru dibināšanas noteikumi un saskaņā ar šiem dibināšanas

4noteikumiem. Ukraina noslēdz atsevišķus nolīgumus ar ES, kas ļauj

5tai piedalīties katrā šādā aģentūrā un noteikt tās finanšu

6iemaksu apjomu.

1Ukrainai ir atļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās

2Savienības programmās, kas saskaņā ar šo programmu pieņemšanas

3noteikumiem ir atvērtas Ukrainas līdzdalībai, ievērojot

4attiecīgos šo programmu noteikumus. Ukrainas līdzdalība

5Savienības programmās notiek saskaņā ar noteikumiem, kuri

6paredzēti III protokolā, kas pievienots 2010. gada Pamatnolīgumam

7starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vispārējiem principiem

8Ukrainas dalībai Savienības programmās.

1ES informē Ukrainu, ja tiek izveidota jauna ES aģentūra un

2jauna Savienības programma, kā arī par izmaiņām attiecībā uz

3dalību Savienības programmās un aģentūrās, kas minētas šā

4nolīguma 450. un 451. pantā.

5VI SADAĻA

6SADARBĪBA FINANŠU JOMĀ UN KRĀPŠANAS

7NOVĒRŠANAS NOTEIKUMI

1Ukraina saņem finansiālo palīdzību no attiecīgajiem ES

2finansējuma mehānismiem un instrumentiem. Šāda finansiāla

3palīdzība palīdz sasniegt šā nolīguma mērķus, un to sniegs

4saskaņā ar turpmākajiem šā nolīguma pantiem.

1Galvenos finansiālās palīdzības principus paredz attiecīgajos

2ES Finanšu instrumentu noteikumos.

1Prioritārās jomas ES finansiālajai palīdzībai, par ko

2vienojušās Puses, paredzētas attiecīgajās indikatīvajās

3programmās, kas atspoguļo politiskās prioritātes, par kurām

4panākta vienošanās. Indikatīvajā palīdzības apjomā, ko nosaka

5šajās indikatīvajās programmās, ņem vērā Ukrainas vajadzības,

6nozaru kapacitāti un reformu gaitu.

1Lai vislabāk izmantotu pieejamos resursus, Puses cenšas

2īstenot ES palīdzību, cieši sadarbojoties un to koordinējot ar

3citām līdzekļu devējām valstīm, organizācijām un starptautiskām

4finanšu institūcijām, ievērojot starptautiskos palīdzības

5efektivitātes principus.

1Finansiālās palīdzības juridisko, administratīvo un tehnisko

2pamatu nosaka attiecīgo nolīgumu ietvaros starp Pusēm.

1Asociācijas padomi informē par finansiālās palīdzības gaitu un

2īstenošanu, un tās ietekmi uz šā nolīguma mērķu sasniegšanu. Šajā

3nolūkā attiecīgās Pušu iestādes savstarpēji un pastāvīgi sniedz

4atbilstīgu uzraudzības un novērtējuma informāciju.

11. Puses īsteno palīdzības pasākumus saskaņā ar pareizas

2finanšu vadības principiem un sadarbojas, lai aizsargātu Eiropas

3Savienības un Ukrainas finanšu intereses, kā noteikts šā nolīguma

4XLIII pielikumā. Puses veic efektīvus pasākumus, lai novērstu un

5apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas pretlikumīgas

6darbības, inter alia izmantojot savstarpēju administratīvo

7un juridisko palīdzību jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

82. Šajā nolūkā Ukraina pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus

9noteikumiem, kas paredzēti šā nolīguma XLIV pielikumā.

103. Šā nolīguma XLIII pielikumu piemēro visiem turpmākiem

11nolīgumiem vai finanšu instrumentiem, ko noslēdz starp Pusēm, un

12visiem citiem ES finanšu instrumentiem, kuriem Ukrainu iespējams

13asociēs, neskarot jebkādas citas papildu atrunas par revīziju,

14pārbaudēm uz vietas, inspekcijām, kontrolēm un krāpšanas

15novēršanas pasākumiem, piemēram, tiem, kurus veic Eiropas Birojs

16krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas

17palāta.

