1Marķēšana un etiķetēšana
21. Neskarot šā nolīguma 56. un 57. pantu, attiecībā uz
3tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām
4Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2 pantā ietvertos principus,
5saskaņā ar kuriem šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un
6piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu
7radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā kontekstā
8marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību
9lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi
10pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana.
112. Jo īpaši attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu
12Puses vienojas, ka:
13a) tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas
14prasības, izņemot, kas nepieciešams ES acquis pieņemšanai
15šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai veselības, drošības vai
16vides aizsardzības nolūkos vai citiem pamatotiem sabiedriskās
17kārtības mērķiem;
18b) Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes formu, bet
19nepieprasa marķējuma apstiprināšanu, reģistrāciju vai
20sertifikāciju; un
21c) Pusēm ir tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs
22esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.