1Tiesas sēdē pieaicinātā persona - Latvijas
2Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants Aigars
3Strupišs - norādīja, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu
4attieksmi pret personām, kuras savas civillietas vešanai izvēlas
5advokātu, un personām, kuras šim pašam nolūkam izvēlas citu
6personu. Tādējādi persona, kura izvēlējusies advokātu, atrodoties
7izdevīgākā stāvoklī nekā persona, kura izvēlējusies citu
8juridiskās palīdzības sniedzēju.
9Tas, kā likumdevējs nodrošina personu tiesības uz taisnīgu
10tiesu, veidojot tiesu sistēmu un noregulējot procesuālās
11tiesības, lielā mērā esot tiesībpolitisks jautājums. Tāpēc varot
12uzskatīt, ka visas sabiedrības un arī atsevišķu personu -
13juridiskās palīdzības sniedzēju klientu - interesēm atbilst tas,
14ka tiek izveidota advokatūra kā profesionāla organizācija, kas,
15rūpējoties par savu biedru profesionalitāti, atbildību un
16izglītošanu, nodrošina pienācīgas kvalitātes juridisko palīdzību.
17Šādā veidā advokāti tiekot pakļauti valsts noteiktai atbildībai
18un kontrolei. Tādējādi juridiskās palīdzības kvalitātes
19garantēšanas labad valsts varējusi apstrīdētajā normā noteikt
20atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras kā juridiskās palīdzības
21sniedzēju izvēlējušās advokātu, un personām, kuras izvēlējušās
22citu juridiskās palīdzības sniedzēju.
23Tiesībpolitisks jautājums esot arī tas, kādas personas drīkst
24būt par pārstāvjiem civillietās. Šajā jautājumā tiesiskais
25regulējums esot liberāls, jo pusei civilprocesā sniedzot plašu
26izvēles brīvību, kas atbilstot puses privātautonomijai. Taču
27likumdevējs, ņemot vērā, ka tam procesuālo tiesību normu
28pieņemšanā ir piešķirta liela rīcības brīvība, varot ieņemt arī
29paternālistisku nostāju un ierobežot juridiskās palīdzības
30sniedzēju loku. Katrā ziņā apstrīdētās normas leģitīmais mērķis
31esot ieviest vienotu tiesisku kārtību, kas sekmē likumību. Tāpēc
32valsts drīkstot paredzēt, ka pusei, kas izvēlas advokātu, ir
33priekšrocība atgūt savus izdevumus par juridisko palīdzību, bet
34pusei, kas neizvēlas advokātu, šādas priekšrocības nav. Šāda
35kārtība neradot Satversmē personai garantēto tiesību uz taisnīgu
36tiesu aizskārumu.
Izmanto pantu kā pārvaldības vai darījuma kontrolsarakstu
Komerctiesību pantos svarīgi ir lēmuma pieņēmējs, procedūra, balsojums, termiņš un pierādījums, ka darbība veikta pareizi.
Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