18VII SADAĻA

19INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN

20NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. Augstākā līmeņa politiskais un atsevišķu politikas jomu

2dialogs starp Pusēm norisinās sammita līmenī. Sammita sanāksmes

3parasti norisinās vienu reizi gadā. Sammits sniedz vispārīgas

4vadlīnijas šā nolīguma īstenošanai un nodrošina iespēju apspriest

5jebkuru divpusēju vai starptautisku abas Puses interesējošu

6jautājumu.

72. Ministru līmenī regulārs politiskais un atsevišķu politikas

8jomu dialogs norisinās šā nolīguma 461. pantā izveidotajā

9Asociācijas padomē un, regulāri tiekoties Pušu pārstāvjiem

10saskaņā ar abpusēju vienošanos.

11. Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome. Tā uzrauga un

2novēro šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu un periodiski

3pārskata šā nolīguma darbību, ņemot vērā tā mērķus.

42. Asociācijas padome regulāri tiekas ministru līmenī vismaz

5reizi gadā un kad apstākļi to pieprasa. Asociācijas padome

6saskaņā ar abpusēju vienošanos tiekas visos nepieciešamajos

7sastāvos.

83. Papildus šā nolīguma piemērošanas un īstenošanas

9uzraudzībai un novērošanai Asociācijas padome izpēta visus

10nozīmīgākos jautājumus, kas izriet no šā nolīguma, un visus abas

11Puses interesējošus divpusējus vai starptautiskus jautājumus.

11. Asociācijas Padomes sastāvā ietilpst Eiropas Savienības

2Padomes locekļi un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un

3Ukrainas valdības locekļi, no otras puses.

42. Asociācijas padome apstiprina savu reglamentu.

53. Asociācijas padomi pārmaiņus vada Savienības un Ukrainas

6pārstāvis.

74. Attiecīgā gadījumā un, savstarpēji vienojoties, Asociācijas

8padomes darbā kā novērotāji var piedalīties citas struktūras.

11. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir

2pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tajā

3paredzētajos gadījumos. Šādi lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic

4atbilstīgus pasākumus, tostarp nepieciešamības gadījumā arī

5pasākumus īpašās saskaņā ar šo nolīgumu izveidotās struktūrās,

6lai lēmumus izpildītu. Asociācijas padome var sniegt arī

7ieteikumus. Lēmumus un ieteikumus pieņem, Pusēm vienojoties, pēc

8attiecīgu iekšēju procedūru pabeigšanas.

92. Saskaņā ar noteikumiem par Ukrainas tiesību aktu

10pakāpenisku tuvināšanu Savienības tiesību aktiem, kā tas noteikts

11šajā nolīgumā, Asociācijas padome būs forums, kurā apmainās ar

12informāciju par Eiropas Savienības un Ukrainas tiesību aktiem -

13sagatavošanā un spēkā esošiem, un par īstenošanas, izpildes un

14ievērošanas pasākumiem.

153. Šajā nolūkā Asociācijas padome var atjaunināt vai grozīt šā

16nolīguma pielikumus, ņemot vērā ES tiesību evolūciju un

17piemērojamos standartus, kas noteikti starptautiskos

18instrumentos, kurus Puses uzskata par svarīgiem, neskarot īpašos

19noteikumus, kas ietverti šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un

20ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

11. Ar šo ir izveidota Asociācijas komiteja. Tā palīdz

2Asociācijas padomei veikt tās pienākumus. Šis noteikums neskar

3dažādu forumu pienākumus risināt politisko dialogu, kā tas

4noteikts šā nolīguma 5. pantā.

52. Asociācijas komitejas sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji

6parasti vecāko civildienesta ierēdņu līmenī.

