VairogsPar Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka maksājumu, deklarēšanas vai administrēšanas kārtību, kā arī pienākumus pret valsti vai pašvaldību.
Par Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses — viss teksts
1Mērķi
21. Ar šo tiek izveidota asociācija starp Savienību un tās
3dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses.
42. Šīs asociācijas mērķi ir šādi:
5a) veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju
6starp Pusēm, pamatojoties uz kopējām vērtībām un ciešām
7attiecībām, tostarp palielinot Gruzijas dalību ES politikas
8virzienos, programmās un aģentūrās;
9b) nodrošināt stingrāku regulējumu, lai uzlabotu politisko
10dialogu visās savstarpēji interesējošās jomās, tādējādi ļaujot
11attīstīt ciešas politiskas attiecības starp Pusēm;
12c) sekmēt demokrātijas stiprināšanu un politisko, ekonomisko
13un institucionālo stabilitāti Gruzijā;
14d) veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un stabilitāti
15reģionālā un starptautiskā mērogā, pamatojoties uz Apvienoto
16Nāciju Organizācijas Statūtu un 1975. gada Eiropas Drošības un
17sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma akta principiem,
18tostarp apvienojot centienus, lai novērstu spriedzes rašanās
19avotus, uzlabotu robežu drošību un veicinātu pārrobežu sadarbību
20un labas kaimiņattiecības;
21e) veicināt sadarbību ar mērķi risināt konfliktus mierīgā
22ceļā;
23f) veicināt sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā
24nolūkā stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību
25ievērošanu;
26g) atbalstīt Gruzijas centienus attīstīt tās ekonomisko
27potenciālu, izmantojot starptautisko sadarbību, tostarp arī
28tuvinot tās tiesību aktus ES tiesību aktiem;
29h) panākt Gruzijas pakāpenisku integrāciju ES iekšējā tirgū,
30kā noteikts šajā nolīgumā, jo īpaši izveidojot padziļinātu un
31visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kas paredz plašu piekļuvi
32tirgum, pamatojoties uz stabilu un visaptverošu normatīvo aktu
33tuvināšanu saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no tās
34dalības PTO;
35i) radīt apstākļus ciešākai sadarbībai citās savstarpēji
36interesējošās jomās.
37I SADAĻA
38VISPĀRĒJI PRINCIPI
1Vispārēji principi
21. Demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību, kas
3proklamētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada Vispārējā
4cilvēktiesību deklarācijā un definētas 1950. gada Cilvēktiesību
5un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1975. gada Eiropas
6Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un
71990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, ievērošana veido Pušu
8iekšpolitikas un ārpolitikas pamatu un ir šā nolīguma būtiska
9sastāvdaļa. Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču, ar tiem saistītu
10materiālu un to nogādes līdzekļu izplatīšanu arī ir šā nolīguma
11būtiski elementi.
122. Puses atkārto savu apņemšanos ievērot brīvā tirgus
13ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības un efektīvu daudzpusēju
14attiecību principus.
153. Puses atkārtoti apstiprina savu gatavību ievērot tiesiskuma
16un labas pārvaldības principus, kā arī pildīt savus
17starptautiskos pienākumus, jo īpaši ANO, Eiropas Padomē un EDSO.
18Jo īpaši tās vienojas veicināt suverenitātes un teritoriālās
19integritātes, robežu neaizskaramības un neatkarības
20principus.
214. Puses apņemas nodrošināt tiesiskumu, labu pārvaldību,
22cīnīties pret korupciju, cīnīties pret dažāda veida pārrobežu
23organizētu noziedzību un starptautisku terorismu, veicināt
24ilgtspējīgu attīstību un efektīvas daudzpusējas attiecības un
25cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmām
26izplatīšanu. Šīs saistības ir svarīgs elements Pušu attiecību un
27sadarbības attīstībā un tādējādi sekmē mieru un stabilitāti
28reģionā.
29II SADAĻA
30POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMA,
31SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ
1Politiskā dialoga mērķi
21. Turpina attīstīt un stiprināt politisko dialogu starp Pusēm
3savstarpēji interesējošās jomās, tostarp par ārpolitikas un
4drošības jautājumiem, kā arī par valsts reformu. Tas palielinās
5politiskās sadarbības efektivitāti un veicinās konverģenci
6ārpolitikas un drošības jautājumos, vērienīgi un radoši
7nostiprinot attiecības.
82. Politiskā dialoga mērķi ir šādi:
9a) padziļināt politisko asociāciju un palielināt politisko un
10drošības politikas konverģenci un efektivitāti;
11b) veicināt teritoriālās integritātes, starptautiski atzīto
12robežu neaizskaramības, suverenitātes un neatkarības principus,
13kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un 1975.
14gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku
15Nobeiguma aktā;
16c) veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā;
17d) veicināt starptautisko stabilitāti un drošību, pamatojoties
18uz efektīvām daudzpusējām attiecībām;
19e) stiprināt sadarbību un dialogu starp Pusēm par
20starptautisko drošību un krīžu pārvarēšanu jo īpaši, lai risinātu
21globālas un reģionālas problēmas un galvenos apdraudējumus;
22f) stiprināt sadarbību cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču
23(MII) un to piegādes sistēmām, tostarp zinātnieku, kuri agrāk
24bija nodarbināti MII programmās, alternatīvu nodarbinātību;
25g) sekmēt uz rezultātiem vērstu un praktisku Pušu sadarbību,
26lai sasniegtu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas
27kontinentā;
28h) stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma un labas
29pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp plašsaziņas
30līdzekļu brīvības un minoritāšu tiesību, ievērošanu un atbalstīt
31valsts politisko reformu konsolidāciju;
32i) attīstīt dialogu un padziļināt Pušu sadarbību drošības un
33aizsardzības jomā;
34j) turpināt veicināt dažādus reģionālās sadarbības veidus;
35k) nodrošināt visiem Gruzijas pilsoņiem tās starptautiski
36atzīto robežu ietvaros visas priekšrocības, ko sniedz ciešāka
37politiskā asociācija starp ES un Gruziju, tostarp lielāka
38drošības politikas konverģence.
1Valsts reforma
2Puses sadarbojas, attīstot, konsolidējot un palielinot
3demokrātisko institūciju un tiesiskuma stabilitāti un
4efektivitāti; nodrošinot cilvēktiesību un pamatbrīvību
5ievērošanu; gūstot turpmāku progresu tiesu un tieslietu reformā,
6lai būtu garantēta tiesu neatkarība, nostiprinot to
7administratīvos resursus un garantējot tiesībaizsardzības
8struktūru objektivitāti un efektivitāti; turpinot īstenot valsts
9pārvaldes reformu un veidot atbildīgu, prasmīgu, efektīvu,
10pārredzamu un profesionālu civildienestu; un turpinot pastāvīgu
11efektīvu cīņu pret korupciju, jo īpaši ņemot vērā starptautiskās
12sadarbības cīņai pret korupciju pastiprināšanu, un nodrošinot
13attiecīgo starptautisko juridisko instrumentu efektīvu
14īstenošanu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada
15Pretkorupcijas konvenciju.
1Ārpolitika un drošības politika
21. Puses pastiprina dialogu un sadarbību un veicina
3pakāpenisku konverģenci ārpolitikas un drošības politikas jomā,
4tostarp Kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā, un jo
5īpaši pievēršas konfliktu novēršanas, konfliktu risināšanas
6mierīgā ceļā un krīžu pārvarēšanas, reģionālās stabilitātes,
7atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas, ieroču kontroles un ieroču
8eksporta kontroles jautājumiem. Sadarbības pamatā ir kopīgās
9vērtības un savstarpējās intereses, tās mērķis ir palielināt
10politikas konverģenci un efektivitāti un veicināt divpusējo,
11starptautisko un reģionālo forumu izmantošanu.
122. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt
13teritoriālās integritātes, starptautiski atzīto robežu
14neaizskaramības, suverenitātes un neatkarības principus, kas
15noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un 1975. gada
16Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma
17aktā; un savu apņemšanos veicināt šos principus to divpusējās un
18daudzpusējās attiecībās. Puses arī uzsver savu pilnīgu atbalstu
19principam, ka ārvalstu bruņoto spēku izvietošanai kādas valsts
20teritorijā ir nepieciešama uzņēmējas valsts piekrišana. Tās
21vienojas, ka ārvalstu bruņoto spēku izvietošanai to teritorijā
22būtu jānotiek ar uzņēmējas valsts nepārprotamu piekrišanu un
23saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
1Starptautiskas nozīmes smagi
2noziegumi
31. Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas
4skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un
5ka nesodāmība par šādiem noziegumiem ir jānovērš, veicot
6pasākumus valstu un starptautiskā līmenī, tostarp Starptautiskajā
7Krimināltiesā.
82. Puses uzskata, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un
9efektīva darbība ir nozīmīgs solis starptautiskā miera un
10tiesiskuma labā. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos
11sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu, īstenojot Romas
12Starptautiskās Krimināltiesas Statūtus un tās saistītos
13instrumentus, pienācīgu uzmanību pievēršot tās integritātei.
1Konfliktu novēršana un krīžu
2pārvarēšana
3Puses pastiprina praktisko sadarbību konfliktu novēršanas un
4krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši ņemot vērā Gruzijas iespējamo
5dalību ES vadītās civilās un militārās krīžu pārvarēšanas
6operācijās, kā arī attiecīgos praktiskos vingrinājumos un mācību
7pasākumos - vērtējot katru gadījumu atsevišķi un pēc iespējama ES
8uzaicinājuma.
1Reģionālā stabilitāte
21. Puses pastiprina kopīgos centienus veicināt stabilitāti,
3drošību un demokrātisko izaugsmi reģionā, kā arī sadarboties, lai
4turpinātu veicināt dažādus reģionālās sadarbības veidus un jo
5īpaši lai censtos panākt reģiona neatrisināto konfliktu
6noregulējumu mierīgā ceļā.
72. Šie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera
8un drošības uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju
9Organizācijas Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības
10konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos būtiskos
11daudzpusējos dokumentos. Puses arī pilnībā izmanto daudzpusējo
12Austrumu partnerību, kurā paredzēti sadarbības pasākumi un
13atklāts un brīvs dialogs, veicinot saiknes starp
14partnervalstīm.
1Konfliktu risināšana mierīgā
2ceļā
31. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt
4konfliktu risināšanu mierīgā ceļā, pilnībā ievērojot Gruzijas
5suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski
6atzītajās robežās, kā arī sekmēt kopīgus pēckonfliktu
7rehabilitācijas un samierināšanas centienus. Kamēr nav rasts
8noturīgs konflikta risinājums, neskarot pastāvošos veidus ar
9konfliktu saistīto jautājumu risināšanai, konfliktu risināšana
10mierīgā ceļā būs viens no svarīgākajiem darba kārtības
11jautājumiem politiskajā dialogā starp Pusēm, kā arī dialogā ar
12citiem attiecīgiem starptautiskiem dalībniekiem.
132. Puses atzīst to, cik svarīga ir Gruzijas apņemšanās panākt
14samierināšanos un tās centieni atjaunot savu teritoriālo
15integritāti, lai panāktu mierīgu un noturīgu konflikta
16atrisināšanu, pilnībā īstenotu 2008. gada 12. augusta sešu punktu
17vienošanos un tās turpmākos īstenošanas pasākumus, nodrošinātu
18savstarpēji atbalstošu neatzīšanas un iesaistīšanās politiku,
19atbalstītu Ženēvas starptautiskās apspriedes un nodrošinātu visu
20valsts iekšienē pārvietoto personu un bēgļu drošu un cieņpilnu
21atgriešanos viņu parastajā dzīvesvietā saskaņā ar starptautisko
22tiesību principiem; un panāktu pamatotu starptautisko pārstāvju,
23tostarp vajadzības gadījumā ES, dalību.
243. Puses arī kopā ar citām attiecīgām starptautiskām
25organizācijām koordinē savus centienus veicināt konfliktu
26risināšanu mierīgā ceļā Gruzijā, tostarp saistībā ar humāniem
27jautājumiem.
284. Visi šie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā
29miera un drošības uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju
30Organizācijas Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības
31konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos būtiskos
32daudzpusējos dokumentos.
1Masu iznīcināšanas ieroči
21. Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to
3nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem
4dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam
5mieram un stabilitātei. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot
6ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu,
7pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savus pastāvošos
8pienākumus atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču
9neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citus būtiskus
10starptautiskus pienākumus. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā
11nolīguma būtisks elements.
122. Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII ieroču un to
13nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā
14veidā:
15a) veicot pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus
16pārējos starptautiskos instrumentus šajā sakarā vai lai tiem
17atbilstošā gadījumā pievienotos, kā arī lai tos pilnībā īstenotu,
18un
19b) ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu,
20kontrolējot gan ar MII saistītu preču eksportu, gan tranzītu,
21tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo
22izmantošanu saistībā ar MII, un nosakot efektīvas sankcijas par
23eksporta kontroles pārkāpumiem;
243. Puses vienojas pievērsties šiem jautājumiem savā
25politiskajā dialogā.
1Kājnieku ieroču, vieglo ieroču un
2konvencionālo ieroču eksporta kontrole
31. Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (KIVI),
4kā arī to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite,
5kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta
6pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta
7izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko
8drošību.
92. Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savus
10pienākumus apkarot KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu
11tirdzniecību atbilstīgi spēkā esošajiem starptautiskajiem
12nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī to
13saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas
14piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai
15novērstu, apkarotu un izskaustu KIVI nelikumīgu tirdzniecību
16visās tās izpausmēs.
173. Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu
18koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai apkarotu KIVI,
19tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību un iznīcinātu to
20pārmērīgos krājumus starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un
21valstu līmenī.
224. Turklāt Puses vienojas turpināt sadarbību konvencionālo
23ieroču eksporta kontroles jomā, ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju
242008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus
25noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma
26eksporta kontroli.
275. Puses vienojas pievērsties šiem jautājumiem savā
28politiskajā dialogā.
1Cīņa pret terorismu
21. Puses atkārtoti apstiprina, cik būtiska ir cīņa pret
3terorisma un terorisma novēršana, un vienojas sadarboties
4divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un
5apkarotu terorismu visos tā veidos un izpausmēs.
62. Puses vienojas, ka cīņa pret terorismu ir jāveic, pilnība
7ievērojot tiesiskumu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,
8tostarp starptautiskajām cilvēktiesībām, starptautiskajām bēgļu
9tiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, Apvienoto
10Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un visiem attiecīgajiem
11ar terorisma apkarošanu saistītajiem starptautiskajiem
12instrumentiem.
133. Puses uzsver, ka ir svarīga ir visu ANO konvenciju un
14protokolu, kas saistīti ar terorisma apkarošanu, vispārēja
15ratifikācija un pilnīga īstenošana. Puses vienojas turpināt
16veicināt dialogu par Vispusīgas konvencijas par starptautisko
17terorismu projektu un sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijas
18Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģijas, kā arī attiecīgo ANO
19Drošības padomes rezolūciju un Eiropas Padomes konvenciju
20īstenošanā. Puses arī vienojas sadarboties, lai veicinātu
21starptautisko vienprātību par terorisma novēršanu un cīņu pret
22terorismu.
23III SADAĻA
24BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS
1Tiesiskums un cilvēktiesību un
2pamatbrīvību ievērošana
31. Īstenojot sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā,
4Puses īpašu nozīmi piešķir tam, lai turpmāk veicinātu tiesiskumu,
5tostarp tiesu neatkarību, tiesu pieejamību un tiesības uz
6taisnīgu tiesu.
72. Puses pilnībā sadarbosies efektīvai iestāžu darbībai
8tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā.
93. Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana caurstrāvos visa
10veida sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.
1Sadarbība migrācijas, patvēruma un
2robežu pārvaldības jomā
31. Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi kopīgi pārvaldīt
4migrācijas plūsmas starp to teritorijām, un izveido visaptverošu
5dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp
6legālo migrāciju, starptautisko aizsardzību un cīņu pret nelegālo
7migrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.
82. Sadarbības pamatā būs konkrēto vajadzību novērtējumi, ko
9veiks, Pusēm savstarpēji konsultējoties, un to īstenos saskaņā ar
10Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši būs
11vērsta uz šādiem aspektiem:
12a) migrācijas pamatcēloņi un sekas;
13b) valsts tiesību aktu izstrāde un īstenošana un prakses
14iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu
151951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, 1967. gada
16Protokola par bēgļu statusu un citu attiecīgo starptautisko
17instrumentu noteikumus, piemēram, 1950. gada Eiropas
18Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, un lai
19nodrošinātu "nerepatriēšanas principa" ievērošanu;
20c) uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu tiesības un statuss,
21taisnīga attieksme pret migrantiem, kas likumīgi uzturas citā
22valstī, šo personu integrācija, izglītošana un apmācība, kā arī
23pasākumi cīņai pret rasismu un ksenofobiju;
24d) efektīvas un preventīvas politikas izstrāde cīņai pret
25nelegālu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību,
26ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo
27tirgoņu tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;
28e) sadarbības vienošanās par operatīvas sadarbības izveidi
29starp Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas
30Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) un
31Gruzijas Iekšlietu ministriju (IM), kas parakstīts 2008. gada 4.
32decembrī, īstenošana;
33f) dokumentu drošības un robežu pārvaldības jomā - tādi
34jautājumi kā organizēšana, mācības, paraugprakse un citi
35operatīvi pasākumi.
363. Sadarbība var arī veicināt cirkulāro migrāciju par labu
37attīstībai.
1Personu pārvietošanās un personu
2atpakaļuzņemšana
31. Puses nodrošinās, ka pilnībā tiek īstenots:
4a) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu
5personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, kas stājās
6spēkā 2011. gada 1. martā, un
7b) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu
8atvieglotu izsniegšanu, kas stājās spēkā 2011. gada 1. martā.
92. Puses turpina censties veicināt pilsoņu mobilitāti un veic
10pakāpeniskus pasākumus, lai pienācīgi sasniegtu kopējo mērķi -
11bezvīzu režīmu -, ar noteikumu, ka ir pieņemti noteikumi labi
12pārvaldītai un drošai mobilitātei, kas noteikti divpakāpju vīzu
13režīma liberalizācijas rīcības plānā.
1Cīņa pret organizēto noziedzību un
2korupciju
31. Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas vai
4cita veida noziedzīgas vai nelikumīgas darbības, jo īpaši
5starptautiska mēroga darbības, piemēram:
6a) cilvēku, kā arī kājnieku ieroču un nelegālo narkotiku
7kontrabanda un tirdzniecība;
8b) preču kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība;
9c) nelikumīgas darbības ekonomikā un finanšu darbības,
10piemēram, viltošana, krāpšana nodokļu jomā un publiskā iepirkuma
11jomā;
12d) līdzekļu piesavināšanās projektos, ko finansē starptautiski
13līdzekļu devēji;
14e) aktīvā un pasīvā korupcija gan privātajā, gan publiskajā
15sektorā;
16f) dokumentu viltošana, nepatiesu ziņu sniegšana, un
17g) kibernoziegumi.
182. Puses veicina divpusēju, reģionālu un starptautisku
19sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām, tostarp attīsta
20sadarbību starp Eiropolu un attiecīgajām Gruzijas iestādēm. Puses
21ir apņēmušās efektīvi īstenot attiecīgos starptautiskos
22standartus, jo īpaši tos, kas noteikti Apvienoto Nāciju
23Organizācijas 2000. gada Konvencijā pret transnacionālo
24organizēto noziedzību (UNTOC) un tās trijos protokolos, un
25Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas
26konvencijā.
1Nelegālās narkotikas
21. Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses
3sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju
4narkotisko vielu jautājumiem. Stratēģijas un rīcības narkotisko
5vielu jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu struktūras nelegālo
6narkotisku apkarošanai, samazinātu to piegādi, tirdzniecību un
7pieprasījumu, risinātu narkomānijas izraisītās veselības
8problēmas un sociālās sekas nolūkā mazināt nodarīto kaitējumu, kā
9arī efektīvāk novērst ķīmisko prekursoru novirzīšanu, ko izmanto
10nelikumīgai narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai.
112. Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm šo mērķu
12sasniegšanai. Pasākumu pamatā ir vispārēji pieņemtie principi,
13kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, ES
14Narkomānijas apkarošanas stratēģiju (2013. - 2020. gads),
15Politisko deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma
16samazināšanai, kas apstiprināta 1998. gada jūnijā Apvienoto
17Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par
18narkotikām.
1Nelikumīgi iegūtu līdzekļu
2legalizācija un terorisma finansēšana
31. Puses sadarbojas, lai nepieļautu savu finanšu sistēmu un
4saistīto citu sistēmu izmantošanu noziedzīgās darbībās iegūtu
5līdzekļu legalizēšanai kopumā un jo īpaši narkotiku nodarījumos
6iegūtu līdzekļu legalizēšanai, kā arī terorisma finansēšanai.
7Šī sadarbība sniedzas līdz tādu līdzekļu atgūšanai, kas iegūti
8noziedzības rezultātā.
92. Sadarbojoties šajā jomā, ir atļauts apmainīties ar būtisko
10informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un
11pieņemt tādus atbilstošus standartus, lai novērstu nelikumīgi
12iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un apkarotu
13to, kas līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmušas šajā jomā
14iesaistītās starptautiskās struktūras, piemēram Finanšu darījumu
15darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai
16(FATF).
1Sadarbība cīņā pret terorismu
21. Pilnībā ievērojot cīņas pret terorismu pamatā esošos
3principus, kā noteikts šā nolīguma 12. pantā, Puses atkārtoti
4apstiprina to, cik svarīga ir tiesībaizsardzība un tiesisiska
5pieeja cīņai per terorismu, un vienojas sadarboties terorisma
6novēršanā un izskaušanā jo īpaši:
7a) nodrošinot, ka tiek paredzēta kriminālatbildība par
8teroristiskiem nodarījumiem saskaņā ar definīciju, kas ietverta
9Padomes Pamatlēmumā 2008/919/TI (2008. gada 28. novembris), ar ko
10groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma
11apkarošanu;
12b) apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un
13atsevišķiem teroristiem un viņu atbalsta tīkliem saskaņā ar
14starptautiskajām un valsts tiesībām, jo īpaši attiecībā uz datu
15aizsardzību un privātuma aizsardzību;
16c) apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā un izskaušanā,
17līdzekļiem un metodēm un to tehniskajiem aspektiem, kā arī par
18apmācību - saskaņā ar piemērojamām tiesībām;
19d) apmainoties ar informāciju par paraugpraksi, vēršoties pret
20radikalizāciju un vervēšanu un apkarojot to, un veicinot personu
21pāraudzināšanu un iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošanu;
22e) apmainoties ar viedokļiem un pieredzi attiecībā uz personu,
23kuras tur aizdomās par terorismu, pārvietošanos pāri robežām un
24ceļošanu, kā arī attiecībā uz teroristu apdraudējumu;
25f) apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz cilvēktiesību
26aizsardzību cīņā pret terorismu, jo īpaši saistībā ar
27kriminālprocesiem;
28g) veicot pasākumus pret ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un
29kodolterorisma draudiem un veic nepieciešamos pasākumus, lai
30nepieļautu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolvielu
31iegādi, nodošanu un izmantošanu terorisma mērķiem, kā arī lai
32nepieļautu nelikumīgas darbības, kas vērstas pret augsta riska
33ķīmiskajām, bioloģiskajām, radioloģiskajām un kodoliekārtām.
342. Sadarbības pamatā ir attiecīgie pieejamie izvērtējumi, ko
35veikušas, piemēram, attiecīgās ANO struktūras un Eiropas Padome,
36Pusēm savstarpēji apspriežoties.
1Tiesiskā sadarbība
21. Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās
3un komerclietās attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu
4iestāžu sadarbību civillietās, jo īpaši Hāgas starptautisko
5privāttiesību konferences konvencijas starptautiskās tiesiskās
6sadarbības un tiesvedības jomā, kā arī bērnu aizsardzības jomā,
7apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu.
82. Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses
9centīsies uzlabot sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības
10jomā, pamatojoties uz attiecīgajiem daudzpusējiem nolīgumiem. Tas
11vajadzības gadījumā ietvertu pievienošanos attiecīgajiem
12starptautiskajiem ANO un Eiropas Padomes instrumentiem un to
13īstenošanu, kā arī ciešāku sadarbību ar Eurojust.
14IV SADAĻA
15TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU
16SAISTĪTI JAUTĀJUMI
1Muitas nodokļa definīcija
2Šajā nodaļā "muitas nodoklis" ir jebkurš nodoklis
3vai jebkāda veida maksājums, ko piemēro preces importam vai
4eksportam vai saistībā ar preču importēšanu vai eksportēšanu,
5tostarp visu veidu papildnodokļi vai uzcenojumi, ko piemēro
6minētajam importam vai eksportam. Muitas nodoklis neietver:
7a) maksājumu, kas pielīdzināms iekšējam nodoklim, ko piemēro
8atbilstīgi šā nolīguma 31. pantam;
9b) nodevas, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas
10(Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 2. nodaļai
11(Tirdzniecības aizsardzības instrumenti);
12c) maksu vai citus maksājumus, ko piemēro atbilstīgi šā
13nolīguma 30. pantam.
1Preču klasifikācija
2Preču klasifikācija tirdzniecībā starp Pusēm ir tā, kas ir
3noteikta katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstīgi
42012. gada Harmonizētajai sistēmai, kuras pamatā ir 1983. gada
5Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas
6harmonizēto sistēmu (HS) un tās turpmākie grozījumi.
1Ievedmuitas nodokļu atcelšana
21. Puses atceļ visus muitas nodokļus par precēm, kuru izcelsme
3ir otrā Pusē, no dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, izņemot
4gadījumus, kas paredzēti šā panta 2. un 3. punktā, un neskarot šā
5panta 4. punktu.
62. Produkti, kas uzskaitīti šā nolīguma II-A pielikumā, tiek
7importēti Savienībā, neuzliekot muitas nodokļus un ievērojot
8tarifa likmes kvotas, kas noteiktas minētajā pielikumā.
9Vislielākās labvēlības (VL) muitas nodokļa likmi piemēro
10importam, kas pārsniedz tarifa likmes kvotas.
113. Šā nolīguma II-B pielikumā uzskaitītajiem produktiem, tos
12importējot Savienībā, piemēro ievedmuitas nodokli, izņemot minētā
13ievedmuitas nodokļa ad valorem komponentu.
144. Uz tiem Gruzijas izcelsmes produktiem, kuri minēti šā
15nolīguma II-C pielikumā, attiecas noteikumu apiešanas novēršanas
16mehānisms, kas izklāstīts šā nolīguma 27. pantā.
175. Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pēc jebkuras
18Puses pieprasījuma Puses apspriežas, lai apsvērtu iespēju
19paplašināt muitas nodokļu liberalizāciju tirdzniecībā starp
20Pusēm. Lēmumu atbilstīgi šim punktam pieņem Asociācijas komiteja
21īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta
22šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
1Noteikumu apiešanas novēršanas
2mehānisms lauksaimniecības produktiem un apstrādātiem
3lauksaimniecības produktiem
41. Uz šā nolīguma II-C pielikumā uzskaitītajiem produktiem
5attiecas šajā pantā izklāstītais noteikumu apiešanas novēršanas
6mehānisms. Gada vidējā importa apjoms no Gruzijas Savienībā
7katrai minēto produktu kategorijai ir norādīts šā nolīguma II-C
8pielikumā.
92. Ja 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju
10importa apjoms sasniedz 70 % no šā nolīguma II-C pielikumā
11norādītā apjoma katrā konkrētā gadā, sākot ar 1. janvāri,
12Savienība paziņo Gruzijai par attiecīgā(-o) produkta(-u) importa
13apjomu. Pēc šā paziņojuma un 14 dienu laikā pēc dienas, kad 1.
14punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa
15apjoms sasniedz 80 % no šā nolīguma II-C pielikumā norādītā
16apjoma, Gruzija sniedz Savienībai pārliecinošu pamatojumu tam, ka
17Gruzijai ir jaudas, lai eksportam uz Savienību saražotu produktus
18tāda apjomā, kas pārsniedz minētajā pielikumā minēto apjomu. Ja
19minētā importa apjoms sasniedz 100 % no šā nolīguma II-C
20pielikumā norādītā apjoma, un ja Gruzija nesniedz pārliecinošu
21pamatojumu, Savienība var uz laiku apturēt preferenciālā režīma
22piemērošanu attiecīgajiem produktiem.
23Preferenciālā režīma piemērošanu aptur uz sešiem mēnešiem
24sākot no dienas, kad lēmumu par preferenciālā režīma piemērošanas
25apturēšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā
26Vēstnesī.
273. Visus saskaņā ar 2. punktu pieņemtos lēmumus par pagaidu
28apturēšanu Savienība paziņo Gruzijai bez liekas kavēšanās.
294. Pagaidu apturēšanu, pirms pagājuši seši mēneši kopš tās
30stāšanās spēkā, Savienība atceļ, ja Gruzija Asociācijas komitejai
31īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta
32šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedz pārliecinošus un
33pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās kategorijas produktu
34apjoms, kas importēts, pārsniedzot šā nolīguma II-C pielikumā
35minēto apjomu, izriet no izmaiņām Gruzijas attiecīgā(-o)
36produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.
375. Šā nolīguma II-C pielikumu un apjomus var grozīt, Eiropas
38Savienībai un Gruzijai savstarpēji vienojoties Asociācijas
39komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pēc
40Gruzijas lūguma, lai atspoguļotu izmaiņas Gruzijas attiecīgā(-o)
41produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.
1Jaunu pasākumu nepieņemšana
2Neviena no Pusēm nevar noteikt jaunu muitas nodokli precei,
3kuras izcelsme ir otrā Pusē, vai palielināt jebkuru muitas
4nodokli, ko piemēroja dienā, kad stājas spēkā šis nolīgums. Šie
5noteikumi neliedz nevienai no Pusēm saglabāt vai palielināt
6muitas nodokli, ko atļāvusi PTO Strīdu izšķiršanas padome
7(DSB).
1Maksas un citi maksājumi
2Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar VVTT 1994 VIII pantu un
3izskaidrojumu par tā interpretāciju visas nodevas un maksājumi
4neatkarīgi no to būtības, kas nav šā nolīguma 26. pantā minētie
5muitas nodokļi vai pasākumi un ko piemēro preču importam vai
6eksportam, vai saistībā ar to, nav lielāki par sniegto
7pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un neizvēršas par vietējo preču
8netiešu aizsardzību vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu
9uzlikšanu importam vai eksportam.
103. IEDAĻA
11AR TARIFIEM NESAISTĪTI PASĀKUMI
1Importa un eksporta
2ierobežojumi
3Neviena Puse nepieņem vai neatstāj spēkā nekādus aizliegumus
4vai ierobežojumus, vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko
5piemēro otras Puses jebkādu preču importam vai preču eksportam,
6vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot, ja
7šajā nolīgumā ir paredzēts citādi, vai saskaņā ar VVTT 1994 XI
8pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT
91994 XI pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti
10šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.
114. IEDAĻA
12ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PRECĒM
1Vispārēji izņēmumi
2Šīs nodaļas noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai jebkuru
3Pusi aizkavētu pieņemt vai veikt pasākumus saskaņā ar VVTT 1994
4XX un XXI pantu un jebkuriem attiecīgajiem izskaidrojumiem par
5minēto pantu interpretāciju saskaņā ar VVTT 1994, kas ar šo ir
6iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.
75. IEDAĻA
8ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA UN
9KOORDINĒŠANA AR CITĀM VALSTĪM
1Preferenču pagaidu atcelšana
21. Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība un palīdzība ir
3būtiska atbilstīgi šai nodaļai piešķirtā preferenciālā tarifu
4režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos
5cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos
6jautājumos.
72. Ja Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras
8Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību
9un / vai pārkāpumus vai krāpšanu saistībā ar šo nodaļu, attiecīgā
10Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā
11preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam ražojumam vai
12ražojumiem.
133. Šajā pantā "nespēja nodrošināt administratīvo
14sadarbību vai palīdzību" inter alia nozīmē:
15a) atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt
16attiecīgās(-o) preces(-ču) izcelsmes statusu;
17b) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt
18izcelsmes apliecinājuma turpmākas pārbaudes un / vai paziņot
19šādas pārbaudes rezultātus;
20c) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos piešķirt
21atļauju veikt inspekcijas apmeklējumus, lai pārbaudītu dokumentu
22autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā
23preferenciālā režīma piešķiršanai.
244. Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu var konstatēt, inter
25alia, ja bez apmierinoša izskaidrojuma strauji pieaug preču
26importa apjoms, pārsniedzot parasto otras Puses ražošanas līmeni
27un eksporta jaudu, un tas saistīts ar objektīvu informāciju par
28pārkāpumiem vai krāpšanu.
295. Pagaidu apturēšanu piemēro, ievērojot šādus
30nosacījumus:
31a) Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras
32Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību
33un / vai otras Puses pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo
34Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
35risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
36sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu
37attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk
38apspriešanos minētajā komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu
39risinājumu;
40b) ja Puses ir sākušas apspriešanos Asociācijas komitejā īpašā
41sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai un trīs mēnešu laikā
42pēc paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu,
43attiecīgā Puse var uz laiku apturēt attiecīgā preferenciālā
44režīma piemērošanu attiecīgajai(-ām) precei(-ēm). Par pagaidu
45apturēšanu bez liekas kavēšanās paziņo Asociācijas komitejai
46īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai;
47c) šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana ietver tikai tādus
48pasākumus, kas vajadzīgi attiecīgās Puses finansiālo interešu
49aizsardzībai. Tā nepārsniedz sešu mēnešu laikposmu, kuru var
50atjaunot, ja, beidzoties termiņam, nekas nav mainījies attiecībā
51uz apstākli, kas bija par pamatu sākotnējai apturēšanai. Par to
52periodiski apspriežas Asociācijas komitejā īpašā sastāvā
53tirdzniecības jautājumu risināšanai, jo īpaši, lai to atceltu,
54tiklīdz beidz pastāvēt to pamatojošie apstākļi.
556. Katra Puses saskaņā ar tās iekšējām procedūrām publicē
56paziņojumus importētajiem, kas attiecas uz 5. punkta a)
57apakšpunktā minēto paziņojumu; 5. punkta b) apakšpunktā minēto
58lēmumu un 5. panta c) punktā minēto pagaidu apturēšanas
59pagarināšanu vai izbeigšanu.
1Rīcība administratīvo kļūdu
2gadījumā
3Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenciālās
4sistēmas atbilstīgā pārvaldībā un īpaši šā nolīguma I protokola
5noteikumu piemērošanā attiecībā uz noteiktas izcelsmes
6izstrādājumu definīciju un administratīvās sadarbības metodēm,
7kad šāda kļūda noved pie sekām saistībā ar ievedmuitas nodokļiem,
8Puse, kas saskaras ar šādām sekām, var lūgt Asociācijas komitejai
9īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta
10šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pārbaudīt iespējas pieņemt
11visus attiecīgos pasākumus ar mērķi atrisināt situāciju.
1Nolīgumi ar citām valstīm
21. Šis nolīgums neaizliedz saglabāt vai veidot muitas
3savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes
4režīmus, ja vien tas nav pretrunā ar šajā nolīgumā paredzētajiem
5tirdzniecības režīmiem.
62. Ja kāda no Pusēm pieprasa, Puses Asociācijas komitejā īpašā
7sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā
8nolīguma 408. panta 4. punktā, apspriežas par nolīgumiem, ar ko
9izveido muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai
10pierobežas satiksmes režīmus, un citiem svarīgiem jautājumiem
11saistībā ar to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām
12valstīm. Īpaši tad, ja kāda trešā valsts pievienojas ES, šādas
13apspriedes notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā šajā
14nolīgumā minētās Savienības un Gruzijas abpusējās intereses.
1Vispārīgi noteikumi
21. Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar
3VVTT 1994 XIX pantu un Līgumu par aizsardzības pasākumiem, kas
4ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("Līgums par iekšējā
5tirgus aizsardzības pasākumiem"), un 5. pantu Līgumā par
6lauksaimniecību, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā
7("Līgums par lauksaimniecību").
82. Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā
9nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
10jautājumi) 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība),
11nepiemēro šai iedaļai.
123. Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas
13(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas
14(Strīdu izšķiršana) noteikumus.
1Pārredzamība
21. Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu, paziņo par
3to otrai Pusei, ja tai ir būtiska ekonomiska interese.
42. Neatkarīgi no šā nolīguma 37. panta, pēc otras Puses
5pieprasījuma Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu un
6plāno piemērot aizsardzības pasākumus, nekavējoties sniedz ad
7hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kura
8novedusi pie aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanas un
9aizsardzības pasākumu piemērošanas, attiecīgā gadījumā ietverot
10informāciju par aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanu, par
11izmeklēšanas provizoriskajiem rezultātiem un izmeklēšanas
12galīgajiem secinājumiem, kā arī piedāvā otrai Pusei iespēju
13apspriesties.
143. Šajā pantā uzskata, ka Pusei ir būtiska ekonomiska
15interese, ja tā ir bijusi viena no pieciem lielākajiem importēto
16ražojumu piegādātājiem pēdējo triju gadu laikā, vērtējot pēc
17absolūtā apjoma vai vērtības.
1Pasākumu piemērošana
21. Piemērojot aizsardzības pasākumus, Puses cenšas tos
3piemērot tādā veidā, kas vismazāk ietekmē to divpusējo
4tirdzniecību.
52. Šā panta 1. punkta nolūkos, ja Puse uzskata, ka ir
6izpildītas juridiskās prasības galīgu aizsardzības pasākumu
7piemērošanai, un gatavojas piemērot šādus pasākumus, minētā Puse
8paziņo par to otrai Pusei un sniedz tai iespēju divpusēji
9apspriesties. Ja 30 dienu laikā pēc paziņojuma nav atrasts
10apmierinošs risinājums, importējošā Puse var pieņemt atbilstīgus
11pasākumus problēmas risināšanai.
122. IEDAĻA
13ANTIDEMPIGA UN KOMPENSĀCIJAS
14PASĀKUMI
1Vispārēji noteikumi
21. Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar
3VVTT 1994 VI pantu, Līgumu par GATT 1994 VI panta īstenošanu, kas
4ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("Antidempinga
5līgums"), un Līgumu par subsīdijām un pretsubsīdiju
6pasākumiem, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā
7("Subsīdiju līgums").
82. Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā
9nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
10jautājumi) 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība),
11nepiemēro šai iedaļai.
123. Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas
13(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas
14(Strīdu izšķiršana) noteikumus.
1Pārredzamība
21. Puses vienojas, ka antidempinga un kompensācijas pasākumi
3būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās Antidempinga līguma
4un Subsīdiju līguma prasības, un tie būtu jāpiemēro, pamatojoties
5uz taisnīgu un pārredzamu sistēmu.
62. Puses tūlīt pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un pirms
7galīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina pilnīgu un pamatotu
8informāciju par visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem,
9balstoties uz kuriem pieņemts lēmums piemērot pasākumus, neskarot
10Antidempinga līguma 6. panta 5. punktu un Subsīdiju līguma 12.
11panta 4. punktu. Informāciju sniedz rakstiski un nodrošina, lai
12ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika iesniegt
1Sabiedrības interešu ievērošana
2Puse nevar piemērot antidempinga vai kompensācijas pasākumus,
3ja, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā atklāto informāciju, var
4nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav
5sabiedrības interesēs. Nosakot sabiedrības intereses, pamatojas
6uz visu dažādo interešu izvērtējumu kopumā, ietverot iekšzemes
7ražošanas nozares intereses, lietotāju, patērētāju un importētāju
8intereses tādā apmērā, kādā tie snieguši attiecīgu informāciju
9izmeklēšanas iestādēm.
1Mazākā maksājuma noteikums
2Ja Puse nolemj piemērot pagaidu vai pastāvīgu antidempinga vai
3kompensācijas maksājumu, šāda maksājuma apmērs nepārsniedz
4dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, bet
5tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību vai kompensācijas
6subsīdiju kopējo summu, ja šāds mazākais maksājums būtu
7pietiekams, lai likvidētu kaitējumu iekšzemes ražošanas
8nozarei.
1Darbības joma un definīcijas
21. Šo nodaļu piemēro standartu, tehnisko noteikumu un
3atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādei, pieņemšanai un
4piemērošanai saskaņā ar Līgumu par tehniskajām barjerām
5tirdzniecībā, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("TBT
6līgums"), kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp
7Pusēm.
82. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, šo nodaļu nepiemēro
9sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kuri noteikti A
10pielikumā Līgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu
11piemērošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("SFS
12līgums"), to nepiemēro arī iepirkumu tehniskajām
13specifikācijām, ko izstrādā valsts iestādes savām ražošanas vai
14patēriņa vajadzībām.
153. Šajā nodaļā piemēro TBT līguma 1. pielikumā
16noteiktās definīcijas.
1Tehniskā sadarbība
21. Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu,
3metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības
4novērtēšanas sistēmu jomā ar nolūku palielināt savstarpējo
5izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to
6konkrētajiem tirgiem. Saistībā ar šo tās var veidot dialogus par
7reglamentēšanas jautājumiem horizontālā un nozaru līmenī.
82. Īstenojot divpusējo sadarbību, Puses cenšas identificēt,
9izstrādāt un sekmēt tirdzniecību veicinošas iniciatīvas, ietverot
10šādas iniciatīvas, bet ne tikai:
11a) sadarbības pastiprināšana reglamentējošā jomā, izmantojot
12datu un pieredzes apmaiņu un zinātnisko un tehnisko sadarbību,
13lai paaugstinātu tehnisko noteikumu, standartu, tirgus
14uzraudzības, atbilstības novērtēšanas un akreditācijas kvalitāti
15un efektīvāk izmantotu normatīvos resursus;
16b) attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, tirgus
17uzraudzību, atbilstības novērtēšanu un akreditēšanu atbildīgo
18publisko un privāto organizāciju sadarbības atbalstīšana un
19veicināšana;
20c) Gruzijas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas,
21atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības sistēmu kvalitātes
22infrastruktūras attīstības veicināšana;
23d) Gruzijas dalības attiecīgu Eiropas organizāciju darbā
24veicināšana;
25e) risinājumu meklēšana tehnisko šķēršļu tirdzniecībai
26novēršanai, un
27f) attiecīgā gadījumā centieni nostāju koordinēšanai
28starptautiskās tirdzniecības un regulatīvās organizācijās, kā
29piemēram, PTO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas
30Ekonomikas komisijā (ANO EEK).
1Tehnisko noteikumu, standartu un
2atbilstības novērtēšanas tuvināšana
31. Ņemot vērā savas prioritātes tuvināšanai dažādās nozarēs,
4Gruzija veic nepieciešamos pasākumus, lai pakāpeniski panāktu
5tuvināšanu Savienības tehniskajiem noteikumiem, standartiem,
6metroloģijai, akreditēšanai, atbilstības novērtēšanai,
7atbilstošajām sistēmām un tirgus uzraudzības sistēmai, un apņemas
8ievērot principus un praksi, kas paredzēti attiecīgajos
9Savienības acquis (orientējošais saraksts šā nolīguma
10III-B pielikumā). Saraksts ar tuvināšanas pasākumiem ir sniegts
11šā nolīguma III-A pielikumā, to var grozīt ar lēmumu, ko pieņem
12Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
13risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
142. Lai sasniegtu šos mērķus, Gruzija:
15a) pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus attiecīgajiem
16Savienības acquis un
17b) sasniedz un saglabā administratīvās un organizatoriskās
18efektivitātes līmeni, lai nodrošinātu efektīvu un pārredzamu
19sistēmu, kas nepieciešama šīs nodaļas noteikumu īstenošanai.
203. Gruzija atturas no grozījumiem tās horizontālajos un nozaru
21tiesību aktos tuvināšanas prioritārajās jomās, izņemot, ja tas
22nepieciešams šādu tiesību aktu pakāpeniskai tuvināšanai
23attiecīgajam Savienības acquis un šādas tuvināšanas
24saglabāšanai, un paziņo Savienībai par visām šādām izmaiņām tās
25iekšējos tiesību aktos.
264. Gruzija nodrošina un veicina tās attiecīgo valsts iestāžu
27dalību Eiropas un starptautiskās standartizācijas, juridiskās un
28fundamentālās metroloģijas un atbilstības novērtēšanas
29organizācijās, ietverot akreditāciju, saskaņā ar minēto iestāžu
30darbības jomu un tām pieejamo dalībnieces statusu.
315. Lai integrētu savu standartizācijas sistēmu, Gruzijai dara
32visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tās standartizācijas
33iestāde:
34a) pakāpeniski pārņem Eiropas standartu kopumu par saviem
35valsts standartiem, tostarp saskaņotos Eiropas standartus, kā
36brīvprātīga izmantošana ir pamats pieņēmumam par atbilsmi
37Savienības tiesību aktiem, kas transponēti Gruzijas tiesību
38aktos;
39b) vienlaikus ar šādu transponēšanu atceļ neatbilstošos valsts
40standartus;
41c) pakāpeniski izpilda pārējos nosacījumus pilntiesīgai
42dalībai Eiropas standartizācijas organizācijās.
1Rūpniecības ražojumu atbilstības
2novērtēšanas un atzīšanas nolīgums (ACAA)
3Visbeidzot Puses var vienoties kā protokolu šim nolīgumam
4pievienot Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un
5atzīšanas nolīgumu (ACAA), kas attiecas uz vienu vai
6vairākām nozarēm, par kurām panākta vienošanās, pēc tam, kad
7Savienība ir pārliecinājusies, ka ir notikusi attiecīgo Gruzijas
8horizontālo un nozaru tiesību aktu, iestāžu un standartu pilnīga
9tuvināšana Savienības tiesību aktiem, iestādēm un standartiem.
10Šādā ACAA būs noteikts, ka ražojumu tirdzniecība starp
11Pusēm nozarēs, kurām tas piemērojams, notiek ar tādiem pašiem
12nosacījumiem, kādi pastāv šo ražojumu tirdzniecībai starp
13dalībvalstīm.
1Marķēšana un etiķetēšana
21. Neskarot šā nolīguma 47. un 48. panta noteikumus, attiecībā
3uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas
4prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2. nodaļā ietvertos
5principus, ka šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas
6nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana
7starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā ziņā marķēšanas vai
8etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā
9tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot
10vērā risku, ko radītu to neievērošana.
112. Attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu Puses
12konkrēti vienojas, ka:
13a) tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas
14nepieciešamību, izņemot, kas nepieciešams Savienības
15acquis pieņemšanai šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai
16veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkos vai citiem
17pamatotiem sabiedriskās kārtības mērķiem;
18b) Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes formu, bet
19nepieprasa marķējuma apstiprināšanu, reģistrāciju vai
20sertifikāciju, un
21c) Puses patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs
22esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.
1Mērķis
21. Šīs nodaļas mērķis ir veicināt Pušu savstarpēju
3tirdzniecību ar precēm, uz kurām attiecas sanitārie un
4fitosanitārie pasākumi (SFS pasākumi), tostarp visi šā nolīguma
5IV pielikumā uzskaitītie pasākumi, vienlaicīgi aizsargājot
6cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību šādā veidā:
7a) nodrošinot tirdzniecībai piemērojamo pasākumu, kas
8uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā, pilnīgu pārredzamību;
9b) tuvinot Gruzijas reglamentējošo sistēmu Savienības
10sistēmai;
11c) savstarpēji atzīstot dzīvnieka un auga veselības statusu un
12piemērojot reģionalizācijas principu;
13d) izveidojot mehānismu, lai atzītu pasākumu līdzvērtību, ko
14piemēro otra Puse un kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā;
15e) turpinot īstenot SFS līgumu;
16f) izveidojot mehānismus un procedūras tirdzniecības
17veicināšanai; un
18g) uzlabojot starp Pusēm saziņu un sadarbību attiecībā uz
19pasākumiem, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā.
202. Tāpat šīs nodaļas mērķis ir panākt Pušu kopīgu vienošanos
21par dzīvnieku labturības standartiem.
1Darbības joma
2Šī nodaļa attiecas uz visiem kādas Puses sanitārajiem un
3fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt
4tirdzniecību starp Pusēm, ietverot visus pasākumus, kas
5uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā. Šī darbības joma neskar šā
6nolīguma 55. pantā minēto tuvināšanas apmēru.
1Definīcijas
2Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
31) "sanitārais vai fitosanitārais pasākums" ir
4pasākums, kas paredzēts SFS līguma A pielikuma 1. punktā (SFS
5pasākumi);
62) "dzīvnieki" ir dzīvnieki saskaņā ar attiecīgajām
7definīcijām Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas
8(OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā vai
9Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;
103) "dzīvnieku produkti" ir dzīvnieku izcelsmes
11produkti, ietverot ūdensdzīvnieku izcelsmes produktus, saskaņā ar
12definīcijām OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;
134) "dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuri nav
14paredzēti cilvēku uzturam" ir veseli dzīvnieku liemeņi vai
15to daļas, dzīvnieku izcelsmes produkti vai citi no dzīvniekiem
16iegūti produkti, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, kas
17uzskaitīti šā nolīguma IV-A pielikuma 2(II) daļā;
185) "augi" ir dzīvi augi un norādītās dzīvās augļu
19daļas, tostarp sēklas un ģenētiskais materiāls:
20a) augļi vārda botāniskajā nozīmē, izņemot uzglabāšanai
21sasaldētus augļus,
22b) dārzeņi, izņemot uzglabāšanai sasaldētus dārzeņus,
23c) gumi, bumbuļsīpoli, sīpoli, sakneņi,
24d) griezti ziedi;
25e) zari ar lapām;
26f) nozāģēti koki ar lapotni;
27g) augu audu kultūras,
28h) lapas, lapotne,
29i) dzīvi ziedputekšņi un
30j) potzari, spraudeņi, dzinumi;
316) "augu produkti" ir neapstrādāti vai vienkārši
32sagatavoti augu izcelsmes produkti, ciktāl tos nevar uzskatīt par
33šā nolīguma IV-A pielikuma 3. daļā uzskaitītajiem augiem;
347) "sēklas" ir sēklas vārda botāniskajā nozīmē, kas
35paredzētas stādījumiem;
368) "kaitīgais organisms" jebkuras sugas, celma vai
37biotipa patogēns, dzīvnieks vai parazītaugs, kas ir kaitīgs
38augiem vai augu produktiem;
399) "aizsargājamās zonas" ir zonas 2. panta 1. punkta
40h) apakšpunkta nozīmē Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8.
41maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu,
42kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību
43Kopienā, vai jebkura pēctecīga noteikuma nozīmē;
4410) "dzīvnieku slimība" ir klīniska vai patoloģiska
45infekcijas izpausme dzīvniekos,
4611) "akvakultūras slimība" ir klīniska vai
47neklīniska inficēšanās ar vienu vai vairākiem etioloģiskajiem
48slimību izraisītājiem, kas minēti OIE Ūdensdzīvnieku
49veselības kodeksā;
5012) "dzīvnieku inficēšanās" ir situācija, kad
51dzīvnieki ir infekcijas izraisītāja nēsātāji ar klīniskām vai
52patoloģiskām infekcijas izpausmēm vai bez tām;
5313) "dzīvnieku labturības standarti" ir Pušu
54izstrādātie un piemērotie dzīvnieku aizsardzības standarti, kas
55atbilst OIE standartiem un ietilpst šā nolīguma darbības
56jomā;
5714) "atbilstošs veselības un fitosanitārās aizsardzības
58līmenis" ir attiecīgais veselības un fitosanitārās
59aizsardzības līmenis, kas noteikts SFS līguma A pielikuma 5.
