5. pants, kurš noteic: "Šā likuma regulētajos jautājumos

, kurš noteic: "Šā likuma regulētajos jautājumos

1tiesas neiejaucas, ja vien šis likums to neparedz." Arī tiesību

2literatūrā norādīts, ka "tuvojoties divdesmitā gadsimta beigām,

3[...] tikusi akceptēta arvien lielāka šķīrējtiesu neatkarība"

4(Redfern & Hunter, pp. 341 - 342). Salīdzinot

5vairāku citu valstu šķīrējtiesas procesa regulējumu, citētais

6vispārinājums tik tiešām raksturo esošo situāciju, jo iepriekš

7minēto valstu šķīrējtiesas procesu regulējošajos normatīvajos

8aktos konstatējama visai liela vienveidība attiecībā uz pamatiem,

9kas ļauj iejaukties šķīrējtiesas procesā, apstrīdēt šķīrējtiesas

10nolēmumu vai iebilst pret tā atzīšanu un piespiedu izpildi.

119.3. Bez tam darba (sk. šā sprieduma 9.3.1. punktu),

12patērētāju (sk. šā sprieduma 9.3.2. punktu) un

13konkurences (sk. šā sprieduma 9.3.3. punktu) tiesības

14paredz sevišķus ierobežojumus šķīrējtiesas līgumu

15slēgšanai.

169.3.1. Darba tiesības ir nozare, kurā tiek uzskatīts, ka viena no

17līguma pusēm - darbinieks - atrodas ekonomiskajā ziņā

18vājākā pozīcijā, tādēļ tiek novērsta iespēja viņam "uzspiest"

19šķīrējtiesas līgumu. Darba likuma 30. pants noteic:

20"Individuāli tiesību strīdi starp darbinieku un darba devēju, ja

21tie nav izšķirti uzņēmumā, izšķirami tiesā." Jo precīzāk šī norma

22ir atkārtota Darba strīdu likuma 7. panta ceturtajā daļā:

23"Individuāls tiesību strīds nav izšķirams šķīrējtiesā."

249.3.2. Līdzīgi apsvērumi aizsargā arī patērētājus. Saskaņā ar

25Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta trešās daļas

267. punktu par netaisnīgu līguma noteikumu uzskatāms

27noteikums, kas "paredz strīdu izskatīšanu tikai šķīrējtiesā".

28Saskaņā ar šā panta astoto daļu "netaisnīgie noteikumi pēc

29patērētāja prasības atzīstami par spēkā neesošiem". Satversmes

30tiesa norāda, ka šā likuma nodrošinātā patērētāju aizsardzība ir

31plašāka, nekā dažkārt tiek uzskatīts, jo arī, piemēram,

32patērētāju kreditēšanas (līzinga) un lielākoties īres līgumi ir

33uzskatāmi par patērētāju līgumiem. Saskaņā ar tiem veiktās

34darbības atbilst likuma 1. panta 2. punktā sniegtajai

35pakalpojuma definīcijai: tiek gūts (nematerializēts) darba

36rezultāts, piemēram, iespēja saņemt saimniecisku vērtību

37(kredītu) preču iegādei vai uzturēties dzīvojamās telpās, un šis

38darbs tiek veikts uzņēmējdarbības vai profesionālās darbības

39ietvaros. Tāpat jāievēro, ka citētās Patērētāju tiesību

40aizsardzības likuma normas par netaisnīgajiem līguma noteikumiem

41ievieš Padomes Direktīvas 93/13/EK par negodīgiem noteikumiem

42patērētāju līgumos (sk.: Official Journal, L 95,

4321/04/1993, pp. 29 - 34) 3. panta prasības.

44Interpretējot direktīvā noteiktos ierobežojumus patērētāju

45saistīt ar tiesas piekritību mainošu klauzulu, Eiropas Kopienu

46tiesa ir norādījusi, ka šādas klauzulas iespējamais netaisnīgums

47un spēkā esamība tiesai jāizvērtē pašai pēc savas iniciatīvas, jo

48dažādu iemeslu dēļ patērētājs var neierasties citā tiesā kā vien

49tajā, kurai lieta būtu piekritīga saskaņā ar likumu, un tieši

50šāda rakstura problēmas attiecīgajām normām jānovērš

51(sk.: lietas C-240-244/98, Océano Grupo Editorial SA v.

52Roció Murciano Quintero [2000] ECR I-4491, paras. 26, 29).

