Par Civilprocesa likuma 78.panta trešās daļas pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam un 96.pantam

1Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) 1998.

2gada 14. oktobrī pieņēma Civilprocesa likumu (turpmāk arī - CPL),

3kas stājās spēkā 1999. gada 1. martā.

4Šā likuma 78. panta trešās daļas pirmais teikums nosaka:

5"Trešās personas var iestāties lietā, pirms ir pabeigta

6lietas izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā"

7(turpmāk - apstrīdētā norma).

1Pieteikumu iesniedzēji - Ilvars Gudrimovičs un

2Natalija Grevcova (turpmāk - Pieteikumu iesniedzēji) -

3norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas

4Satversmes (turpmāk - Satversme) 92. panta pirmajam teikumam un

596. pantam, jo lietās par laulības šķiršanu un laulāto mantas

6dalīšanu kā trešā persona tika pieaicināta akciju sabiedrība

7"Swedbank". Pieteikumos lūgts atzīt apstrīdēto normu

8attiecībā uz Pieteikumu iesniedzējiem par spēkā neesošu no tās

9pieņemšanas brīža.

102.1. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

11neesot ņēmusi vērā Pieteikumu iesniedzēju iebildumus pret trešās

12personas pielaišanu viņu laulības šķiršanas lietās. Tādējādi

13neesot nodrošināta taisnīga tiesa kā pienācīgs un tiesiskai

14valstij atbilstošs process.

15Civilprocesā lietas dalībnieki bieži izmantojot trešās

16personas institūtu, lai novilcinātu lietas izskatīšanu.

17Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka šis institūts nesasniedz

18leģitīmo mērķi - palielināt tiesas procesa efektivitāti un

19nodrošināt lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Procesuālās

20ekonomijas nodrošināšana esot īpaši svarīgs valsts pienākums

21laulības šķiršanas lietās, kur parasti tiekot skartas bērnu

22intereses.

23Apstrīdētā norma esot nesamērīga, jo labums, ko iegūst

24sabiedrība, esot mazāks par Pieteikumu iesniedzēju pamattiesību

25ierobežojumu. Trešo personu tiesības uz taisnīgu tiesu netiktu

26būtiski ierobežotas, ja tās nepieaicinātu lietā.

27Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās

28personas iestāšanos lietā, trešā persona varot iesniegt blakus

29sūdzību. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka trešās personas

30neiestāšanās lietā neatņem tai tiesības rūpēties par savām

31interesēm citādā veidā. Savukārt Pieteikumu iesniedzējiem neesot

32tiesību iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu pieaicināt vai

33pielaist lietā trešo personu. CPL paredzot aizliegumu sadalīt no

34ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošus prasījumus. Tāpēc

35laulāto mantas dalīšanas prasījumi tiekot izskatīti kopā ar

36prasījumu par laulības šķiršanu.

372.2. Pamatojot apstrīdētās normas neatbilstību

38Satversmes 96. pantam, Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka laulības

39šķiršanas lietās nedrīkst piemērot atklātuma principu. Prasība

40par slēgtām tiesas sēdēm un šādu sēžu lietas materiālu ierobežoto

41pieejamību izrietot no CPL 11. panta pirmās daļas 3. punkta un

42likuma "Par tiesu varu" 28.4 panta. Ja

43lietas izskatīšanā tiek ļauts piedalīties trešajām personām,

44informācija par Pieteikumu iesniedzēju privāto dzīvi kļūstot

45zināma arī personām, kuras tā neskarot. Šādi netiekot

46nodrošinātas laulāto tiesības paturēt savu privāto dzīvi

47noslēpumā no citām personām. Tā kā trešajām personām ir

48neierobežotas iespējas iegūt lietā esošo informāciju, Pieteikumu

49iesniedzēju tiesības sniegt paskaidrojumus un iesniegt

50pierādījumus esot nodrošinātas formāli.

51Pieteikumu iesniedzēji apšauba apstrīdētajā normā ietvertā

52ierobežojuma nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā un

53samērīgumu. Apstrīdētās normas mērķi varot sasniegt arī tad, ja

54civilprocesā trešās personas tiktu pieaicinātas, nevis

55pielaistas. Tādējādi trešās personas nevarētu novilcināt lietas

56izskatīšanu, iesniedzot lūgumus par piedalīšanos lietas

57izskatīšanā un pārsūdzot tiesas lēmumus, ar kuriem šādi lūgumi

58noraidīti.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, -

2Saeima - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92.

3panta pirmajam teikumam un 96. pantam.

43.1. Apstrīdētā norma neregulējot pieteikumā norādītos

5jautājumus, jo tā tikai nosakot, līdz kuram brīdim trešās

6personas var iestāties lietā. No Pieteikuma iesniedzēja I.

7Gudrimoviča pieteikuma esot secināms, ka kredītiestādes pārstāvis

8nav piedalījies tiesas sēdē, kurā izskatīta attiecīgā civillieta.

9Līdz ar to rodoties šaubas, vai tiesvedība Satversmes tiesas

10lietā ir turpināma.

11Tiesvedības procesā neesot iespējams nodrošināt tiesību uz

12privāto dzīvi absolūtu neaizskaramību. Valstij esot pienākums ne

13vien nodrošināt personu privātās dzīves neaizskaramību, bet arī

14pieeju tiesai un tiesvedības procesa institūtu netraucētu

15darbību. Tiesiski ieinteresēto trešo personu iesaistīšana

16civillietā tieši izrietot no šīm personām Satversmes 92. pantā

17garantētajām pamattiesībām. Līdz ar to šo personu iesaistīšanai

18laulības šķiršanas lietā esot leģitīms mērķis - aizsargāt citu

19personu tiesības un nodrošināt atbilstošu tiesvedības

20procesu.

213.2. Trešās personas pieaicināšana nodrošinot

22procesuālā taisnīguma, tiesiskās stabilitātes un procesuālās

23ekonomijas principu ievērošanu. Laulības šķiršanas process skarot

24arī citu personu, piemēram, bērnu un kredītiestāžu, intereses. Šo

25personu iesaistīšana laulības šķiršanas lietā esot piemērots

26līdzeklis to interešu īstenošanai.

27Pieteikumu iesniedzēji nenorādot saudzējošākus leģitīmā mērķa

28sasniegšanas līdzekļus. Saeima uzskata, ka trešajām personām

29nozīmīgus jautājumus esot racionālāk atrisināt reizē ar mantas

30dalīšanu, nevis atsevišķā procesā.

