Par Civillikuma 163. panta ceturtās daļas 1. punkta, ciktāl tas personai noteic aizliegumu būt par adoptētāju bērnam, kurš nav otra laulātā bērns, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam

19. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta

trešajai daļai tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar

Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa

var spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā

tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska

spēka tiesību normai.

Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošā lieta ierosināta pēc

laulāto pieteikuma par adopcijas apstiprināšanu. Satversmes tiesa

jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma

(akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas

novērst personām pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes

tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

25. punktu un 2015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2014-13-01 22. punktu). Tādēļ, lai aizsargātu pieteicēju

Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā lietā pamattiesības,

ir atzīstams, ka apstrīdētā norma attiecībā uz viņiem zaudē spēku

no brīža, kad Rīgas rajona tiesa to piemēroja abiem pieteicējiem,

proti, no 2024. gada 12. jūlija.

Lai aizsargātu to personu pamattiesības, kuras uzsākušas savu

tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības

līdzekļiem, un šajos tiesību aizsardzības procesos izvērtējamās

iesaistīto bērnu labākās intereses, attiecībā uz šīm personām

apstrīdētā norma zaudē spēku no brīža, kad tā attiecīgajai

personai tika piemērota.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: