15. pants

Ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma ir zaudējusi

spēku, Satversmes tiesai tā nav jāatzīst par spēku zaudējušu.

Taču Pieteikuma iesniedzēji lūguši apstrīdēto normu atzīt par

spēkā neesošu no cita brīža - tās pieņemšanas vai piemērošanas

brīža.

Līdz ar to Satversmes tiesai ir

jāapsver, vai lietā pastāv apstākļi, kas ļauj apstrīdēto normu

attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem atzīt par spēkā neesošu no

tās pieņemšanas brīža.

15.1. Saeima un vairākas pieaicinātās personas

norādījušas, ka, piešķirot spriedumam atpakaļejošu spēku, tiktu

aizskarta citu konkrētās civillietās iesaistīto personu tiesiskā

paļāvība un tiesības uz taisnīgu tiesu. Šādā gadījumā minēto

personu pamattiesību ierobežojums varētu būt lielāks nekā

iespējamās (šķietamās) šaubas par tiesas objektivitāti.

Praksē protestu iesniegšana lielākoties ir saistīta ar tiesību

aizskārumiem, kurus konstatē nevis likumā noteiktās amatpersonas

(CPL 483. pants), bet gan tās personas, kuru intereses ir

aizskartas ar kādu spēkā stājušos tiesas spriedumu (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 198. lpp.) Kad šāda persona konstatē

aizskārumu, tai ir tiesības ar motivētu iesniegumu vērsties pie

noteiktām amatpersonām un lūgt, lai tās iesniedz protestu par

konkrētu tiesas nolēmumu.

Protests ir civilprocesa institūts, kura mērķis ir likumā

noteiktajos gadījumos panākt lietas jaunu izskatīšanu. Par tā

iesniegšanas tiesisko pamatu CPL izvirza vairākus faktorus: 1)

būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas

konstatēti lietās, kuras izskatītas tikai pirmās instances tiesā

un kurās nolēmums stājies spēkā, turklāt tas nav pārsūdzēts

likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu

iemeslu dēļ; 2) būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu

pārkāpumus lietās, kuras izskatītas tikai pirmās instances tiesā

un kurās nolēmums, kas aizskar valsts vai pašvaldību iestāžu

tiesības, ir stājies spēkā; 3) būtiskus materiālo un procesuālo

tiesību normu pārkāpumus lietās, kuras izskatītas tikai pirmās

instances tiesā un kurās nolēmums, kas aizskar nevis lietas

dalībnieku, bet citu personu tiesības, ir stājies spēkā.

Protesta iesniegšana nav pielīdzināma tiesībām vērsties tiesā,

turklāt to arī nevar uzskatīt par pārsūdzību. Tāpēc protesta

iesniegšana nav saistāma ar privātpersonas subjektīvajām tiesībām

vērsties tiesā vai pārsūdzēt tās nolēmumus. Protesta, respektīvi,

procesuāla dokumenta iesniegšana ir tāda procesuālas darbības

forma, kas atšķiras no parastās tiesvedības kārtības un uzskatāma

par izņēmuma gadījumu, kurā res juridicata var tikt

pārskatīts noteiktu apsvērumu dēļ. Protesta leģitīmais mērķis ir

efektivizēt tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu, uzraudzīt

procesuālo un materiālo normu piemērošanas pareizību (sk.:

Osis M. Īpašs protests civilprocesā. Jurista Vārds, 2009. gada

10. novembris, Nr. 45). Tātad tikai tad, ja pēc protesta ir

ierosināta kasācijas tiesvedība, lietas dalībniekiem rodas

tiesības uz taisnīgu tiesu un līdz ar to arī tiesiskā paļāvība uz

to, ka attiecīgā lieta tiks izskatīta saskaņā ar spēkā esošo

normatīvo regulējumu.

Tādējādi Satversmes tiesai jāsamēro

divu pušu intereses - no vienas puses, Pieteikuma iesniedzēju

tiesības uz objektīvu tiesu un, no otras puses, nepieciešamība

aizsargāt citu personu tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesisko

paļāvību.

15.2. Jebkuras lietas izskatīšanā svarīgs ir tās

rezultāts - taisnīgs spriedums, kas ir neatņemams taisnīgas

tiesas elements. Ja Satversmes tiesa nolemtu, ka apstrīdētā norma

attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem atzīstama par spēkā neesošu

no tās pieņemšanas brīža, tad lieta, kas ierosināta par

Pieteikuma iesniedzējiem labvēlīgo spriedumu, kasācijas

tiesvedībā būtu jāizbeidz. Tādējādi tiktu būtiski aizskartas to

personu tiesības, kuras bija vērsušās pie Senāta Civillietu

departamenta priekšsēdētāja ar lūgumu iesniegt protestu par

attiecīgo spriedumu. Vienīgā iespēja, kā minētās personas varētu

aizstāvēt savas tiesības, būtu vērsties ar lūgumu par protesta

iesniegšanu pie ģenerālprokurora. Taču Senāta rīcības sēde

protestu jau ir atzinusi par pamatotu un ierosinājusi kasācijas

tiesvedību, tā ka ģenerālprokurora protesta iesniegšana varētu

novest pie tādas pašas situācijas, kāda ir šobrīd. Turklāt šādai

procedūrai būtu nepieciešams papildu laiks un tādējādi tiktu

atlikta attiecīgās lietas izskatīšana pēc būtības Senāta

Civillietu departamentā.

Tātad, atzīstot apstrīdēto normu par

spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, var tikt būtiski

aizskartas citu personu pamattiesības.

15.3. Satversmes tiesai jāgādā par to, lai iespēju

robežās novērstu Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu,

kas radies antikonstitucionālas apstrīdētās normas piemērošanas

rezultātā.

Satversmes tiesas likuma 31. panta 12. punkts noteic, ka

Satversmes tiesas spriedumā var tikt ietverti "citi tiesas

nolēmumi". Līdz ar to Satversmes tiesa ir tiesīga noregulēt

arī jautājumus, kas ir būtiski, lai pēc apstrīdētās normas

atzīšanas par spēku zaudējušu nerastos jauni Satversmē noteikto

pamattiesību aizskārumi un attiecīgo normu "izņemšana no

aprites" neradītu traucējumus tiesiskajā regulējumā (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr.

2005-12-0103 25. punktu).

Tā kā pēc Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja

protesta kasācijas tiesvedībā ierosinātā lieta vēl nav izskatīta,

Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu ir iespējams

novērst, piemērojot CPL normas atbilstoši Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam. Lai novērstu pat šķietamas šaubas par tiesas

objektivitāti, kasācijas tiesvedībā ierosinātā lieta būtu

jāizskata paplašinātā - vismaz septiņu - senatoru tiesas sastāvā.

Arī Pieteikuma iesniedzēji piekrīt, ka pilnā sastāva noteikšana

lietas izskatīšanai varētu novērst to pamattiesību aizskārumu

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 171. lpp.).

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 3. un 6. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

1) atzīt Civilprocesa likuma 483.

pantu daļā par Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

priekšsēdētāja tiesībām iesniegt protestu (redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2013. gada 1. janvārim) par neatbilstošu Latvijas

Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam;

2) lietas, kas ierosinātas pēc

Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protesta,

izspriežamas paplašinātā Senāta sastāvā, nodrošinot Satversmes

92. pantā garantētās personu tiesības uz objektīvu tiesu.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris