15. pants

Lietā apstrīdēta vairāku Augstskolu likuma normu

atbilstība vairākām Satversmes normām. Tādēļ Satversmes tiesai

visupirms nepieciešams noteikt efektīvāko pieeju apstrīdēto normu

satversmības izvērtēšanai.

15.1. Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa redakcijā,

kas bija spēkā no 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 10.

oktobrim, noteica, ka studiju programmas īsteno valsts valodā,

taču ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas

kredītpunktu apjoma drīkstēja īstenot citās Eiropas Savienības

oficiālajās valodās. Savukārt šā panta ceturtā un piektā daļa

paredz izņēmumus no pienākuma īstenot studiju programmas valsts

valodā. Proti, šā panta ceturtā daļa paredz gadījumus, kad

studiju programmas var īstenot citā Eiropas Savienības oficiālajā

valodā, bet piektā daļa regulē svešvalodu lietojumu izglītības

programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu

programmas.

Tādējādi apstrīdētās normas regulē to, kādā valodā īstenojamas

studiju programmas. Apstrīdētās normas ir savstarpēji saistītas,

tāpēc Satversmes tiesa izvērtēs apstrīdēto normu kā vienota

tiesiskā regulējuma satversmību. Atsevišķi tiks norādīti tie

vērtējuma aspekti, kas attiecas vienīgi uz kādu no apstrīdētajām

normām.

15.2. Apstrīdētās normas ir attiecināmas gan uz valsts

un privātajām augstskolām, gan koledžām.

Pieteikumā sniegtais juridiskais pamatojums attiecas uz

augstskolām, un Pieteikuma iesniedzējs lūdz izvērtēt divus

jautājumus: pirmkārt, valsts un privāto augstskolu iespējas to

autonomijas ietvaros īstenot akreditētas studiju programmas

svešvalodās, augstskolu mācībspēku akadēmisko brīvību izstrādāt

un docēt studiju kursus svešvalodās, kā arī studējošo akadēmisko

brīvību izvēlēties akreditētas studiju programmas svešvalodās;

otrkārt, privāto augstskolu tiesības veikt komercdarbību,

īstenojot akreditētas studiju programmas svešvalodās. Arī Saeima

un pieaicinātās personas sniegušas viedokļus par apstrīdēto normu

atbilstību Satversmei tiktāl, ciktāl tās attiecināmas uz

augstskolām un ar tām saistītajām personām.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts un privātās

augstskolas ietilpst vienotā augstākās izglītības telpā, tostarp

izsniedz valsts atzītus diplomus, un iesaistās valsts valodas

stiprināšanā (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 9. februāra

sprieduma lietā Nr. 2020‑33‑01 35.1. punktu). Tāpat

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka augstskolu autonomija un

akadēmiskā brīvība attiecināma kā uz valsts, tā arī uz privātajām

augstskolām (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 26. punktu).

Tādējādi izskatāmajā lietā ir izvērtējama apstrīdēto normu

satversmība tiktāl, ciktāl tās attiecas uz valsts un privāto

augstskolu autonomiju un ar to saistīto mācībspēku un studējošo

akadēmisko brīvību, un tiktāl, ciktāl tās attiecas uz privāto

augstskolu tiesībām veikt komercdarbību.

15.3. Pieteikumā lūgts atzīt apstrīdētās normas par

neatbilstošām Satversmes 105., 112. un 113. pantam. Tiesas sēdē

Pieteikuma iesniedzēja pilnvarotās pārstāves lūdza izvērtēt

apstrīdēto normu atbilstību arī Satversmes 106. pantam.

Ņemot vērā apstrīdēto normu saturu, lietas faktiskos apstākļus

un Pieteikuma iesniedzēja argumentus par apstrīdēto normu

iespējamo neatbilstību Satversmei, secināms, ka izskatāmās lietas

pamatjautājums ir par Satversmes 112. un 113. pantā ietverto

augstskolu autonomiju un ar to saistīto mācībspēku un studējošo

akadēmisko brīvību attiecībā uz studiju programmu īstenošanas

valodu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka augstākā izglītība harmoniski

apvieno gan izglītības procesu, gan zinātnisko darbību un

pētniecību. Šie augstākās izglītības aspekti nav šķirami. Tātad,

ja lietā ir apstrīdētas normas, kas attiecas uz augstāko

izglītību, to atbilstība Satversmes 112. pantam jāvērtē kopsakarā

ar Satversmes 113. pantu (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 24. punktu).

Satversmes tiesa visupirms izvērtēs

apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma, ciktāl tas

attiecas uz augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem,

atbilstību Satversmes 112. pantam kopsakarā ar 113. pantu.