1. pants

Saeima 2004. gada 17. jūnijā pieņēma DNS nacionālās

datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumu (turpmāk - DNS

likums), kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī. Tas grozīts

divas reizes - 2006. gada 9. martā un 2010. gada 16. jūnijā.

DNS likuma 1. panta 2. punkts noteic, ka bioloģiskas izcelsmes

pēdas ir bioloģiskais materiāls, kas izņemts notikuma vietā,

pazudušas personas dzīvesvietā, no cietušās, aizturētās, aizdomās

turētās vai apsūdzētās personas vai tās apģērba, no līķa, kā arī

no cita veida lietiskajiem pierādījumiem.

DNS likuma 1. panta 6. punkts noteic, ka salīdzināmie paraugi

ir bioloģiskais materiāls, kas ņemts no cietušām, aizturētām,

aizdomās turētām, apsūdzētām vai notiesātām personām, no

neatpazītiem līķiem, no pazudušu personu bioloģiski tuviem

radiniekiem (bērniem, vecākiem), lai noskaidrotu bioloģiskas

izcelsmes pēdu avotu, identificētu pazudušu personu vai

neatpazītu līķi.

DNS likuma 4. pants paredz, ka DNS nacionālajā datu bāzē

apkopo un glabā informāciju par DNS profiliem un ziņas par

personām, kuras turētas aizdomās, apsūdzētas vai notiesātas, par

neatpazītiem līķiem, par Latvijas Republikā pazudušām personām un

par bioloģiskas izcelsmes pēdām.

DNS likuma 10. pants noteic, kāda informācija iekļaujama DNS

nacionālajā datu bāzē par noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

aizdomās turēto, apsūdzēto vai notiesāto personu.

DNS likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka DNS profilus un

ziņas par aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, ja

kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu uz

reabilitējošu apstākļu pamata vai arī tiek atcelts lēmums, ar

kuru attiecīgā persona atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto

uz tāda paša pamata, kā arī tad, ja stājies spēkā personu

attaisnojošs spriedums, DNS nacionālajā datu bāzē glabā 10 gadus

no dienas, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi lēmumu vai

spriedumu, vai minēto informāciju dzēš no DNS nacionālās datu

bāzes pēc tam, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi attiecīgās

personas rakstveida iesniegumu (turpmāk - apstrīdētās DNS likuma

normas).

DNS likuma 1. panta 2. un 6. punkts, 4. pants un 10. pants

šādā redakcijā ir spēkā no 2006. gada 6. aprīļa, kad stājās spēkā

2006. gada 9. marta grozījumi DNS likumā. Aizdomās turētā persona

visos norādītajos pantos bijusi minēta no sākotnējās DNS likuma

redakcijas spēkā stāšanās.

DNS likuma 18. panta pirmā daļa šādā redakcijā ir spēkā no

2010. gada 20. jūlija, kad stājās spēkā 2010. gada 16. jūnija

grozījumi DNS likumā, ar kuriem DNS profilu un ziņu par aizdomās

turētajām un apsūdzētajām personām uzglabāšanas termiņš tika

saīsināts no septiņdesmit pieciem gadiem līdz desmit gadiem.

Saskaņā ar DNS likumu ir izdoti Ministru kabineta 2005. gada

23. augusta noteikumi Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē

iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un

bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība" (turpmāk -

Noteikumi Nr. 620).

Noteikumu Nr. 620 2. punkts noteic: "Bioloģisko materiālu

izņem no pazudušu personu tuviem radiniekiem, aizdomās turētām,

apsūdzētām, tiesājamām vai notiesātām personām par noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanu un no cietušām personām, kā arī no

neatpazītiem līķiem un no vardarbīgā nāvē mirušu personu

līķiem." Savukārt Noteikumu Nr. 620 13. punkts paredz:

"Bioloģiskās izcelsmes pēdas noziedzīga nodarījuma vietā, no

cietušās vai aizdomās turētās personas vai tās apģērba, no līķa,

kā arī no citiem lietiskajiem pierādījumiem izņem Kriminālprocesa

likumā noteiktajā kārtībā" (turpmāk - apstrīdētās Noteikumu

Nr. 620 normas). Apstrīdētās Noteikumu Nr. 620 normas šādā

redakcijā ir spēkā no to pieņemšanas brīža.