11. pants

Tiesas sēdē pieaicinātās personas - Latvijas

Tiesnešu biedrības - pārstāve Latvijas Tiesnešu biedrības

valdes locekle Dzintra Balta uzsvēra, ka tiesas procesā

tiesai nebūtu jāvērtē juridiskās palīdzības kvalitāte, jo tas

neesot tiesas spriešanas jautājums. Personai, kura vēlas

pretendēt uz izdevumu atlīdzību, esot tiesības pašai izvēlēties,

pie kāda juridiskās palīdzības sniedzēja vērsties - pie tā, ar

kura palīdzību saistītos izdevumus atlīdzina, vai pie tā, ar kura

palīdzību saistītos izdevumus neatlīdzina.

Pārstāvībai un juridiskajai palīdzībai esot atšķirīgi mērķi.

Juridiskā palīdzība atspoguļojot valsts mērķi garantēt

kvalitatīvu un efektīvu tiesas procesu. Tādējādi juridiskās

palīdzības sniedzējs esot persona, kas sniedz kvalificētu

juridisko palīdzību. Savukārt pārstāvis parasti esot tas, kas

aizvieto personu, turklāt nevis vienmēr, bet tikai tad, kad pati

persona nevēlas, nespēj vai nedrīkst sevi pārstāvēt.

Papildus Saeimas norādītajam apstrīdētās normas leģitīmajam

mērķim par tādu esot uzskatāma arī pienācīga tiesas darbība. Gan

sabiedrības, gan katra indivīda interesēs esot tas, lai taisnīga

tiesa tiek realizēta ar profesionālu un kvalitatīvu juridisko

palīdzību. Pašlaik nevarot uzskatīt, ka puse, kurai palīdzību

sniedz advokāts, un puse, kurai palīdzību sniedz kāda cita

persona, atrodas salīdzināmos apstākļos, jo tikai attiecībā uz

advokātiem esot izveidots mehānisms, kas ļauj prezumēt to

sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti. Savukārt uzvarēta lieta

ne vienmēr esot sniegtās juridiskās palīdzības kvalitātes

rādītājs.

Attiecībā uz iespējamo Satversmes 92. panta pārkāpumu Dz.

Balta norādīja, ka civilprocess ir publiska tiesība. Savukārt

zaudējumu atlīdzība esot privāttiesisks jautājums. Vēršanās tiesā

pati par sevi nevarot radīt personai tiesību aizskārumu, jo

katrai personai, ja tā nāk uz tiesu, esot tiesības uz taisnīgu

tiesu - pat tad, ja šī persona attiecīgo lietu tiesā zaudē.