8. pants

Saeima uzskata, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama

vairāku iemeslu dēļ. Izskatot Pieteikumu iesniedzēju civillietas,

trešā persona, proti, kredītiestādes pārstāvis, neesot

piedalījusies tiesas sēdē. Tāpēc apstrīdētā norma neaizskarot

Pieteikumu iesniedzējus. Turklāt apstrīdētā norma nosakot tikai

laiku, līdz kuram trešās personas var iestāties lietā, bet

nereglamentējot tos jautājumus, par kuriem Pieteikumu iesniedzēji

vērsušies Satversmes tiesā (sk. lietas materiālu 15.

-16., 35. -36. lpp.).

Tiesvedības izbeigšanu lietā reglamentē Satversmes tiesas

likuma 29. pants. Šā panta pirmajā daļā ir noteikti gadījumi, kad

ar Satversmes tiesas lēmumu līdz sprieduma pasludināšanai var

izbeigt tiesvedību lietā. Tomēr šis likums paredz Satversmes

tiesai tiesības izbeigt lietu, bet neparedz pienākumu to darīt.

Ja pastāv kāds no Satversmes tiesas likumā minētajiem apstākļiem,

kas pieļauj tiesvedības izbeigšanu, tas vēl nenozīmē, ka

tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama vai nepieciešama

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra

spriedumu lietā Nr. 2006-09-03).

Lai izvērtētu, vai tiesvedība lietā ir turpināma, Satversmes

tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētā norma aizskar Pieteikumu

iesniedzējus. Tikai pēc tam Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un 96.

pantam.

8.1. Pieteikumu iesniedzēju laulības šķiršanas lietās

kā trešās personas bija iestājušās kredītiestādes. No Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010. gada 11. maija

tiesas sēdes protokola izriet, ka tiesa, izlemjot jautājumu par

trešās personas iestāšanos Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča

laulības šķiršanas lietā, atsaukusies uz CPL 78. panta trešo daļu

(sk. lietas materiālu 5. - 6. lpp.).

Savukārt Pieteikuma iesniedzējai N. Grevcovai apstrīdētā norma

piemērota ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2010.

gada 20. aprīļa lēmumu, jo uz šā lēmuma pamata lietā pielaista

trešā persona (sk. lietas materiālu 26. - 27.

lpp.).

Tātad apstrīdētā norma tika

piemērota Pieteikumu iesniedzējiem.

8.2. Apstrīdētā norma nosaka laiku, līdz kuram trešā

persona var iestāties lietā, proti, pirms pabeigta lietas

izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā. Vienlaikus no

apstrīdētās normas izriet, ka trešā persona var tikt pielaista

lietā vai arī pieaicināta piedalīties tajā pēc savas iniciatīvas,

pušu vai prokurora lūguma. Apstrīdētā norma attiecas ne vien uz

civillietām, kas tiek izskatītas atklātās tiesas sēdēs, bet arī

uz slēgtās tiesas sēdēs izskatāmām lietām.

Saeima uzskata, ka viens no tiesvedības izbeigšanas iemesliem

ir tas, ka trešā persona nepiedalījās tiesas sēdē, kurā tika

izskatīta Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča laulības

šķiršanas lieta (sk. lietas materiālu 16. lpp.). No lietas

materiāliem izriet, ka šajā tiesas sēdē tiesnese ziņoja: trešā

persona iesniegusi lūgumu izskatīt pieteikumu bez tās klātbūtnes

un vienlaikus norādījusi, ka savu pieteikumu uztur pilnībā

(sk. lietas materiālu 5. lpp.). Tādējādi trešā persona

bija izmantojusi likumā noteiktās tiesības un savu viedokli par

prasījumu paudusi rakstveidā. Līdz ar to fakts, ka tiesas sēdē,

kurā tika izskatīta Pieteikuma iesniedzēja I. Gudrimoviča

laulības šķiršanas lieta, kredītiestādes pārstāvis nepiedalījās

personiski, nav atzīstams par iemeslu tiesvedības izbeigšanai

Satversmes tiesā.

Tā kā apstrīdētā norma ir piemērota Pieteikumu iesniedzējiem

un attiecas arī uz trešo personu piedalīšanos slēgtās tiesas

sēdēs par laulības šķiršanu un laulāto kopīgās mantas dalīšanu,

tiesvedība lietā ir turpināma.

Satversmes tiesai ir pamats izvērtēt apstrīdētās

normas atbilstību Satversmei.