18. pants

1Satversmes tiesai jāpārbauda arī tas, vai

2konkrētajā gadījumā mērķi aizsargāt bērna tiesības nevar sasniegt

3ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem,

4kuri būtu tikpat iedarbīgi.

5Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, pastāv arī saudzējošāki

6līdzekļi, turklāt tādi, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt

7tādā pašā kvalitātē. Proti, to varētu sasniegt, īstenojot

8Civillikuma 163. panta piektajā daļā un Bāriņtiesu likuma 34.

9pantā noteikto bāriņtiesas kompetenci individuāli vērtēt personas

10piemērotību adoptētāja statusam. Arī tiesībsargs un Bērnu

11aizsardzības centrs uzskata, ka individuāls apstākļu izvērtējums,

12ko šādās lietās jau veic bāriņtiesas, spēj līdzvērtīgā kvalitātē

13nodrošināt bērna tiesību un interešu aizsardzību katrā konkrētajā

14gadījumā.

1518.1. Ar 2015. gada 29. oktobra likumu "Grozījumi

16Civillikumā" apstrīdētā norma tika izteikta patlaban spēkā

17esošajā redakcijā, izslēdzot no Civillikuma 163. panta ceturtās

18daļas 1. punkta norādi, ka apstrīdētajā normā minētie noziedzīgie

19nodarījumi ir izdarīti tīši.

20Lietā Nr. 2019-01-01 Saeima norādīja: nosakot to noziedzīgo

21nodarījumu kategorijas, par kuru izdarīšanu notiesātām personām

22nav piešķiramas tiesības pretendēt uz adoptētāja statusu,

23likumdevējs jau ir izšķīries par tādu līdzekli, kas ir

24vissaudzīgākais pret bērnu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

255. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 22. punktu). Pēc

26Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 apstrīdētā norma

27nav grozīta.

28Mg. iur., Mg. soc. Evija Vīnkalna norāda, ka

29Krimināllikumā paredzētie noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar

30vardarbību vai tās piedraudējumu, pēc to klasifikācijas ir cits

31no cita atšķirīgi pēc smaguma un tātad atšķiras arī pēc konkrētu

32interešu apdraudējuma rakstura un kaitīguma. Savukārt Bāriņtiesu

33darbinieku asociācija norāda, ka, ievērojot bērna labāko interešu

34prioritātes principu un noskaidrojot iespējamos bērna drošības

35riskus, būtu pieļaujams tas, ka bāriņtiesa katra adopcijas

36pieteikuma gadījumā bērna interesēs veic individuālu

37izvērtējumu.

3818.2. Valstij ir pozitīvs pienākums respektēt un

39nodrošināt visas Bērnu tiesību konvencijā paredzētās tiesības

40ikvienam bērnam (sk. Bērnu tiesību konvencijas 2. panta 1.

41punktu). Tādējādi valstij ir jānodrošina gan bērna tiesības

42tikt pasargātam no vardarbības (sk. Bērnu tiesību konvencijas

4319. pantu), gan bez vecāku gādības palikuša bērna tiesības uz

44īpašu valsts aizsardzību, pēc iespējas nodrošinot tā aprūpi

45ģimeniskā vidē (sk. Bērnu tiesību konvencijas 20. panta 1. un

462. punktu). Viens no veidiem, kā nodrošināt bērnam ģimenisku

47vidi, ir adopcija.

48Par vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu sodītas personas iespēja

49adoptēt bērnu ir saistīta ar potenciālu bērna drošības

50apdraudējumu. Tas ir viens no apstākļiem, kas var negatīvi

51ietekmēt bērna tiesības uzaugt no vardarbības brīvā vidē. Tomēr

52tas, vai konkrētā adopcijas procesā personas sodāmība ir

53apstāklis, kas apdraud bērna tiesības, atbilstoši bērna labāko

54interešu prioritātes principam var tikt noskaidrots, izvērtējot

55iespējamos riskus. Tāpēc, vērtējot adopciju kā bērna labākajām

56interesēm atbilstošu iespēju augt ģimenē, ir jāņem vērā visas

57bērna tiesības un katrā gadījumā individuāli jānosaka, kurš no

58apsveramiem risinājumiem visefektīvāk nodrošinātu bērna

59labklājību.

60Satversmes tiesa lietā Nr. 2019-01-01 jau ir norādījusi, ka

61sodāmība par vardarbīgu nodarījumu ne vienmēr ilgtermiņā liecina

62par personas bīstamību (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5.

63decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 23.2. punktu).

64Viens no pieteicējiem Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā

65esošajā lietā noziedzīgus nodarījumus izdarījis pirms vairāk nekā

6620 gadiem. Bērns jau kopš divu gadu vecuma dzīvo pieteicēju

67ģimenē, un starp viņu un abiem pieteicējiem bija izveidojušās

68ciešas personiskas saites. Bāriņtiesas veiktās ģimenes izpētes un

69psiholoģiskās izpētes rezultāti apliecināja, ka pieteicējam nav

70agresīvu vai antisociālu noslieču un viņa resocializācijas

71process ir bijis sekmīgs.