313.3. Trešo personu piedalīšanās laulības šķiršanas

32lietās varot būt nepieciešama un atbilstot samērīguma

33principam.

34Tiesību normas ļaujot tiesai pēc puses motivēta lūguma katrā

35konkrētā gadījumā izvērtēt, vai trešā persona ir tiesiski

36ieinteresēta attiecīgajā lietā, kā arī to, vai spriedums var

37skart trešās personas intereses.

38Saeima norāda, ka lietas par laulības šķiršanu izskata slēgtā

39tiesas sēdē. Mantiskie jautājumi un jautājumi par uzturlīdzekļu

40piedziņu vispārīgā gadījumā nevarot tikt skatīti slēgtā tiesas

41sēdē. Spriedums laulības šķiršanas lietā esot pasludināms slēgtā

42tiesas sēdē. Tādējādi tiekot nodrošinātas tiesības uz privātās

43dzīves noslēpumu.

44Ja trešā persona ļaunprātīgi izmantotu tiesības un tās rīcībā

45nokļuvušos lietas materiālus izplatītu nolūkā aizskart kādas

46personas tiesības, tai varot iestāties juridiskā atbildība par

47goda un cieņas aizskaršanu, par nelikumīgām darbībām ar personas

48datiem vai par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

493.4. Neesot pamatots Pieteikumu iesniedzēju viedoklis,

50ka apstrīdētā norma pieļauj procesa novilcināšanas iespēju.

51Lietas ātra izlemšana nedrīkstot būt pašmērķis. Turklāt likumā

52neesot ietverts tiešs aizliegums iesniegt blakus sūdzību par

53trešās personas pieaicināšanu lietā. Savukārt apstrīdētā norma

54neregulējot jautājumu par šāda lēmuma ietekmi uz procesa virzību.

55Pieteikumu iesniedzēju tiesības vērsties tiesā, iesniegt

56pierādījumus, paust savu nostāju un pārsūdzēt tiesas spriedumu

57netiekot ierobežotas.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2Tieslietu ministrija (turpmāk - Tieslietu ministrija) -

3norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam

4teikumam. Savukārt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 96.

5pantam neesot iespējams izvērtēt, jo tā nosakot tikai brīdi, līdz

6kuram trešās personas ir tiesīgas iestāties lietā. Līdz ar to

7apstrīdētā norma tiešā veidā neietekmējot lietas dalībnieku

8tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

94.1. Apstrīdētajā normā ietvertais tiesiskais

10regulējums esot attiecināms uz visu kategoriju lietām, izņemot

11tās, kurām CPL nosaka citu izskatīšanas kārtību. Prasītāja un

12atbildētāja tiesības uz taisnīgu tiesu nevarot skatīt šķirti no

13to personu tiesībām, kuru ar likumu aizsargātās intereses var

14ietekmēt tiesvedības process. Trešās personas institūts

15civilprocesā nodrošinot to personu tiesības, kuru tiesiskās

16intereses var tikt aizskartas prasības tiesvedības ietvaros. Līdz

17ar to apstrīdētā norma esot viens no veidiem, kā šīs personas var

18aizstāvēt savas tiesiskās intereses un nodrošināt Satversmes 92.

19panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības.

20Laulības šķiršanas lietā, kuras izskatīšanas laikā tiek lemts

21jautājums par laulāto mantas sadalīšanu, varot tikt skartas trešo

22personu intereses. Līdz ar to valstij esot pienākums nodrošināt

23šo personu interešu aizsardzību.

244.2. Saskaņā ar CPL 81. panta otro daļu blakus sūdzību

25varot iesniegt tikai par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums

26par trešās personas iestāšanos lietā. Taču, pēc Tieslietu

27ministrijas ieskata, lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt

28blakus sūdzību saskaņā ar CPL 441. panta pirmās daļas 2. punktu

29par tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts lūgums par trešās personas

30iestāšanos lietā. Tas, vai tiesas lēmums kavē lietas virzību CPL

31441. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē, esot tiesu prakses

32jautājums.

334.3. Ja laulības šķiršanas un laulāto mantas dalīšanas

34procesos trešās personas nedrīkstētu piedalīties, varētu tikt

35aizskartas to tiesības tikt uzklausītām. Tomēr trešās personas

36būtu tiesīgas savas intereses īstenot, pamatojoties uz CPL 1.

37pantā ietverto vispārējo civilprocesuālo principu, saskaņā ar

38kuru katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz

39savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu

40aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Šo tiesību izmantošana

41varot izpausties gan kā prasības celšana tiesā, gan kā

42pierādījumu iesniegšana, gan arī kā dažādu lūgumu izteikšana

43tiesai. Taču šāds risinājums neesot uzskatāms par efektīvu, jo

44radītu risku, ka, izšķirot vienu jautājumu, rastos pamats jaunai

45tiesvedībai par kreditoru tiesību iespējamu aizskārumu.

46Saskaņā ar spēkā esošo civilprocesuālo regulējumu jau šobrīd

47esot iespēja laulības šķiršanas un laulāto mantas sadales

48procesos trešās personas pieaicināt. Vienlaikus Tieslietu

49ministrija uzskata, ka nav izslēgta iespēja trešajai personai arī

50pēc pašas iniciatīvas tikt pielaistai laulības šķiršanas

51lietā.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2Augstākā tiesa (turpmāk - Augstākā tiesa) - norāda, ka

3apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

4un 96. pantam.

55.1. Apstrīdētā norma reglamentējot tikai laiku, līdz

6kuram trešās personas var iestāties lietā, un neesot saistāma ar

7Satversmes 92. panta pirmo teikumu un 96. pantu. Apstrīdētā norma

8esot vispārīga norma, kas attiecināma uz jebkuru civillietu. Tās

9leģitīmais mērķis esot aizsargāt trešo personu tiesības un

10likumiskās intereses.

11Optimāls risinājums būtu tāds, ka lietā par laulības šķiršanu

12prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, tiktu

13izspriesti vienlaikus, izņemot gadījumus, kad procesā

14nepieciešams iesaistīt trešās personas. Mantas dalīšana būtu

15skatāma atsevišķā tiesvedībā, nevis laulības šķiršanas procesa

16ietvaros. Tad šādā atsevišķā tiesvedībā varētu pieaicināt trešo

17personu.

18Augstākā tiesa norāda, ka tiesību uz privāto dzīvi aizskārumu

19Pieteikumu iesniedzēji varētu saskatīt CPL 238. panta pirmās

20daļas 6. punktā un 242. panta 1. punktā, taču šīs normas viņi nav

21apstrīdējuši.

