464. pants
, kas ietver Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Senāta rīcības sēdes tiesisko regulējumu, lietu ierosināšanas

brīdī noteica:

"(1) Senātam iesniegtās kasācijas

sūdzības un protestus pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā

paredzētā paskaidrojuma iesniegšanas termiņa izbeigšanās izskata

rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tie atbilst šā likuma 450. -

454.panta prasībām un vai ir izskatāmi kasācijas instances tiesas

sēdē.

(2) Rīcības sēdē civillietu

izskata Senāta departamenta priekšsēdētāja nozīmēta senatoru

kolēģija, kuras sastāvā ir trīs senatori.

(3) Ja senatoru kolēģija

vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas sūdzība neatbilst likuma

prasībām, tā pieņem lēmumu par kasācijas tiesvedības

izbeigšanu.

(4) Ja kaut viens no senatoriem

uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, senatoru kolēģija

pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai kasācijas

kārtībā.

(5) Ar senatoru kolēģijas

vienbalsīgu lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā

paplašinātā Senāta sastāvā.

(6) Ja lietu nodod Senāta

izskatīšanai, pēc puses lūguma ar rīcības sēdes lēmumu var

apturēt sprieduma izpildi šajā lietā.

(7) Ja Senāta rīcības sēdē

senatoru kolēģija pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas

Kopienu Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai, tā aptur

tiesvedību, līdz likumīgā spēkā stājas Eiropas Kopienu Tiesas

nolēmums."

2. 2007. gada

31. oktobrī ierosināta lieta pēc sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Zeltaleja-1" konstitucionālās sūdzības, bet

2007. gada 18. decembrī ierosināta lieta pēc Jāņa

Kalniņa konstitucionālās sūdzības. Sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Zeltaleja-1" un Jāņa Kalniņa (turpmāk - Pieteikumu

iesniedzēji) konstitucionālās sūdzības ir līdzīgas. Lai veicinātu

abu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, saskaņā ar Satversmes

tiesas likuma 22. panta sesto daļu tās tika apvienotas.

Konstitucionālajās sūdzībās

norādīts, ka Civilprocesa likuma 434. un 464. pants

(turpmāk arī - apstrīdētās normas) aizskarot Pieteikumu

iesniedzēju tiesības uz taisnīgu tiesu, kas izriet no Latvijas

Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. panta, un

esot pretrunā ar Satversmes 92. pantu kopsakarā ar

Satversmes 1., 82. un 86. pantu.

2.1. Pieteikumu

iesniedzēji uzskata, ka Civilprocesa likuma

434. pantā ietvertais tiesiskais regulējums liedzot īstenot

Satversmes 92. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu

tiesu. Lai arī pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu,

tam neesot leģitīma mērķa.

Apstrīdētā norma, kas paredz

apelācijas instances sprieduma stāšanos spēkā tā pasludināšanas

brīdī, neatbilstot arī civilprocesa principiem. Sprieduma

likumīga spēka elementi esot gan sprieduma neapstrīdamība, gan

arī sprieduma izpildāmība. Savukārt apstrīdētā norma - ja tiek

vērtēta kopsakarā ar citām Civilprocesa likumā ietvertajām

normām, - pieļaujot, ka likumīgā spēkā stājies apelācijas

instances tiesas spriedums var tikt gan pārsūdzēts kasācijas

kārtībā, gan arī vēlāk atcelts. Tādējādi tiekot pieļauta tiesas

sprieduma izpilde, kamēr lieta vēl nav galīgi izspriesta.

Konstitucionālajās sūdzībās

uzmanība pievērsta kārtībai, kādā stājas spēkā saīsinātais tiesas

spriedums, proti, tas stājās spēkā rezolutīvās daļas

pasludināšanas brīdī. Tādējādi esot iespējama arī tāda sprieduma

izpilde, kura pilnais teksts vēl nav taisīts. Savukārt atbilstoši

Civilprocesa likuma 454. pantam spriedumu kasācijas kārtībā

iespējams pārsūdzēt tikai tad, kad ir saņemts pilns

spriedums.

Pieteikumu iesniedzēji pauž

viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst arī Satversmes 82. un

86. pantam. No minētajiem Satversmes pantiem izriet, ka

tiesu var spriest tikai likumā paredzētajā kārtībā. Līdz ar to

katra tiesu instance varot spriest tiesu tikai tai likumā

noteiktās kompetences ietvaros un augstākas instances tiesa

nevarot atcelt jau spēkā stājušos zemākas instances tiesas

spriedumu.

Turklāt Civilprocesa