60punktā;
6115) "reģions" attiecībā uz dzīvnieku veselību ir
62zona vai reģions, kā tas definēts OIE Sauszemes dzīvnieku
63veselības kodeksā, un attiecībā uz akvakultūru - zona, kā tā
64definēta OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā. Attiecībā
65uz Savienību termins "teritorija" vai
66"valsts" nozīmē Savienības teritoriju;
6716) "no kaitīgā organisma brīva teritorija
68(PFA)" ir teritorija, kurā saskaņā ar zinātniskajiem
69datiem konkrēts kaitīgais organisms nav sastopams un kurā pēc
70vajadzības šo stāvokli oficiāli uztur;
7117) "reģionalizācija" ir SFS līguma 6. pantā
72aprakstītā reģionalizācijas koncepcija;
7318) "dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījums" ir
74viena veida dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījums, uz kuru
75attiecas viens un tas pats sertifikāts vai dokuments, kuru
76pārvadā ar vienu transportlīdzekli, kuru nosūtījis viens sūtītājs
77un kura izcelsme ir vienā un tajā pašā eksportētājā Pusē vai
78Puses reģionā(-os). Dzīvnieku sūtījums var sastāvēt no vienas vai
79vairākām precēm vai preču partijām;
8019) "augu vai augu produktu sūtījums" ir augi, augu
81produkti un / vai citi objekti, ko pārvieto no vienas Puses uz
82otru Pusi un uz ko attiecas viens fitosanitārais sertifikāts, ja
83tāds ir nepieciešams. Sūtījums var sastāvēt no vienas vai
84vairākām precēm vai preču partijām;
8520) "partija" ir vairākas vienas un tās pašas preces
86vienības, ko var atpazīt pēc tās sastāva un izcelsmes
87vienveidības un kas ir sūtījuma daļa;
8821) "līdzvērtība tirdzniecības nolūkos"
89(līdzvērtība) ir stāvoklis, kad šā nolīguma IV pielikumā
90uzskaitītie pasākumi, ko piemēro eksportētājā Pusē, neatkarīgi no
91tā, vai tie atšķiras no minētajā pielikumā uzskaitītajiem
92pasākumiem, ko piemēro importētājā Pusē, objektīvi sasniedz
93importētājas Puses atbilstošo aizsardzības līmeni vai pieņemamu
94riska pakāpi;
9522) "nozare" ir Puses produkta vai produktu
96kategorijas ražošanas vai tirdzniecības struktūra;
9723) "apakšnozare" ir kādas nozares noteikta un
98kontrolēta daļa;
9924) "preces" ir produkti vai objekti, kas minēti no
1002. punkta līdz 7. punktam;
10125) "īpaša importa atļauja" ir importētājas Puses
102kompetento iestāžu oficiāla iepriekšēja atļauja, kas izdota
103individuālam importētājam kā priekšnoteikums preces viena
104sūtījuma vai vairākkārtīgu sūtījumu ievešanai no eksportētājas
105Puses šīs nodaļas darbības jomā;
10626) "darba dienas" ir nedēļas dienas, izņemot
107svētdienu, sestdienu un valsts svētku dienas kādā no Pusēm;
10827) "inspicēšana" ir jebkura barības, pārtikas,
109dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aspekta pārbaude,
110kuras mērķis ir noteikt, vai šis aspekts ir saskaņā ar barības un
111pārtikas, un dzīvnieku veselības, un dzīvnieku labturības
112noteikumu prasībām;
11328) "augu veselības inspicēšana" ir augu, augu
114produktu vai citu regulētu objektu oficiāla vizuāla pārbaude ar
115mērķi konstatēt kaitīgu organismu klātbūtni un / vai atbilstību
116fitosanitārajiem noteikumiem;
11729) "verificēšana" ir pārbaude, veicot izmeklēšanu
118un objektīvu pierādījumu izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai
119paredzētās prasības ir izpildītas.
1Kompetentās iestādes
2Puses šā nolīguma 65. pantā minētās Sanitārās un fitosanitārās
3apakškomitejas ("SFS apakškomiteja") pirmajā sanāksmē
4informē viena otru par to kompetento iestāžu struktūru,
5organizāciju un kompetenču sadalījumu. Puses informē viena otru
6par jebkurām izmaiņām šādu kompetento iestāžu struktūrā,
7organizācijā un kompetenču sadalījumā, tostarp
8kontaktpunktos.
1Pakāpeniska regulējuma
2tuvināšana
31. Gruzija turpina pakāpeniski tuvināt tās sanitārās un
4fitosanitārās, dzīvnieku labturības jomas un citus likumdošanas
5pasākumus, kas noteikti šā nolīguma IV pielikumā, Savienības
6pasākumiem saskaņā ar šā nolīguma XI pielikumā izklāstītajiem
7principiem un procedūru.
82. Puses sadarbojas pakāpeniskas tiesību aktu tuvināšanas un
9kapacitātes uzlabošanas jomā.
103. SFS apakškomiteja regulāri uzrauga tuvināšanas procesa
11īstenošanas gaitu, kā paredzēts šā nolīguma XI pielikumā, lai
12sniegtu nepieciešamos ieteikumus par tuvināšanas pasākumiem.
134. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā
14Gruzija iesniedz sarakstu ar tiem ES sanitārās un fitosanitārās,
15dzīvnieku labturības jomas un citiem likumdošanas pasākumiem, kas
16noteikti šā nolīguma IV pielikumā, kuriem Gruzija tuvināsies.
17Sarakstu veido prioritārās jomas, kurās tirdzniecība ar konkrētu
18preci vai preču grupu tiks atvieglota, izmantojot tuvināšanu. Šo
19tuvināšanas pasākumu sarakstu izmanto kā atsauces dokumentu šīs
1Dzīvnieku veselības un kaitīgo
2organismu statusa un reģionālo apstākļu atzīšana tirdzniecības
3nolūkiem
4Dzīvnieku slimību, inficētu dzīvnieku un kaitīgo organismu
5statusa atzīšana
61. Attiecībā uz dzīvnieku slimībām un inficētiem dzīvniekiem
7(tostarp ar zoonozēm) piemēro šādus noteikumus:
8a) importētāja Puse tirdzniecības nolūkos atzīst eksportētājas
9Puses vai tās reģionu, kas noteikti saskaņā ar šā nolīguma VI
10pielikumā paredzēto procedūru, dzīvnieku veselības statusu
11attiecībā uz šā nolīguma V-A pielikuma norādītajām dzīvnieku
12slimībām;
13b) ja Puse uzskata, ka kādai tās teritorijai vai reģionam tās
14teritorijā ir īpašs statuss attiecībā uz konkrēto dzīvnieku
15slimību, kas nav kāda no šā nolīguma V-A pielikumā minētajām
16slimībām, tā var pieprasīt šā statusa atzīšanu saskaņā ar
17procedūru, kas noteikta šā nolīguma VI pielikuma C daļā. Saistībā
18ar šo importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas, kam
19pievienots skaidrojums, attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku
20izcelsmes produktu ievešanu, kas atbilst Pušu savstarpēji
21pieņemtajam statusam;
22c) Par savstarpējas tirdzniecības pamatu Puses atzīst Pušu
23teritoriju vai reģionu statusu vai statusu nozarē vai apakšnozarē
24saistībā ar tādas dzīvnieku slimības izplatību vai sastopamību,
25kas nav minēta šā nolīguma V-A pielikumā, vai saistībā ar
26dzīvnieku inficēšanos un / vai attiecīgā gadījumā ar to saistīto
27risku, kā to attiecīgi nosaka OIE. Saistībā ar šo
28importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz
29dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku produktu ievešanu, kas atbilst
30noteiktajam statusam saskaņā ar atbilstošajiem OIE
31ieteikumiem, un
32d) neskarot šā nolīguma 58., 60. un 64. pantu, ja vien
33importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa
34paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un / vai
35pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un
36administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu
37tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a), b) un c) apakšpunkta
38noteikumiem.
392. Attiecībā uz kaitīgiem organismiem piemēro šādus
40noteikumus:
41a) tirdzniecības nolūkos Puses savstarpēji atzīst kaitīgo
42organismu statusu attiecībā uz kaitīgiem organismiem, kas
43norādīti šā nolīguma V-B pielikumā, kā noteikts VI-B pielikumā,
44un
45b) neskarot šā nolīguma 58., 60. un 64. pantu, ja vien
46importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa
47paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un / vai
48pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un
49administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu
50tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a) apakšpunkta
51noteikumiem.
52Reģionalizācijas / zonēšanas, no
53kaitīga organisma brīvu teritoriju (KBT)
54un aizsargājamo zonu (AZ) atzīšana
553. Puses atzīst reģionalizācijas un KBT jēdzienus, kā noteikts
56attiecīgi 1997. gada Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā
57(IPPC) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO)
58Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (SFPS), un
59aizsargātās zonas jēdzienu saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK, ko
60Puses vienojas piemērot savstarpējai tirdzniecībai.
614. Puses vienojas, ka reģionalizācijas lēmumus par dzīvnieku
62un zivju slimībām, kas uzskaitītas šā nolīguma V-A pielikumā, un
63kaitīgiem organismiem, kas uzskaitīti šā nolīguma V-B pielikumā,
64pieņem saskaņā ar šā nolīguma VI pielikuma A un B daļas
65noteikumiem.
665. Attiecībā uz dzīvnieku slimībām saskaņā ar šā nolīguma 58.
67panta noteikumiem eksportētāja Puse, kas lūdz importētāju Pusi
68atzīt tās reģionalizācijas lēmumu, paziņo veiktos pasākumus,
69pievienojot visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās
70konstatējumiem un lēmumiem. Neskarot šā nolīguma 59. pantu, ja
71vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa
72papildu informāciju vai apspriešanos un / vai verificēšanu 15
73darba dienu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu
74reģionalizācijas lēmumu uzskata par akceptētu.
75Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās
76saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu. Importētāja Puse
77izvērtē papildu informāciju 15 darba dienu laikā no papildu
78informācijas saņemšanas. Verificēšanu, kas minēta šā punkta
79pirmajā daļā, veic saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu un 25 darba
80dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas.
816. Attiecībā uz kaitīgiem organismiem katra Puse nodrošina, ka
82tirdzniecībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem
83attiecīgā gadījumā tiek ievērots kaitīgu organismu statuss
84teritorijā, ko otra Puse atzinusi par aizsargājamu zonu vai KBT.
85Puse, kas lūdz otru Pusi atzīt tās KBT, paziņo veiktos pasākumus
86un pēc pieprasījuma sniedz visus paskaidrojumus un apstiprinošus
87datus par tās izveidi un uzturēšanu, kā tas paredzēts
88attiecīgajos PLO vai IPPC standartos, tostarp SFPS.
89Neskarot šā nolīguma 64. pantu, ja vien Puse neceļ tiešus
90iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos
91un/vai verificēšanu trīs mēnešu laikā no minētā paziņojuma
92saņemšanas, šādi paziņotu KBT lēmumu uzskata par akceptētu.
93Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās
94saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu. Importētāja Puse
95izvērtē papildu informāciju trīs mēnešos no tās saņemšanas
96dienas. Šā punkta pirmajā daļā minēto verificēšanu veic saskaņā
97ar šā nolīguma 62. pantu un 12 mēnešos no verificēšanas
98pieprasījuma saņemšanas dienas, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā
99organisma un kultūrauga bioloģiju.
1007. Pēc 4. līdz 6. punktā aprakstīto procedūru pabeigšanas un
101neskarot šā nolīguma 64. pantu, katra Puse bez liekas kavēšanās
102veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas
103vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz iepriekš
104minēto.
105Nodalījumu veidošana
1068. Puses var iesaistīties turpmākās pārrunās attiecībā uz
107jautājumu par nodalījumu veidošanu.
1Līdzvērtīguma atzīšana
21. Līdzvērtību var atzīt attiecībā uz:
3a) individuālu pasākumu;
4b) pasākumu grupu; vai
5c) sistēmu, ko piemēro nozarei, apakšnozarei, precēm vai preču
6grupai.
72. Attiecībā uz līdzvērtības noteikšanu Puses ievēro šā panta
83. punktā noteikto procedūru. Šī procedūra ietver objektīvu
9līdzvērtības pierādīšanu, ko veic eksportētāja Puse, un objektīvu
10pieprasījuma izvērtēšanu, ko veic importētāja Puse. Šajā
11izvērtējumā var veikt inspicēšanu vai verificēšanu.
123. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma par līdzvērtības
13atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 1. punktā, Puses nekavējoties
14un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad importētāja Puse
15saņēmusi šādu pieprasījumu, sāk apspriešanās procedūru, kas
16ietver šā nolīguma VIII pielikumā paredzētos posmus. Gadījumos,
17kad eksportētāja Puse iesniedz vairākus lūgumus, Puses pēc
18importētājas Puses pieprasījuma šā nolīguma 65. pantā minētajā
19SFS apakškomitejā vienojas par grafiku, kādā tās uzsāks un veiks
20šajā punktā minēto procedūru.
214. Gruzija informē Savienību, tiklīdz ir panākta tuvināšana
22attiecībā uz kādu šā panta 1. punktā minēto pasākumu, pasākumu
23grupu vai sistēmu, īstenojot šā nolīguma 55. panta 3. punktā
24minēto uzraudzību. To uzskata par pamatu Gruzijas lūgumam sākt
25attiecīgo pasākumu līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā
26panta 3. punktā.
275. Ja vien Puses savstarpēji nevienojas citādi, importētāja
28Puse pabeidz šā panta 3. punktā minēto līdzvērtības noteikšanu
29360 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi no eksportētājas Puses
30pieprasījumu, ietverot materiālus, kas pierāda līdzvērtību. Šo
31termiņu var pagarināt attiecībā uz sezonālajiem kultūraugiem, kad
32pieļaujams atlikt izvērtējumu uz vēlāku laiku, lai varētu veikt
33verificēšanu kultūrauga augšanai piemērotā periodā.
346. Importētāja Puse nosaka līdzvērtību attiecībā uz augiem,
35augu produktiem un citiem objektiem saskaņā ar attiecīgajiem
36SFPS.
377. Importētāja Puse var atsaukt vai apturēt līdzvērtību,
38pamatojoties uz vienas Puses izdarītiem pasākumu grozījumiem, kas
39ietekmē līdzvērtību, ar noteikumu, ka ir izpildītas šādas
40procedūras:
41a) saskaņā ar šā nolīguma 58. panta 2. punkta noteikumiem
42eksportētāja Puse informē importētāju Pusi par visiem
43priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, attiecībā uz kuriem ir
44atzīta pasākumu līdzvērtība, un par ierosināto pasākumu iespējamo
45ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Importētāja Puse 30 darba
46dienu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas paziņo
47eksportētājai Pusei, vai tā turpinās atzīt līdzvērtību,
48pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem;
49b) saskaņā ar šā nolīguma 58. panta 2. punkta noteikumiem
50importētāja Puse nekavējoties informē eksportētāju Pusi par
51visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, uz kuriem
52pamatojas līdzvērtības atzīšana, un par ierosināto pasākumu
53iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Ja importētāja Puse
54pārtrauc līdzvērtības atzīšanu, Puses var vienoties par
55nosacījumiem šā panta 3. punktā minētās procedūras atkārtotai
56uzsākšanai, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem.
578. Līdzvērtības atzīšana, apturēšana vai atsaukšana pilnībā ir
58importētājas Puses ziņā saskaņā ar tās administratīvo un tiesību
59aktu sistēmu. Minētā Puse rakstveidā sniedz eksportētājai Pusei
60visus paskaidrojumus un apliecinošos datus, kas izmantoti to
61nolēmumu un lēmumu pieņemšanā, uz kuriem attiecas šis pants.
62Līdzvērtības neatzīšanas, apturēšanas vai atsaukšanas gadījumā
63importētāja Puse norāda eksportētājai Pusei nepieciešamos
64nosacījumus, ar kādiem var atkārtoti uzsākt 3. punktā minēto
65procedūru.
669. Neskarot šā nolīguma 64. pantu, importētāja Puse nevar
67atsaukt vai apturēt līdzvērtības atzīšanu, pirms stājas spēkā
68vienas vai otras Puses ierosinātie jaunie pasākumi.
6910. Ja importētāja Puse ir oficiāli atzinusi līdzvērtību,
70pamatojoties uz apspriešanās procedūru, kā tas paredzēts šā
71nolīguma VIII pielikumā, SFS apakškomiteja saskaņā ar procedūru,
72kas paredzēta šā nolīguma 65. panta 5. punktā, pasludina
73līdzvērtības atzīšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Šajā lēmumā var
74arī paredzēt attiecīgā gadījumā samazināt fiziskās pārbaudes uz
75robežām, sertifikātu vienkāršošanu un iepriekšēju sarakstu
76procedūras uzņēmumiem.
77Līdzvērtības atzīšanas statusu uzskaita šā nolīguma XII
78pielikumā.
1Pārredzamība un informācijas
2apmaiņa
31. Neskarot šā nolīguma 59. pantu, Puses sadarbojas, lai
4uzlabotu savstarpējo izpratni par otras Puses oficiālās kontroles
5struktūrām un mehānismiem, kuru uzdevums ir šā nolīguma IV
6pielikumā uzskaitīto pasākumu piemērošana, un šādu struktūru un
7mehānismu sniegumu. To inter alia var sasniegt ar
8starptautisko revīziju ziņojumiem, kad tos publicē, un Puses var
9apmainīties ar informāciju par šādu revīziju rezultātiem vai citu
10attiecīgu informāciju.
112. Tiesību aktu tuvināšanā, kā minēts šā nolīguma 55. pantā,
12vai līdzvērtības atzīšanā, kā minēts šā nolīguma 57. pantā, Puses
13informē viena otru par attiecīgajās jomās pieņemtajām izmaiņām
14tiesību aktos vai citām procedurālām izmaiņām.
153. Šajā ziņā Savienība laicīgi iepriekš informē Gruziju par
16izmaiņām Savienības tiesību aktos, lai ļautu Gruzijai apsvērt
17attiecīgas izmaiņas tās tiesību aktos.
18Būtu jāsasniedz nepieciešamais koordinācijas līmenis, lai
19atvieglotu likumdošanas dokumentu nosūtīšanu pēc vienas Puses
20pieprasījuma.
21Šajā nolūkā katra Puse paziņo otrai Pusei tās kontaktpunktus.
22Puses paziņo viena otrai arī par visām izmaiņām informācijā par
23kontaktpunktiem.
1Paziņošana, apspriešanās un saziņas
2atvieglošana
31. Katra Puse divu darba dienu laikā rakstveidā paziņo otrai
4Pusei par jebkādu nopietnu vai nozīmīgu cilvēku, dzīvnieku vai
5augu veselības apdraudējumu, tai skaitā par ārkārtas situācijām
6attiecībā uz pārtikas produktu kontroli vai situācijām, kuras
7rada nepārprotamu nopietnu veselības apdraudējumu saistībā ar
8dzīvnieku izcelsmes vai augu produktu patēriņu, jo īpaši
9attiecībā uz:
10a) visiem pasākumiem, kas ietekmē reģionalizācijas lēmumus,
11kas minēti šā nolīguma 56. pantā;
12b) šā nolīguma V-A pielikumā uzskaitīto dzīvnieku slimību vai
13V-B pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni vai
14evolūciju;
15c) epidemioloģiski svarīgiem datiem vai nozīmīgu blakus risku
16attiecībā uz dzīvnieku slimībām vai kaitīgiem organismiem, kas
17nav iekļauti šā nolīguma V-A un V-B pielikumā vai kas ir jaunas
18dzīvnieku slimības vai kaitīgi organismi, un
19d) visiem papildu pasākumiem, kas pārsniedz pamatprasības, ko
20piemēro Pušu attiecīgajiem pasākumiem, lai kontrolētu vai
21izskaustu dzīvnieku slimības vai kaitīgus organismus vai
22aizsargātu sabiedrības vai augu veselību, kā arī izmaiņām
23profilakses politikā, ieskaitot vakcinācijas politiku.
242. Paziņojumus rakstveidā iesniedz kontaktpunktiem, kas minēti
25šā nolīguma 58. panta 1. punktā.
26Rakstisks paziņojums ir paziņojums, izmantojot pastu, faksu
27vai elektronisko pastu.
283. Ja kādai no Pusēm ir nopietnas bažas par draudiem cilvēku,
29dzīvnieku vai augu veselībai, par radušos situāciju konsultējas
30pēc attiecīgās Puses pieprasījuma iespējami īsā laikā un katrā
31gadījumā 15 darba dienu laikā no minētā pieprasījuma dienas.
32Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu informāciju, kas
33vajadzīga, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un
34panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu atbilstīgi cilvēku,
35dzīvnieku vai augu veselības aizsardzības prasībām.
364. Pēc Puses pieprasījuma apspriešanās par dzīvnieku labturību
37notiek iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 20 darba dienu laikā
38no paziņojuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt
39visu pieprasīto informāciju.
405. Pēc Puses pieprasījuma šā panta 3. un 4. punktā minētās
41apspriedes rīko, izmantojot video vai audiokonferenču sistēmu.
42Pieprasījuma iesniedzēja Puse nodrošina Pušu oficiāli
43apstiprināta apspriedes protokola sagatavošanu. Šāda
44apstiprinājuma iegūšanai piemēro šā nolīguma 58. panta 3. punkta
45noteikumus.
466. Savstarpēji izmantojama ātrās reaģēšanas sistēma un agrīnas
47brīdināšanas mehānisms veterinārām un fitosanitārām ārkārtas
48situācijām sāks darboties vēlāk, kad Gruzija ieviesīs
49nepieciešamos tiesību aktus šajā jomā un izveidos to normālam
50darbam uz vietas nepieciešamos apstākļus.
1Tirdzniecības nosacījumi
21. Importa nosacījumi pirms līdzvērtības atzīšanas:
3a) Pirms līdzvērtības atzīšanas Puses vienojas piemērot
4nosacījumus jebkuru preču, kas minētas šā nolīguma IV-A pielikumā
5un IV-C pielikuma 2. un 3. daļā, importam. Neskarot saskaņā ar šā
6nolīguma 56. pantu pieņemtos lēmumus, importētājas Puses importa
7nosacījumus piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā.
8Stājoties spēkā šim nolīgumam un saskaņā ar šā nolīguma 58. panta
9noteikumiem, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par savām
10sanitārajām un / vai fitosanitārajām importa prasībām attiecībā
11uz šā nolīguma IV-A un IV-C pielikumā minētajām precēm. Šajā
12informācijā attiecīgā gadījumā ietver importētājas Puses noteikto
13oficiālo sertifikātu vai deklarāciju vai tirdzniecības dokumentu
14paraugus, un
15b) i) visiem grozījumiem vai ierosinātajiem grozījumiem šā
16panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos nosacījumos ievēro SFS
17līgumā noteiktās paziņošanas procedūras;
18ii) neskarot šā nolīguma 64. panta noteikumus, importētāja
19Puse, nosakot šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto grozīto
20nosacījumu spēkā stāšanās dienu, ņem vērā laiku, kas nepieciešams
21transportam starp Pusēm, un
22iii) ja importētāja Puse neievēro ziņošanas prasības, kas
23minētas šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, tā turpina akceptēt
24sertifikātu vai apliecību, kas garantē iepriekš piemērojamos
25nosacījumus, vēl līdz 30 dienām pēc grozīto importa nosacījumu
26stāšanās spēkā.
272. Importa nosacījumi pēc līdzvērtības atzīšanas:
28a) 90 dienu laikā pēc lēmuma par līdzvērtības atzīšanu, kā
29noteikts šā nolīguma 57. panta 10. punktā, Puses veic
30nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus nolūkā
31īstenot līdzvērtības atzīšanu, lai uz tā pamata starp Pusēm būtu
32iespējama tirdzniecība ar precēm, kas minētas šā nolīguma IV-A
33pielikumā un IV-C pielikuma 2. un 3. daļā. Attiecībā uz minētajām
34precēm importētājas Puses pieprasītā sertifikāta vai oficiālā
35dokumenta paraugu tad var aizstāt ar sertifikātu, kas noformēts,
36kā paredzēts šā nolīguma X-B pielikumā.
37b) Nozarēs vai apakšnozarēs, kurās par līdzvērtīgiem ir atzīti
38ne visi pasākumi, preču tirdzniecība turpinās atbilstīgi šā panta
391. punkta a) apakšpunktā norādītajiem nosacījumiem. Pēc
40eksportētājas Puses pieprasījuma piemēro šā panta 5. punkta
41noteikumus.
423. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas šā nolīguma IV-A
43pielikumā un IV-C pielikuma 2. daļā minētajām precēm Puses
44nepiemēro importa atļaujas.
454. Par nosacījumiem, kas skar tirdzniecību ar šā panta 1.
46punkta a) apakšpunktā minētajām precēm, Puses pēc eksportētājas
47Puses pieprasījuma uzsāk apspriešanos šā nolīguma 65. pantā
48minētajā SFS apakškomitejā, lai vienotos par importētājas Puses
49alternatīviem vai papildu importa nosacījumiem. Šādu alternatīvu
50vai papildu importa nosacījumu pamatā attiecīgā gadījumā var būt
51eksportētājas Puses pasākumi, kurus importētāja Puse atzinusi par
52līdzvērtīgiem. Ja Puses vienojas, importētāja Puse 90 dienu laikā
53veic nepieciešamos likumdošanas un / vai administratīvos
54pasākumus, lai atļautu importu, pamatojoties uz saskaņotajiem
55importa nosacījumiem.
565. Uzņēmumu saraksts, pagaidu apstiprinājums.
57a) Attiecībā uz šā nolīguma IV-A pielikuma 2. daļā minēto
58dzīvnieku produktu importu importētāja Puse pēc eksportētājas
59Puses lūguma, kam pievienotas atbilstīgas garantijas, uz laiku
60apstiprina šā nolīguma VIII.2. pielikumā minētos pārstrādes
61uzņēmumus, kuri atrodas eksportētājas Puses teritorijā, bez
62uzņēmumu iepriekšējas individuālas inspicēšanas. Šāds
63apstiprinājums ir saskaņā ar šā nolīguma VII pielikumā
64paredzētajiem nosacījumiem un noteikumiem. Izņemot gadījumu, kad
65tiek pieprasīta papildu informācija, importētāja Puse veic
66nepieciešamos likumdošanas un / vai administratīvos pasākumus,
67lai atļautu importu 30 darba dienu laikā pēc tam, kad importētāja
68Puse ir saņēmusi pieprasījumu un attiecīgās garantijas.
69Uzņēmumu sākotnējo sarakstu apstiprina saskaņā ar šā nolīguma
70VII pielikumu.
71b) Attiecībā uz šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto
72dzīvnieku produktu importu eksportētāja Puse dara importētājai
73Pusei zināmu to uzņēmumu sarakstu, kas atbilst importētājas Puses
74prasībām.
756. Pēc Puses pieprasījuma otra Puse sniedz nepieciešamos
76paskaidrojumus un apliecinošus dokumentus par nolēmumiem un
77lēmumiem, uz kuriem attiecas šis pants.
1Sertificēšanas procedūra
21. Puses vienojas par sertificēšanas procedūru un sertifikātu
3un oficiālu dokumentu izsniegšanas principiem, kas noteikti šā
4nolīguma X pielikumā.
52. Šā nolīguma 65. pantā minētā SFS apakškomiteja var
6vienoties par noteikumiem, kas jāievēro elektroniskās
7sertificēšanas, sertifikātu anulēšanas vai aizstāšanas
8gadījumā.
93. Šā nolīguma 55. pantā minētas tiesību aktu tuvināšanas
10ietvaros Puses attiecīgos gadījumos vienojas par vienotiem
11sertifikātu paraugiem.
1Verificēšana
21. Lai uzturētu pārliecību par šīs nodaļas noteikumu efektīvu
3īstenošanu, katrai Pusei ir tiesības:
4a) veikt otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas
5sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu un / vai citus pasākumus,
6ja nepieciešams, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem
7standartiem, Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius),
8OIE un IPPC vadlīnijām un ieteikumiem;
9b) saņemt informāciju no otras Puses par tās kontroles sistēmu
10un tikt informētai par pārbaužu rezultātiem, kas veiktas saskaņā
11ar minēto sistēmu ievērojot konfidencialitātes noteikumus, kas
12piemērojami abās Pusēs.
132. Puses var apmainīties ar verificēšanas rezultātiem, kas
14minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, ar trešām personām un
15publiskot rezultātus, kā to var noteikt abu Pušu piemērojamos
16noteikumos. Apmainoties ar šādu informāciju un / vai publiskojot
17rezultātus, attiecīgos gadījumos ievēro konfidencialitātes
18noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs.
193. Ja importētāja Puse nolemj veikt verifikācijas apmeklējumu
20pie eksportētājas Puses, importētāja Puse informē eksportētāju
21Pusi par šo verifikācijas apmeklējumu vismaz 60 darba dienas
22pirms verifikācijas apmeklējuma veikšanas, izņemot ārkārtas
23gadījumus vai gadījumus, ja Puses ir vienojušās citādi. Puses
24vienojas par visām izmaiņām attiecībā uz šo apmeklējumu.
254. Izmaksas, kas radušās, veicot otras Puses iestāžu
26inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju
27verificēšanu un / vai citus pasākumus, ja nepieciešams, sedz tā
28Puse, kas veic verificēšanu vai inspicēšanu.
295. Rakstiskā ziņojuma par verificēšanu projektu nosūta
30eksportētājai Pusei 60 darba dienu laikā pēc verifikācijas
31pabeigšanas. Eksportētājai Pusei ir 45 darba dienas, lai sniegtu
1Importa pārbaudes un inspicēšanas
2maksa
31. Puses vienojas, ka importa pārbaudēs, ko importētāja Puse
4veic, ievedot eksportētājas Puses sūtījumus, ievēro šā nolīguma
5IX pielikuma A daļā izklāstītos principus. Šādu pārbaužu
6rezultāti var sekmēt šā nolīguma 62. pantā norādīto verifikācijas
7procedūru.
82. Šā nolīguma IX pielikuma B daļā ir noteikts, cik bieži
9katra Puse var piemērot fiziskas importa pārbaudes. Puse savas
10kompetences ietvaros un saskaņā ar saviem tiesību aktiem var
11grozīt šo pārbaužu biežumu, ņemot vērā saskaņā ar šā nolīguma
1255., 57. un 60. pantu paveikto, vai arī verificēšanas,
13apspriešanās vai citu šajā nolīgumā paredzēto pasākumu rezultātā.
14Šā nolīguma IX pielikuma B daļu var attiecīgi grozīt ar 65. pantā
15minētās SFS apakškomitejas lēmumu.
163. Inspicēšanas maksa, ja tāda ir, var attiekties tikai uz
17izmaksām, kas radušās kompetentajai iestādei, izdarot importa
18pārbaudes. Maksu aprēķina uz tā paša pamata, kā aprēķina maksu
19par līdzīgu iekšzemes produktu inspicēšanu.
204. Importētāja Puse pēc eksportētājas Puses pieprasījuma to
21informē par visiem grozījumiem, tai skaitā par šādu grozījumu
22iemesliem attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē importa pārbaudes
23un inspicēšanas maksu, un par visām nozīmīgām izmaiņām šādu
24pārbaužu administratīvajā procedūrā.
255. No dienas, ko nosaka šā nolīguma 65. pantā minētā SFS
26apakškomiteja, Puses var vienoties par nosacījumiem otras Puses
27kontroles pasākumu atzīšanai, kas minētas šā nolīguma 62. panta
281. punkta b) apakšpunktā, nolūkā pielāgot un attiecīgā gadījumā
29abpusēji samazināt fizisko importa pārbaužu biežumu precēm, kas
30minētas šā nolīguma 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā.
31No minētās dienas Puses var abpusēji atzīt savstarpējās
32noteiktu preču kontroles un rezultātā samazināt vai aizstāt
33attiecīgo preču importa pārbaudes.
1Aizsardzības pasākumi
21. Ja eksportētāja Puse savā teritorijā veic pasākumus, lai
3kontrolētu jebkādu cēloni, kas, iespējams, var nopietni apdraudēt
4vai var būt bīstams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai,
5eksportētāja Puse, neskarot šā panta 2. punkta noteikumus, veic
6līdzvērtīgus pasākumus, lai novērstu apdraudējuma vai riska
7ieviešanu importētājas Puses teritorijā.
82. Pamatojoties uz nopietniem cilvēku, dzīvnieku vai augu
9veselības apsvērumiem, importētāja Puse var veikt pagaidu
10pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzībai.
11Attiecībā uz Pušu savstarpēju sūtījumu pārvadājumiem importētāja
12Puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai
13izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.
143. Puse, kas pieņem pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu,
15informē otru Pusi ne vēlāk kā vienu darba dienu pēc pasākumu
16pieņemšanas. Pēc Puses pieprasījuma un saskaņā ar šā nolīguma 59.
17panta 3. punktu Puses apspriežas par situāciju 15 darba dienu
18laikā no paziņošanas brīža. Puses pienācīgi ņem vērā visu
19informāciju, ko sniedz šādas apspriešanās laikā un cenšas
20izvairīties no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem,
21attiecīgā gadījumā ņemot vērā šā nolīguma 59. panta 3. punktā
22paredzētās apspriešanās rezultātus.
1Sanitārā un fitosanitārā
2apakškomiteja
31. Ar šo izveido SFS apakškomiteju. SFS apakškomiteja tiekas
4trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un
5turpmāk pēc kādas Puses pieprasījuma vai vismaz reizi gadā. Ja
6Puses vienojas, SFS apakškomitejas sanāksmi var rīkot, izmantojot
7video vai audiokonferences sistēmu. SFS apakškomiteja var arī
8pievērsties jautājumiem ārpus sanāksmēm sarakstes veidā.
92. SFS apakškomitejai ir šādi uzdevumi:
10a) izskatīt jebkuru jautājumu saistībā ar šo nodaļu;
11b) pārraudzīt šīs nodaļas īstenošanu un pārbaudīt visus
12jautājumus, kas var rasties saistībā ar tās īstenošanu;
13c) pārskatīt šā nolīguma IV līdz XII pielikumu, jo īpaši ņemot
14vērā saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajām apspriedēm un procedūrām
15gūtos panākumus;
16d) ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu
17vai, ja kā citādi paredzēts šajā nodaļā, ar apstiprinošu lēmumu
18grozīt šā nolīguma IV līdz XII pielikumu, un
19e) sniegt atzinumus un izstrādāt ieteikumus citām struktūrām,
20kas definētas šā nolīguma VIII sadaļā (Institucionālie,
21vispārējie un nobeiguma noteikumi) šo nolīgumu, ņemot vērā šā
22punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu.
233. Puses vienojas attiecīgā gadījumā izveidot tehniskas darba
24grupas, kurās ir Pušu pārstāvji ekspertu līmenī un kur identificē
25un risina no šīs nodaļas piemērošanas izrietošus tehniskus un
26zinātniskus jautājumus. Papildus speciālo zināšanu
27nepieciešamības gadījumā Puses var izveidot ad hoc grupas,
28tai skaitā zinātniskās grupas un ekspertu grupas. Dalība šādās
29ad hoc grupās neaprobežojas tikai ar Pušu pārstāvjiem.
304. SFS apakškomiteja regulāri informē Asociācijas komiteju
31īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta
32šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot ziņojumu par savu
33darbību un lēmumiem tās kompetences ietvaros.
345. Pirmās sanāksmes laikā SFS apakškomiteja pieņem savu
35reglamentu.
366. Visus SFS apakškomitejas vai SFS apakškomitejas izveidoto
37grupu lēmumus, ieteikumus, ziņojumus vai citas darbības Puses
38pieņem vienprātīgi.
1Mērķi
21. Puses atzīst muitošanas un tirdzniecības veicināšanas
3jautājumu nozīmību divpusējās tirdzniecības gaisotnes
4attīstīšanā. Puses vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā ar
5mērķi nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā
6arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz
7efektīvas kontroles mērķi un atbalsta likumīgas tirdzniecības
8atvieglošanu kā principiālu jautājumu.
92. Puses atzīst, ka likumīgiem sabiedriskās kārtības mērķiem,
10ietverot tirdzniecības veicināšanu, drošību un krāpšanas
11novēršanu, ir īpaši svarīga nozīme un atzīst līdzsvarotu pieeju
12šiem mērķiem.
1Tiesību akti un procedūras
21. Puses vienojas, ka principiāli svarīgs jautājums ir tas, ka
3to attiecīgie tirdzniecības un muitas tiesību akti ir stabili un
4vispusīgi, un to noteikumi un procedūras ir samērīgas,
5pārredzamas, iepriekšparedzamas, nediskriminējošas, objektīvas un
6tiek vienoti un efektīvi piemērotas un inter alia:
7a) aizsargā un veicina likumīgu tirdzniecību, efektīvi
8piemērojot un ievērojot normatīvās prasības;
9b) izvairās no nevajadzīgiem vai diskriminējošiem
10apgrūtinājumiem saimnieciskās darbības veicējiem, novērš krāpšanu
11un gādā par turpmākiem atvieglojumiem saimnieciskās darbības
12veicējiem, kas augstā līmenī ievēro tiesību aktus;
13c) muitas deklarācijas iesniegšanai paredz vienotu
14administratīvo dokumentu (VAD);
15d) veic pasākumus, ar kuriem panāk lielāku uz robežas īstenoto
16muitas procedūru un prakses efektivitāti, pārredzamību un
17vienkāršošanu;
18e) piemēro modernas muitas tehnoloģijas, tostarp riska
19novērtējumu, pēcmuitošanas revīziju un uzņēmumu revīziju metodes,
20lai vienkāršotu un atvieglotu preču ievešanu, izvešanu un
21izlaišanu;
22f) cenšas samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un
23palielināt paredzamību visiem ekonomikas dalībniekiem;
24g) neskarot objektīvu riska novērtējuma kritēriju piemērošanu,
25nodrošina importam, eksportam un preču tranzītam piemērojamo
26prasību un procedūru administrēšanu bez diskriminācijas;
27h) piemēro muitas un tirdzniecības jomās piemērojamos
28starptautiskos dokumentus, tostarp tos, ko izstrādājusi Pasaules
29Muitas organizācija (PMO), Stambulas 1990. gada Konvenciju par
30pagaidu ievešanu, 1983. gada Starptautisko konvenciju par
31harmonizēto sistēmu, PTO, ANO 1975. gada TIR konvenciju, 1982.
32gada Starptautisko preču robežkontroles saskaņošanas konvenciju,
33un attiecīgā gadījumā var ņemt vērā PMO pamatstandartus pasaules
34tirdzniecības nodrošināšanai un sekmēšanai un Eiropas Komisijas
35pamatnostādnes, piemēram, Muitas koncepcijas (Customs
36Blueprints);
37i) veic nepieciešamos pasākumus, lai pārņemtu un īstenotu
381973. gada Pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru
39vienkāršošanu un saskaņošanu noteikumus;
40j) paredz iepriekšējus saistošus nolēmumus attiecībā uz
41tarifikāciju un izcelsmes noteikumiem. Puses nodrošina, ka
42nolēmumu var atsaukt vai atcelt, bet tikai pēc tā ietekmētā
43uzņēmēja brīdināšanas un bez atpakaļejoša spēka, ja vien
44attiecīgais nolēmums nav pieņemts, pamatojoties uz nepareizu vai
45nepilnīgu informāciju;
46k) ievieš un piemēro vienkāršotas procedūras licencētiem
47tirgotājiem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem
48kritērijiem;
49l) paredz noteikumus, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas,
50kas uzliktas par muitas noteikumu vai procedūras prasību
51pārkāpumiem, ir samērīgas un nediskriminējošas, un to piemērošana
52nerada neattaisnotu un nepamatotu kavēšanos, un
53m) piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus
54noteikumus gadījumos, kad valdības aģentūras sniedz pakalpojumus,
55kurus sniedz arī privātais sektors.
562. Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī lai nodrošinātu
57diskriminācijas aizlieguma ievērošanu, pārredzamību,
58efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību,
59Puses:
60a) veic turpmākus pasākumus muitas un citu attiecīgo iestāžu
61prasīto datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un
62standartizācijas nolūkā;
63b) kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes
64attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;
65c) ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas
66procedūras, kas garantē pārsūdzības tiesības pret muitas un citu
67attiecīgo iestāžu administratīvajām darbībām, nolēmumiem un
68lēmumiem, kas skar muitai iesniegtas preces. Šādām pārsūdzības
69procedūrām jābūt viegli pieejamām un visām izmaksām jābūt
70pamatotām un samērīgām ar izmaksām, kas rodas iestādēm, lai
71nodrošinātu pārsūdzības tiesības;
72d) veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārsūdzot
73administratīvu darbību, nolēmumu vai lēmumu, preces parasti
74izlaiž un nodokļa maksājumi paliek neiekasēti, piemērojot tādus
75aizsardzības pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem.
76Nepieciešamības gadījumā uz preču izlaišanu būtu jāattiecina
77iespēja sniegt garantiju, piemēram, galvojumu vai ķīlu, un
78e) nodrošina visaugstāko integritātes standartu ievērošanu, jo
79īpaši uz robežas, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo
80starptautisko konvenciju un citu dokumentu principus šajā jomā,
81jo īpaši PMO 2003. gada Pārskatīto Arušas deklarāciju un Eiropas
82Komisijas 2007. gada Muitas ētikas koncepciju (Blueprint on
83Customs ethics).
843. Puses vienojas likvidēt:
85a) jebkāda veida prasības obligāti izmantot muitas brokerus
86un
87b) jebkāda veida prasības obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas
88vai galamērķa pārbaudes.
894. Attiecībā uz tranzītu:
90a) šā nolīguma nolūkos piemēro noteikumus par tranzītu un
91definīcijas, kas noteiktas PTO noteikumos, jo īpaši VVTT 1994 V
92pantā un saistītajos noteikumos, ietverot visus skaidrojumus un
93grozījumus, kas izriet no Dohas sarunu kārtas par tirdzniecības
94atvieglošanu. Minētos noteikumus piemēro arī tad, ja preču
95tranzīts sākas vai beidzas kādas Puses teritorijā;
96b) Puses cenšas sasniegt pakāpenisku savu attiecīgo muitas
97tranzīta sistēmu savietojamību ar mērķi nākotnē panākt Gruzijas
98dalību kopīgajā tranzīta sistēmā2;
99c) Puses savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu
100sadarbību un koordināciju, lai atvieglinātu tranzīta satiksmi.
101Puses arī veicina sadarbību starp iestādēm un privāto sektoru
102saistībā ar tranzītu.
1Attiecības ar uzņēmēju aprindām
2Puses vienojas:
3a) nodrošināt, ka to tiesību akti un procedūras ir pārredzamas
4un publiski pieejamas, cik vien iespējams izmantojot
5elektroniskos līdzekļus, un ka tajās ir ietverts pamatojums to
6pieņemšanai. Pusēm būtu regulāri jāapspriežas un jānosaka
7saprātīgs termiņš starp jaunu vai grozītu noteikumu pieņemšanu un
8to stāšanos spēkā;
9b) par vajadzību laicīgi un regulāri apspriesties ar
10uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas
11saistītas ar muitošanas un tirdzniecības jautājumiem;
12c) darīt publiski pieejamus attiecīgos administratīvos
13paziņojumus, tostarp iestādes prasības un ievešanas vai izvešanas
14procedūras, ostās un robežpārejas punktos esošo muitas iestāžu,
15kā arī informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un
16darbības procedūras;
17d) sekmēt uzņēmēju un attiecīgo dienestu sadarbību, izmantojot
18stingri noteiktas un publiski pieejamas procedūras, kuru pamatā
19inter alia ir PMO ieteiktās procedūras, un
20e) nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un ar muitu
21saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas
22tirgotāju likumīgās vajadzības, paraugprakse, un tās iespējami
23maz ietekmētu tirdzniecību.
1Nodevas un maksājumi
21. Puses aizliedz administratīvas maksas, kam ir līdzvērtīga
3ietekme kā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem vai
4maksājumiem.
52. Attiecībā uz visām jebkāda veida nodevām un maksājumiem, ko
6piemēro abu Pušu muitas dienesti, ietverot nodevas un maksājumus
7par uzdevumiem, ko veic minēto dienestu vārdā, par importu vai
8eksportu vai saistībā ar tiem, un neskarot šā nolīguma IV sadaļas
9(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļas
10(Valsts režīms un preču tirgus pieejamība) attiecīgos
11noteikumus:
12a) nodevas un maksājumus var uzlikt tikai par pakalpojumiem,
13kas sniegti pēc deklarētāja pieprasījuma ārpus parastajiem darba
14apstākļiem, darba stundās un vietās, kas nav minētas muitas
15noteikumus, kā arī par jebkādām formalitātēm, kas saistītas ar
16šādiem pakalpojumiem un nepieciešamas šāda importa vai eksporta
17veikšanai;
18b) nodevas un maksājumi nepārsniedz sniegtā pakalpojuma
19izmaksas;
20c) nodevas un maksājumus neaprēķina kā procentuālo
21nodokli;
22d) informāciju par nodevām un maksājumiem publicē, izmantojot
23oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja iespējams, oficiālā
24tīmekļa vietnē. Šādā informācijā norāda pamatojumu nodevas vai
25maksājuma uzlikšanai sniegtajam pakalpojumam, atbildīgo iestādi,
26piemērojamās nodevas un maksājumus un norēķinu laiku un kārtību,
27un
28e) jaunas vai koriģētas nodevas un maksājumus uzliek tikai
29tad, kad informācija par tām ir publiskota un ir brīvi
30pieejama.
1Muitas vērtējums
21. PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautais Līgums par VVTT 1994
3VII panta īstenošanu, ietverot tā turpmākos grozījumus, regulē
4preču muitas vērtības noteikšanu tirdzniecībā starp Pusēm. PTO
5Līguma noteikumi ar šo tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par
6tā daļu. Neizmanto minimuma muitas vērtības.
72. Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumos par
8muitas vērtības noteikšanu.
1Savstarpējā administratīvā
2palīdzība muitas lietās
3Neskarot šajā nolīgumā, jo īpaši tā 71. pantā, paredzētās
4citas sadarbības formas, Puses sniedz savstarpēju administratīvo
5palīdzību muitas lietās saskaņā ar šā nolīguma II protokola par
6savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās
7noteikumiem.
1Mērķis, darbības joma un
2tvērums
31. Puses, atkārtoti apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO
4Līgumu, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai
5savstarpējai uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu
6tirdzniecības liberalizācijai un sadarbībai elektroniskās
7komercijas jomā.
82. Publiskais iepirkums ir apskatīts šā nolīguma IV sadaļas
9(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 8. nodaļā
10(Publiskais iepirkums) un šīs nodaļas noteikumi neuzliek
11pienākumus attiecībā uz publisko iepirkumu.
123. Subsīdijas ir apskatītas šā nolīguma IV sadaļas
13(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 10. nodaļā
14(Konkurence) un šīs nodaļas noteikumus nepiemēro Pušu
15piešķirtajām subsīdijām.
164. Atbilstīgi šīs nodaļas noteikumiem Puses patur tiesības
17pieņemt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisko mērķu
18sasniegšanai.
195. Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas
20personas, kuras vēlas iekļūt Pušu darba tirgū, un uz pasākumiem
21saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu
22nodarbinātību.
236. Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei piemērot
24pasākumus, kas reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu
25uzturēšanos tās teritorijā, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai
26aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās
27personas likumīgi šķērso tās robežas, ja vien šādus pasākumus
28nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina priekšrocības, kas otrai
29Pusei rodas šajā nodaļā un šā nolīguma XIV pielikumā paredzētu
30konkrētu saistību dēļ3.
1Definīcijas
2Šajā nodaļā:
3a) "pasākums" ir Puses jebkāds pasākums likuma,
4normatīva, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas rīcības
5vai jebkādā citā formā;
6b) "Puses noteikts vai piemērots pasākums" ir
7pasākums, ko veic:
8i) centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības
9un iestādes, un
10ii) nevalstiskas struktūras, īstenojot centrālās valdības,
11reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās
12pilnvaras;
13c) "Puses fiziska persona" ir kādas ES dalībvalsts
14valstspiederīgais vai Gruzijas valstspiederīgais saskaņā ar to
15attiecīgajiem tiesību aktiem;
16d) "juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība,
17kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar
18spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un
19kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkāda
20korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena
21īpašnieka uzņēmums vai asociācija;
22e) "Puses juridiska persona" ir juridiska persona,
23kas definēta d) apakšpunktā un izveidota attiecīgi saskaņā ar
24kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas tiesību aktiem, kuras juridiskā
25adrese, centrālā administrācija vai galvenā darbības vieta ir
26teritorijā4,
27uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai
28attiecīgi Gruzijas teritorijā.
29Ja minētajai juridiskai personai teritorijā, uz kuru attiecas
30Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Gruzijas
31teritorijā, atrodas tikai juridiskā adrese vai centrālā
32administrācija, to neuzskata attiecīgi par Savienības vai
33Gruzijas juridisko personu, ja vien tās darbība nav tieši un
34pastāvīgi saistīta ar attiecīgi Savienības vai Gruzijas
35ekonomiku.
36Neatkarīgi no iepriekšējās daļas, šis nolīgums attiecas arī uz
37tām kuģošanas sabiedrībām, kas izveidotas ārpus Savienības vai
38Gruzijas un ko kontrolē attiecīgi kādas ES dalībvalsts vai
39Gruzijas valstspiederīgie, ja šo sabiedrību kuģi ir reģistrēti
40saskaņā ar attiecīgajiem konkrētās dalībvalsts vai Gruzijas
41tiesību aktiem un kuģo ar kādas dalībvalsts vai Gruzijas
42karogu;
43f) juridiskas personas "meitasuzņēmums" ir juridiska
44persona, kas pieder citai juridiskai personai vai kura to
45faktiski kontrolē5;
46g) juridiskas personas "filiāle" ir darījumdarbības
47veikšanas vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt
48pastāvīguma iezīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir
49vadības struktūra un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus
50ar trešām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas,
51ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu,
52kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši
53darījumi ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumdarbību
54atzara darījumdarbības vietā;
55h) "uzņēmējdarbības veikšana" ir:
56i) attiecībā uz Savienības un Gruzijas juridiskām personām -
57tiesības sākt un izvērst saimniecisku darbību, nodibinot, tostarp
58iegādājoties, juridisku personu un / vai atverot filiāli vai
59pārstāvniecību attiecīgi Gruzijā vai Savienībā;
60ii) attiecībā uz fiziskām personām - Savienības vai Gruzijas
61fizisku personu tiesības sākt un izvērst saimniecisku darbību kā
62pašnodarbinātām personām un veidot uzņēmumus, jo īpaši
63sabiedrības, kuras tās faktiski kontrolē;
64i) "saimnieciska darbība" ietver rūpnieciska,
65tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku
66darbības un neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts
67pilnvaras;
68j) "darījumi" ir saimnieciskās darbības
69veikšana;
70k) "pakalpojumi" ietver jebkuru pakalpojumu jebkurā
71nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts
72pilnvaras;
73l) "pakalpojums un citas darbības, ko veic īstenojot
74valsts pilnvaras" ir pakalpojums vai darbības, ko neveic ne
75uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem
76saimnieciskās darbības veicējiem;
77m) "pakalpojumu pārrobežu sniegšana" ir pakalpojuma
78sniegšana:
79i) no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā (1.
80veids) vai
81ii) vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma
82patērētājam (2. veids);
83n) Puses "pakalpojumu sniedzējs" ir Puses jebkura
84fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz
85pakalpojumu;
86o) "uzņēmējs" ir jebkura kādas Puses fiziska vai
87juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību,
88izveidojot uzņēmumu.
892. IEDAĻA
90UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA
1Darbības joma
2Šo iedaļu piemēro pasākumiem, kurus Puses pieņem vai uztur
3spēkā un kuri ietekmē uzņēmējdarbības veikšanu attiecībā uz visām
4saimnieciskās darbības jomām, izņemot:
5a) kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi6;
6b) ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai
7tirdzniecību;
8c) audiovizuālos pakalpojumus;
9d) iekšzemes kabotāžu7 un
10e) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos
11gaisa pārvadājumu pakalpojumus8 un pakalpojumus, kas
12tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:
13i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru
14laikā gaisa kuģi neizmanto;
15ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un
16tirdzniecība;
17iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS)
18pakalpojumi;
19iv) kravu zemes apkalpošanas pakalpojumi;
20v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.
1Valsts režīms un vislielākās
2labvēlības režīms
31. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XVI-E
4pielikumā, Gruzija, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:
5a) attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu,
6filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu - ne mazāk
7labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām personām, to filiālēm
8un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām
9personām, to filiālēm un pārstāvniecībām - atkarībā no tā, kurš
10ir labvēlīgāks;
11b) attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu,
12filiāļu vai pārstāvniecību darbību Gruzijā pēc uzņēmējdarbības
13uzsākšanas - ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām
14personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās
15valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām -
16atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks9.
172. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XIV-A
18pielikumā, Savienība, stājoties spēkā šim nolīgumam,
19nodrošina:
20a) attiecībā uz Gruzijas juridisko personu meitasuzņēmumu,
21filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu Gruzijā - ne
22mazāk labvēlīgu režīmu kā savām juridiskām personām, to filiālēm
23un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām
24personām, to filiālēm un pārstāvniecībām - atkarībā no tā, kurš
25ir labvēlīgāks;
26b) attiecībā uz Gruzijas juridisko personu meitasuzņēmumu,
27filiāļu vai pārstāvniecību darbību Savienībā pēc uzņēmējdarbības
28uzsākšanas - ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savām juridiskām
29personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās
30valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām -
31atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks10.
323. Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XIV-A un
33XIV-E pielikumā, Puses nepieņem nekādus jaunus diskriminējošus
34noteikumus vai pasākumus attiecībā uz Savienības vai Gruzijas
35juridisko personu uzņēmējdarbību to teritorijā vai saistībā ar to
36darbību pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas, salīdzinot ar pašu
37juridiskām personām.
1Pārskatīšana
21. Nolūkā pakāpeniski liberalizēt uzņēmējdarbības veikšanas
3nosacījumus, Puses atbilstīgi savām starptautisko nolīgumu
4saistībām regulāri pārskata šīs nodaļas noteikumus un atrunu
5sarakstu, kas minēts šā nolīguma 79. pantā, kā arī
6uzņēmējdarbības veikšanas vidi.
72. Saistībā ar 1. punktā minēto pārskatīšanu Puses novērtē
8uzņēmējdarbības veikšanas šķēršļus, ar kuriem tās saskārušās.
9Nolūkā padziļināt šīs nodaļas noteikumus, Puses, ja nepieciešams,
10atrod piemērotus veidus, lai likvidētu šādus šķēršļus, kas varētu
11ietvert arī turpmākas sarunas, tostarp attiecībā uz ieguldījumu
12aizsardzību un strīdu starp ieguldītājiem un valsti risināšanas
13procedūrām.
1Filiāļu un pārstāvniecību standarta
2režīms
31. Šā nolīguma 79. panta noteikumi neizslēdz iespēju Pusēm
4piemērot īpašus noteikumus par filiāļu un pārstāvniecību
5uzņēmējdarbības veikšanu savā teritorijā, ko veic otras Puses
6juridiskās personas, kas nav reģistrētas pirmās Puses teritorijā,
7ja to attaisno juridiskās vai tehniskās atšķirības starp šādām
8filiālēm un pārstāvniecībām salīdzinājumā ar tās teritorijā
9reģistrētu juridisko personu filiālēm vai pārstāvniecībām vai -
10attiecībā uz finanšu pakalpojumiem - piesardzības apsvērumu
11dēļ.
122. Atšķirīgs režīms nepārsniedz to, kas ir obligāti
13nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām,
14vai - attiecībā uz finanšu pakalpojumiem - piesardzības apsvērumu
15dēļ.
163. IEDAĻA
17PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANA
1Darbības joma
2Šo iedaļu piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē
3pakalpojumu pārrobežu sniegšanu visās nozarēs, izņemot:
4a) audiovizuālos pakalpojumus;
5b) iekšzemes kabotāžu11 un
6c) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos
7gaisa pārvadājumu pakalpojumus12 un pakalpojumus, kas
8tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:
9i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru
10laikā gaisa kuģi neizmanto;
11ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un
12tirdzniecība;
13iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS)
14pakalpojumi;
15iv) kravu zemes apkalpošanas pakalpojumi;
16v) lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.
1Tirgus pieejamība
21. Attiecībā uz tirgus pieejamību, izmantojot pakalpojumu
3pārrobežu sniegšanu, katra Puse otras Puses pakalpojumiem un to
4sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas tiek
5piešķirts saskaņā ar īpašajām saistībām, kas ietvertas šā
6nolīguma XIV-B un XIV-E pielikumā.
72. Nozarēs, kurās Puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus
8pieejamību, pasākumus, ko puse nepieņem vai nepatur spēkā
9reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma
10XIV-B un XIV-F pielikumā nav paredzēts citādi, definē šādi:
11a) pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu,
12monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu piegādātāju vai
13ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;
14b) pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības
15ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes
16prasību veidā, vai
17c) pakalpojumu darījumu kopskaita vai pakalpojumu izlaides
18ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu
19vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā.
1Valsts režīms
21. Nozarēs, kurās tirgus piekļuves saistības norādītas šā
3nolīguma XIV-B un XIV-F pielikumā un uz kurām attiecas tajos
4izklāstītie nosacījumi un ierobežojumi, saistībā ar visiem
5pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra
6Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem
7ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem
8saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.
92. Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot
10otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem formāli
11identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā
12piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu
13sniedzējiem.
143. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms
15par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus vienas
16Puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar
17otras Puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu
18sniedzējiem.
194. Konkrētās saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar šo
20pantu, nav uzskatāmas par prasību kādai no Pusēm kompensēt
21neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo
22pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.
1Pārskatīšana
2Nolūkā pakāpeniski liberalizēt pakalpojumu pārrobežu sniegšanu
3Pušu starpā, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības
4jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4.
5punktā, regulāri pārskata šā nolīguma 86. pantā minēto saistību
6sarakstu. Šajā pārskatīšanā ņem vērā progresu, kas gūts
7pakāpeniskajā tuvināšanā, kas minēta šā nolīguma 103., 113., 122.
8un 126. pantā, un tās ietekmi uz atlikušo šķēršļu pakalpojumu
9pārrobežu sniegšanā starp Pusēm likvidēšanu.
104. IEDAĻA
11FIZISKU PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE
12DARĪJUMDARBĪBAS NOLŪKĀ
1Darbības joma un definīcijas
21. Šo iedaļu piemēro Pušu pasākumiem attiecībā uz vadošu
3darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību, tirdzniecības
4pārstāvju, līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo speciālistu
5ieceļošanu un uzturēšanos to teritorijās saskaņā ar šā nolīguma
676. panta 5. punktu.
72. Šajā iedaļā:
8a) "vadošie darbinieki" ir fiziskas personas, ko
9nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura nav bezpeļņas
10organizācija13, un kas atbild par
11uzņēmuma izveidi, pienācīgu kontroli, administrēšanu un darbību.
12"Vadošie darbinieki" ietver "personas, kas ieceļo
13darījumdarbības nolūkā", lai veiktu uzņēmējdarbību, un
14"uzņēmuma pārceltos darbiniekus":
15i) "personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā",
16lai veiktu uzņēmējdarbību, ir fiziskas personas, kuras strādā
17vadošos amatos un atbild par uzņēmuma izveidi. Tās drīkst
18piedāvāt vai sniegt pakalpojumus vai veikt citu saimniecisko
19darbību tikai uzņēmējdarbības nolūkā. Tās nesaņem atlīdzību no
20avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē;
21ii) "uzņēmuma pārceltie darbinieki" ir fiziskas
22personas, kuras ir bijušas nodarbinātas juridiskā personā vai
23bijušas partneri tajā vismaz vienu gadu un kuras tiek uz laiku
24pārceltas uz uzņēmumu, kas var būt otras Puses teritorijā esoša
25uzņēmuma / juridiskās personas meitasuzņēmums, filiāle vai
26galvenais uzņēmums. Attiecīgajai fiziskajai personai ir
27jāietilpst vienā no šādām kategorijām:
281. vadītāji: juridiskā personā vadošos amatos strādājošas
29personas, kas galvenokārt virza uzņēmuma vadīšanu, saņemot
30vispārēju uzraudzību vai norādījumus galvenokārt no uzņēmuma
31direktoru padomes vai akciju īpašniekiem vai tiem līdzvērtīgiem,
32tostarp vismaz:
33- vada uzņēmumu vai tā departamentu, vai apakšstruktūru;
34- veic uzraudzību un kontroli pār citu pārraudzības,
35profesionālo vai vadošo darbinieku darbu, un
36- var personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt
37pieņemt darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar personālu
38saistītas darbības;
392. speciālisti: personas, kuras strādā juridiskajā personā un
40kurām ir īpašas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma darbībā
41saistībā ar ražošanu, pētnieciskajām iekārtām, metodēm,
42procesiem, procedūrām vai vadību. Novērtējot šādas zināšanas,
43ņems vērā ne vien zināšanas, kas īpaši saistītas ar uzņēmumu, bet
44arī to, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis attiecībā
45uz darba veidu vai tirdzniecību, kuru veicot vajadzīgas īpašas
46tehniskas zināšanas, tostarp piederību akreditētai
47profesijai;
48b) "stažieri ar augstāko izglītību" ir fiziskas
49personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinātas vienas Puses
50juridiskajā personā vai tās filiālē un kurām ir augstskolas
51diploms, un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās personas
52uzņēmumu otras Puses teritorijā karjeras attīstības mērķiem vai
53apmācībai par darba metodēm vai paņēmieniem14;
54c) "tirdzniecības pārstāvji"15 ir fiziskas personas,
55kas ir vienas Puses preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja
56pārstāvji, kuri pieprasa atļauju ieceļot un uz laiku uzturēties
57otras Puses teritorijā, lai minētā preču piegādātāja vai
58pakalpojumu sniedzēja labā risinātu sarunas par preču vai
59pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu vienošanās par to. Viņi
60nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un nesaņem atlīdzību
61no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē; un viņi nav arī
62tirdzniecības aģenti;
63d) "līgumpakalpojumu sniedzēji" ir fiziskas
64personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura pati
65nav darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu
66aģentūra, kura nedarbojas ar šādas aģentūras starpniecību, kurai
67nav uzņēmuma otras Puses teritorijā un kura ir labā ticībā
68parakstījusi tādu līgumu ar galīgo patērētāju par pakalpojumu
69sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās
70darbinieku pagaidu klātbūtne šajā Pusē;
71e) "neatkarīgi speciālisti" ir fiziskas personas,
72kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un ir reģistrētas kā
73pašnodarbinātas personas Puses teritorijā, kurai nav uzņēmuma
74otras Puses teritorijā, un kas ir labā ticībā parakstījušas tādu
75līgumu (kas nav noticis ar darbā iekārtošanas un personāla
76nodrošināšanas pakalpojumu aģentūras starpniecību) ar galīgo
77patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura
78izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā
79Pusē;
80f) "kvalifikācija" ir diplomi, atestāti un citas
81(formālās kvalifikācijas) apliecības, ko izdevusi iestāde, kura
82iecelta atbilstīgi tiesību aktu un administratīviem noteikumiem,
83un kas apliecina sekmīgu profesionālās izglītības pabeigšanu.
1Līgumpakalpojumu sniedzēji
21. Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas
3izriet no Pušu saistībām saskaņā ar Vispārējo vienošanos par
4pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) attiecībā uz līgumpakalpojumu
5sniedzēju ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos. Saskaņā ar šā
6nolīguma XIV-D un XIV-H pielikumu, katra Puse savā teritorijā
7atļauj otras Puses līgumpakalpojumu sniedzējiem sniegt
8pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos
9nosacījumus.
102. Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi
11noteikumi:
12a) fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu
13sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kas ir
14ieguvusi pakalpojumu līgumu, kurš nepārsniedz 12 mēnešus;
15b) fiziskajām personām, kas ieceļo otrā Pusē, jāpiedāvā
16attiecīgie pakalpojumi kā tādas juridiskas personas darbiniekiem,
17kas minētos pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu pirms pieteikuma
18iesniegšanas ieceļošanai otrā Pusē. Turklāt pieteikuma
19iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā Pusē, fiziskajām personām
20jābūt vismaz trīs gadu profesionālajai pieredzei16 darbības nozarē, kas
21ir līguma priekšmets;
22c) fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:
23i) akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz
24līdzvērtīgu zināšanu līmeni17; un
25ii) profesionālajai kvalifikācijai, kas ir vajadzīga darba
26veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un
27prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;
28d) fiziskā persona nesaņem citu atlīdzību par pakalpojumu
29sniegšanu otras Puses teritorijā, kā tikai to atlīdzību, ko maksā
30juridiskā persona, kas nodarbina šo fizisko personu;
31e) šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses
32teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus
33mēnešus vai - Luksemburgas gadījumā - divdesmit piecas nedēļas
34katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku -
35atkarībā no tā, kas ir īsāks;
36f) piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz
37pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības
38izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu,
39kurā pakalpojums tiek sniegts;
40g) pakalpojumu līguma aptverto personu skaits nav lielāks par
41līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt noteikts tās Puses
42tiesību aktos un vai citās prasībās, kurā tiek sniegti
43pakalpojumi.
1Neatkarīgi speciālisti
21. Saskaņā ar šā nolīguma XIV-D un XIV-H pielikumu, Puses savā
3teritorijā atļauj otras Puses neatkarīgiem speciālistiem sniegt
4pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos
5nosacījumus.
62. Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi
7noteikumi:
8a) fiziskās personas ir iesaistītas pakalpojumu sniegšanā
9pagaidu kārtā kā otrā Pusē dibinātas pašnodarbinātas personas, un
10tām jābūt ieguvušām pakalpojumu līgumu uz laiku, kas nepārsniedz
1112 mēnešus;
12b) pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā
13līgumslēdzējā pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz sešu gadu
14profesionālajai pieredzei darbības nozarē, kas ir līguma
15priekšmets;
16c) fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:
17i) akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz
18līdzvērtīgu zināšanu līmeni18, un
19ii) profesionālajai kvalifikācijai, ja tas ir vajadzīgs darba
20veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un
21citām juridiskām prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;
22d) šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses
23teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus
24mēnešus vai - Luksemburgas gadījumā - divdesmit piecas nedēļas
25katrā 12 mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku - atkarībā no
26tā, kas ir īsāks;
27e) piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz
28pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības
29izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu,
30kurā pakalpojums tiek sniegts;
315. IEDAĻA
32TIESISKAIS REGULĒJUMS
331. APAKŠIEDAĻA
34IEKŠZEMES REGULĒJUMS
1Darbības joma un definīcijas
21. Turpmāk aprakstītās prasības piemēro Pušu pasākumiem
3saistībā ar licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas
4prasībām un procedūrām, kas ietekmē:
5a) pakalpojumu pārrobežu sniegšanu;
6b) juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbības veikšanu to
7teritorijā, kā definēts šā nolīguma 77. panta 9. punktā, un
8c) fizisko personu pagaidu uzturēšanos to teritorijā, kā
9definēts šā nolīguma 88. panta 2. punkta a) līdz e)
10apakšpunktā.
112. Pakalpojumu pārrobežu sniegšanas gadījumā minētās prasības
12piemēro tikai nozarēm, kurās attiecīgā Puse ir uzņēmusies īpašās
13saistības un tikai tādā apmērā, kādā šīs īpašās saistības piemēro
14saskaņā ar šā nolīguma XIV-B un XIV-F pielikumu. Uzņēmējdarbības
15veikšanas gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā
16nolīguma XIV-A un XIV-E pielikumā ir iekļauta atruna. Fizisku
17personu pagaidu uzturēšanās gadījumā šīs prasības nepiemēro
18nozarēm, ciktāl šā nolīguma XIV-C, XIV-D, XIV-G un XIV-H
19pielikumā ir iekļauta atruna.
203. Minētās prasības nepiemēro pasākumiem, ciktāl tie ir
21ierobežojumi atbilstīgi šā nolīguma attiecīgajiem
22pielikumiem.
234. Šajā iedaļā:
24a) "licencēšanas prasības" ir pamatprasības, kas nav
25kvalifikācijas prasības un kas jāievēro fiziskai vai juridiskai
26personai, lai saņemtu, grozītu vai atjaunotu atļauju veikt
27darbības, kas definētas 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā;
28b) "licencēšanas procedūras" ir administratīvi vai
29procedūras noteikumi, kas, lai demonstrētu licencēšanas prasību
30izpildi, jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, kura vēlas
31saņemt atļauju 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā definēto darbību
32veikšanai, tostarp licences grozīšanai vai atjaunošanai;
33c) "kvalifikācijas prasības" ir pamatprasības
34attiecībā uz fiziskas personas kompetenci sniegt pakalpojumu, un
35tās ir jādemonstrē nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu;
36d) "kvalifikācijas procedūras" ir administratīvi vai
37procedūras noteikumi, kas jāievēro fiziskai personai, lai
38demonstrētu atbilstošo kvalifikācijas prasību izpildi nolūkā
39iegūt atļauju sniegt pakalpojumu;
40e) "kompetentā iestāde" ir jebkura centrālā,
41reģionālā vai vietējā valdība un iestāde vai nevalstiska
42organizācija, kas īsteno pilnvaras, ko tai deleģējusi centrālā
43vai reģionālā, vai vietējā valdība vai iestādes, kas pieņem
44lēmumu par atļauju sniegt pakalpojumu, tostarp izmantojot
45uzņēmumu, vai atļauju veikt uzņēmējdarbību jomā, kas nav
46pakalpojumu sniegšana.
1Licencēšanas un kvalifikācijas
2nosacījumi
31. Katra Puse nodrošina, ka pasākumi, kas attiecas uz
4licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un
5procedūrām, ir balstīti uz kritērijiem, kas liedz kompetentajām
6iestādēm savas izvērtēšanas tiesības īstenot patvaļīgi.
72. Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir:
8a) samērīgi ar sabiedriskās kārtības mērķi,
9b) skaidri un nepārprotami,
10c) objektīvi,
11d) iepriekš noteikti,
12e) iepriekš publiskoti,
13f) pārredzami un pieejami.
143. Atļauju vai licenci piešķir, tiklīdz atbilstošas pārbaudes
15rezultātā ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi atļaujas vai
16licences iegūšanai.
174. Katra Puse saglabā vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai
18administratīvās tiesas vai procedūras, kas ļauj pēc skartā
19uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tūlīt izskatīt
20administratīvus lēmumus un attiecīgos gadījumos nodrošināt
21atbilstīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz
22uzņēmumu, pakalpojumu pārrobežu sniegšanu vai fizisko personu
23pagaidu klātbūtni darījumdarbības nolūkā. Ja šādas procedūras nav
24neatkarīgas no iestādes, kurai uzticēts attiecīgais
25administratīvais lēmums, katra Puse nodrošina, lai procedūras
26faktiski ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.
275. Ja konkrētai darbībai licenču skaits ir ierobežots pieejamo
28dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, katra
29Puse potenciālajiem pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru,
30kas pilnībā garantē objektivitāti un pārskatāmību, tostarp jo
31īpaši atbilstīgu publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un
32pabeigšanu.
336. Ievērojot šā panta noteikumus, izstrādājot atlases
34procedūras noteikumus, katra Puse var ņemt vērā sabiedriskās
35kārtības mērķus, tostarp veselības, drošības, vides aizsardzības
36un kultūras mantojuma saglabāšanas apsvērumus.
1Licencēšanas un kvalifikācijas
2procedūras
31. Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes
4ir skaidras, iepriekš publiskotas, un tās pieteikumu
5iesniedzējiem garantē, ka to pieteikumus izskatīs objektīvi un
6taisnīgi.
72. Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes
8ir iespējami vienkāršas un nepamatoti nesarežģī vai neaizkavē
9pakalpojuma sniegšanu. Licences maksai19, kas pieteikuma
10iesniedzējam varētu būt jāmaksā pieteikuma iesniegšanas
11rezultātā, vajadzētu būt saprātīgai un samērīgai ar attiecīgās
12atļauju piešķiršanas procedūras izmaksām.
133. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes izmantotās
14procedūras un pieņemtie lēmumi licencēšanas vai atļauju
15piešķiršanas procesā ir objektīvi attiecībā uz visiem pieteikuma
16iesniedzējiem. Kompetentajai iestādei tās lēmuma pieņemšanā
17vajadzētu būt neatkarīgai un tai nevajadzētu atskaitīties
18nevienam pakalpojumu sniedzējam, kuram nepieciešama licence vai
19atļauja.
204. Ja ir noteikti konkrēti termiņi pieteikumu iesniegšanai,
21pieteikuma iesniedzējam tiek dots pietiekams laiks, lai iesniegtu
22pieteikumu. Kompetentā iestāde sāk pieteikuma izskatīšanu bez
23liekas kavēšanās. Ja iespējams, pieteikumu elektroniskā formātā
24atzīst ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pieteikumus papīra
25formā.
265. Katra Puse nodrošina, ka pieteikumu apstrāde, tostarp
27galīga lēmuma pieņemšanas, ir pabeigta saprātīgā laikā no pilnīga
28pieteikuma iesniegšanas brīža. Katra Puse cenšas pieņemt parastu
29grafiku pieteikuma apstrādei.
306. Kompetentā iestāde pieņemamā laikā pēc pieteikuma
31saņemšanas, ko tā uzskata par nepilnīgu, informē pieteikuma
32iesniedzēju, ciktāl iespējams, norādot nepieciešamo papildu
33informāciju, lai pieteikums būtu pilnīgs, un nodrošinātu iespēju
34novērst nepilnības.
357. Dokumentu oriģinālu vietā, ja tas iespējams, būtu jāpieņem
36arī apliecinātas kopijas.
378. Ja kompetentā iestāde noraida pieteikumu, pieteikuma
38iesniedzēju informē rakstiski un bez liekas kavēšanās. Parasti
39pieteikuma iesniedzēju pēc pieprasījuma arī informē par
40noraidīšanas iemesliem un par termiņu lēmuma pārsūdzēšanai.
419. Katra Puse nodrošina, ka licence vai atļauja pēc tās
42piešķiršanas stājas spēkā bez liekas kavēšanās saskaņā ar
43noteikumiem, kas tajā norādīti.
442. APAKŠIEDAĻA
45VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI
1Savstarpēja atzīšana
21. Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei pieprasīt, lai
3fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un / vai
4profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta
5teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.
62. Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras to
7attiecīgajās teritorijās sniegt ieteikumus Asociācijas komitejai
8īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta
9šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par savstarpējo atzīšanu, lai
10uzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji kopumā vai daļēji izpildītu
11katras Puses piemērotos kritērijus uzņēmējiem un pakalpojumu
12sniedzējiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu, licencēšanu,
13darbību un sertificēšanu un jo īpaši attiecībā uz profesionāliem
14pakalpojumiem.
153. Saņemot 2. punktā minēto ieteikumu Asociācijas komiteja
16īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai saprātīgā laikā
17izskata minēto ieteikumu, lai noteiktu tā atbilstību šim
18nolīgumam, un, pamatojoties uz ieteikumā sniegto informāciju, jo
19īpaši izvērtē:
20a) cik liela ir standartu un kritēriju, ko katra Puse piemēro
21atļauju izsniegšanai pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmējiem, viņu
22licencēšanai, darbībai un sertifikācijai, konverģence, un
23b) savstarpējas atzīšanas nolīguma iespējamo ekonomisko
24vērtību.
254. Ja šīs prasības ir izpildītas, Asociācijas komiteja īpašā
26sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nosaka nepieciešamos
27posmus sarunu risināšanai, pēc tam Puses ar to kompetento iestāžu
28starpniecību risina sarunas par savstarpējās atzīšanas
29nolīgumu.
305. Jebkurš šāds nolīgums atbilst PTO Līguma, jo īpaši VVTT VII
31panta, attiecīgajiem noteikumiem.
1Pārredzamība un konfidenciālas
2informācijas izpaušana
31. Puses nekavējoties atbild uz visiem otras Puses
4pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās
5vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem,
6kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī ierīko
7vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma
8sniedz konkrētu informāciju otras Puses uzņēmējiem un pakalpojumu
9sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Puses paziņo viena otrai
10šos informācijas punktus trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma
11stāšanās spēkā. Informācijas punktiem nav jābūt normatīvo aktu
12depozitārijiem.
132. Nekas šajā nolīgumā nepieprasa kādai Pusei konfidenciālas
14informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt
15tiesībaizsardzību, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības
16interesēm un kaitēt konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu
17likumiskajām komercinteresēm.
183. APAKŠIEDAĻA
19DATORPAKALPOJUMI
1Datorpakalpojumu jēdziens
21. Tādā apmērā, kādā datorpakalpojumi ir liberalizēti saskaņā
3ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu
4(Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu
5pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā), Puses ievēro šā panta
62., 3. un 4. punktu.
72. ANO kods CPC20 84, ko izmanto datoru
8un ar tiem saistīto pakalpojumu aprakstīšanai, aptver
9pamatfunkcijas, ko izmanto visu datoru un ar tiem saistīto
10pakalpojumu sniegšanā:
11a) datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju kopums, kas
12vajadzīgs datoru darbībai un saziņai (ieskaitot datorprogrammu
13izstrādi un ieviešanu),
14b) datu apstrāde un glabāšana un
15c) saistītie pakalpojumi, piemēram, konsultācijas un klientu
16personāla apmācība.
17Tehnoloģijas attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt
18minētos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni,
19kur var būt iekļautas dažas vai visas šīs pamatfunkcijas.
20Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna izviesošana,
21datizrace un režģiskā skaitļošana sastāv no datora
22pamatpakalpojumu funkcijām.
233. Datoru un saistītie pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos
24sniedz tīklā, tostarp internetā, aptver visus pakalpojumus, kas
25nodrošina:
26a) datoru vai datorsistēmu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi,
27plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu,
28īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu,
29atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību;
30b) datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti,
31kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), plus
32datorprogrammu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu,
33specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu,
34integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu,
35pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai
36lietošanu, vai
37c) datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datubāzu
38pakalpojumus, vai apkopes un labošanas pakalpojumus biroju
39iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem, vai tādus apmācības
40pakalpojumus klientu personālam saistībā ar datorprogrammām,
41datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur klasificēti.
424. Datoru un saistītie pakalpojumi ļauj sniegt citus
43(piemēram, banku) pakalpojumus ar elektroniskiem un citiem
44līdzekļiem. Taču ir svarīgi nošķirt iespējošanas pakalpojumu
45(piemēram, tīkla vai lietojumprogrammas izviesošana) un satura
46vai pamata pakalpojumu, ko sniedz elektroniski (piemēram, banku
47pakalpojumus). Šādos gadījumos CPC 84 neattiecas uz satura vai
48pamata pakalpojumu.
494. APAKŠIEDAĻA
50PASTA UN KURJERU PAKALPOJUMI
1Darbības joma un definīcijas
21. Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas
3principi attiecībā uz visiem pasta un kurjeru pakalpojumiem, kas
4liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības
5veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4.
6iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības
7nolūkā).
82. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības
9veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4.
10iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības
11nolūkā):
12a) "licence" ir pirms noteikta pakalpojuma
13sniegšanas vajadzīga atļauja, ko atsevišķam piegādātājam izdod
14pārvaldes iestāde;
15b) "universālais pakalpojums" ir noteiktas
16kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšana par pieņemamām
17cenām visiem lietotājiem visās vietās kādas Puses teritorijā.
1Universālais pakalpojums
2Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma
3saistības, kuras tā vēlas saglabāt. Šādus pienākumus neuzskatīs
4par konkurenci kropļojošiem per se ar noteikumu, ka tos
5administrē pārredzami, bez diskriminācijas un neitrāli attiecībā
6uz konkurenci, un ka tie nav apgrūtinošāki, nekā nepieciešams
7tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to
8definējusi attiecīgā Puse.
1Licences
21. Licenci var prasīt tikai pakalpojumiem, kuri ietilpst
3universālā pakalpojuma jomā.
42. Ja tiek prasīta licence, publiski pieejamu padara šādu
5informāciju:
6a) visi licencēšanas kritēriji un laikposms, kas parasti
7vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, un
8b) licences noteikumi.
93. Licences atteikuma iemeslus pēc pieteikuma iesniedzēja
10pieprasījuma dara viņam zināmus, un katra Puse izveidos
11pārsūdzības procedūru neatkarīgā struktūrā. Šāda procedūra būs
12pārredzama, nediskriminējoša un balstīta uz objektīviem
13kritērijiem.
1Pakāpeniska regulējuma
2tuvināšana
3Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā,
4Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā
5esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības
6acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-C
7pielikumā.
85. APAKŠIEDAĻA
9ELEKTRONISKO SAKARU TĪKLI UN
10PAKALPOJUMI
1Darbības joma un definīcijas
21. Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas
3principi attiecībā uz visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem,
4kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu
5(Uzņēmējdarbības veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu
6sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne
7darījumdarbības nolūkā).
82. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības
9veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4.
10iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības
11nolūkā):
12a) "elektronisko sakaru pakalpojumi" ir visi
13pakalpojumi, kas ir pilnībā vai galvenokārt no signālu
14pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklus, tostarp telesakaru
15pakalpojumu un pārraides pakalpojumus tīklos, ko izmanto
16apraidei. Minētie pakalpojumi neietver pakalpojumus, kas
17nodrošina vai veic redakcionālu kontroli pār saturu, kas
18pārraidīts, izmantojot elektronisko sakaru tīkliem un
19pakalpojumiem;
20b) "publisks sakaru tīkls" nozīmē elektronisku
21sakaru tīklu, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto publiski
22pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai;
23c) "elektronisko sakaru tīkls" nozīmē pārraides
24sistēmas un, attiecīgos gadījumos, komutācijas vai
25maršrutizācijas ierīces un citus resursus, kas ļauj signālus
26pārraidīt pa vadiem, pa radio, ar optiskiem vai citiem
27elektromagnētiskiem līdzekļiem, ietverot satelīta tīklu, fiksētus
28(ķēdes un pakešu tīklu, tostarp internetu) un mobilos zemes
29sakaru tīklus, elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir
30izmantotas, lai pārraidītu signālus, tīklus, ko izmanto radio un
31televīzijas apraidei, un kabeļu televīzijas tīklus neatkarīgi no
32pārraidītas informācijas veida;
33d) "regulatīvā iestāde" elektronisko sakaru nozarē
34ir struktūra vai struktūras, kam ir pienākums regulēt šajā
35apakšiedaļā minētos elektroniskos sakarus;
36e) pakalpojuma sniedzēju uzskata par tādu, kam ir
37"būtiska tirgus vara", ja tas individuāli vai kopā ar
38citiem bauda stāvokli, kas ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim,
39t.i., ekonomisku spēku, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj
40rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un galu galā -
41patērētājiem;
42f) "starpsavienojums" ir fizisks un / vai loģisks
43publisko sakaru tīklu savienojums, ko izmanto tas pats vai cits
44pakalpojuma sniedzējs, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja
45lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem
46vai piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem
47pakalpojumiem. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās Puses vai
48citas personas, kam ir piekļuve tīklam. Starpsavienojums ir īpašs
49piekļuves veids, kas ieviests starp publiskā tīkla
50operatoriem;
51g) "universālais pakalpojums" ir noteiktas
52kvalitātes pakalpojumu kopums, kas ir pieejams visiem lietotājiem
53Puses teritorijā neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas
54un par pieņemamām cenām; katra Puse lemj par tā tvērumu un
55īstenošanu;
56h) "piekļuve" ir iekārtu un / vai pakalpojumu
57ekskluzīvas vai neekskluzīvas pieejas sniegšana citam pakalpojuma
58sniedzējam ar konkrētiem nosacījumiem, lai sniegtu elektronisko
59sakaru pakalpojumus. Tas inter alia ietver piekļuvi tīkla
60elementiem un ar tiem saistītām iekārtām, kas var iekļaut iekārtu
61savienojumu ar vadiem vai bez (jo īpaši tas iekļauj piekļuvi
62vietējai sakaru līnijai un iekārtām un pakalpojumiem, kas
63nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus vietējā sakaru
64līnijā), piekļuvi fiziskai infrastruktūrai, ietverot ēkas, vadu
65līnijas un stabus; piekļuvi attiecīgām programmatūras sistēmām,
66tostarp operacionālām atbalstsistēmām; piekļuvi numuru
67translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas;
68piekļuvi fiksēto un mobilo sakaru tīkliem, jo īpaši
69viesabonēšanai; piekļuvi nosacītās piekļuves sistēmām ciparu
70televīzijas pakalpojumiem; piekļuvi virtuālā tīkla
71pakalpojumiem;
72i) "tiešais lietotājs" nozīmē lietotāju, kas
73nenodrošina publiskos sakaru tīklus vai publiski pieejamus
74elektronisko sakaru pakalpojumus;
75j) "vietējā sakaru līnija" nozīmē fizisku shēmu, kas
76savieno tīkla pieslēgumpunktu abonenta telpās ar galveno
77komutatoru vai ekvivalentu iekārtu fiksētā publiskajā sakaru
78tīklā.
1Regulatīvā iestāde
21. Katra Puse nodrošina, ka elektronisko sakaru pakalpojumu
3regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli
4neatkarīgas no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Ja
5Puse saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu
6sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai
7pakalpojumus, šī Puse nodrošina efektīvu regulatīvo funkciju
8strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar
9īpašumtiesībām vai kontroli.
102. Katra Puse nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir
11pietiekamas pilnvaras regulēt nozari. Regulatīvajai iestādei
12veicamos uzdevumus publicē viegli pieejamā un skaidrā veidā, jo
13īpaši tad, ja uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai
14struktūrai.
153. Katra Puse nodrošina, ka regulatīvo iestāžu lēmumi un
16izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus
17dalībniekiem un pārskatāmas.
184. Regulatīvajai iestādei ir pilnvaras analizēt indikatīvo
19saraktu ar konkrēto produktu un pakalpojumu tirgiem, uz kuriem
20attiecas ex ante regulējums. Ja regulatīvajai iestādei
21saskaņā ar šā nolīguma 107. pantu ir jālemj par pienākumu
22uzlikšanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, tā, pamatojoties
23uz tirgus analīzi, nosaka, vai konkrētajā tirgū ir efektīva
24konkurence.
255. Ja regulatīvā iestāde nosaka, ka konkrētajā tirgū
26konkurence nav efektīva, tā nosaka un norāda pakalpojumu
27sniedzējus, kuriem ir būtiska tirgus vara šajā tirgū un attiecīgi
28piemēro, saglabā vai groza konkrētos regulatīvos pienākumu, kas
29minēti šā nolīguma 107. pantā. Ja regulatīvā iestāde secina, ka
30tirgū ir efektīva konkurence, tā nepiemēro vai nesaglabā šā
31nolīguma 107. pantā minētos regulatīvos pienākumus.
326. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējam, kuru skar
33regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu
34pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no lēmuma pieņemšanā
35iesaistītajām personām. Katra Puse nodrošina, ka pienācīgi tiek
36ņemti vērā konkrētās lietas apstākļi. Līdz šādas pārsūdzības
37rezultātam regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien
38pārsūdzības iestāde neizlemj savādāk. Ja pārsūdzības iestāde pēc
39rakstura nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato
40rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga
41tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi tiek faktiski
42izpildīti.
437. Katra Puse nodrošina, ka ieinteresētajām personām saprātīgā
44termiņā ir iespēja izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja
45regulatīvā iestāde ir nolēmusi pieņemt pasākumus saistībā ar kādu
46no šīs apakšiedaļas noteikumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt
47konkrēto tirgu. Regulatori publisko savas apspriešanās
48procedūras. Apspriešanās procedūras rezultātus publisko, izņemot
49gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.
508. Katra Puse nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzēji, kas
51nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, sniedz visu
52informāciju, tostarp finanšu informāciju, kura nepieciešama
53regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs
54apakšiedaļas noteikumiem vai saskaņā ar šo apakšiedaļu pieņemtiem
55lēmumiem. Minētie pakalpojumu sniedzēji sniedz šādu informāciju
56nekavējoties pēc pieprasījuma un ievērojot grafiku un
57informācijas daudzuma līmeni, ko pieprasa regulatīvā iestāde.
58Regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir proporcionāla
59attiecīgā uzdevuma izpildei. Regulatīvā iestāde pienācīgi pamato
60savus informācijas pieprasījumus.
1Atļauja sniegt elektronisko sakaru
2pakalpojumus
31. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniegšana pēc iespējas
4tiek atļauta pēc vienkārša paziņojuma.
52. Katra Puse nodrošina, ka licenci var pieprasīt, lai
6risinātu numuru un frekvenču piešķiršanas jautājumus. Šādu
7licenču noteikumi ir nododami atklātībai.
83. Ja ir nepieciešama licence, katra Puse nodrošina, ka:
9a) visi licencēšanas kritēriji un saprātīgs laikposms, kas
10parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu,
11ir nododami atklātībai;
12b) licences pieteikuma noraidījuma iemeslus iesniedzējam dara
13zināmus pēc pieprasījuma;
14c) licences pieteikuma iesniedzējam ir iespēja pārsūdzēt
15pārsūdzības iestādē, ja licence tiek nepamatoti atteikta;
16d) licences maksa21, ko par licences
17piešķiršanu prasa Puse, nepārsniedz administratīvās izmaksas, kas
18parasti rodas attiecīgo licenču sistēmas pārvaldībā, kontrolē un
19izpildē. Šā punkta prasības nepiemēro licenču maksai par
20radiofrekvenču spektra un numuru resursu izmantošanu.
1Piekļuve un starpsavienojumi
21. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kam ir
3atļauts sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, ir tiesības un
4pienākums vienoties par piekļuvi un starpsavienojumiem ar
5publiski pieejamu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu
6nodrošinātājiem. Par piekļuvi un starpsavienojumu principā
7jāvienojas komerciālās sarunās starp attiecīgajiem pakalpojumu
8sniedzējiem.
92. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas
10starpsavienojuma apspriešanas procesā iegūst informāciju no cita
11pakalpojumu sniedzēja, to izmanto vienīgi tam mērķim, kam tā
12sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās
13informācijas konfidencialitāti.
143. Katra Puse nodrošina, ka, saskaņā ar šā nolīguma 105. pantu
15konstatējot, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva,
16regulatīvajai iestādei ir tiesības piemērot pakalpojumu
17sniedzējam, par ko noteikts, ka tam piemīt būtiska tirgus vara,
18vienu vai vairākus šādus pienākumus attiecībā uz
19starpsavienojumiem un / vai piekļuvi:
20a) nediskriminācijas pienākumu, lai nodrošinātu, ka operators
21piemēro līdzvērtīgus nosacījumus līdzīgos apstākļos citiem
22pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus,
23un sniedz pakalpojumus un informāciju citiem saskaņā ar tiem
24pašiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kāda ir viņa paša
25pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā meitasuzņēmumi vai
26partneri;
27b) pienākumu vertikāli integrētam uzņēmumam padarīt
28pārredzamas tā vairumtirdzniecības cenas un tā vietējās
29pārdošanas cenas, ja ir noteikts nediskriminācijas pienākums, vai
30lai novērstu negodīgas savstarpējās subsīdijas. Regulatīvā
31iestāde var precizēt izmantojamo formātu un uzskaites
32metodoloģiju;
33c) pienākumu apmierināt saprātīgus pieprasījumus piekļūt un
34lietot konkrētus tīkla elementus un ar tiem saistītas iekārtas,
35ietverot neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, inter
36alia, ja regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums
37vai nepamatoti noteikumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs
38noturīgas konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī
39vai nebūs tiešo lietotāju interesēs.
40Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var
41pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma
42prasības;
43d) vairumtirdzniecībā nodrošināt noteiktus pakalpojumus
44mazumtirdzniecībai, ko veic trešās personas; piešķirt brīvu
45piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai citām galvenajām
46tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu vai virtuālā tīkla
47pakalpojumu savietojamībai; nodrošināt līdzāsatrašanos vai citas
48iekārtu dalīšanas formas, ietverot līniju, ēku vai stabu
49dalīšanu; nodrošināt noteiktus pakalpojumus, kas nepieciešami,
50lai nodrošinātu pilnīgu pakalpojumu savietojamību lietotājiem,
51tostarp attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas automatizētiem
52tīkla pakalpojumiem; nodrošināt piekļuvi darbības atbalsta
53sistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas,
54lai nodrošinātu godīgu konkurenci pakalpojumu nodrošināšanā;
55savstarpēji savienot tīklus vai tīklu iekārtas.
56Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var
57pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma
58prasības.
59e) pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli,
60tostarp pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un pienākumus
61attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu
62savstarpējā savienojuma un / vai piekļuves īpašus veidus,
63situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences
64trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var cenas saglabāt
65pārmērīgi augstas vai piemērot cenu ierobežojumus, kaitējot
66tiešajiem lietotājiem.
67Regulatīvās iestādes ņem vērā operatora veiktās investīcijas
68un ļauj operatoram gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā
69kapitāla, ņemot vērā iesaistītos riskus;
70f) pienākumu publicēt konkrētos pienākumus, ko pakalpojuma
71sniedzējam uzlikusi regulatīvā iestāde, norādot konkrēto
72produktu/pakalpojumu un ģeogrāfiskos tirgus. Aktuālu informāciju
73ar noteikumu, ka tā nav konfidenciāla un neietver
74komercnoslēpumus, publisko tādā veidā, kas garantē, ka visas
75ieinteresētās personas var tai viegli piekļūt;
76g) pārredzamības pienākumu, kas liek operatoram publiskot
77konkrētu informāciju un jo īpaši, ja operatoram ir
78nediskriminācijas pienākums, regulatīvā iestāde var pieprasīt šim
79operatoram publiskot standartpiedāvājumu, kas ir pietiekami
80atdalīts, lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu sniedzējiem nav
81jāmaksā par iekārtām, kas nav nepieciešamas pieprasītajam
82pakalpojumam, sniedzot attiecīgo piedāvājumu aprakstu, to sadalot
83komponentos atbilstīgi tirgus vajadzībām, un saistītos
84noteikumus, tostarp cenas.
854. Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kas prasa
86starpsavienojumu no pakalpojuma sniedzēja, kam ir ievērojama
87tirgus vara, ir tiesības jebkurā laikā vai saprātīgā publiski
88paziņotā termiņā vērsties ar sūdzību neatkarīgā vietējā iestādē,
89kas var būt regulatīvā iestāde, kā minēts šā nolīguma 104. panta
902. punkta d) apakšpunktā, lai atrisinātu strīdus par
91starpsavienojuma un / vai piekļuves noteikumiem.
1Ierobežoti resursi
21. Katra Puse nodrošina, ka visas procedūras attiecībā uz
3ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un piekļuves
4tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, samērīgi,
5savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par
6pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām
7dara publiski pieejamus, bet sīkāk nav jānorāda dati par
8frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes
9vajadzībām.
102. Katra Puse nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu radio
11frekvenču efektīvu pārvaldību savā teritorijā ar nolūku
12nodrošināt efektīvu un optimālu frekvenču spektra izmantošanu. Ja
13pieprasījums pēc konkrētām frekvencēm pārsniedz to pieejamību, šo
14frekvenču piešķiršanai ievēro piemērotas un pārredzamas
15procedūras, lai optimizētu to izmantošanu un veicinātu
16konkurences attīstību.
173. Katra Puse nodrošina, ka valsts numuru resursu piešķiršanu
18un valsts numuru plāna pārvaldību uztic regulatīvajai
19iestādei.
204. Ja valsts vai pašvaldību iestādes saglabā īpašumtiesības
21vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina
22publiskus sakaru tīklus un / vai pakalpojumus, nepieciešams
23nodrošināt efektīvu piekļūšanas tiesību piešķiršanas funkcijas
24strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar
25īpašumtiesībām vai kontroli.
1Universālais pakalpojums
21. Katrai Pusei ir tiesības noteikt, kāda veida universālā
3pakalpojuma pienākumus tā vēlas saglabāt.
42. Šādus pienākumus neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem
5per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzami,
6objektīvi un bez diskriminācijas. Šādu pienākumu administrēšana
7arī attiecībā uz konkurenci ir neitrāla un tie nav vairāk
8apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma
9nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.
103. Katra Puse nodrošina, ka visi pakalpojumu sniedzēji ir
11tiesīgi nodrošināt universālo pakalpojumu un neviens pakalpojuma
12sniedzējs a priori netiek izslēgts. Izraudzīšanu izdara ar
13efektīvu un pārredzamu mehānismu bez diskriminācijas. Ja
14nepieciešams, katra Puse novērtē, vai universālā pakalpojuma
15sniegšana nerada negodīgu slogu organizācijai(-ām), kas
16izraudzīta(-as) sniegt universālo pakalpojumu. Ja šādi aprēķini
17to attaisno un ņemot vērā tirgus ieguvumu, ja tāds ir,
18organizācijai, kas piedāvā universālo pakalpojumu, regulatīvā
19iestāde nosaka, vai ir vajadzīgs mehānisms pakalpojuma
20sniedzēja(-u) izmaksu kompensēšanai vai universālā pakalpojuma
21pienākumu tīro izmaksu sadalei.
224. Katra Puse nodrošina, ka tad, kad lietotājiem ir pieejami
23visu abonentu saraksti - drukātā vai elektroniskā formā -,
24organizācijas, kas nodrošina šos sarakstus, piemēro
25nediskriminācijas principu tās informācijas apstrādē, ko tām ir
26sniegušas citas organizācijas.
1Pakalpojumu sniedzēju strīdi
21. Katra Puse nodrošina, ka strīda gadījumā starp elektronisko
3pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus
4vai pakalpojumus, saistībā ar šajā nodaļā minētām tiesībām un
5pienākumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde pēc jebkuras no strīdā
6iesaistītās Puses pieprasījuma pieņem saistošu lēmumu, lai
7atrisinātu strīdu iespējami īsā laikā un katrā ziņā - četru
8mēnešu laikā.
92. Regulatīvās iestādes lēmumu publisko, ņemot vērā
10darījumdarbības konfidencialitātes prasības. Attiecīgajiem
11elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko
12sakaru tīklus vai pakalpojumus, sniedz pilnu pārskatu par
13apsvērumiem lēmuma pamatotā.
143. Ja šāds strīds attiecas uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu,
15attiecīgās regulatīvās iestādes koordinē centienus, lai strīdu
16atrisinātu.
1Pakāpeniska regulējuma
2tuvināšana
3Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā,
4Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā
5esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības
6acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-B
7pielikumā.
86. APAKŠIEDAĻA
9FINANŠU PAKALPOJUMI
1Darbības joma un definīcijas
21. Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas
3principi attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, kas
4liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības
5veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4.
6iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības
7nolūkā).
82. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības
9veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4.
10iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības
11nolūkā):
12a) "finanšu pakalpojums" ir finansiāla rakstura
13pakalpojums, ko piedāvā vienas Puses finanšu pakalpojumu
14sniedzējs. Finanšu pakalpojumos ietilpst šādas darbības:
15i) apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi:
161) tiešā apdrošināšana (tostarp līdzapdrošināšana):
17a) dzīvības apdrošināšana,
18b) nedzīvības apdrošināšana;
192) pārapdrošināšana un retrocesija;
203) apdrošināšanas starpniecība, piemēram, mākleru un aģentu
21pakalpojumi, un
224) apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas,
23aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšana un pretenziju izskatīšanas
24pakalpojumi;
25ii) banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot
26apdrošināšanu):
271) noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no
28sabiedrības;
292) visa veidu kreditēšana, ieskaitot patēriņa kredītus,
30hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu
31finansēšanu;
323) finanšu noma;
334) visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, tostarp
34kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čeki un
35bankas pārvedu vekseļi;
365) garantijas un saistības;
376) turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu
38vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū:
39a) valūtas tirgus instrumenti (tostarp čeki, vekseļi,
40noguldījumu sertifikāti),
41b) ārvalstu valūta,
42c) atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai
43standartizēti nākotnes līgumi un iespēju līgumi,
44d) valūtas maiņas un procentu likmes instrumentiem, ieskaitot
45tādus instrumentus kā mijmaiņas darījumu līgumi un
46nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi,
47e) pārvedami vērtspapīri,
48f) citi apgrozāmie instrumenti un finanšu aktīvi, tostarp
49dārgmetāli;
507) dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, tostarp riska
51parakstīšana un izvietošana, darbojoties kā aģentam (publiski vai
52privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju;
538) starpniecība naudas darījumos;
549) aktīvu pārvaldīšana, tostarp skaidras naudas vai
55vērtspapīru portfeļa pārvaldība, visu veidu kolektīvo ieguldījumu
56pārvaldība, pensiju fondu pārvaldība, noguldījumu pārvaldīšanas
57un trasta pakalpojumi;
5810) finanšu aktīvu, tostarp vērtspapīru, atvasināto finanšu
59instrumentu un citu apgrozāmu līdzekļu, norēķinu un mijieskaita
60pakalpojumi;
6111) finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu
62datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra;
6312) konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu
64papildpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas 1. līdz
6511. punktā, tostarp kredītu datubāze un kredītu analīze,
66ieguldījumu un portfeļu analīze, konsultācijas par pārņemšanu un
67par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju;
68b) "finanšu pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura Puses
69fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz
70finanšu pakalpojumus. Termins "finanšu pakalpojuma
71sniedzējs" neietver publiskas iestādes;
72c) "publiska iestāde" ir:
73i) Puses valdības iestāde, centrālā banka vai monetārā
74iestāde, vai Puses īpašumā vai kontrolē esoša iestāde, kas
75galvenokārt veic valstiskas funkcijas vai darbības valstiskām
76vajadzībām, izņemot iestādes, kuras galvenokārt nodarbojas ar
77finanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar komerciāliem
78noteikumiem, vai
79ii) privāta iestāde, kas veic funkcijas, kuras parasti veic
80centrālā banka vai monetārā iestāde, ja tā izpilda minētās
81funkcijas;
82d) "jauns finanšu pakalpojums" ir finansiāla
83rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojumi, kas attiecas uz
84esošiem un jauniem instrumentiem vai instrumenta sniegšanas
85veidu, ko nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs Puses
86teritorijā, bet kuru sniedz otras Puses teritorijā.
1Piesardzības atkāpe
21. Katra Puse var piesardzības apsvērumu dēļ pieņemt vai
3atstāt spēkā pasākumus, kuru mērķis ir:
4a) ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai personu,
5pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi,
6aizsardzība;
7b) Puses finanšu sistēmas viengabalainības un stabilitātes
8nodrošināšana.
92. Minētie pasākumi nerada lielāku slogu nekā vajadzīgs, lai
10sasniegtu to mērķi, un nav diskriminējoši attiecībā pret otras
11Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar puses
12pašas līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.
133. Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka Pusei ir
14pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu
15darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar
16autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir publisko iestāžu
17rīcībā.
1Efektīvs un pārredzams
2regulējums
31. Katra Puse pieliek vislielākās pūles informēt visas
4ieinteresētās personas par visiem vispārēji piemērojamiem
5pasākumiem, ko Puse ierosina noteikt, lai minētajām personām būtu
6iespēja izteikt komentārus par attiecīgo pasākumu. Par šādu
7pasākumu informē:
8a) oficiālā publikācijā; vai
9b) citādi rakstiski vai elektroniski.
102. Katra Puse ieinteresētajām personām dara pieejamas prasības
11pieteikumu aizpildīšanai par finanšu pakalpojumu sniegšanu.
12Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma Puse informē pieteikuma
13iesniedzēju par tā pieteikuma statusu. Ja attiecīgajai Pusei
14nepieciešama papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja, tā
15nekavējoties paziņo par to pieteikuma iesniedzējam.
163. Katra Puse pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka
17tās teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus
18standartus attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu
19pakalpojumu jomā, un attiecībā uz izvairīšanās no nodokļu
20maksāšanas apkarošanu. Šādi starptautiski saskaņoti standarti
21inter alia ir Bāzeles Komitejas "Pamatprincipi
22attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību", Starptautiskās
23apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas
24"Apdrošināšanas galvenie principi", Starptautiskās
25Vērtspapīru komisiju organizācijas "Vērtspapīru regulējuma
26mērķi un principi", Ekonomiskās sadarbības un attīstības
27organizācijas (ESAO) "Nolīgums par informācijas apmaiņu
28nodokļu jautājumos", G20 "Paziņojums par pārredzamību
29un informācijas apmaiņu nodokļu jomā" un Finanšu darbības
30uzdevumu grupas "Četrdesmit ieteikumi par nelikumīgi iegūtu
31līdzekļu legalizēšanu" un "Deviņi īpašie ieteikumi par
32teroristu finansēšanu".