22Ļaujot trešajām personām iesaistīties civillietā par laulības

23šķiršanu un laulāto mantas sadali, atsevišķos gadījumos varot

24tikt nepamatoti paildzināta lietas izskatīšana. Tā rezultātā

25varot ieilgt laulāto kopīgās mantas dalīšana un arī laulības

26šķiršana. Taču trešo personu tiesības tiktu aizskartas, ja tām

27būtu liegts piedalīties šajos procesos.

28Procesa dalībnieks nevarot iesniegt blakus sūdzību par tiesas

29lēmumu, ar kuru apmierināts lūgums par trešās personas iestāšanos

30lietā. Taču par lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās

31personas iestāšanos lietā, varot iesniegt blakus sūdzību.

32Iebildumus pret lēmumu, ar kuru apmierināts lūgums par trešās

33personas iestāšanos lietā, varot izteikt apelācijas vai kasācijas

34sūdzībā.

355.2. Augstākā tiesa norāda, ka tas, vai lēmums saskaņā

36ar CPL 441. panta pirmās daļas 2. punktu kavē lietas tālāko

37virzību, ir fakta jautājums, kas jāvērtē tiesai. Trešo personu

38pieaicināšana pati par sevi netiekot uzskatīta par lietas

39virzības kavēšanu.

40Iesniegumu par trešās personas pieaicināšanu lietā iesniedzot

41kāda no pusēm, bet iesniegumu par iestāšanos lietā prasītāja vai

42atbildētāja pusē - pati trešā persona. Nevarot piekrist

43Pieteikumu iesniedzēju apgalvojumam, ka laulāto mantas sadales

44procesos trešās personas varētu pieaicināt, nevis pielaist, jo

45trešā persona jebkurā gadījumā ir ieinteresēta lietas iznākumā.

46Tiesai esot jāpārbauda, vai iesniegumā norādītie apstākļi var

47skart trešās personas ar likumu aizsargātās intereses.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka

3apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

4un 96. pantam, ciktāl tā ļauj lietās, kuras tiek skatītas slēgtās

5tiesas sēdēs, iestāties trešajām personām, neuzklausot pušu

6viedokli par šādas pieaicināšanas nepieciešamību, un liedz

7prāvniekiem pārsūdzēt lēmumu par trešās personas pielaišanu vai

8pieaicināšanu.

96.1. Trešās personas iestāšanās lietas izskatīšanā

10neesot uzskatāma par tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu. Taču

11citādi esot jāvērtē tie gadījumi, kad likumdevēja griba ir bijusi

12noteikt, ka konkrētas kategorijas lietas skatāmas slēgtā tiesas

13sēdē. Valsts pienākums nodrošināt personas tiesības uz privātās

14dzīves aizsardzību izpaužoties tāda regulējuma pieņemšanā, kas

15nodrošina slēgtas tiesas sēdes, lai pasargātu prāvniekus no

16personīga un sensitīva rakstura ziņu publiskošanas jeb izpaušanas

17plašākai sabiedrībai. To lietu kategorijas, kuru iztiesāšana

18pieļaujama slēgtā tiesas sēdē, noteiktas CPL 11. pantā, kurā

19citastarp minētas laulības šķiršanas vai laulības neesamības

20lietas. Šā panta trešā daļa arī paredzot iespēju tiesai lemt

21jautājumu par lietas izskatīšanas sēdes vai tās daļas

22pasludināšanu par slēgtu, ja to lūdz lietas dalībnieki vai atzīst

23par nepieciešamu pati tiesa.

24Līdz ar to pašreizējais regulējums esot saudzīgs pret ikvienu

25prāvnieku, kurš privātās dzīves aizsardzības nolūkā vai citu

26likumā noteikto iemeslu dēļ vēlētos, lai lieta tiktu izskatīta

27slēgtā tiesas sēdē.

286.2. Prāvnieki laulības šķiršanas lietās neesot

29pasargāti no tā, ka informācija par viņu privāto dzīvi tiek

30izpausta trešajām personām, jo trešās personas esot tiesīgas ne

31tikai iepazīties ar visiem lietas materiāliem un piedalīties

32lietas iztiesāšanā, bet arī saņemt pilnu tiesas spriedumu. Tiesai

33esot jāizvērtē privātās dzīves aizskāruma iespējamība un ar savu

34lēmumu jānodrošina privātās dzīves aizsardzība.

35Tiesībsargs norāda, ka nav pieļaujama trešās personas

36iestāšanās, ja pret to iebilst abi laulātie vai viens no

37laulātajiem. Pretējā gadījumā lietā netiktu noskaidrota

38patiesība, kā arī pasargāta personu privātā dzīve un garantēta

39sensitīva rakstura datu neizpaušana.

406.3. Tiesu informatīvajā sistēmā esot atrodamas ziņas

41par desmit civillietām par laulības šķiršanu un laulāto kopmantas

42sadali, kurās kā trešās personas bija pieaicinātas bankas. Šo

43lietu tiesvedība visās tiesu instancēs esot ilgusi vidēji trīs

44līdz piecus gadus. Tiesībsargs pauž viedokli, ka ilgajos

45tiesvedības termiņos nav vainojamas trešās personas, jo pārsvarā

46kredītiestādes lietā tika pieaicinātas, nevis iestājās ar

47patstāvīgiem prasījumiem. Tiesībsargs pauž uzskatu, ka tādā

48gadījumā, ja minētajās lietās trešās personas nebūtu varējušas

49piedalīties, tiktu aizskartas to intereses.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

2Juridiskās fakultātes lektore Daina Ose - norāda, ka

3apstrīdētā norma atbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam

4un 96. pantam.

5Trešās personas iestāšanās iesāktā lietā palīdzot aizsargāt

6šīs personas intereses un veicinot lietas vispusīgu, pilnīgu

7izskatīšanu, kā arī patiesības noskaidrošanu. Civilprocesā

8tiesības vērsties tiesā esot personas tiesības, nevis pienākums.

9Izvēloties iesniegt prasību tiesā, prasītājam esot jāapzinās, ka

10strīdu izskatīšana notiek Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā,

11kas saistīta ar privātās dzīves faktu atklāšanu noteiktā personu

12lokā.

13Procesa puses, godprātīgi izmantojot savas procesuālās

14tiesības, varot novērst lietas izskatīšanas paildzināšanos,

15piemēram, izsakot tiesai lūgumu pieaicināt lietā trešo personu.

