1. pants

Situācijas

raksturojums

Latvijas nacionālās drošības

sistēma pamatojas uz civilmilitāro sadarbību - plānotu un

saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo

bruņoto spēku darbību valsts apdraudējuma pārvarēšanā.

Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi ir efektīva sadarbības

koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta

atbildība par mērķu sasniegšanas rezultātiem (Nacionālās drošības

likuma 3.panta trešā daļa).

Kopš 2002.gada Latvijas rīcības

politiku civilmilitārās sadarbības jomā nosaka Civilmilitārās

sadarbības koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta

2002.gada 9.jūlija rīkojumu Nr.360), kas veidota uz totālās

aizsardzības principiem. Latvijas dalība NATO un Eiropas

Savienībā nosaka nepieciešamību pilnveidot civilmilitārās

sadarbības rīcības politiku.

Dalība NATO un Eiropas Savienībā

Latvijai nozīmē papildu atbildību un saistības ar sabiedrotajām

valstīm jautājumā par dalību starptautiskajās operācijās, tai

skaitā nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku civilmilitārās

sadarbības spēju un funkcionālo speciālistu iesaisti tajās.

Civilo un militāro spēju

koordinācija Eiropas drošības un aizsardzības politikā

pakāpeniski kļūst par vienu no svarīgākajiem jautājumiem.

Attīstības stadijā esošā Eiropas Savienības civilmilitārās

koordinācijas politika atbilst starptautiski pieņemtajai

politikai par civilo un militāro institūciju un organizāciju

sadarbību un lomu apdraudējuma situāciju pārvarēšanā.

Civilmilitārā koordinācija ir vērsta uz visu Eiropas Savienības

krīzes vadības operācijās iesaistīto dalībnieku (Eiropas

Savienības Padomes, komisijas un dalībvalstis) rīcības

saskaņošanu, sākot ar iespējamās operācijas plānošanu un beidzot

ar stabilizāciju pēc konflikta.

Pamatnostādnes atbilstoši esošai

situācijai precizē civilmilitārās sadarbības mērķus un rīcības

virzienus, plānojot, organizējot un īstenojot civilmilitāro

sadarbību šādos gadījumos:

- valsts nemilitāra apdraudējuma

gadījumā;

- veicot glābšanas darbus un

sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību;

- valsts militāra

apdraudējuma gadījumā līdz NATO militārās palīdzības saņemšanai,

kā arī nodrošinot uzņemošās valsts atbalsta uzdevumu izpildi un

pildot valsts aizsardzības uzdevumus sadarbībā ar NATO valstu

bruņotajiem spēkiem;

- piedaloties NATO

militārajās operācijās kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros

un citu starptautisko organizāciju vadītajās operācijās;

- piedaloties citu

starptautisko krīžu pārvarēšanas operāciju plānošanā, īstenošanā,

kā arī pēckrīzes stabilizācijas un rekonstrukcijas laikā.

Saskaņā ar Nacionālās drošības

likuma 23.4 pantu Krīzes vadības padomes sekretariāts

ir kontrolējošā un koordinējošā institūcija pamatnostādņu

īstenošanā.