2. pants

Būtiskākās

risināmās problēmas

Pastāv šādas risināmās

problēmas:

- nav reglamentēta resursu

sadales plānošanas organizācija un koordinācija valsts militārās

aizsardzības un civilās aizsardzības pasākumu izpildes

nodrošināšanai, un tādēļ var veidoties situācija, ka dažādu

pasākumu izpildei tiek plānots izmantot vienus un tos pašus

resursus;

- nav reglamentēta kārtība,

kādā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks (līdz virspavēlnieka

iecelšanai - Nacionālo bruņoto spēku komandieris) mobilizē

tautsaimniecību valsts aizsardzības vajadzībām kara laikā;

- nav noteikti ministriju

pienākumi nacionālās drošības jomā (izņemot Aizsardzības

ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju, kuru

kompetence valsts apdraudējuma gadījumā noteikta Nacionālās

drošības likumā), un tas apgrūtina civilmilitārās sadarbības

jautājumu risināšanu (gan tos plānojot, gan īstenojot), kā arī

civilo speciālistu apmācību, sagatavošanu un piedalīšanos

pasākumos atbilstoši civilmilitārajai sadarbībai;

- nav pietiekami

reglamentētas civilmilitārās sadarbības procedūras starp valsts

pārvaldes iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

- nav izveidota visām valsts

aizsardzības plānošanā iesaistītajām institūcijām pieejama

konsolidēta datu bāze par to rīcībā esošajiem resursiem un

atbilstoši tiem izstrādātiem visu veidu valsts apdraudējuma

novēršanas un seku pārvarēšanas plāniem.

3.

Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi

Koordinācijas princips -

civilmilitāro sadarbību koordinē (valsts pārvaldes iestāžu,

sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbības saskaņošana) gan

plānošanas posmā, gan pasākumu īstenošanas laikā, lai atbilstoši

apdraudējuma veidam nodrošinātu mērķu sasniegšanu.

Vienotas izpratnes princips

- plānojot un organizējot civilmilitārās sadarbības pasākumu

izpildi, nosaka konkrētus un saprotamus mērķus un to sasniegšanas

rezultātus.

Dalītas atbildības princips

- atbildību par civilmilitārās sadarbības mērķu sasniegšanas

rezultātiem civilmilitārās sadarbības plānošanas un pasākumu

izpildes laikā nodala pa vadības līmeņiem un atbildības

jomām.

Resursu pieejamības

princips - civilmilitārās sadarbības pasākumus plāno tikai

atbilstoši rīcībā esošajiem resursiem, kas ir abpusēji pieejami

visu veidu apdraudējumu gadījumos (militārie resursi civilā

apdraudējuma gadījumā un civilie resursi militāra apdraudējuma

gadījumā), kā arī izmantojot resursu piesaisti civilmilitārās

sadarbības īstenošanā.

Efektivitātes princips -

plānojot un īstenojot civilmilitārās sadarbības pasākumus, paredz

vairākus risinājuma variantus, taču attiecīgajā situācijā īsteno

tikai atbilstošāko un efektīvāko risinājuma variantu.

Sabiedrības atbalsta

princips - sabiedrībai jāsaņem informācija par civilmilitārās

sadarbības nozīmi un valsts pārvaldes iestāžu plānoto rīcību visu

veidu apdraudējumu novēršanā un to radīto seku pārvarēšanā, kā

arī informācija par civilmilitārās sadarbības nozīmi, piedaloties

starptautiskajās operācijās. Sabiedriskās domas veidošanai šajā

jomā jāveicina saskaņota sabiedrības, valsts pārvaldes iestāžu un

Nacionālo bruņoto spēku sadarbība.

4.

Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības mērķi

Civilmilitārās sadarbības sistēmas

attīstībai ir šādi mērķi:

- nodrošināt saskaņotu valsts

pārvaldes iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības darbību

un to rīcībā esošo resursu mērķtiecīgu izmantošanu nemilitāra

valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī militāra apdraudējuma

gadījumā (līdz NATO militārās palīdzības saņemšanai, kā arī pēc

NATO militārās palīdzības saņemšanas) atbilstoši Valsts

aizsardzības plānam, Valsts aizsardzības operatīvajam plānam,

Tautsaimniecības mobilizācijas plānam (pēc tā izstrādes un

apstiprināšanas Ministru kabinetā), Valsts civilās aizsardzības

plānam, kā arī ar republikas pilsētu, rajonu civilās aizsardzības

plāniem, Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānam un

Uzņemošās valsts atbalsta plānam;

- nodrošināt operatīvu un ticamu

informācijas apriti par uzdevumiem un rīcībā esošajiem resursiem

un resursu izlietojumu valsts apdraudējuma gadījumā valsts,

pašvaldību un Nacionālo bruņoto spēku līmenī, lai apdraudējuma

pārvarēšanā iesaistītās institūcijas varētu nodrošināt

apdraudējuma novēršanas, pārvarēšanas un seku likvidācijas plānos

noteikto pasākumu izpildi;

- nodrošināt Latvijas gatavību un

spēju pildīt civilmilitārās sadarbības un civilmilitārās

koordinācijas uzdevumus starptautiskajās operācijās proporcionāli

nacionālajam kontingentam attiecīgajā operācijā;

- nodrošināt valsts pārvaldes

iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības sadarbību

apmācībā, kvalifikācijas paaugstināšanā un kopējās mācībās.

5.

Civilmilitārās sadarbības sistēmas rezultāti un rezultatīvie

rādītāji to sasniegšanai

Attīstot civilmilitārās sadarbības

sistēmu, tiks sasniegti šādi galvenie attīstības rezultāti un to

sasniegšanas rādītāji:

- valsts pārvaldes iestāžu,

sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku valsts vienota

civilmilitārās sadarbības problēmu izpratne, reglamentētas

sadarbības un resursu izmantošanas procedūras apdraudējuma

gadījumā;

- savstarpēji saskaņoti un ar

resursiem nodrošināti dokumenti - Valsts aizsardzības plāns,

Tautsaimniecības mobilizācijas plāns, Valsts aizsardzības

operatīvais plāns, Valsts civilās aizsardzības plāns, Nacionālo

bruņoto spēku mobilizācijas plāns un Uzņemošās valsts atbalsta

plāns, kā arī republikas pilsētu un rajonu civilās aizsardzības

plāni;

- valsts pārvaldes iestāžu,

sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku gatavība sadarboties

minētajos plānos noteikto uzdevumu pildīšanā un operatīva

informācijas aprite atbilstoši civilmilitārajai sadarbībai;

- atbilstoši sagatavots

Nacionālo bruņoto spēku personāls glābšanas darbu veikšanai,

profesionāla medicīniskā transportēšana ar gaisa transportu un

piedalīšanās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā;

- gatavība nodrošināt ar

nepieciešamo skaitu profesionāli sagatavotu civilmilitārās

sadarbības speciālistu dalību starptautiskajās operācijās un

uzņemošās valsts atbalsta uzdevumu pildīšanu.