1Saeima uzskata, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama

2vairāku iemeslu dēļ. Izskatot Pieteikumu iesniedzēju civillietas,

3trešā persona, proti, kredītiestādes pārstāvis, neesot

4piedalījusies tiesas sēdē. Tāpēc apstrīdētā norma neaizskarot

5Pieteikumu iesniedzējus. Turklāt apstrīdētā norma nosakot tikai

6laiku, līdz kuram trešās personas var iestāties lietā, bet

7nereglamentējot tos jautājumus, par kuriem Pieteikumu iesniedzēji

8vērsušies Satversmes tiesā (sk. lietas materiālu 15.

9-16., 35. -36. lpp.).

10Tiesvedības izbeigšanu lietā reglamentē Satversmes tiesas

11likuma 29. pants. Šā panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad

12ar Satversmes tiesas lēmumu līdz sprieduma pasludināšanai var

13izbeigt tiesvedību lietā. Tomēr šis likums paredz Satversmes

14tiesai tiesības izbeigt lietu, bet neparedz pienākumu to darīt.

15Ja pastāv kāds no Satversmes tiesas likumā minētajiem apstākļiem,

16kas pieļauj tiesvedības izbeigšanu, tas vēl nenozīmē, ka

17tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama vai nepieciešama

18(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra

19spriedumu lietā Nr. 2006-09-03).

20Lai izvērtētu, vai tiesvedība lietā ir turpināma, Satversmes

21tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētā norma aizskar Pieteikumu

22iesniedzējus. Tikai pēc tam Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās

23normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un 96.

24pantam.

258.1. Pieteikumu iesniedzēju laulības šķiršanas lietās

26kā trešās personas bija iestājušās kredītiestādes. No Rīgas

27apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010. gada 11. maija

28tiesas sēdes protokola izriet, ka tiesa, izlemjot jautājumu par

29trešās personas iestāšanos Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča

30laulības šķiršanas lietā, atsaukusies uz CPL 78. panta trešo daļu

31(sk. lietas materiālu 5. - 6. lpp.).

32Savukārt Pieteikuma iesniedzējai N. Grevcovai apstrīdētā norma

33piemērota ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.

34gada 20. aprīļa lēmumu, jo uz šā lēmuma pamata lietā pielaista

35trešā persona (sk. lietas materiālu 26. - 27.

36lpp.).

37Tātad apstrīdētā norma tika

38piemērota Pieteikumu iesniedzējiem.

398.2. Apstrīdētā norma nosaka laiku, līdz kuram trešā

40persona var iestāties lietā, proti, pirms pabeigta lietas

41izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā. Vienlaikus no

42apstrīdētās normas izriet, ka trešā persona var tikt pielaista

43lietā vai arī pieaicināta piedalīties tajā pēc savas iniciatīvas,

44pušu vai prokurora lūguma. Apstrīdētā norma attiecas ne vien uz

45civillietām, kas tiek izskatītas atklātās tiesas sēdēs, bet arī

46uz slēgtās tiesas sēdēs izskatāmām lietām.

47Saeima uzskata, ka viens no tiesvedības izbeigšanas iemesliem

48ir tas, ka trešā persona nepiedalījās tiesas sēdē, kurā tika

49izskatīta Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča laulības

50šķiršanas lieta (sk. lietas materiālu 16. lpp.). No lietas

51materiāliem izriet, ka šajā tiesas sēdē tiesnese ziņoja: trešā

52persona iesniegusi lūgumu izskatīt pieteikumu bez tās klātbūtnes

53un vienlaikus norādījusi, ka savu pieteikumu uztur pilnībā

54(sk. lietas materiālu 5. lpp.). Tādējādi trešā persona

55bija izmantojusi likumā noteiktās tiesības un savu viedokli par

56prasījumu paudusi rakstveidā. Līdz ar to fakts, ka tiesas sēdē,

57kurā tika izskatīta Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča

58laulības šķiršanas lieta, kredītiestādes pārstāvis nepiedalījās

59personiski, nav atzīstams par iemeslu tiesvedības izbeigšanai

60Satversmes tiesā.

61Tā kā apstrīdētā norma ir piemērota Pieteikumu iesniedzējiem

62un attiecas arī uz trešo personu piedalīšanos slēgtās tiesas

63sēdēs par laulības šķiršanu un laulāto kopīgās mantas dalīšanu,

64tiesvedība lietā ir turpināma.

65Satversmes tiesai ir pamats izvērtēt apstrīdētās

66normas atbilstību Satversmei.

1Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka:

2"Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

3intereses taisnīgā tiesā."

4Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka Satversmes

592. pantā minētais jēdziens "taisnīga tiesa" ietver

6divus aspektus: taisnīga tiesa kā neatkarīga tiesu varas

7institūcija, kas izskata lietu, un taisnīga tiesa kā pienācīgs,

8tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta

9(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta

10sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas 2. punktu un

112006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01 9.3.

12punktu).

13Taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs

14tiesas process aptver vairākus elementus - savstarpēji saistītas

15tiesības. Tajā ietilpst, piemēram, tiesības uz pieeju tiesai,

16pušu līdztiesības un sacīkstes princips, tiesības tikt

17uzklausītam, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu un tiesības uz

18pārsūdzību(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 5. novembra

19sprieduma lietā Nr. 2008-04-01 8.2. punktu un 2010. gada 17.

20maija sprieduma lietā Nr. 2009-93-01 8.3. punktu).

21Satversmes 92. pants paredz valstij gan pienākumu izveidot

22attiecīgu tiesu institūciju sistēmu, gan arī pienākumu pieņemt

23procesuālās normas, atbilstoši kurām tiesa lietas izskatītu

24kārtībā, kas nodrošina šo lietu taisnīgu un objektīvu izspriešanu

25(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija sprieduma lietā

26Nr. 2009-93-01 8.2. punktu).

27Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka civilprocess, kas

28nodrošina lietas taisnīgu un objektīvu izskatīšanu, ir taisnīgas

29tiesas elements un ietilpst Satversmes 92. panta saturā,

30tāpēc civilprocesam kopumā jāatbilst Satversmes 92. panta

31prasībām (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma

32lietā 2009-85-01 10. un 11. punktu).

1Pēc Pieteikumu iesniedzēju domām, apstrīdētā norma

2nepamatoti pieļauj trešo personu iestāšanos laulības šķiršanas

3lietās (sk. lietas materiālu 3., 24. lpp.).