73. Asociācijas komiteju pārmaiņus vada Savienības un Ukrainas

8pārstāvis.

11. Asociācijas padome savā reglamentā paredz Asociācijas

2komitejas pienākumus un darba kārtību, kuras pienākumos ietilpst

3arī Asociācijas padomes sanāksmju sagatavošana. Asociācijas

4komiteja tiekas vismaz reizi gadā.

52. Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai

6jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus

7lēmumus.

83. Asociācijas komitejai ir tiesības pieņemt lēmumus šajā

9nolīgumā paredzētos gadījumos un jomās, kurās Asociācijas padome

10tai ir deleģējusi savas pilnvaras. Šie lēmumi ir Pusēm saistoši,

11un tās veic atbilstošus pasākumus to izpildei. Asociācijas

12komiteja lēmumus pieņem, Pusēm vienojoties.

134. Asociācijas komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai risinātu

14visus jautājumus, kas saistīti ar šās nodaļas IV sadaļu

15(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Asociācijas

16komiteja šajā sastāvā tiekas vismaz reizi gadā.

11. Asociācijas komitejai palīdz apakškomitejas, kas izveidotas

2saskaņā ar šo nolīgumu

32. Asociācijas padome var lemt izveidot jebkādu citu īpašu

4komiteju vai struktūru īpašās jomās, ja tas nepieciešams šā

5nolīguma īstenošanai, un nosaka to sastāvu, pienākumus un darba

6kārtību. Turklāt šādas īpašas komitejas vai struktūras var

7apspriest visus jautājumus, ko tās uzskata par svarīgiem,

8neskarot nevienu īpašo IV sadaļas (Tirdzniecība un ar

9tirdzniecību saistīti jautājumi) noteikumu.

103. Asociācijas komiteja var arī izveidot apakškomitejas, lai

11apkopotu datus par regulāro dialogu gaitu, kas minēti šā nolīguma

12V sadaļā (Ekonomiskā un nozaru sadarbība).

134. Apakškomitejām ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā

14paredzētos gadījumos. Tās regulāri pēc pieprasījuma atskaitās par

15savu darbu Asociācijas komitejai.

165. Apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šā nolīguma IV

17sadaļu, savlaicīgi pirms savām sanāksmēm informē Asociācijas

18komiteju tās Tirdzniecības komitejas sastāvā saskaņā ar šā

19nolīguma 465. panta 4. punktu par sanāksmju datumu un

20dienaskārtību. Tās atskaitās par savu darbu katrā kārtējā

21Asociācijas komitejas sanāksmē tās Tirdzniecības komitejas

22sastāvā, kas paredzēts šā nolīguma 465. panta 4. punktā.

236. Apakškomiteju izveide neliedz Pusēm iesniegt jebkuru

24jautājumu tieši izskatīšanai Asociācijas komitejā, kas izveidota

25saskaņā ar šā nolīguma 464. pantu, tostarp tās Tirdzniecības

26komitejas sastāvā.

11. Ar šo izveido Parlamentāro asociācijas komiteju. Tā ir

2Eiropas Parlamenta deputātu un Ukrainas Verkhovna Rada

3deputātu forums, kur tikties un apmainīties viedokļiem. Komiteja

4pati nosaka sanāksmju biežumu.

52. Parlamentārajā asociācijas komitejā ir Eiropas Parlamenta

6locekļi, no vienas puses, un Ukrainas Verkhovna Rada

7locekļi, no otras puses.

83. Parlamentārā asociācijas komiteja pieņem savu

9reglamentu.

104. Parlamentāro asociācijas komiteju vada pārmaiņus Eiropas

11Parlamenta pārstāvis un Ukrainas Verkhovna Rada pārstāvis

12saskaņā ar noteikumiem, ko paredz komitejas reglamentā.

