15. pants

1Ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma ir zaudējusi

2spēku, Satversmes tiesai tā nav jāatzīst par spēku zaudējušu.

3Taču Pieteikuma iesniedzēji lūguši apstrīdēto normu atzīt par

4spēkā neesošu no cita brīža - tās pieņemšanas vai piemērošanas

5brīža.

6Līdz ar to Satversmes tiesai ir

7jāapsver, vai lietā pastāv apstākļi, kas ļauj apstrīdēto normu

8attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem atzīt par spēkā neesošu no

9tās pieņemšanas brīža.

1015.1. Saeima un vairākas pieaicinātās personas

11norādījušas, ka, piešķirot spriedumam atpakaļejošu spēku, tiktu

12aizskarta citu konkrētās civillietās iesaistīto personu tiesiskā

13paļāvība un tiesības uz taisnīgu tiesu. Šādā gadījumā minēto

14personu pamattiesību ierobežojums varētu būt lielāks nekā

15iespējamās (šķietamās) šaubas par tiesas objektivitāti.

16Praksē protestu iesniegšana lielākoties ir saistīta ar tiesību

17aizskārumiem, kurus konstatē nevis likumā noteiktās amatpersonas

18(CPL 483. pants), bet gan tās personas, kuru intereses ir

19aizskartas ar kādu spēkā stājušos tiesas spriedumu (sk. lietas

20materiālu 1. sēj. 198. lpp.) Kad šāda persona konstatē

21aizskārumu, tai ir tiesības ar motivētu iesniegumu vērsties pie

22noteiktām amatpersonām un lūgt, lai tās iesniedz protestu par

23konkrētu tiesas nolēmumu.

24Protests ir civilprocesa institūts, kura mērķis ir likumā

25noteiktajos gadījumos panākt lietas jaunu izskatīšanu. Par tā

26iesniegšanas tiesisko pamatu CPL izvirza vairākus faktorus: 1)

27būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas

28konstatēti lietās, kuras izskatītas tikai pirmās instances tiesā

29un kurās nolēmums stājies spēkā, turklāt tas nav pārsūdzēts

30likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu

31iemeslu dēļ; 2) būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu

32pārkāpumus lietās, kuras izskatītas tikai pirmās instances tiesā

33un kurās nolēmums, kas aizskar valsts vai pašvaldību iestāžu

34tiesības, ir stājies spēkā; 3) būtiskus materiālo un procesuālo

35tiesību normu pārkāpumus lietās, kuras izskatītas tikai pirmās

36instances tiesā un kurās nolēmums, kas aizskar nevis lietas

37dalībnieku, bet citu personu tiesības, ir stājies spēkā.

38Protesta iesniegšana nav pielīdzināma tiesībām vērsties tiesā,

39turklāt to arī nevar uzskatīt par pārsūdzību. Tāpēc protesta

40iesniegšana nav saistāma ar privātpersonas subjektīvajām tiesībām

41vērsties tiesā vai pārsūdzēt tās nolēmumus. Protesta, respektīvi,

42procesuāla dokumenta iesniegšana ir tāda procesuālas darbības

43forma, kas atšķiras no parastās tiesvedības kārtības un uzskatāma

44par izņēmuma gadījumu, kurā res juridicata var tikt

45pārskatīts noteiktu apsvērumu dēļ. Protesta leģitīmais mērķis ir

46efektivizēt tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu, uzraudzīt

47procesuālo un materiālo normu piemērošanas pareizību (sk.:

48Osis M. Īpašs protests civilprocesā. Jurista Vārds, 2009. gada

4910. novembris, Nr. 45). Tātad tikai tad, ja pēc protesta ir

50ierosināta kasācijas tiesvedība, lietas dalībniekiem rodas

51tiesības uz taisnīgu tiesu un līdz ar to arī tiesiskā paļāvība uz

52to, ka attiecīgā lieta tiks izskatīta saskaņā ar spēkā esošo

53normatīvo regulējumu.

