Par DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1. panta 2. un 6. punkta, 4. panta, 10. panta, 18. panta pirmās daļas, kā arī Ministru kabineta 2005. gada 23. augusta noteikumu Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība" 2. un 13. punkta tiktāl, ciktāl tie attiecas uz aizdomās turētajām personām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam

1Saeima 2004. gada 17. jūnijā pieņēma DNS nacionālās

2datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likumu (turpmāk - DNS

3likums), kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī. Tas grozīts

4divas reizes - 2006. gada 9. martā un 2010. gada 16. jūnijā.

5DNS likuma 1. panta 2. punkts noteic, ka bioloģiskas izcelsmes

6pēdas ir bioloģiskais materiāls, kas izņemts notikuma vietā,

7pazudušas personas dzīvesvietā, no cietušās, aizturētās, aizdomās

8turētās vai apsūdzētās personas vai tās apģērba, no līķa, kā arī

9no cita veida lietiskajiem pierādījumiem.

10DNS likuma 1. panta 6. punkts noteic, ka salīdzināmie paraugi

11ir bioloģiskais materiāls, kas ņemts no cietušām, aizturētām,

12aizdomās turētām, apsūdzētām vai notiesātām personām, no

13neatpazītiem līķiem, no pazudušu personu bioloģiski tuviem

14radiniekiem (bērniem, vecākiem), lai noskaidrotu bioloģiskas

15izcelsmes pēdu avotu, identificētu pazudušu personu vai

16neatpazītu līķi.

17DNS likuma 4. pants paredz, ka DNS nacionālajā datu bāzē

18apkopo un glabā informāciju par DNS profiliem un ziņas par

19personām, kuras turētas aizdomās, apsūdzētas vai notiesātas, par

20neatpazītiem līķiem, par Latvijas Republikā pazudušām personām un

21par bioloģiskas izcelsmes pēdām.

22DNS likuma 10. pants noteic, kāda informācija iekļaujama DNS

23nacionālajā datu bāzē par noziedzīga nodarījuma izdarīšanā

24aizdomās turēto, apsūdzēto vai notiesāto personu.

25DNS likuma 18. panta pirmā daļa noteic, ka DNS profilus un

26ziņas par aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, ja

27kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu uz

28reabilitējošu apstākļu pamata vai arī tiek atcelts lēmums, ar

29kuru attiecīgā persona atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto

30uz tāda paša pamata, kā arī tad, ja stājies spēkā personu

31attaisnojošs spriedums, DNS nacionālajā datu bāzē glabā 10 gadus

32no dienas, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi lēmumu vai

33spriedumu, vai minēto informāciju dzēš no DNS nacionālās datu

34bāzes pēc tam, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi attiecīgās

35personas rakstveida iesniegumu (turpmāk - apstrīdētās DNS likuma

36normas).

37DNS likuma 1. panta 2. un 6. punkts, 4. pants un 10. pants

38šādā redakcijā ir spēkā no 2006. gada 6. aprīļa, kad stājās spēkā

392006. gada 9. marta grozījumi DNS likumā. Aizdomās turētā persona

40visos norādītajos pantos bijusi minēta no sākotnējās DNS likuma

41redakcijas spēkā stāšanās.

42DNS likuma 18. panta pirmā daļa šādā redakcijā ir spēkā no

432010. gada 20. jūlija, kad stājās spēkā 2010. gada 16. jūnija

44grozījumi DNS likumā, ar kuriem DNS profilu un ziņu par aizdomās

45turētajām un apsūdzētajām personām uzglabāšanas termiņš tika

46saīsināts no septiņdesmit pieciem gadiem līdz desmit gadiem.

47Saskaņā ar DNS likumu ir izdoti Ministru kabineta 2005. gada

4823. augusta noteikumi Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē

49iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un

50bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība" (turpmāk -

51Noteikumi Nr. 620).