11. Parlamentārā asociācijas komiteja var pieprasīt attiecīgu

2informāciju par šā nolīguma īstenošanu no Asociācijas padomes,

3kas tad sniedz minētajai komitejai pieprasīto informāciju.

42. Parlamentārā asociācijas komiteju informē par Asociācijas

5padomes lēmumiem un ieteikumiem.

63. Parlamentārā asociācijas komiteja var sniegt ieteikumus

7Asociācijas padomei.

84. Parlamentārā asociācijas komiteja var izveidot

9Parlamentārās asociācijas apakškomitejas.

11. Puses turklāt veicinās regulāras pilsoniskās sabiedrības

2pārstāvju sanāksmes, lai informētu viņus un apkopotu viņu

3pienesumu šā nolīguma īstenošanai.

42. Ar šo tiek izveidota Pilsoniskās sabiedrības platforma. Tā

5sastāv no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

6pārstāvjiem, no vienas puses, un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības

7pārstāvjiem, no otras puses, kā forums, kurā tikties un

8apmainīties viedokļiem. Pilsoniskās sabiedrības platforma pati

9nosaka sanāksmju biežumu.

103. Pilsoniskās sabiedrības platforma pieņem savu

11reglamentu.

124. Pilsoniskās sabiedrības platformu attiecīgi vada pārmaiņus

13Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvis un

14Ukrainas pilsoniskās sabiedrības pārstāvis saskaņā ar

15noteikumiem, ko paredz platformas reglamentā.

11. Pilsoniskās sabiedrības platformu informē par Asociācijas

2padomes lēmumiem un ieteikumiem.

32. Pilsoniskās sabiedrības platforma var sniegt ieteikumus

4Asociācijas padomei.

53. Asociācijas padome un Parlamentārā asociācijas padome uztur

6regulārus kontaktus ar Pilsoniskās sabiedrības platformas

7pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli, kā sasniegt šā nolīguma

8mērķus.

1Tiesu un administratīvo iestāžu

2pieejamība

3Katra Puse šā nolīguma darbības jomā apņemas nodrošināt, ka

4otras Puses fiziskām un juridiskām personām bez diskriminācijas

5salīdzinājumā ar saviem valstspiederīgajiem ir pieejamas

6kompetentās tiesas un administratīvās iestādes, lai aizstāvētu

7savas individuālās tiesības un īpašumtiesības.

1Pasākumi saistībā ar būtiskām

2drošības interesēm

3Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus

4pasākumus,

5a) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas

6izpaušanu pretrunā tās drošības interesēm;

7b) kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma

8ražošanu vai tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu

9pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina

10konkurences apstākļus attiecībā uz ražojumiem, kas nav domāti

11īpašiem militāriem nolūkiem;

12c) ko tā uzskata par būtisku savai drošībai nopietnu iekšēju

13traucējumu gadījumā, kas ietekmē likuma varas un kārtības

14uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma

15laikā, kas rada kara draudus, vai lai izpildītu pienākumus, ko tā

16uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanas

17nolūkā.

1Diskriminācijas aizliegums

21. Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā

3īpašos noteikumus:

4a) pasākumi, ko Ukraina piemēro Savienībai vai tās

5dalībvalstīm, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp

6dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām;

7b) pasākumi, ko Savienība vai tās dalībvalstis piemēro

8Ukrainai, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp Ukrainas

9valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām.

102. Šā panta 1. punkts neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgas

11nodokļu tiesību aktu normas nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis

12ir atšķirīgs viņu pastāvīgās dzīvesvietas dēļ.

1Pakāpeniska regulējuma

2tuvināšana

3Saskaņā ar šā nolīguma mērķiem, kas noteikti 1. pantā, Ukraina

4veiks pakāpenisku tās tiesību aktu tuvināšanu ES tiesībām, kā tas

5minēts šā nolīguma I līdz XLIV pielikumā, pamatojoties uz

6saistībām, kas noteiktas šā nolīguma IV, V un VI sadaļā, un

7saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem. Šis noteikums neskar

8īpašos principus un pienākumus par regulējuma tuvināšanu saskaņā

9ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību

10saistīti jautājumi).