33Puses pieņem zināšanai arī "Desmit galvenos informācijas
34apmaiņas principus", kurus publiskojuši G7 valstu finanšu
35ministri, un spers visus nepieciešamos soļus, lai mēģinātu tos
36piemērot savās divpusējās attiecībās.
1Jauni finanšu pakalpojumi
2Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu piegādātājam
3sniegt jebkādu jaunu finanšu pakalpojumu, kura veids ir līdzīgs
4tiem pakalpojumiem, ko Puse atļautu sniegt saviem finanšu
5pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem
6līdzīgos apstākļos. Puse var noteikt juridisko formu, kādā
7attiecīgo pakalpojumu var sniegt, un var pieprasīt pakalpojuma
8sniegšanas atļauju. Ja tāda atļauja tiek pieprasīta, lēmumu
9pieņem pieņemamā termiņā un atļauju var noraidīt tikai
10piesardzības apsvērumu dēļ.
1Datu apstrāde
21. Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu
3sniedzējam pārsūtīt tās teritorijā vai ārpus tās informāciju
4elektroniskā vai citādā formā datu apstrādei, ja šāda apstrāde
5nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parasto darbību
6veikšanai.
72. Katra Puse pieņem piemērotus aizsargpasākumus indivīdu
8privātuma un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, jo īpaši
9attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu.
1Īpaši izņēmumi
21. Nekas šajā nodaļā nav interpretējams tā, ka Pusei, tostarp
3tās publiskajām iestādēm, tiek liegts tās teritorijā ekskluzīvi
4veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti valsts
5pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālā nodrošinājuma
6sistēmā, izņemot gadījumos, kad minētās darbības saskaņā ar
7attiecīgās Puses iekšējo regulējumu var veikt finanšu pakalpojumu
8sniedzēji, konkurējot ar publiskajām iestādēm vai privātām
9iestādēm.
102. Šis nolīgums nekādi neattiecas uz centrālās bankas vai
11monetārās iestādes vai jebkuras citas publiskas iestādes veiktām
12darbībām saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa
13politiku.
143. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm, tostarp to valsts
15iestādēm, ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai
16pakalpojumus uz Puses vai tās valsts iestāžu rēķina, ar tās
17garantiju vai par tās finanšu līdzekļiem.
1Pašregulējošas organizācijas
2Ja Puse pieprasa dalību vai līdzdalību pašregulējošās
3organizācijās, vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu
4biržās vai tirgos, norēķinu aģentūrās vai citās organizācijās vai
5asociācijās, vai piekļuvi šādām organizācijām, lai otras Puses
6finanšu pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt finanšu pakalpojumus
7ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Puses finanšu pakalpojumu
8sniedzēji, vai ja Puse tieši vai netieši piešķir šādām vienībām
9priekšrocības vai atvieglojumus, sniedzot finanšu pakalpojumus,
10Puse nodrošina, ka tiek ievēroti pienākumi saskaņā ar šā nolīguma
1179. un 85. pantu.
1Ieskaita un norēķinu sistēmas
2Saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst attiecīgās valsts režīmam,
3katra Puse otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic
4uzņēmējdarbību tās teritorijā, piešķir piekļuvi publisko iestāžu
5vadītām maksājumu un norēķinu sistēmām un oficiālām finansēšanas
6un refinansēšanas iespējām, kuras pieejamas, veicot parastu
7darījumdarbību. Šis pants neparedz nodrošināt piekļuvi Puses
8pēdējās instances aizdevēju iespējām.
1Pakāpeniska regulējuma
2tuvināšana
3Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā,
4Puses atzīst, ka ir svarīgi Gruzijas spēkā esošos un turpmāk
5pieņemtos tiesību aktus pakāpeniski tuvināt šā nolīguma 116.
6panta 3. punktā uzskaitītajiem starptautiskajiem paraugprakses
7standartiem, kā arī Savienības acquis sarakstam, kas
8iekļauts šā nolīguma XV-A pielikumā.
97. APAKŠIEDAĻA
10PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI
1Darbības joma
2Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas
3principi attiecībā uz starptautisko pārvadājumu pakalpojumu
4liberalizāciju saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbības
5veikšana), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4.
6iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbīas
7nolūkā).
1Starptautiskie jūras
2pārvadājumi
31. Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbības
4veikšana), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4.
5iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības
6nolūkā):
7a) "starptautiskie jūras pārvadājumi" ietver tiešos
8un vairākveidu pārvadājumu pakalpojumus, kas ir preču
9pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, kur
10iesaistīts jūras pārvadājumu posms, ar vienotu transporta
11dokumentu, un tādēļ ietver tiesības tieši slēgt līgumu ar citu
12pārvadājumu veidu nodrošinātājiem;
13b) "jūras kravu apstrādes pakalpojumi" ir darbības,
14ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp termināļa apsaimniekotāji,
15bet ne tiešās ostas strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek
16organizēts neatkarīgi no kraušanas vai termināļa apsaimniekošanas
17uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana
18un pārraudzība:
19i) kravas iekraušana kuģī / izkraušana no kuģa,
20ii) kravas piestiprināšana / atsaitēšana;
21iii) kravu pieņemšana / nodošana un uzglabāšana pirms
22nosūtīšanas vai pēc saņemšanas;
23c) "muitošanas pakalpojumi" (jeb "muitas
24mākleru pakalpojumi") ir pasākumi, kas ietver muitas
25formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu,
26eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja šis pakalpojums ir minētā
27pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā
28pamatdarbības;
29d) "konteineru izvietošanas un glabāšanas
30pakalpojumi" ir pasākumi, kas ietver konteineru glabāšanu
31ostas teritorijā vai iekšzemē attiecībā uz to
32piepildīšanu/izkraušanu, labošanu un sagatavošanu
33pārvadāšanai;
34e) "jūras aģentūru pakalpojumi" ir darbības, ko
35noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot
36vienas vai vairāku jūras līniju vai kuģniecību darījumdarbības
37intereses šādiem mērķiem:
38i) jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu mārketingu un
39pārdošana, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, kravaszīmju
40sagatavošana uzņēmumu vārdā, nepieciešamo saistīto pakalpojumu
41iegāde un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un
42darījumdarbības informācijas sniegšana;
43ii) rīkošanās uzņēmumu vārdā, vajadzības gadījumā organizējot
44kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu;
45f) "kravu pārvadājumu pakalpojumi" ir pasākumi, kas
46ietver kravu pārvadājumu vadības organizēšanu un uzraudzību
47kravas nosūtītāja vārdā, veicot transporta un saistīto
48pakalpojumu iegādi, dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības
49informācijas sniegšanu;
50g) "palīgdienestu pakalpojumi" ir starptautisku
51kravu iepriekšēja un tālāka transportēšana par jūru, jo īpaši
52kravas konteineros, starp ostām, kas atrodas kādā no Pusēm.
532. Attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem katra
54Puse apņemas efektīvi piemērot principu par brīvu pieeju kravām
55uz komerciāliem pamatiem un brīvību sniegt jūras pārvadājumu
56pakalpojumus, kā arī valsts režīms saistībā ar šādu pakalpojumu
57sniegšanu.
58Paturot prātā Pušu savstarpējās liberalizācijas esošo pakāpi
59attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem:
60a) katra Puse efektīvi piemēro neierobežotas piekļuves
61principu starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un tirdzniecībai
62uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas;
63b) katra Puse piešķir kuģiem, kas kuģo ar otras Puses karogu
64vai kurus ekspluatē otras Puses pakalpojumu sniedzēji, režīmu,
65kas nav nelabvēlīgāks par to, kādu Puse piešķir saviem kuģiem vai
66jebkuras citas trešās valsts kuģiem, atkarībā no tā, kurš režīms
67ir labvēlīgāks, inter alia attiecībā uz piekļuvi ostām,
68ostu infrastruktūras un pakalpojumu izmantošanu un ostas
69papildpakalpojumu izmantošanu, kā arī saistītām nodevām un
70maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu piešķiršanu un
71iekraušanas un izkraušanas iekārtām.
723. Piemērojot šos principus, katra Puse:
73a) neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos
74nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras pārvadājumu
75pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču apgrozību
76un līnijpārvadājumus, un pieņemamā laikposmā izbeidz šādu kravas
77dalīšanas kārtību, ja tā pastāvējusi iepriekšējos divpusējos
78nolīgumos, un
79b) pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atceļ un atturas ieviest
80vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus
81šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai
82diskrimināciju pakalpojumu sniegšanai starptautisko jūras
83pārvadājumu jomā.
844. Katra Puse atļauj, ka otras Puses starptautisko jūras
85pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ir uzņēmums tās teritorijā
86saskaņā ar tādiem uzņēmējdarbības veikšanas un darbības
87nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par nosacījumiem, kādus tā
88piešķir savas valsts vai kādas trešās valsts pakalpojumu
89sniedzējiem, atkarībā no tā, kuri nosacījumi ir labvēlīgāki.
905. Katra Puse otras Puses jūras pārvadājumu pakalpojumu
91sniedzējiem ar saprātīgiem noteikumiem un bez diskriminācijas
92dara pieejamus šādus ostu pakalpojumus: loča vadību, vilkšanas un
93velkoņu palīdzību, apgādi, degvielas un ūdens piegādi, atkritumu
94savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu, ostas kapteiņa
95pakalpojumus, navigācijas līdzekļus, krasta ekspluatācijas
96pakalpojumus, kas būtiski kuģu ekspluatācijai, tostarp sakarus,
97ūdens un elektrības piegādi, avārijas remonta iekārtas,
98enkurvietas, piestātnes un pietauvošanu.
996. Katra Puse atļauj aprīkojuma pārvietošanu, piemēram, tukšu
100konteineru pārvietošanu, ko nepārvadā par samaksu kā kravu, starp
101ES dalībvalstu ostām vai starp Gruzijas ostām.
1027. Katra Puse, ievērojot kompetentās iestādes atļauju, atļauj
103otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu
104sniedzējam sniegt palīgdienestu pakalpojumus starp to valsts
105ostām.
1Gaisa pārvadājumi
2Gaisa pārvadājumu starp Pusēm pakāpeniska liberalizācija, kas
3pielāgota to komerciālajām vajadzībām un nosacījumiem par
4savstarpējo piekļuvi tirgum, reglamentē Kopējās aviācijas telpas
5nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas
6puses, un Gruziju, no otras puses.
1Pakāpeniska regulējuma
2tuvināšana
3Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā,
4Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā
5esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības
6acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-D
7pielikumā.
86. IEDAĻA
9ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA
101. APAKŠIEDAĻA
11VISPĀRĒJI NOTEIKUMI
1Sadarbība elektroniskās komercijas
2jomā
31. Puses veido dialogu par elektroniskās komercijas radītajiem
4regulējuma jautājumiem, tostarp risinot šādus jautājumus:
5a) sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu sertifikātu
6atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu veicināšana;
7b) starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība saistībā ar
8informācijas pārraidi vai glabāšanu;
9c) nevēlamu elektroniskās tirdzniecības paziņojumu
10apstrāde;
11d) patērētāju aizsardzība elektroniskās komercijas vidē;
12un
13e) citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās komercijas
14attīstību.
152. Šāda sadarbība var būt informācijas apmaiņa par
16attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem minētajos jautājumos, kā arī
17par šādu tiesību aktu īstenošanu.
182. APAKŠIEDAĻA
19STARPNIEKU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU
20ATBILDĪBA
1Starpnieku pakalpojumu
2izmantošana
31. Puses atzīst, ka starpnieku pakalpojumus var izmantot
4trešās personas kontrafakta darbību veikšanai, un attiecībā uz
5starpnieku pakalpojumu sniedzējiem paredz pasākumus, kas
6izklāstīti šajā apakšiedaļā.22
72. Šā nolīguma 130. pantā "pakalpojumu sniedzējs" ir
8materiāla (nemainot tā saturu) pēc lietotāja izvēles raidīšanas,
9maršrutēšanas vai digitālo tiešsaistes komunikāciju savienojumu
10pakalpojumu sniedzējs starp diviem vai vairākiem lietotāja
11noteiktiem punktiem. Šā nolīguma 131. un 132. pantā
12"pakalpojumu sniedzējs" ir tiešsaistes pakalpojumu
13sniegšanas un piekļuves tīklam iekārtu nodrošinātājs vai
14operators.
1Starpnieku pakalpojumu sniedzēju
2atbildība: "vienkārša pārraidīšana"
31. Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas
4sastāv no pakalpojumu saņēmēja sniegtas informācijas
5pārraidīšanas komunikāciju tīklā vai piekļuves nodrošināšanas
6komunikāciju tīklam, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma
7sniedzējs nav atbildīgs par pārraidīto informāciju ar nosacījumu,
8ka pakalpojuma sniedzējs:
9a) neierosina pārraidi;
10b) neizvēlas pārraidītās informācijas saņēmēju; un
11c) neizvēlas vai nepārveido informāciju, kas iekļauta datu
12pārraidē.
132. Šā panta 1. punktā minētās datu pārraides un pieejas
14nodrošināšanas darbība ietver automātisku, starpniecisku un
15īslaicīgu pārraidītās informācijas uzglabāšanu, ciktāl to veic
16vienīgi pārraidīšanas nolūkā komunikāciju tīklā, un ar noteikumu,
17ka informāciju neglabā ilgāk par laiku, kas ir pamatoti
18nepieciešams pārraidīšanai.
193. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes
20tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma
21sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.
1Starpnieku pakalpojumu sniedzēju
2atbildība: "kešdarbe"
31. Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas
4sastāv no pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas
5pārraidīšanas komunikāciju tīklā, katra Puse nodrošina, ka
6pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par automātisku,
7starpniecisku un īslaicīgu minētās informācijas uzglabāšanu, kas
8veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas
9pārraidīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma,
10ar nosacījumu, ka:
11a) pakalpojumu sniedzējs nepārveido informāciju;
12b) pakalpojumu sniedzējs atbilst nosacījumiem par piekļuvi
13informācijai;
14c) pakalpojumu sniedzējs atbilst noteikumiem par informācijas
15atjaunināšanu, ko veic tādā veidā, kurš ir plaši atzīts un
16izmantots šajā nozarē;
17d) pakalpojuma sniedzējs neiejaucas likumīgā tehnoloģijas
18izmantošanā, kas plaši atzīta un izmantota šajā nozarē, lai
19iegūtu datus par informācijas izmantošanu; un
20e) pakalpojumu sniedzējs darbojas ātri, lai likvidētu
21informāciju vai liegtu pieeju informācijai, ko tas glabājis pēc
22tam, kad faktiski uzzinājis23, ka šī informācija
23sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no tīkla vai pieeja tai
24ir liegta, vai tiesa vai administratīvā iestāde ir pieprasījusi
25izņemt šādu informāciju vai liegt tai pieeju.
262. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes
27tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma
28sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.
1Starpnieku pakalpojumu sniedzēju
2atbildība: "glabāšana"
31. Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas
4sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtas informācijas glabāšanas,
5katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par
6informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma,
7ar nosacījumu, ka:
8a) pakalpojuma sniedzējam nav faktiskas informācijas par
9nelikumīgu darbību vai informāciju un attiecībā uz prasībām
10atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi fakti vai apstākļi, kas
11liecina par nelikumīgu darbību vai informāciju, vai
12b) pakalpojuma sniedzējs pēc informācijas vai ziņu iegūšanas
13rīkojas ātri, lai izņemtu informāciju vai liegtu tai
14piekļuvi.
152. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja
16rīcību nosaka vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs.
173. Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes
18tiesības saskaņā ar dalībvalstu juridisko sistēmu pieprasīt
19pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst likuma pārkāpumu, kā
20arī neietekmē Puses tiesības izveidot procedūras, kas regulē
21informācijas izņemšanu vai pieejas liegšanu tai.
1Vispārēja pārraudzības pienākuma
2neesamība
31. Puses neuzliek vispārēju pienākumu pakalpojuma sniedzējiem,
4piedāvājot šā nolīguma 130., 131. un 132. pantā minētos
5pakalpojumus, uzraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā,
6kā arī neuzliek vispārēju pienākumu aktīvi meklēt faktus un
7apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību.
82. Puse var noteikt pienākumu informācijas sabiedrības
9pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi informēt kompetentās valsts
10iestādes par iespējamām nelikumīgām darbībām vai informāciju, ko
11veic vai sniedz to pakalpojuma saņēmējs, vai pēc pieprasījuma
12paziņot kompetentajām iestādēm informāciju, kas ļauj apzināt tos
13pakalpojuma saņēmējus, ar kuriem tie noslēguši līgumus par
14informācijas glabāšanu.
157. IEDAĻA
16IZŅĒMUMI
1Vispārēji izņēmumi
21. Neskarot šā nolīguma 415. pantā paredzētos vispārējos
3izņēmumus, šīs nodaļas un šā nolīguma XVI-A un XIV-E, XIV-B un
4XIV-F, XIV-C un XIV-G, XIV-D un XIV-H pielikuma noteikumiem
5piemēro šajā pantā paredzētos izņēmumus.
62. Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie
7izraisa savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju
8starp valstīm, kurās pastāv vienādi apstākļi, vai uzņēmējdarbības
9veikšanas vai pakalpojumu pārrobežu sniegšanas slēptu
10ierobežojumu, nekas šajā nodaļā netiek interpretēts tā, ka tas
11liegtu kādai Pusei noteikt vai piemērot pasākumus, kas:
12a) nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedriskās morāles
13aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;
14b) nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai
15veselības aizsardzībai;
16c) attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus
17pasākumus piemēro saistībā ar vietējo uzņēmēju vai vietējās
18pakalpojumu sniegšanas un patēriņa ierobežojumiem;
19d) nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas
20vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai;
21e) nepieciešami, lai nodrošinātu to normatīvo aktu ievērošanu,
22kas ir saderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, tostarp noteikumiem,
23kuri attiecas uz:
24i) krāpnieciskas vai maldinošas prakses vai līgumsaistību
25neizpildes seku novēršanu,
26ii) personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas
27datu apstrādi un izplatīšanu un privātā īpašumā esošas
28dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitātes
29aizsardzību,
30iii) drošību,
31f) nav saderīgi ar šā nolīguma 79. un 85. pantu ar noteikumu,
32ka režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt tiešo nodokļu efektīvu
33un līdztiesīgu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses
34saimnieciskajām darbībām, uzņēmējiem vai pakalpojumu
35sniedzējiem24.
363. Šīs nodaļas un šā nolīguma XIV-A un XIV-E, XIV-B un XIV-F,
37XIV-C un XIV-G, XIV-D un XIV-H pielikuma noteikumus nepiemēro
38Pušu attiecīgajām sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām
39darbībām katras Puses teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir
40saistītas ar valsts varas īstenošanu.
1Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ
21. Nekas šajā nolīgumā:
3a) neliek Pusēm sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka
4informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības
5interesēm;
6b) neattur Puses no rīcības, ko tā uzskata par nepieciešamu
7savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:
8i) saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma
9ražošanu un tirdzniecību,
10ii) attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši
11veic militāras iestādes nodrošinājuma vajadzībām;
12iii) attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai
13materiāliem, no kuriem tie iegūti, vai
14iv) kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās
15attiecībās; vai
16c) neattur nevienu no Pusēm veikt pasākumus, lai pildītu
17pienākumus, ko tās uzņēmušās starptautiskā miera un drošības
18uzturēšanai.
1Kapitāla aprite
21. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un
3finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu
4kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, kas izdarīti
5saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, ieguldījumiem, kuri
6veikti saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
7tirdzniecību saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbības
8veikšana, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija)
9noteikumiem, un ar ieguldītā kapitāla un tā radītās peļņas
10pārvēršanu likvīdos līdzekļos vai repatriāciju.
112. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un
12finanšu kontā, kas nav uzskaitīti šā panta 1. punktā, pēc šā
13nolīguma stāšanās spēkā katra Puse, neskarot citus noteikumus
14šajā nolīgumā, nodrošina:
15a) brīvu kapitāla apriti saistībā ar kredītiem
16tādiemkomercdarījumiem vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kuros
17piedalās kādas Puses rezidents;
18b) brīvu kapitāla apriti saistībā ar ieguldījumu portfeļiem,
19finanšu aizdevumiem un kredītiem, ko sniedz otras Puses
20ieguldītāji.
1Aizsardzības pasākumi
2Ja ārkārtas apstākļos maksājumi vai kapitāla aprite starp
3Pusēm rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa
4politikas vai monetārās politikas darbībai, tostarp nopietnas
5maksājumu bilances grūtības vienā vai vairākās dalībvalstīs vai
6Gruzijā, attiecīgās Puses var veikt aizsardzības pasākumus uz
7laikposmu ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi ir
8noteikti vajadzīgi. Puse, kas pieņem aizsardzības pasākumus,
9nekavējoties informē otru Pusi par jebkāda aizsardzības pasākuma
10pieņemšanu un iespējami drīz iesniedz tā atcelšanas grafiku.
1Veicināšanas un attīstības
2noteikumi
31. Puses apspriežas ar nolūku veicināt savstarpēju kapitāla
4apriti, lai sekmētu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.
52. Pirmos četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas
6Puses veic pasākumus, lai radītu vajadzīgos nosacījumus
7pakāpeniskai Savienības noteikumu piemērošanai brīvas kapitāla
8aprites jomā.
93. Līdz piektā gada beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās
10dienas Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
11risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
12pārskata pieņemtos pasākumus un nosaka turpmākas liberalizācijas
13kārtību.
1Mērķi
21. Puses atzīst pārredzamu, nediskriminējošu, konkurētspējīgu
3un atklātu piedāvājumu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas
4ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev mērķi efektīvi, abpusēji un
5pakāpeniski atvērt attiecīgos iepirkuma tirgus.
62. Šī nodaļa paredz abpusēju piekļuvi publiskā iepirkuma
7tirgiem, pamatojoties uz valsts režīma principu valsts, reģionālā
8un vietējā līmenī publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām
9tradicionālajā nozarē, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tā
10nosaka Gruzijas publiskā iepirkuma tiesību aktu pakāpenisku
11tuvināšanu Savienības publiskā iepirkuma acquis,
12pamatojoties uz Savienības publiskā iepirkuma principiem un
13jēdzieniem un definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un
14Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā
15koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un
16pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas
17procedūru (Direktīva 2004/18/EK), un Eiropas Parlamenta un
18Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko
19koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas
20darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta
21pakalpojumu nozarēs (Direktīva 2004/17/EK).
1Darbības joma
21. Šo nodaļu piemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu
3publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī būvdarbu, piegādes un
4pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē un, ja šādi
5līgumi tiek izmantoti - būvdarbu un pakalpojumu koncesijām.
62. Šo nodaļu piemēro visām līgumslēdzējām iestādēm un visiem
7līgumslēdzējiem, kas atbilst Savienības publiskā iepirkuma
8acquis definīcijām (turpmāk "līgumslēdzēji"). Tā
9aptver arī publisko tiesību subjektus un valsts uzņēmumus
10sabiedrisko pakalpojumu jomā, kā piemēram, valstij piederošus
11uzņēmumus, kas veic attiecīgo darbību, un privātus uzņēmumus, kas
12darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata sabiedrisko
13pakalpojumu jomā25.
143. Šo nodaļu piemēro līgumiem, kas pārsniedz vērtības
15slieksni, kas noteikts šā nolīguma XVI-A pielikumā.
164. Publiskā iepirkuma līguma aptuveno vērtību aprēķina,
17pamatojoties uz kopējo maksājamo summu bez pievienotās vērtības
18nodokļa. Piemērojot minētos sliekšņus, Gruzija aprēķina un
19konvertē līgumu vērtību savā valsts valūtā, izmantojot savas
20Valsts bankas noteikto maiņas kursu.
215. Vērtību sliekšņus, sākot ar pirmo gadu pēc šā nolīguma
22stāšanās spēkā, regulāri ik pēc diviem gadiem pārskata,
23pamatojoties uz euro vidējo dienas kursu, kas izteikts
24speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā
25laikposmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas,
26kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatīto sliekšņu vērtību
27vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro
28tūkstotim. Lēmumu par vērtību sliekšņu pārskatīšanu pieņem
29Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
30risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
1Institucionālais konteksts
21. Katra Puse izveido vai saglabā atbilstošu institucionālo
3regulējumu un mehānismus, kas nepieciešami publiskā iepirkuma
4sistēmas pareizai darbībai un šīs nodaļas principu
5īstenošanai.
62. Gruzija jo īpaši izraugās:
7a) izpildiestādi centrālās valdības līmenī, kuras uzdevums ir
8garantēt saskaņotu politiku un tās īstenošanu visās jomās, kas
9saistītas ar publisko iepirkumu. Minētā iestāde veicina un
10koordinē šīs nodaļas īstenošanu un virza procesu regulējuma
11pakāpeniskai tuvināšanai Savienības acquis, kā izklāstīts
12šā nolīguma XVI-B pielikumā;
13b) objektīvu un neatkarīgu struktūru, kuras uzdevums ir
14pārskatīt lēmumus, ko pieņem līgumslēdzējas iestādes vai
15līgumslēdzēji, piešķirot tiesības slēgt līgumu. Šajā ziņā
16"neatkarīgs" nozīmē, ka attiecīgā struktūra ir publiska
17iestāde, kas ir nošķirta no visiem līgumslēdzējiem un visiem
18saimnieciskās darbības veicējiem. Šīs struktūras pieņemtu lēmumu
19var pārsūdzēt tiesā.
203. Katra Puse nodrošina, ka lēmumi, ko pieņem iestādes, kuras
21atbildīgas par saimnieciskās darbības veicēju sūdzību par iekšējo
22tiesību pārkāpumiem izskatīšanu, tiek efektīvi izpildīti.
1Pamatstandarti līguma slēgšanas
2tiesību piešķiršanai
31. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses
4panāk pamatstandartu kopuma ievērošanu visiem iepirkumiem kā
5noteikts šā panta 2. līdz 15. punktā. Šie pamatstandarti tieši
6izriet no publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem, kā to
7reglamentē Savienības publiskā iepirkuma acquis, ietverot
8diskriminācijas aizlieguma, vienlīdzīgas attieksmes,
9pārskatāmības un samērīguma principus.
10Publicēšana
112. Katra Puse nodrošina, ka visus plānotos iepirkumus publicē
12atbilstošā plašsaziņas līdzeklī26 tādā veidā, kas ir
13pietiekams, lai:
14a) tirgus būtu atvērts konkurencei un
15b) ļautu visiem ieinteresētajiem saimnieciskās darbības
16veicējiem pienācīgi piekļūt informācijai par plānoto iepirkumu
17pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un izteikt savu
18interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.
193. Publikācija atbilst saimnieciskās darbības veicēju
20ekonomiskai interesei par līgumu.
214. Publikācijā ietver vismaz galvenās piešķiramā līguma
22sastāvdaļas, kvalitatīvās atlases kritērijus, piešķiršanas
23metodi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un citu
24papildinformāciju, kas saimnieciskās darbības veicējam ir
25pamatoti nepieciešama, lai izlemtu, vai izteikt interesi iegūt
26līguma slēgšanas tiesības.
27Līguma slēgšanas tiesību
28piešķiršana
295. Visas līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamas un
30objektīvas piešķiršanas procedūras gaitā, kas nepieļauj
31koruptīvas darbības. Objektivitāti jo īpaši nodrošina
32nediskriminējošs līguma priekšmeta apraksts, vienlīdzīga
33pieejamība visiem saimnieciskās darbības veicējiem, atbilstoši
34termiņi un pārredzama un objektīva pieeja.
356. Aprakstot nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma
36būtību, līgumslēdzēji izmanto darbības un funkciju vispārīgu
37aprakstu un starptautiskus, Eiropas vai valsts standartus.
387. Nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtības
39aprakstā nav jāatsaucas uz konkrētu ražojumu vai avotu, vai īpašu
40procesu, vai preču zīmēm, patentiem, veidiem vai noteiktu
41izcelsmi vai ražošanu, izņemot, ja šādu atsauci attaisno līguma
42priekšmets un to pavada vārdi "vai līdzvērtīgs".
43Priekšroku dod darbības vai funkcijas vispārīga apraksta
44izmantošanai.
458. Līgumslēdzēji nepiemēro nosacījumus, kas izvēršas par tiešu
46vai netiešu otras Puses saimnieciskās darbības veicēju
47diskrimināciju, piemēram, prasību, ka saimnieciskās darbības
48veicēja, kas ieinteresēts iegūt līguma slēgšanas tiesības,
49uzņēmumam jābūt izveidotam tajā pašā valstī, reģionā vai
50teritorijā kā līgumslēdzējam.
51Neatkarīgi no iepriekš minētā, gadījumos, kad konkrēti līguma
52apstākļi to attaisno, uzvarējušajam pieteikuma iesniedzējam var
53prasīt izpildes vietā izveidot zināma veida darījumdarbības
54infrastruktūru.
559. Termiņš, kurā izsaka interesi un iesniedz piedāvājumus, ir
56pietiekami garš, lai ļautu otras Puses saimnieciskās darbības
57veicējiem nopietni izvērtēt konkursu un sagatavot
58piedāvājumu.
5910. Visiem dalībniekiem ir jāspēj iepriekš iepazīties ar
60piemērojamiem noteikumiem, atlases kritērijiem un piešķiršanas
61kritērijiem. Minētos noteikumus vienlīdzīgi piemēro visiem
62dalībniekiem.
6311. Līgumslēdzēji var uzaicināt ierobežotu skaitu pieteicēju
64iesniegt piedāvājumu ar noteikumu, ka:
65a) to dara pārredzamā veidā un bez diskriminācijas; un
66b) atlase pamatojas tikai uz objektīviem faktoriem, piemēram,
67pieteicēju pieredzi attiecīgajā nozarē, uzņēmuma izmēriem un
68infrastruktūru vai citām tehniskām un profesionālām spējām.
69Uzaicinot ierobežotu pieteicēju skaitu iesniegt piedāvājumu,
70ņem vērā nepieciešamību nodrošināt adekvātu konkurenci.
7112. Līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūras tikai
72izņēmuma kārtā un īpaši definētos gadījumos, kad šādas procedūras
73izmantošana patiešām nekropļo konkurenci.
7413. Līgumslēdzēji var izmantot kvalifikācijas sistēmas tikai
75ar nosacījumu, ka kvalificēto operatoru sarakstu sastāda
76pietiekami plaši izsludinātas, pārredzamas un atklātas procedūras
77gaitā. Turklāt tiesības slēgt līgumus, kuriem piemēro šādu
78sistēmu, piešķir bez diskriminācijas.
7914. Katra Puse nodrošina, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķir
80pārredzamā veidā pieteicējam, kas ir iesniedzis ekonomiski
81visizdevīgāko piedāvājumu vai piedāvājumu ar zemāko cenu,
82pamatojoties uz konkursa kritērijiem un procedūras noteikumiem,
83kas izstrādāti un paziņoti iepriekš. Galīgos lēmumus bez liekas
84kavēšanās paziņo visiem pieteikumu iesniedzējiem. Pēc pieteikuma
85iesniedzēja, kas nav uzvarējis, pieprasījuma ir pietiekami sīki
86jāpaskaidro attiecīgie iemesli, lai lēmumu varētu pārsūdzēt.
87Tiesas aizsardzība
8815. Katra Puse nodrošina, ka personām, kas ir ieinteresētas
89vai ir bijušas ieinteresētas iegūt tiesības slēgt konkrētu līgumu
90un kas ir cietušas, vai kuras, iespējams, cietīs no apgalvota
91pārkāpuma, ir tiesības uz efektīvu, objektīvu tiesas aizsardzību
92pret jebkuru līgumslēdzēja lēmumu saistībā ar līguma slēgšanas
93tiesību piešķiršanu. Lēmumus, ko pieņem šādas pārskatīšanas
94procedūras gaitā vai rezultātā, publisko tādā veidā, kas ir
95pietiekams, lai informētu visus ieinteresētos saimnieciskās
96darbības veicējus.
1Pakāpeniskas regulējuma tuvināšanas
2plānošana
31. Pirms uzsākt pakāpenisku regulējuma tuvināšanu, Gruzija
4iesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības
5jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4.
6punktā, visaptverošu plānu par šīs nodaļas īstenošanu, kurā
7ietverti grafiki un atskaites punkti un kurā paredzētas visas
8reformas attiecībā uz regulējuma tuvināšanu Savienības
9acquis un institucionālo resursu veidošanu. Šajā plānā
10ievēro posmus un grafikus, kas noteikti šā nolīguma XVI-A
11pielikumā.
122. Pēc Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības
13jautājumu risināšanai labvēlīga atzinuma šo plānu uzskata par
14atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai. Savienība pieliks
15vislielākās pūles, lai palīdzētu Gruzijai plāna īstenošanā.
1Pakāpeniska regulējuma
2tuvināšana
31. Gruzija nodrošina, ka tās esošie un turpmāk pieņemtie
4tiesību akti publiskā iepirkuma jomā tiek pakāpeniski tuvināti
5Savienības publiskā iepirkuma acquis.
62. Regulējuma tuvināšanu Savienības acquis īsteno
7secīgos posmos, kā noteikts grafikā šā nolīguma XVI-B pielikumā
8un sīkāk izklāstīts tā XVI-C līdz XVI-F, XVI-H, XVI-I un XVI-K
9pielikumā. Šā nolīguma XVI-G un XVI-J pielikumā ir noteikti
10elementi, kas nav obligāti jātransponē, savukārt šā nolīguma
11XVI-L līdz XVI-O pielikumā noteikti tie Savienības acquis
12elementi, kas neietilpst regulējuma tuvināšanas jomā. Šajā
13procesā pienācīgi ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo
14judikatūru un īstenošanas pasākumus, ko pieņēmusi Eiropas
15Komisija, kā arī nepieciešamības gadījumā - pa to laiku pieņemtos
16Savienības acquis grozījumus. Katra posma īstenošanu
17novērtē Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības
18jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4.
19punktā, un pēc minētās komitejas pozitīva vērtējuma to sasaista
20ar tirgus piekļuves savstarpējo piešķiršanu, kā tas noteikts šā
21nolīguma XVI-B pielikumā. Eiropas Komisija bez liekas kavēšanās
22paziņo Gruzijai par visām izmaiņām Savienības acquis. Pēc
23pieprasījuma tā sniedz atbilstošus padomus un tehnisko palīdzību,
24lai īstenotu šādas izmaiņas.
253. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
26risināšanai sāk nākamā posma izvērtēšanu tikai tad, kad
27iepriekšējā posma īstenošanas pasākumi ir pabeigti un
28apstiprināti saskaņā ar 2. punktā paredzēto kārtību.
294. Katra Puse nodrošina, ka arī tie publiskā iepirkuma aspekti
30un jomas, uz kurām neattiecas šis pants, ir saskaņā ar
31pārredzamības, diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas
32attieksmes principiem, kā tas noteikts šā nolīguma 144.
33pantā.
1Tirgus pieejamība
21. Puses vienojas, ka efektīva un savstarpēja savu attiecīgo
3tirgu atvēršana notiek pakāpeniski un vienlaicīgi. Regulējuma
4tuvināšanās procesā savstarpēji piešķirtā piekļuve tirgum ir
5saistīta ar sasniegumiem šā procesa gaitā, kā noteikts šā
6nolīguma XVI-B pielikumā.
72. Lēmumu sākt jaunu tirgus atvēršanas posmu pieņem,
8pamatojoties uz pieņemto tiesību aktu atbilstību Savienības
9acquis un to praktiskās īstenošanas novērtējumu. Šādu
10novērtējumu regulāri veic Asociācijas komiteja īpašā sastāvā
11tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma
12408. panta 4. punktā.
133. Tādā apmērā, kā Puse saskaņā ar šā nolīguma XVI-B pielikumu
14ir atvērusi savu iepirkuma tirgu otrai Pusei:
15a) Savienība puse piešķir Gruzijas uzņēmumiem - neatkarīgi no
16tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai ne - piekļuvi
17līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar
18Savienības publiskā iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas
19nav nelabvēlīgāks parSavienības uzņēmumiem piemēroto;
20b) Gruzija piešķir Savienības uzņēmumiem - neatkarīgi no tā,
21vai tie veic uzņēmējdarbību Gruzijā vai ne - piekļuvi līgumu
22slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar valsts
23iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav nelabvēlīgāks
24parGruzijas uzņēmumiem piemēroto.
254. Pēc tiesību aktu tuvināšanas procesa pēdējā posma
26īstenošanas Puses izpētīs iespēju savstarpēji piešķirt piekļuvi
27tirgum arī attiecībā uz iepirkumiem, kas nepārsniedz šā nolīguma
28XVI-A pielikumā noteiktos vērtību sliekšņus.
295. Somija saglabā savu nostāju attiecībā uz Ālandu salām.
1Informēšana
21. Katra Puse nodrošina, ka līgumslēdzēji un saimnieciskās
3darbības veicēji ir pienācīgi informēti par publiskā iepirkuma
4procedūrām, tostarp ar visu attiecīgo tiesību aktu un
5administratīvo noteikumu publikāciju palīdzību.
62. Katra Puse nodrošina efektīvu informācijas izplatīšanu par
7iespējām piedalīties konkursos.
1Sadarbība
21. Puses uzlabo sadarbību, apmainoties ar pieredzi un
3informāciju par paraugpraksi un tiesisko regulējumu.
42. Savienība veicina šīs nodaļas īstenošanu, tostarp attiecīgā
5gadījumā sniedzot tehnisko palīdzību. Saskaņā ar noteikumiem par
6finanšu sadarbību šā nolīguma VII sadaļā (Finansiālā palīdzība un
7noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli) konkrētus lēmumus
8par finansiālu palīdzību pieņem attiecīgo Savienības finansēšanas
9mehānismu un instrumentu ietvaros.
103. Indikatīvs sadarbības jautājumu saraksts ir ietverts šā
11nolīguma XVI-P pielikumā.
1Pienākumu būtība un darbības
2joma
31. Puses nodrošina, ka tiek atbilstīgi un efektīvi īstenoti
4starptautiskie līgumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kuros
5tās ir dalībnieces, tostarp PTO Līgums par ar tirdzniecību
6saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līgums).
7Šīs nodaļas noteikumi papildina un sīkāk precizē Pušu
8savstarpējās tiesības un pienākumus, kas noteikti TRIPS
9līgumā un citos starptautiskos līgumos intelektuālā īpašuma
10jomā.
112. Šajā nolīgumā jēdziens "intelektuālais īpašums"
12attiecas vismaz uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, kas
13minētas šā nolīguma 153. līdz 189. pantā.
143. Intelektuālā īpašuma aizsardzība ietver aizsardzību pret
15negodīgu konkurenci, kā minēts 10.bis pantā 1967. gada Parīzes
16konvencijā rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai (Parīzes
17konvencija).
1Piešķirtā aizsardzība
2Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot:
3a) tiesības un pienākumus, kas izklāstīti Bernes konvencijā
4par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Bernes
5konvencija);
6b) 1961. gada Romas Starptautisko Konvenciju par izpildītāju,
7fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību
8aizsardzību;
9c) TRIPS līgumu;
10d) Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO)
11līgumu par autortiesībām;
12e) WIPO līgumu par izpildījumu un fonogrammām.
1Autori
2Katra Puse paredz autoriem ekskluzīvas tiesības atļaut vai
3aizliegt:
4a) viņu darbu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu
5pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai
6daļēji;
7b) viņu darbu oriģinālu vai kopiju publisku izplatīšanu
8jebkādā veidā, tās pārdodot vai kā citādi;
9c) savu darbu publisku izziņošanu, izmantojot vai neizmantojot
10vadus, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības
11locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā
12laikā.
1Izpildītāji
2Katra Puse paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības:
3a) atļaut vai aizliegt fiksēt27 viņu
4izpildījumus;
5b) atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju
6tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem
7līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;
8c) darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu
9sniegto izpildījumu fiksāciju;
10d) atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju
11publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai
12sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu
13izvēlētā laikā;
14e) atļaut vai aizliegt raidīt bezvadu sistēmā un publiskot
15viņu izpildījumus, izņemot gadījumus, kad šis izpildījums ir jau
16pārraidīts vai arī tas izdarīts no fiksācijas.
1Fonogrammu producenti
2Katra Puse paredz fonogrammu producentiem ekskluzīvas
3tiesības:
4a) atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu tiešu vai netiešu
5pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un
6jebkādā formā, kopumā vai daļēji;
7b) darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu
8fonogrammas, tostarp to kopijas;
9c) atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu publiskošanu,
10izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi
11tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.
1Raidorganizācijas
2Katra Puse paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības
3atļaut vai aizliegt:
4a) to raidījumu fiksāciju;
5b) to raidījumu fiksāciju pavairošanu;
6c) to raidījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai
7neizmantojot vadus, un
8d) to raidījumus retranslēt bezvadu sistēmā, kā arī tos
9publiskot, ja šāda publiskošana notiek vietās, kas pieejamas
10publikai par ieejas maksu.
1Apraide un publiskošana
21. Katra Puse paredz tiesības, kas nodrošina to, ka
3vienreizēju taisnīgu atlīdzību maksā lietotāji, ja komerciālos
4nolūkos publicētas fonogrammas vai šādu fonogrammu reprodukcijas
5izmanto raidīšanai bezvadu sistēmā vai publiskošanai, un lai
6nodrošinātu to, ka šo atlīdzību savā starpā sadala attiecīgie
7izpildītāji un fonogrammu producenti.
82. Ja nav noslēgts nolīgums starp izpildītājiem un fonogrammu
9producentiem, katra Puse var izstrādāt noteikumus par to, kā šo
10atlīdzību sadalīt viņu starpā.
1Aizsardzības termiņš
21. Literāru darbu vai mākslas darbu autortiesības saskaņā ar
3Bernes konvencijas 2. pantu ir spēkā autora mūžu un 70 gadus pēc
4viņa nāves, neatkarīgi no tā, kad darbs ir likumīgi darīts
5pieejams sabiedrībai.
62. Muzikālu kompozīciju ar vārdiem aizsardzības termiņš
7beidzas 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no turpmāk minētajām
8personām, neatkarīgi no tā, vai šī persona atzīta vai nav atzīta
9par līdzautoru - teksta autors vai mūzikas komponists, ja šie abi
10devumi ir tikuši īpaši sacerēti attiecīgajai muzikālajai
11kompozīcijai ar vārdiem.
123. Izpildītāju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc
13attiecīgā izpildījuma dienas. Tomēr:
14a) ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija citādā veidā nekā
15fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota,
16tiesību termiņš beidzas 50 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz
17šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis
18vispirms,
19b) ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija fonogrammā tiek
20likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš
21beidzas 70 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai
22publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms.
234. Fonogrammu producentu tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 50
24gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Tomēr:
25a) ja fonogramma šajā laikposmā ir likumīgi publicēta, minētās
26tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās
27publikācijas. Ja pirmajā teikumā minētajā laikposmā likumīga
28publicēšana nav notikusi un ja šajā laikā ir notikusi fonogrammas
29likumīga publiskošana, minētās tiesības izbeidzas ne ātrāk kā 70
30gadus pēc pirmās likumīgās publiskošanas;
31b) ja 50 gadus pēc fonogrammas likumīgas publicēšanas vai
32publiskošanas fonogrammas producents nepiedāvā pārdošanai
33fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā vai nedara to pieejamu
34sabiedrībai, izpildītājs var izbeigt līgumu, ar kuru viņš ir
35nodevis vai piešķīris savas tiesības uz izpildījuma fiksāciju
36fonogrammas producentam.
375. Raidorganizāciju tiesības beidzas ne ātrāk kā 50 gadus pēc
38raidījuma pirmās pārraides neatkarīgi no tā, vai šis raidījums ir
39pārraidīts, izmantojot vai neizmantojot vadus, tostarp kabeļus
40vai satelītu.
416. Šajā pantā noteiktos termiņus aprēķina no 1. janvāra
42nākamajā gadā pēc notikuma, kas tos ierosinājis.
1Tehnoloģisko pasākumu
2aizsardzība
31. Katra Puse paredz atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret
4jebkuru efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ko attiecīgā
5persona veic, apzinoties savu rīcību, vai, ja tai ir saprātīgs
6pamats apzināties savu rīcību.
72. Katra Puse nodrošina atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret
8tādu ierīču, ražojumu vai sastāvdaļu izgatavošanu, importu,
9izplatīšanu, pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai
10turēšanu īpašumā komerciālā nolūkā vai tādu pakalpojumu
11sniegšanu:
12a) kuru pārdošanu veicina, reklamē vai ko pārdod jebkādu
13efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanas nolūkā;
14b) kuru komerciāli nozīmīgais mērķis vai izmantošana, izņemot
15jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ir ļoti
16ierobežoti, vai
17c) kuri galvenokārt ir projektēti, ražoti, pielāgoti vai
18izpildīti, lai dotu iespēju veikt vai atvieglotu jebkādu efektīvu
19tehnoloģisko pasākumu apiešanu.
203. Šajā nolīgumā jēdziens "tehnoloģiski pasākumi"
21nozīmē jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponenti, kuru parasti
22izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības attiecībā
23uz darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem, ko nav
24atļāvis autortiesību vai blakustiesību turētājs, kā noteikts
25iekšējos tiesību aktos. Tehnoloģiskus pasākumus uzskata par
26"efektīviem", ja darbu vai citu aizsargātu tiesību
27objektu izmantošanu kontrolē tiesību turētāji, piemērojot
28piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu,
29trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta
30pārveidošanu, vai kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz
31aizsardzības mērķi.
1Informācijas par tiesību pārvaldību
2aizsardzība
31. Katra Puse nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību pret
4visām personām, kas bez atļaujas veic kādu no turpmāk minētajām
5darbībām:
6a) elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšanu
7vai mainīšanu;
8b) saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātu tādu darbu vai citu
9tiesību objektu izplatīšanu, importēšanu izplatīšanai, apraidi,
10izziņošanu vai padarīšanu par pieejamu sabiedrībai, kuros bez
11atļaujas ir izdzēsta vai mainīta elektroniskā informācija par
12tiesību pārvaldību,
13ja attiecīgā persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt,
14ka, šādi rīkojoties, tā izraisa, ļauj, atvieglo vai slēpj
15iekšējos tiesību aktos paredzēto autortiesību vai blakustiesību
16pārkāpšanu.
172. Šajā nodaļā "informācija par tiesību pārvaldību"
18nozīmē visu tiesību turētāja, autora vai cita tiesību turētāja
19sniegto informāciju, kas identificē darbu vai citu tiesību
20objektu, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai arī
21informāciju par darba vai cita tiesību objekta izmantošanas
22noteikumiem, un visus numurus vai kodus, kas apzīmē minēto
23informāciju. Šā panta 1. punktu piemēro tad, ja minētā
24informācija attiecas uz tāda darba vai cita tiesību objekta
25kopiju, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai ja
26minētā informācija parādās saistībā ar to publiskošanu.
1Izņēmumi un ierobežojumi
21. Saskaņā ar konvencijām un starptautiskajiem nolīgumiem,
3kuru dalībnieces ir Puses, katra Puse var paredzēt šā nolīguma
4154. līdz 159. pantā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus tikai
5dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita
6tiesību objekta parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību
7turētāju likumīgās intereses.
82. Katra Puse paredz, ka šā nolīguma 155. līdz 158. pantā
9minētajai pagaidu reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu
10reproducēšana un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un
11būtiska daļa, un kuras vienīgais mērķis ir atļaut darba vai cita
12aizsargāta tiesību objekta, kas jāveic:
13a) starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām
14vai
15b) likumīgu izmantošanu, un kurai nav patstāvīgas ekonomiskas
16nozīmes, nepiemēro šā nolīguma 155. līdz 158. pantā paredzētās
17reproducēšanas tiesības.
1Mākslinieku mākslas darbu
2tālākpārdošanas tiesības
31. Katra Puse par labu mākslas oriģināldarba autoram paredz
4tālākpārdošanas tiesības, kas definētas kā tādas neatsavināmas
5tiesības saņemt autoratlīdzību, no kuras nevar atteikties arī
6iepriekš, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta no jebkādas
7darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors šo darbu pirmo
8reizi nodevis tālāk.
92. Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visām
10tālākpārdošanas darbībām, kurās kā pārdevējus, pircējus vai
11starpniekus iesaista profesionālus mākslas tirgus speciālistus,
12kuras veic izsoļu nami, mākslas galerijas un kopumā visa veida
13mākslas darbu tirgotāji.
143. Katra Puse var noteikt, ka 1. punktā minētās tiesības
15neattiecas uz tādu tālākpārdošanu, kad pārdevējs ir ieguvis
16attiecīgo darbu tieši no paša autora mazāk nekā trīs gadus pirms
17minētās tālākpārdošanas un ja tālākpārdošanas cena nepārsniedz
18noteiktu minimālo summu.
194. Autoratlīdzību maksā pārdevējs. Katra Puse var noteikt, ka
20kāda no 2. punktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām,
21izņemot pārdevēju, viena pati ir atbildīga par autoratlīdzības
22samaksāšanu vai ka tā dala šo atbildību ar pārdevēju.
235. Sniedzamo aizsardzību var pieprasīt tādā apmērā, kādā to
24atļauj Puse, kurā šī aizsardzība tiek prasīta. Procedūra
25atlīdzības savākšanai un tās apmēru nosaka iekšējos tiesību
26aktos.
1Sadarbība kolektīvajā tiesību
2pārvaldībā
3Puses cenšas veicināt dialogu un sadarbību starp to
4attiecīgajām autortiesību kolektīvās tiesību pārvaldības
5apvienībām, lai veicinātu darbu pieejamību un aizsargātu darbus
6un citus aizsargātos tiesību objektus, kā arī nodrošināt
7savstarpēju autoratlīdzības nodošanu par šādu darbu vai citu
8aizsargātu tiesību objektu izmantošanu.
92. APAKŠIEDAĻA
10PREČU ZĪMES
1Reģistrācijas procedūra
21. Katra Puse nodrošina preču zīmju reģistrācijas sistēmu,
3kurā katrs galīgais negatīvais lēmums, ko pieņem attiecīgā preču
4zīmju pārvalde, pieteikuma iesniedzējam tiek paziņots rakstiski
5un norādot pienācīgu pamatojumu.
62. Katra Puse nodrošina iespēju iebilst pret preču zīmju
7reģistrācijas pieteikumiem. Šāda iebildumu procedūra notiek,
8uzklausot abas Puses.
93. Puses nodrošina publiski pieejamu preču zīmju pieteikumu un
10reģistrācijas elektronisko datubāzi.
1Plaši pazīstamas preču zīmes
2Katra Puse nodrošina, ka attiecībā uz plaši pazīstamu preču
3zīmju aizsardzību tiek īstenots Parīzes konvencijas 6.bis pants
4un TRIPS līguma 16. panta 2. un 3. punkts, un tās var ņemt
5vērā Vienotās rekomendācijas par plaši pazīstamu preču zīmju
6aizsardzības noteikumiem, kas pieņemtas Parīzes Rūpnieciskā
7īpašuma aizsardzības savienības Asamblejā un Pasaules
8intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Ģenerālajā
9Asamblejā WIPO dalībvalstu asambleju trīsdesmit ceturtajā
10sanāksmju kārtā (1999. gada septembrī).
1Izņēmumi no preču zīmes
2piešķirtajām tiesībām
3Katra Puse nodrošina ierobežotus izņēmumus no preču zīmes
4piešķirtajām tiesībām, piemēram, aprakstošu terminu godīgu
5izmantošanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņā ar
6176. pantu vai citus ierobežotus izņēmumus, kuros ņem vērā preču
7zīmes īpašnieka un trešo personu likumīgās intereses.