52Noteikumu Nr. 620 2. punkts noteic: "Bioloģisko materiālu

53izņem no pazudušu personu tuviem radiniekiem, aizdomās turētām,

54apsūdzētām, tiesājamām vai notiesātām personām par noziedzīgu

55nodarījumu izdarīšanu un no cietušām personām, kā arī no

56neatpazītiem līķiem un no vardarbīgā nāvē mirušu personu

57līķiem." Savukārt Noteikumu Nr. 620 13. punkts paredz:

58"Bioloģiskās izcelsmes pēdas noziedzīga nodarījuma vietā, no

59cietušās vai aizdomās turētās personas vai tās apģērba, no līķa,

60kā arī no citiem lietiskajiem pierādījumiem izņem Kriminālprocesa

61likumā noteiktajā kārtībā" (turpmāk - apstrīdētās Noteikumu

62Nr. 620 normas). Apstrīdētās Noteikumu Nr. 620 normas šādā

63redakcijā ir spēkā no to pieņemšanas brīža.

1Pieteikuma iesniedzējs - Lato Lapsa (turpmāk

2- Pieteikuma iesniedzējs) - ir fiziskā persona, kas ar

3kriminālprocesu virzošās amatpersonas 2014. gada 17. aprīļa

4lēmumu bijusi atzīta par aizdomās turēto personu

5kriminālprocesā.

6Kriminālprocesu virzošā amatpersona esot sagatavojusi aktu par

7bioloģiskā materiāla izņemšanu no Pieteikuma iesniedzēja viņa DNS

8profila noteikšanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē.

9Pieteikuma iesniedzējs atteicies izsniegt bioloģisko

10materiālu, jo viņam neesot uzrādīts lēmums ar bioloģiskā

11materiāla izņemšanas pamatojumu. Atteikšanās fiksēta minētajā

12aktā.

13Par atteikšanos izsniegt bioloģisko materiālu uzsākta

14administratīvā pārkāpuma lietvedība pēc Latvijas Administratīvo

15pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 175.2 panta.

16Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2014. gada 24. septembrī

17taisījusi spriedumu, izbeidzot administratīvā pārkāpuma

18lietvedību un izsakot Pieteikuma iesniedzējam mutvārdu

19aizrādījumu. Pieteikuma iesniedzējs iesniedzis apelācijas

20sūdzību, uzskatot, ka apstrīdētās normas nenosaka personai

21pienākumu izsniegt bioloģisko materiālu. Rīgas apgabaltiesas

22Krimināllietu tiesu kolēģija noraidījusi Pieteikuma iesniedzēja

23apelācijas sūdzību un atstājusi spēkā Rīgas pilsētas Centra

24rajona tiesas spriedumu. Spriedums stājies spēkā 2015. gada 9.

25janvārī.

262015. gada 24. aprīlī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā

27departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

28pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz

29to, ka Pieteikuma iesniedzēja izdarītajā nodarījumā nav

30noziedzīga nodarījuma sastāva (sk. lietas materiālu 1.

31sēj. 30. lpp.).

32Pieteikuma iesniedzējs vērsies Satversmes tiesā. Viņš uzskata,

33ka ar apstrīdētajām DNS likuma normām un apstrīdētajām Noteikumu

34Nr. 620 normām (turpmāk kopā arī - apstrīdētās normas) esot

35aizskartas viņa pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību,

36kuras nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

37Satversme) 96. pantā.

38Pieteikuma iesniedzējs, atsaucoties uz Satversmes tiesas

39paustām atziņām, norāda, ka šīs tiesības aizsargājot indivīda

40fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, vārdu un

41identitāti, kā arī personas datus un nepieļaujot nepamatotu

42valsts iejaukšanos indivīda privātajā dzīvē.

43Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka, sagatavojot DNS likuma

44projektu, neesot analizēta ne tā atbilstība starptautiskajām

45cilvēktiesību normām, ne iespējamie personu pamattiesību

46aizskārumi, kādi varētu rasties pēc šā normatīvā akta

47pieņemšanas. Neesot vērtēts arī tas, vai kādas no likumprojektā

48iekļauto personu grupu tiesībām netiek nepamatoti aizskartas vai

49nesamērīgi ierobežotas salīdzinājumā ar sabiedrības kopējām

50interesēm.

