13. pants

Tiesas sēdē pieaicinātā persona - Latvijas

Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Aigars

Strupišs - norādīja, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu

attieksmi pret personām, kuras savas civillietas vešanai izvēlas

advokātu, un personām, kuras šim pašam nolūkam izvēlas citu

personu. Tādējādi persona, kura izvēlējusies advokātu, atrodoties

izdevīgākā stāvoklī nekā persona, kura izvēlējusies citu

juridiskās palīdzības sniedzēju.

Tas, kā likumdevējs nodrošina personu tiesības uz taisnīgu

tiesu, veidojot tiesu sistēmu un noregulējot procesuālās

tiesības, lielā mērā esot tiesībpolitisks jautājums. Tāpēc varot

uzskatīt, ka visas sabiedrības un arī atsevišķu personu -

juridiskās palīdzības sniedzēju klientu - interesēm atbilst tas,

ka tiek izveidota advokatūra kā profesionāla organizācija, kas,

rūpējoties par savu biedru profesionalitāti, atbildību un

izglītošanu, nodrošina pienācīgas kvalitātes juridisko palīdzību.

Šādā veidā advokāti tiekot pakļauti valsts noteiktai atbildībai

un kontrolei. Tādējādi juridiskās palīdzības kvalitātes

garantēšanas labad valsts varējusi apstrīdētajā normā noteikt

atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras kā juridiskās palīdzības

sniedzēju izvēlējušās advokātu, un personām, kuras izvēlējušās

citu juridiskās palīdzības sniedzēju.

Tiesībpolitisks jautājums esot arī tas, kādas personas drīkst

būt par pārstāvjiem civillietās. Šajā jautājumā tiesiskais

regulējums esot liberāls, jo pusei civilprocesā sniedzot plašu

izvēles brīvību, kas atbilstot puses privātautonomijai. Taču

likumdevējs, ņemot vērā, ka tam procesuālo tiesību normu

pieņemšanā ir piešķirta liela rīcības brīvība, varot ieņemt arī

paternālistisku nostāju un ierobežot juridiskās palīdzības

sniedzēju loku. Katrā ziņā apstrīdētās normas leģitīmais mērķis

esot ieviest vienotu tiesisku kārtību, kas sekmē likumību. Tāpēc

valsts drīkstot paredzēt, ka pusei, kas izvēlas advokātu, ir

priekšrocība atgūt savus izdevumus par juridisko palīdzību, bet

pusei, kas neizvēlas advokātu, šādas priekšrocības nav. Šāda

kārtība neradot Satversmē personai garantēto tiesību uz taisnīgu

tiesu aizskārumu.