410.1. Apstrīdētā norma ietver vispārīgu principu, ka

5trešās personas var iestāties civillietā. Saskaņā ar CPL 11.

6panta pirmās daļas 3. punktu laulības šķiršanas vai neesamības

7lietas izskata slēgtā sēdē. Savukārt CPL 238. panta pirmā daļa

8nosaka prasījumus, kurus izspriež vienlaikus ar prasījumu par

9laulības šķiršanu vai neesamību. Viens no šādiem prasījumiem

10saskaņā ar CPL 238. panta pirmās daļas 6. punktu ir laulāto

11mantas dalīšana, tostarp gadījumos, kad tas skar trešās personas.

12Tātad laulāto strīds var aizskart trešo personu intereses.

13Nosakot šādu prasījumu izskatīšanu vienas tiesvedības ietvaros,

14likumdevējs atbilstoši procesuālās ekonomijas principam ir

15vēlējies nodrošināt lietu savlaicīgu izskatīšanu tiesā.

1610.2. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā

17norma nenodrošina taisnīgu procesu tiesā, jo tiesa neesot ņēmusi

18vērā Pieteikumu iesniedzēju iebildumus pret trešās personas

19iestāšanos viņu laulības šķiršanas lietās, turklāt Pieteikumu

20iesniedzēji nevarot pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru trešā

21persona pieaicināta vai pielaista lietā (sk. lietas materiālu

221. - 2., 22. - 23. lpp.).

23Satversmes tiesa norāda, ka tās kompetencē visupirms ietilpst

24lietā apstrīdētas konkrētas tiesību normas vai tiesību akta

25satversmības izvērtēšana. Tās kompetencē, kas ir noteikta

26Satversmes 85. pantā, kā arī Satversmes tiesas likuma 1. un 16.

27pantā, neietilpst tiesību normu piemērošanas vērtēšana. Tādējādi

28Satversmes tiesa nav tiesīga pārvērtēt civilprocesa ietvaros

29pieņemtos tiesas nolēmumus un nav tiesīga lemt par to, vai

30vispārējās jurisdikcijas tiesa, izskatot konkrētu lietu, pareizi

31piemērojusi materiālās un procesuālās normas (sk. Satversmes

32tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-22-01 18.1.

33punktu un 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr. 2008-43-0106

3412. punktu).

35Lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu lietā

36pieņem tiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus un to, vai

37spriedums konkrētajā lietā var skart trešās personas tiesības vai

38pienākumus. Pieteikumiem pievienotie dokumenti apstiprina to, ka

39pušu viedoklis par trešās personas iestāšanos lietā tika

40uzklausīts (sk. lietas materiālu 5. - 6.,

4126. lpp.).

4210.3. CPL 81. panta otrā daļa expressis verbis

43neparedz pušu tiesības pārsūdzēt lēmumu par trešās personas

44pieaicināšanu vai pielaišanu lietā. Savukārt CPL 441. panta

45pirmās daļas 2. punkts paredz lietas dalībnieku tiesības

46pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas lēmumus

47atsevišķi no tiesas sprieduma, iesniedzot blakus sūdzību, CPL

48noteiktajos gadījumos un tad, ja tiesas lēmums kavē lietas

49virzību.

50Augstākā tiesa norāda, ka saskaņā ar CPL 441. panta

51noteikumiem un tiesu praksi lietas dalībnieks nevar iesniegt

52blakus sūdzību par tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts lūgums par

53trešās personas iestāšanos lietā (sk. lietas materiālu

54100. lpp.). Secināms, ka pusēm nav tiesību

55atsevišķi pārsūdzēt lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai

56pielaišanu lietā. Atbilstoši CPL 441. panta otrās daļas otrajam

57teikumam puses savus iebildumus pret šo lēmumu var izteikt

58apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

59Tomēr puses var iesniegt blakus sūdzību par tiesas lēmumu CPL

60441. panta pirmās daļas 2. punkta kārtībā, proti, ja tiesas

61lēmums kavē lietas tālāko virzību. Šādā gadījumā puses blakus

62sūdzībā norāda un pamato apstākļus, kuru dēļ tiesas lēmums par

63trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu lietā novilcina

64lietas izskatīšanu. Tiesa katrā konkrētā gadījumā izvērtē, vai

65lēmums kavē lietas virzību.

66No pieteikumiem secināms, ka Pieteikumu iesniedzēji vēlas, lai

67likumdevējs pieņemtu tādu normatīvo regulējumu, kas liegtu

68trešajām personām iestāties lietās, kuras izskata slēgtās tiesas

69sēdēs (sk. lietas materiālu 1. - 4., 22.

70- 25. lpp.). Taču šāda regulējuma neesamība

71nenozīmē, ka apstrīdētā norma ierobežotu pušu tiesības uz

72taisnīgu tiesu lietās par laulības šķiršanu. Pieteikumu

73iesniedzēju argumenti par slēgto tiesas sēžu nozīmi aplūkojami,

74izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 96.

75pantam.

76Līdz ar to apstrīdētā norma neierobežo Pieteikumu

77iesniedzējiem Satversmes 92. panta pirmajā teikumā

78nostiprinātās pamattiesības un tiesvedība daļā par apstrīdētās

79normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam ir

80izbeidzama.

1Satversmes 96. pants nosaka: "Ikvienam ir

2tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences

3neaizskaramību."

411.1. Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir

5tiesības uz savu privāto telpu, tiesības dzīvot pēc sava prāta,

6saskaņā ar savu būtību un vēlmēm attīstīt un pilnveidot savu

7personību, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu

8iejaukšanās. Šīs tiesības ietver indivīda tiesības būt

9atšķirīgam, saglabāt un attīstīt īpašības un spējas, kas viņu

10atšķir no citiem cilvēkiem un individualizē (sk. Satversmes

11tiesas 2005. gada 26. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-17-01 10.

12punktu).

13Satversmes tiesas praksē jau atzīts, ka arī pamattiesību jomā

14valstij ir trīskāršs pienākums: ievērot, aizsargāt un nodrošināt

15personas tiesības. Lai valsts rīkotos saskaņā ar cilvēktiesībām,

16tai jāizpilda virkne pienākumu - gan pasīvie, piemēram,

17neiejaukšanās personas tiesībās, gan aktīvie, piemēram,

18nodrošinot personas individuālo vajadzību apmierināšanu (sk.

19Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr.

202007-23-01 7. punktu).

2111.2. Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību

22saturu, ir jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības

23cilvēktiesību jomā. Starptautiskās cilvēktiesību normas un to

24piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo par

25interpretācijas līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas

26valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie

27Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas

28(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija

29sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 5. punktu un

302007. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-03-01 11.