1Uzraudzība

21. Uzraudzība nozīmē nepārtrauktu šā nolīguma pasākumu

3īstenošanas un izpildes progresa novērtējumu.

42. Uzraudzība ietver izvērtējumu par Ukrainas tiesību aktu

5tuvināšanu ES tiesībām, kā definēts šajā nolīgumā, tostarp

6īstenošanas un izpildes aspektus. Šo izvērtējumu var veikt

7individuāli vai abas Puses kopīgi uz vienošanās pamata. Lai

8atvieglotu izvērtēšanu, Ukraina ziņo ES par tuvināšanās gaitu

9attiecīgos gadījumos pirms pārejas periodu beigām, kas noteikti

10šajā nolīgumā attiecībā uz ES tiesību aktiem. Ziņošanā un

11novērtēšanā, ietverot izvērtēšanas kārtību un biežumu, ņems vērā

12īpašo kārtību, kas paredzēta šajā nolīgumā vai saskaņā ar šo

13līgumu izveidoto institūciju lēmumos.

143. Uzraudzība var ietvert apmeklējumus uz vietas, piedaloties

15ES institūcijām, struktūrām un aģentūrām, nevalstiskām

16organizācijām, uzraudzības iestādēm, neatkarīgiem ekspertiem un

17citām personām pēc vajadzības.

184. Uzraudzības rezultātus, tostarp tuvināšanās izvērtējumu, kā

19noteikts šā panta 2. punktā, apspriež visās attiecīgās

20struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu. Šādas

21struktūras vienprātīgi var pieņemt kopīgus ieteikumus, ko

22iesniedz Asociācijas padomei.

235. Ja Puses piekrīt, ka nepieciešamie pasākumi, kas minēti šā

24nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti

25jautājumi), ir īstenoti un izpildīti, Asociācijas padome saskaņā

26ar pilnvarām, kas tai piešķirtas šā nolīguma 463. pantā, piekrīt

27tālākai tirgus atvēršanai, kā definēts šā nolīguma IV sadaļā

28(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

296. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību

30saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru

31nepiemēro ne kopīgam ieteikumam, kas minēts šā panta 4. punktā un

32ko iesniedz Asociācijas padomei, ne arī šāda ieteikuma

33nesagatavošanai. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar

34tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas

35procedūru nepiemēro ne lēmumam, ko pieņēmusi attiecīgā iestāde,

36ne arī jautājumam par šāda lēmuma nepieņemšanu.

1Saistību izpilde

21. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos

3pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu.

4Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.

52. Puses vienojas pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties

6apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma

7interpretāciju, īstenošanu vai šā nolīguma piemērošanu labā

8ticībā un citiem Pušu attiecību aspektiem, ja to lūdz kāda no

9Pusēm.

103. Katra Puse nodod Asociācijas padomei izskatīšanai jebkuru

11strīdu, kas saistīts ar šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu

12vai tā piemērošanu labā ticībā, saskaņā ar šā nolīguma 477.

13pantu. Asociācijas padome var atrisināt strīdu ar saistošu

14lēmumu.

1Strīdu izšķiršana

21. Ja starp Pusēm rodas strīds par šā nolīguma interpretāciju,

3īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, jebkura Puse nosūta

4otrai Pusei un Asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu

5atrisināt konkrēto strīdu. Atkāpe - strīdiem par šā nolīguma IV

6sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)

7interpretāciju, īstenošanu vai tās piemērošanu labā ticībā

8piemēro tikai šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar

9tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļu (Strīdu

10izšķiršana).

