3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

3105., 112. un 113. pantam.

4Attiecībā uz apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 112. un

5113. pantam Saeima norāda, ka: tas vien, ka likumprojektu Saeimai

6iesniegusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

7(turpmāk - komisija), nevis Ministru kabinets, nenozīmējot, ka

8būtu pārkāpts labas likumdošanas princips. Tāpat neesot pamatots

9apgalvojums, ka Satversmes tiesas 2020. gada sprieduma izpilde

10uzsākta tikai brīdī, kad komisija attiecīgo likumprojektu

11iesniedza izskatīšanai Saeimā. Pirms tam esot veikts

12likumprojekta izstrādes darbs gan Izglītības un zinātnes

13ministrijā, gan komisijā.

14Pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi esot citu cilvēku

15tiesību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Apstrīdētās

16normas veicinot valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā,

17uzlabojot studējošo valsts valodas prasmi, kā arī stiprinot

18latviešu valodas lomu zinātnē un līdz ar to izkopjot latviešu

19valodas lietojumu dažādās zinātnes nozarēs. Pēc Saeimas ieskata,

20izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.

21Pretēji pieteikumā norādītajam, augstākās izglītības sistēmā esot

22iestrādāta tāda kvalitātes vērtēšanas kārtība, lai zemas

23kvalitātes studiju programmu īstenošana vispār netiktu pieļauta.

24Tāpat esot jāņem vērā valsts pozitīvais pienākums veicināt valsts

25valodas lietojumu ikvienā izglītības pakāpē. Valsts valodas

26izkopšana un attīstīšana esot uzdevums, kas izriet no augstskolu

27pienākuma darboties sabiedrības interesēs.

28Pēc Saeimas ieskata, nepastāv citi līdzekļi, kas mazāk

29ierobežotu pamattiesības, bet būtu tikpat iedarbīgi.

30Apstrīdētajās normās noteiktais pamattiesību ierobežojums

31veicinot valsts valodas lietošanu augstākajā izglītībā un

32stiprinot latviešu valodas lomu zinātnē. Latvija kā Eiropas

33Savienības dalībvalsts atbalstot Eiropas kultūrtelpas

34stiprināšanu. Tādēļ esot pieļaujama studiju īstenošana tikai

35valsts valodā un citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās,

36nevis jebkurās svešvalodās.

37Nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas pamattiesību

38ierobežojuma rezultātā, neesot lielākas par labumu, ko no šā

39ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Valstij vajagot nodrošināt

40to, ka netiek mazināts latviešu valodas kā zinātnes valodas

41potenciāls, un vienlaikus ievērot nepieciešamību nostiprināt

42Latvijas augstākās izglītības un zinātnes iesaisti

43starptautiskajā apritē. Līdzsvarojot šīs intereses, likumdevējs

44esot noteicis, ka studiju īstenošanas valoda pamatā ir latviešu

45valoda, taču noteiktos gadījumos var būt arī cita Eiropas

46Savienības oficiālā valoda vai cita svešvaloda.

47Tiesas sēdē Saeimas pilnvarotais pārstāvis atkārtoja Saeimas

48atbildes rakstā minētos argumentus un papildus norādīja, ka

49apstrīdētās normas neierobežo Satversmes 105. pantā ietvertās

50tiesības uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzējs neesot izteicis

51iebildumus sakarā ar to, ka apstrīdētās normas ierobežotu tādas

52augstskolu tiesības, kas tām jau būtu noteiktas. Turklāt

53apstrīdētās normas neatņemot augstskolām tiesības darboties

54augstākās izglītības tirgū. Tāpat Saeima norādīja, ka apstrīdētās

55normas ir pieņemtas kopsakarā ar citām normām, kas paredz

56pakāpenisku pāreju uz izglītību valsts valodā. Līdz ar to šie

57jautājumi jau esot vairākkārt un ilgstoši diskutēti sabiedrībā un

58izglītības nozarē.