5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta

pirmajam un trešajam teikumam.

Lai izvērtētu apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, esot

jāanalizē tās jēga un mērķis kopsakarā ar Civilprocesa likuma

205. pantā noteikto tiesisko regulējumu par nekavējoties

izpildāmiem spriedumiem, ciktāl tas saistāms ar sprieduma

izpildīšanas pagrieziena pieļaujamību lietās par darba samaksas

piedziņu. Tāpat esot jāizvērtē no darba tiesībām izrietošie

pamatprincipi un tiesību normās noteiktie pušu tiesību

aizsardzības instrumenti.

Lai nodrošinātu pēc iespējas pilnvērtīgāku darbinieka tiesību

un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību pret iespējamu darba

devēja patvaļu un prettiesisku rīcību, kā arī nodrošinātu

darbinieka sociālo aizsardzību, Civilprocesa likumā esot

iestrādātas vairākas tiesību normas - 43. panta pirmās daļas 1.

punkts, 149. panta astotā daļa, 205. panta pirmā daļa un

apstrīdētā norma, kurā ietvertais darbinieka tiesisko interešu

aizsardzības princips ir līdzīgs, piemēram, Darba likuma 78.

panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam.

Tieslietu ministrija sniedz ar Saeimas argumentiem saskanīgu

viedokli jautājumos par diskusijām pastāvīgajā darba grupā

Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, sprieduma tūlītējas

izpildīšanas raksturu, pušu procesuālo tiesību izmantošanas

nozīmi, tiesas rīcības brīvību un pienākumu vērtēt lietas

apstākļus, sniedzot motivētus apsvērumus par tiem. Tas lietās ar

Pieteikumu iesniedzēju piedalīšanos neesot izdarīts pienācīgi.

Tāpat arī Tieslietu ministrija norāda uz Senāta judikatūras maiņu

darba samaksas jēdziena izpratnē un nepieciešamību apstrīdēto

normu iztulkot pareizi.

Satversmes 92. panta trešajā teikumā garantētās tiesības uz

atbilstīgu atlīdzinājumu esot vērtējamas tiesību uz taisnīgu

tiesu kontekstā un tvērumā.