51Normatīvajiem aktiem vajagot būt skaidriem, lai to piemērošana

52neradītu "dažādas negatīvas sekas personām, un lai normatīvo

53aktu piemērotājiem ir skaidra sava rīcība". Nedz apstrīdētās

54normas, nedz to interpretācija saistībā ar Kriminālprocesa likumu

55neradot skaidrību par to, kas notiekot gadījumā, kad persona

56atsakās sniegt bioloģisko materiālu. Līdz ar to "sekas varot

57būt neprognozējamas - atkarīgas no atsevišķa likuma piemērotāja

58interpretācijas".

59Neesot ņemts vērā arī tas, ka par aizdomās turēto personu

60citastarp varot tikt pieņemts lēmums, ka tās rīcībā nav

61noziedzīga nodarījuma sastāva. Pieteikuma iesniedzējam neesot

62skaidrs, kā "nevainīgas personas datu uzglabāšana un

63salīdzināšana varētu palīdzēt ātrāk atklāt noziedzīgus

64nodarījumus".

65Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka DNS likuma projekta

66izstrādes stadijā attiecīgais regulējums neesot apspriests nedz

67ar ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām, nedz ar

68starptautiskajiem konsultantiem un arī nekādu sabiedrības

69informēšanas pasākumu neesot bijis. Tādējādi esot šaubas par

70likuma kvalitāti un pamattiesību ierobežojuma tiesiskumu.

71Pieteikuma iesniedzējs apšauba likumdevēja izraudzīto līdzekļu

72piemērotību leģitīmā mērķa sasniegšanai un pamattiesību

73ierobežojuma samērīgumu.

74Pieteikuma iesniedzējs atzīst, ka apstrīdēto normu leģitīmais

75mērķis ir sabiedrības drošības un citu cilvēku tiesību

76aizsardzība, palielinot atklāto noziegumu skaitu, taču apšauba,

77ka šā mērķa sasniegšanas labad bija jāparedz bioloģiskā materiāla

78izņemšana no aizdomās turētām personām. Pamatota esot bioloģiskā

79materiāla izņemšana no notiesātām personām. Sabiedrības interesēs

80esot noziedzīgu nodarījumu operatīva atklāšana, un gadījumos, kad

81persona ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par

82vainīgu, tās DNS profils varot palīdzēt atklāt iepriekš izdarītus

83noziedzīgus nodarījumus vai nākotnē iespējamus noziedzīgus

84nodarījumus. Tomēr apstrīdētās normas paredzot bioloģiskā

85materiāla izņemšanu arī no visām aizdomās turētajām personām

86"bez jebkāda dziļāka pamatojuma vai kritērijiem".

87Apstrīdētās normas nostādot Pieteikuma iesniedzēju vienādā

88situācijā ar personu, "ko pieķer nozieguma vietā".

89Pieteikuma iesniedzēja situācijā esot pieņemts lēmums, ka viņa

90rīcībā nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, un kriminālprocess

91izbeigts. Ja Pieteikuma iesniedzējs būtu atļāvis izņemt

92bioloģisko materiālu, tad, pēc viņa ieskata, rastos situācija, ka

93noziedzīgu nodarījumu atklāšanai nepieciešamajā salīdzināšanā

94tiek izmantoti nevainīgas personas dati. Savukārt atteikšanās

95izsniegt bioloģisko materiālu esot radījusi negatīvas sekas -

96uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, un rezultātā tiesa

97viņam izteikusi mutvārdu aizrādījumu. Ja apstrīdētās normas

98neparedzētu bioloģiskā materiāla izņemšanu no visām aizdomās

99turētām personām un to personas datu glabāšanu DNS nacionālajā

100datu bāzē, tad Pieteikuma iesniedzējam šīs negatīvās sekas nebūtu

101radušās. Šādā situācijā jebkāda soda piemērošana personai, kas

102nav ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu, esot nesamērīgs šīs

103personas pamattiesību ierobežojums.

104Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka leģitīmo mērķi var sasniegt

105ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Bioloģiskā

106materiāla izņemšanai no aizdomās turētām personām vismaz

107vajadzētu būt ierobežotai ar zināmiem nosacījumiem, kuriem jābūt

108izpildītiem vai kuru esamībai jātiek pārbaudītai pirms bioloģiskā

109materiāla izņemšanas. Šādi nosacījumi varētu būt izmeklēšanas

110iestādes vadītāja rīkojums, kriminālprocesu virzošās amatpersonas

111motivēts lēmums, uzraugošās institūcijas lēmums vai izmeklēšanas

112tiesneša lēmums. Tāpat bioloģiskā materiāla izņemšanas nosacījums

113varētu būt aizdomas par noteikta veida noziedzīga nodarījuma

114izdarīšanu vai potenciāli piemērojamā soda smagums.

115Apstrīdētās normas neatbilstot samērīguma principam, jo

116nenodrošinot saprātīgu līdzsvaru starp indivīda un sabiedrības

117interesēm. Privātās dzīves aizskārums, kuru rada bioloģiskā

118materiāla izņemšana no visām aizdomās turētām personām DNS

119profila noteikšanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē, esot

120nesamērīgs.

121Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis Valērijs Ickevičs

122nepiekrita Saeimas un Ministru kabineta viedoklim, ka apstrīdētās

123normas Pieteikuma iesniedzējam neesot piemērotas. Viņš uzsvēra,

124ka tās ir radījušas Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību

125aizskārumu, jo viņa rīcībā esot atzīts administratīvā pārkāpuma

126sastāvs. Administratīvā pārkāpuma lietvedība personai radīto seku

127ziņā esot pielīdzināma kriminālprocesam. Atsaucoties uz Eiropas

128Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) judikatūru, V. Ickevičs

129uzsvēra, ka tikai pats aizdomās turētais varot pilnībā novērtēt

130to, cik smagi šāda lietvedība ietekmē viņa psiholoģisko un

131emocionālo stāvokli.

132Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdētās

133normas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

396. pantam un tiesvedība lietā būtu izbeidzama.

4Saeima norāda, ka apstrīdētās normas neattiecoties uz

5Pieteikuma iesniedzēju. Neviena no apstrīdētajām normām nenosakot

6bioloģiskā materiāla izņemšanas pamatu. Ekspertīzes noteikšanu un

7citu izmeklēšanas darbību veikšanu kriminālprocesā, kā arī šādu

8darbību veikšanai nepieciešamā bioloģiskā materiāla izņemšanu

9regulējot Kriminālprocesa likums, nevis apstrīdētās normas.

10Pieteikuma iesniedzējs neesot apstrīdējis Kriminālprocesa normas,

11kas noteic pamatu salīdzināmo paraugu ņemšanai no aizdomās

12turētajām personām.

13Pieteikuma iesniedzējs pēc būtības apstrīdot bioloģiskā

14materiāla izņemšanas pamatu, proti, normatīvo regulējumu, kas

15pieļauj aizdomās turēto personu DNS profilu noteikšanu un

16glabāšanu DNS nacionālajā datu bāzē. Saeima atzīst, ka

17apstrīdētās normas aizskar šīm personām Satversmes 96. pantā

18garantētās tiesības uz privāto dzīvi, tomēr uzskata, ka

19aizskārums ir samērīgs.

20Saeimas pārstāve Ilze Tralmaka tiesas sēdē pauda viedokli, ka

21bioloģiskā materiāla izņemšana no aizdomās turētām personām

22kriminālprocesā nenotiekot "automātiski", pamatojoties

23vienīgi uz šo personu kriminālprocesuālo statusu. Procesa

24virzītāja pienākums esot katrā konkrētajā gadījumā veikt

25atsevišķu izvērtējumu un tikai tad, ja tas nepieciešams,

26pieprasīt DNS ekspertīzi. Tādējādi DNS nacionālajā datu bāzē

27tiekot apkopoti un glabāti DNS profili, kas iegūti, pamatojoties

28uz kriminālprocesu virzošo amatpersonu lēmumiem.