112. Puses cenšas atrisināt domstarpības, sākot labas gribas

12apspriedes Asociācijas padomē un citās attiecīgās struktūrās, kas

13minētas šā nolīguma 461., 465. un 466. pantā, ar mērķi pēc

14iespējas ātrāk sasniegt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

153. Puses iesniedz Asociācijas padomei un citām attiecīgām

16struktūrām visu informāciju, kas vajadzīga situācijas

17padziļinātai izskatīšanai.

184. Kamēr strīds nav atrisināts, to apspriež katrā Asociācijas

19padomes sanāksmē. Strīdu uzskata par atrisinātu, tiklīdz

20Asociācijas padome ir pieņēmusi saistošu lēmumu šajā jautājumā,

21kā tas paredzēts šā nolīguma 476. panta 3. punktā, vai ja tā

22paziņojusi, ka strīds ir izbeigts. Apspriešanās par strīdu var

23notikt jebkurā Asociācijas komitejas vai kādas citas attiecīgas

24struktūrvienības, kas minēta šā nolīguma 461., 465. un 466.

25pantā, sanāksmē saskaņā ar Pušu vienošanos, vai ja to pieprasa

26kāda no Pusēm. Apspriešanās var notikt arī rakstveidā.

275. Visa informācija, kas tiek izpausta apspriešanās laikā,

28saglabā konfidencialitāti.

1Atbilstīgi pasākumi saistību

2neizpildes gadījumā

31. Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ja jautājums nav

4atrisināts trīs mēnešu laikā no oficiālā pieprasījuma

5iesniegšanas par strīda izšķiršanu saskaņā ar šā nolīguma 477.

6pantu, ja prasītāja Puse turpina uzskatīt, ka otra Puse joprojām

7nav izpildījusi kādu saistību saskaņā ar šo nolīgumu. Prasību par

8trīs mēnešu apspriešanās periodu nepiemēro ārkārtas gadījumos,

9kas paredzēti šā panta 3. punktā.

102. Izvēloties atbilstīgos pasākumus, priekšroku dod

11pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Izņemot šā

12panta 3. punktā aprakstītos gadījumus, šādi pasākumi nevar

13ietvert saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem paredzēto, šā nolīguma

14IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)

15minēto tiesību vai saistību apturēšanu. Šos pasākumus

16nekavējoties paziņo Asociācijas padomei un par tiem apspriežas

17saskaņā ar šā nolīguma 476. panta 2. punktu, un tiem piemēro

18strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šā nolīguma 476. panta 3.

19punktu un 477. pantu.

203. Šā panta 1. un 2. punktā minētie izņēmumi attiecas uz:

21a) nolīguma denonsēšanu, kas nav sankcionēta no starptautisko

22tiesību vispārējo noteikumu viedokļa, vai

23b) šā nolīguma 2. pantā minēto šā nolīguma būtisko elementu

24pārkāpumu, ko izdara otra Puse.

1Saistība ar citiem nolīgumiem

21. Partnerattiecību un sadarbības nolīgums starp Eiropas

3Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no

4otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1994. gada 14. jūnijā un

5kas stājās spēkā 1998. gada 1. martā, kā arī tā protokoli ar šo

6ir atcelti.

72. Šis Asociācijas nolīgums aizstāj iepriekšminēto nolīgumu.

8Atsauces uz iepriekšminēto nolīgumu visos pārējos Pušu nolīgumos

9saprot kā atsauces uz šo nolīgumu.

103. Kamēr atbilstīgi šim nolīgumam nav panāktas līdzvērtīgas

11tiesības fiziskām personām un uzņēmējiem, šis nolīgums neskar

12tiesības, kas tiem nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir

13saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un

14Ukrainai, no otras puses.

154. Pastāvošos nolīgumus attiecībā uz konkrētām sadarbības

16jomām, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā, uzskata par

17vispārējo divpusējo attiecību, ko regulē šis nolīgums, un par

18kopējās institucionālās struktūras daļu.

195. Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot īpašus

20nolīgumus, kas ietilpst tā darbības jomā. Šādi īpaši nolīgumi ir

21vispārējo divpusējo attiecību, ko regulē šis nolīgums, neatņemama

22daļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.

236. Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību

24un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā

25ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu

26pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Ukrainu

27vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus sadarbības nolīgumus ar

28Ukrainu.

1Pielikumi un protokoli

2Šā nolīguma pielikumi un protokoli ir tā neatņemama

3sastāvdaļa.

1Nolīguma darbības laiks

21. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku. Puses piecus

3gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un jebkurā citā laikā, ja

4tam piekrīt abas Puses, vispusīgi pārskata šā nolīguma mērķu

5sasniegšanas gaitu.

62. Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var denonsēt, par to paziņojot

7otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda

8paziņojuma saņemšanas dienas.

1Pušu definīcija

2Šajā nolīgumā "Puses" ir Savienība vai tās

3dalībvalstis, vai Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar to

4attiecīgajām pilnvarām, kas izriet no Līguma par Eiropas

5Savienības darbību, no vienas puses, un Ukraina, no otras puses.

6Attiecīgos gadījumos tas atsaucas uz Euratom saskaņā ar

7Euratom Līgumā piešķirtajām pilnvarām.

1Teritoriālā piemērošana

2Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās

3piemēro Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas

4Savienības darbību (LESD) un Eiropas Atomenerģijas kopienas

5dibināšanas līgumu atbilstīgi minētajos līgumos izklāstītajiem

6nosacījumiem un, no otras puses, Ukrainas teritorijā.

1Nolīguma depozitārijs

2Šā nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes

3ģenerālsekretārs.

1Autentiskie teksti

2Nolīgums ir sagatavots angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču,

3grieķu, horvātu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu,

4maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku,

5slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un ukraiņu valodā, un

6tas ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.

1Stāšanās spēkā un provizoriska

2piemērošana

31. Puses ratificē vai apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām

4attiecīgām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas aktus

5deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

62. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc

7pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas

8dienas.

93. Neatkarīgi no 2. punkta, Savienība un Ukraina vienojas

10provizoriski piemērot šo nolīgumu daļēji, kā to norāda Savienība,

11kā noteikts šā panta 4. punktā un saskaņā ar attiecīgajām

12piemērojamajām iekšējām procedūrām un tiesību aktiem.

134. Provizoriska piemērošana stājas spēkā otrā mēneša pirmajā

14dienā pēc dienas, kurā depozitārs saņem:

15- Savienības paziņojumu par šim nolūkam nepieciešamo procedūru

16pabeigšanu, norādot nolīguma daļas, kas tiek piemērotas

17provizoriski; un

18- Ukraina deponē ratifikācijas instrumentu saskaņā ar tās

19procedūrām un piemērojamiem tiesību aktiem.

205. Šā nolīguma attiecīgajos noteikumos, tostarp tā

21attiecīgajos pielikumos un protokolos, atsauces uz "šā

22nolīguma spēkā stāšanās dienu" saskaņā ar šā panta 3. punktu

23saprot kā atsauces uz "dienu, no kuras šo nolīgumu

24provizoriski piemēro".

256. Provizoriskās piemērošanas laikposmā, ciktāl šā nolīguma

26provizoriskā piemērošana neattiecas uz noteikumiem

27Partnerattiecību un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Kopienām un

28tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses,

29kas parakstīts Luksemburgā 1994. gada 14. jūnijā un kas stājās

30spēkā 1998. gada 1. martā, tie turpina būt piemērojami.

317. Katra Puse var iesniegt depozitāram rakstisku paziņojumu

32par tās nodomu izbeigt šā nolīguma provizorisko piemērošanu.

33Provizoriskās piemērošanas izbeigšana stājas spēkā sešus mēnešus

34pēc tam, kad depozitārs saņēmis paziņojumu.

35PIELIKUMU

36SARAKSTS

37IV SADAĻAS

38PIELIKUMI