Par Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92.pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka izskatāmajā

lietā nepieciešams izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību

Satversmes 92. panta trešajam un ceturtajam teikumam, vispirms

noskaidrojot, vai izdevumi, kas civilprocesa ietvaros personai

radušies, vēršoties pēc juridiskās palīdzības, ir uzskatāmi par

izdevumiem, kas radušies "nepamatota tiesību aizskāruma

gadījumā" Satversmes 92. panta trešā teikuma izpratnē.

Šajā ziņā esot jāņem vērā Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto

zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7. panta trešajā daļā

paredzētais, ka mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas

saistītas ar pārstāvja sniegto juridisko palīdzību. Prettiesiska

tiesību aizskāruma jēdziens civiltiesībās esot daudz plašāks nekā

krimināltiesībās un administratīvajās tiesībās, jo par

prettiesisku darbību civiltiesībās esot atzīstama arī tāda

darbība, kas nepamatoti aizskar citas personas subjektīvās

tiesības un likumīgās intereses. Tas nozīmējot, ka tiesības

saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas radušies sakarā ar

civilprocesā nepieciešamās juridiskās palīdzības apmaksu, arī

ietilpst Satversmes 92. panta tvērumā.

Tiesībsargs atzīst, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir

panākt, lai personas saņem kvalitatīvu juridisko palīdzību.

Tādējādi valsts varot izvirzīt prasību, lai personu pārstāvji

civilprocesā būtu atbilstoši juridiski kvalificēti. Tomēr

apstrīdētās normas leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar

personu tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram,

nosakot juridiskās palīdzības sniedzējiem vienotas prasības un

atbildību, tai skaitā pienākumu reģistrēties kā juridiskās

palīdzības sniedzējiem. Šāds leģitīmā mērķa sasniegšanas ceļš

būtu efektīvāks un taisnīgāks, jo arī pašlaik, kad tiesības

prasīt atlīdzību par saņemto juridisko palīdzību ir ierobežotas,

juridisko palīdzību Latvijā daudzos gadījumos sniedzot personas,

kas nav advokāti. Šādu personu palīdzību tiesas procesā biežāk

izmantojot indivīdi ar mazākiem ienākumiem, jo advokātu sniegtā

palīdzība esot dārgāka. Turklāt advokāta dalība tiesas procesā

pati par sevi negarantējot pozitīvu iznākumu.

Tiesas sēdē Tiesībsarga pārstāve - Tiesībsarga biroja

Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja vietniece

Gundega Bruņeniece - uzsvēra, ka Satversmes tiesas judikatūrā

jēdziens "advokāts" ir tulkots paplašināti, attiecinot

to ne tikai uz advokātiem šā vārda gramatiskajā nozīmē, bet arī

uz citiem kvalificētiem juristiem. Situācijā, kad personai vispār

nav iespējas prasīt, lai tai tiktu atlīdzināti izdevumi par

juridisko palīdzību, ko sniegusi persona, kura nav advokāts,

varot rasties personas pamattiesību aizskārums. Tāpēc esot

jāvērtē, vai apstrīdētajā normā paredzētā atšķirīgā attieksme

pret juridisko palīdzību saņemošo personu grupām ir

nepieciešama.