83. APAKŠIEDAĻA
9ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES
1Darbības joma
21. Šī apakšiedaļa attiecas uz to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
3atzīšanu un aizsardzību, kuru izcelsme ir Pušu teritorijās.
42. Lai vienas Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piemērotu
5aizsardzību otrā Pusē, tai jāattiecas uz produktiem minētās Puses
6tiesību aktu darbības jomā, kas minēti šā nolīguma 170.
7pantā.
1Apstiprinātas ģeogrāfiskās
2izcelsmes norādes
31. Izskatījusi Gruzijas 1999. gada 22. augustā pieņemto Likumu
4par preču izcelsmes norādēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm,
5Savienība secina, ka minētais likums atbilst šā nolīguma XVII-A
6pielikumā izklāstītajiem elementiem.
72. Izskatījusi Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada
810. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu
9vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus
10saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu
11veidošanu, Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20.
12marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu
13ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu
14aizsardzību un tās īstenošanas noteikumus attiecībā uz
15lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās
16izcelsmes norāžu reģistrāciju, kontroli un aizsardzību Eiropas
17Savienībā, II daļas II sadaļas I nodaļas Ia iedaļu Padomes Regulā
18(EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido
19lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus
20noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem ("Vienotā TKO
21regula"), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.
22110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko
23dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un
24ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Gruzija secina, ka
25minētie tiesību akti, noteikumi un procedūras atbilst šā nolīguma
26XVII-A pielikumā izklāstītajiem elementiem.
273. Gruzija pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar
28kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XVII-B pielikumā, un
29izskatījusi kopsavilkumu par to lauksaimniecības produktu un
30pārtikas produktu specifikācijām, kas atbilst Savienības
31ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas šā nolīguma
32XVII-C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīniem,
33aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem,
34kas uzskaitīti šā nolīguma XVII-D pielikumā, kuras reģistrētas
35Savienībā saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajiem tiesību
36aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot
37aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.
384. Savienība pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar
39kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XVII-B pielikumā, un
40izskatījusi kopsavilkumu par to lauksaimniecības produktu un
41pārtikas produktu specifikācijām, kas atbilst Gruzijas
42ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas šā nolīguma
43XVII-C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīniem,
44aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem,
45kas uzskaitīti šā nolīguma XVII-D pielikumā, kuras reģistrētas
46Gruzijā saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem tiesību aktiem,
47aizsargā šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot
48aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.
495. Apvienotās komitejas, kas izveidota saskaņā ar 11. pantu
50Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības
51produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
52aizsardzību, lēmumus attiecībā uz minētā nolīguma III un IV
53pielikuma grozījumiem, kuri pieņemti pirms šā nolīguma stāšanās
54spēkā, uzskata par lēmumiem, ko pieņēmusi Ģeogrāfiskās izcelsmes
55norāžu apakškomiteja, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas
56pievienotas minētā nolīguma III un IV pielikumā, uzskata par šā
57nolīguma XVII-C un XVII-D pielikuma daļu. Attiecīgi Puses
58aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā apstiprinātas
59ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo nolīgumu.
1Jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
2pievienošana
31. Puses vienojas, ka saskaņā ar šā nolīguma 179. panta 3.
4punktu pēc iebildumu procedūras pabeigšanas un pēc specifikāciju
5kopsavilkuma izskatīšanas, kā minēts šā nolīguma 170. panta 3. un
64. punktā, un ja rezultāts ir pieņemams abām Pusēm, pastāv
7iespēja pievienot šā nolīguma XVII-C un XVII-D pielikumā jaunas
8aizsargājamas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.
92. Pusei nav pienākuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
10aizsargāt nosaukumu, kas ir pretrunā ar kādu augu šķirnes vai
11dzīvnieku sugas nosaukumu un tādējādi var maldināt patērētāju par
12produkta patieso izcelsmi.
1Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
2aizsardzības tvērums
31. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas šā nolīguma
4XVII-C un XVII-D pielikumā, kā arī tās, ko pievieno, ievērojot šā
5nolīguma 171. pantu, aizsargā pret:
6a) jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu
7izmantošanu:
8i) attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst ar šo
9nosaukumu aizsargātā produkta specifikācijai, vai
10ii) ciktāl šāda izmantošana balstās uz ģeogrāfiskās izcelsmes
11norādes reputāciju;
12b) ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku
13norādījumu28, pat ja ir norādīta
14produkta patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir
15pārtulkots, vai ja tam pievienoti vārdi "veids",
16"tips", "metode", "ražots kā",
17"atdarinājums", "aromāts",
18"līdzīgs" vai tamlīdzīgi vārdi,
19c) jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta
20izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā
21vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par
22attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta
23iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta
24izcelsmi;
25d) jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par
26produkta patieso izcelsmi.
272. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir pilnībā vai daļēji
28homonīmas, aizsardzību piešķir katrai norādei ar noteikumu, ka tā
29tiek izmantota godprātīgi un pienācīgi ievērojot vietējo un
30tradicionālo lietojumu un to, cik reāla ir neskaidrību rašanās
31iespēja. Neskarot TRIPS līguma 23. pantu, Puses
32savstarpēji paredz praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem
33atšķirami attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu homonīmi, ņemot
34vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret iesaistītajiem
35ražotājiem, un to, ka nedrīkst maldināt patērētājus. Homonīmus,
36kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produktu izcelsme ir
37citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja nosaukums ir pareizs
38attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju,
39reģionu vai vietu.
403. Ja viena Puse sarunās ar trešo valsti ierosina aizsargāt
41minētās trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un
42attiecīgais nosaukums ir otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes
43norādes homonīms, par to informē otru Pusi un dod tai iespēju
44izteikt savas domas pirms aizsardzības piešķiršanas attiecīgajam
45nosaukumam.
464. Nekas šajā apakšiedaļā neuzliek pienākumu kādai no Pusēm
47aizsargāt otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura nav
48aizsargāta tās izcelsmes valstī vai kuras aizsardzība šajā valstī
49beidzas. Ja beidzas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība
50tās izcelsmes valstī, Puses par to informē viena otru.
1Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
2transkripcijas aizsardzība
31. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas saskaņā ar šo
4apakšiedaļu ir aizsargātas to transkripcijā gruzīnu alfabēta
5burtiem un citiem nelatīņu alfabētu burtiem, kurus oficiāli
6izmanto dalībvalstīs, aizsargā līdztekus ar to transkripciju
7latīņu burtiem. Šo transkripciju var izmantot arī attiecīgo
8produktu marķēšanas nolūkiem.
92. Tāpat ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas saskaņā ar šo
10apakšiedaļu ir aizsargātas to transkripcijā latīņu burtiem,
11aizsargā līdztekus ar to transkripciju gruzīnu alfabēta un cita
12nelatīņu alfabēta burtiem, ko oficiāli izmanto dalībvalstīs. Šo
13transkripciju var izmantot arī attiecīgo produktu marķēšanas
14nolūkiem.
1Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
2lietošanas tiesības
31. Saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātu nosaukumu var izmantot
4ikviens uzņēmējs, kas pārdod attiecīgajai specifikācijai
5atbilstošus lauksaimniecības produktus, pārtikas produktus,
6vīnus, aromatizētos vīnus vai stipros alkoholiskos dzērienus.
72. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar
8šo apakšiedaļu, šādi aizsargāta nosaukuma izmantošana notiek bez
9lietotāju reģistrācijas un turpmākām maksām.
1Saistība ar preču zīmēm
21. Puses atsakās reģistrēt vai atzīst par nederīgu ex
3officio vai pēc jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma
4saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem tādu preču zīmi, uz kuru
5attiecas jebkura šā nolīguma 172. panta 1. punktā minētā
6situācija saistībā ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
7līdzīgam produktam, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir
8iesniegts pēc datuma, kurā iesniegts pieteikums ģeogrāfiskās
9izcelsmes norādes aizsardzībai attiecīgajā teritorijā.
102. Attiecībā uz šā nolīguma 170. pantā minētajām ģeogrāfiskās
11izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena
12ir 2012. gada 1. aprīlis.
133. Attiecībā uz šā nolīguma 171. pantā minētajām ģeogrāfiskās
14izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena
15ir diena, kurā otrai Pusei nosūtīts pieprasījums aizsargāt
16ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
174. Pusēm nav pienākumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi
18gadījumos, ja, ņemot vērā raksturīgas vai plaši pazīstamas preču
19zīmes, aizsardzība var maldināt patērētājus par produkta patieso
20izcelsmi.
215. Neskarot 4. punktu, Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
22aizsargā arī tad, ja pastāv iepriekšēja preču zīme. Agrāka preču
23zīme ir preču zīme, kuras izmantošana atbilst vienam no šā
24nolīguma 172. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, kura
25pieteikta reģistrācijai, reģistrēta vai nodibināta lietošanas
26ceļā, ja tādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vienas
27Puses teritorijā pirms dienas, kurā otrā Puse saskaņā ar šo
28apakšnodaļu iesniegusi pieteikumu aizsargāt ģeogrāfiskās
29izcelsmes norādi. Šādu preču zīmi var turpināt izmantot un
30atjaunināt, neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
31aizsardzības, ar noteikumu, ka Pušu tiesību aktos par preču zīmēm
32nav pamatojuma preču zīmi uzskatīt par nederīgu vai to
33atsaukt.
1Vispārēji noteikumi
21. Šo apakšiedaļu piemēro, neskarot PTO Līgumā paredzētās Pušu
3tiesības un pienākumus.
42. Jebkura šā nolīguma 170. un 171. pantā minēta produkta
5importu, eksportu un tirdzniecību veic saskaņā ar importētājas
6Puses teritorijā piemērojamiem normatīvajiem aktiem.
73. Visus jautājumus, kuri izriet no reģistrēto nosaukumu
8tehniskajām specifikācijām, risina komitejā, kas izveidota ar šā
9nolīguma 179. pantu.
104. Saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātas ģeogrāfiskās
11izcelsmes norādes var atsaukt tikai tā Puse, kuras teritorijā ir
12produkta izcelsme.
135. Šajā apakšiedaļā minētā produkta specifikācija ir tā, kuru,
14tostarp arī tās grozījumus, apstiprinājušas Puses iestādes
15produkta izcelsmes teritorijā.
1Sadarbība un pārredzamība
21. Puses vai nu tieši, vai saskaņā ar šā nolīguma 179. pantu
3izveidotās Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas
4starpniecību uztur kontaktus visos jautājumos, kas saistīti ar
5šīs apakšiedaļas īstenošanu un darbību. Jo īpaši Puse var
6pieprasīt no otras Puses informāciju par produktu specifikācijām
7un to izmaiņām un kontroles noteikumu kontaktpunktiem.
82. Katra Puse publisko specifikācijas vai to kopsavilkumu un
9kontaktpunktus saistībā ar kontroles noteikumiem atbilstīgi otras
10Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargātas saskaņā ar
11šo pantu.
1Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
2apakškomiteja
31. Ar šo izveido Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteju.
4Lai uzraudzītu šīs apakšiedaļas īstenošanas gaitu un pastiprinātu
5sadarbību un dialogu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā,
6apakškomitejā ir Savienības un Gruzijas pārstāvji. Tā ziņo
7Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
8risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.
92. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja pieņem lēmumus
10vienprātīgi. Tā pieņem savu reglamentu. Tā sanāk pēc vienas Puses
11pieprasījuma pārmaiņus ES un Gruzijā laikā, vietā un veidā (kas
12var ietvert videokonferenci), par ko Puses savstarpēji vienojas,
13bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc pieprasījuma.
143. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja uzrauga arī šīs
15apakšiedaļas pareizu darbību un var izskatīt jebkuru jautājumu
16par tās īstenošanu un darbību. Konkrēti tās atbildības jomā
17ietilpst:
18a) šā nolīguma 170. panta 1. un 2. punkta grozījumi saistībā
19ar atsaucēm uz tiesību aktiem, kas piemērojami Pusēs;
20b) šā nolīguma XVII-C un XVII-D pielikuma grozījumi attiecībā
21uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;
22c) informācijas apmaiņa par tiesību aktu izmaiņām un politikas
23virzību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un par jebkuru citu
24savstarpējas intereses jautājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
25jomā;
26d) informācijas apmaiņa par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm,
27lai izvērtētu, vai būtu vajadzīga to aizsardzība saskaņā ar šo
28apakšiedaļu.
294. APAKŠIEDAĻA
30DIZAINPARAUGI
1Reģistrētu dizainparaugu
2aizsardzība
31. Katra Puse nodrošina aizsardzību patstāvīgi radītiem,
4jauniem un oriģināliem29 rūpnieciskā dizaina
5paraugiem. Dizainparaugus aizsargā ar reģistrāciju, un tie dod
6reģistrēta dizainparauga turētājam ekskluzīvas tiesības saskaņā
7ar šo pantu.
82. Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir
9kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un
10oriģinālu:
11a) ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā,
12paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā;
13un
14b) tiktāl, ciktāl šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par
15sevi atbilst novitātes un individuālas būtības prasībām.
163. Jēdziens "parastā izmantošana" 2. punkta a)
17apakšpunktā ir tiešā lietotāja veikta izmantošana, izņemot
18apkopi, apkalpošanu vai remontu.
194. Reģistrēta dizainparauga turētājam ir tiesības neļaut
20trešām personām bez īpašnieka piekrišanas veikt vismaz šādas
21darbības: izgatavot, piedāvāt pārdošanai, pārdot, importēt,
22eksportēt, glabāt vai izmantot ražojumu, kurā aizsargātais
23dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir izmantots, ja šādas
24darbības tiek veiktas komerciālos nolūkos, nepamatoti neļauj
25normāli izmantot dizainparaugu vai nav savienojamas ar godīgas
26tirdzniecības praksi.
275. Pieejamās aizsardzības laiks ir 25 gadi, skaitot no
28reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas vai dienas, kas
29noteikta saskaņā ar Hāgas vienošanās par dizainparaugu
30starptautisko reģistrāciju, neskarot Parīzes konvenciju.
1Izņēmumi un ierobežojumi
21. Katra Puse var noteikt ierobežotus izņēmumus dizainparaugu
3aizsardzībai ar noteikumu, ka šādi izņēmumi nav nepamatoti
4pretrunā ar aizsargāto dizainparaugu parastu izmantošanu un
5nepamatoti neierobežo aizsargātā dizainparauga īpašnieka
6likumīgās intereses, ņemot vērā trešo personu likumīgās
7intereses.
82. Dizainparaugu aizsardzība netiek attiecināta uz
9dizainparaugiem, kas izveidoti, vadoties no tehniskiem vai
10funkcionāliem apsvērumiem. Jo īpaši dizainparauga tiesības
11neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, kas ir noteikti
12jāreproducē to precīzā formā un izmēros, lai ražojumu, kurā
13dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas tiek lietots, mehāniski
14pievienotu vai ievietotu, novietotu ap to vai novietotu pretī
15citam ražojumam tā, lai abi ražojumi varētu funkcionēt
1Attiecības ar autortiesībām
2Dizainparaugam nodrošina arī aizsardzību atbilstīgi kādas
3Puses tiesību aktiem autortiesību jomā, sākot ar dienu, kurā
4dizainparaugs ir radīts vai fiksēts jebkādā veidā. Kādā mērā un
5ar kādiem nosacījumiem, ietverot prasīto oriģinalitātes līmeni,
6šādu aizsardzību piešķir, nosaka katra Puse.
75. APAKŠIEDAĻA
8PATENTI
1Patenti un sabiedrības veselība
21. Puses atzīst PTO Ministru konferencē 2001. gada 14.
3novembrī pieņemtās Deklarācijas par TRIPS līgumu un
4sabiedrības veselību nozīmi.
52. Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta
6lēmumu par šā panta 1. punktā minētās deklarācijas 6. punktu un
7veicina tā īstenošanu.
1Papildu aizsardzības
2sertifikāts
31. Puses atzīst, ka zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem,
4kurus to attiecīgajās teritorijās aizsargā patents, pirms to
5piedāvāšanas to attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu
6atļaujas piešķiršanas procedūru. Tās atzīst, ka laikposms, kas
7paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz pirmajai atļaujai
8laist zāles vai augu aizsardzības līdzekļus to attiecīgajā tirgū,
9kā tie šajā nolūkā definēti iekšējos tiesību aktos, var saīsināt
10patenta efektīvas aizsardzības laikposmu.
112. Katra Puse paredz papildus aizsardzības termiņu zālēm vai
12augu aizsardzības līdzekļiem, ko aizsargā ar patentu un kam
13piemēro administratīvo atļaujas izsniegšanas procedūru, un šis
14papildu termiņš ir vienāds ar laikposmu, kas minēts 1. punkta
15otrajā teikumā, atņemot piecus gadus.
163. Neatkarīgi no 2. punkta, papildu aizsardzības ilgums nevar
17pārsniegt piecus gadus.
184. Attiecībā uz zālēm, kurām veikti pediatriski pētījumi - ar
19noteikumu, ka šo pētījumu rezultāti ir atspoguļoti zāļu
20informācijā -, Puses paredz 2. punktā minētā aizsardzības termiņa
21pagarinājumu par papildus sešiem mēnešiem.
1Zāļu tirdzniecības atļaujas
2saņemšanai iesniegtu datu aizsardzība30
31. Puses īsteno vispusīgu sistēmu, kas garantē tādu datu
4konfidencialitāti un neizpaušanu, kuri iesniegti, lai saņemtu
5atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, un neatsaukšanos uz tiem.
62. Katra Puse savos tiesību aktos nodrošina, ka visa
7informācija, kas iesniegta, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai
8tirgū, ir konfidenciāla un neizpaužama trešām personām, un to
9aizsargā pret negodīgu komerciālu izmantošanu.
103. Šajā nolūkā katra Puse vismaz sešus gadus no pirmās
11atļaujas piešķiršanas dienas vienā no Pusēm neatļauj citiem
12pieteicējiem tirgot to pašu vai līdzīgu produktu, pamatojoties uz
13tirdzniecības atļauju, kas piešķirta pieteicējam, kas iesniedzis
14izmēģinājuma datus vai pētījumus, izņemot, ja pieteicējs, kas
15iesniedzis izmēģinājuma datus vai pētījumu, ir devis piekrišanu.
16Šajā termiņā izmēģinājuma datus vai pētījumus, ko iesniedz
17pirmajai atļaujai, neizmantos neviena turpmāka pieteicēja labā,
18kas vēlas iegūt tirdzniecības atļauju zālēm, izņemot, ja pirmais
19pieteicējs nepārprotami dod savu piekrišanu.
204. Šā panta 3. punktā minēto sešu gadu laikposmu pagarina
21maksimāli līdz septiņiem gadiem, ja pirmajos sešos gados pēc
22sākotnējās atļaujas saņemšanas atļaujas turētājs iegūst atļauju
23attiecībā uz vienu vai vairākām jaunām terapeitiskām indikācijām,
24kuras uzskata par būtiskām klīniskām priekšrocībām salīdzinājumā
25ar esošajiem terapijas veidiem.
265. Gruzija apņemas saskaņot savus tiesību aktus par datu
27aizsardzību attiecībā uz zālēm ar Savienības tiesību aktiem
28dienā, par kuru pieņems lēmumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā
29tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma
30408. panta 4. punktā.
1Augu aizsardzības līdzekļu
2tirdzniecības atļaujas saņemšanai iesniegto datu aizsardzība
31. Katra Puse pirms atļaujas izsniegšanas augu aizsardzības
4līdzekļu laišanai tirgū nosaka drošuma un iedarbīguma
5prasības.
62. Katra Puse nodrošina, ka dati, ko pieteicējs iesniedzis
7pirmoreiz, lai saņemtu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības
8atļauju, tiek aizsargāti pret negodīgu komerciālu izmantošanu un
9tos savā labā neizmanto neviena cita persona, kas vēlas saņemt
10tirdzniecības atļauju, ja vien netiek sniegti pierādījumu tam, ka
11pirmais atļaujas turētājs ir devis nepārprotamu piekrišanu.
123. Izmēģinājuma vai pētījuma ziņojums, ko pirmo reizi iesniedz
13tirdzniecības atļaujas saņemšanai, atbilst šādiem
14nosacījumiem:
15a) tas ir vajadzīgs atļaujas piešķiršanai vai atļaujas
16grozīšanai, lai atļautu lietošanu attiecībā uz citu kultūraugu,
17un
18b) ir apstiprināta tā atbilstība laboratoriju paraugprakses
19vai pētījumu paraugprakses principiem.
204. Datu aizsardzības periods ir vismaz desmit gadi, sākot no
21dienas, kad attiecīgā Puse izsniegusi pirmo atļauju.
1Vispārēji pienākumi
21. Puses apstiprina savas saistības saskaņā ar TRIPS
3līgumu un jo īpaši tā III daļu, un paredz šajā iedaļā noteiktos
4papildpasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, kas
5nepieciešami, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību
6izpildi31.
72. Minētie papildpasākumi, procedūras un aizsardzības līdzekļi
8ir taisnīgi un godīgi un nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi, un
9tie nav īstenojami nepiemērotos termiņos vai ar nepamatotu
10kavēšanos.
113. Minētie papildpasākumi un aizsardzības līdzekļi ir arī
12iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tos piemēro tā, lai
13izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un
14nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.
1Tiesīgie prasītāji
2Katra Puse par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un
3TRIPS līguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un
4aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst:
5a) intelektuālā īpašuma tiesību turētājus saskaņā ar
6piemērojamo tiesību aktu noteikumiem;
7b) visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot minētās
8tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to pieļauj piemērojamo
9tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem;
10c) intelektuālā īpašuma kolektīvo tiesību pārvaldes iestādes,
11ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt
12intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj
13piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem;
14d) profesionālās aizstāvības iestādes, ko regulāri atzīst par
15tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību
16turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un
17saskaņā ar tiem.
181. APAKŠIEDAĻA
19CIVILTIESISKĀ AIZSARDZĪBA
1Pasākumi pierādījumu
2saglabāšanai
31. Katra Puse nodrošina, ka pat pirms tiesvedības uzsākšanas
4kādā lietā kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no
5puses, kas ir sniegusi tai pieejamus pierādījumus, lai pamatotu
6apgalvojumu, ka tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas
7vai drīzumā tiks pārkāptas, piemēro ātrus un efektīvus pagaidu
8pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz
9iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas
10aizsardzības prasības.
112. Šādi pasākumi var ietvert iespējamo kontrafakta preču un
12attiecīgā gadījumā to materiālu un darbarīku, ko izmanto šo preču
13ražošanai un / vai izplatīšanai, kā arī ar minētajām precēm
14saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu, ņemot vai neņemot to
15paraugus, vai arestu. Minētos pasākumus veic, vajadzības gadījumā
16neuzklausot otru Pusi, jo īpaši tad, ja kavēšanās var radīt
17nelabojamu kaitējumu tiesību turētājam vai ja pastāv uzskatāms
18risks, ka pierādījumi var tikt iznīcināti.
193. Ja pasākumus pierādījumu saglabāšanai veic, nesaņemot otras
20puses atbildi, puses, uz ko minētie pasākumi attiecas, par tiem
21informē nekavējoties un vēlākais tūlīt pēc pasākumu
22veikšanas.
1Tiesības uz informāciju
21. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās
3tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību
4pārkāpumu, un, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var
5pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi
6un izplatīšanas tīkliem, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma
7tiesības, sniedz pārkāpējs un / vai cita persona, par kuru:
8a) konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces komerciālai
9darbībai raksturīgā daudzumā;
10b) konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus
11komerciālā mērogā;
12c) konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā daudzumā sniedz
13pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās, vai
14d) konstatēts, ka tā izgatavo, ražo vai izplata kontrafakta
15preces vai sniedz pakalpojumus, izmantojot informāciju, ko
16sniegusi jebkura a), b) vai c) apakšpunktā minēta persona.
172. Šā panta 1. punktā minētā informācija attiecīgi ietver:
18a) attiecīgo preču vai pakalpojumu izgatavotāju, ražotāju,
19izplatītāju, piegādātāju un citu iepriekšējo preču vai
20pakalpojumu turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī
21paredzētos vairumtirgotājus un mazumtirgotājus, un
22b) informāciju par izgatavotajiem, saražotajiem,
23piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī
24cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.
253. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību
26normas, kuras:
27a) dod tiesību turētājam tiesības saņemt plašāku
28informāciju;
29b) reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas
30izmantošanu civilprocesā vai kriminālprocesā;
31c) reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu
32izmantošanu;
33d) paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas
34piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi
35radinieki ir ņēmuši dalību intelektuālā īpašuma tiesību
36pārkāpumā, vai
37e) reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes
38konfidencialitātes aizsardzību.
1Pagaidu pasākumi
21. Katra Puse nodrošina, ka pēc iesniedzēja pieprasījuma tiesu
3iestādes var attiecībā uz iespējamo pārkāpēju izdot rīkojumu par
4pagaidu noregulējumu, lai novērstu iespējamus intelektuālā
5īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz pagaidu laiku aizliegtu
6iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu, attiecīgā gadījumā, ja
7to paredz valsts tiesību akti, iekasējot periodisku soda
8maksājumu, vai lai šādas rīcības turpināšanu pieļautu tikai tad,
9ja ir dota garantija, kas paredzēta kompensācijas nodrošināšanai
10tiesību turētājam. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu saskaņā ar
11tādiem pašiem nosacījumiem var izdot arī attiecībā uz starpnieku,
12kura pakalpojumus izmanto trešā persona, pārkāpjot intelektuālā
13īpašuma tiesības.
142. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu var arī izdot, lai dotu
15rīkojumu arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams,
16pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu
17vai apriti tirdzniecības kanālos.
183. Ja apgalvotais pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā,
19Puses nodrošina, ka tad, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas
20var traucēt zaudējumu atlīdzības piedziņu, tiesu iestādes var dot
21rīkojumu kā piesardzības pasākumu piemērot iespējamā pārkāpēja
22kustamā un nekustamā īpašuma arestu, tostarp viņa bankas kontu un
23citu aktīvu bloķēšanu. Šajā nolūkā kompetentās iestādes
24vajadzības gadījumā var izdot rīkojumu par piekļuvi iespējamā
25pārkāpēja banku, finanšu vai tirdzniecības dokumentiem.
1Pasākumi, ko veic, pamatojoties uz
2lēmumu par lietas būtību
31. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc
4prasītāja lūguma, neskarot pārkāpuma dēļ tiesību turētājam radīto
5zaudējumu atlīdzināšanu un neparedzot nekādu kompensāciju, var
6dot rīkojumu vismaz galīgi izņemt no tirdzniecības kanāliem vai
7iznīcināt preces, par kurām ir konstatēts, ka tās pārkāpj
8intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecīgos gadījumos kompetentās
9tiesu iestādes var arī dot rīkojumu iznīcināt materiālus un
10darbarīkus, ko galvenokārt izmanto šo preču radīšanā vai
11ražošanā.
122. Pušu tiesu iestādēm ir pilnvaras dot rīkojumu veikt minētos
13pasākumus uz pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu tā
14nedarīt.
153. Katra Puse nodrošina, ka tad, ja pieņemts tiesas nolēmums,
16kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu
17iestādes var attiecībā uz pārkāpēju, kā arī jebkuru starpnieku,
18kura pakalpojumus izmanto trešā persona, lai pārkāptu
19intelektuālā īpašuma tiesības, izdot izpildrakstu, lai aizliegtu
20turpināt pārkāpumu.
214. Puses var paredzēt, ka attiecīgos gadījumos un pēc tās
22personas lūguma, uz ko attiecas šajā pantā paredzētie pasākumi,
23kompetentās tiesu iestādes tā vietā, lai piemērotu šajā pantā
24paredzētos pasākumus, var minētajai atbildīgajai personai likt
25izmaksāt finansiālu kompensāciju cietušajai pusei, ja minētā
26persona nav rīkojusies tīši vai aiz neuzmanības, ja attiecīgo
27pasākumu veikšana minētajai personai radītu nesamērīgu kaitējumu
28un ja finansiālas kompensācijas izmaksa šķiet saprātīgi
29pieņemama.
1Zaudējumu atlīdzība
21. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes,
3saņemot cietušās puses iesniegumu, piespriež pārkāpējam, kas
4apzināti ir iesaistījies kontrafakta darbībā vai kam ir bijis
5pamats apzināties, ka minētā darbība ir kontrafakta darbība,
6izmaksāt tiesību turētājam kompensāciju, kas atbilst pārkāpuma
7dēļ tiesību turētājam radītā kaitējuma apmēram. Nosakot zaudējumu
8atlīdzības apmēru, tiesu iestādes:
9a) ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai
10pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp neiegūto
11peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, un attiecīgos gadījumos arī
12citus elementus, kas nav ekonomiskie faktori, piemēram, tiesību
13turētājam pārkāpuma rezultātā radīto morālo kaitējumu, vai
14b) kā alternatīvu a) apakšpunktā minētajam attiecīgos
15gadījumos kompensācijas apmēru nosaka kā vienreizēju maksājumu,
16pamatojoties uz noteiktiem faktoriem un noteikti ņemot vērā
17autoratlīdzības vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja
18pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā
19īpašuma tiesības.
202. Ja pārkāpējs kontrafakta darbībās ir iesaistījies
21neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties, Puses var
22noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu par labu cietušajai
23pusei atgūt peļņu vai atlīdzināt zaudējumus, kas var būt iepriekš
24noteikti.
1Tiesas nolēmumu publicēšana
2Katra Puse nodrošina, ka vai nu tiesvedībā par rūpnieciskā
3īpašuma tiesību pārkāpumu, vai tiesvedībā par autortiesību
4pārkāpumu, vai abos gadījumos tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma
5un par pārkāpēja līdzekļiem var piemērot attiecīgus pasākumus
6informācijas izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp nolēmuma
7paziņošanai un tā publicēšanai pilnībā vai daļēji.
1Pieņēmums par autortiesībām vai
2īpašuma tiesībām
3Šajā apakšiedaļā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības
4līdzekļu piemērošanas nolūkā:
5a) lai literāra vai mākslas darba autoru, ja vien nav
6pierādījumu par pretējo, uzskatītu par autoru, kas tādēļ ir arī
7tiesīgs uzsākt tiesvedību pret iespējamo pārkāpēju, ir
8pietiekami, ka viņa(-s) vārds ierastā veidā tiek minēts darbā vai
9uz tā;
10b) noteikumu, kas minēts a) apakšpunktā, mutatis
11mutandis piemēro blakustiesību turētājiem attiecībā uz to
12aizsargāto tiesību objektu.
132. APAKŠIEDAĻA
14CITI NOTEIKUMI
1Pasākumi uz robežas
21. Neskarot šā nolīguma 75. pantu un XIII pielikumu, šajā
3pantā noteikti šā nolīguma vispārīgie principi, kas reglamentē
4intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, ko veic muitas iestādes,
5un Pušu muitas iestāžu saistības sadarboties.
62. Veicot pasākumus uz robežas nolūkā īstenot intelektuālā
7īpašuma tiesības, Puses nodrošina, ka pasākumi atbilst to
8saistībām saskaņā ar VVTT 1994 un TRIPS līgumu.
93. Šā panta noteikumi par pasākumiem uz robežas ir procesuāli.
10Tajos ir paredzēti nosacījumi un procedūras muitas dienestu
11rīcībai gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām
12pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ir pakļautas vai tām
13vajadzētu būt pakļautām muitas kontrolei. Tie nekādā veidā
14neietekmē Pušu materiālo tiesību normas, kas attiecas uz
15intelektuālo īpašumu.
164. Lai veicinātu intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu
17īstenošanu, muitas iestādes pieņem vairākas pieejas, lai
18identificētu sūtījumus ar precēm, par kurām pastāv aizdomas, ka
19ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Šīs pieejas ietver
20riska analīzes metodes, kuru pamatā, inter alia, ir
21informācija, ko sniedz tiesību turētāji, savāktie izlūkdati un
22kravu pārbaudes.
235. Puses vienojas efektīvi īstenot TRIPS līguma 69.
24pantu attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ar precēm, par
25kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma
26tiesības. Šajā nolūkā Puses to muitas iestādēs izveido
27kontaktpunktus un paziņo par tiem un ir gatava apmainīties ar
28datiem un informāciju par šādu preču tirdzniecību, kas skar abas
29Puses. Tās jo īpaši veicina informācijas apmaiņu un sadarbību
30starp muitas iestādēm attiecībā uz tirdzniecību ar viltotu preču
31zīmju izstrādājumiem un pirātiskām autortiesību precēm. Neskarot
32šā nolīguma II protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību
33muitas lietās, muitas iestādes attiecīgā gadījumā apmainās ar
34šādu informāciju ātri un pienācīgi ievērojot Pušu tiesību aktus
35datu aizsardzības jomā.
366. Katras Puses muitas iestādes pēc pieprasījuma vai pēc savas
37ierosmes sadarbojas, lai sniegtu attiecīgo pieejamo informāciju
38otras Puses muitas iestādēm jo īpaši par preču tranzītu caur
39kādas Puses teritoriju, kas paredzētas otrai Pusei (vai kuru
40izcelsme ir otrā Pusē).
417. Apakškomiteja, kas minēta šā nolīguma 74. pantā, pieņem
42nepieciešamos praktiskos pasākumus attiecībā uz šajā pantā minēto
43datu un informācijas apmaiņu.
448. Šā nolīguma II protokolu par savstarpējo administratīvo
45palīdzību muitas lietās piemēro intelektuālā īpašuma tiesību
46pārkāpumiem, neskarot sadarbības formas, kas izriet no šā panta
475. līdz 7. punkta piemērošanas.
489. Apakškomiteja, kas minēta šā nolīguma 74. pantā, darbojas
49kā atbildīgā apakškomiteja, lai nodrošinātu šā panta pareizu
50darbību un īstenošanu.
1Rīcības kodeksi
2Puses veicina:
3a) rīcības kodeksu izstrādi, ko veic tirdzniecības vai
4profesionālas asociācijas vai organizācijas, un kuru mērķis ir
5uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību izpildi;
6b) rīcības kodeksu projektu iesniegšanu to attiecīgajām
7kompetentajām iestādēm un minēto iesniegto rīcības kodeksu
8piemērošanas izvērtēšanu.
1Sadarbība
21. Puses vienojas sadarboties, lai atbalstītu to saistību un
3pienākumu izpildi, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nodaļu.
42. Sadarbības jomas ietver šādas darbības, bet ne tikai:
5a) informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību
6tiesisko regulējumu un attiecīgajiem tiesību aizsardzības un
7izpildes noteikumiem, pieredzes apmaiņa par panākto likumdošanas
8progresu minētajās jomās,
9b) pieredzes un informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma
10tiesību aizsardzību,
11c) pieredzes apmaiņa par izpildi muitas, policijas,
12administratīvo un tiesu iestāžu centrālajā līmenī un līmenī, kas
13zemāks par centrālo līmeni, sadarbība, tostarp sadarbība ar citām
14valstīm, lai novērstu kontrafakta preču eksportu,
15d) darbības spēju palielināšana, personāla apmaiņa un
16mācības,
17e) informācijas par intelektuālā īpašuma tiesībām
18popularizēšana un izplatīšana, tostarp arī darījumu aprindās un
19pilsoniskajā sabiedrībā, patērētāju un tiesību turētāju
20informētība,
21f) iestāžu sadarbības veicināšana, piemēram, starp
22intelektuālā īpašuma aizsardzības iestādēm,
23g) aktīva sabiedrības informētības un izglītotības uzlabošana
24par intelektuālā īpašuma tiesību politiku: izstrādāt efektīvas
25stratēģijas, lai noteiktu galveno mērķauditoriju, un veidot
26informēšanas programmas, lai palielinātu patērētāju un
27plašsaziņas līdzekļu informētību par intelektuālā īpašuma tiesību
28pārkāpumu ietekmi, tostarp par draudiem veselībai un drošībai un
29saistību ar organizēto noziedzību.
1Principi
2Puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir
3brīvai un netraucētai konkurencei. Puses apliecina to, ka pret
4konkurenci vērsta darījumdarbības prakse un valsts iejaukšanās
5(tostarp subsīdiju veidā) potenciāli var izkropļot tirgu pareizu
6darbību un kopumā mazina ieguvumus, ko sniedz tirdzniecības
7liberalizācija.
1Tiesību akti pretmonopola un
2apvienošanās politikas jomā un to īstenošana
31. Katra Puse savā teritorijā nodrošina visaptverošus
4konkurences tiesību aktus, kas efektīvi vērsti pret konkurenci
5kropļojošiem līgumiem, saskaņotām darbībām un konkurenci
6kropļojošu vienpusēju tādu uzņēmumu rīcību, kam ir dominējoša
7ietekme tirgū, un kas nodrošina uzņēmumu apvienošanās efektīvu
8kontroli, lai novērstu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei un
9dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
102. Katrai Pusei ir iestāde, kas atbildīga par 1. punktā minēto
11konkurences tiesību aktu īstenošanu, un tai ir pienācīgs
12nodrošinājums šā uzdevuma veikšanai.
133. Puses atzīst, cik liela nozīme ir to attiecīgo konkurences
14tiesību aktu pārredzamai un nediskriminējošai piemērošanai,
15ievērojot procesuālā taisnīguma un iesaistīto uzņēmumu tiesību uz
16aizstāvību principus.
1Valsts monopoli, valsts uzņēmumi un
2uzņēmumi, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības
31. Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm noteikt vai saglabāt
4valsts monopolu, valsts uzņēmumu vai piešķirt uzņēmumiem īpašas
5vai ekskluzīvas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem tiesību
6aktiem.
72. Attiecībā uz komerciāla rakstura valsts monopolu, valsts
8uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas
9tiesības, katra Puse nodrošina, ka uz šādiem uzņēmumiem attiecas
10204. panta 1. punktā minētie konkurences tiesību akti, ciktāl
11minēto tiesību aktu piemērošana juridiski vai faktiski nerada
12šķēršļus attiecīgajiem uzņēmumiem veikt tiem uzticētos konkrētos
13sabiedriskas nozīmes uzdevumus.
1Subsīdijas
21. Šajā pantā "subsīdija" ir pasākums, kas atbilst
3SKP vienošanās 1. pantam neatkarīgi no tā, vai tas ir piešķirts
4saistībā ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, un kas ir
5īpašs minētās vienošanās 2. panta nozīmē.
62. Katra Puse nodrošina pārredzamību subsīdiju piešķiršanas
7jomā. Šim nolūkam katra Puse reizi divos gados ziņo otrai Pusei
8par juridisko pamatu, veidu, summu vai budžetu un, ja iespējams,
9piešķirto subsīdiju saņēmēju tās valdības vai valsts struktūra
10saistībā ar preču ražošanu. Šādu ziņojumu uzskata par iesniegtu,
11ja katra Puse ir sniegusi attiecīgo informāciju publiski pieejamā
12tīmekļa vietnē.
133. Pēc vienas Puses lūguma otra Puse savlaicīgi sniedz
14informāciju un atbild uz jautājumiem par konkrētām subsīdijām,
15kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu.
1Definīcijas
2Šajā nodaļā:
3a) "energoprodukts" ir jēlnafta (HS kods 27.09),
4dabasgāze (HS kods 27.11) un elektroenerģija (HS kods 27.16);
5b) "enerģijas transporta iekārtas" ir dabasgāzes
6augstspiediena pārvades cauruļvadi; augstsprieguma
7elektroenerģijas pārvades tīkli un līnijas, tostarp
8starpsavienojumi, ko izmanto, lai savienotu dažādus gāzes vai
9elektroenerģijas pārvades tīklus; jēlnaftas pārvades cauruļvadi,
10dzelzceļš un citas stacionārās iekārtas, ko izmanto
11energoproduktu tranzītam;
12c) "tranzīts" ir energoproduktu pārvadāšana,
13šķērsojot kādas Puses teritoriju, veicot vai neveicot
14pārkraušanu, uzglabāšanu noliktavā, kravas sadalīšanu vai
15transporta veida maiņu, ja šāda šķērsošana ir tikai daļa no visa
16pārvadājuma, kas sākas un beidzas ārpus tās Puses robežām, kuras
17teritoriju šķērso transports;
18d) "neatļauta piesavināšanās" ir jebkāda veida
19darbība, kas veido nelikumīgu energoproduktu piesavināšanos no
20enerģijas transporta iekārtām.
1Nepārtraukts tranzīts
21. Puse nepārtrauc un citādi neiejaucas energoproduktu
3tranzītā caur tās teritoriju, izņemot gadījumus, kad šāda
4pārtraukšana vai cita iejaukšanās ir konkrēti paredzēta līgumā
5vai citā vienošanās, kas reglamentē šādu tranzītu, vai ja
6enerģijas transporta iekārtu darbības turpināšana, neveicot
7tūlītēju koriģējošu darbību, rada nepamatotus draudus sabiedrības
8drošībai, kultūras mantojumam, veselībai, drošībai vai videi, ar
9nosacījumu, ka šāda koriģējoša darbība nav veikta veidā, kas
10radītu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptus
11starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.
122. Strīda gadījumā par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar
13Pusēm vai vienu vai vairākām vienībām, kas atrodas kādas Puses
14kontrolē vai jurisdikcijā, tostarp valsts tirdzniecības uzņēmumu,
15Puse, caur kuras teritoriju notiek energoproduktu tranzīts,
16nepārtrauc un nesamazina, kā arī neļauj tās kontrolē vai
17jurisdikcijā esošai vienībai pārtraukt vai samazināt šādu
18tranzītu, izņemot 1. punktā minētajos apstākļos, pirms ir
19pabeigta strīdu atrisināšanas procedūra saskaņā ar konkrēto
20līgumu vai ārkārtas procedūra saskaņā ar šā nolīguma XVIII
21pielikumu vai IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
22saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana).
233. Puse nav atbildīga par tranzīta pārtraukšanu vai
24samazinājumu saskaņā ar šo pantu, ja minētā Puse nespēj piegādāt
25energoproduktus vai nodrošināt to tranzītu kādas trešās valsts
26vai trešās valsts kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības
27darbību rezultātā.
1Regulatīvās iestādes
21. Katra Puse izraugās neatkarīgas regulatīvās iestādes, kas
3tiesīgas regulēt gāzes un elektroenerģijas tirgus. Šīs
4regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli
5neatkarīgas no citiem publiskiem vai privātiem uzņēmumiem, tirgus
6dalībniekiem vai operatoriem.
72. Regulatīvās iestādes lēmumi un izmantotās procedūras ir
8objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.
93. Operatoram, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, ir
10tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir
11neatkarīga no iesaistītajām personām. Ja pārsūdzības iestāde pēc
12būtības nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato
13rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga
14tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski
15izpildāmi.
1Tirgu organizācija
21. Puses nodrošina, ka enerģijas tirgi darbojas ar mērķi
3panākt konkurējošus, drošus un no vides viedokļa ilgtspējīgus
4apstākļus un nav diskriminējoši pret uzņēmumiem attiecībā uz to
5tiesībām vai pienākumiem.
62. Neatkarīgi no 1. punkta, Puse vispārējās tautsaimnieciskas
7nozīmes interesēs var uzlikt uzņēmumiem saistības, kas var
8attiekties uz drošību, tostarp apgādes drošību; piegāžu
9regularitāti, kvalitāti un cenu; un vides aizsardzību, tostarp
10energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un klimata
11aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārredzamas,
12samērīgas un pārbaudāmas.
133. Ja Puse regulē cenu, par kuru iekšzemes tirgū pārdod gāzi
14un elektrību, minētā Puse nodrošina, ka regulētās cenas aprēķina
15metodoloģija tiek publicēta pirms regulētās cenas stāšanās
16spēkā.
1Piekļuve enerģijas transporta
2iekārtām
31. Katra Puse savā teritorijā nodrošina tādas sistēmas
4ieviešanu, kas trešām personām dod piekļuvi enerģijas transporta
5iekārtām un sašķidrinātās dabasgāzes un uzglabāšanas iekārtām un
6ko piemēro visiem lietotājiem pārredzamā, objektīvā un
7nediskriminējošā veidā.
82. Katra Puse nodrošina, ka tarifi par piekļuvi enerģijas
9transporta iekārtām un visi pārējie nosacījumi attiecībā uz
10piekļuvi enerģijas transporta iekārtām ir objektīvi, pamatoti,
11pārredzamai un nediskriminējoši attiecībā uz energoprodukta
12izcelsmi, īpašnieku vai galamērķi.
133. Katra Puse nodrošina, ka visas tehniskās un nolīgtās jaudas
14- gan fiziskās, gan virtuālās -, tiek sadalītas, izmantojot
15pārredzamus un nediskriminējošus kritērijus un procedūras.
164. Gadījumos, kad sniegts atteikums piešķirt piekļuvi trešām
17personām, ievērojot tiesisko aizsardzību, Puses nodrošina, ka pēc
18pieprasījuma enerģijas transporta iekārtu operatori sniedz
19pienācīgi pamatotu paskaidrojumu pieprasījuma iesniedzējai
20Pusei.
215. Puse var izņēmuma kārtā atkāpties no 1. līdz 4. punkta
22noteikumiem atbilstīgi objektīviem kritērijiem, kas noteikti tās
23tiesību aktos. Jo īpaši Puse var savos tiesību aktos paredzēt
24iespēju atsevišķos gadījumos uz noteiktu laikposmu piešķirt
25atbrīvojumu no noteikumiem par trešo personu piekļuvi attiecībā
26uz jaunām nozīmīgām enerģijas transporta iekārtām.
27218. PANTS32
28Saistība ar Enerģētikas kopienas
29līgumu
301. Ja rodas kolīzija starp šīs nodaļas noteikumiem un
31Enerģētikas kopienas līguma noteikumiem vai Savienības tiesību
32aktu noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas
33kopienas līgumu, Enerģētikas kopienas līguma vai Savienības
34tiesību aktu noteikumi, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas
35kopienas līgumu, šādas kolīzijas ietvaros prevalē.
362. Īstenojot šo nodaļu, priekšroku dod tādu tiesību aktu vai
37citu aktu pieņemšanai, kas ir saskaņā ar Enerģētikas kopienas
38līgumu vai pamatojas uz Savienībā piemērojamajiem tiesību aktiem.
39Ja rodas strīdi par šo nodaļu, prezumē, ka tiesību akti vai citi
40akti, kas atbilst minētajiem kritērijiem, atbilst arī šai
1Definīcijas
2Šajā nodaļā:
3a) "vispārēji piemērojams pasākums" nozīmē likumus,
4noteikumus, tiesu nolēmumus, procedūras un administratīvos
5nolēmumus, kas var ietekmēt jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā
6nolīguma IV sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
7jautājumi). Tas neietver pasākumus, kas adresēti konkrētai
8personai vai personu grupai;
9b) "ieinteresētā persona" ir jebkura fiziska vai
10juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā
11un ko var tieši skart vispārēji piemērojams pasākums.
1Publicēšana
21. Katra Puse nodrošina, ka vispārēji piemērojami
3pasākumi:
4a) ir nekavējoties un viegli pieejami, izmantojot oficiāli
5noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja tas ir lietderīgi,
6elektroniskos saziņas līdzekļus, tādā veidā, lai jebkura persona
7varētu ar tiem iepazīties;
8b) sniedz skaidrojumu par šādu pasākumu mērķi un pamatojumu;
9un
10c) nodrošina pietiekami daudz laika starp šādu pasākumu
11publicēšanu un stāšanos spēkā, izņemot pienācīgi pamatotos
12gadījumos, tostarp drošības vai ārkārtas situācijas apsvērumu
13dēļ.
142. Katra Puse:
15a) cenšas pietiekami savlaicīgi darīt sabiedrībai pieejamus
16visus priekšlikumus par vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai to
17grozījumiem, tostarp skaidrojumu par šāda priekšlikuma mērķi un
18pamatojumu;
19b) nodrošina pienācīgas iespējas ieinteresētajām personām
20iesniegt atsauksmes par šādu priekšlikumu, jo īpaši paredzot
21pietiekami daudz laika šādu iespēju izmantošanai, un
22c) cenšas ņemt vērā ieinteresēto personu atsauksmes par šādiem
23priekšlikumiem.
1Informācijas pieprasījumi un
2kontaktpunkti
31. Lai atvieglotu saziņu starp Pusēm par jebkuru jautājumu, uz
4ko attiecas šā nolīguma IV sadaļa (Tirdzniecība un ar
5tirdzniecību saistīti jautājumi), katra Puse nozīmē
6kontaktpunktu, kas darbojas kā koordinators.
72. Katra Puse izveido vai nodrošina atbilstīgus mehānismus,
8lai sniegtu atbildes uz jebkuru personu informācijas
9pieprasījumiem par ierosinātiem vai spēkā esošiem vispārēji
10piemērojamiem pasākumiem un to labojumiem. Atbildes uz
11informācijas pieprasījumiem var sniegt ar kontaktpunktu
12starpniecību, kas izveidoti saskaņā ar šo 1. punktu, vai
13izmantojot citus atbilstošus mehānismus.
143. Puses atzīst, ka jebkura 2. punktā paredzētā atbilde var
15nebūt galīga vai juridiski saistoša, bet izmantojama tikai
16informatīvos nolūkos, ja vien Pušu attiecīgajos normatīvajos
17aktos nav noteikts citādi.
184. Puse pēc otras Puses pieprasījuma savlaicīgi sniedz
19informāciju un atbild uz jautājumiem par visiem spēkā esošiem vai
20ierosinātiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai
21priekšlikumiem par vispārēji piemērojamu pasākumu pieņemšanu vai
22grozīšanu, kas - pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses domām -
23varētu ietekmēt šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
24tirdzniecību saistīti jautājumi) darbību, neatkarīgi no tā, vai
25pieprasījuma iesniedzējai Pusei iepriekš ir paziņots par
26attiecīgo pasākumu.
1Vispārēji piemērojamu pasākumu
2pārvaldība
31. Katra Puse visus vispārēji piemērojamus pasākumus pārvalda
4objektīvi, taisnīgi un saprātīgi.
52. Šajā nolūkā katra Puse, piemērojot šos pasākumus konkrētām
6otras Puses personām, precēm vai pakalpojumiem konkrētās
7lietās:
8a) cenšas ieinteresētajām personām, kuras tieši skar
9administratīva tiesvedība, saskaņā ar savām procedūrām savlaicīgi
10paziņot par tiesvedības sākšanu, tostarp sniegt tiesvedības
11būtības aprakstu, tiesisko pamatojumu, saskaņā ar kuru tiesvedība
12tiek uzsākta, un ar domstarpībām saistīto jautājumu vispārīgu
13aprakstu;
14b) nodrošina šādām ieinteresētām personām pienācīgu iespēju
15iesniegt faktus un argumentus, kas pamato to nostāju, pirms
16galīgās administratīvās rīcības veikšanas, ja to pieļauj termiņš,
17procedūras veids un sabiedrības intereses, un
18c) nodrošina, ka tās procedūras ir balstītas uz tās tiesību
19aktiem un tiek veiktas saskaņā ar tiem.
1Pārskatīšana un pārsūdzēšana
21. Katra Puse izveido vai nodrošina tiesu iestādes,
3šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, lai ātri
4pārskatītu un attiecīgos gadījumos koriģētu administratīvu rīcību
5attiecībā uz šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
6tirdzniecību saistīti jautājumi) jautājumiem. Šādas tiesas vai
7procedūras ir objektīvas un neatkarīgas no biroja vai iestādes,
8kurai uzticēta administratīvā izpilde, un par to atbildīgās
9personas nav pēc būtības ieinteresētas lietas iznākumā.
102. Katra Puse nodrošina, ka šādās tiesās vai procedūrās
11tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir nodrošinātas tiesības uz:
12a) pienācīgu iespēju atbalstīt vai aizsargāt savu attiecīgo
13nostāju un
14b) lēmumu, kas balstīts uz pierādījumiem un iesniegtajiem
15dokumentiem vai, ja to pieprasa Pušu tiesību akti, dokumentiem,
16ko apkopojusi administratīvā iestāde.
173. Katra Puse nodrošina, ka atbilstīgi tās tiesību aktos
18paredzētām pārsūdzēšanas vai turpmākas pārskatīšanas procedūrām
19šādu lēmumu īsteno un savā darbībā ņem vērā birojs vai iestāde
20saistībā ar attiecīgo administratīvo rīcību.
