14. pants

1Izskatāmās lietas ietvaros netiek apšaubīta tiesas

2objektivitāte no subjektīvā aspekta. Pieteikuma iesniedzēji pauž

3viedokli, ka Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja

4protesta iesniegšanas un izskatīšanas kārtība rada bažas par

5tiesas objektivitāti, jo Senāta Civillietu departamenta

6priekšsēdētājs, iesniedzot protestu par spēkā stājušos spriedumu,

7vienlaikus nosaka arī kārtību, kādā šis protests izskatāms,

8proti, nosaka rīcības sēdes sastāvu, kā arī senatorus, kuri lietu

9izskatīs pēc būtības. Turklāt, jau iesniedzot protestu, Senāta

10Civillietu departamenta priekšsēdētājs paužot viedokli, ka

11konkrēts spēkā stājies spriedums ir prettiesisks.

12Tādējādi apstrīdētās normas pārbaude attiecībā uz tiesas

13neitralitāti veicama objektīvajā aspektā.

1414.1. Analizējot tiesas neitralitāti objektīvajā

15aspektā, ir jānoskaidro, vai pastāv pārbaudāmi fakti, kas var

16radīt šaubas par tiesas objektivitāti. Šajā sakarā zināma nozīme

17var būt pat šķietamībai. Tomēr šķietamību nevar pārbaudīt,

18raugoties tikai no procesa dalībnieka viedokļa. Ir jāvērtē, vai

19šaubas par tiesas neitralitāti ir objektīvi pamatotas, jo

20demokrātiskā valstī tiesām ir jābauda gan konkrētas lietas

21dalībnieku, gan visas sabiedrības uzticība (sk., piemēram, ECT

222000. gada 4. aprīļa sprieduma lietā "Academy Trading Ltd.

23and Others v. Greece", iesniegums Nr. 30342/96, 45.

24punktu). Proti, izvērtējot tiesas neitralitāti, nozīme ir arī

25tam, kāds iespaids rodas sabiedrībai, raugoties uz tiesu no

26malas. Lai konstatētu objektīvās neitralitātes pārkāpumu, pietiek

27pat ar to, ka pastāv apstākļi, kas norāda uz iespējamu

28neitralitātes apdraudējuma risku (sk. Grabenwarter C.

29Europäische Menschenrechts konvention. München: C. H. Beck, 2005,

30303. lpp.).

31Lietas izskatīšanas gaitā lietas dalībnieki ir pauduši

32pretējus viedokļus par to, vai apstrīdētajā normā ietvertais

33regulējums atbilst izpratnei par objektīvu tiesu. Saeimas

34pārstāvis J. Pleps tiesas sēdē uzsvēra, ka apstrīdētā norma ir

35grozīta civilprocesuālā regulējuma tiesībpolitiskai uzlabošanai,

36nevis tādēļ, ka būtu aizskārusi personu tiesības uz taisnīgu

37tiesu (sk. lietas materiālu 2. sēj. 177. lpp.).

