7. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Zvērinātu advokātu

2padome (turpmāk arī - LZAP) - uzskata, ka ar apstrīdētajā

3normā ietverto jēdzienu "advokāts" saprotamas Latvijas

4Republikas Advokatūras likuma (turpmāk - Advokatūras likums) 4.

5pantā minētās personas. Proti, par advokātu esot uzskatāms nevis

6jebkurš jurists vai tikai zvērināts advokāts, bet gan zvērināts

7advokāts, zvērināta advokāta palīgs vai citas valsts advokāts,

8kas ieguvis tiesības praktizēt Latvijā. Juristi, kas piedalās

9civilprocesā, nebūdami advokāti, pēc sava statusa esot tikai

10pilnvaroti pārstāvji. Tādējādi izdevumi par juridisko palīdzību,

11ko sniedz šādas personas, esot kvalificējami kā atlīdzība par

12pilnvarotā pārstāvja sniegto palīdzību. Taču saskaņā ar

13Civillikuma 2304. pantu šāda atlīdzība nevarot būt peļņas avots,

14un tas nozīmējot, ka šādi izdevumi nav atlīdzināmi.

15Šādas interpretācijas pamats esot apstrīdētās normas

16leģitīmais mērķis - panākt, ka civilprocesā personām tiek

17nodrošināta savlaicīga, efektīva un kvalitatīva juridiskā

18palīdzība. Tādējādi apstrīdētā norma nodrošinot līdzsvaru starp

19pušu tiesiskajām interesēm. No vienas puses, apstrīdētā norma

20ierobežojot to izdevumu apmaksas veidus un apmēru, kuri pusei

21radušies pret to celtās prasības dēļ, un tādējādi nepakļaujot

22zaudējušo pusi nesamērīgu izdevumu atlīdzināšanas pienākumam. No

23otras puses, apstrīdētā norma likumdevēja noteiktajā veidā un

24apmērā piešķirot uzvarējušajai pusei tiesības prasīt tai saistībā

25ar konkrētajā lietā advokāta sniegto juridisko palīdzību radušos

26izdevumu atlīdzināšanu.

27Advokātu sniegtās juridiskās palīdzības efektivitāti un

28kvalitāti garantējot vairāki apstākļi, proti: advokāta piederība

29tiesu sistēmai, kas viņam piešķir plašākas pilnvaras un iespējas

30aizstāvēt klienta intereses; advokāta profesionālā, materiālā un

31disciplinārā atbildība par savu rīcību; advokāta pienākums

32ievērot advokātu ētikas normas; advokāta tālākizglītošanās

33pienākums; skaidra klientu interesēs veikto izdevumu uzskaite;

34advokāta iespēja apdrošināt savu profesionālo darbību un citi

35apstākļi. LZAP arī uzskata, ka civilprocess nav tik vienkāršs

36process, lai persona bez juridiskās izglītības tajā varētu pati

37sevi pārstāvēt, pienācīgi aizstāvēt savas intereses un atspēkot

38pretējās puses argumentus.

39Tiesas sēdē LZAP pārstāvis - zvērināts advokāts Lauris

40Liepa - papildus norādīja, ka Latvijā šobrīd ir 1236

41zvērināti advokāti un 92 zvērinātu advokātu palīgi, kā arī 14

42Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kas advokāta statusu

43ieguvuši citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

44Jēdziena "advokāts" saturs esot pietiekami skaidrs,

45un tas nekādā gadījumā nevarot nozīmēt to pašu, ko jēdziens

46"jurists". Nevienā Latvijas normatīvajā aktā neesot

47definēts, kas ir kvalificēts jurists. Turklāt šādas personas

48sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti atšķirībā no advokāta

49sniegtās juridiskās palīdzības kvalitātes nevarot prezumēt. Ja

50apstrīdētā norma tiktu atzīta par antikonstitucionālu, tad

51vispārējās jurisdikcijas tiesām civilprocesā nāktos gan vērtēt

52personu sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti, gan risināt

53šādu personu atlīdzības jautājumus. Turklāt Pieteikuma

54iesniedzēja savā konstitucionālajā sūdzībā nenošķirot pārstāvību

55no juridiskās palīdzības. Tas nozīmējot, ka, pēc Pieteikuma

56iesniedzējas domām, juridisko palīdzību var sniegt jebkura

57persona, kas ir tiesīga būt par pārstāvi tiesā. Taču šāds uzskats

58vispār neietverot prasību pēc juridiskās kvalifikācijas.

59Satversmes tiesas 2003. gadā pieņemtajos spriedumos

60advokatūras darbība esot kritizēta pamatoti, jo tolaik tajā

61bijuši konstatējami nopietni trūkumi. Tomēr pagājušo desmit gadu

62laikā advokatūrā esot notikušas būtiskas pārmaiņas, kuru

63rezultātā advokatūra izveidojusies par ļoti stipru un pārskatāmu

64organizāciju.