5. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka izskatāmajā

3lietā nepieciešams izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību

4Satversmes 92. panta trešajam un ceturtajam teikumam, vispirms

5noskaidrojot, vai izdevumi, kas civilprocesa ietvaros personai

6radušies, vēršoties pēc juridiskās palīdzības, ir uzskatāmi par

7izdevumiem, kas radušies "nepamatota tiesību aizskāruma

8gadījumā" Satversmes 92. panta trešā teikuma izpratnē.

9Šajā ziņā esot jāņem vērā Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto

10zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7. panta trešajā daļā

11paredzētais, ka mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas

12saistītas ar pārstāvja sniegto juridisko palīdzību. Prettiesiska

13tiesību aizskāruma jēdziens civiltiesībās esot daudz plašāks nekā

14krimināltiesībās un administratīvajās tiesībās, jo par

15prettiesisku darbību civiltiesībās esot atzīstama arī tāda

16darbība, kas nepamatoti aizskar citas personas subjektīvās

17tiesības un likumīgās intereses. Tas nozīmējot, ka tiesības

18saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas radušies sakarā ar

19civilprocesā nepieciešamās juridiskās palīdzības apmaksu, arī

20ietilpst Satversmes 92. panta tvērumā.

21Tiesībsargs atzīst, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir

22panākt, lai personas saņem kvalitatīvu juridisko palīdzību.

23Tādējādi valsts varot izvirzīt prasību, lai personu pārstāvji

24civilprocesā būtu atbilstoši juridiski kvalificēti. Tomēr

25apstrīdētās normas leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar

26personu tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram,

27nosakot juridiskās palīdzības sniedzējiem vienotas prasības un

28atbildību, tai skaitā pienākumu reģistrēties kā juridiskās

29palīdzības sniedzējiem. Šāds leģitīmā mērķa sasniegšanas ceļš

30būtu efektīvāks un taisnīgāks, jo arī pašlaik, kad tiesības

31prasīt atlīdzību par saņemto juridisko palīdzību ir ierobežotas,

32juridisko palīdzību Latvijā daudzos gadījumos sniedzot personas,

33kas nav advokāti. Šādu personu palīdzību tiesas procesā biežāk

34izmantojot indivīdi ar mazākiem ienākumiem, jo advokātu sniegtā

35palīdzība esot dārgāka. Turklāt advokāta dalība tiesas procesā

36pati par sevi negarantējot pozitīvu iznākumu.

37Tiesas sēdē Tiesībsarga pārstāve - Tiesībsarga biroja

38Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja vietniece

39Gundega Bruņeniece - uzsvēra, ka Satversmes tiesas judikatūrā

40jēdziens "advokāts" ir tulkots paplašināti, attiecinot

41to ne tikai uz advokātiem šā vārda gramatiskajā nozīmē, bet arī

42uz citiem kvalificētiem juristiem. Situācijā, kad personai vispār

43nav iespējas prasīt, lai tai tiktu atlīdzināti izdevumi par

44juridisko palīdzību, ko sniegusi persona, kura nav advokāts,

45varot rasties personas pamattiesību aizskārums. Tāpēc esot

46jāvērtē, vai apstrīdētajā normā paredzētā atšķirīgā attieksme

47pret juridisko palīdzību saņemošo personu grupām ir

48nepieciešama.