31punktu).

32Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību

33citastarp ir garantētas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

34aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 8. pantā. Šīs

35Latvijas Republikai saistošās starptautiskās normas mērķis ir

36visupirms aizsargāt indivīdu pret nepamatotu valsts iejaukšanos

37personas privātajā dzīvē. Papildus šim negatīvajam pienākumam

38valstij ir arī pozitīvs pienākums veikt šo tiesību nodrošināšanai

39nepieciešamās darbības (sk. ECT spriedumu lietā "Biriuk

40v. Lithuania", judgment of 25 November 2008, application no.

4123373/03, para. 35).

42Lemjot par saviem pozitīvajiem pienākumiem, valstij tomēr ir

43piešķirama noteikta rīcības brīvība, proti, šie pozitīvie

44pienākumi ir vērtējami Konvencijas 8. panta otrajā daļā noteikto

45mērķu kontekstā, un ar to palīdzību ir jāpanāk taisnīgs līdzsvars

46starp sabiedrības un privātpersonas interesēm (sk., piemēram,

47ECT spriedumus lietās "Lopez Ostra v. Spain", judgment

48of 9 December 1994, Series A, no. 303-C, p. 54, para. 51, un

49"Giacomelli v. Italy", judgment of 2 November 2006,

50para. 78).

51Izšķirošas nozīmes nav arī tam, vai normās noteiktais ir

52vērtējams kā ierobežojums vai tieši pretēji - kā valsts

53pozitīvais pienākums. Izšķirošais apstāklis jebkurā gadījumā ir

54tas, vai konkrētajā situācijā tiek panākts taisnīgs līdzsvars

55starp sabiedrības interesēm, no vienas puses, un attiecīgas

56personas interesēm, no otras puses (sk. ECT spriedumu lietā

57"Dickson v. the United Kingdom", judgment of 4 December

582007, application no. 44362, para. 71).

1Pieteikumu iesniedzēji apstrīd to, ka procesos par

2laulības šķiršanu vai neesamību var iestāties trešā persona

3(sk. lietas materiālu 1. - 2., 22. - 23.

4lpp.). Šādu regulējumu citastarp paredz apstrīdētā

5norma.

6Lai pārliecinātos, vai apstrīdētā norma pieļauj Satversmes 96.

7pantā nostiprinātās privātās dzīves aizsardzības ierobežojumu,

8Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro apstrīdētās normas

9saturs. Arī citos Satversmes tiesas nolēmumos secināts, ka

10Satversmes tiesai savas kompetences robežās ir jānoskaidro

11apstrīdētās normas un citu ar to cieši saistīto tiesību normu

12mērķis un patiesā jēga (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010.

13gada 20. janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

142009-14-01 7. punktu, 2010. gada 11. jūnija lēmuma par

15tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-11-01 6. punktu, 2010. gada

1613. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

172010-09-01 9. punktu un 2011. gada 31. janvāra lēmuma par

18tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-47-01 6. punktu).

19Saskaņā ar Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas likuma 1.

20un 16. pantu tiesību normu interpretācijas un piemērošanas, kā

21arī vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumu tiesiskuma kontrole

22nav Satversmes tiesas kompetencē (sk., piemēram, Satversmes

23tiesas 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr. 2008-43-0106 12.

24punktu). Tiesību normas interpretācijas un piemērošanas

25jautājuma izlemšanā Satversmes tiesa var iesaistīties tikai tad,

26ja nepastāv vai jau ir izmantoti visi citi pieejamie līdzekļi

27konkrētā tiesiskā strīda atrisināšanai. Pirms konkrētās tiesību

28normas kontroles ietvaros vērsties Satversmes tiesā, ir

29jāpārbauda, vai ar tiesību normu iztulkošanas metožu palīdzību

30nav iespējams atspēkot radušās šaubas par šīs tiesību normas

31neatbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (sk.

32Satversmes tiesas 2010. gada 11. jūnija lēmuma par tiesvedības

33izbeigšanu lietā Nr. 2010-11-01 6. punktu un 2011. gada 11.

34janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-01 6. punktu). Satversmes

35tiesa konkrētās tiesību normas kontroles ietvaros ir atzīstama

36vienīgi par galīgo tiesību aizsardzības instanci (sk.

37Satversmes tiesas 2010. gada 11. jūnija lēmuma par tiesvedības

38izbeigšanu lietā Nr. 2010-11-01 6. punktu).

1Apstrīdētās normas gramatiskais formulējums

2liecina, ka trešās personas tiesības iestāties lietā regulē divi

3kritēriji.

4Pirmkārt, trešā persona var iestāties lietā līdz brīdim, kad

5pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Tātad trešā persona var

6lūgt tiesu to pielaist procesā pirms tiesas sēdes, iesniedzot

7savu lūgumu rakstveidā. Šīs tiesības trešā persona var īstenot

8arī jebkurā citā laikā, tomēr ne vēlāk par brīdi, kad pabeigta

9lietas izskatīšana pēc būtības. Otrkārt, trešā persona var

10iestāties lietā tikai pirmās instances tiesā. Tādējādi

11likumdevējs ir nodrošinājis trešajām personām iespēju iestāties

12procesā.

13Trešā persona saskaņā ar CPL 78. panta pirmo daļu var būt

14fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret

15vienu no pusēm var skart spriedums lietā. Trešo personu institūts

16ir ieviests civilprocesā, lai sekmētu lietas apstākļu vispusīgu

17noskaidrošanu un panāktu procesuālu ekonomiju [sk:

18Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1. - 28.nodaļa). Autoru

19kolektīvs K. Torgāna zinātniskajā red. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

202011, 220. lpp.].

21Apstrīdētā norma ļauj tiesas procesā piedalīties personai,

22kura var veicināt objektīvu lietas izskatīšanu tiesā, sniedzot

23paskaidrojumus un izsakot savu viedokli par prasījumu. Atbilstoši

24CPL 78. panta trešās daļas otrajam teikumam trešā persona var

25izmantot apstrīdētajā normā noteiktās tiesības pēc savas

26iniciatīvas vai arī pēc pušu vai prokurora lūguma. Trešās

27personas atkarībā no to ieinteresētības rakstura un pakāpes

28likumdevējs ir iedalījis kā personas ar patstāvīgiem prasījumiem

29un personas bez patstāvīgiem prasījumiem. To procesuālās tiesības

30un pienākumi ir plašāk reglamentēti CPL 79. un 80. pantā.