54Tādējādi Satversmes tiesai jāsamēro

55divu pušu intereses - no vienas puses, Pieteikuma iesniedzēju

56tiesības uz objektīvu tiesu un, no otras puses, nepieciešamība

57aizsargāt citu personu tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesisko

58paļāvību.

5915.2. Jebkuras lietas izskatīšanā svarīgs ir tās

60rezultāts - taisnīgs spriedums, kas ir neatņemams taisnīgas

61tiesas elements. Ja Satversmes tiesa nolemtu, ka apstrīdētā norma

62attiecībā uz Pieteikuma iesniedzējiem atzīstama par spēkā neesošu

63no tās pieņemšanas brīža, tad lieta, kas ierosināta par

64Pieteikuma iesniedzējiem labvēlīgo spriedumu, kasācijas

65tiesvedībā būtu jāizbeidz. Tādējādi tiktu būtiski aizskartas to

66personu tiesības, kuras bija vērsušās pie Senāta Civillietu

67departamenta priekšsēdētāja ar lūgumu iesniegt protestu par

68attiecīgo spriedumu. Vienīgā iespēja, kā minētās personas varētu

69aizstāvēt savas tiesības, būtu vērsties ar lūgumu par protesta

70iesniegšanu pie ģenerālprokurora. Taču Senāta rīcības sēde

71protestu jau ir atzinusi par pamatotu un ierosinājusi kasācijas

72tiesvedību, tā ka ģenerālprokurora protesta iesniegšana varētu

73novest pie tādas pašas situācijas, kāda ir šobrīd. Turklāt šādai

74procedūrai būtu nepieciešams papildu laiks un tādējādi tiktu

75atlikta attiecīgās lietas izskatīšana pēc būtības Senāta

76Civillietu departamentā.

77Tātad, atzīstot apstrīdēto normu par

78spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, var tikt būtiski

79aizskartas citu personu pamattiesības.

8015.3. Satversmes tiesai jāgādā par to, lai iespēju

81robežās novērstu Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu,

82kas radies antikonstitucionālas apstrīdētās normas piemērošanas

83rezultātā.

84Satversmes tiesas likuma 31. panta 12. punkts noteic, ka

85Satversmes tiesas spriedumā var tikt ietverti "citi tiesas

86nolēmumi". Līdz ar to Satversmes tiesa ir tiesīga noregulēt

87arī jautājumus, kas ir būtiski, lai pēc apstrīdētās normas

88atzīšanas par spēku zaudējušu nerastos jauni Satversmē noteikto

89pamattiesību aizskārumi un attiecīgo normu "izņemšana no

90aprites" neradītu traucējumus tiesiskajā regulējumā (sk.

91Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr.

922005-12-0103 25. punktu).

93Tā kā pēc Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja

94protesta kasācijas tiesvedībā ierosinātā lieta vēl nav izskatīta,

95Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu ir iespējams

96novērst, piemērojot CPL normas atbilstoši Satversmes 92. panta

97pirmajam teikumam. Lai novērstu pat šķietamas šaubas par tiesas

98objektivitāti, kasācijas tiesvedībā ierosinātā lieta būtu

99jāizskata paplašinātā - vismaz septiņu - senatoru tiesas sastāvā.

100Arī Pieteikuma iesniedzēji piekrīt, ka pilnā sastāva noteikšana

101lietas izskatīšanai varētu novērst to pamattiesību aizskārumu

102(sk. lietas materiālu 2. sēj. 171. lpp.).

103Nolēmumu

104daļa

105Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

106daļas 3. un 6. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

107nosprieda:

1081) atzīt Civilprocesa likuma 483.

109pantu daļā par Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

110priekšsēdētāja tiesībām iesniegt protestu (redakcijā, kas bija

111spēkā līdz 2013. gada 1. janvārim) par neatbilstošu Latvijas

112Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam;

1132) lietas, kas ierosinātas pēc

114Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja protesta,

115izspriežamas paplašinātā Senāta sastāvā, nodrošinot Satversmes

11692. pantā garantētās personu tiesības uz objektīvu tiesu.

117Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

118Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

119Tiesas sēdes priekšsēdētājs

120G.Kūtris