38Tomēr gan no lietas materiāliem, gan tiesas sēdē paustajiem

39viedokļiem var secināt, ka apstrīdētās normas grozīšanas mērķis

40bija novērst visas šaubas par tiesas objektivitāti. Minēto

41apliecina Tieslietu ministrijas 2011. gada 22. decembra vēstule

42Nr. 1-11/5101 Saeimas Juridiskajai komisijai par priekšlikumiem

43likumprojektam "Grozījumi Civilprocesa likumā". Tajā

44norādīts, ka grozījumi apstrīdētajā normā izdarāmi, lai

45"atbrīvotu Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju no

46protesta iesniegšanas funkcijas, jo protesta iesniegšanu un

47izskatīšanu veic vienas tiesas tiesneši, kas zināmā mērā ir

48saistīti ar protestos izteiktajiem argumentiem". Vienlaikus

49tika uzsvērts arī tas, ka "pienākums tiesai iniciēt lietas

50ir pretrunā ar tiesas spriešanas funkciju" (lietas

51materiālu 2. sēj. 45. lpp.). Līdzīgu viedokli vairākkārt

52paudusi arī pati Augstākā tiesa, norādot, ka protestus izskata

53senatori, kuri zināmā mērā atrodas protestu iesniedzēja - Senāta

54Civillietu departamenta priekšsēdētāja - organizatoriskajā

55pakļautībā. Tas radot iespaidu, ka šādā situācijā senatori ir

56saistīti ar protestos izteiktajiem argumentiem (sk., piemēram,

57Augstākās tiesas 2011. gada 28. novembra vēstuli Nr. 10.1/3-2951

58par grozījumiem Civilprocesa likuma 483. pantā; lietas materiālu

592. sēj. 34.-35.lpp.). Augstākā tiesa pati rosināja izdarīt

60grozījumus apstrīdētajā normā, lai sekmētu sabiedrības

61uzticēšanos tiesām un novērstu nepamatotas sūdzības (sk.

62Augstākās tiesas viedokli lietā; 1. sēj. 192. lpp.).

63Līdz ar to apstrīdētā norma

64kopsakarā ar protesta iesniedzēja tiesībām noteikt protesta

65izskatīšanā iesaistītos tiesnešus var radīt šaubas par tiesas

66objektivitāti.

6714.2. Lai konstatētu, vai ir aizskartas personu

68tiesības uz objektīvu tiesu, jāpārliecinās par to, vai šaubas par

69tiesas objektivitāti ir pamatotas.

7014.2.1. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Senāta

71Civillietu departamenta priekšsēdētājs pats nosaka iesniegto

72protestu izskatīšanas kārtību, proti, var brīvi noteikt to

73tiesnesi vai tiesas sastāvu, kas izskatīs attiecīgo protestu.

74Var piekrist Saeimas argumentiem par to, ka protestu

75izskatīšana Senātā neatšķiras no kasācijas sūdzību

76izskatīšanas.

77Ienākošo lietu izskatīšanu regulē iekšējais normatīvais akts

78"Senāta Civillietu departamenta lietu sadales plāns"

79(sk. lietas materiālu 2.sēj. 194.-196. lpp.), kuru

80apstiprina Augstākās tiesas priekšsēdētājs katram kalendārajam

81gadam. Minētais normatīvais akts reglamentē Civillietu

82departamenta tiesvedībā ienākušo lietu sadales un izskatīšanas

83kārtību. Tā tiek balstīta uz noteiktiem kritērijiem. Tāpēc

84Senāta Civillietu departamentā lietas nevarētu tikt sadalītas

85tikai pēc priekšsēdētāja ieskata. Tādējādi nav pamatots

86Pieteikuma iesniedzēju viedoklis, ka priekšsēdētājam ir iespējams

87pēc sava ieskata izvēlēties senatorus, kuri skatīs iesniegto

88protestu.

8914.2.2. Pieteikuma iesniedzēji vērš tiesas uzmanību uz

90to, ka Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs, iesniedzot

91protestu, pauž viedokli par pirmās instances tiesas nolēmuma

92prettiesiskumu, kas zināmā mērā var ietekmēt senatorus, kuri

93izskata protestu. Līdzīgu viedokli pauž Tiesībsargs. Arī

94apstrīdētās normas grozīšanas pamatojums balstīts uz šādu

95argumentu.

96Satversmes 83. pants nosaka: "Tiesneši ir neatkarīgi un

97vienīgi likumam padoti." Šajā konstitucionālajā normā

98noteiktā tiesnešu un tiesas neatkarība ir viens no demokrātiskas

99un tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tiesu varas uzdevums ir

100gādāt par to, lai, spriežot tiesu, tiktu nodrošināta valsts

101konstitūcijas, likumu un citu tiesību aktu īstenošana, tiesiskuma

102principa ievērošana, kā arī tiktu aizsargātas cilvēka tiesības un

103brīvības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 18. oktobra

104sprieduma lietā Nr. 2007-03-01 26. punktu). Kā tiesu un

105tiesnešu neatkarības institucionālās garantijas Satversme nosaka

106tiesneša padotību vienīgi likumam (Satversmes 83. pants),

107tiesneša iecelšanu vai apstiprināšanu amatā ar likumdevēja lēmumu

108(Satversmes 84. pants) un tiesneša neatceļamību no amata

109(Satversmes 84. pants). Līdz ar to gan Satversme, gan likums

110"Par tiesu varu", kurā noteiktas tiesnešiem izvirzāmās

111prasības, paredz noteiktas garantijas tiesnešu neatkarības

112nodrošināšanai.