31Neatkarīgi no trešās personas ieinteresētības pakāpes lēmumu par

32tās pieaicināšanu vai pielaišanu konkrētajā lietā tās ietvaros

33izvērtē tiesa. Ar attiecīgu tiesas lēmumu trešā persona kļūst par

34lietas dalībnieku.

35Līdz ar to apstrīdētās normas mērķis ir nodrošināt

36un aizsargāt trešo personu tiesības.

1Lietas ietvaros apstrīdētās normas atbilstība

2Satversmes 96. pantam izvērtējama saistībā ar laulības šķiršanas

3vai neesamības procesiem, kuros var iestāties trešās

4personas.

5Saskaņā ar CPL 238. panta pirmo daļu lietā par laulības

6šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes

7tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir

8strīdi par: 1) aizgādības noteikšanu; 2) saskarsmes tiesības

9izmantošanu; 3) uzturlīdzekļiem bērnam; 4) līdzekļiem laulātā

10iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai; 5)

11kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās

12lietošanas priekšmetiem; 6) laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja

13tas skar trešās personas).

14Pieteikumu iesniedzēju lietās par trešajām personām tika

15atzītas kredītiestādes, proti, kreditori (sk. lietas materiālu

161., 5., 26. - 27. lpp.). Juridiskajā literatūrā

17norādīts, ka bankas nereti iestājas kā trešās personas lietās par

18tiesībām uz nekustamo īpašumu, jo to izsniegtie aizdevumi ir

19nodrošināti ar hipotēku. Ja ar hipotēku apgrūtinātais īpašums

20tiesā tiktu atzīts par piederošu citai personai, tad tas varētu

21apgrūtināt aizdevuma atgūšanu [sk.: Civilprocesa likuma

22komentāri. I daļa (1. - 28.nodaļa). Autoru kolektīvs K. Torgāna

23zinātniskajā red. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 223.

24lpp.].

25Pieteikumu iesniedzēju lietās trešās personas iestājās sakarā

26ar laulāto mantas dalīšanas prasījumu, jo bija skartas šo personu

27intereses. Taču laulības šķiršanas vai neesamības lietās par

28trešajām personām var tikt atzītas arī personas, kuru intereses

29skar kāds cits no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošs

30prasījums.

31Apstrīdētā norma nereglamentē šo prasījumu izskatīšanu vienā

32procesā. Augstākā tiesa pamatoti norāda, ka Pieteikumu

33iesniedzēji nav apstrīdējuši CPL 238. panta pirmās daļas 6.

34punktu, lai gan tieši šī norma paredz, ka lietā par laulības

35šķiršanu vai neesamību vienlaikus ar citiem prasījumiem, kas

36izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, ir izspriežami

37prasījumi par laulāto mantas dalīšanu, arī tad, ja tas skar

38trešās personas (sk. lietas materiālu 99. - 100.

39lpp.). Saskaņā ar CPL 242. panta 1. punktu tiesai,

40taisot spriedumu laulības šķiršanas lietā, ir pienākums izspriest

41visus prasījumus, kuri izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām

42un par kuriem celtas prasības.

43Līdz ar to Satversmes tiesai

44jānoskaidro, vai apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 96.

45pantam iespējams izvērtēt šķirti no CPL 238. panta pirmās daļas

466. punktā ietvertā regulējuma.

1Satversmes tiesa ir secinājusi, ka "prasījuma

2robežu pārkāpšana spriedumā ir iespējama un pat nepieciešama, lai

3nodrošinātu efektīvu personas tiesību aizsardzību un sprieduma

4izpildi" (Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra

5sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 18. punkts). Arī tiesību

6zinātnē ir izteikts viedoklis, ka Satversmes tiesas procesā

7"ir gadījumi, kad ir pieļaujams un pat nepieciešams iziet

8ārpus prasījuma robežām, iekļaujot pārbaudē arī tādas normas, kas

9nav tikušas apstrīdētas, vai izvērtējot atbilstību tādām normām,

10atbilstība kurām nav apstrīdēta" (Endziņš A. Kā vērtēt

11jaunāko Satversmes tiesas praksi // Jurista Vārds, 2007. gada 9.

12oktobris, Nr. 41, 5. lpp.).

13Prasījuma robežas var paplašināt gadījumos, kad to prasa

14Satversmes tiesas procesa principu ievērošana. Vienlaikus ir

15jāņem vērā, ka Satversmes tiesa ex officio prasījuma

16robežas var paplašināt, tikai ievērojot zināmus kritērijus un

17"ciešās saistības koncepciju".

18Lai gan lieta par CPL 238. panta pirmās daļas 6. punkta

19atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai (aktam) nav

20ierosināta, tajā ietvertais regulējums ir cieši saistīts ar

21apstrīdēto normu. Par CPL 238. panta pirmās daļas 6. punkta

22atbilstību Satversmes 96. pantam Saeimas atbildes raksts nav

23saņemts, un līdz ar to Satversmes tiesa nebūtu tiesīga vērtēt šīs

24normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai

25(aktam). Tomēr šī norma ir cieši saistīta ar apstrīdēto normu un

26pušu norādītie argumenti var tikt attiecināti arī uz CPL 238.

27panta pirmās daļas 6. punktā ietverto regulējumu. Ja nebūtu CPL

28238. panta pirmās daļas 6. punktā ietvertā regulējuma, trešo

29personu prasījumi laulības šķiršanas vai neesamības lietās varētu

30tikt izskatīti atsevišķā tiesvedībā šķirti no pušu

31prasījumiem.

32Tikai izvērtējot apstrīdēto normu kopsakarā ar prasības

33sadalīšanas aizliegumu, kuru lietās par laulības šķiršanu vai

34neesamību nosaka CPL 238. panta pirmās daļas 6. punkts, ir

35iespējams noteikt, vai trešo personu iestāšanās minētajās

36civillietās pārkāpj pušu tiesības uz privāto dzīvi. Arī no

37procesuālās ekonomijas principa izriet, ka nebūtu lietderīgi

38atkārtoti lemt par jautājumiem, kas var tikt izlemti šīs lietas

39ietvaros.

40Tādējādi Satversmes tiesa

41apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 96. pantam vērtēs

42kopsakarā ar CPL 238. panta pirmās daļas 6. punktu.

