49. pants

Marķēšana un etiķetēšana

1. Neskarot šā nolīguma 47. un 48. panta noteikumus, attiecībā

uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas

prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2. nodaļā ietvertos

principus, ka šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas

nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana

starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā ziņā marķēšanas vai

etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā

tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot

vērā risku, ko radītu to neievērošana.

2. Attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu Puses

konkrēti vienojas, ka:

a) tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas

nepieciešamību, izņemot, kas nepieciešams Savienības

acquis pieņemšanai šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai

veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkos vai citiem

pamatotiem sabiedriskās kārtības mērķiem;

b) Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes formu, bet

nepieprasa marķējuma apstiprināšanu, reģistrāciju vai

sertifikāciju, un

c) Puses patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs

esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.