9. pants

Satversmes 92. panta pirmais teikums nosaka:

"Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

intereses taisnīgā tiesā."

Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka Satversmes

92. pantā minētais jēdziens "taisnīga tiesa" ietver

divus aspektus: taisnīga tiesa kā neatkarīga tiesu varas

institūcija, kas izskata lietu, un taisnīga tiesa kā pienācīgs,

tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta

sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas 2. punktu un

2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01 9.3.

punktu).

Taisnīga tiesa kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs

tiesas process aptver vairākus elementus - savstarpēji saistītas

tiesības. Tajā ietilpst, piemēram, tiesības uz pieeju tiesai,

pušu līdztiesības un sacīkstes princips, tiesības tikt

uzklausītam, tiesības uz motivētu tiesas spriedumu un tiesības uz

pārsūdzību(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 5. novembra

sprieduma lietā Nr. 2008-04-01 8.2. punktu un 2010. gada 17.

maija sprieduma lietā Nr. 2009-93-01 8.3. punktu).

Satversmes 92. pants paredz valstij gan pienākumu izveidot

attiecīgu tiesu institūciju sistēmu, gan arī pienākumu pieņemt

procesuālās normas, atbilstoši kurām tiesa lietas izskatītu

kārtībā, kas nodrošina šo lietu taisnīgu un objektīvu izspriešanu

(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 17. maija sprieduma lietā

Nr. 2009-93-01 8.2. punktu).

Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka civilprocess, kas

nodrošina lietas taisnīgu un objektīvu izskatīšanu, ir taisnīgas

tiesas elements un ietilpst Satversmes 92. panta saturā,

tāpēc civilprocesam kopumā jāatbilst Satversmes 92. panta

prasībām (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta sprieduma

lietā 2009-85-01 10. un 11. punktu).