3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

105., 112. un 113. pantam.

Attiecībā uz apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112. un

113. pantam Saeima norāda, ka: tas vien, ka likumprojektu Saeimai

iesniegusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

(turpmāk - komisija), nevis Ministru kabinets, nenozīmējot, ka

būtu pārkāpts labas likumdošanas princips. Tāpat neesot pamatots

apgalvojums, ka Satversmes tiesas 2020. gada sprieduma izpilde

uzsākta tikai brīdī, kad komisija attiecīgo likumprojektu

iesniedza izskatīšanai Saeimā. Pirms tam esot veikts

likumprojekta izstrādes darbs gan Izglītības un zinātnes

ministrijā, gan komisijā.

Pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi esot citu cilvēku

tiesību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Apstrīdētās

normas veicinot valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā,

uzlabojot studējošo valsts valodas prasmi, kā arī stiprinot

latviešu valodas lomu zinātnē un līdz ar to izkopjot latviešu

valodas lietojumu dažādās zinātnes nozarēs. Pēc Saeimas ieskata,

izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Pretēji pieteikumā norādītajam, augstākās izglītības sistēmā esot

iestrādāta tāda kvalitātes vērtēšanas kārtība, lai zemas

kvalitātes studiju programmu īstenošana vispār netiktu pieļauta.

Tāpat esot jāņem vērā valsts pozitīvais pienākums veicināt valsts

valodas lietojumu ikvienā izglītības pakāpē. Valsts valodas

izkopšana un attīstīšana esot uzdevums, kas izriet no augstskolu

pienākuma darboties sabiedrības interesēs.

Pēc Saeimas ieskata, nepastāv citi līdzekļi, kas mazāk

ierobežotu pamattiesības, bet būtu tikpat iedarbīgi.

Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums

veicinot valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā un

stiprinot latviešu valodas lomu zinātnē. Latvija kā Eiropas

Savienības dalībvalsts atbalstot Eiropas kultūrtelpas

stiprināšanu. Tādēļ esot pieļaujama studiju īstenošana tikai

valsts valodā un citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās,

nevis jebkurās svešvalodās.

Nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas pamattiesību

ierobežojuma rezultātā, neesot lielākas par labumu, ko no šā

ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Valstij vajagot nodrošināt

to, ka netiek mazināts latviešu valodas kā zinātnes valodas

potenciāls, un vienlaikus ievērot nepieciešamību nostiprināt

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes iesaisti

starptautiskajā apritē. Līdzsvarojot šīs intereses, likumdevējs

esot noteicis, ka studiju īstenošanas valoda pamatā ir latviešu

valoda, taču noteiktos gadījumos var būt arī cita Eiropas

Savienības oficiālā valoda vai cita svešvaloda.

Tiesas sēdē Saeimas pilnvarotais pārstāvis atkārtoja Saeimas

atbildes rakstā minētos argumentus un papildus norādīja, ka

apstrīdētās normas neierobežo Satversmes 105. pantā ietvertās

tiesības uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzējs neesot izteicis

iebildumus sakarā ar to, ka apstrīdētās normas ierobežotu tādas

augstskolu tiesības, kas tām jau būtu noteiktas. Turklāt

apstrīdētās normas neatņemot augstskolām tiesības darboties

augstākās izglītības tirgū. Tāpat Saeima norādīja, ka apstrīdētās

normas ir pieņemtas kopsakarā ar citām normām, kas paredz

pakāpenisku pāreju uz izglītību valsts valodā. Līdz ar to šie

jautājumi jau esot vairākkārt un ilgstoši diskutēti sabiedrībā un

izglītības nozarē.