27. pants

1Satversmes tiesa jau vairākkārt savos spriedumos ir

2secinājusi, ka tai nav jāizvērtē, ciktāl alternatīvie līdzekļi

3būtu vai nebūtu labāk piemēroti situācijas risinājumam (sk.,

4piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 8. marta sprieduma lietā

5Nr. 2005‑16‑01 15.8. punktu un 2009. gada 13. februāra sprieduma

6lietā Nr. 2008‑34‑01 22. punktu). Satversmes tiesas

7kompetencē ir vienīgi pārbaudīt, vai konkrētajā gadījumā ir

8pienācīgi apsvērtas iespējas izmantot kādus alternatīvus

9līdzekļus, kas personai Satversmē noteiktās pamattiesības

10aizskartu mazāk, bet leģitīmo mērķi ļautu sasniegt tādā pašā

11kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 30. janvāra

12sprieduma lietā Nr. 2011‑09‑01 14. punktu). No lietas

13materiāliem izriet, ka apsverami varētu būt divi alternatīvi

14līdzekļi.

15Pirmkārt, par iespējamu alternatīvu līdzekli var uzskatīt

162011. gada jūnijā un jūlijā Saeimā izskatīto priekšlikumu

17likumprojektam "Grozījumi Civilprocesa likumā"

18(likumprojekts Nr. 15/Lp10), kas paredzēja apstrīdēto

19normu izteikt šādā redakcijā: "1) izdevumi par advokāta vai

20cita kvalificēta jurista palīdzību;" (priekšlikumu tabula

21likumprojekta Nr. 15/Lp10 3. lasījumam. Pieejama:

22http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/web

23All?SearchView&Query=([Title]=*civilprocesa*)&SearchMax=0&SearchOrder=4,

24aplūkota 2014. gada 30. janvārī). Šis priekšlikums tika

25analizēts Saeimas Juridiskās komisijas 2011. gada 7. un 14.

26jūnija sēdēs, vērtējot arī vispārējo situāciju juridiskās

27palīdzības sniegšanā un citastarp pārmaiņas advokatūras

28organizācijā un darbībā (sk. Saeimas Juridiskās komisijas

292011. gada 14. jūnija sēdes audioierakstu, lietas materiālu 2.

30sēj.). Tomēr tika konstatēts, ka šim priekšlikumam piemīt

31virkne trūkumu. Īpaši tika atzīmēts, ka šāds regulējums varētu

32ļoti apgrūtināt tiesu darbu, jo tad tām būtu jāvērtē ikviena tāda

33juridiskās palīdzības sniedzēja kvalifikācija, kurš nav advokāts

34CPL izpratnē. Kā Saeimas sēdē 2011. gada 21. jūlijā norādīja

35deputāts G. Bērziņš, "pieņemot šādu normu, tiesām tiks

36noteikts papildu pienākums vērtēt jurista kvalifikāciju,

37iespējams, pieprasot atsauksmes un citus pierādījumus un tādējādi

38vēl vairāk noslogojot tiesu sistēmu" (Saeimas 2011. gada

3921. jūlija sēdes stenogramma. Pieejama:

40http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/0/DBCB56756CC92A8BC22578D90039A625?OpenDocument,

41aplūkota 2014. gada 30. janvārī).

42Otrkārt, no lietas materiāliem izriet, ka alternatīvs

43līdzeklis varētu būt tāda kārtība, kas paredzētu juridiskās

44palīdzības sniedzēju reģistrāciju valsts reģistrā, kā arī

45minimālās šādām personām izvirzāmās prasības, piemēram, attiecībā

46uz juridiskās izglītības līmeni (sk. Tiesībsarga rakstveida

47viedokli, lietas materiālu 1. sēj. 116. lpp., un Satversmes

48tiesas 2013. gada 12. novembra sēdes stenogrammu, lietas

49materiālu 2. sēj. 73. lpp.). Tomēr šādas advokatūrai

50paralēlas sistēmas izveide pati par sevi neizslēgtu atšķirīgu

51attieksmi pret tiem juridiskās palīdzības sniedzējiem, kuri šādā

52alternatīvajā sistēmā nevarētu vai nevēlētos tikt iekļauti.

53Tātad ar citiem līdzekļiem leģitīmo

54mērķi nav iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē.