16. pants

1Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās

2normas ierobežo vairāku subjektu - augstskolu, to mācībspēku un

3studējošo - pamattiesības. Satversmes tiesa atsevišķi pārbaudīs,

4vai pamattiesības ir ierobežotas katram no minētajiem

5subjektiem.

616.1. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētās

7normas ierobežo augstskolu tiesības pieņemt lēmumus par to

8akadēmisko darbību un stratēģiju, kā arī sadarbību ar citām

9augstskolām.

10Satversmes 112. pantā kopsakarā ar 113. pantu ietverta

11augstskolu autonomija. Tās mērķis ir aizsargāt augstāko izglītību

12no politiskas un ekonomiskas iejaukšanās un nodrošināt

13akadēmiskās kopienas pašpārvaldi (sk.: Academic Freedom and

14Institutional Autonomy: Commitments Must Be Followed by Action.

15Joint Statement by ALLEA, EUA and Science Europe, April 2019.

16Pieejams: eua.eu). Augstskolu autonomija nav skatāma atrauti

17no akadēmiskās brīvības. Augstskolas savas autonomijas ietvaros,

18ciktāl tas saskan ar vispārējiem tiesību principiem un Satversmi,

19var pieņemt no ārējā spiediena brīvus lēmumus akadēmiskās

20brīvības nodrošināšanai. Augstskolu autonomija ietver augstākās

21izglītības iestādes tiesības veidot savu institucionālo

22stratēģiju, nosakot savus mērķus un misiju, kā arī to

23sasniegšanas un īstenošanas veidus, tostarp studiju programmu

24īstenošanas valodas izvēli (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

2511. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 25.2. punktu).

26Apstrīdētās normas ierobežo augstskolu tiesības pieņemt

27lēmumus par to akadēmisko darbību un stratēģiju, kā arī sadarbību

28ar citām augstskolām. Proti, tās ierobežo augstskolu brīvību

29veidot svešvalodās īstenojamas studiju programmas, jo to

30iespējams darīt tikai noteiktā apmērā un noteiktos gadījumos.

31Tātad apstrīdētās normas, ierobežojot augstskolu iespējas

32veidot un īstenot studiju programmas svešvalodās, ierobežo

33augstskolu autonomiju.

3416.2. Pieteikumā norādīts, ka apstrīdētās normas

35ierobežo mācībspēku akadēmisko brīvību izstrādāt un docēt

36augstskolu studiju kursus svešvalodās, kā arī iespējas

37sadarboties ar ārvalstu kolēģiem studiju kursu un programmu

38īstenošanā.

39Akadēmiskā brīvība ir viens no Satversmes 112. pantā kopsakarā

40ar 113. pantu ietverto tiesību uz izglītību un zinātniskās

41jaunrades brīvības aspektiem (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

4211. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 25.1. punktu).

43Akadēmiskā brīvība ir būtiska kvalitatīvas izglītības un

44pētniecības nodrošināšanai (sk.: State of Play of Academic

45Freedom in the EU Member States: Overview of de facto Trends and

46Developments. European Parliamentary Research Service, March

472023, p. 4. Pieejams: europarl.europa.eu). Akadēmiskās

48brīvības jēdziens saprotams plaši un tas aptver brīvību izplatīt

49informāciju, nodarboties ar pētniecību, dalīties ar zināšanām, kā

50arī paust savus uzskatus un viedokļus (sk. Eiropas Savienības

51Tiesas 2020. gada 6. oktobra sprieduma lietā C-66/18

52"Komisija/Ungārija (Enseignement supérieur)" 225. un

53226. punktu; sk. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014. gada 27.

54maija sprieduma lietā "Mustafa Erdoğan and others v.

55Turkey", pieteikumi Nr. 346/04 u. c., 40. punktu).

56Mācībspēku akadēmiskā brīvība ietver brīvību veikt pasniedzēja

57darbu, tostarp tiesības izvēlēties, kas tiks mācīts un kāda

58mācību metode tiks izmantota (sk.: Vrielink J., Lemmens P.,

59Parmentier S., Academic Freedom as a Fundamental Right. Procedia

60- Social and Behavioral Sciences, 2011, Vol. 13, pp.