53Satversmes tiesa uzskata, ka šādi jārīkojas arī vispārējās

54jurisdikcijas tiesām Latvijā, ja nepieciešams, atsakot izpildu

55raksta izsniegšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 536. panta

56pirmās daļas 1. punktu. Arī šķīrējtiesām pēc savas

57iniciatīvas jāizvērtē patērētāju līgumā iekļautas šķīrējtiesas

58klauzulas spēkā esamība. Taisījušas spriedumu, kas valsts tiesās

59izrādītos neizpildāms, tās var kļūt atbildīgas pret lietas

60dalībniekiem par lieka procesa veikšanu.

619.3.3. Konstitucionālajā sūdzībā Pieteicējs arī netieši apgalvo,

62ka šķīrējtiesas klauzula līgumos var tikt iekļauta ne tik daudz

63pušu vienošanās rezultātā, cik vienam līdzējam izmantojot savu

64tirgus varu. Satversmes tiesa norāda, ka normālos konkurences

65apstākļos ikviens var izvēlēties, kādus līguma noteikumus

66piedāvāt un kādus pieņemt. Tādējādi tirgus "neredzamajai rokai"

67jāietekmē slēgto līgumu saturs. Gadījumā, kad viena vai vairāku

68tirgus dalībnieku ekonomiskais stāvoklis ļautu uzspiest tādus

69līguma noteikumus, kuriem citos apstākļos pārējie darījumu

70dalībnieki nepiekristu, aizsardzība rodama konkurences tiesību

71normās.

72Konkurences likuma 13. panta 4. punktā noteikts:

73"Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir

74aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas

75teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var

76izpausties arī kā [...] netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša

77vai netieša uzspiešana vai piemērošana." Vēstulē Satversmes

78tiesai KP norāda, ka "diskriminējošu nosacījumu iekļaušana

79šķīrējtiesas klauzulā un no tā izrietošo dominējošā stāvokļa

80ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu var kvalificēt

81atbilstoši 13. panta ģenerālklauzulas tiesiskajam sastāvam,

82bet pašu šķīrējtiesas klauzulu uzskatīt par netaisnīgu darījuma

83noteikumu. [...] Tas pats attiecināms uz 13. panta

845. punktu, kas kā aizliegtu nosaka nevienādu noteikumu

85piemērošanu ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku,

86radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus". Tāpat KP

87norāda, ka minētās normas var tikt piemērotas, kad neviens no

88tirgus dalībniekiem atsevišķi neatrodas dominējošajā stāvoklī,

89bet daži dalībnieki kopā veido tā saukto kolektīvo dominanci jeb

90kopīgu dominējošo stāvokli. Dažu vienādu līguma noteikumu, to

91skaitā šķīrējtiesas klauzulas, piedāvāšana viena pati par to vēl

92neliecina, taču, vērtējot konkrētas situācijas īpatnības,

93piemēram, tirgus dalībnieku iespēju rīkoties neatkarīgi no

94konkurentiem un ekonomisku vai citu saikņu esamību, kopīgu

95dominējošo stāvokli ir iespējams konstatēt. Satversmes tiesa

96uzskata, ka komersanti konkurē ar visiem to piedāvāto līgumu

97noteikumiem kopumā un tālab šķīrējtiesas klauzula ir atzīstama

98par "tirdzniecības noteikumu" Konkurences likuma izpratnē. Tādēļ

99gadījumos, kad lietas dalībnieki atsaucas uz tirgus varas ietekmē

100uzspiestu šķīrējtiesas klauzulu, tiesai izpildu raksta

101izsniegšanas procesa ietvaros jāvērtē, vai nav noticis

102konkurences tiesību pārkāpums.

1039.4. Kā minēts iepriekš (sk. šā sprieduma 8.2. punktu),

104šķīrējtiesas procesu nav iespējams savienot ar apstrīdēto normu

105liegto iespēju attiecīgo lietu pēc būtības izskatīt vispārējās

106jurisdikcijas tiesā. Bez tam apstrīdētās normas, lai arī tās

107ierobežo personas tiesības vērsties tiesā, nenodrošina

108šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Pat šādu normu izslēgšana no

109Civilprocesa likuma neliegtu vienoties par esošo vai turpmāko

110strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā un nepadarītu jau noslēgtos

111šķīrējtiesas līgumus par spēkā neesošiem. Tādēļ mazāk apgrūtinoša

112alternatīva identificēto leģitīmo mērķu sasniegšanai nepastāv.

113Tāpat Satversmes tiesa secina, ka apstrīdēto normu noteiktā

114ierobežojuma vērsties tiesā apjomu pietiekami samazina spēkā

115esošais civilprocesa un citu tiesību nozaru regulējums. Tādēļ

116apstrīdētās normas ir samērīgas ar to mērķi.