29Pieteikuma iesniedzējs neesot izmantojis vispārējos tiesību

30aizsardzības līdzekļus, kas ļautu jautājumu par viņa pamattiesību

31aizskārumu risināt pēc būtības. Proti, viņš neesot izmantojis

32Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības apstrīdēt izmeklētāja

33lēmuma par DNS ekspertīzes veikšanai nepieciešamā bioloģiskā

34materiāla izņemšanu pamatotību, iesniedzot sūdzību uzraugošajam

35prokuroram. DNS noteikšanas procedūrā esot nošķirami trīs posmi -

36bioloģiskā materiāla izņemšana, tā ģenētiskā izpēte un DNS

37profila glabāšana DNS nacionālajā datu bāzē. Par katru no šiem

38posmiem persona, kura uzskata, ka tās tiesības konkrētajā posmā

39ir aizskartas, varot iesniegt sūdzību uzraugošajam prokuroram un

40amatā augstākam prokuroram. Pieteikuma iesniedzējs nevienā

41procedūras posmā neesot sūdzējies par savu tiesību

42aizskārumu.

43Neesot arī konstatējams, ka ar apstrīdētajām normām būtu

44radīta tāda tiesiskā situācija, ko varētu atzīt par "sevišķi

45būtisku un kas prasītu steidzamu risinājumu". Administratīvā

46pārkāpuma lietvedība pret Pieteikuma iesniedzēju esot izbeigta un

47tādējādi neesot radījusi viņam negatīvas sekas. Tiesas

48aizrādījums neesot uzskatāms par administratīvo sodu un neradot

49Pieteikuma iesniedzējam tik smagas negatīvas sekas, kas varētu

50pamatot tiesvedības uzsākšanu Satversmes tiesā.

51Pēc Saeimas ieskata, apstrīdētās normas esot pietiekami

52skaidri formulētas, lai persona, vajadzības gadījumā saņemot

53atbilstošu padomu, varētu izprast no tām izrietošo tiesību un

54pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas. DNS likuma

55adresāti pamatā esot personas, kas "nodrošina

56kriminālprocesu un ir saistītas ar DNS nacionālās datu bāzes

57uzturēšanu". Kriminālprocesa virzītājiem vai izmeklēšanas

58grupas dalībniekiem kriminālprocesā, kuri ir ieguvuši atbilstošu

59izglītību un likuma normas piemēro savā ikdienas darbā,

60nevajadzētu apstrīdētās normas iztulkot tādējādi, ka tās pieļautu

61"automātisku bioloģiskā materiāla izņemšanu no visām

62aizdomās turētajām personām". Pēc Saeimas ieskata,

63izskatāmajā lietā radusies apstrīdēto normu "interpretācijas

64problēma", kas neesot sistēmiska un esot risināma,

65"skaidrojot normas interpretāciju tās

66piemērotājam".

67Ierobežojuma leģitīmais mērķis atbilstot Satversmes 116. pantā

68noteiktajam - sabiedrības drošības un citu cilvēku tiesību

69aizsardzība. DNS nacionālajā datu bāzē iekļautie DNS profili

70tiekot izmantoti noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un

71novēršanai.

72Noteiktais ierobežojums esot piemērots leģitīmā mērķa

73sasniegšanai. DNS nacionālajā datu bāzē uzglabāto datu lietderība

74noziedzīgu nodarījumu atklāšanā esot nozīmīga.

