27. pants

Satversmes tiesa jau vairākkārt savos spriedumos ir

secinājusi, ka tai nav jāizvērtē, ciktāl alternatīvie līdzekļi

būtu vai nebūtu labāk piemēroti situācijas risinājumam (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 8. marta sprieduma lietā

Nr. 2005‑16‑01 15.8. punktu un 2009. gada 13. februāra sprieduma

lietā Nr. 2008‑34‑01 22. punktu). Satversmes tiesas

kompetencē ir vienīgi pārbaudīt, vai konkrētajā gadījumā ir

pienācīgi apsvērtas iespējas izmantot kādus alternatīvus

līdzekļus, kas personai Satversmē noteiktās pamattiesības

aizskartu mazāk, bet leģitīmo mērķi ļautu sasniegt tādā pašā

kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 30. janvāra

sprieduma lietā Nr. 2011‑09‑01 14. punktu). No lietas

materiāliem izriet, ka apsverami varētu būt divi alternatīvi

līdzekļi.

Pirmkārt, par iespējamu alternatīvu līdzekli var uzskatīt

2011. gada jūnijā un jūlijā Saeimā izskatīto priekšlikumu

likumprojektam "Grozījumi Civilprocesa likumā"

(likumprojekts Nr. 15/Lp10), kas paredzēja apstrīdēto

normu izteikt šādā redakcijā: "1) izdevumi par advokāta vai

cita kvalificēta jurista palīdzību;" (priekšlikumu tabula

likumprojekta Nr. 15/Lp10 3. lasījumam. Pieejama:

http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/web

All?SearchView&Query=([Title]=*civilprocesa*)&SearchMax=0&SearchOrder=4,

aplūkota 2014. gada 30. janvārī). Šis priekšlikums tika

analizēts Saeimas Juridiskās komisijas 2011. gada 7. un 14.

jūnija sēdēs, vērtējot arī vispārējo situāciju juridiskās

palīdzības sniegšanā un citastarp pārmaiņas advokatūras

organizācijā un darbībā (sk. Saeimas Juridiskās komisijas

2011. gada 14. jūnija sēdes audioierakstu, lietas materiālu 2.

sēj.). Tomēr tika konstatēts, ka šim priekšlikumam piemīt

virkne trūkumu. Īpaši tika atzīmēts, ka šāds regulējums varētu

ļoti apgrūtināt tiesu darbu, jo tad tām būtu jāvērtē ikviena tāda

juridiskās palīdzības sniedzēja kvalifikācija, kurš nav advokāts

CPL izpratnē. Kā Saeimas sēdē 2011. gada 21. jūlijā norādīja

deputāts G. Bērziņš, "pieņemot šādu normu, tiesām tiks

noteikts papildu pienākums vērtēt jurista kvalifikāciju,

iespējams, pieprasot atsauksmes un citus pierādījumus un tādējādi

vēl vairāk noslogojot tiesu sistēmu" (Saeimas 2011. gada

21. jūlija sēdes stenogramma. Pieejama:

http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/0/DBCB56756CC92A8BC22578D90039A625?OpenDocument,

aplūkota 2014. gada 30. janvārī).

Otrkārt, no lietas materiāliem izriet, ka alternatīvs

līdzeklis varētu būt tāda kārtība, kas paredzētu juridiskās

palīdzības sniedzēju reģistrāciju valsts reģistrā, kā arī

minimālās šādām personām izvirzāmās prasības, piemēram, attiecībā

uz juridiskās izglītības līmeni (sk. Tiesībsarga rakstveida

viedokli, lietas materiālu 1. sēj. 116. lpp., un Satversmes

tiesas 2013. gada 12. novembra sēdes stenogrammu, lietas

materiālu 2. sēj. 73. lpp.). Tomēr šādas advokatūrai

paralēlas sistēmas izveide pati par sevi neizslēgtu atšķirīgu

attieksmi pret tiem juridiskās palīdzības sniedzējiem, kuri šādā

alternatīvajā sistēmā nevarētu vai nevēlētos tikt iekļauti.

Tātad ar citiem līdzekļiem leģitīmo

mērķi nav iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē.