14. pants

1Lai izvērtētu, vai Satversmes 106. panta pirmajā

2teikumā ietverto pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar

3pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai

4jānoskaidro:

51) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

6paredzēto kārtību;

72) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

8normatīvo aktu prasībām;

93) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

10varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

11paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes

12tiesas 2020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020‑18‑01 16.

13punktu).

14Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas

15procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sk.

16Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr.

172019-10-0103 25. punktu).

18Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta trešās daļas 3.

19punkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005. gada 14. aprīlim,

20paredzēja, ka par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes,

21sociālās palīdzības un citu tādu iestāžu, kurās uzturas bērni,

22vadītājiem un darbiniekiem nevar strādāt personas, kuras sodītas

23par noziegumiem, kuri saistīti ar vardarbību pret personu. Līdz

24ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma pieņemšanu Latvijā tika

25izveidota visaptveroša bērnu tiesību aizsardzības sistēma, pēc

26iespējas ievērojot Bērna tiesību konvencijas prasības. Tostarp

27tika noteiktas bērna tiesības uz aizsardzību pret vardarbību.

28Ar 2005. gada 17. marta likuma "Grozījumi Bērnu tiesību

29aizsardzības likumā" 40. pantu, kas stājās spēkā 2005. gada

3015. aprīlī, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta trešās

31daļas 3. punkts tika izteikts jaunā, precizētā redakcijā un

32noteica, ka par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un

33citu tādu iestāžu, kurās uzturas bērni, vadītājiem un

34darbiniekiem nedrīkst strādāt personas, kuras sodītas par

35noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai tās

36piedraudējumu.

37Ar 2011. gada 1. jūlija likuma "Grozījumi Bērnu tiesību

38aizsardzības likumā" 8. pantu, kas stājās spēkā 2011. gada

393. augustā, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta trešās

40daļas 3. punkts tika grozīts, aizstājot tajā vārdu

41"piedraudējumu" ar vārdiem "piedraudējumu, -

42neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas".

43Priekšlikumu par šādu grozījumu gan likumprojekta otrajam, gan

44trešajam lasījumam izteikusi labklājības ministre, norādot, ka

45tādējādi tiek precizēta normas redakcija, lai veicinātu

46vienveidīgu praksi un novērstu iespējamus pārpratumus, kā arī

47saskaņotu redakciju ar Krimināllikuma 63. pantu, kas paredz, ka

48sodāmība var tikt dzēsta vai noņemta (sk. lietas materiālu 4.

49sēj. 100. un 102. lp.). Priekšlikums tika atbalstīts un

50pieņemts Saeimas atbildīgās komisijas - Cilvēktiesību un

51sabiedrisko lietu komisijas - precizētā redakcijā.

52Ar 2014. gada 6. marta likuma "Grozījumi Bērnu tiesību

53aizsardzības likumā" 6. pantu Bērnu tiesību aizsardzības

54likuma 72. pants tika izteikts jaunā redakcijā. Likumprojekts

55tika izskatīts trijos lasījumos. Ar šiem grozījumiem tika

56iestrādātas prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes

572011. gada 13. decembra direktīvas 2011/93/ES par seksuālas

58vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu

59pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes pamatlēmumu

602004/68/TI. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas

61novēršanas komisija iesniedza priekšlikumu par grozījumiem Bērnu

62tiesību aizsardzības likuma 72. pantā, aicinot paplašināt normas

63adresātu loku. Šis priekšlikums tika apspriests un precizēts

64Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēs.

65Saeimas 2014. gada 6. marta sēdē, izskatot grozījumu projektu

66trešajā lasījumā, atbildīgās komisijas pārstāvis paskaidroja, ka

67Bērnu tiesību aizsardzības likumā ietvertais tiesiskais

68regulējums nosaka pamata prasības, kas jāievēro ikvienai

69personai, kura pilda pienākumus iestādē, kurā uzturas bērni, vai

70pasākumā, kurš domāts bērniem vai kurā piedalās bērni. Likums

71pieļaujot, ka normatīvajos aktos attiecībā uz konkrētu personu

72kategoriju tiek izvirzītas papildu prasības, ņemot vērā konkrētās

73personas pildāmo pienākumu specifiku un potenciālo ietekmi uz

74bērnu. Ievērojot minēto, Bērnu tiesību aizsardzības likumā esot

75paredzēti stingrāki ierobežojumi, kas jāievēro, lai persona

76varētu strādāt par pedagogu tieši izglītības iestādē, kurā mācās

77bērni. Piemēram, par pedagogu, kas strādā ar bērniem, nekādā

78gadījumā nevarot būt persona, kas izdarījusi dzimumnoziegumu vai

79vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības

80dzēšanas vai noņemšanas (sk. 11. Saeimas 2014. gada 6. marta

81sēdes stenogrammu. Pieejama: www.saeima.lv). Pēc šā

82skaidrojuma atbildīgās komisijas priekšlikums tika atbalstīts bez

83diskusijām. Saeima pieņēma 2014. gada 6. marta likumu

84"Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", kurš

85stājās spēkā 2014. gada 8. aprīlī un ar kuru apstrīdētā norma

86tika izteikta šobrīd spēkā esošajā redakcijā. Šis likums 2014.

87gada 25. martā tika izsludināts oficiālajā izdevumā

88"Latvijas Vēstnesis" Nr. 60.

89Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus pret apstrīdētās

90normas pieņemšanas un izsludināšanas kārtību, un arī Satversmes

91tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta un

92izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

93kārtībā, ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām un

94pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no tās

95izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās

96piemērošanas sekas.

97Vairākas lietā pieaicinātās personas norādījušas, ka

98apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums ir absolūts. Attiecīgos

99argumentus un to, vai likumdevējs, nosakot absolūto aizliegumu,

100ir atbilstoši labas likumdošanas principam pienācīgi izvērtējis

101tā nepieciešamību, Satversmes tiesa izvērtēs, pārbaudot to, vai

102apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums atbilst

103samērīguma principam.