15. pants

1Lietā apstrīdēta vairāku Augstskolu likuma normu

2atbilstība vairākām Satversmes normām. Tādēļ Satversmes tiesai

3visupirms nepieciešams noteikt efektīvāko pieeju apstrīdēto normu

4satversmības izvērtēšanai.

515.1. Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa redakcijā,

6kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10.

7oktobrim, noteica, ka studiju programmas īsteno valsts valodā,

8taču ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas

9kredītpunktu apjoma drīkstēja īstenot citās Eiropas Savienības

10oficiālajās valodās. Savukārt šā panta ceturtā un piektā daļa

11paredz izņēmumus no pienākuma īstenot studiju programmas valsts

12valodā. Proti, šā panta ceturtā daļa paredz gadījumus, kad

13studiju programmas var īstenot citā Eiropas Savienības oficiālajā

14valodā, bet piektā daļa regulē svešvalodu lietojumu izglītības

15programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu

16programmas.

17Tādējādi apstrīdētās normas regulē to, kādā valodā īstenojamas

18studiju programmas. Apstrīdētās normas ir savstarpēji saistītas,

19tāpēc Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdēto normu kā vienota

20tiesiskā regulējuma satversmību. Atsevišķi tiks norādīti tie

21vērtējuma aspekti, kas attiecas vienīgi uz kādu no apstrīdētajām

22normām.

2315.2. Apstrīdētās normas ir attiecināmas gan uz valsts

24un privātajām augstskolām, gan koledžām.

25Pieteikumā sniegtais juridiskais pamatojums attiecas uz

26augstskolām, un Pieteikuma iesniedzējs lūdz izvērtēt divus

27jautājumus: pirmkārt, valsts un privāto augstskolu iespējas to

28autonomijas ietvaros īstenot akreditētas studiju programmas

29svešvalodās, augstskolu mācībspēku akadēmisko brīvību izstrādāt

30un docēt studiju kursus svešvalodās, kā arī studējošo akadēmisko

31brīvību izvēlēties akreditētas studiju programmas svešvalodās;

32otrkārt, privāto augstskolu tiesības veikt komercdarbību,

33īstenojot akreditētas studiju programmas svešvalodās. Arī Saeima

34un pieaicinātās personas sniegušas viedokļus par apstrīdēto normu

35atbilstību Satversmei tiktāl, ciktāl tās attiecināmas uz

36augstskolām un ar tām saistītajām personām.

37Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts un privātās

38augstskolas ietilpst vienotā augstākās izglītības telpā, tostarp

39izsniedz valsts atzītus diplomus, un iesaistās valsts valodas

40stiprināšanā (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 9. februāra

41sprieduma lietā Nr. 2020‑33‑01 35.1. punktu). Tāpat

42Satversmes tiesa ir atzinusi, ka augstskolu autonomija un

43akadēmiskā brīvība attiecināma kā uz valsts, tā arī uz privātajām

44augstskolām (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija

45sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 26. punktu).

46Tādējādi izskatāmajā lietā ir izvērtējama apstrīdēto normu

47satversmība tiktāl, ciktāl tās attiecas uz valsts un privāto

48augstskolu autonomiju un ar to saistīto mācībspēku un studējošo

49akadēmisko brīvību, un tiktāl, ciktāl tās attiecas uz privāto

50augstskolu tiesībām veikt komercdarbību.

5115.3. Pieteikumā lūgts atzīt apstrīdētās normas par

52neatbilstošām Satversmes 105., 112. un 113. pantam. Tiesas sēdē

53Pieteikuma iesniedzēja pilnvarotās pārstāves lūdza izvērtēt

54apstrīdēto normu atbilstību arī Satversmes 106. pantam.

55Ņemot vērā apstrīdēto normu saturu, lietas faktiskos apstākļus

56un Pieteikuma iesniedzēja argumentus par apstrīdēto normu

57iespējamo neatbilstību Satversmei, secināms, ka izskatāmās lietas

58pamatjautājums ir par Satversmes 112. un 113. pantā ietverto

59augstskolu autonomiju un ar to saistīto mācībspēku un studējošo

60akadēmisko brīvību attiecībā uz studiju programmu īstenošanas

61valodu.

62Satversmes tiesa ir atzinusi, ka augstākā izglītība harmoniski

63apvieno gan izglītības procesu, gan zinātnisko darbību un

64pētniecību. Šie augstākās izglītības aspekti nav šķirami. Tātad,

65ja lietā ir apstrīdētas normas, kas attiecas uz augstāko

66izglītību, to atbilstība Satversmes 112. pantam jāvērtē kopsakarā

67ar Satversmes 113. pantu (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11.

68jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 24. punktu).

69Satversmes tiesa visupirms izvērtēs

70apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma, ciktāl tas

71attiecas uz augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem,

72atbilstību Satversmes 112. pantam kopsakarā ar 113. pantu.