9. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Juristu

biedrība - piekrīt Saeimas viedoklim, ka apstrīdētā norma

atbilst Satversmes 91. un 92. pantam.

Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis esot realizēt taisnīguma

principu, lai tā puse, kuras labā taisīts spriedums, neciestu

finansiālus zaudējumus, kas radušies, izmantojot advokāta sniegto

palīdzību. Likumdevējs, CPL 44. pantā paredzot tiesības atgūt

izdevumus par advokāta palīdzību, esot noteicis, ka civilprocesā

atlīdzināmi ir tikai izdevumi par kvalitatīvu juridisko

palīdzību, nevis par jebkādu palīdzību. No šā regulējuma varot

izsecināt likumdevēja vēlmi civilprocesā nošķirt pārstāvības un

juridiskās palīdzības sniegšanas funkcijas, kā arī nodomu tikai

advokātiem piešķirt ekskluzīvas tiesības sniegt juridisko

palīdzību.

Izskatāmajā lietā esot svarīgi ņemt vērā, ka konstitucionālo

sūdzību iesniegusi juridiskā persona. Attiecinot apstrīdēto normu

uz plašāku juridiskās palīdzības sniedzēju loku, varētu veidoties

situācija, kad izdevumu atlīdzinātājam nākas segt arī tādas

izmaksas, kas juridiskajai personai radušās uz citu saistību,

piemēram, darba līguma vai sabiedrības statūtu, pamata un kas tai

rastos neatkarīgi no tā, vai šī juridiskā persona ir vai nav

iesaistīta tiesvedībā. Tā kā apstrīdētajai normai esot jāaizsargā

arī juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzinātāja intereses, šo

normu nedrīkstot attiecināt uz plašāku personu loku, citādi

izdevumu atlīdzinātāja interešu aizskāruma risks būtu pārāk

augsts. Konkrētajā gadījumā Pieteikuma iesniedzējai bijušas

pietiekamas iespējas saņemt kvalitatīvu juridisko palīdzību, arī

nevēršoties pēc papildu palīdzības pie pieteikumā norādītās

personas.