11314.2.3. Nav pamatots Saeimas arguments, ka Civillietu

114departamenta priekšsēdētājs pilda tikai filtra funkciju, protesta

115formā virzot tālāk personu iesniegtos pieteikumus par būtiskiem

116materiālo vai procesuālo normu pārkāpumiem. Civilprocesa

117regulējums ļāva Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam

118iesniegt protestus arī pēc paša iniciatīvas vai papildināt

119personu iesniegto sūdzību ar saviem motīviem. Faktiski

120šādā situācijā Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs

121uzņēmās lietas dalībnieka (kasatora) funkcijas, jo tieši protestā

122izteiktie argumenti kļūst par kasācijas tiesvedības priekšmetu,

123strīds par kuru tiek izskatīts Senātā.

124Arī ECT līdzīgā lietā, izskatot jautājumu par Lietuvas

125Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta

126priekšsēdētāja tiesībām iesniegt protestu un noteikt tā

127izskatīšanas kārtību, konstatēja, ka ir pārkāptas Konvencijas 6.

128panta pirmajā daļā nostiprinātās tiesības uz objektīvu tiesu. ECT

129norādīja, ka, iesniedzot protestu, departamenta priekšsēdētājs

130faktiski uzņēmies apsūdzības uzturētāja funkcijas. Lai gan

131departamenta priekšsēdētājs pats nebija tajā tiesas sastāvā, kas

132izskatīja protestu, viņš izvēlējās referējošo tiesnesi un

133departamenta locekļus no paša vadītā Krimināllietu departamenta.

134Tāpēc nevar apgalvot, ka objektīvi pastāv pietiekamas garantijas,

135kas izslēdz jebkādas pamatotas šaubas par to, ka netiek izdarīts

136nepieļaujams spiediens (sk. ECT 2000. gada 10. oktobra

137sprieduma lietā "Daktaras v. Lithuania", iesniegums Nr.

13842095/98, 35. - 38. punktu).

139Izskatāmā lieta pēc tajā esošajiem apstākļiem daudzējādā ziņā

140ir līdzīga minētajai ECT izspriestajai lietai. Tā kā ECT

141secināja, ka šāda situācija ir pretrunā ar tiesībām uz objektīvu

142tiesu, arī Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja tiesības

143iesniegt protestu varētu nonākt pretrunā ar Konvencijas 6. pantā

144paredzētajām tiesībām uz objektīvu tiesu.

145Apstrīdētā norma pieļauj to, ka Senātā tiek izskatītas lietas,

146kas ierosinātas pēc pašas tiesas iniciatīvas. Šāds regulējums ir

147pretrunā ar taisnīgas tiesas principu. "Taisnīgums var

148pastāvēt tikai tad, ja pastāv distance starp tiesnesi un pusēm,

149tiesnesi un strīdu" (Latvijas Republikas Satversmes

150komentāri. VI nodaļa. Tiesa. VII nodaļa. Valsts kontrole. Autoru

151kolektīvs prof. R. Baloža vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013,

15262. lpp.). Tātad, ja Senāta Civillietu departamenta

153priekšsēdētājs izmanto minētās tiesības, sabiedrībā var rasties

154šaubas par tiesas objektivitāti.

155Tiesas sēdē izskanēja argumenti, kas varētu šīs šaubas

156atspēkot. Tā, piemēram, lai gan Senāta Civillietu departamenta

157priekšsēdētājs, iesniedzot protestu, pauž savu attieksmi pret

158iesniegto sūdzību (iesniegumu), tas tomēr nenozīmējot, ka viņa

159izteiktais viedoklis a priori liek tiesnešiem piekrist

160protestā norādītajai motivācijai. Arī prakse liecina, ka

161priekšsēdētāja protesti var tikt noraidīti (sk. lietas

162materiālu 1. sēj. 198. lpp.). Tomēr, kā jau tika norādīts,

163tiesības uz taisnīgu tiesu prasa novērst pat šķietamu tiesas

164neobjektivitāti. Apstrīdētā norma šādu šķietamību rada un līdz ar

165to neatbilst tiesībām uz objektīvu tiesu.

166Tādējādi apstrīdētā norma neatbilst

167Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.