1Regulējuma kvalitāte un
2efektivitāte un laba administratīvā uzvedība
31. Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu regulējuma
4kvalitāti un efektivitāti, tostarp veicot informācijas un
5paraugprakses apmaiņu saistībā ar to attiecīgajiem regulējuma
6politikas virzieniem un regulējuma ietekmes izvērtējumiem.
72. Puses atzīst to, cik svarīgi ir labas administratīvās
8prakses principi33, un vienojas
9sadarboties šādu principu veicināšanā, tostarp apmainoties ar
10informāciju un paraugpraksi.
1Konteksts un mērķi
21. Puses atsaucas uz rīcības plānu "Agenda 21", ko
31992. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par
4vidi un attīstību, Starptautiskās darba organizācijas (SDO) 1998.
5gada Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā,
62002. gadā Johannesburgā pieņemto ilgtspējīgas attīstības
7īstenošanas plānu, ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes
8ministru 2006. gada deklarāciju par pilnu nodarbinātību un
9pienācīgas kvalitātes darbu, SDO 2008. gada Deklarāciju par
10sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai. Puses atkārtoti
11apstiprina apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības
12attīstību tādā veidā, kas sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķa
13sasniegšanu, esošo un nākotnes paaudžu labklājību, un nodrošināt,
14ka šis mērķis tiek iekļauts un atspoguļots visos to tirdzniecības
15attiecību līmeņos.
162. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot ilgtspējīgu
17attīstību un atzīst, ka ekonomikas attīstība, sociālā attīstība
18un vides aizsardzība ir savstarpēji saistītas un cita citu
19papildinošas pamatjomas. Tās uzsver priekšrocības, ko rada pieeja
20ar tirdzniecību saistītus nodarbinātības34 un vides jautājumus
21izskatīt kā daļu no globālās pieejas tirdzniecībai un
22ilgtspējīgai attīstībai.
1Regulējuma tiesības un aizsardzības
2līmeņi
31. Puses savstarpēji atzīst katras Puses tiesības noteikt to
4ilgtspējīgas attīstības politiku un prioritātes, noteikt to
5iekšējo vides un darba aizsardzības līmeni un pieņemt vai grozīt
6to attiecīgos tiesību aktus un politikas virzienus saskaņā ar
7Pušu apņemšanos ievērot starptautiski atzītus standartus un
8nolīgumus, kas minēti šā nolīguma 229. un 230. pantā.
92. Šajā ziņā katra Puse dara visu iespējamo, lai savos tiesību
10aktos un politikas virzienos nodrošinātu un veicinātu vides un
11darbinieku aizsardzības augstā līmenī un cenšas turpināt uzlabot
12tiesību aktus un politiku un attiecīgos aizsardzības līmeņus.
1Daudzpusēji darba standarti un
2nolīgumi
31. Puses atzīst pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas
4kvalitātes darbu visiem par pamatelementiem globalizācijas
5pārvaldībai un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos turpināt
6starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai veicinātu pilnīgu
7un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem.
8Šajā ziņā Puses apņemas apspriesties un sadarboties abpusēji
9interesējošos ar tirdzniecību saistītos nodarbinātības
10jautājumos.
112. Saskaņā ar pienākumiem, ko tās uzņēmušās kā dalībnieces SDO
12un Starptautiskās Darba konferences 86. sesijā 1998. gadā
13pieņemto SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā un
14tās turpmākā izpildē, Puses apņemas ievērot, veicināt un īstenot
15savos tiesību aktos un praksē un visā to teritorijā starptautiski
16atzītos darba pamatstandartus, kā tie ietverti SDO
17pamatkonvencijās, un jo īpaši:
18a) biedrošanās brīvību un tiesību uz koplīguma slēgšanu
19efektīva atzīšanu;
20b) jebkāda piespiedu un obligātā darba izskaušanu;
21c) bērnu darba faktisku atcelšanu; un
22d) diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un
23profesiju.
243. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos efektīvi īstenot
25savos tiesību aktos un praksē pamatkonvencijas, prioritārās
26konvencijas un citas SDO konvencijas, ko attiecīgi ratificējušas
27Gruzija un dalībvalstis.
284. Puses apsvērs arī pārējo prioritāro konvenciju, kā arī citu
29konvenciju, ko SDO ir atzinusi par "mūsdienīgām",
30ratifikāciju. Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo
31situāciju un norisēm šajā jomā.
325. Puses atzīst, ka uz darba pamatprincipu un tiesību
33pārkāpumiem nevar atsaukties un tos nevar izmantot citādi, lai
34gūtu likumīgas salīdzinošas priekšrocības, un ka darba standartus
35nevar izmantot tirdzniecības protekcionisma nolūkā.
1Daudzpusēja vides pārvaldība un
2nolīgumi
31. Puses atzīst daudzpusējas vides pārvaldības un nolīgumu
4nozīmi, starptautiskajai kopienai risinot globālas vai reģionālas
5vides problēmas, un uzsver nepieciešamību uzlabot abpusēju
6atbalstu starp tirdzniecības un vides politiku. Šajā ziņā Puses
7apņemas atbilstoši apspriesties un sadarboties sarunās par ar
8tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem un par citiem abpusēji
9interesējošiem ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem.
102. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos to tiesību aktos un
11praksē efektīvi īstenot daudzpusējus vides nolīgumus, kuru
12līgumslēdzējas puses tās ir.
133. Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo
14situāciju un progresu attiecībā uz ratificēšanu no daudzpusējo
15vides nolīgumu vai grozījumu šādos nolīgumos ratifikāciju.
164. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sasniegt
17Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata
18pārmaiņām (UNFCCC) un tās Kioto Protokola galveno mērķi.
19Tās apņemas sadarboties, izstrādājot turpmāko starptautisko
20klimata pārmaiņu regulējumu saskaņā ar UNFCCC un ar to
21saistītos nolīgumus un lēmumus.
225. Šis nolīgums neliedz Pusēm pieņemt vai nodrošināt
23pasākumus, lai īstenotu daudzpusējos vides nolīgumus, kuru
24līgumslēdzējas puses tās ir, ar noteikumu, ka šādus pasākumus
25nepiemēro veidā, kas varētu izvērsties par patvaļīgu vai
26neattaisnotu diskrimināciju Pušu starpā vai par slēptu
27tirdzniecības ierobežojumu.
1Ilgtspējīgu attīstību veicinoša
2tirdzniecība un ieguldījumi
3Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos palielināt tirdzniecības
4lomu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā ekonomikas,
5sociālajā un vides jomā. Attiecīgi
6a) Puses atzīst, ka darba pamatstandartiem un pienācīgas
7kvalitātes darbam ir labvēlīga ietekme uz ekonomikas
8efektivitāti, jaunradi un ražīgumu, un tās cenšas panākt lielāku
9politisko saskaņotību starp tirdzniecības politiku, no vienas
10puses, un nodarbinātības politiku, no otras puses;
11b) Puses cenšas veicināt un sekmēt tirdzniecību un
12ieguldījumus vides preču un pakalpojumu jomā, tostarp mazinot
13saistītos ar tarifiem nesaistītos šķēršļus;
14c) Puses cenšas veicināt, ka tiek atcelti šķēršļi
15tirdzniecībai vai ieguldījumiem attiecībā uz precēm un
16pakalpojumiem, kas ir īpaši svarīgi klimata pārmaiņu mazināšanai,
17piemēram, ilgtspējīgi atjaunojamie energoresursi un
18energoefektīvi ražojumi un pakalpojumi. Tas var ietvert
19atbilstošu tehnoloģiju un standartu ieviešanu, kas atbilst vides
20un ekonomiskajām vajadzībām un mazina tehniskus šķēršļus
21tirdzniecībai;
22d) Puses vienojas veicināt preču tirdzniecību, kuras palīdz
23uzlabot sociālos apstākļus un videi draudzīgu praksi, tostarp
24preču, uz kurām attiecas brīvprātīgās ilgtspējas nodrošināšanas
25shēmas, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas un
26ekomarķējumi;
27e) Puses vienojas veicināt korporatīvo sociālo atbildību,
28tostarp apmainoties ar informāciju un paraugpraksi. Šajā ziņā
29Puses atsaucas uz attiecīgajiem starptautiski atzītajiem
30principiem un pamatnostādnēm, jo īpaši ESAO Pamatnostādnēm
31daudznacionāliem uzņēmumiem.
1Bioloģiskā daudzveidība
21. Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt bioloģiskās
3daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kas ir
4pamatelements ilgtspējīgas attīstības panākšanā, un atkārtoti
5apstiprina apņemšanos nodrošināt bioloģiskās daudzveidības
6saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvenciju par
7bioloģisko daudzveidību un citiem attiecīgajiem starptautiskajiem
8instrumentiem, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.
92. Šajā nolūkā Puses apņemas:
10a) veicināt ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecību,
11kas iegūti, ilgtspējīgi izmantojot bioloģiskos resursus, un
12sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;
13b) apmainīties ar informāciju par darbībām ar dabas resursiem
14saistītu produktu tirdzniecībā, kuru mērķis ir apturēt
15bioloģiskās daudzveidības zudumus un mazināt spiedienu, kam
16pakļauta bioloģiskā daudzveidība, un vajadzības gadījumā
17sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas abpusēju
18atbalstu un palielinātu tās ietekmi;
19c) veicināt sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Konvenciju par
20starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un
21augu sugām (CITES), ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu
22saglabāšana ir apdraudēta, un
23d) sadarboties reģionālā un globālā līmenī ar mērķi veicināt
24bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu
25dabīgās vai lauksaimniecības ekosistēmās, tostarp apdraudēto
26sugu, to biotopu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un
27ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu; atjaunot ekosistēmas un
28likvidēt vai samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, kas rodas,
29izmantojot dzīvos vai nedzīvos dabas resursus vai
30ekosistēmas.
1Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un
2mežsaimniecības produktu tirdzniecība
31. Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt mežu saglabāšanu
4un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un mežu devumu pušu
5ekonomisko, vides un sociālo mērķu sasniegšanā.
62. Šajā nolūkā Puses apņemas:
7a) veicināt tādu mežsaimniecības produktu tirdzniecību, kas
8iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos saskaņā ar ieguves valsts
9tiesību aktiem, šim nolūkam varētu izmantot arī divpusējus vai
10reģionālus nolīgumus;
11b) apmainīties ar informāciju par pasākumiem, lai veicinātu
12tādas koksnes un koksnes izstrādājumu patēriņu, kas iegūti
13ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, un, ja nepieciešams, sadarbojas
14šādu pasākumu izstrādē;
15c) pieņemt pasākumus, lai veicinātu mežu saglabāšanu un
16apkarotu nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību,
17tostarp attiecīga gadījumā - pasākumus pret trešām valstīm;
18d) apmainīties ar informāciju par darbībām mežu
19apsaimniekošanas uzlabošanai un vajadzības gadījumā sadarboties,
20lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas, kas vērsta uz
21nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes izstrādājumu izslēgšanu no
22tirdzniecības plūsmām, abpusēju atbalstu un palielinātu tās
23ietekmi;
24e) veicināt koku sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar
25CITES, ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir
26apdraudēta, un
27f) sadarboties reģionālā un pasaules līmenī ar mērķi veicināt
28meža platību saglabāšanu un visu veidu mežu ilgtspējīgu
29apsaimniekošanu.
1Zivju produktu tirdzniecība
2Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt zivju krājumu
3atbildīgu pārvaldību ilgtspējīgā veidā, kā arī veicināt labu
4tirdzniecības pārvaldību, Puses apņemas:
5a) veicināt paraugpraksi zivsaimniecības pārvaldības jomā
6nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību
7ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieeju;
8b) pieņemt efektīvus pasākumus zvejas darbību uzraudzībai un
9kontrolei;
10c) ievērot pasākumus jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai
11ilgtermiņā un ilgtspējīgai izmantošanai, kā definēts galvenajos
12ANO un FAO instrumentos, kas attiecas uz šiem
13jautājumiem;
14d) sekmēt koordinētu datu vākšanas sistēmu un zinātnisko
15sadarbību starp Pusēm, lai uzlabotu aktuālos zinātniskos
16ieteikumus zivsaimniecības pārvaldībai;
17e) īstenot iespējami plašu sadarbību ar attiecīgajām
18reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām un šo
19organizāciju ietvaros, un
20f) sadarboties cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu
21(NNN) zveju un ar zveju saistītām darbībām, īstenojot
22visaptverošus, efektīvus un pārredzamus pasākumus. Puses arī
23īsteno politiku un pasākumus, lai izslēgtu NNN zvejas produktus
24no tirdzniecības plūsmām un nepieļautu to nonākšanu to
25tirgos.
1Aizsardzības līmeņa uzturēšana
21. Puses atzīst, ka ir neatbilstoši veicināt tirdzniecību vai
3ieguldījumus, pazeminot aizsardzības līmeņus, kas paredzēti
4iekšējos vides vai darba tiesību aktos.
52. Puse neatsakās un neatkāpjas, un nepiedāvā atteikties vai
6atkāpties no savām vides vai darba tiesībām, tādējādi savā
7teritorijā veicinot tirdzniecību vai uzņēmējdarbības veikšanu,
8iegāžu veikšanu, ieguldītāja ieguldījuma paplašināšanu vai
9saglabāšanu.
103. Puse, veicot ilglaicīgas vai regulāras darbības vai
11neveicot tās, faktiski īsteno savus vides aizsardzības un darba
12tiesību aktus, veicinot tirdzniecību vai ieguldījumus.
1Zinātniskā informācija
2Sagatavojot un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt
3vidi un darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai
4ieguldījumus, Puses ņem vērā pieejamo zinātnisko un tehnisko
5informāciju un attiecīgos starptautiskos standartus,
6pamatnostādnes vai ieteikumus, ja tādi ir. Šajā sakarā Puses var
7izmantot arī uz piesardzības principu.
1Pārredzamība
2Katra Puse saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem un šā
3nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
4jautājumi) 12. nodaļu (Pārredzamība) nodrošina, ka visus
5pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vides vai darba apstākļus,
6kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, tiek izstrādāti,
7ieviesti un īstenoti pārredzami, savlaicīgi paziņojot par to un
8veicot sabiedrisko apspriešanu, kā arī atbilstoši un savlaicīgi
9paziņojot par to nevalstiskā sektora iesaistītajiem dalībniekiem
10un apspriežoties ar tiem.
1Ietekmes uz ilgtspējību
2pārskatīšana
3Puses apņemas pārskatīt, uzraudzīt un novērtēt šā nolīguma IV
4sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
5īstenošanas ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, paredzot attiecīgus
6līdzdalības procesus un iestādes, kā arī procesus un iestādes,
7kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu, piemēram, veicot ar
8tirdzniecību saistītus ietekmes uz ilgtspēju novērtējumus.
1Sadarbība tirdzniecības un
2ilgtspējīgas attīstības jomā
3Puses atzīst to, cik svarīgi ir strādāt kopā ar tirdzniecību
4saistītu aspektu jomā attiecībā uz vides un nodarbinātības
5politiku, lai sasniegtu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un
6ar tirdzniecību saistīti jautājumi) mērķus. Puses, inter
7alia, var sadarboties šādās jomās:
8a) nodarbinātības vai vides aspekti tirdzniecības un
9ilgtspējīgas attīstības jomā starptautiskos forumos, tostarp jo
10īpaši PTO un SDO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā
11un daudzpusējos vides nolīgumos;
12b) metodoloģijas un indikatori ar tirdzniecību saistītiem
13ietekmes uz ilgtspēju novērtējumiem;
14c) noteikumu, normu un standartu nodarbinātības un vides jomā
15ietekme uz tirdzniecību, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu
16noteikumu ietekme uz tiesību aktiem nodarbinātības un vides jomā,
17tostarp regulējuma un politikas attīstību nodarbinātības un vides
18jomā;
19d) šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
20saistīti jautājumi) pozitīvā un negatīvā ietekme uz ilgtspējīgu
21attīstību un iespējām to pastiprināt, šādas ietekmes novēršanas
22vai mazināšanas iespējas, attiecīgi ņemot vērā arī ilgtspējas
23ietekmes novērtējumus, ko veikusi kāda no Pusēm vai abas
24Puses;
25e) viedokļu un paraugprakses apmaiņa, lai veicinātu
26pamatkonvenciju, prioritāro konvenciju un citu SDO konvenciju un
27daudzpusējo vides nolīgumu ratifikāciju un efektīvu īstenošanu
28tirdzniecības kontekstā;
29f) privāto un valsts sertifikācijas shēmu, izsekojamības un
30marķēšanas shēmu, tostarp ekomarķējumu veicināšana;
31g) uzņēmumu sociālās atbildības veicināšana, piemēram, veicot
32darbības saistībā ar izpratnes veicināšanu, starptautiski atzītu
33pamatnostādņu un principu īstenošanu un izplatīšanu;
34h) ar tirdzniecību saistīti aspekti SDO pienācīgas kvalitātes
35darba nodrošināšanas programmā, tostarp saikne starp tirdzniecību
36un pilnīgu un ražīgu nodarbinātību, darba tirgus pielāgojumiem,
37darba pamatstandartiem, darba statistiku, cilvēkresursu attīstību
38un mūžizglītību, sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu,
39sociālo dialogu un dzimumu līdztiesību;
40i) daudzpusējo vides nolīgumu ar tirdzniecību saistītie
41aspekti, tostarp muitas sadarbība;
42j) ar tirdzniecību saistīti aspekti pašreizējā un turpmākajā
43starptautiskajā klimata pārmaiņu režīmā, tostarp iespējas
44veicināt zema oglekļa satura tehnoloģijas un
45energoefektivitāti;
46k) ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu
47bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu
48izmantošanu;
49l) ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu mežu
50saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādējādi samazinot
51spiedienu saistībā ar mežu izciršanu, tostarp nelikumīgu
52mežizstrādi, un
53m) ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu
54ilgtspējīgu zvejniecības praksi un tirdzniecību ar zivju
55produktiem, kas iegūti ilgtspējīgas apsaimniekošanas
56rezultātā.
1Institucionālā struktūra un
2pārraudzības mehānismi
31. Katra Puse tās administratīvajā iestādē nozīmē
4kontakpunktu, kas darbojas kā kontaktpunkts sadarbībā ar otru
5Pusi šīs nodaļas īstenošanas nolūkā.
62. Ar šo izveido Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības
7apakškomiteju. Par savām darbībām tā ziņo Asociācijas komitejai
8īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta
9šā nolīguma 408. panta 4. punktā. Apakškomitejā ietilpst katras
10Puses valsts pārvaldes augstākās vadības ierēdņi.
113. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja
12tiekas pirmajā gadā pēc dienas, kad stājies spēkā šis nolīgums,
13un pēc tam - pēc vajadzības, lai uzraudzītu šīs nodaļas
14īstenošanu, tostarp saskaņā ar šā nolīguma 239. pantu veiktos
15sadarbības pasākumus. Minētā apakškomiteja pieņem savu
16reglamentu.
174. Katra Puse var sasaukt jaunu vietējo konsultantu grupu vai
18apspriesties ar esošo(-ajām) vietējo(-ajām) konsultantu
19grupu(-ām) ilgtspējīgas attīstības jautājumos, kuras(-u) uzdevums
20ir sniegt padomus par jautājumiem saistībā ar šo nodaļu.
21Šāda(-as) grupa(-as) var sniegt viedokli vai ieteikumus par šīs
1Kopīgs forums pilsoniskās
2sabiedrības dialogam
31. Puses veicina kopīgu forumu ar to teritorijā izveidotajām
4pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurā piedalās arī Pušu
5vietējās(-o) konsultantu grupas(-u) pārstāvji un sabiedrība
6kopumā, lai īstenotu dialogu par ilgtspējīgas attīstības
7aspektiem šajā nolīgumā. Puses veicina attiecīgo interešu
8līdzsvarotu pārstāvību, tostarp neatkarīgu darba devēju un darba
9ņēmēju pārstāvības organizāciju, vides un uzņēmēju grupu
10intereses pārstāvošu organizāciju, kā arī citu attiecīgi
11ieinteresētu personu dalību.
122. Kopīgais pilsoniskās sabiedrības forums tiek sasaukts reizi
13gadā, ja vien Puses nevienojas citādi. Puses ne vēlāk kā vienu
14gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vienojas par kopīgā foruma
15pilsoniskās sabiedrības dialogam darbību.
163. Puses var iesniegt Kopīgajam forumam pilsoniskās
17sabiedrības dialogam aktuālo informāciju par šīs nodaļas
18īstenošanu. Kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam
19viedokļus un atzinumus iesniedz Pusēm, un tie ir publiski
20pieejami.
1Apspriešanās ar valdību
21. Attiecībā uz jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu
3Puses var izmantot tikai šā nolīguma 243. pantā noteikto
4kārtību.
52. Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no
6šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot otras Puses
7kontaktpunktam rakstisku pieprasījumu. Pieprasījumā skaidri
8izklāsta jautājumu, norādot risināmo problēmu un sniedzot īsu
9pretenziju kopsavilkumu saskaņā ar šo nodaļu. Apspriešanās sākas
10nekavējoties pēc tam, kad Puse iesniedz lūgumu sākt
11apspriešanos.
123. Puses dara visu iespējamo, lai panāktu abpusēji pieņemamu
13jautājuma risinājumu. Puses ņem vērā SDO vai attiecīgo
14daudzpusējo vides aizsardzības organizāciju vai struktūru
15darbības, lai uzlabotu sadarbību un veicinātu lielāku atbilstību
16starp Pušu un minēto organizāciju veikto darbu. Lai pilnībā
17izskatītu šo jautājumu, Puses, ja nepieciešams, var lūgt padomu
18minētajām organizācijām vai struktūrām vai jebkurai citai
19personai vai struktūrai, ko tās uzskata par piemērotām.
204. Ja Puse uzskata, ka jautājuma izskatīšana ir jāturpina, šī
21Puse var lūgt sasaukt Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības
22apakškomiteju jautājuma izskatīšanai, iesniedzot rakstisku
23pieprasījumu otras Puses kontaktpunktam. Minētā apakškomiteja
24tiekas nekavējoties un cenšas vienoties par jautājuma
25risinājumu.
265. Vajadzības gadījumā minētā apakškomiteja var lūgt padomu
27vienas Puses vai abu Pušu vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām),
28vai citu ekspertu palīdzību.
296. Jebkuru risinājumu, kas panākts Pušu apspriešanās
30rezultātā, dara publiski pieejamu.
1Ekspertu grupa
21. Katra Puse 90 dienu laikā pēc tam, kad iesniegts lūgums
3sākt apspriešanos saskaņā ar šā nolīguma 242. panta 2. punktu,
4var lūgt sasaukt ekspertu grupu, lai izpētītu jautājumu, kas nav
5apmierinoši atrisināts valdību apspriešanās laikā.
62. Ja vien šajā pantā nav paredzēts citādi, piemēro šā
7nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
8jautājumi) 1. apakšiedaļas (Šķīrējtiesas procedūra) un 3.
9apakšiedaļas (Kopīgi noteikumi), 3. iedaļas (Strīdu izšķiršanas
10procedūras) un 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) 270. panta
11noteikumus, kā arī Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā un
12Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksu ("Rīcības
13kodekss") šā nolīguma XXI pielikumā.
143. Pirmajā sanāksmē pēc šā nolīguma stāšanās spēkā
15Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas izveido
16sarakstu, iekļaujot vismaz 15 personas, kuras vēlas un spēj
17darboties kā eksperti ekspertu grupā. Katra Puse ierosina izvirza
18vismaz piecus kandidātus, kas var darboties kā eksperti. Puses
19izraugās vismaz piecus kandidātus, kas nav pušu valstspiederīgie
20un kas var būt par ekspertu grupas priekšsēdētāju. Tirdzniecības
21un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja nodrošina, ka sarakstā
22vienmēr ir minētais personu skaits.
234. Šā panta 3. punktā minētajā sarakstā iekļauj personas ar
24speciālām zināšanām vai pieredzi tieslietu, nodarbinātības vai
25vides jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa, vai strīdu
26izšķiršanā, kas rodas saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem. Tie
27ir neatkarīgi, strādā neatkarīgi un nepilda nevienas
28organizācijas vai valdības norādījumus attiecībā uz jautājumiem
29saistībā ar konkrētu lietu, nav saistīti ar Pušu valdībām un
30atbilst šā nolīguma XXI pielikumam.
315. Attiecībā uz jautājumiem, kas rodas saistībā ar šo nodaļu,
32ekspertu grupā ietilpst eksperti no šā panta 3. punktā minētā
33saraksta saskaņā ar šā nolīguma 249. pantu un 8. noteikumu
34Reglamentā, kas paredzēts šā nolīguma XX pielikumā.
356. Ekspertu grupa var lūgt informāciju un padomus abām Pusēm,
36vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām) vai citiem avotiem, ko tā
37uzskata par piemērotiem. Jautājumos, kas saistīti ar
38daudzpusējiem nolīgumiem, kā noteikts šā nolīguma 229. un 230.
39pantā, ekspertu grupa lūdz informāciju un padomus ILO vai MEA
40struktūrām.
417. Saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kas izklāstītas IV
42sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14.
43nodaļā (Strīdu izšķiršana), ekspertu grupa sniedz Pusēm ziņojumu,
44kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu
45piemērojamība un secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums.
46Puses dara ziņojumu publiski pieejamu 15 dienu laikā pēc tā
47iesniegšanas.
488. Puses apspriež atbilstīgus pasākumus, kas jāīsteno, ņemot
49vērā ekspertu grupas ziņojumu un ieteikumus. Attiecīgā Puse
50informē savas konsultantu grupas un otru Pusi par saviem lēmumiem
51attiecībā uz ikvienu īstenojamu darbību vai pasākumu ne vēlāk kā
52trīs mēnešus pēc ziņojuma publiskošanas. Ekspertu grupas ziņojuma
53un ieteikumu īstenošanu pārrauga Tirdzniecības un ilgtspējīgas
54attīstības apakškomiteja. Šajā ziņā konsultantu struktūras un
55kopīgai forums pilsoniskās sabiedrības dialogam var iesniegt
56savus apsvērumus Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības
57apakškomitejai.
1Mērķis
2Šīs nodaļas mērķis ir noteikt efektīvu un lietderīgu
3mehānismu, lai novērstu un atrisinātu jebkādus strīdus starp
4Pusēm par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma IV sadaļu
5(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ar nolūku
6rast, ja tas ir iespējams, savstarpēji saskaņotu risinājumu.
1Apspriešanās
21. Puses cenšas atrisināt visus šā nolīguma 245. pantā minētos
3strīdus, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt
4savstarpēji saskaņotu risinājumu.
52. Puse ierosina apspriešanos, iesniedzot otrai Pusei
6rakstisku pieprasījumu, kura kopija iesniedzama Asociācijas
7komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
8paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, norādot pamatojumu,
9tostarp apspriežamo pasākumu un šā nolīguma 245. pantā minētos
10noteikumus, kurus tā uzskata par piemērojamiem.
113. Apspriešanos rīko 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas
12dienas, un tā notiek atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses
13nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 30 dienu
14laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas Puses
15nevienojas to turpināt. Apspriešanās, īpaši visa tās gaitā
16izpaustā informācija un Pušu ieņemtā nostāja, ir konfidenciāla un
17neskar nevienas Puses tiesības turpmākajā tiesvedībā.
184. Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem,
19kas attiecas uz precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm
20vai pakalpojumiem, rīko 15 dienu laikā pēc tam, kad atbildētāja
21Puse ir saņēmusi pieprasījumu, un to uzskata par pabeigtu minēto
2215 dienu laikā, ja vien abas Puses nevienojas apspriešanos
23turpināt.
245. Ja atbildētāja Puse uz pieprasījumu rīkot apspriešanos
25nesniedz atbildi 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas, vai ja
26apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajos
27termiņos, vai ja Puses vienojas nerīkot apspriešanos, vai ja
28apspriešanās ir pabeigta, nepanākot vienošanos par savstarpēji
29saskaņotu risinājumu, tad Puse, kas pieprasīja rīkot
30apspriešanos, var izmantot šā nolīguma 248. pantu.
316. Apspriešanās laikā katra Puse sniedz pietiekošu faktu
32materiālu, lai dotu iespēju pilnībā izvērtēt to, kādā veidā
33apspriežamais pasākums varētu ietekmēt šā nolīguma darbību un
34piemērošanu.
357. Ja apspriešanās attiecas uz energoproduktu transportu pa
36tīkliem un viena Puse uzskata, ka strīda izšķiršana ir steidzama
37dabas gāzes, naftas vai elektrības transporta starp Pusēm
38pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas dēļ, apspriešanās notiek trīs
39dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un to uzskata
40par pabeigtu trīs dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas
41dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt.
1Šķīrējtiesas procedūras sākšana
21. Ja Puses nav atrisinājušas strīdu apspriežoties, kā
3paredzēts šā nolīguma 246. pantā, Puse, kas pieprasīja rīkot
4apspriešanos, var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar šo
5pantu.
62. Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu rakstiski iesniedz otrai
7Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības
8jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4.
9punktā. Prasītāja Puse pieprasījumā norāda apspriežamo pasākumu
10un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu,
11paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 245. panta
12noteikumiem.
1Šķīrējtiesas izveide
21. Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.
32. Saņemot pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu, Puses
4nekavējoties apspriežas un cenšas vienoties par šķīrējtiesas
5sastāvu. Neatkarīgi no šā panta 3. un 4. punkta, jebkurā laikā
6pirms šķīrējtiesas izveides Puses, savstarpēji vienojoties, var
7pieņemt lēmumu izveidot šķīrējtiesu.
83. Katra Puse piecu dienu laikā pēc pieprasījuma par komisijas
9izveidošanu var pieprasīt šķīrējtiesas sastāva noteikšanai
10piemērot šajā punktā noteikto procedūru, ja nav panākta
11vienošanās par šķīrējtiesas sastāvu. Lai piemērotu šajā punktā
12noteikto procedūru, piecu dienu laikā pēc pieprasījuma katra Puse
13var iecelt šķīrējtiesnesi no saraksta, kas izveidots saskaņā ar
14šā nolīguma 268. pantu. Ja viena no Pusēm nav iecēlusi
15šķīrējtiesnesi, pēc otras Puses pieprasījuma Asociācijas
16komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
17paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, priekšsēdētājs vai
18līdzpriekšsēdētāji vai to pilnvarotas personas šķīrējtiesnesi
19izraugās izlozē no minētās Puses saraksta daļas, kas izveidota
20saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu. Ja Puses nav panākušas
21vienošanos par šķīrējtiesas priekšsēdētāju, pēc jebkuras Puses
22pieprasījuma, Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības
23jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai
24to pilnvarotas personas šķīrējtiesas priekšsēdētāju izraugās
25izlozē no saraksta, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 268.
26pantu.
274. Ja izlozē ir jāizraugās viens vai vairāki šķīrējtiesneši,
28izloze notiek piecu dienu laikā pēc 3. punktā minētā pieprasījuma
29par izlozi.
305. Šķīrējtiesas izveides diena ir diena, kad pēdējais no trim
31izraudzītajiem šķīrējtiesnešiem ir piekritis savai izraudzīšanai
32saskaņā ar Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā.
336. Ja kāda no šā nolīguma 268. pantā paredzētajām saraksta
34daļām netiek izveidota vai tajā nav pietiekams kandidātu skaits
35brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar 3. punktu,
36šķīrējtiesnešus izvēlas izlozē. Izloze notiek no tiem
37kandidātiem, ko formāli bija ierosinājusi katra Puse, vai, ja
38viena Puse nav ierosinājusi savus kandidātus, izloze notiek no
39otras Puses ierosinātajiem kandidātiem.
407. Ja vien Puses nevienojas citādi, attiecībā uz strīdu
41saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
42tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļas (Enerģētika saistībā
43ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas
44gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm
45pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ,
46šā panta 3. punktā paredzēto izlozes procedūru piemēro,
47neizmantojot šā panta 2. punktu vai citas šā panta 3. punktā
48minētas darbības, un šā panta 4. punktā minētais laikposms ir
49divas dienas.
1Šķīrējtiesas ziņojums
21. Šķīrējtiesa ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc tās izveidošanas
3dienas Pusēm iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti
4konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un
5šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Ja tā
6uzskata, ka minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas
7priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas
8komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
9paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, norādot kavēšanās
10iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt starpposma
11ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā nevar sniegt vēlāk
12nekā 120 dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Starpposma
13ziņojumu nepublisko.
142. Katra Puse 14 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas var
15iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu
16konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.
173. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar
18precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem,
19šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu savu starpposma ziņojumu 45
20dienu laikā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas pēc
21šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Katra Puse 7 dienu laikā no
22ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku
23pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma
24aspektus.
254. Pēc Pušu rakstisko piezīmju izskatīšanas saistībā ar
26starpposma ziņojumu šķīrējtiesa var grozīt ziņojumu un veikt
27turpmāku pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Šķīrējtiesas galīgā
28nolēmuma secinājumos atspoguļo starpposma ziņojuma posmā minēto
29argumentu pietiekamu apspriešanu un sniedz skaidras atbildes uz
30abu Pušu jautājumiem un piezīmēm.
315. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas
32(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu
33(Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par
34steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida
35transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai
36pārtraukšanas draudu dēļ, starpposma ziņojumu paziņo 20 dienu
37laikā pēc šķīrējtiesas izveides, un jebkādu pieprasījumu saskaņā
38ar šā nolīguma 2. punktu iesniedz piecu dienu laikā no rakstveida
39ziņojuma iesniegšanas. Šķīrējtiesa var arī nolemt iztikt bez
40starpposma ziņojuma.
1Samierināšanās steidzamos
2enerģētikas strīdos
31. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas
4(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu
5(Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par
6steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida
7transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai
8pārtraukšanas draudu dēļ, katra Puse var, iesniedzot pieprasījumu
9ieceltajai šķīrējtiesai, lūgt šķīrējtiesas priekšsēdētāju būt par
10samierinātāju attiecībā uz jebkuru jautājumu saistībā ar
11strīdu.
122. Samierinātājs cenšas panākt vienošanos par strīda
13risinājumu vai cenšas panākt vienošanos par procedūru šāda
14risinājuma sasniegšanai. Ja 15 dienu laikā pēc iecelšanas
15samierinātājam nav izdevies panākt šādu vienošanos, tas ierosina
16strīda risinājumu vai procedūru šāda risinājuma sasniegšanai un
17lemj par noteikumiem, kas jāievēro no viņa noteiktās dienas līdz
18dienai, kad strīds tiek izšķirts.
193. Puses un to kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības
20ievēro saskaņā ar šā panta 2. punktu ierosinātos noteikumus trīs
21mēnešus no samierinātāja lēmuma pieņemšanas vai līdz strīda
22izšķiršanai - atkarībā no tā, kas ir agrāk.
234. Samierinātājs ievēro ētikas kodeksu šā nolīguma XXI
24pielikumā.
1Šķīrējtiesas nolēmumu
2paziņošana
31. Šķīrējtiesa paziņo savu galīgo nolēmumu Pusēm un
4Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
5risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, 120
6dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Ja tā uzskata,
7ka minēto termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par
8to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā
9tirdzniecības jautājumu risināšanai, norādot kavēšanās iemeslus
10un dienu, kad šķīrējtiesa plāno paziņot savu nolēmumu. Nolēmumu
11nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 150 dienu laikā pēc
12šķīrējtiesas izveidošanas dienas.
132. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar
14precēm, kas ātri bojājas, vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem,
15šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu nolēmumu 60 dienu laikā pēc
16tās izveidošanas dienas. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot
17vēlāk kā 75 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.
183. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas
19(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu
20(Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par
21steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida
22transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai
23pārtraukšanas draudu dēļ, šķīrējtiesa savu nolēmumu paziņo 40
24dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas.
252. APAKŠIEDAĻA
26NOLĒMUMU IZPILDE
1Pieņemams termiņš nolēmuma
2izpildei
31. Ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama, Puses cenšas
4vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde. Šādā
5gadījumā atbildētāja Puse ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad
6šķīrējtiesa ir paziņojusi nolēmumu Pusēm, paziņo prasītājai Pusei
7un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
8risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
9laikposmu, kas tai būs nepieciešams nolēmuma izpildei
10("pieņemams termiņš").
112. Ja Pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas
12nolēmuma izpildei, prasītāja Puse 20 dienu laikā pēc atbildētājas
13Puses saskaņā ar 1. punktu sniegtā paziņojuma saņemšanas
14rakstiski pieprasa šķīrējtiesai noteikt pieņemamā termiņa laiku.
15Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un
16Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
17risināšanai. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 20 dienu laikā no
18pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un
19Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
20risināšanai.
213. Par panākto progresu šķīrējtiesas nolēmuma izpildē
22atbildētāja Puse rakstveidā informē prasītāju Pusi vismaz vienu
23mēnesi pirms pieņemamā termiņa beigām.
244. Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo
25termiņu.
1Tādu pasākumu pārskatīšana, kas
2veikti šķīrējtiesas nolēmuma izpildei
31. Atbildētāja Puse pirms pieņemamā termiņa beigām paziņo
4prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā
5tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma
6408. panta 4. punktā, par visiem pasākumiem, ko tā veikusi
7šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.
82. Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai pastāv vai ir
9atbilstošs pasākums, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, lai
10nodrošinātu atbilstību šā nolīguma 245. panta noteikumiem,
11prasītāja Puse var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā
12sastāvā lemj par šo jautājumu. Šādā pieprasījumā norāda konkrēto
13apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības
14juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā
15nolīguma 245. panta noteikumiem. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 45
16dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu
17nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā
18tirdzniecības jautājumu risināšanai.
1Pagaidu tiesiskās aizsardzības
2līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā
31. Ja atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo
4par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu,
5vai ja šķīrējtiesa nolemj, ka nav veikti pasākumi nolēmuma
6izpildei, vai ka saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 1. punktu
7paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās Puses pienākumiem
8atbilstīgi šā nolīguma 245. panta noteikumiem, atbildētāja Puse
9piedāvā pagaidu kompensāciju, ja to pieprasa prasītāja Puse un
10pēc apspriešanās ar minēto Pusi.
112. Ja prasītāja Puse nolemj nepieprasīt pagaidu kompensāciju
12saskaņā ar šā panta 1. punktu vai, ja kompensācija ir pieprasīta,
13bet vienošanās par to netiek panākta 30 dienu laikā pēc pieņemamā
14termiņa beigām vai šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas dienas
15saskaņā ar šā nolīguma 256. pantu par to, ka nav veikts pasākums
16nolēmuma izpildei vai ka veiktais pasākums nav saderīgs ar
17noteikumiem, kas minēti šā nolīguma 245. pantā, prasītāja Puse ir
18tiesīga, paziņojot otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā
19sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā
20nolīguma 408. panta 4. punktā, apturēt pienakumus, kas izriet no
21jebkuriem šā nolīguma 245. pantā minētajiem noteikumiem,
22atbilstošā līmenī, kas līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam
23anulējumam vai kaitējumam. Paziņojumā norāda pienākumu
24apturēšanas līmeni. Prasītāja Puse var šādi apturēt savas
25pienākumus jebkurā brīdī pēc tam, kad pagājušas 10 dienas kopš
26dienas, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi paziņojumu, ja vien
27atbildētāja Puse nav pieprasījusi šo jautājumu izskatīt
28šķīrējtiesā saskaņā ar šā panta 4. punktu.
293. Apturot saistības, prasītāja Puse var nolemt paaugstināt
30savas tarifu likmes līdz līmenim, kādu piemēro citām PTO
31dalībvalstīm, attiecinot tās uz tirdzniecības apjomu, ko nosaka
32tā, lai tirdzniecības apjoms, reizināts ar tarifu likmju
33paaugstinājumu, atbilstu pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai
34kaitējumam.
354. Ja atbildētāja Puse uzskata, ka apturēšanas līmenis nav
36līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam, tā
37var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj
38par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu paziņo prasītājai Pusei
39un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
40risināšanai pirms 2. punktā minētā 10 dienu laikposma beigām.
41Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma
42iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā
43sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai savu nolēmumu
44attiecībā uz pienākumu apturēšanas līmeni. Pienākumu izpildi
45neaptur, kamēr šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā nav paziņojusi
46nolēmumu, un pienākumu izpildes apturēšana ir saderīga ar
47šķīrējtiesas nolēmumu.
485. Šajā pantā paredzētajai pienākumu apturēšanai un
49kompensācijai ir pagaidu raksturs un to nepiemēro pēc tam,
50kad:
51a) Puses ir vienojušās par savstarpēji saskaņotu risinājumu
52saskaņā ar šā nolīguma 262. pantu vai
53b) Puses ir vienojušās, ka saskaņā ar šā nolīguma 256. panta
541. punktu paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse
55atbilst šā nolīguma 245. pantā minētajiem noteikumiem vai
56c) pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 245.
57pantā minētajiem noteikumiem, ir atsaukts vai grozīts tā, lai tas
58atbilstu minētajiem noteikumiem, atbilstīgi nolēmumam saskaņā ar
59šā nolīguma 256. panta 2. punktu.
1Tiesiskās aizsardzības līdzekļi
2steidzamos enerģētikas strīdos
31. Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas
4(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu
5(Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par
6steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida
7transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai
8pārtraukšanas draudu dēļ, piemēro šā panta noteikumus par
9tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
102. Atkāpjoties no šā nolīguma 255., 256. un 257. panta,
11prasītāja Puse var apturēt no šā nolīguma IV sadaļas
12(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) izrietošie
13pienākumi tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs anulējumam vai
14kaitējumam, ko izraisījusi Puse, kas nav izpildījusi šķīrējtiesas
15nolēmumu 15 dienu laikā pēc tā paziņošanas. Minētā apturēšana
16stājas spēkā nekavējoties. Šādu apturēšanu var saglabāt tik ilgi,
17kamēr atbildētāja Puse nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.
183. Ja atbildētāja Puse apstrīdētu nolēmuma neizpildes faktu
19vai neizpildes dēļ piemērotās apturēšanas līmeni neizpildes dēļ,
20tā var ierosināt procedūru saskaņā ar šā nolīguma 257. panta 4.
21punktu un 259. pantu, ko izskata paātrināti. Prasītājai Pusei ir
22pienākums atcelt vai pielāgot apturēšanu tikai pēc tam, kad
23šķīrējtiesa ir pasludinājusi savu nolēmumu šajā jautājumā, un tā
24var saglabāt apturēšanu visas procedūras laikā.
1Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana,
2kas veikts nolēmuma izpildei
3pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieņemšanas par
4neizpildi
51. Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas
6komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas
7paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par pasākumiem, ko tā
8veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu pēc attiecīgi
9koncesiju apturēšanas vai pagaidu kompensācijas piemērošanas.
10Izņemot šā panta 2. punktā minētos gadījumus, prasītāja Puse
11pārtrauc koncesiju apturēšanu 30 dienu laikā pēc paziņojuma
12saņemšanas. Gadījumos, kad ir piemērota kompensācija, šā panta 2.
13punktā minētos gadījumus, atbildētāja Puse var izbeigt šādas
14kompensācijas piemērošanu 30 dienu laikā pēc tās paziņojuma, ka
15tā ir izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.
162. Ja Puses 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas
17nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina, ka
18atbildētāja Puse ir izpildījusi šā nolīguma 245. pantā minētos
19noteikumus, prasītāja Puse rakstiski var pieprasīt, lai
20šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu
21pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas
22komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.
23Šķīrējtiesas nolēmumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma
24iesniegšanas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā
25tirdzniecības jautājumu risināšanai. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka
26nolēmuma izpildei veiktais pasākums atbilst šā nolīguma 245.
27panta noteikumiem, attiecīgi izbeidz saistību izpildes apturēšanu
28vai kompensāciju. Ja nepieciešams, prasītāja Puse pielāgo
29koncesiju apturēšanas līmeni šķīrējtiesas noteiktajam
30līmenim.
1Šķīrējtiesneša aizstāšana
2Ja šķīrējtiesas procesā saskaņā ar šo nodaļu šķīrējtiesas
3sākotnējais sastāvs vai kāds tās šķīrējtiesnesis nevar
4piedalīties procesā, atsauc savu kandidatūru vai ir jāaizstāj, jo
5nav ievērojis ētikas kodeksa šā nolīguma XXI pielikumā prasības,
6piemēro šā nolīguma 249. pantā noteikto procedūru. Termiņu
7šķīrējtiesas nolēmuma taisīšanai pagarina par 20 dienām, izņemot
8249. panta 7. punktā minētos steidzamos gadījumos, kam termiņu
9pagarina par piecām dienām.
103. APAKŠIEDAĻA
11KOPĪGI NOTEIKUMI
1Šķīrējtiesas procesa apturēšana un
2izbeigšana un atbilstības procedūras
3Pēc abu Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa aptur darbu
4jebkurā brīdī uz laikposmu, par kuru vienojušās Puses un kurš
5nepārsniedz 12 mēnešus. Pēc abu Pušu rakstiska pieprasījuma
6šķīrējtiesa atsāk darbu pirms minētā laikposma beigām vai minētā
7laikposma beigās pēc vienas Puses pieprasījuma. Pieprasījuma
8iesniedzēja Puse informē attiecīgi Asociācijas komitejas īpašā
9sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā
10nolīguma 408. panta 4. punktā, priekšsēdētāju vai
11līdzpriekšsēdētājus un otru Pusi. Ja kāda Puse nelūdz atsākt
12šķīrējtiesas darbu saskaņotā apturēšanas laikposma beigās,
13procedūra tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana
14un izbeigšana neskar pušu tiesības piedalīties citā tiesvedībā,
15ievērojot šā nolīguma 269. pantu.
1Savstarpēji saskaņots
2risinājums
3Puses jebkurā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu
4risinājumu strīdā saistībā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība
5un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Tās kopīgi paziņo
6Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
7risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, un,
8ja nepieciešams, šķīrējtiesas priekšsēdētājam par jebkuru šādu
9risinājumu. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā
10ar kādas Puses attiecīgajām iekšējām procedūrām, paziņojumā
11norāda šo prasību un strīdu izšķiršanas procedūru aptur. Ja šāds
12apstiprinājums nav vajadzīgs vai ja ir paziņots par minētās
13iekšējās procedūras pabeigšanu, strīdu izšķiršanas procedūru
14izbeidz.
1Informācija un tehniskās
2konsultācijas
3Pēc Puses lūguma vai pēc savas ierosmes šķīrējtiesa var saņemt
4jebkādu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu šķīrējtiesas
5procesam, no jebkura avota, tostarp strīdā iesaistītajām Pusēm.
6Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu
7attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās tā
8apspriežas ar Pusēm. Fiziskas vai juridiskas personas, kas veic
9uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā, var iesniegt šķīrējtiesai
10amicus curiae rezumējumus saskaņā ar Reglamentu. Saskaņā
11ar šo pantu iegūto informāciju dara zināmu katrai Pusei, dodot
12tām iespēju izteikt piezīmes.
1Interpretācijas noteikumi
2Šķīrējtiesa interpretē šā nolīguma 245. pantā minētos
3noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām
4interpretācijas normām, tostarp 1969. gada Vīnes Konvencijā par
5starptautisko līgumu tiesībām apkopotajām normām. Šķīrējtiesa arī
6ņem vērā attiecīgās interpretācijas šķīrējtiesu ziņojumos un
7Apelācijas institūcijas ziņojumus, ko pieņēmusi PTO Strīdu
8izšķiršanas padome. Šķīrējtiesas nolēmumi nepaplašina un
9nesašaurina šajā nolīgumā noteiktās Pušu tiesības un
10pienākumus.
1Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi
21. Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu
3pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi,
4attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Šķīrējtiesas
5apspriedes ir konfidenciālas un atšķirīgi viedokļi netiek
6izpausti.
72. Šķīrējtiesas nolēmumus Puses atzīst beznosacījumu kārtā.
8Tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai
9juridiskām personām. Nolēmumā izklāsta konstatētos faktus, šā
10nolīguma 245. pantā minēto noteikumu piemērojamību un
11šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums.
12Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
13risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
14šķīrējtiesas nolēmumu pilnībā publisko desmit dienu laikā pēc tā
15paziņošanas, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu tās
16informācijas konfidencialitāti, kuru šo informāciju sniegusī Puse
17ir norādījusi kā konfidenciālu, pamatojoties uz tās tiesību
18aktiem.
1Nosūtīšana Eiropas Savienības
2Tiesai
31. Šajā pantā izklāstītās procedūras piemēro strīdiem saistībā
4ar šā nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, kuri
5kādai Pusei uzliek pienākumu, kas noteikts, atsaucoties uz
6Savienības tiesību aktu noteikumiem.
72. Ja strīda gaitā rodas jautājums par kāda 1. punktā minētā
8Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju, šķīrējtiesa
9nelemj par šo jautājumu un lūdz Eiropas Savienības Tiesai pieņemt
10nolēmumu par šo jautājumu. Šādā gadījumā, kamēr Eiropas
11Savienības Tiesa nav pieņēmusi attiecīgo nolēmumu, aptur
12šķīrējtiesas nolēmumiem piemērojamos termiņus. Eiropas Savienības
13Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs.
144. IEDAĻA
15VISPĀRĒJI NOTEIKUMI
1Šķīrējtiesnešu saraksts
21. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
3risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, ne
4vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido
5sarakstu ar vismaz 15 personām, kuras vēlas un spēj būt par
6šķīrējtiesnešiem. Saraksts sastāv no trim daļām: divas daļas
7attiecīgi katrai no Pusēm un trešā daļa - personu saraksts, kuras
8nav kādas Puses valstspiederīgie un var būt par šķīrējtiesas
9priekšsēdētāju. Katra saraksta daļa ietver vismaz piecas
10personas. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības
11jautājumu risināšanai nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais
12personu skaits.
132. Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze
14tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi,
15rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai
16valdības, tie nav saistīti ar pušu valdībām un ievēro Ētikas
17kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.
183. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
19risināšanai var izveidot papildu sarakstus ar 12 personām, kurām
20ir zināšanas un pieredzes konkrētās jomās, uz kurām attiecas šis
21nolīgums. Pamatojoties uz Pušu vienošanos, šādi papildu saraksti
22tiek izmantoti, lai izveidotu šķīrējtiesu saskaņā ar šā nolīguma
23249. pantā izklāstīto procedūru.
1Saistība ar PTO pienākumiem
21. Tiesības izmantot šīs nodaļas noteikumus par strīdu
3izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO , tostarp strīdu
4izšķiršanas procedūru.
52. Ja kāda no Pusēm saskaņā ar šo nodaļu vai PTO Līgumu tomēr
6ir sākusi strīdu izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu,
7tā nevar sākt strīdu izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu
8otrā forumā, pirms nav pabeigts pirmais process. Turklāt Puse
9nevar vērsties abos forumos jautājumā par tāda pienākuma
10neizpildi, kurš atbilstīgi šim nolīgumam un PTO nolīgumam ir
11pilnīgi vienāds. Šādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda
12izšķiršanas process, Puses izmanto izvēlēto forumu, lai izslēgtu
13otru forumu, ja vien izvēlētajā forumā procesuālu vai juridisku
14iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par prasību, kuras
15priekšmets ir minētā pienākuma neizpilde.
163. Šā panta 2. punktā:
17a) strīdu izšķiršanas procesu saskaņā ar PTO Līgumu uzskata
18par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu
19atbilstīgi PTO Līguma 2. pielikumā iekļautās Vienošanās par
20noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu (VSI), 6.
21pantam, un to uzskata par pabeigtu tad, kad Strīdu izšķiršanas
22padome attiecīgi pieņem šķīrējtiesas ziņojumu un apelācijas
23iestādes ziņojumu atbilstīgi VSI 16. pantam un 17.14. pantam,
24un
25b) saskaņā ar šo nodaļu strīdu izšķiršanas procesu uzskata par
26uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu
27atbilstīgi šā nolīguma 248. pantam, un to uzskata par pabeigtu
28tad, kad šķīrējtiesa atbilstīgi šā nolīguma 253. pantam paziņo
29savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā
30tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma
31408. panta 4. punktā.
324. Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm īstenot pienākumu
33izpildes apturēšanu, ko atļāvusi Strīdu izšķiršanas padome. PTO
34Līgumu neizmanto, lai liegtu kādai no Pusēm apturēt šajā nodaļā
35paredzēto pienākumu izpildi.
1Termiņi
21. Visus šajā nodaļā noteiktos termiņus, tostarp termiņus,
3kuros šķīrējtiesai ir jāpaziņo tās nolēmums, skaita kalendārajās
4dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie
5attiecas, ja vien nav norādīts citādi.
62. Jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu var grozīt, strīdā
7iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties. Šķīrējtiesa jebkurā
8laikā var ierosināt Pusēm grozīt jebkuru šajā nodaļā minēto
9termiņu, norādot minētā priekšlikuma iemeslus.
1Progress tiesību aktu tuvināšanā ar
2tirdzniecību saistītās jomās
31. Lai atvieglotu šā nolīguma 419. pantā minēto izvērtēšanu,
4kā Gruzijas tiesību akti tiek tuvināti Savienības tiesību aktiem
5šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
6jautājumi) ar tirdzniecību saistītajās jomās, Puses apspriež
7tuvināšanā gūto progresu atbilstīgi saskaņotajiem grafikiem, kas
8noteikti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
9saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļā regulāri un
10vismaz reizi gadā tirdzniecības Asociācijas komitejā īpašā
11sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā
12nolīguma 408. panta 4. punktā, vai vienā no tās apakškomitejām,
13kas izveidota saskaņā ar šo nolīgumu.
142. Pēc Savienības pieprasījuma un šādu sarunu nolūkā Gruzija
15iesniedz attiecīgi Asociācijas komitejai īpašā sastāvā
16tirdzniecības jautājumu risināšanai vai vienā no tās
17apakškomitejām rakstisku informāciju par tuvināšanā gūto progresu
18un par tuvināto valsts tiesību aktu efektīvu īstenošanu un
19izpildi saistībā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
20tirdzniecību saistītiem jautājumiem) attiecīgajām nodaļām.
213. Gruzija informē Savienību, ja tā uzskata, ka tā ir
22pabeigusi tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz jebkuru no 1.
23punktā minētajām nodaļām.
1Pretrunīgu valsts tiesību aktu
2atcelšana
3Kā daļu no tiesību aktu tuvināšanas Gruzija atceļ valsts
4tiesību aktu noteikumus vai atsakās no administratīvas prakses,
5kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem, uz ko attiecas
6tuvināšana saskaņā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
7tirdzniecību saistītiem jautājumiem) noteikumiem vai ar Gruzijas
8tiesību aktiem, kas attiecīgi ir tuvināti Savienības tiesību
9aktiem.
1Tiesību aktu tuvināšanas ar
2tirdzniecību saistītās jomās izvērtējums
31. Savienība sāk izvērt, kā notiek tiesību aktu tuvināšana,
4kas minēta šā nolīgumu IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
5saistītiem jautājumiem), pēc tam, kad Gruzija ir informējusi
6Savienību saskaņā ar šā nolīguma 271. panta 3. punktu, ja vien šā
7nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem
8jautājumiem) 4. un 8. nodaļā nav noteikts citādi.
92. Savienība izvērtē, vai Gruzijas tiesību akti ir tuvināti
10Savienības tiesību aktiem un vai tie tiek efektīvi īstenoti un
11izpildīti. Lai Savienība varētu veikt šādu izvērtējumu, Gruzija
12sniedz tai visu nepieciešamo informāciju valodā, par kuru Puses
13ir vienojušās.
143. Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem
15vērā, vai Gruzijā pastāv un darbojas attiecīga infrastruktūra,
16iestādes un procedūras, kas nepieciešamas, lai Gruzija efektīvi
17īstenotu un izpildītu tiesību aktus.
184. Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem
19vērā, vai Gruzijā pastāv valsts tiesību aktu noteikumi vai
20administratīvā prakse, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību
21aktiem, uz ko attiecas tuvināšana saskaņā ar šā nolīgumu IV
22sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem)
23noteikumiem vai ar Gruzijas tiesību aktiem, kas attiecīgi ir
24tuvināti Savienības tiesību aktiem.
255. Savienība par tās izvērtējuma rezultātiem informē Gruzija
26termiņā, kas jānosaka saskaņā ar nolīguma 276. panta 1. punktu,
27ja vien nav paredzēts citādi. Puses var apspriest izvērtējumu
28Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
29risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, vai
30tās attiecīgajās apakškomitejās saskaņā ar šā nolīguma 419. panta
314. punktu, ja vien nav paredzēts citādi.
1Tiesību aktu tuvināšanai būtiskas
2attīstības tendences
31. Gruzijas nodrošina, ka tās valsts tiesību akti, kas
4tuvināti Savienības tiesību aktiem saskaņā ar šā nolīguma IV
5sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem),
6tiek efektīvi īstenoti, un veic visus nepieciešamos pasākumus,
7lai iekļautu Savienības tiesību aktu attīstības tendences savos
8valsts tiesību aktos saskaņā ar šā nolīguma 418. pantu.
92. Savienība informē Gruziju par katru galīgo Komisijas
10priekšlikumu par Savienības tiesību aktu pieņemšanu vai
11grozīšanu, kas ir būtiski, lai Gruzija izpildītu tiesību aktu
12tuvināšanas pienākumu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu
13(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
143. Gruzija informē Savienību par pasākumiem, tostarp
15leģislatīviem priekšlikumiem un administratīvo praksi, kas var
16ietekmēt to, kā Gruzija izpilda tiesību aktu tuvināšanas
17pienākumu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar
18tirdzniecību saistīti jautājumi).
194. Pēc pieprasījuma Puses apspriež ietekmi, kāda 2. un 3.
20punktā minētajiem jebkādiem priekšlikumiem vai pasākumiem ir uz
21Gruzijas tiesību aktiem, vai to, kā tiek pildīti pienākumi
22saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
23saistīti jautājumi).
245. Ja pēc tam, kad saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu ir veikts
25izvērtējums, Gruzija izdara grozījumus savos valsts tiesību
26aktos, lai ņemtu vērā izmaiņas saskaņā ar tuvināšanu šā nolīguma
27IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
283., 4., 5., 6. un 8. nodaļā, Savienība veic jaunu izvērtējumu
29saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu. Ja Gruzija veic jebkādus citus
30pasākumus, kas varētu ietekmēt tuvināto iekšzemes tiesību aktu
31īstenošanu un izpildi, Savienība var veikt jaunu izvērtējumu
32saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu.
336. Ja to pieprasa apstākļi, konkrētas priekšrocības, ko
34Savienība piešķīrusi, pamatojoties uz izvērtējumu, ka Gruzijas
35tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un tikuši
36efektīvi īstenoti un piemēroti, var uz laiku apturēt, ja Gruzija
37nav tuvinājusi savus iekšzemes tiesību aktus, lai ņemtu vērā
38izmaiņas šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
39saistīti jautājumi) attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu, ja šā
40panta 5. punktā minētais izvērtējums liecina par to, ka Gruzijas
41tiesību akti vairs nav tuvināti Savienības tiesību aktiem, vai ja
42Asociācijas padome nepieņem lēmumu atjaunināt šā nolīguma IV
43sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
44atbilstoši Savienības tiesību aktu attīstībai.
457. Ja Savienība plāno īstenot jebkādu šādu apturēšanu, tā
46nekavējoties paziņo par to Gruzijai. Trīs mēnešu laikā pēc
47paziņojuma dienas Gruzija par šo jautājumu var vērsties
48Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
49risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
50sniedzot rakstisku pamatojumu. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā
51tirdzniecības jautājumu risināšanai apspriež jautājumu trīs
52mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja jautājumu
53neiesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības
54jautājumu risināšanai vai ja šī komiteja to nevar atrisināt trīs
55mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, Savienība var
56apturēt priekšrocības. Apturēšanu nekavējoties atceļ, ja
57Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
58risināšanai šo jautājumu attiecīgi atrisina.
1Vispārējs noteikums
21. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu
3risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā,
4pieņem procedūras, lai veicinātu tiesību aktu tuvināšanas
5izvērtēšanu un nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, kas
6attiecas uz tiesību aktu tuvināšanu, tostarp izvērtēšanas
7termiņus un veidu, saturu un valodu informācijas apmaiņai.
82. Visas atsauces uz konkrētu Savienības tiesību aktu šā
9nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
10jautājumi) attiecas arī uz grozījumiem, papildinājumiem un
11aizvietojošiem pasākumiem, kas publicēti Eiropas Savienības
12Oficiālajā Vēstnesī pirms 2013. gada 29. novembra.
133. Kolīziju gadījumā šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un
14ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļas
15noteikumi prevalē pār šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.
164. Prasības par šīs nodaļas noteikumu pārkāpumiem netiek
17skatītas saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
18tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana)
19noteikumiem.
20V SADAĻA
21EKONOMISKĀ SADARBĪBA
11. ES un Gruzija veicina ekonomikas reformas norisi, uzlabojot
2izpratni par to ekonomikas pamatprincipiem, ekonomikas politikas
3noteikšanu un īstenošanu tirgus ekonomikas režīmā.
42. Gruzija cenšas izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un
5pakāpeniski tuvināt tās ekonomiskos un finanšu noteikumus ar
6attiecīgajiem ES noteikumiem, vienlaikus nodrošinot stabilu
7makroekonomikas politiku.
1Šajā nolūkā Puses vienojas risināt
2regulāru dialogu par ekonomikas jautājumiem, kura mērķis ir:
3a) apmaiņa ar informāciju par makroekonomikas tendencēm un
4politiku, kā arī par strukturālajām reformām, tostarp stratēģijām
5ekonomikas attīstībai;
6b) apmaiņa ar pieredzi un paraugpraksi tādās jomās kā
7publiskās finanses, monetārā un valūtas kursa politikas sistēma,
8finanšu nozares politika un ekonomikas statistika;
9c) apmaiņa ar informāciju un pieredzi par reģionālo ekonomisko
10integrāciju, tostarp Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības
11darbību;
12d) divpusējās sadarbības ekonomikas, finanšu un statistikas
13jomās statusa pārskatīšana.
1Puses sadarbojas publisko finanšu
2iekšējās kontroles (PFIK) un ārējās revīzijas jomā ar šādiem
3mērķiem:
4a) turpināt attīstīt un īstenot PFIK sistēmu, kuras pamatā ir
5vadības pārskatatbildība, un ietvert funkcionāli neatkarīgas
6revīzijas funkciju visā publiskajā sektorā, saskaņojot ar
7vispārēji atzītajiem starptautiskajiem standartiem un
8metodoloģiju un ES paraugpraksi, pamatojoties uz PFIK politikas
9dokumentu, ko apstiprinājusi Gruzijas valdība;
10b) atspoguļot PFIK politikas dokumentā, vai un ar kādiem
11nosacījumiem finanšu inspekcijas sistēmu var īstenot, kādos
12gadījumos šādas funkcijas pamatā būs sūdzības un tā papildinās,
13nevis dublēs iekšējās revīzijas funkciju;
14c) nolūkā veicināt pārvaldības uzlabošanu, īstenot efektīvu
15sadarbību starp iesaistītajām personām, kuras noteiktas PFIK
16politikas dokumentā;
17d) atbalstīt PFIK centrālo saskaņošanas nodaļu un stiprināt
18tās kompetenci;
19e) turpināt atbalstīt Gruzijas Valsts kontroles biroju kā
20galveno Gruzijas revīzijas iestādi, stiprinot tās neatkarību,
21organizatoriskās un revīzijas jaudas, finanšu resursus un
22cilvēkresursus un to, kā galvenā revīzijas iestāde īsteno
23starptautiski atzītos ārējās revīzijas standartus
24(INTOSAI), un
25f) apmainīties ar informāciju, pieredzu un paraugpraksi,
26inter alia organizējot darbinieku apmaiņu un kopīgas
27mācības šajās jomās.
1Atsaucoties uz šā nolīguma 280. pantu, Puses atzīst un apņemas
2īstenot labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tas ir,
3pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas konkurences
4nodokļu jomā principus, kā to apņēmušās dalībvalstis ES līmenī.
5Šajā nolūkā, neierobežojot ES un dalībvalstu kompetenci, Puses
6uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, veicinās likumīgu
7nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus iepriekš
8minēto principu efektīvai īstenošanai.
1Puses turklāt uzlabo un stiprina sadarbību, kuras mērķis ir
2attīstīt Gruzijas nodokļu sistēmu un pārvaldību, tostarp
3iekasēšanas un kontroles spēju uzlabošanu, nodrošinātu efektīvu
4nodokļu iekasēšanu un stiprinātu cīņu pret nodokļu krāpšanu un
5nodokļu nemaksāšanu. Puses cenšas palielināt sadarbību un
6pieredzes apmaiņu nodokļu krāpšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz
7"karuseļveida" krāpšanu.
1Puses uzlabo sadarbību un harmonizē pasākumu plānus krāpšanas
2un akcīzes preču kontrabandas prevencijai un apkarošanai. Šī
3sadarbība inter alia ietvers pakāpenisku, pēc iespējas
4lielāku akcīzes likmes tuvināšanu tabakas izstrādājumiem, ņemot
5vērā reģionālos ierobežojumus un saskaņā ar Pasaules Veselības
6organizācijas 2003. gada Pamatkonvenciju par tabakas kontroli.
7Šajā nolūkā Puses centīsies stiprināt sadarbību reģionālā
8kontekstā.
1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
1Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos,
2tādējādi sniedzot ieguldījumu, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi -
3nodrošināt savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus
4statistikas datus. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīga, efektīva un
5profesionāli neatkarīga valsts statistikas sistēma sniegs
6informāciju, kas attiecas uz Pušu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un
7lēmumu pieņēmējiem Gruzijā un ES, uz tā pamata dodot tiem iespēju
8pieņemt apzinātus lēmumus. Valsts statistikas sistēmai būtu
9jāievēro ANO oficiālās statistikas pamatprincipi, ņemot vērā ES
10acquis par statistiku, tostarp arī Eiropas statistikas
11prakses kodeksu, lai saskaņotu valsts statistikas sistēmu ar
12Eiropas normām un standartiem.
1Sadarbības mērķi ir šādi:
2a) vēl vairāk uzlabot valsts statistikas sistēmas kapacitāti,
3pievēršoties labam juridiskajam pamatam, adekvātai datu un
4metadatu izplatīšanas politikai un vienkāršai lietošanai, ņemot
5vērā dažādās lietotāju grupas, jo īpaši publisko un privāto
6sektoru, akadēmiskās aprindas un citus lietotājus;
7b) pakāpeniski saskaņot Gruzijas statistikas sistēmu ar
8Eiropas Statistikas sistēmu;
9c) uzlabot datu sniegšanu ES, ņemot vērā attiecīgo
10starptautisko un Eiropas metodoloģiju piemērošanu, tostarp
11klasifikāciju;
12d) uzlabot valsts statistikas jomā strādājošo profesionāļu un
13vadības kapacitāti, lai atvieglotu Eiropas statistikas standartu
14piemērošanu un veicinātu Gruzijas statistikas sistēmas
15attīstību;
16e) apmainīties ar Pušu pieredzi par statistikas zinātības
17attīstību un
18f) veicināt visaptverošu kvalitātes vadību visiem statistikas
19izveides un izplatīšanas procesiem.
1Puses sadarbojas Eiropas Statistikas sistēmā, kur Savienības
2statistikas iestāde ir Eurostat. Sadarbība tiek vērsta uz
3šādām jomām:
4a) makroekonomikas statistika, tostarp nacionālie konti,
5ārējās tirdzniecības statistika, maksājumu bilances statistika,
6statistika par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;
7b) demogrāfiskā statistika, tostarp uzskaite un sociālā
8statistika;
9c) lauksaimniecības statistika, tostarp lauksaimniecības
10uzskaite un vides statistika;
11d) darījumdarbības statistika, tostarp komercreģistri un
12administratīvo resursu izmantojums statistikas vajadzībām;
13e) enerģētikas statistika, tostarp bilances;
14f) reģionālā statistika;
15g) horizontālās darbības, tostarp statistikas klasifikācijas,
16kvalitātes pārvaldība, apmācība, datu izplatīšana, modernu
17informācijas tehnoloģiju izmantošana, un
18h) citas saistītas jomas.
1Puses inter alia apmainās ar informāciju un zināšanām
2un uzlabo sadarbību, ņemot vērā jau uzkrāto pieredzi statistikas
3sistēmas reformā, kas sākta dažādās palīdzības programmās.
4Centienus vērš uz to, lai panāktu turpmāku pakāpenisku
5saskaņošanu ar ES acquis par statistiku, pamatojoties uz
6Gruzijas statistikas sistēmas uzlabošanas valsts stratēģiju un
7ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas aktualitātes. Statistikas
8datu sagatavošanā uzsvars liekams uz izlases veida apsekojumu
9turpmāku attīstīšanu un administratīvo arhīvu izmantojumu,
10vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību samazināt atbilžu sniegšanas
11slogu. Dati ir domāti politikas virzienu izstrādei un uzraudzībai
12visās galvenajās sociālās un ekonomikas dzīves nozarēs.
1Šī sadarbība inter alia aptver
2šādas jomas:
3a) ilgtspējīgas valsts transporta politikas izstrāde, kas
4aptver visus transporta veidus, jo īpaši nolūkā nodrošināt videi
5nekaitīgas, efektīvas, drošas transporta sistēmas un veicināt šo
6transporta nozares apsvērumu integrāciju citās politikas
7jomās;
8b) nozaru stratēģijas izstrāde valsts transporta politikas
9gaisotnē, ietverot juridiskās prasības tehniskā aprīkojuma un
10transporta flotes atjaunināšanai, lai panāktu atbilstību
11starptautiskajiem standartiem, kā tie definēti šā nolīguma XXIV
12un XV-D pielikumā, ceļu, dzelzceļa, aviācijas, iekšzemes
13ūdensceļu un jūras transporta nozarēm un to sadarbspējas
14izstrāde, ietverot īstenošanas grafikus un posmus,
15administratīvos pienākumus, kā arī finansēšanas plānus;
16c) infrastruktūras politikas stiprināšana, lai labāk noteiktu
17un novērtētu infrastruktūras projektus attiecībā uz vairākiem
18transporta veidiem;
19d) finansēšanas politikas virzienu izstrāde, pievēršot
20uzmanību ekspluatācijai, kapacitātes ierobežojumiem un trūkstošā
21posma infrastruktūrai, kā arī aktivēt un veicināt privātā sektora
22dalību transporta projektos;
23e) pievienošanās attiecīgajām starptautiskajām transporta
24organizācijām un nolīgumiem, tostarp procedūras, kas nodrošina
25starptautisko transporta nolīgumu un konvenciju striktu
26īstenošanu un piemērošanu;
27f) zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa
28transporta tehnoloģiju, piemēram, inteliģentu transporta sistēmu,
29izstrādei un uzlabošanai, un
30g) inteliģentu transporta sistēmu un informācijas tehnoloģiju
31izmantošanas veicināšana visu nozīmīgo transporta veidu
32pārvaldībā un darbībā, kā arī sadarbspējas atbalsts un sadarbība
33kosmosa sistēmu izmantošanā un to komerciālā piemērošanā, kas
34uzlabo transportu.
11. Sadarbības mērķis turklāt ir uzlabot pasažieru un preču
2pārvietošanos, palielināt raitu transporta plūsmu starp Gruziju,
3ES un trešām valstīm reģionā, novēršot administratīvos,
4tehniskos, pārrobežu un citus šķēršļus, uzlabojot transporta
5tīklus un atjauninot infrastruktūru jo īpaši galvenajos
6transporta tīklos, kas savieno Puses. Sadarbība ietver pasākumus
7robežu šķērsošanas atvieglošanai.
82. Sadarbība ietver informācijas apmaiņu un kopīgas
9darbības:
10a) reģionālā līmenī, jo īpaši ņemot vērā un pārņemot
11panākumus, kas sasniegti dažādos reģionālos transporta sadarbības
12pasākumos, piemēram, Austrumu partnerības transporta komiteja,
13Eiropas - Kaukāza - Āzijas transporta koridors (TRACECA),
14Baku procesa un citas transporta iniciatīvas;
15b) starptautiskā līmenī, tostarp attiecībā uz starptautiskajām
16transporta organizācijām un starptautiskiem nolīgumiem un
17konvencijām, ko Puses ratificējušas, un
18c) dažādās ES transporta aģentūrās.
1Šī sadarbība inter alia aptvertu šādas jomas:
2a) enerģētikas stratēģija un politika;
3b) konkurētspējīgu, pārredzamu un efektīvu enerģijas tirgu
4izveide, kas sniegtu trešajām personām nediskriminējošu pieeju
5tīkliem un patērētājiem, ievērojot ES standartus, tostarp, ja
6nepieciešams, attiecīgā tiesiskā regulējuma izstrāde;
7c) sadarbība enerģētikas jautājumos reģionālā līmenī un
8Gruzijas iespējama pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam,
9kurā Gruzijai pašlaik ir novērotāja statuss;
10d) pievilcīga un stabila klimata ieguldījumiem attīstīšana,
11pievēršoties institucionāliem, juridiskiem, fiskāliem un citiem
12nosacījumiem;
13e) kopīgu interešu enerģētikas infrastruktūra, lai dažādotu
14enerģijas avotus, piegādātājus un transporta ceļus ekonomiski
15izdevīgā un videi nekaitīga veidā;
16f) energoapgādes drošības palielināšana, palielinot tirgus
17integrāciju un īstenojot pakāpenisku regulējuma tuvināšanu ES
18acquis pamatelementiem,
19g) enerģijas tirdzniecības, tranzīta un transporta, cenu
20veidošanas politikas, tostarp vispārējas, uz izmaksām balstītas
21sistēmas energoresursu pārsūtīšanai, ilgtermiņa stabilitātes un
22drošības veicināšana un stiprināšana, pamatojoties uz abpusēju
23izdevīgumu un bez diskriminācijas saskaņā ar starptautiskajiem
24noteikumiem, tostarp Enerģētikas hartas nolīgumu;
25h) energoefektivitātes un energotaupības veicināšana
26ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīga veidā;
27i) attīstība un atbalsts atjaunojamās enerģijas jomā, galveno
28uzmanību vēršot uz hidroelektroenerģijas resursiem un divpusējās
29un reģionālās integrācijas šajā jomā veicināšanu;
30j) zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa,
31lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas, transportēšanas,
32piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību
33pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām tehnoloģijām,
34un
35k) sadarbība kodoldrošuma, kodoldrošības un aizsardzības pret
36radiāciju jomā saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras
37(SAEA) principiem un standartiem un attiecīgajiem
38starptautiskajiem nolīgumiem un konvencijām, kas noslēgtas SAEA,
39kā arī attiecīgā gadījumā - Eiropas Atomenerģijas kopienas
40dibināšanas līguma ievērošana.
1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
1Puses attīsta un stiprina sadarbību vides jautājumos, tādējādi
2sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa - nodrošināt ilgtspējīgu
3attīstību un vidi saudzējošu ekonomiku - sasniegšanā. Tiek
4sagaidīts, ka Gruzijas un ES iedzīvotāji un uzņēmumi gūs labumu
5no minētās uzlabotās vides aizsardzības, tostarp uzlabosies
6sabiedrības veselība, saglabāsies dabas resursi, palielināsies
7ekonomikas un vides efektivitāte, kā arī palielināsies modernu,
8tīrāku tehnoloģiju izmantošana, veicinot ilgtspējīgas ražošanas
9paņēmienus. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un
10pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī
11ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā
12un daudzpusējos nolīgumus šajā jomā.
11. Sadarbības mērķis ir vides saglabāšana, aizsardzība,
2uzlabošana un tās kvalitātes atjaunošana, cilvēku veselības
3aizsardzība, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un pasākumu
4veicināšana starptautiskā līmenī reģionālo un globālo vides
5problēmu risināšanai, tostarp šādās jomās:
6a) vides pārvaldības un horizontālie jautājumi, tostarp
7stratēģiskā plānošana, ietekmes uz vidi novērtējums un
8stratēģiskais vides novērtējums, izglītība un apmācība,
9pārraudzības un vides informācijas sistēmas, pārbaude un
10noteikumu izpilde, atbildība vides jomā, noziegumu pret vidi
11apkarošana, pārrobežu sadarbība, vides informācijas pieejamība
12sabiedrībai, lēmumu pieņemšanas procesi un efektīvas
13administratīvās un juridiskās pārskatīšanas procedūras;
14b) gaisa kvalitāte;
15c) ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība, tostarp plūdu riska
16pārvaldība, ūdens trūkums un sausums, kā arī jūras vide;
17d) atkritumu apsaimniekošana;
18e) dabas aizsardzība, tostarp mežsaimniecība un bioloģiskās
19daudzveidības saglabāšana;
20f) rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi,
21un
22g) ķīmisko vielu pārvaldība.
232. Sadarbības mērķis ir arī vides jautājumu integrācija
24politikas jomās, kas nav vides politika.
1Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām
2zināšanām; sadarbojas divpusējā, reģionālā, tostarp izmantojot
3esošās sadarbības struktūras Dienvidkaukāzā, un starptautiskā
4līmenī, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējiem vides nolīgumiem,
5kurus Puses ratificējušas, un atbilstoši sadarbojas attiecīgajās
6aģentūrās.
11. Sadarbība inter alia aptver šādus uzdevumus:
2a) izstrādāt Valsts vides rīcības plānu (NEAP), kas
3aptver Gruzijas vispārējās valsts un nozaru stratēģiju virzienus
4vides jomā, kā arī institucionālos un administratīvos
5jautājumus;
6b) veicināt vides jautājumu integrāciju citās politikas
7jomās;
8c) identificēt nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu
9resursus.
102. NEAP tiks pieņemts un periodiski atjaunināts saskaņā
11ar Gruzijas tiesību aktiem.
1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
1Sadarbības mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties
2tām, kā arī starptautiskā līmenī veicināt pasākumus arī šādās
3jomās:
4a) klimata pārmaiņu mazināšana;
5b) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
6c) siltumnīcefekta gāzu tirdzniecība;
7d) drošu un ilgtspējīgu zema oglekļa emisiju līmeņa un
8pielāgošanas tehnoloģiju pētniecība, attīstība, ieviešana un
9izplatīšana, un
10e) klimata jautājumu ietveršana nozaru politikā.
1Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām
2zināšanām; īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju
3par tīrākām tehnoloģijām; īsteno kopīgas darbības reģionālā un
4starptautiskā līmenī, tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem
5daudzpusējiem vides nolīgumiem, un attiecīgos gadījumos arī
6kopīgas darbības attiecīgajās aģentūrās. Puses īpašu uzmanību
7pievērš pārrobežu jautājumiem un reģionālajai sadarbībai.
1Pamatojoties uz kopīgām interesēm, sadarbība inter alia
2attiecas uz to, lai izstrādātu un īstenotu:
3a) valsts pielāgoto rīcības plānu (NAPA);
4b) zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiskās attīstības
5stratēģiju (LEDS), tostarp valstij piemērotus klimata
6pārmaiņu mazināšanas pasākumus;
7c) pasākumus, ar ko veicina tehnoloģiju nodošanu, pamatojoties
8uz izvērtējumu par nepieciešamajām tehnoloģijām;
9d) pasākumus saistībā ar ozonu noārdošām vielām un fluorētām
10siltumnīcefektu izraisošām gāzēm.
1Puses attīsta un stiprina sadarbību rūpniecības un uzņēmumu
2politikas jomā, tādējādi uzlabojot darījumdarbības vidi visiem
3ekonomikas dalībniekiem, taču jo īpaši uzmanību pievēršot maziem
4un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā tie definēti attiecīgi ES un
5Gruzijas tiesību aktos. Pastiprinātai sadarbībai būtu jāuzlabo
6administratīvais un tiesiskais regulējums gan Gruzijas, gan ES
7uzņēmēmumiem, kas darbojas ES un Gruzijā, tā būtu jābalsta uz ES
8MVU un rūpniecības politiku, ņemot vērā starptautiski atzītus
9principus un praksi šajā jomā.
1Šajā nolūkā Puses sadarbojas, lai:
2a) īstenotu politiku MVU attīstībai, pamatojoties uz Eiropas
3Mazās uzņēmējdarbības akta principiem, un novērotu īstenošanas
4procesu ar regulāra dialoga palīdzību. Šī sadarbība ietvers arī
5pievēršanos mikrouzņēmumiem un amatniecības uzņēmumiem, kas ir
6ārkārtīgi svarīgi gan ES, gan Gruzijas ekonomikai;
7b) izveidotu labākus pamatnosacījumus, apmainoties ar
8informāciju un paraugpraksi, tādējādi uzlabojot konkurētspēju. Šī
9sadarbība ietvers strukturālo jautājumu pārvaldību
10(pārstrukturēšanu), piemēram, vides un enerģētikas jomā;
11c) vienkāršotu un racionalizētu regulējumu un regulējuma
12praksi, īpaši pievēršoties paraugprakses apmaiņai par regulējuma
13tehniku, ietverot ES principus;
14d) rosinātu jauninājumu politikas izstrādi, apmainoties ar
15informāciju un paraugpraksi par pētniecības un izstrādes
16komercializāciju (ietverot atbalsta instrumentus jaunizveidotiem
17uzņēmumiem tehnoloģiju jomā, klasteru attīstību un piekļuvi
18finansējumam);
19e) rosinātu ciešākus kontaktus starp ES un Gruzijas uzņēmumiem
20un starp šiem uzņēmumiem un Gruzijas un ES iestādēm;
21f) rosinātu eksportu veicinošu darbības starp ES un
22Gruziju;
23g) atvieglotu ES un Gruzijas rūpniecības modernizāciju un
24pārstrukturēšanu atbilstošās nozarēs;
25h) attīstītu un stiprinātu sadarbību izejvielu izguves nozarēs
26un izejvielu ražošanā ar mērķi veicināt savstarpējo sapratni,
27uzlabot darījumdarbības vidi, īstenot informācijas apmaiņu un
28sadarbību ar energoresursiem nesaistītu izejvielu, jo īpaši
29metāla rūdu un rūpniecisko minerālu izguvē. Informācijas apmaiņa
30par šādām jomām: attīstības tendences izejvielu izguves
31rūpniecības un izejvielu nozarē, izejvielu tirdzniecībā,
32paraugprakse saistībā ar ilgtspējīgu attīstību izejvielu izguves
33rūpniecības nozarēs, kā arī apmācība, prasmes un veselība un
34drošība.
1Atzīstot, ka sabiedrību tiesību un korporatīvās pārvaldības,
2kā arī grāmatvedības un revīzijas jomā ir nepieciešams efektīvs
3noteikumu un prakses kopums, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu
4tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecību, Puses vienojas
5sadarboties, lai:
6a) aizsargātu kapitāldaļu īpašniekus, kreditorus un citas
7ieinteresētās personas saskaņā ar ES noteikumiem šajā jomā;
8b) īstenotu attiecīgos starptautiskos standartus valsts līmenī
9un veiktu pakāpenisku tuvināšanu ES noteikumiem grāmatvedības un
10revīzijas jomā, un
11c) turpinātu izstrādāt korporatīvās pārvaldības politiku
12saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī veiktu
13pakāpenisku tuvināšanu ES noteikumiem un ieteikumiem šajā
14jomā.
1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
1Atzīstot to, cik nozīmīgs ir efektīvs noteikumu un prakses
2kopums finanšu pakalpojumu jomā, lai izveidotu pilnībā
3darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecisku apmaiņu
4starp Pusēm, Puses vienojas sadarboties finanšu pakalpojumu jomā
5šādu mērķu sasniegšanai:
6a) atbalstīt finanšu pakalpojumu regulējuma pielāgošanās
7procesu atvērtas tirgus ekonomikas vajadzībām;
8b) nodrošināt ieguldītāju un citu finanšu pakalpojumu
9patērētāju efektīvu un atbilstīgu aizsardzību;
10c) nodrošināt Gruzijas finanšu sistēmas stabilitāti un
11neaizskaramību kopumā;
12d) veicināt sadarbību starp dažādiem finanšu sistēmas
13dalībniekiem, tostarp regulatoriem un uzraudzības iestādēm,
14un
15e) nodrošināt neatkarīgu un efektīvu uzraudzību.
11. Puses veicina sadarbību starp attiecīgajām regulatīvajām un
2uzraudzības iestādēm, tostarp informācijas apmaiņu, zināšanu
3apmaiņu par finanšu tirgiem un citus šādus pasākumus.
42. Īpašu uzmanību pievērš šādu iestāžu administratīvo spēju
5attīstīšanai, tostarp izmantojot personāla apmaiņas un kopīgas
6mācības.
1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
1Puses veicina sadarbību informācijas sabiedrības attīstībai
2iedzīvotāju un uzņēmumu labā, nodrošinot informācijas un
3komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašu pieejamību un labākas
4kvalitātes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Šīs sadarbības mērķim
5vajadzētu būt atvieglot piekļuvi elektronisko sakaru tirgiem,
6sekmēt konkurenci un ieguldījumus šajā nozarē.
1Sadarbība inter alia attiecas uz šādām jomām:
2a) apmaiņa ar informāciju un paraugpraksi valsts informācijas
3sabiedrības iniciatīvu īstenošanā, tostarp, inter alia,
4tādu iniciatīvu, kuru mērķis ir veicināt platjoslas piekļuvi,
5uzlabot tīklu drošumu un attīstīt publiskos tiešsaistes
6pakalpojumus, un
7b) apmaiņa ar informāciju, paraugpraksi un pieredzi, lai
8veicinātu visaptveroša regulējuma elektronisko sakaru jomā
9izstrādi, un jo īpaši stiprināt valsts neatkarīga regulatora
10administratīvās spējas, sekmēt frekvenču spektra resursu labāku
11izmantošanu un veicināt tīklu sadarbspēju Gruzijā un starp
12Gruziju un ES.
1Sadarbība divpusējā un Eiropas līmenī balstās uz šādiem
2principiem:
3a) vietējo kopienu integritātes un interešu ievērošana, jo
4īpaši lauku reģionos, paturot prātā vietējās attīstības
5vajadzības un prioritātes;
6b) kultūras mantojuma īpašā nozīme; un
7c) tūrisma un vides aizsardzības pozitīva mijiedarbība.
1Sadarbība jo īpaši attiecas uz šādām jomām:
2a) apmaiņa ar informāciju, paraugpraksi, pieredzi un
3zinātību;
4b) stratēģiskas partnerības uzturēšana, ņemot vērā publiskās,
5privātās un sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ilgtspējīgu
6tūrisma attīstību;
7c) tūrisma plūsmu, produktu un tirgu, infrastruktūras,
8cilvēkresursu un institucionālo struktūru veicināšana un
9attīstība;
10d) efektīvas politikas izstrāde un īstenošana;
11e) mācības un spēju palielināšana tūrisma jomā pakalpojumu
12standartu uzlabošanai, un
13f) inter alia - sabiedriskā tūrisma attīstīšana un
14veicināšana.
1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
1Pušu sadarbība lauksaimniecības un lauku attīstības jomā
2inter alia aptver šādas jomas:
3a) savstarpējas izpratnes uzlabošana par lauksaimniecības un
4lauku attīstības politiku;
5b) administratīvo spēju uzlabošana centrālā un vietējā līmenī,
6lai plānotu, novērtētu un īstenotu un ieviestu politiku saskaņā
7ar ES tiesību aktiem un paraugpraksi;
8c) lauksaimniecības ražošanas modernizācijas un ilgtspējas
9veicināšana;
10d) zināšanu un paraugprakses apmaiņa par lauku attīstības
11politiku, lai uzlabotu lauku kopienu labklājību;
12e) lauksaimniecības nozares konkurētspējas un efektivitātes un
13pārredzamības uzlabošana visām iesaistītajām personām tirgos;
14f) kvalitātes politikas un tās kontroles mehānismu, tostarp
15ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un bioloģiskās lauksaimniecības
16veicināšana;
17g) vīna ražošana un lauku tūrisms;
18h) zināšanu izplatīšana un popularizēšanas pakalpojumu
19lauksaimniecības produktu ražotājiem veicināšana; un
20i) centieni saskaņot jautājumus starptautiskajās
21organizācijās, kurus dalībnieces ir abas Puses.
1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
11. Puses sadarbojas savstarpēji izdevīgās kopīgu interešu
2jomās zivsaimniecības nozarē, ietverot dzīvo ūdens resursu
3saglabāšanu un pārvaldību, inspicēšanu un kontroli, datu vākšanu
4un cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNZ), kā
5tas definēts Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas
6(FAO) 2011. gada Starptautiskajā rīcības plānā
7(IPOA) nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas
8aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai.
92. Minētajā sadarbībā tiks ievērotas Pušu starptautiskās
10saistības attiecībā uz dzīvo ūdens resursu pārvaldību un
11saglabāšanu.
1Puses veic kopīgus pasākumus, apmainās ar informāciju un
2atbalsta viena otru, lai veicinātu:
3a) labu pārvaldību un paraugprakses īstenošanu zvejniecības
4pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un
5pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieejas
6principu;
7b) atbildīgu zveju un zvejniecības pārvaldību saskaņā ar
8ilgtspējīgas attīstības principiem, lai saglabātu zivju krājumus
9un ekosistēmas veselīgā stāvoklī, un
10c) reģionālo sadarbību, tostarp attiecīgi reģionālās
11zvejniecības pārvaldības organizācijās.
1Atsaucoties uz šā nolīguma 336. pantu un ņemot vērā labākos
2zinātniskos ieteikumus, Puses pastiprināti sadarbosies un
3koordinēs savu darbību dzīvo ūdens resursu pārvaldībai un
4saglabāšanai Melnajā jūrā. Abas Puses veicina reģionālo sadarbību
5Melnās jūras reģionā un attiecības ar attiecīgajām reģionālajām
6zvejniecības pārvaldības organizācijām.
1Puses atbalstīs tādas iniciatīvas kā savstarpēja pieredzes
2apmaiņa un atbalsta sniegšana nolūkā nodrošināt politikas
3īstenošanu, kas nodrošina ilgtspējīgu zivsaimniecību,
4pamatojoties ES acquis un šīs jomas prioritātēm, kuras ir
5Pušu interesēs, tostarp:
6a) dzīvo ūdens resursu, zvejas intensitātes un tehnisko
7pasākumu pārvaldību;
8b) zvejas darbību inspekciju un kontroli, izmantojot
9nepieciešamo uzraudzības aprīkojumu, tostarp elektroniskas
10uzraudzības ierīces un līdzekļus izsekojamības nodrošināšanai, kā
11arī nodrošinot izpildāmus tiesību aktus un kontroles
12mehānismus;
13c) saskaņotu savietojamu datu par nozveju, izkraušanu, floti,
14un bioloģisko un ekonomisko datu vākšanu;
15d) zvejas kapacitātes pārvaldību, tostarp darbspējīgu zvejas
16flotes reģistru;
17e) tirgus efektivitāti, jo īpaši atbalstot ražotāju
18organizācijas, sniedzot informāciju patērētājiem un ieviešot
19tirgvedības standartus un izsekojamību, un
20f) zivsaimniecības nozares struktūrpolitikas attīstību, kas
21nodrošina ilgtspēju no ekonomikas, vides un sociālo aspektu
22viedokļa.
232. IEDAĻA
24JŪRLIETU POLITIKA
1Ņemot vērā to sadarbību zivsaimniecības, jūras transporta,
2vides un citās politikas jomās un saskaņā ar attiecīgiem
3starptautiskiem nolīgumiem par jūras tiesībām, kas balstās uz
4Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Puses
5arī izvērš sadarbību integrētas jūrlietu politikas jomā, jo
6īpaši
7a) veicinot integrētu pieeju jūrlietām, labu pārvaldību un
8paraugprakses apmaiņu jūras telpas izmantošanā;
9b) saskaņā ar ekosistēmas pieeju veicinot jūras teritoriālo
10plānošanu, kas ir līdzeklis labākai lēmumu pieņemšanai
11šķīrējmehānismā savstarpēji konkurējošām cilvēku darbībām;
12c) saskaņā ar ekosistēmas pieeju sekmējot kompleksu piekrastes
13teritorijas pārvaldību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu piekrastes
14teritoriju attīstību un palielinātu piekrastes reģionu spēju
15pretoties piekrastes riskiem, tostarp klimata pārmaiņu
16ietekmei;
17d) veicinot jauninājumus un resursu lietderīgu izmantošanu
18jūras rūpniecības nozarēs, kas uzlabotu ekonomikas izaugsmi un
19nodarbinātību, tostarp apmainoties ar paraugpraksi;
20e) veicinot stratēģisku alianšu izveidi starp jūras
21rūpniecības nozarēm, pakalpojumu sniedzējiem un zinātniskās
22pētniecības iestādēm, kas specializējas jūras un jūrlietu
23pētniecībā;
24f) cenšoties veicināt pārrobežu un starpnozaru jūrlietu
25uzraudzību, lai risinātu augošo risku saistībā ar intensīvo jūras
26satiksmi, kuģu radītu piesārņotājvielu noplūdēm, nelaimes
27gadījumiem jūrā un nelegālām darbībām jūrā, un
28g) izveidojot regulāru dialogu un veicinot dažādu tīklu
29izveidi starp ieinteresētajam personām jūrlietu jomā.
1Sadarbība jo īpaši ietver šādas
2jomas:
3a) informācijas, praugprakses, pieredzes apmaiņa un jūrlietu
4zinātības nodošana, tostarp par inovatīvajām tehnoloģijām
5jūrlietu nozarēs un par jautājumiem jūras vides jomā;
6b) informācijas un praugprakses apmaiņa par projektu
7finansēšanas iespējām, tostarp par publiskajām un privātajām
8partnerībām;
9c) sadarbības uzlabošana Pušu starpā attiecīgos starptautiskos
10jūrlietu forumos.
1Sadarbība PTA jomā attiecas uz:
2a) politikas dialogu un zinātniskās un tehnoloģiskās
3informācijas apmaiņu;
4b) atbilstošas piekļuves Pušu attiecīgajām programmām
5veicināšanu;
6c) pētniecības spēju palielināšanu un Gruzijas pētniecības
7iestāžu dalību ES pētniecības pamatprogrammā;
8d) kopīgu pētniecības projektu veicināšanu visās PTA
9jomās;
10e) mācību pasākumiem un mobilitātes programmām zinātniekiem,
11pētniekiem un pārējam pētniecības personālam, kas iesaistīts Pušu
12PTA darbībās;
13f) saistībā ar piemērojamajiem tiesību aktiem to pētnieku
14brīvas pārvietošanās, kuri piedalās pasākumos, uz kuriem attiecas
15šis nolīgums, un to preču pārrobežu kustības, kuras paredzēts
16izmantot šādos pasākumos, veicināšanu, un
17g) citiem PTA sadarbības veidiem, pamatojoties uz savstarpēju
18vienošanos.
1Lai sasniegtu šos mērķus, sadarbībā attiecīgi var attiekties
2uz:
3a) centieniem tuvināt tiesību aktus patērētāju jomā, novēršot
4šķēršļus tirdzniecībai;
5b) informācijas apmaiņas sekmēšanu par patērētāju tiesību
6aizsardzības sistēmām, tostarp tiesību aktiem patērētāju tiesību
7aizsardzības jomā un to izpildi, patēriņa preču nekaitīgumu,
8informācijas apmaiņas sistēmām, patērētāju izglītošanu un
9informētību un atbalstu, kā arī patērētāju tiesisko
10aizsardzību;
11c) mācību pasākumiem pārvaldes ierēdņiem un patērētāju
12interešu pārstāvjiem, un
13d) neatkarīgu patērētāju apvienību darbības un patērētāju
14interešu pārstāvju kontaktu veicināšanu.
1Puses vienojas stiprināt dialogu un sadarbību, lai veicinātu
2Pienācīga darba nodrošināšanas programmu, nodarbinātības
3politiku, drošību un veselības aizsardzību darbā, sociālo
4dialogu, sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu, dzimumu
5līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, kā arī korporatīvo
6sociālo atbildību, un tādējādi sekmēt vairāk un labāku darbavietu
7radīšanu, nabadzības samazināšanu, sociālās kohēzijas
8veicināšanu, ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes
9uzlabošanu.
1Sadarbība, pamatojoties uz informācijas un praugprakses
2apmaiņu, var aptvert izraudzītu jautājumu klāstu šādās jomās:
3a) nabadzības samazināšana un sociālās kohēzijas
4veicināšana;
5b) nodarbinātības politika, kuras mērķis ir panākt vairāk un
6labākas darba vietas ar pienācīgiem darba apstākļiem, tostarp
7samazināt ēnu ekonomiku un neoficiālo nodarbinātību;
8c) attiecīgu aktīvu darba tirgus pasākumu un efektīvu
9nodarbinātības dienestu veicināšana, lai modernizētu darba tirgus
10un pielāgotos Pušu darba tirgus vajadzībām;
11d) iekļaujošāka darba tirgu un sociālās drošības sistēmu
12veicināšana, kas integrē nelabvēlīgā situācijā esošas personas,
13tostarp personas ar īpašām vajadzībām un personas no minoritāšu
14grupām;
15e) vienlīdzīgas iespējas un diskriminācijas novēršana, kuras
16mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt vienlīdzīgas
17iespējas vīriešiem un sievietēm, kā arī lai cīnītos pret
18diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas
19vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
20dēļ;
21f) sociālā politika ar mērķi uzlabot sociālās aizsardzības
22līmeni un sociālās aizsardzības sistēmas no to kvalitātes,
23pieejamības un finansiālās ilgtspējas viedokļa;
24g) sociālo partneru līdzdalības veicināšana un sociālā dialoga
25sekmēšana, tostarp izmantojot visu attiecīgo ieinteresēto personu
26spēju stiprināšanu;
27h) veselības aizsardzības un drošības darbā veicināšana;
28un
29i) informētība un dialogs par korporatīvo sociālo
30atbildību.
1Puses veicina visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp
2pilsoniskās sabiedrības organizāciju un jo īpaši sociālo
3partneru, iesaistīšanu politikas izstrādē un reformās un Pušu
4sadarbībā, kā paredzēts šā nolīguma VIII sadaļas
5(Institucionālie, vispārīgie un nobeiguma noteikumi) attiecīgajās
6daļās.
1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
1Sadarbība attiecas jo īpaši uz šādām jomām:
2a) Gruzijas valsts veselības aprūpes sistēmas stiprināšana, jo
3īpaši turpinot veselības nozares reformu, nodrošinot kvalitatīvu
4veselības aprūpi, cilvēkresursu attīstību veselības nozarē,
5uzlabojot veselības nozares pārvaldību un veselības aprūpes
6finansējumu;
7b) epidemioloģiskā uzraudzība un infekcijas slimību kontrole,
8piemēram, HIV / AIDS, hepatīts, tuberkuloze, mikrobu rezistence,
9kā arī labāka gatavība sabiedrības veselības apdraudējumiem un
10ārkārtas situācijām;
11c) neinfekciozu slimību profilakse un kontrole, apmainoties ar
12informāciju un paraugpraksi, veicinot veselīgu dzīves veidu un
13fiziskās aktivitātes, pievēršoties galvenajiem veselību
14noteicošajiem faktoriem, piemēram, uzturam, atkarībai no
15alkohola, narkotikām un tabakas;
16d) cilvēku izcelsmes vielu kvalitāte un drošība;
17e) informācija un zināšanas par veselību; un
18f) starptautisko veselības nolīgumu, kuru puses ir Puses,
19piemēram, Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un
20Pamatkonvencijas par tabakas kontroli, efektīva īstenošana.
1Puses sadarbojas izglītības un mācību jomā, lai palielinātu
2sadarbību un dialogu, tostarp dialogu par politikas jautājumiem,
3cenšoties panākt tiesību aktu tuvināšanu attiecīgajai ES
4politikai un praksei. Puses sadarbojas, lai veicinātu
5mūžizglītību, sekmētu sadarbību un pārredzamību visos izglītības
6un mācību līmeņos, īpašu uzmanību veltot augstākajai
7izglītībai.
1Šī sadarbība izglītības un mācību jomā inter alia ir
2vērsta uz šādām jomām:
3a) mūžizglītības veicināšana, kas ir svarīga izaugsmei un
4nodarbinātībai, kā arī ļauj iedzīvotājiem pilnībā iesaistīties
5sabiedrības dzīvē;
6b) izglītības un mācību sistēmu modernizācija, uzlabojot
7kvalitāti, nozīmīgumu un pieejamību visos izglītības posmos,
8sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un beidzot ar
9tericiāro izglītību;
10c) augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana tādā veidā, kas
11saskan ar ES augstākās izglītības modernizācijas programmu un
12Boloņas procesu;
13d) starptautiskās akadēmiskās sadarbības pastiprināšana,
14dalība ES sadarbības programmās, studentu un skolotāju
15mobilitātes palielināšana;
16e) svešvalodu apguves veicināšana;
17f) progresa kvalifikāciju un prasmju atzīšanā veicināšana un
18pārredzamības nodrošināšana šajā jomā;
19g) sadarbības profesionālās izglītības un apmācības jomā
20veicināšana, ņemot vērā attiecīgo ES paraugpraksi, un
21h) izpratnes un zināšanu par Eiropas integrācijas procesu,
22akadēmiskā dialoga par ES Austrumu partnerības attiecību
23veidošanu un dalības attiecīgajās ES programmās
24palielināšana.
1Puses vienojas sadarboties jaunatnes jomā, lai:
2a) pastiprinātu sadarbību un apmaiņu jauniešu politikas un
3neformālās izglītības jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem
4jomā;
5b) atbalstītu jauniešus un jaunatnes darbinieku mobilitāti kā
6līdzekli, lai veicinātu starpkultūru dialogu un iegūt zināšanas,
7prasmes un kompetences ārpus formālās izglītības sistēmas,
8tostarp strādājot brīvprātīgo darbu;
9c) veicinātu jaunatnes organizāciju sadarbību.
1Puses veicinās sadarbību kultūras jomā, pienācīgi ņemot vērā
2Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras
3organizācijas (UNESCO) 2005. gada Konvencijā par kultūras
4izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertos
5principus. Puses centīsies veidot regulāru politikas dialogu
6savstarpējo interešu jomās, tostarp par kultūras nozaru attīstību
7ES un Gruzijā. Sadarbība starp Pusēm veicinās starpkultūru
8dialogu, tostarp iesaistoties ES un Gruzijas kultūras nozares un
9pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
1Puses savu sadarbību vērš uz vairākām jomām:
2a) sadarbība un apmaiņa kultūras jomā;
3b) mākslas un mākslinieku mobilitāte un kultūras nozares jaudu
4stiprināšana;
5c) starpkultūru dialogs;
6d) dialogs par kultūras politiku; un
7e) sadarbība starptautiskos forumos, piemēram, UNESCO
8un Eiropas Padomē, lai inter alia veicinātu kultūras
9daudzveidību un saglabātu vēsturisko un kultūras mantojumu un
10celtu tā vērtību.
11. Puses izveido regulāru dialogu par audiovizuālo un
2plašsaziņas līdzekļu politiku un sadarbojas, lai pastiprinātu
3plašsaziņas līdzekļu neatkarību un profesionalitāti, kā arī
4saites ar ES plašsaziņas līdzekļiem saskaņā ar attiecīgajiem
5Eiropas standartiem, tostarp Eiropas Padomes standartiem un
6UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju
7daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertos principus.
82. Sadarbība varētu inter alia ietvert jautājumu par
9žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu mācībām.
1Puses veicina sadarbību sporta un fizisko aktivitāšu jomā,
2apmainoties ar informāciju un paraugpraksi, lai veicinātu
3veselīgu dzīvesveidu un sporta sociālās un izglītojošās vērtības,
4mobilitāti sportā, un lai cīnītos ar globāliem draudiem sportam,
5piemēram, dopinga lietošanu, rasismu un vardarbību.
1Puses veicina dialogu par pilsoniskās sabiedrības sadarbību ar
2šādiem mērķiem:
3a) stiprināt kontaktus un informācijas un pieredzes apmaiņu
4visās pilsoniskās sabiedrības nozarēs ES dalībvalstīs un
5Gruzijā;
6b) nodrošināt ES un jo īpaši dalībvalstu pilsoniskās
7sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par
8Gruziju, tostarp par tās vēsturi un kultūru, tādējādi panākot
9labāku izpratni par iespējām un problēmām turpmākajos attiecību
10posmos;
11c) un otrādi - nodrošināt Gruzijā un jo īpaši tās pilsoniskās
12sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par ES,
13tostarp (bet ne tikai) par vērtībām tās izveides pamatā, tās
14politiku un darbību.
1Puses veicina dialogu un sadarbību starp abu Pušu pilsoniskās
2sabiedrības ieinteresētajām personām kā neatņemamu ES un Gruzijas
3attiecību sastāvdaļu: Šāda dialoga un sadarbības mērķi ir:
4a) nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos ES un
5Gruzijas attiecībās, jo īpaši šā nolīguma noteikumu izpildē;
6b) veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību publiskā
7sektora lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši uzturot atklātu,
8pārredzamu un regulāru dialogu starp publiskajām iestādēm un
9pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību;
10c) dažādos veidos veicināt labvēlīgu vidi pilsoniskās
11sabiedrības organizāciju izveidei un attīstībai, tostarp sniedzot
12aizstāvības atbalstu, izmantojot neformālu un formālu tīklošanu,
13savstarpējus apmeklējumus un darbseminārus, kas veido pilsoniskās
14sabiedrības tiesisko pamatu, un
15d) dot iespēju abu Pušu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem
16iepazīties ar apspriešanās un dialoga procesiem pilsoniskā
17sabiedrībā, tostarp starp sociālajiem partneriem un publiskā
18sektora iestādēm ar mērķi jo īpaši stiprināt pilsoniskās
19sabiedrības lomu publiskās politikas veidošanas procesā.
11. Puses veicina savstarpēju sapratni un divpusēju sadarbību
2reģionālās attīstības politikas jomā, tostarp par reģionālās
3politikas izstrādes un īstenošanas metodēm, vairāklīmeņu
4pārvaldību un partnerību, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgo
5reģionu attīstībai un teritoriālajai sadarbībai ar mērķi izveidot
6saziņas kanālus un veicinot informācijas un pieredzes apmaiņu
7starp valsts un vietējām iestādēm, sociāli ekonomiskās sfēras
8dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību.
92. Puses jo īpaši sadarbosies ar mērķi saskaņot Gruzijas
10praksi ar šādiem principiem:
11a) veicināt daudzpakāpju pārvaldību, jo tai ir ietekme gan
12centrālā līmenī, gan pilsētu kopienās, īpašu uzmanību pievēršot
13veidiem, kā palielināt vietējā līmeņa ieinteresēto personu
14iesaistīšanu;
15b) konsolidēt partnerību starp visām reģionālajā attīstībā
16iesaistītajām pusēm, un
17c) nodrošināt līdzfinansējumu, izmantojot reģionālās
18attīstības programmu un projektu īstenošanā iesaistīto dalībnieku
19finansiālo ieguldījumu.
11. Puses atbalsta un stiprina vietējā līmeņa iestāžu
2iesaistīšanos sadarbībā reģionālās politikas jomā, tostarp
3pārrobežu sadarbībā un attiecīgajās pārvaldības struktūrās,
4veicina sadarbību, izveidojot tiesisko regulējumu, kas abpusēji
5piešķir attiecīgās tiesības; atbalsta un attīsta spēju veidošanas
6pasākumus un veicina pārrobežu un reģionālo ekonomikas un biznesa
7tīklu nostiprināšanu.
82. Puses sadarbosies, lai nostiprinātu Gruzijas iestāžu
9institucionālās un operatīvās spējas reģionālās attīstības un
10zemes izmantošanas plānošanas jomā, inter alia:
11a) uzlabojot starpiestāžu sadarbības koordinēšanu, jo īpaši
12centrālo un vietējo publisko iestāžu vertikālās un horizontālās
13mijiedarbības mehānismu reģionālās politikas izstrādes un
14īstenošanas procesā;
15b) attīstot vietējo publisko iestāžu spējasveicināt
16savstarpēju pārrobežu sadarbību saskaņā ar ES principiem un
17praksi;
18c) apmainoties ar zināšanām, informāciju un paraugpraksi
19reģionālās attīstības politikas jomā, lai veicinātu vietējo
20pašvaldību ekonomisko labklājību un reģionu vienmērīgu
21attīstību.
11. Puses stiprina un veicina pārrobežu sadarbību citās jomās,
2uz kurām attiecas šis nolīgums, piemēram, transporta,
3enerģētikas, sakaru tīklu, kultūras, izglītības, tūrisma un
4veselības jomā.
52. Puses pastiprina sadarbību starp to reģioniem, īstenojot
6transnacionālas un starpreģionu programmas, atbalstot Gruzijas
7reģionu dalību Eiropas reģionālās struktūrās un organizācijās un
8sekmējot to ekonomisko un institucionālo attīstību, īstenojot
9kopīgu interešu projektus.
103. Šīs darbības tiks veiktas šādu procesu kontekstā:
11a) nepārtraukta teritoriālā sadarbība ar Eiropas reģioniem,
12tostarp īstenojot transnacionālas un starpreģionu programmas;
13b) Austrumu partnerības ietvaros sadarbība ar ES struktūrām,
14tostarp Reģionu komiteju, un dalība dažādos Eiropas reģionālajos
15projektu un iniciatīvās;
16c) sadarbība ar inter alia Eiropas Ekonomikas un
17sociālo lietu komiteju un Eiropas Telpiskās plānošanas
18novērošanas tīklu.
1Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.
1Sadarbība var būt vērsta uz šādu mērķu sasniegšanu:
2a) apmainīties ar kontaktinformāciju un to regulāri
3atjaunināt, lai nodrošinātu nepārtrauktu dialogu un varētu
4savstarpēji sazināties 24 stundas diennaktī;
5b) veicināt savstarpēju palīdzību liela mēroga ārkārtas
6situācijās - ja tas nepieciešams un ja ir pieejami pietiekami
7resursi;
8c) 24 stundas diennaktī apmainīties ar agrīniem brīdinājumiem
9un atjauninātu informāciju par liela mēroga pārrobežu ārkārtas
10situācijām, kas skar ES vai Gruziju, tostarp par palīdzības
11pieprasījumiem un piedāvājumiem;
12d) apmainīties ar informāciju par palīdzību, ko Puses
13sniegušas trešām valstīm ārkārtas situācijās, ja ir aktivizēts ES
14civilās aizsardzības mehānisms;
15e) sadarboties uzņēmējvalsts atbalsta jomā, pieprasot /
16sniedzot palīdzību;
17f) apmainīties ar paraugpraksi un pamatnostādnēm katastrofu
18novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā;
19g) sadarboties katastrofu riska mazināšanas jomā, inter
20alia pievēršoties starptautiskajām saiknēm un atbalsta
21pasākumiem, informēšanai, izglītošanai un komunikācijas
22pasākumiem, paraugpraksei ar mērķi ir novērst vai mazināt dabas
23katastrofu sekas;
24h) sadarboties zināšanu bāzes par dabas katastrofām uzlabošanā
25un apdraudējuma un riska novērtēšanā katastrofu pārvarēšanai;
26i) sadarboties katastrofu ietekmes uz vidi un uz sabiedrības
27veselību novērtēšanā;
28j) pieaicināt ekspertus uz īpašiem tehniskiem semināriem un
29simpozijiem par civilās aizsardzības jautājumiem;
30k) regulāri aicināt novērotājus uz konkrētām nodarbībām un
31mācībām, ko rīko ES un / vai Gruzija, un
32l) stiprināt sadarbību attiecībā uz pieejamo civilās
33aizsardzības spēju visefektīvāko izmantošanu.
1Gruzijai ir atļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās
2Savienības programmās, kas saskaņā ar šo programmu pieņemšanas
3noteikumiem ir atvērtas Gruzijas līdzdalībai, ievērojot
4attiecīgos minēto programmu noteikumus. Gruzijas līdzdalība
5Savienības programmās notiek saskaņā ar noteikumiem, kuri
6paredzēti šā nolīguma III protokolā par Pamatnolīgumu starp
7Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas
8dalībai Savienības programmās.
1Par Gruzijas dalību ES programmās un aģentūrās Pušu starpā
2notiks regulārs dialogs. Jo īpaši ES informē Gruziju, ja tiek
3izveidotas jaunas ES aģentūras un jaunas Savienības programmas,
4kā arī par izmaiņām attiecībā uz noteikumiem dalībai Savienības
5programmās un aģentūrās, kas minēti šā nolīguma 380. un 381.
6pantā.
7VII SADAĻA
8FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA UN
9NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI
1Gruzija saņem finansiālo palīdzību no attiecīgajiem ES
2finansējuma mehānismiem un instrumentiem. Gruzija var gūt labumu
3arī no sadarbības ar Eiropas Investīciju banku (EIB), Eiropas
4Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un citām
5starptautiskām finanšu iestādēm. Finansiāla palīdzība palīdz
6sasniegt šā nolīguma mērķus, un to sniegs saskaņā ar šo
7nodaļu.
1Prioritārās jomas ES finansiālajai palīdzībai, par ko
2vienojušās Puses, nosaka gada rīcības programmās, kuru pamatā, ja
3tās piemēro, ir daudzgadu finanšu shēmas, kas atspoguļo
4politiskās prioritātes, par kurām panākta vienošanās. Minētajās
5programmās noteiktajā palīdzības apmērā ņem vērā Gruzijas
6vajadzības, nozares jaudas un reformu progresu jo īpaši jomās, uz
7kurām attiecas šis nolīgums.
1Darbības joma
2Šo nodaļu piemēro visiem turpmākiem nolīgumiem vai finanšu
3instrumentiem, ko noslēdz starp Pusēm, un visiem citiem ES
4finanšu instrumentiem, kuriem Gruziju iespējams asociēs, neskarot
5jebkādas citas papildu atrunas par revīziju, pārbaudēm uz vietas,
6inspekcijām, kontrolēm un krāpšanas novēršanas pasākumiem,
7tostarp tiem, kurus veic Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas
8Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).
1Pasākumi, ar ko novērst un apkarot
2krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības
3Puses veic efektīvus pasākumus, lai novērstu un apkarotu
4krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības
5saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu, inter alia izmantojot
6savstarpēju administratīvo un juridisko palīdzību jomās, uz kurām
7attiecas šis nolīgums.
1Informācijas apmaiņa un turpmāka
2sadarbība operatīvajā līmenī
31. Lai pareizi īstenotu šo nodaļu, kompetentās Gruzijas un ES
4iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas Puses
5pieprasījuma rīko apspriedes.
62. OLAF var vienoties ar attiecīgajām Gruzijas
7iestādēm, kas ir kompetentas saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem,
8par turpmāku sadarbību krāpšanas novēršanas jomā, tostarp
9operatīvajiem pasākumiem ar Gruzijas iestādēm.
103. Attiecībā uz personas datu nosūtīšanu un apstrādi piemēro
11šā nolīguma III sadaļas (Brīvība, drošība un tiesiskums) 14.
12pantu.
1Krāpšanas, korupcijas un pārkāpumu
2novēršana
31. ES un Gruzijas iestādes regulāri pārbauda, ka no ES
4līdzekļiem finansētās darbības ir pienācīgi īstenotas. Tās veic
5atbilstošus pasākumus pārkāpumu un krāpšanas novēršanai un seku
6labošanai.
72. ES un Gruzija veic visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu
8un izlabotu jebkādu aktīvās vai pasīvās korupcijas praksi un
9nepieļautu interešu konfliktu visos procedūras posmos, kuras
10saistītas ar ES fondu īstenošanu.
113. Gruzijas iestādes informē Eiropas Komisiju par jebkuru
12veikto preventīvo pasākumu.
134. Eiropas Komisijai ir tiesības iegūt pierādījumus saskaņā ar
1456. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada
1525. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu
16vispārējam budžetam.
175. Jo īpaši tai ir tiesības iegūt pierādījumus par to, ka
18iepirkuma un dotāciju procedūrās ir ievēroti pārredzamības,
19vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, tiek
20novērsti jebkādi interešu konflikti, sniegtas starptautiski
21atzītiem standartiem līdzvērtīgas garantijas un nodrošināta
22pareizas finanšu pārvaldības noteikumu ievērošana.
236. Saskaņā ar to procedūrām Puses sniegs viena otrai jebkādu
24informāciju par ES līdzekļu izmantošanu un nekavējoties informēs
25viena otru par jebkādām būtiskām izmaiņām to procedūrās vai
26sistēmās.
1Tiesvedība, izmeklēšana un
2kriminālvajāšana
3Gruzijas iestādes uzsāk tiesvedību, tostarp, ja nepieciešams,
4veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu gadījumos, kad valsts vai ES
5veiktās pārbaudēs konstatēts, ka ir notikusi krāpšana, korupcija
6vai cits pārkāpums, tostarp interešu konflikts, vai ja pastāv
7aizdomas par to. Attiecīgos gadījumos OLAF var palīdzēt
8Gruzijas kompetentajām iestādēm minētā uzdevuma izpildē.
1Paziņošana par krāpšanu, korupciju
2un pārkāpumiem
31. Gruzijas iestādes nekavējoties pārsūta Eiropas Komisijai
4jebkādu informāciju, kas nonākusi to rīcībā, par faktiskiem
5krāpšanas vai korupcijas gadījumiem, un nekavējoties informē
6Eiropas Komisiju par jebkādu pārkāpumu, tostarp interešu
7konfliktu, saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu. Gadījumos, kad
8pastāv aizdomas par krāpšanu vai korupciju, informē arī
9OLAF un Eiropas Komisiju.
102. Gruzijas iestādes tāpat ziņo par visiem pasākumiem, kas
11veikti saistībā ar faktiem, kuri paziņoti saskaņā ar šo pantu. Ja
12nav paziņojamu gadījumu par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu
13pārkāpumu, Gruzijas iestādes informē Eiropas Komisiju katra
14kalendārā gada beigās.
1Revīzijas
21. Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Revīzijas palāta ir
3tiesīga pārbaudīt, vai visi izdevumi saistībā ar ES līdzekļu
4izmantošanu ir veikti likumīgi un pareizi un vai finanšu
5pārvaldība ir bijusi pareiza.
62. Revīzijas veic, pārbaudot gan uzņemtās saistības, gan
7veiktos maksājumus. Revīzijas veic, pamatojoties uz dokumentiem,
8un vajadzības gadījumā uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura
9pārvalda vai piedalās ES līdzekļu izmantošanā. Minētās revīzijas
10var veikt pirms kontu slēgšanas par konkrēto finanšu gadu un
11piecu gadu laikā pēc atlikuma izmaksas datuma.
123. Eiropas Komisijas inspektori vai citas Eiropas Komisijas
13vai Revīzijas palātas pilnvarotas personas var veikt pārbaudes un
14revīzijas, pamatojoties uz dokumentiem, un uz vietas jebkuras
15struktūras telpās, kura pārvalda ES līdzekļus vai piedalās to
16izmantošanā, kā arī attiecībā uz šādas struktūras apakšuzņēmējiem
17Gruzijā.
184. Eiropas Komisijas inspektoriem vai citām Eiropas Komisijas
19vai Revīzijas palātas pilnvarotām personām nodrošina netraucētu
20piekļuvi būvlaukumam, darbu izpildes vietai un dokumentiem, lai
21veiktu šādas revīzijas, tostarp elektroniski. Par šīm piekļuves
22tiesībām būtu jāinformē visas Gruzijas publiskā sektora iestādes
23un tās skaidri nostiprina līgumos, kas noslēgti šajā nolīgumā
24minēto instrumentu īstenošanai.
255. Iepriekš aprakstītās pārbaudes un revīzijas piemēro visiem
26uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kuri ir saņēmuši ES līdzekļus.
27Pildot savus uzdevumus, Eiropas Savienības Revīzijas palāta un
28Gruzijas revīzijas struktūras sadarbojas uzticēšanās gaisotnē,
29vienlaikus saglabājot savu neatkarību.
1Pārbaudes uz vietas
21. Šā nolīguma ietvaros OLAF ir tiesīgs veikt pārbaudes
3un apskates uz vietas, lai aizsargātu ES finanšu intereses
4saskaņā ar noteikumiem Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr.
52185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz
6vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu
7intereses pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem.
82. Pārbaudes un apskates uz vietas OLAF sagatavo un
9veic ciešā sadarbība ar Gruzijas iestādēm, ievērojot attiecīgos
10Gruzijas tiesību aktus.
113. Gruzijas iestādes savlaicīgi informē par pārbaužu un
12apskašu uz vietas objektu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās var
13sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā Gruzijas kompetento
14iestāžu amatpersonas var piedalīties pārbaudēs un apskatēs uz
15vietas.
164. Ja attiecīgās Gruzijas iestādes izrāda interesi, pārbaudes
17un apskates uz vietas OLAF var veikt kopā ar šīm
18iestādēm.
195. Ja kāds ekonomikas dalībnieks pretojas pārbaudei vai
20apskatei uz vietas, Gruzijas iestādes, rīkojoties saskaņā ar
21valsts tiesību aktiem, sniedz OLAF nepieciešamo palīdzību,
22lai tas varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai
23apskates uz vietas.
1Administratīvie pasākumi un
2sodi
3Neskarot Gruzijas tiesību aktus, Eiropas Komisija var piemērot
4administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Regulu (EK,
5Euratom) Nr. 1605/2002 un Komisijas Regulu (EK,
6Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko
7paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom)
8Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu
9vispārējam budžetam, un Padomes Regulu (EK, EURATOM) Nr.
102988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu
11interešu aizsardzību.
1Līdzekļu atgūšana
21. Gruzijas iestādes veic attiecīgos pasākumus, lai īstenotu
3turpmāk minētos noteikumus attiecībā uz finansētājai valdības
4iestādei nepamatoti izmaksāto ES līdzekļu atgūšanu.
52. Gadījumos, kad Gruzijas iestādes ir tiesīgas izmantot ES
6līdzekļus, Eiropas Komisija ir pilnvarota atgūt nepamatoti
7izmaksātos ES līdzekļus, jo īpaši veicot finanšu korekcijas.
8Eiropas Komisija ņem vērā Gruzijas iestāžu veiktos pasākumus, lai
9novērstu attiecīgo ES līdzekļu zudumus.
103. Pirms pieņemt lēmumu par līdzekļu atgūšanu, Eiropas
11Komisija apspriežas ar Gruziju par konkrēto jautājumu. Strīdus
12par līdzekļu atgūšanu apspriedīs Asociācijas padomē.
134. Gadījumos, kad Eiropas Komisija izmanto ES līdzekļus tieši
14vai netieši, uzticot budžeta izpildes uzdevumus trešajām
15personām, Eiropas Komisijas šīs sadaļas ietvaros pieņemtos
16lēmumus, ar kuriem nosaka finansiālus pienākumus subjektiem, kas
17nav valstis, Gruzijā īsteno saskaņā ar šādiem principiem:
18a) izpildi reglamentē Gruzijā spēkā esošās civilprocesa
19normas. Valsts iestāde, ko šim nolūkam norīko Gruzijas valdība un
20dara to zināmu Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Tiesai,
21lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai
22lēmuma autentiskumu;
23b) pēc minēto formalitāšu izpildes pēc attiecīgās puses
24lūguma, tā var sākt izpildi saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem,
25iesniedzot lietu tieši kompetentajai iestādei;
26c) izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības Tiesas
27lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir Gruzijas
28attiecīgo tiesu jurisdikcijā.
295. Gruzijas valdības norīkotās iestādes izdod izpildes
30rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai akta autentiskumu. Izpildi
31nodrošina saskaņā ar Gruzijas procesuālajiem noteikumiem.
32Attiecīgo ES iestāžu izpildes lēmumu likumību kontrolē Eiropas
33Savienības Tiesa.
346. Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas taisīti saskaņā ar
35šķīrējtiesas klauzulu līgumā, šīs nodaļas ietvaros ir izpildāmi
36ar tādiem pašiem noteikumiem.
1Konfidencialitāte
2Uz paziņoto vai citādi saskaņā ar šo nodaļu iegūto informāciju
3attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama
4tāpat, kā tamlīdzīgu informāciju aizsargā Gruzijas tiesību akti
5un atbilstošie noteikumi, kas attiecas uz ES iestādēm. Šādu
6informāciju drīkst paziņot tikai tām personām ES, dalībvalstu vai
7Gruzijas iestādēs, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai,
8un to var izmantot, tikai lai nodrošinātu Pušu finanšu interešu
9efektīvu aizsardzību.
1Politiskais un politikas dialogs starp pusēm, tostarp par
2jautājumiem, kas saistīti ar nozaru sadarbību, var notikt jebkurā
3līmenī. Regulārs augstākā līmeņa politiskais un atsevišķu
4politikas jomu dialogs norisinās šā nolīguma 404. pantā
5izveidotajā Asociācijas padomē un, regulāri tiekoties Pušu
6pārstāvjiem ministru līmenī saskaņā ar abpusēju vienošanos.
7Asociācijas padome
11. Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome. Tā uzrauga un
2novēro šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu un periodiski
3pārskata šā nolīguma darbību, ņemot vērā tā mērķus.
42. Asociācijas padome regulāri tiekas ministru līmenī vismaz
5reizi gadā un kad apstākļi to pieprasa. Asociācijas padome
6saskaņā ar abpusēju vienošanos var sanākt jebkādā sastāvā.
73. Papildus šā nolīguma piemērošanas un īstenošanas
8uzraudzībai un novērošanai Asociācijas padome izpēta visus
9nozīmīgākos jautājumus, kas izriet no šā nolīguma, un visus abas
10Puses interesējošus divpusējus vai starptautiskus jautājumus.
11. Asociācijas Padomes sastāvā ietilpst Eiropas Savienības
2Padomes locekļi un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un
3Gruzijas valdības locekļi, no otras puses.
42. Asociācijas padome pieņem savu reglamentu.
53. Asociācijas padomi pārmaiņus vada Savienības un Gruzijas
6pārstāvis.
74. Attiecīgā gadījumā un, savstarpēji vienojoties, Asociācijas
8padomes darbā kā novērotāji var piedalīties pārstāvji no citām
9Pušu struktūrām.
11. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir
2pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tajā
3paredzētajos gadījumos. Šādi lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic
4atbilstīgus pasākumus, tostarp nepieciešamības gadījumā arī
5pasākumus īpašās saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem lēmumu
6izpildei. Asociācijas padome var sniegt arī ieteikumus. Lēmumus
7un ieteikumus pieņem, Pusēm vienojoties, pēc attiecīgu Pušu
8iekšēju procedūru pabeigšanas.
92. Saskaņā ar noteikumiem par Gruzijas tiesību aktu
10pakāpenisku tuvināšanu ES tiesību aktiem, kā tas noteikts šajā
11nolīgumā, Asociācijas padome būs forums, kurā apmainās ar
12informāciju par izraudzītiem Eiropas Savienības un Gruzijas
13tiesību aktiem - sagatavošanā un spēkā esošiem, un par
14īstenošanas, izpildes un atbilstības nodrošināšanas
15pasākumiem.
163. Saskaņā ar šā panta 1. punktu Asociācijas padome ir
17pilnvarota atjaunināt vai grozīt šā nolīguma pielikumus, neskarot
18nekādus īpašus noteikumus saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu
19(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
20Asociācijas komiteja
11. Asociācijas padome savā reglamentā paredz Asociācijas
2komitejas pienākumus un darba kārtību, kuras pienākumos ietilpst
3arī Asociācijas padomes sanāksmju sagatavošana. Asociācijas
4komiteja sanāk vismaz reizi gadā un tad, kad Puses vienojas, ka
5apstākļi to pieprasa.
62. Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai
7jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus
8lēmumus.
93. Asociācijas komitejai ir tiesības pieņemt lēmumus šajā
10nolīgumā paredzētos gadījumos un jomās, kurās Asociācijas padome
11tai ir deleģējusi savas pilnvaras, un kā noteikts šā nolīguma
12406. panta 1. punktā. Minētie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās
13veic atbilstošus pasākumus to izpildei. Asociācijas komiteja
14pieņem lēmumus, Pusēm vienojoties un ņemot vērā attiecīgas
15iekšējās procedūras.
164. Asociācijas komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai risinātu
17visus jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma IV sadaļu
18(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Asociācijas
19komiteja minētajā sastāvā tiekas vismaz reizi gadā.
1Īpašas komitejas, apakškomitejas un
2struktūras
31. Asociācijas komitejai palīdz apakškomitejas, kas izveidotas
4saskaņā ar šo nolīgumu.
52. Asociācijas padome var lemt izveidot jebkādu citu īpašu
6komiteju vai struktūru īpašās jomās, ja tas nepieciešams šā
7nolīguma īstenošanai, un nosaka šādu īpašo komiteju un struktūru
8sastāvu, pienākumus un darba kārtību. Turklāt šādas īpašas
9komitejas vai struktūras var apspriest visus jautājumus, ko tās
10uzskata par svarīgiem, neskarot nevienu šā nolīguma IV sadaļas
11(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īpašo
12noteikumu.
133. Asociācijas komiteja var arī izveidot apakškomitejas,
14tostarp lai apkopotu datus par regulāro dialogu gaitu, kas minēti
15šā nolīguma V sadaļā (Ekonomiskā sadarbība) un VI sadaļā (Citas
16politikas jomas sadarbībai).
174. Apakškomitejām ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā
18paredzētos gadījumos. Tās regulāri pēc pieprasījuma atskaitās par
19savu darbu Asociācijas komitejai.
205. Apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šā nolīguma IV
21sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi),
22savlaicīgi pirms savām sanāksmēm informē Asociācijas komiteju
23īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta
24šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par sanāksmju datumu un
25dienaskārtību. Tās atskaitās par savu darbu katrā Asociācijas
26komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai
27kārtējā sanāksmē.
286. Apakškomiteju pastāvēšana neliedz Pusēm iesniegt jebkuru
29jautājumu tieši izskatīšanai Asociācijas komitejā, tostarp tās
30īpašajā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.
31Parlamentārā asociācijas
32komiteja
11. Ar šo izveido Parlamentāro asociācijas komiteju. Tā ir
2Eiropas Parlamenta locekļu un Gruzijas parlamenta locekļu forums,
3kur tikties un apmainīties viedokļiem. Tā pati nosaka sanāksmju
4biežumu.
52. Parlamentārajā asociācijas komitejā ir Eiropas Parlamenta
6locekļi, no vienas puses, un Gruzijas parlamenta locekļi, no
7otras puses.
83. Parlamentārā asociācijas komiteja pieņem savu
9reglamentu.
104. Parlamentāro asociācijas komiteju vada pārmaiņus attiecīgi
11Eiropas Parlamenta pārstāvis un Gruzijas parlamenta pārstāvis
12saskaņā ar noteikumiem, ko paredz komitejas reglamentā.
11. Parlamentārā asociācijas komiteja var pieprasīt attiecīgu
2informāciju par šā nolīguma īstenošanu no Asociācijas padomes,
3kas tad sniedz Parlamentārā asociācijas komitejai pieprasīto
4informāciju.
52. Parlamentārā asociācijas komiteju informē par Asociācijas
6padomes lēmumiem un ieteikumiem.
73. Parlamentārā asociācijas komiteja var sniegt ieteikumus
8Asociācijas padomei.
94. Parlamentārā asociācijas komiteja var izveidot
10Parlamentārās asociācijas apakškomitejas.
11Pilsoniskās sabiedrības forums
11. Puses arī veicina regulāras pilsoniskās sabiedrības
2pārstāvju sanāksmes, lai informētu viņus un apkopotu viņu
3pienesumu šā nolīguma īstenošanai.
42. Ar šo tiek izveidots ES un Gruzijas Pilsoniskās sabiedrības
5forums. Tas ir forums, kurā tiekas un apmainās ar viedokļiem, un
6to veido pārstāvji no ES pilsoniskās sabiedrības, tostarp no
7Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, kā arī Gruzijas
8pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tostarp no Austrumu
9partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma valsts platformas. Tas
10pats nosaka sanāksmju biežumu.
113. Pilsoniskās sabiedrības forums pieņem savu reglamentu.
124. Pilsoniskās sabiedrības forumu vada pārmaiņus attiecīgi
13Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvis un
14Gruzijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvis saskaņā ar
15noteikumiem, ko paredz foruma reglamentā.
11. Pilsoniskās sabiedrības forumu informē par Asociācijas
2padomes lēmumiem un ieteikumiem.
32. Pilsoniskās sabiedrības forums var sniegt ieteikumus
4Asociācijas padomei.
53. Asociācijas padome un Parlamentārā asociācijas padome uztur
6regulārus kontaktus ar Pilsoniskās sabiedrības foruma
7pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli par šā nolīguma mērķu
8sasniegšanu.
1Tiesu un administratīvo iestāžu
2pieejamība
3Šā nolīguma darbības jomā Puses apņemas nodrošināt, lai otras
4Puses fiziskajām un juridiskajām personām bez diskriminācijas
5salīdzinājumā ar pirmās Puses pašas valstspiederīgajiem būtu
6pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām iestādēm,
7lai aizstāvētu savas individuālās tiesības, tostarp
8īpašumtiesības.
1Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ
2Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus
3pasākumus,
4a) ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas
5izpaušanu pretrunā tās drošības interesēm;
6b) kas attiecas uz ieroču, munīcijas un kara materiālu
7ražošanu vai tirdzniecību, vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu
8pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina
9konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav
10domāti īpašiem militāriem nolūkiem;
11c) ko tā uzskata par būtisku savai drošībai nopietnu iekšēju
12traucējumu gadījumā, kas ietekmē likumības un kārtības
13uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma
14laikā, kas rada kara draudus, vai lai izpildītu pienākumus, ko tā
15uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanas
16nolūkā.
1Diskriminācijas aizliegums
21. Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā
3īpašos noteikumus:
4a) pasākumi, ko Gruzija piemēro ES vai tās dalībvalstīm, nav
5iemesls nekādai diskriminācijai starp dalībvalstīm, to
6valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām;
7b) pasākumi, ko ES vai tās dalībvalstis piemēro Gruzijai, nav
8iemesls nekādai diskriminācijai starp Gruzijas
9valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām.
102. Šā panta 1. punkts neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgas
11nodokļu tiesību aktu normas nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis
12ir atšķirīgs viņu dzīvesvietas dēļ.
1Pakāpeniska tiesību aktu
2tuvināšana
3Gruzija pakāpeniski tuvinās savus tiesību aktus ES tiesību
4aktiem, kas minēti šā nolīguma pielikumos, pamatojoties uz šajā
5nolīgumā noteiktajām saistībām un saskaņā ar minēto pielikumu
6noteikumiem. Šis noteikums neskar īpašos principus un pienākumus
7par regulējuma tuvināšanu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu
8(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).
1Dinamiskā tuvināšana
2Saskaņā ar mērķi, ka Gruzija pakāpeniski tuvina savus tiesību
3aktus ES tiesību aktiem, Asociācijas padome periodiski pārskata
4un atjaunina šā nolīguma pielikumus, tostarp lai atspoguļotu ES
5tiesību aktu un piemērojamo standartu attīstību, kas noteikti
6tajos starptautiskajos instrumentos, kurus Puses uzskata par
7būtiskiem, un pēc tam, kad Puses pabeigušas attiecīgās iekšējās
8procedūras. Šis noteikums neskar īpašos noteikumus saskaņā ar šā
9nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
10jautājumi).
1Tiesību aktu tuvināšanas
2pārraudzība
31. Pārraudzība nozīmē nepārtrauktu šā nolīguma pasākumu
4īstenošanas un izpildes progresa novērtējumu.
52. Pārraudzība ietver ES izvērtējumu par Gruzijas tiesību aktu
6tuvināšanu ES tiesību aktiem, kā definēts šajā nolīgumā, tostarp
7īstenošanas un izpildes aspektus. Šos izvērtējumus var veikt ES
8viena pati pēc savas iniciatīvas, kā noteikts šā nolīguma IV
9sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ES
10saskaņā ar vienošanos ar Gruziju vai abas Puses kopā. Lai
11atvieglotu izvērtēšanu, Gruzija ziņo ES par tiesību aktu
12tuvināšanas virzību - attiecīgos gadījumos pirms pārejas periodu
13beigām, kas noteikti šajā nolīgumā attiecībā uz ES tiesību
14aktiem. Ziņošanā un izvērtēšanā, ietverot izvērtēšanas kārtību un
15biežumu, ņem vērā īpašo kārtību, kas paredzēta šajā nolīgumā vai
16saskaņā ar šo līgumu izveidoto struktūru lēmumos.
173. Pārraudzība var ietvert apmeklējumus uz vietas, piedaloties
18ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, nevalstiskām organizācijām,
19uzraudzības iestādēm, neatkarīgiem ekspertiem un citām personām
20pēc vajadzības.
214. Pārraudzības rezultātus, tostarp tiesību aktu tuvināšanas
22izvērtējumu, kā noteikts šā panta 2. punktā, apspriež visās
23saskaņā ar šo līgumu izveidotajās attiecīgajās struktūrās. Šādas
24struktūras vienprātīgi var pieņemt kopīgus ieteikumus, ko
25iesniedz Asociācijas padomei.
265. Ja Puses piekrīt, ka nepieciešamie pasākumi, kas minēti šā
27nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
28jautājumi), ir īstenoti un izpildīti, Asociācijas padome saskaņā
29ar pilnvarām, kas tai piešķirtas šā nolīguma 406. un 408. pantā,
30lemj par turpmāku tirgus atvēršanu, ja tas paredzēts šā nolīguma
31IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
32jautājumi).
336. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
34saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru
35nepiemēro ne kopīgam ieteikumam, kas minēts šā panta 4. punktā un
36ko iesniedz Asociācijas padomei, ne arī šāda ieteikuma
37nesagatavošanai. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar
38tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas
39procedūru nepiemēro ne lēmumam, ko pieņēmusi attiecīgā struktūra,
40ne arī jautājumam par šāda lēmuma nepieņemšanu.
1Pienākumu izpilde
21. Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos
3pasākumus, lai izpildītu savus pienākumussaskaņā ar šo nolīgumu.
4Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.
52. Puses vienojas pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties
6apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma
7interpretāciju, īstenošanu vai šā nolīguma piemērošanu labā
8ticībā un citiem Pušu attiecību aspektiem, ja to lūdz kāda no
9Pusēm.
103. Puses nodod Asociācijas padomei izskatīšanai jebkuru
11strīdu, kas saistīts ar šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu
12vai tā piemērošanu labā ticībā, saskaņā ar šā nolīguma 421.
13pantu. Asociācijas padome var atrisināt strīdu ar saistošu
14lēmumu.
1Strīdu izšķiršana
21. Ja starp Pusēm rodas strīds par šā nolīguma interpretāciju,
3īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, jebkura Puse nosūta
4otrai Pusei un Asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu
5atrisināt konkrēto strīdu. Atkāpjoties no iepriekš minētā,
6strīdus par šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
7tirdzniecību saistīti jautājumi) interpretāciju, īstenošanu vai
8tā piemērošanu labā ticībā reglamentē tikai minētās sadaļas 14.
1Atbilstīgi pasākumi pienākumu
2neizpildes gadījumā
31. Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ja jautājums nav
4atrisināts trīs mēnešu laikā no oficiālā pieprasījuma
5iesniegšanas par strīda izšķiršanu saskaņā ar šā nolīguma 421.
6pantu, ja prasītāja Puse turpina uzskatīt, ka otra Puse joprojām
7nav izpildījusi kādu pienākumu saskaņā ar šo nolīgumu. Prasība
8par trīs mēnešus ilgu apspriešanās laikposmu var neņemt vērā,
9Pusēm savstarpēji vienojoties, un to nepiemēro izņēmuma
10gadījumos, kas izklāstīti šā panta 3. punktā.
112. Izvēloties atbilstīgos pasākumus, priekšroku dod
12pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbībai. Izņemot šā
13panta 3. punktā aprakstītos gadījumus, šādi pasākumi nevar
14ietvert saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem paredzēto, šā nolīguma
15IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
16minēto tiesību vai pienākumu apturēšanu. Saskaņā ar šā panta 1.
17punktu veiktos pasākumus nekavējoties paziņo Asociācijas padomei,
18un par tiem apspriežas saskaņā ar šā nolīguma 420. panta 2.
19punktu un tiem piemēro strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šā
20nolīguma 420. panta 3. punktu un 421. pantu.
213. Šā panta 1. un 2. punktā minētie izņēmumi attiecas uz:
22a) šā nolīguma denonsēšanu, kas nav sankcionēta no
23starptautisko tiesību vispārējo noteikumu viedokļa, vai
24b) šā nolīguma I sadaļas (Vispārēji principi) 2. pantā minēto
25šā nolīguma būtisko elementu pārkāpumu, ko izdara otra Puse.
1Saistība ar citiem nolīgumiem
21. Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām
3un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses,
4kas parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī un kas stājās
5spēkā 1999. gada 1. jūlijā, ar šo ir atcelts.
62. Šis nolīgums aizstāj 1. punktā minēto nolīgumu. Atsauces uz
7to visos pārējos Pušu nolīgumos uzskata par atsaucēm uz šo
8nolīgumu.
93. Šis nolīgums aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Savienību un
10Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu
11ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas parakstīts Briselē
122011. gada 14. jūlijā un kas stājās spēkā 2012. gada 1.
13aprīlī.
11. Kamēr atbilstīgi šim nolīgumam nav panāktas līdzvērtīgas
2tiesības fiziskām un juridiskām personām, šis nolīgums neskar
3tiesības, kas tām nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir saistoši
4vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruzijai,
5no otras puses.
62. Esošos nolīgumus attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām,
7kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā, uzskata par vispārējo
8divpusējo attiecību, ko regulē šis nolīgums, un par kopējās
9institucionālās struktūras daļu.
11. Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot īpašus
2nolīgumus, kas ietilpst tā darbības jomā. Šādi konkrēti nolīgumi
3ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums,
4sastāvdaļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.
52. Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību
6un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā
7ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu
8pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Gruziju
9vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus sadarbības nolīgumus ar
10Gruziju.
1Pušu definīcija
2Šajā nolīgumā "Puses" ir ES vai tās dalībvalstis,
3vai ES un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām,
4kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas
5Savienības darbību, un - attiecīgā gadījumā - tas attiecas arī uz
6Euratom saskaņā ar tās pilnvarām atbilstīgi Eiropas
7Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, no vienas puses, un
8Gruzija, no otras puses.
1Teritoriālā piemērošana
21. Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās
3piemēro Līgumu par Eiropas Savienību , Līgumu par Eiropas
4Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas
5līgumu un atbilstīgi minētajos līgumos izklāstītajiem
6nosacījumiem un, no otras puses, Gruzijas teritorijā.
72. Šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
8tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošana attiecībā uz
9Gruzijas reģionu Abhāziju un Chinvali reģionu / Dienvidosetiju,
10kurus Gruzijas valdība faktiski nekontrolē, sākas tad, kad
11Gruzija nodrošina attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas
12(Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīgu
13īstenošanu un izpildi visā tās teritorijā.
143. Asociācijas padome pieņem lēmumu par to, kad šā nolīguma
15vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
16jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde ir nodrošināta visā
17Gruzijas teritorijā.
184. Ja viena Puse uzskata, ka attiecīgi šā nolīguma vai tā IV
19sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi)
20pilnīga īstenošana un izpilde šā panta 2. punktā minētajos
21Gruzijas reģionos vairs netiek nodrošināta, minētā Puse drīkst
22lūgt, lai Asociācijas padome pārskata attiecīgi šā nolīguma vai
23tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti
24jautājumi) piemērošanas turpināšanu attiecībā uz konkrētajiem
25reģioniem. Asociācijas Padome pārbauda situāciju un trīs mēnešu
26laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par attiecīgi šā
27nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību
28saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu. Ja Asociācijas
29padome nepieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma
30saņemšanas, attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība
31un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu aptur
32attiecībā uz konkrētajiem reģioniem, līdz Asociācijas padome
33pieņem lēmumu.
345. Saskaņā ar šo pantu pieņemtie Asociācijas padomes lēmumi
35par šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar
36tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu attiecas uz minēto
37sadaļu kopumā un tie nevar attiekties uz sadaļas daļām.
1Stāšanās spēkā un provizoriska
2piemērošana
31. Puses ratificē vai apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām
4attiecīgām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas
5instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes
6Ģenerālsekretariātam.
72. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc
8pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas
9dienas.
103. Neatkarīgi no šā panta 2. punkta, Savienība un Gruzija
11vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu daļēji, kā to
12norādījusi Savienība un kā izklāstīts šā panta 4. punktā, saskaņā
13ar attiecīgajām iekšējām procedūrām un piemērojamajiem tiesību
14aktiem.
154. Provizoriska piemērošana notiek no otrā mēneša pirmās
16dienas pēc tam, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis:
17a) Savienības paziņojumu, ka ir pabeigtas šis nolūkam
18nepieciešamās procedūras, norādot, kuras šā nolīguma daļas tiek
19piemērotas provizoriski; un
20b) saskaņā ar Gruzijas procedūrām un piemērojamajiem tiesību
21aktiem deponēto ratifikācijas dokumentu.
225. Šā nolīguma attiecīgo noteikumu, tostarp tā attiecīgo
23pielikumu un protokolu, nolūkos jebkuru atsauci uz "šā
24nolīguma spēkā stāšanās dienu" šādos noteikumos saprot kā
25"dienu, no kuras šo nolīgumu piemēro provizoriski"
26saskaņā ar šā panta 3. punktu.
276. Šā nolīguma provizoriskas piemērošanas laikā turpina
28piemērot Partnerības un sadarbības nolīguma starp Eiropas
29Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no
30otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī un
31kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, noteikumus, ciktāl uz tiem
32neattiecas šā nolīguma provizoriska piemērošana.
337. Katra Puse var rakstiski paziņot šā nolīguma depozitāram
34savu nodomu pārtraukt provizoriski piemērot šo nolīgumu. Nolīgumu
35pārtrauc piemērot provizoriski, kad ir pagājuši seši mēneši no
36brīža, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis paziņojumu.
1Autentiskie teksti
2Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu,
3bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu,
4latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu,
5rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un
6gruzīnu valodā un ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.
7TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo
8nolīgumu.
9Briselē, divi tūkstoši četrpadsmitā gada divdesmit septītajā
10jūnijā.
11Latvijas Republikas
12vārdā
13Laimdota Straujuma,
14Ministru prezidente
15Nolīguma kopiju un
16Līgumslēdzēju Pušu pārstāvju
17parakstus apliecinājis nolīguma
18depozitārija pārstāvis
19L. Schiavo,
20ģenerāldirektors
211 Šajā
22nolīgumā "preces" ir produkti VVTT 1994 nozīmē, ja vien
23šajā nolīgumā nav noteikts citādi. Preces, uz kurām attiecas PTO
24Līgums par lauksaimniecību, šajā nodaļā ir minētas kā
25"lauksaimniecības produkti" jeb
26"produkti".
272 1987.
28gada 20. maija Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru.
293 To
30vien, ka dažu valstu fiziskām personām vajadzīga vīza, bet citu
31valstu personām nav vajadzīga vīza, neuzskata par priekšrocību
32likvidēšanu vai mazināšanu konkrētu saistību dēļ.
334
34Lielākas noteiktības labad minētajā teritorijā ietver ekskluzīvo
35ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu, kā noteikts Apvienoto
36Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā
37(UNCLOS).
385
39Juridisku personu kontrolē cita juridiska persona, ja šai
40juridiskajai personai ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai
41citādi likumīgi virzīt tās darbības.
426
43Lielākai noteiktībai - kodolmateriālu pārstrāde ietver visas
44darbības, kas ietvertas ANO ISIC REV 3.1, kods 2330.
457
46Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par
47"kabotāžu" saskaņā ar attiecīgajiem iekšējiem tiesību
48aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru
49vai preču pārvadājumus starp kādu Gruzijas vai ES dalībvalsts
50ostu vai punktu un citu ostu vai punktu Gruzijā vai ES
51dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā
52paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas
53tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas Gruzijā vai kādā ES
54dalībvalstī.
558
56Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu
57jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Gruziju par
58Kopējās aviācijas telpas izveidi.
599 Šis
60pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz
61ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par strīdu starp
62ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami
63citos nolīgumos.
6410 Šis
65pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz
66ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par strīdu starp
67ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami
68citos nolīgumos.
6911
70Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par
71"kabotāžu" saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem,
72iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai
73preču pārvadājumus starp kādu Gruzijas vai ES dalībvalsts ostu
74vai punktu un citu ostu vai punktu Gruzijā vai ES dalībvalstī,
75tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts
76UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā
77ostā vai punktā, kas atrodas Gruzijā vai kādā ES dalībvalstī.
7812
79Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu
80jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Gruziju par
81Kopējās aviācijas telpas izveidi.
8213
83Atsauce "kura nav bezpeļņas organizācija" attiecas
84tikai uz Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju,
85Īriju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Kipru, Latviju,
86Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Portugāli,
87Slovēniju, Somiju un Apvienoto Karalisti.
8814
89Uzņemošajam uzņēmumam var uzlikt pienākumu iepriekšējai
90apstiprināšanai iesniegt mācību programmu, kurā aptverts
91uzturēšanās laiks un parādīts, ka uzturēšanās nolūks ir mācības.
92Attiecībā uz Čehijas Republiku, Spāniju, Franciju, Ungāriju un
93Austriju mācībām jābūt saistītām ar saņemto akadēmisko grādu.
9415
95Apvienotajā Karalistē kategorija "tirdzniecības
96pārstāvji" ir atzīta tikai attiecībā uz pakalpojumu
97pārdevējiem.
9816 Iegūta
99pēc pilngadības sasniegšanas, kā noteikts attiecīgos iekšējos
100tiesību aktos.
10117 Ja
102grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti
103pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst
104akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.
10518 Ja
106grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti
107pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst
108akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.
10919
110Licences maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai
111citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai
112obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.
11320 Ar
114"CPC" apzīmē Centrālo produkcijas klasifikāciju, kā
115izklāstīts ANO Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā,
116Nr. 77, CPC prov., 1991. g.
11721
118Licences maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai
119citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai
120obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.
12122
122Gruzija īsteno šīs apakšiedaļas noteikumus divus gadus pēc šā
123nolīguma spēkā stāšanās dienas.
12423 Šajā
125apakšiedaļā jēdzienu "faktiski uzzinājis" interpretē
126saskaņā ar katras Puses iekšējiem tiesību aktiem.
12724
128Pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt līdztiesību vai tiešo
129nodokļu faktisku uzlikšanu vai iekasēšanu, pieskaitāmi pasākumi,
130kurus Puse veic atbilstīgi savai nodokļu sistēmai un kuri: a)
131attiecas uz uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nav
132rezidenti, atzīstot to, ka nerezidentu nodokļu pienākumus nosaka
133attiecībā uz apliekamām vērtībām, ko ieved no Puses teritorijas
134vai kas atrodas Puses teritorijā; b) attiecas uz nerezidentiem,
135lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu Puses
136teritorijā; c) attiecas uz nerezidentiem vai rezidentiem, lai
137novērstu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas vai nodokļa
138nemaksāšanu, ieskaitot atbilstības panākšanas pasākumus; d)
139attiecas uz pakalpojumu patērētājiem, ko sniedz otras Puses
140teritorijā vai no tās, ar nolūku nodrošināt nodokļu uzlikšanu vai
141iekasēšanu no šādiem patērētājiem, ko iegūst Puses teritorijā; e)
142nošķir uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, kas ir nodokļu
143maksātāji par visā pasaulē apliekamām vienībām, no citiem
144ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, atzīstot viņu nodokļu
145bāzes atšķirību, vai f) nosaka, piešķir vai iedala rezidentu vai
146filiāļu, vai saistīto personu starpā, vai vienas personas filiāļu
147ienākumu, peļņu, ieņēmumus, zaudējumus, atskaitījumus vai
148kredītus, lai nodrošinātu Puses nodokļu bāzi. Nodokļu terminus
149vai jēdzienus šā noteikuma f) apakšpunktā un šajā zemsvītras
150piezīmē nosaka saskaņā ar nodokļu definīcijām un jēdzieniem vai
151līdzvērtīgām vai līdzīgām definīcijām un jēdzieniem atbilstīgi
152tās Puses iekšējiem tiesību aktiem, kura nosaka pasākumu.
15325
154Jēdzienu "privāti uzņēmumi, kas darbojas uz īpašu un
155ekskluzīvu tiesību pamata" interpretē saskaņā ar Eiropas
156Komisijas 2004. gada 18. jūnija Paskaidrojumu CC/2004/33.
15726 Ja
158Savienības tiesību aktos, uz kuriem attiecas tuvināšanas process
159saskaņā ar šo nodaļu, ir atsauce uz publikāciju Eiropas
160Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata, ka Gruzijā šāda
161publikācija ir Gruzijas oficiālajos publicēšanas līdzekļos;
16227 Šajā
163nodaļā "fiksācija" nozīmē skaņas vai attēlu iemiesojumu
164vai to atveidojumus, no kā tos var uztvert, reproducēt vai
165pārraidīt ar ierīces palīdzību.
16628
167Jēdziens "aplinkus norādījums" nozīmē jo īpaši
168izmantošanu jebkādā veidā attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti
169harmonizētās sistēmas (HS) 20.09. pozīcijā, lai arī tikai tiktāl,
170ciktāl tos attiecina uz vīniem, kas iekļauti HS 22.04. pozīcijā,
171aromatizētajiem vīniem, kas iekļauti HS 22.05. pozīcijā, un
172stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas iekļauti HS 22.08.
173pozīcijā.
17429
175Piemērojot šo pantu, Puse var uzskatīt, ka dizainparaugs, kam ir
176individuāla būtība, ir oriģināls.
17730 Šis
178pants neskar Gruzijas Valdības 2009. gada 22. oktobra noteikumus
179Nr. 188 par valstu un attiecīgu iestāžu saraksta izveidi, kurām
180Gruzijā piemēro vienkāršotu zāļu reģistrēšanas režīmu. Saraksts,
181kas izveidots ar iepriekš minētajiem noteikumiem, attiecas uz
182šādām valstīm / iestādēm: EMA - Eiropas Zāļu aģentūru,
183Austrāliju, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Kanādu, Kipru, Čehijas
184Republiku, Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Grieķiju,
185Ungāriju, Islandi, Īriju, Itāliju, Japānu, Koreju, Latviju,
186Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Jaunzēlandi, Norvēģiju,
187Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju,
188Zviedriju, Šveici, Apvienoto Karalisti, ASV.
18931 Šajā
190iedaļā jēdziens "intelektuālā īpašuma tiesības" ietver
191vismaz šādas tiesības: autortiesības, blakustiesības, datu bāzes
192veidotāja sui generis tiesības, pusvadītāju izstrādājumu
193topogrāfiju autora tiesības, preču zīmju tiesības, dizainparaugu
194tiesības, patenttiesības, tostarp no papildu aizsardzības
195sertifikātiem iegūtās tiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,
196funkcionāla modeļa tiesības, augu šķirņu tiesības, tiesības uz
197tirdzniecības nosaukumiem, ciktāl iekšējos tiesību aktos tās ir
198aizsargātas kā ekskluzīvas tiesības.
19932 Lai
200Gruzija īstenotu šo nodaļu, šo pantu piemēro tikai, ja un kad
201Gruzija ir kļuvusi par Enerģētikas kopienas līguma dalībnieci, un
202tādā apmērā, kādā Gruzijai ir piemērojami īpašie noteikumi
203Enerģētikas kopienas līgumā vai Savienības tiesību aktos, kas ir
204piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu.
20533 Kā tas
206noteikts Eiropas Padomes 2007. gada 20. jūnija ieteikumā
207CM/Rec(2007)7 no Ministru Komitejas dalībvalstīm par labu
208pārvaldību.
20934 Ja
210šajā nodaļā ir minēti nodarbinātības jautājumi, tie ietver
211jautājumus saistībā ar SDO stratēģiskajiem mērķiem, ar kuru
212starpniecību ir izteikta pienācīgas kvalitātes darba
213nodrošināšanas programma, kā par to vienojās SDO 2008. gada
214Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai.
215I-XIII pielikums WORD
216formātā