72Individuāls personas izvērtējums dod bāriņtiesai pamatu

73secinājumam, vai persona, kas iepriekš bijusi sodīta par

74noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības

75piedraudējumu, ir resocializējusies un ar savu attieksmi pret

76ģimenes vērtībām, kā arī ar savu uzvedību ir pierādījusi to, ka

77neapdraudēs adoptējamā bērna drošību. Turklāt atbilstoši

78Civillikuma 171. panta pirmajai daļai adopciju apstiprina tiesa,

79kuras pienākums ir sniegt galīgo vērtējumu par to, vai adopcija

80atbilst bērna labākajām interesēm. Tādējādi adopcijas procesā jau

81šobrīd pastāv vairāku līmeņu individuāls personas vērtēšanas

82mehānisms, kas spēj nodrošināt apstrīdētajā normā ietvertā

83ierobežojuma leģitīmā mērķa - bērna tiesību aizsardzība -

84sasniegšanu tādā pašā kvalitātē, bet mazāk ierobežo personu

85tiesības uz ģimenes aizsardzību.

86Personas attieksme pret pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu,

87kā arī tās vērtību sistēma laika gaitā var mainīties. Ja šāda

88pozitīva maiņa ir notikusi, tad noziedzīga nodarījuma izdarīšanas

89faktam pašam par sevi nevajadzētu ietekmēt visu personas atlikušo

90dzīvi. Satversmes tiesa jau vairākkārt atzinusi, ka normas, kas

91uz mūžu liedz personai noteiktas tiesības, izslēdz prezumpciju,

92ka persona dzīves laikā spēj mainīties un mainīt savu uzvedību,

93tādēļ šādu normu pieņemšana ir attaisnojama vienīgi īpašos

94izņēmuma gadījumos (sal. sk. Satversmes tiesas 2025. gada 22.

95septembra sprieduma lietā Nr. 2024-28-01 12.1. punktu). Lai

96noteiktu laulātajiem, no kuriem viens ir par vardarbīgu

97noziedzīgu nodarījumu sodīta persona, aizliegumu kopīgi adoptēt

98bērnu, nozīme piešķirama arī konkrētās personas attieksmei pret

99savulaik izdarīto noziedzīgo nodarījumu un dzīvesveidam pēc tā

100izdarīšanas. Tas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu,

101pat ja izdarījusi to tīši, vēl nenozīmē, ka tā nekad nespēs

102mainīties un sekmīgi iekļauties sabiedrībā (sal. sk.

103Satversmes tiesas 2025. gada 22. septembra sprieduma lietā Nr.

1042024-28-01 12.4. punktu). Līdz ar to likumdevējs, vērtējot

105iespējas pasargāt bērnus no vardarbības, šajā kontekstā nav

106apsvēris, vai apstrīdētā norma nodrošina bērna intereses

107iespējami labākajā veidā arī tādos gadījumos, kad personai

108sodāmība ir dzēsta, šī persona ir veiksmīgi resocializējusies un

109spēj radīt bērnam drošu un labvēlīgu ģimenisku vidi.

110Mērķi aizsargāt bērnu no vardarbības iespējams tādā pašā

111kvalitātē sasniegt arī ar citiem, personas tiesības mazāk

112ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, apstrīdētajā normā paredzot

113izņēmumus vai personas individuālu izvērtējumu. Tādējādi tiktu

114radīta iespēja ņemt vērā katra konkrētā gadījuma apstākļus un

115nodrošināt samērīgu līdzsvaru starp bērna tiesībām tikt

116pasargātam no vardarbības un tiesībām augt ģimenē. Tāpat tiktu

117ievērots Satversmes 110. pantā nostiprinātais valsts pienākums

118aizsargāt bērnus, īpaši tos, kuri palikuši bez vecāku gādības.

119Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums nav uzskatāms

120par vienīgo līdzekli, ar ko iespējams nodrošināt bērna

121aizsardzību pret vardarbību.

122Satversmes tiesai spriedumā nav jāuzskaita visi iespējamie

123saudzējošākie līdzekļi. Piemērotākais līdzeklis, kas ļautu

124sasniegt mērķi bez nesamērīgas personu tiesību ierobežošanas, ir

125jāizvēlas likumdevējam (sal. sk. Satversmes tiesas 2024. gada

12617. decembra sprieduma lietā Nr. 2023-47-01 17.6. punktu).

127Secinot, ka ir kaut viens mazāk ierobežojošs līdzeklis, ir pamats

128atzīt, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo personas

129tiesības.

130Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums neatbilst

131samērīguma principam.

132Līdz ar to apstrīdētā norma

133attiecībā uz laulātajiem, kas kopīgi iesniedz pieteikumu par tāda

134bērna adopciju, kurš, dzīvojot viņu ģimenē, atrodas ārpusģimenes

135aprūpē un ar kuru tiem abiem ir izveidojušās faktiskas ģimenes

136attiecības, neatbilst Satversmes 110. pantam.