1Marķēšana un etiķetēšana
21. Neskarot šā nolīguma 47. un 48. panta noteikumus, attiecībā
3uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas
4prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2. nodaļā ietvertos
5principus, ka šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas
6nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana
7starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā ziņā marķēšanas vai
8etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā
9tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot
10vērā risku, ko radītu to neievērošana.
112. Attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu Puses
12konkrēti vienojas, ka:
13a) tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas
14nepieciešamību, izņemot, kas nepieciešams Savienības
15acquis pieņemšanai šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai
16veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkos vai citiem
17pamatotiem sabiedriskās kārtības mērķiem;
18b) Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes formu, bet
19nepieprasa marķējuma apstiprināšanu, reģistrāciju vai
20sertifikāciju, un
21c) Puses patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs
22esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.