3. pants

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima

2- uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

392. pantam.

4Saeima norāda, ka apstrīdētā norma pašreiz spēkā esošajā

5redakcijā izteikta ar mērķi uzlabot prasības nodrošināšanas

6regulējumu, vienlaikus pielāgojot to Satversmes tiesas

72010. gada 30. marta spriedumā

8lietā Nr. 2009-85-01 (turpmāk - spriedums lietā

9Nr. 2009-85-01) un 2010. gada 4.oktobra spriedumā lietā

10Nr. 2010-15-01 noteiktajam.

11Saeima piekrīt Pieteikuma iesniedzējai, ka Satversmes

1292. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu

13tiesu nosaka zināmus principus, kuri likumdevējam jāievēro,

14reglamentējot prasības nodrošināšanas kārtību. Taču Saeima

15uzskata, ka no šīs Satversmes normas neizriet obligāts pienākums

16procesuālajos likumos paredzēt prasītājam tiesības pārsūdzēt

17tiesas lēmumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu.

18Tomēr Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas argumentam, ka

19prasības nodrošinājuma atcelšana pēc būtības ir līdzīga

20atteikumam nodrošināt prasību. Tāpat Saeima nepiekrīt Pieteikuma

21iesniedzējas interpretācijai, ka procesuālās vienlīdzības

22principa jēgai atbilstu prasītāja un atbildētāja procesuālo

23tiesību mehāniska vienādošana. Atsevišķos gadījumos vienādas

24prasītāja un atbildētāja procesuālās tiesības varot ne vien

25nenodrošināt pušu procesuālo līdzsvaru, bet pat piešķirt

26priekšrocības tikai vienai pusei. Pušu procesuālo tiesību

27taisnīga līdzsvarošana sevī ietverot plašāku procesuālo tiesību

28jomu.

29Saeima norāda, ka prasītājam esot iespēja sniegt visus

30nepieciešamos argumentus un pierādījumus par prasības

31nodrošināšanas nepieciešamību, gan iesniedzot pieteikumu par

32prasības nodrošināšanu, gan arī atspēkojot atbildētāja iesniegto

33pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu.

34Saeima arī uzskata, ka pieteikuma par prasības nodrošinājuma

35atcelšanu izlemšana ir aplūkojama nevis izolēti, bet gan

36Civilprocesa likuma sistēmas ietvaros, kas paredz prasītāja

37tiesības lūgt nodrošināt prasību tikai tad, ja ir noteikti

38faktiski apstākļi, proti, ja ir pamatoti pierādīts, ka zināmu

39apstākļu dēļ tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt

40apgrūtināta vai neiespējama. Savukārt tad, ja lietas apstākļi ir

41mainījušies un vairs nav pamata uzskatīt, ka prasības

42nodrošinājums ir nepieciešams, katra puse varot lūgt prasības

43nodrošinājuma atcelšanu. Līdz ar to attiecīgais jautājums tiekot

44izlemts atkārtoti, objektīvi izvērtējot abu pušu iesniegtos

45pierādījumus un argumentus sacīkstes procesa ietvaros, kas

46vienlaikus nodrošinot pušu līdztiesību.

47Saeima norāda, ka civilprocesa mērķis ir panākt ātrāku

48civillietas iztiesāšanu pēc būtības. Arī apstrīdētās normas

49mērķis esot ierobežot tiesāšanos par jautājumiem, kas nav

50saistīti ar lietas izskatīšanu pēc būtības. Apstrīdētajā normā

51likumdevējs esot noteicis brīdi, kad prasītāja pieteiktā

52civilprocesuālā aizsardzības līdzekļa piemērošana ir pietiekami

53izvērtēta, proti, ja tiesa apmierina pieteikumu par prasības

54nodrošinājuma atcelšanu, tad prasītājs šo lēmumu pārsūdzēt nevar.

55Tādējādi apstrīdētā norma ļaujot nodrošināt strīdu ātrāku un

56efektīvāku izskatīšanu, samazināt tiesas procesa novilcināšanas

57iespēju un tiesu noslogotību. Līdz ar to tiekot aizsargātas arī

58citu personu tiesības uz taisnīgu tiesu.

59Atbildes rakstā norādīts, ka prasītājam saglabājas tiesības

60atkārtoti iesniegt pieteikumu par prasības nodrošināšanu. Tas

61apstāklis, ka par šādu pieteikumu maksājama valsts nodeva, kā arī

62likumā noteiktais valsts nodevas apmērs neesot arguments tam, lai

63apstrīdētajā normā obligāti paredzētu prasītāja tiesības

64pārsūdzēt tiesas lēmumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu.

65Savos papildu paskaidrojumos Satversmes tiesai Saeima norāda,

66ka līdz 2009. gada 1. martam, kad stājās spēkā

672009. gada 5. februāra likums "Grozījumi

68Civilprocesa likumā", Civilprocesa likuma 141. panta

69pirmā daļa paredzēja iespēju iesniegt blakus sūdzību par tiesas

70lēmumu, ar kuru apmierināts vai noraidīts pieteikums par prasības

71nodrošinājuma atcelšanu. Grozījumi šajā normā esot saistīti ar

72grozījumiem Civilprocesa likuma 140. panta piektajā daļā,

73atbilstoši kuriem prasības nodrošinājuma atcelšanu var prasīt ar

74motivētu pieteikumu. Tādējādi atbildētājam esot uzlikts pienākums

75pamatot un pierādīt apgalvojumu, ka ir zudis prasības

76nodrošināšanas mērķis.

77Saeima arī norāda: ja likumdevējs saglabātu iespēju pārsūdzēt

78lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par prasības nodrošinājuma

79atcelšanu, tas dotu iespēju prasītājam izmantot nodrošinājuma

80līdzekli kā sankciju līdz brīdim, kad tiek izskatīta blakus

81sūdzība, kā arī novilcināt lietas izskatīšanu, jo attiecīgās

82tiesas tiesnesim lieta būtu jānosūta blakus sūdzības

83izskatīšanai. Novilcinot lietas izskatīšanu pēc būtības,

84prasītājs varētu prasīt, lai no atbildētāja tiek piedzīti

85likumiskie procenti vai līgumā paredzētie līgumsodi līdz

86sprieduma taisīšanai, ja tiesa taisītu prasītājam labvēlīgu

87spriedumu.