434. pantsparedz apelācijas instances sprieduma stāšanos

paredz apelācijas instances sprieduma stāšanos

1spēkā tā pasludināšanas brīdī, pats par sevi neesot pretrunā ar

2Satversmes 92. pantu.

3Taču Satversmes 92 .pantu

4vajagot interpretēt saistībā ar tiesiskuma principu, kas

5nostiprināts Satversmes 1. pantā. Viens no tiesiskuma

6principa elementiem esot tiesiskās noteiktības princips, kas

7citastarp prasa arī to, lai netiktu apšaubīti spēkā stājušies

8tiesas spriedumi. Tas nozīmējot, ka nevienam nav tiesību prasīt

9pārskatīt galīgu un spēkā stājušos spriedumu, it īpaši jau

10izpildītu spriedumu. Saprātīgs līdzsvars starp tiesisko

11stabilitāti un taisnīgumu tiktu nodrošināts tikai tad, ja spēkā

12stājušos spriedumu pārskatīšana būtu iespējama vienīgi izņēmuma

13gadījumos.

14Valstij būtu jānodrošina vairāku

15nosacījumu ievērošana, ja lietas izskatīšanu kasācijas instancē

16tā vēlētos uzskatīt par izņēmuma gadījumu, kad taisnīguma

17interesēs tiek pieļauta jau spēkā esoša tiesas sprieduma

18pārskatīšana. Pirmkārt, valstij būtu skaidri jānoteic, ka

19kasācijas sūdzība ir izņēmuma aizsardzības līdzeklis. Otrkārt,

20valstij būtu jānodrošina pienācīga iesaistīto personu interešu

21aizsardzība. Tāpat likumdevējam būtu jāizvērtē, vai ir pamatoti

22attiecībā uz visām lietu kategorijām noteikt, ka apelācijas

23instances spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

247.2. Tiesībsargs norāda, ka

25ne Satversmes 82. pants, ne Satversmes 86. pants

26nenoteic, kādos sastāvos lietas tiek skatītas tiesās. Tāpat

27minētie Satversmes panti nenoteic lietu izskatīšanas kārtību vai

28lietā izlemjamo jautājumu izskatīšanas secību. Šie panti

29ļaujot likumdevējam noteikt, ka vispirms atsevišķā sēdē tiek

30lemts jautājums par kasācijas sūdzības atbilstību likuma prasībām

31un pēc tam, ja tā atbilst šīm prasībām, citā sēdē tiek skatīta

32kasācijas sūdzība pēc būtības. Tiesībsargs uzsver, ka Satversmes