17. pants

1Pieteikumu iesniedzēji iebilst pret tiesisko

2regulējumu, kas pieļauj trešo personu piedalīšanos laulības

3šķiršanas vai neesamības lietās. Viņi uzskata, ka pušu tiesības

4uz privāto dzīvi tiek ierobežotas, pielaižot šo lietu izskatīšanā

5trešās personas (sk. lietas materiālu 1. - 4.,

622. - 25. lpp.).

717.1. Lietām par laulības šķiršanu vai neesamību piemīt

8sensitīvs raksturs, jo šajos procesos citastarp tiek aplūkoti

9laulāto kopdzīves jautājumi. Lietas izskatīšanas gaitā var

10izskanēt informācija par laulāto nesaskaņām vai intīmo dzīvi.

11No Satversmes 96. panta izriet ne vien valsts pienākums

12atturēties no iejaukšanās privātajā dzīvē, bet arī valsts

13pienākums veikt šo tiesību nodrošināšanai nepieciešamās darbības

14(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa sprieduma

15lietā Nr. 2008-42-01 10. punktu). Šo pienākumu likumdevējs

16var izpildīt ar tādu normatīvo regulējumu, kas aizsargā personu

17privāto dzīvi un vienlaikus nodrošina līdzsvaru ar citu personu

18tiesībām lietās par laulības šķiršanu vai neesamību.

19Lai aizsargātu personu tiesības uz privāto dzīvi, likumdevējs

20lietās par laulības šķiršanu vai neesamību ir paredzējis atkāpi

21no vispārējā tiesas sēžu atklātuma principa. Proti, saskaņā ar

22CPL 11. panta pirmās daļas 3. punktu šīs kategorijas lietas

23izskatāmas slēgtās tiesas sēdēs.

24Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē nenozīmē to, ka puses,

25kuru strīds tiek skatīts tiesā, būtu vienīgās tiesas sēdes

26dalībnieces. Slēgtās tiesas sēdēs liegts piedalīties

27klausītājiem, tostarp plašsaziņas līdzekļiem. Savukārt lietas

28objektīvai izskatīšanai ir nepieciešama ne vien tiesas, tiesas

29sēdes sekretāra un, iespējams, tulka piedalīšanās, bet arī lietas

30dalībnieku klātbūtne.

31Saskaņā ar CPL 11. panta ceturto daļu slēgtā tiesas sēdē

32piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, - arī eksperti

33un tulki. Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un

34trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību

35iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības

36aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās

37intereses, institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos

38pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji. Slēgtā

39tiesas sēdē var piedalīties arī pušu pārstāvji un personas, kam

40to darīt ir īpašs iemesls.

41Ņemot vērā minēto, nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju

42viedoklis, ka slēgtā tiesas sēdē drīkstētu piedalīties tikai

43prasītājs un atbildētājs.

4417.2. Trešo personu tiesības iestāties lietā nav

45absolūtas. CPL 81. panta pirmā daļa noteic, ka trešā persona tiek

46pieaicināta vai pielaista piedalīties lietā ar tiesas lēmumu.

47Līdz ar to tiesas kompetencē ir izvērtēt trešās personas,

48prokurora vai pušu lūgumu par trešās personas iestāšanos lietā.

49Tiesa izlemj, vai izskatāmās lietas ietvaros trešās personas

50tiesības var tikt skartas un vai ir pieļaujama tās iestāšanās

51lietā.

52Atbilstoši apstrīdētajai normai trešajai personai ir iespējams

53iestāties lietā, pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības

54pirmās instances tiesā. Nedz apstrīdētā norma, nedz CPL 238.

55panta pirmās daļas 6. punktā paredzētais prasības sadalīšanas

56aizliegums neliedz tiesai lietā par laulības šķiršanu vai

57neesamību noteikt, no kura brīža trešā persona var piedalīties

58lietā. Pieņemot lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai

59pielaišanu lietā, tiesai ir jārespektē ne vien trešās personas

60tiesības un likumiskās intereses, bet arī pušu tiesības uz

61privāto dzīvi. Tāpēc tiesai, pieņemot minēto lēmumu, ir pienākums

62lemt arī par piemērotāko brīdi, ar kuru trešā persona iestājas

63lietā.

64Līdz ar to apstrīdētā norma nav

65pretrunā ar personas tiesībām uz privāto dzīvi.

66Nolēmumu

67daļa

68Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

69Satversmes tiesa

70n o s p r i e d

71a:

721) izbeigt tiesvedību lietā daļā par

73Civilprocesa likuma 78. panta trešās daļas pirmā teikuma

74atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam

75teikumam;

762) atzīt Civilprocesa likuma 78. panta trešās daļas pirmo

77teikumu kopsakarā ar Civilprocesa likuma 238. panta pirmās

78daļas 6. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96.

79pantam.

80Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

81Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

82Tiesas sēdes priekšsēdētājs

83G.Kūtris