17. pants

Pieteikumu iesniedzēji iebilst pret tiesisko

regulējumu, kas pieļauj trešo personu piedalīšanos laulības

šķiršanas vai neesamības lietās. Viņi uzskata, ka pušu tiesības

uz privāto dzīvi tiek ierobežotas, pielaižot šo lietu izskatīšanā

trešās personas (sk. lietas materiālu 1. - 4.,

22. - 25. lpp.).

17.1. Lietām par laulības šķiršanu vai neesamību piemīt

sensitīvs raksturs, jo šajos procesos citastarp tiek aplūkoti

laulāto kopdzīves jautājumi. Lietas izskatīšanas gaitā var

izskanēt informācija par laulāto nesaskaņām vai intīmo dzīvi.

No Satversmes 96. panta izriet ne vien valsts pienākums

atturēties no iejaukšanās privātajā dzīvē, bet arī valsts

pienākums veikt šo tiesību nodrošināšanai nepieciešamās darbības

(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa sprieduma

lietā Nr. 2008-42-01 10. punktu). Šo pienākumu likumdevējs

var izpildīt ar tādu normatīvo regulējumu, kas aizsargā personu

privāto dzīvi un vienlaikus nodrošina līdzsvaru ar citu personu

tiesībām lietās par laulības šķiršanu vai neesamību.

Lai aizsargātu personu tiesības uz privāto dzīvi, likumdevējs

lietās par laulības šķiršanu vai neesamību ir paredzējis atkāpi

no vispārējā tiesas sēžu atklātuma principa. Proti, saskaņā ar

CPL 11. panta pirmās daļas 3. punktu šīs kategorijas lietas

izskatāmas slēgtās tiesas sēdēs.

Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē nenozīmē to, ka puses,

kuru strīds tiek skatīts tiesā, būtu vienīgās tiesas sēdes

dalībnieces. Slēgtās tiesas sēdēs liegts piedalīties

klausītājiem, tostarp plašsaziņas līdzekļiem. Savukārt lietas

objektīvai izskatīšanai ir nepieciešama ne vien tiesas, tiesas

sēdes sekretāra un, iespējams, tulka piedalīšanās, bet arī lietas

dalībnieku klātbūtne.

Saskaņā ar CPL 11. panta ceturto daļu slēgtā tiesas sēdē

piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, - arī eksperti

un tulki. Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un

trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību

iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības

aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās

intereses, institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos

pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji. Slēgtā

tiesas sēdē var piedalīties arī pušu pārstāvji un personas, kam

to darīt ir īpašs iemesls.

Ņemot vērā minēto, nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju

viedoklis, ka slēgtā tiesas sēdē drīkstētu piedalīties tikai

prasītājs un atbildētājs.

17.2. Trešo personu tiesības iestāties lietā nav

absolūtas. CPL 81. panta pirmā daļa noteic, ka trešā persona tiek

pieaicināta vai pielaista piedalīties lietā ar tiesas lēmumu.

Līdz ar to tiesas kompetencē ir izvērtēt trešās personas,

prokurora vai pušu lūgumu par trešās personas iestāšanos lietā.

Tiesa izlemj, vai izskatāmās lietas ietvaros trešās personas

tiesības var tikt skartas un vai ir pieļaujama tās iestāšanās

lietā.

Atbilstoši apstrīdētajai normai trešajai personai ir iespējams

iestāties lietā, pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības

pirmās instances tiesā. Nedz apstrīdētā norma, nedz CPL 238.

panta pirmās daļas 6. punktā paredzētais prasības sadalīšanas

aizliegums neliedz tiesai lietā par laulības šķiršanu vai

neesamību noteikt, no kura brīža trešā persona var piedalīties

lietā. Pieņemot lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai

pielaišanu lietā, tiesai ir jārespektē ne vien trešās personas

tiesības un likumiskās intereses, bet arī pušu tiesības uz

privāto dzīvi. Tāpēc tiesai, pieņemot minēto lēmumu, ir pienākums

lemt arī par piemērotāko brīdi, ar kuru trešā persona iestājas

lietā.

Līdz ar to apstrīdētā norma nav

pretrunā ar personas tiesībām uz privāto dzīvi.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a:

1) izbeigt tiesvedību lietā daļā par

Civilprocesa likuma 78. panta trešās daļas pirmā teikuma

atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam;

2) atzīt Civilprocesa likuma 78. panta trešās daļas pirmo

teikumu kopsakarā ar Civilprocesa likuma 238. panta pirmās

daļas 6. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96.

pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

G.Kūtris