1Līdz 2003. gada 1. janvārim CPL 238. pants noteica,

2ka prasību par laulības neesamību vai prasību par laulības

3šķiršanu var apvienot tikai ar prasību par bērna dzīvesvietas

4noteikšanu un līdzekļu piedziņu bērna uzturam. No minētā datuma

5spēkā ir CPL 238. panta pašreizējā redakcija, kura tika pieņemta

62002. gada 31. oktobrī.

7Juridiskajā literatūrā norādīts, ka 238. panta pirmās daļas 6.

8punktā ietverto piebildi "arī tad, ja tas skar trešās

9personas" nedrīkst iztulkot tādējādi, ka laulāto kopīgās

10mantas dalīšanas rezultātā drīkstētu tikt aizskartas trešo

11personu iegūtās tiesības. Gluži otrādi, laulāto kopīgās mantas

12sadalīšana - neatkarīgi no tā, vai šī manta tiek sadalīta,

13pastāvot laulībai, vienlaikus ar laulības šķiršanu vai pēc

14laulības izbeigšanās, - nedrīkst atņemt laulāto kreditoriem viņu

15tiesības, jo atbilstoši trešo personu iegūto tiesību aizsardzības

16principam trešo personu iegūtās tiesības paliek spēkā

17(sk.: Kalniņš E. Laulāto manta laulāto

18likumiskajās mantiskajās attiecībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

192010, 312. lpp.).

20Līdz ar to CPL 238. panta pirmās

21daļas 6. punkts nodrošina apstrīdētās normas mērķa īstenošanu

22laulības šķiršanas vai neesamības lietās.

1Pieteikumu iesniedzēji iebilst pret tiesisko

2regulējumu, kas pieļauj trešo personu piedalīšanos laulības

3šķiršanas vai neesamības lietās. Viņi uzskata, ka pušu tiesības

4uz privāto dzīvi tiek ierobežotas, pielaižot šo lietu izskatīšanā

5trešās personas (sk. lietas materiālu 1. - 4.,

622. - 25. lpp.).

717.1. Lietām par laulības šķiršanu vai neesamību piemīt

8sensitīvs raksturs, jo šajos procesos citastarp tiek aplūkoti

9laulāto kopdzīves jautājumi. Lietas izskatīšanas gaitā var

10izskanēt informācija par laulāto nesaskaņām vai intīmo dzīvi.

11No Satversmes 96. panta izriet ne vien valsts pienākums

12atturēties no iejaukšanās privātajā dzīvē, bet arī valsts

13pienākums veikt šo tiesību nodrošināšanai nepieciešamās darbības

14(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa sprieduma

15lietā Nr. 2008-42-01 10. punktu). Šo pienākumu likumdevējs

16var izpildīt ar tādu normatīvo regulējumu, kas aizsargā personu

17privāto dzīvi un vienlaikus nodrošina līdzsvaru ar citu personu

18tiesībām lietās par laulības šķiršanu vai neesamību.

19Lai aizsargātu personu tiesības uz privāto dzīvi, likumdevējs

20lietās par laulības šķiršanu vai neesamību ir paredzējis atkāpi

21no vispārējā tiesas sēžu atklātuma principa. Proti, saskaņā ar

22CPL 11. panta pirmās daļas 3. punktu šīs kategorijas lietas

23izskatāmas slēgtās tiesas sēdēs.

24Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē nenozīmē to, ka puses,

25kuru strīds tiek skatīts tiesā, būtu vienīgās tiesas sēdes

26dalībnieces. Slēgtās tiesas sēdēs liegts piedalīties

27klausītājiem, tostarp plašsaziņas līdzekļiem. Savukārt lietas

28objektīvai izskatīšanai ir nepieciešama ne vien tiesas, tiesas

29sēdes sekretāra un, iespējams, tulka piedalīšanās, bet arī lietas

30dalībnieku klātbūtne.

31Saskaņā ar CPL 11. panta ceturto daļu slēgtā tiesas sēdē

32piedalās lietas dalībnieki, bet, ja nepieciešams, - arī eksperti

33un tulki. Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un

34trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību

35iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības

36aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās

37intereses, institūcijas, kuras likumā paredzētajos gadījumos

38pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji. Slēgtā

39tiesas sēdē var piedalīties arī pušu pārstāvji un personas, kam

40to darīt ir īpašs iemesls.

41Ņemot vērā minēto, nav pamatots Pieteikumu iesniedzēju

42viedoklis, ka slēgtā tiesas sēdē drīkstētu piedalīties tikai

43prasītājs un atbildētājs.

4417.2. Trešo personu tiesības iestāties lietā nav

45absolūtas. CPL 81. panta pirmā daļa noteic, ka trešā persona tiek

46pieaicināta vai pielaista piedalīties lietā ar tiesas lēmumu.

47Līdz ar to tiesas kompetencē ir izvērtēt trešās personas,

48prokurora vai pušu lūgumu par trešās personas iestāšanos lietā.

49Tiesa izlemj, vai izskatāmās lietas ietvaros trešās personas

50tiesības var tikt skartas un vai ir pieļaujama tās iestāšanās

51lietā.

52Atbilstoši apstrīdētajai normai trešajai personai ir iespējams

53iestāties lietā, pirms pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības

54pirmās instances tiesā. Nedz apstrīdētā norma, nedz CPL 238.

55panta pirmās daļas 6. punktā paredzētais prasības sadalīšanas

56aizliegums neliedz tiesai lietā par laulības šķiršanu vai

57neesamību noteikt, no kura brīža trešā persona var piedalīties

58lietā. Pieņemot lēmumu par trešās personas pieaicināšanu vai

59pielaišanu lietā, tiesai ir jārespektē ne vien trešās personas

60tiesības un likumiskās intereses, bet arī pušu tiesības uz

61privāto dzīvi. Tāpēc tiesai, pieņemot minēto lēmumu, ir pienākums

62lemt arī par piemērotāko brīdi, ar kuru trešā persona iestājas

63lietā.

64Līdz ar to apstrīdētā norma nav

65pretrunā ar personas tiesībām uz privāto dzīvi.

66Nolēmumu

67daļa

68Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

69Satversmes tiesa

70n o s p r i e d

71a:

721) izbeigt tiesvedību lietā daļā par

73Civilprocesa likuma 78. panta trešās daļas pirmā teikuma

74atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam

75teikumam;

762) atzīt Civilprocesa likuma 78. panta trešās daļas pirmo

77teikumu kopsakarā ar Civilprocesa likuma 238. panta pirmās

78daļas 6. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96.

79pantam.

80Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

81Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

82Tiesas sēdes priekšsēdētājs

83G.Kūtris