8. pants

1Saeima uzskata, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama

2vairāku iemeslu dēļ. Izskatot Pieteikumu iesniedzēju civillietas,

3trešā persona, proti, kredītiestādes pārstāvis, neesot

4piedalījusies tiesas sēdē. Tāpēc apstrīdētā norma neaizskarot

5Pieteikumu iesniedzējus. Turklāt apstrīdētā norma nosakot tikai

6laiku, līdz kuram trešās personas var iestāties lietā, bet

7nereglamentējot tos jautājumus, par kuriem Pieteikumu iesniedzēji

8vērsušies Satversmes tiesā (sk. lietas materiālu 15.

9-16., 35. -36. lpp.).

10Tiesvedības izbeigšanu lietā reglamentē Satversmes tiesas

11likuma 29. pants. Šā panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad

12ar Satversmes tiesas lēmumu līdz sprieduma pasludināšanai var

13izbeigt tiesvedību lietā. Tomēr šis likums paredz Satversmes

14tiesai tiesības izbeigt lietu, bet neparedz pienākumu to darīt.

15Ja pastāv kāds no Satversmes tiesas likumā minētajiem apstākļiem,

16kas pieļauj tiesvedības izbeigšanu, tas vēl nenozīmē, ka

17tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama vai nepieciešama

18(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra

19spriedumu lietā Nr. 2006-09-03).

20Lai izvērtētu, vai tiesvedība lietā ir turpināma, Satversmes

21tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētā norma aizskar Pieteikumu

22iesniedzējus. Tikai pēc tam Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās

23normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un 96.

24pantam.

258.1. Pieteikumu iesniedzēju laulības šķiršanas lietās

26kā trešās personas bija iestājušās kredītiestādes. No Rīgas

27apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010. gada 11. maija

28tiesas sēdes protokola izriet, ka tiesa, izlemjot jautājumu par

29trešās personas iestāšanos Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča

30laulības šķiršanas lietā, atsaukusies uz CPL 78. panta trešo daļu

31(sk. lietas materiālu 5. - 6. lpp.).

32Savukārt Pieteikuma iesniedzējai N. Grevcovai apstrīdētā norma

33piemērota ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.

34gada 20. aprīļa lēmumu, jo uz šā lēmuma pamata lietā pielaista

35trešā persona (sk. lietas materiālu 26. - 27.

36lpp.).

37Tātad apstrīdētā norma tika

38piemērota Pieteikumu iesniedzējiem.

398.2. Apstrīdētā norma nosaka laiku, līdz kuram trešā

40persona var iestāties lietā, proti, pirms pabeigta lietas

41izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā. Vienlaikus no

42apstrīdētās normas izriet, ka trešā persona var tikt pielaista

43lietā vai arī pieaicināta piedalīties tajā pēc savas iniciatīvas,

44pušu vai prokurora lūguma. Apstrīdētā norma attiecas ne vien uz

45civillietām, kas tiek izskatītas atklātās tiesas sēdēs, bet arī

46uz slēgtās tiesas sēdēs izskatāmām lietām.

47Saeima uzskata, ka viens no tiesvedības izbeigšanas iemesliem

48ir tas, ka trešā persona nepiedalījās tiesas sēdē, kurā tika

49izskatīta Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča laulības

50šķiršanas lieta (sk. lietas materiālu 16. lpp.). No lietas

51materiāliem izriet, ka šajā tiesas sēdē tiesnese ziņoja: trešā

52persona iesniegusi lūgumu izskatīt pieteikumu bez tās klātbūtnes

53un vienlaikus norādījusi, ka savu pieteikumu uztur pilnībā

54(sk. lietas materiālu 5. lpp.). Tādējādi trešā persona

55bija izmantojusi likumā noteiktās tiesības un savu viedokli par

56prasījumu paudusi rakstveidā. Līdz ar to fakts, ka tiesas sēdē,

57kurā tika izskatīta Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča

58laulības šķiršanas lieta, kredītiestādes pārstāvis nepiedalījās

59personiski, nav atzīstams par iemeslu tiesvedības izbeigšanai

60Satversmes tiesā.

61Tā kā apstrīdētā norma ir piemērota Pieteikumu iesniedzējiem

62un attiecas arī uz trešo personu piedalīšanos slēgtās tiesas

63sēdēs par laulības šķiršanu un laulāto kopīgās mantas dalīšanu,

64tiesvedība lietā ir turpināma.

65Satversmes tiesai ir pamats izvērtēt apstrīdētās

66normas atbilstību Satversmei.