11710. Vienlaikus Satversmes tiesa

118saskata atsevišķas šķīrējtiesas procesa problēmas, kuras pastāv

119un pēdējā laikā īpaši uzsvērtas Latvijas tiesību zinātnē un

120praksē (sk., piem.: Torgāns K. Šķīrējtiesas Latvijā:

121vajadzīgas radikālas pārmaiņas. Jurista Vārds. 2005.

12211. janvāris, Nr. 1, 1. - 3. lpp.).

123No pamattiesību aizsardzības

124viedokļa būtiskākā šķīrējtiesas procesa stadija ir izpildu raksta

125izsniegšana. Šajā stadijā tiek kontrolēta sprieduma un procesa

126atbilstība likuma prasībām. Gan VCB, gan Dr. iur.

127J. Rozenbergs Satversmes tiesai adresētajās vēstulēs pauduši

128bažas par pārlieku īso termiņu iebildumu izteikšanai pret izpildu

129raksta izsniegšanu, aizliegumu pārsūdzēt lēmumu par izpildu

130raksta izsniegšanu un šā jautājuma izlemšanu bez tiesas sēdes.

131Tādēļ Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību uz to, ka otrajā

132lasījumā pieņemtajā likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā"

133(http: //

134www.saeima.lv / bi8 / lasa?dd=LP0968_2) joprojām

135nav paredzēta izpildu raksta izsniegšanas procedūra, kas atbilstu

136Satversmes 92. panta un Konvencijas 6. panta

137garantijām, tostarp tiesībām pārsūdzēt lēmumu par izpildu raksta

138izsniegšanu. Izpildu raksta izsniegšanas procesa ietvaros tiek

139noteiktas personas civilās tiesības un pienākumi, un šim procesam

140jāatbilst Satversmes 92. pantā un Konvencijas 6. pantā

141ietvertajām prasībām. Taču šīs lietas ietvaros Satversmes tiesa

142nav aicināta izvērtēt normas, kuras pieļauj izpildu raksta

143izsniegšanu par šķīrējtiesas spriedumu.

144Šobrīd Civilprocesa likumā un tā grozījumu projektā nav arī

145normu, kas noteiktu procedūru šķīrējtiesas sprieduma

146apstrīdēšanai, pat ja netiek pieprasīta izpildu raksta

147izsniegšana. Ņemot vērā bieži pausto kritiku par šķīrējtiesu

148darbu un prima facie saskatāmos trūkumus izpildu raksta

149izsniegšanas regulējumā, pasaulē akceptētajam šķīrējtiesas

150sprieduma apstrīdēšanas institūtam Latvijā būtu jo sevišķi liela

151nozīme.

152Tai pašā laikā nepieciešams pilnībā īstenot jau esošajā

153normatīvajā regulējumā paredzēto šķīrējtiesu darba kontroli.

154Izsniedzot izpildu rakstu, valsts tiesām jānoteic augstas

155prasības attiecībā uz šķīrējtiesas procesa likumību, tostarp

156neatkarību un objektivitāti. Šajā sakarā Satversmes tiesa

157piebilst, ka saskaņā ar ECT praksi neatkarības un objektivitātes

158trūkums ir konstatējams ne vien tad, ja tas ticis pierādīts, bet

159arī tad, ja par neatkarības un objektivitātes esamību var rasties

160pamatotas šaubas (sk.: Delcourt v. Belgium

161[1970] ECHR 1, para. 31; Piersack v. Belgium

162[1982] ECHR 6, para. 30). Šādu šaubu iemesls var

163būt šķīrējtiesas organizatoriskā struktūra, šķīrējtiesnešu

164iepriekšējās attiecības ar pusēm, kā arī citi faktori.

165Atsaucoties uz iepriekš pausto par Latvijas un starptautisko

166cilvēktiesību normu izpratnes harmoniju (sk. šā sprieduma

1677.1. punktu), Satversmes tiesa uzskata, ka šāda pieeja ir

168izmantojama, piemērojot Civilprocesa likumā iekļautos

169objektivitātes un neatkarības jēdzienus.

170Nolēmuma

171daļa

172Pamatojoties uz Satversmes tiesas

173likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

174nosprieda:

175atzīt Civilprocesa likuma

176132. panta pirmās daļas 3. punktu un 223. panta

1776. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes

17892. pantam.

179Spriedums ir galīgs un

180nepārsūdzams.

181Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

182Tiesas sēdes priekšsēdētājs

183Aivars Endziņš