1. pants

1Situācijas

2raksturojums

3Latvijas nacionālās drošības

4sistēma pamatojas uz civilmilitāro sadarbību - plānotu un

5saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo

6bruņoto spēku darbību valsts apdraudējuma pārvarēšanā.

7Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi ir efektīva sadarbības

8koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta

9atbildība par mērķu sasniegšanas rezultātiem (Nacionālās drošības

10likuma 3.panta trešā daļa).

11Kopš 2002.gada Latvijas rīcības

12politiku civilmilitārās sadarbības jomā nosaka Civilmilitārās

13sadarbības koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta

142002.gada 9.jūlija rīkojumu Nr.360), kas veidota uz totālās

15aizsardzības principiem. Latvijas dalība NATO un Eiropas

16Savienībā nosaka nepieciešamību pilnveidot civilmilitārās

17sadarbības rīcības politiku.

18Dalība NATO un Eiropas Savienībā

19Latvijai nozīmē papildu atbildību un saistības ar sabiedrotajām

20valstīm jautājumā par dalību starptautiskajās operācijās, tai

21skaitā nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku civilmilitārās

22sadarbības spēju un funkcionālo speciālistu iesaisti tajās.

23Civilo un militāro spēju

24koordinācija Eiropas drošības un aizsardzības politikā

25pakāpeniski kļūst par vienu no svarīgākajiem jautājumiem.

26Attīstības stadijā esošā Eiropas Savienības civilmilitārās

27koordinācijas politika atbilst starptautiski pieņemtajai

28politikai par civilo un militāro institūciju un organizāciju

29sadarbību un lomu apdraudējuma situāciju pārvarēšanā.

30Civilmilitārā koordinācija ir vērsta uz visu Eiropas Savienības

31krīzes vadības operācijās iesaistīto dalībnieku (Eiropas

32Savienības Padomes, komisijas un dalībvalstis) rīcības

33saskaņošanu, sākot ar iespējamās operācijas plānošanu un beidzot

34ar stabilizāciju pēc konflikta.

35Pamatnostādnes atbilstoši esošai

36situācijai precizē civilmilitārās sadarbības mērķus un rīcības

37virzienus, plānojot, organizējot un īstenojot civilmilitāro

38sadarbību šādos gadījumos:

39- valsts nemilitāra apdraudējuma

40gadījumā;

41- veicot glābšanas darbus un

42sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību;

43- valsts militāra

44apdraudējuma gadījumā līdz NATO militārās palīdzības saņemšanai,

45kā arī nodrošinot uzņemošās valsts atbalsta uzdevumu izpildi un

46pildot valsts aizsardzības uzdevumus sadarbībā ar NATO valstu

47bruņotajiem spēkiem;

48- piedaloties NATO

49militārajās operācijās kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros

50un citu starptautisko organizāciju vadītajās operācijās;

51- piedaloties citu

52starptautisko krīžu pārvarēšanas operāciju plānošanā, īstenošanā,

53kā arī pēckrīzes stabilizācijas un rekonstrukcijas laikā.

54Saskaņā ar Nacionālās drošības

55likuma 23.4 pantu Krīzes vadības padomes sekretariāts

56ir kontrolējošā un koordinējošā institūcija pamatnostādņu

57īstenošanā.