61124-125). Pedagoģiskais darbs nav nošķirams no zinātniskās

62pētniecības (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija

63sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 29.1. punktu). Akadēmiskā

64brīvība saistāma arī ar augstskolu mācībspēku tiesībām brīvi, gan

65individuāli, gan kolektīvi veikt pētījumus tos interesējošās

66jomās, izplatīt šo pētījumu rezultātus un citas zināšanas,

67apmainīties ar idejām un paust savus viedokļus, nepakļaujoties

68noteiktu doktrīnu spiedienam, arī studiju procesa ietvaros,

69piemēram, vadot nodarbības un zinātniski pētnieciskos darbus

70(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija sprieduma

71lietā Nr. 2018‑15‑01 11.3. punktu un 2020. gada 11. jūnija

72sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 25.1. punktu).

73Apstrīdētās normas neierobežo augstskolu mācībspēku iespējas

74veikt pētījumus vai apmainīties ar idejām svešvalodās, taču,

75ierobežojot augstskolu iespējas veidot un īstenot studiju

76programmas svešvalodās, ietekmē augstskolu mācībspēku iespējas

77iesaistīties studiju programmu īstenošanā svešvalodās, tostarp

78sadarboties ar ārvalstu kolēģiem. Regulējot studiju programmu

79īstenošanas valodu, tiek ierobežota mācībspēku akadēmiskā

80brīvība, tostarp brīvība izvēlēties, kādā valodā komunicēt ar

81studējošajiem studiju procesā. Satversmes tiesa jau iepriekš ir

82atzinusi, ka ierobežojums izstrādāt un docēt studiju kursus

83svešvalodās uzskatāms par Satversmes 112. pantā kopsakarā ar 113.

84pantu ietvertās mācībspēku akadēmiskās brīvības ierobežojumu

85(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā

86Nr. 2019‑12‑01 29.1. punktu).

87Līdz ar to apstrīdētās normas ierobežo augstskolu mācībspēku

88akadēmisko brīvību, proti, brīvību izstrādāt un docēt studiju

89kursus svešvalodās.

9016.3. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās

91normas ierobežo arī studējošo tiesības izvēlēties tādas studiju

92programmas, kas tiek īstenotas svešvalodās.

93Satversmes 112. pantā kopsakarā ar 113. pantu ietvertā

94akadēmiskā brīvība prasa, lai zinātne un izglītība būtu pasargāta

95no cenzūras, ļaujot studējošajiem izmantot savu izteiksmes

96brīvību akadēmiskā darba kontekstā. Akadēmiskā brīvība aptver

97studējošo tiesības nodarboties ar zinātnisko jaunradi un

98izvēlēties studiju virzienus un programmas valsts izveidotās

99izglītības sistēmas ietvaros (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

10011. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 25.1. punktu).

101Apstrīdētās normas noteic, ka studiju programmas īstenojamas

102valsts valodā, izņemot šajās normās paredzētos gadījumus, kad

103pieļaujama studiju programmu īstenošana svešvalodās. Tādējādi

104apstrīdētās normas ietekmē studējošo iespējas studēt svešvalodās

105īstenojamās studiju programmās, pēc kuru pabeigšanas augstskola

106izsniedz valsts atzītu diplomu par augstākās izglītības iegūšanu.

107Taču Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka no Satversmes 112.

108panta kopsakarā ar 113. pantu neizriet studējošo tiesības prasīt

109sev vēlamā svešvalodā īstenojamas studiju programmas akreditāciju

110un iegūt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par sekmīgu

111šādas studiju programmas apguvi (sk. Satversmes tiesas 2020.

112gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 29.2. punktu).

113Līdz ar to apstrīdētās normas neierobežo augstskolās studējošo

114akadēmisko brīvību.

115Tātad apstrīdētās normas ierobežo

116Satversmes 112. pantā kopsakarā ar 113. pantu ietverto augstskolu

117autonomiju un ar to saistīto mācībspēku akadēmisko brīvību.