75Aizdomās turēto personu DNS profilu glabāšanai alternatīvi un

76saudzējošāki līdzekļi nepastāvot. Apsverams varētu būt vienīgi

77jautājums par šādu personu DNS profilu glabāšanas termiņu, bet tā

78noteikšana esot likumdevēja kompetencē. Pašreiz spēkā esošais 10

79gadu termiņš DNS profilu glabāšanai esot noteikts, ņemot vērā

80kriminālatbildības noilguma termiņu, iespējas nākotnē ātrāk un

81efektīvāk pierādīt personas vainu vai nevainīgumu un

82nepieciešamību atvieglot tiesībaizsardzības iestāžu darbu

83noziedzīgu nodarījumu atklāšanā. Noteiktais termiņš, pēc Saeimas

84ieskata, esot pamatots.

85DNS likums paredzot valsts pienākumu, saņemot personas

86rakstveida iesniegumu, dzēst DNS nacionālajā datu bāzē glabātos

87datus. Tādējādi varot uzskatīt, ka personas, kuras pēc

88kriminālprocesa izbeigšanas, attaisnošanas vai aizdomās turētā

89statusa atcelšanas šo iespēju neizmanto, savus datus DNS

90nacionālajā datu bāzē glabā brīvprātīgi.

91Saeima uzsver, ka noziedzības apkarošana sabiedrības interesēs

92ir ne tikai valsts tiesības, bet arī valsts pozitīvais pienākums.

93Līdz ar to labums, ko iegūst sabiedrība, esot lielāks par

94indivīdam nodarīto kaitējumu. Indivīda tiesību ierobežojums esot

95salīdzinoši neliels. Valsts esot paredzējusi garantijas drošībai

96pret datu ļaunprātīgu izmantošanu, un personai esot dota iespēja

97ātri un vienkārši panākt savu datu dzēšanu no DNS nacionālās datu

98bāzes. Līdz ar to likumdevējs esot nodrošinājis saprātīgu

99līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un indivīda tiesībām uz

100privāto dzīvi, tādēļ apstrīdētās normas esot samērīgas.

101No aizdomās turēto personu bioloģiskā materiāla iegūtais un

102DNS nacionālajā datu bāzē iekļautais DNS profils esot saistāms ar

103konkrētu identificētu fizisko personu un tādējādi uzskatāms par

104personas datiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk

105- Datu aizsardzības likums) izpratnē. Saeima uzskata, ka DNS

106nacionālajā datu bāzē netiekot uzglabāti sensitīvi personas dati,

107proti, ziņas par personas rasi vai veselības stāvokli, tai skaitā

108ziņas par iedzimtām slimībām vai ģenētiskām īpatnībām. Tādējādi

109ar apstrīdētajām normām noteiktais ierobežojums neskarot nedz

110indivīda iespējas efektīvi baudīt savas pamattiesības, nedz arī

111citus indivīda eksistencei vai identitātei nozīmīgus

112aspektus.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

3Satversmes 96. pantam.

4Ministru kabinets uzskata, ka pieteikumā neesot pamatota

5aizskāruma pastāvēšana. Apstrīdētās normas nenosakot pienākumu

6"izņemt un izsniegt bioloģiskā materiāla paraugu" un

7tādējādi neradot Pieteikuma iesniedzējam tiešu aizskārumu.

8Nolēmums par administratīvā soda nepiemērošanu Pieteikuma

9iesniedzējam esot saistīts nevis ar DNS likumu vai Noteikumiem

10Nr. 620, bet gan ar Kriminālprocesa likumā paredzētu pienākumu

11nepildīšanu. Turklāt Pieteikuma iesniedzēja bioloģiskais

12materiāls neesot izņemts un līdz ar to viņa pamattiesības neesot

13aizskartas.

14Pieteikuma iesniedzējs neesot izsmēlis vispārējos tiesību

15aizsardzības līdzekļus. Tiesas sprieduma pārsūdzēšana neesot

16atzīstama par to vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu

17izsmelšanu, kuri konkrētās lietas apstākļos ir uzskatāmi par

18efektīviem. Pieteikuma iesniedzējs neesot izmantojis

19Kriminālprocesa likumā paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus.

20Proti, neesot vērsies pie uzraugošā prokurora un amatā augstāka

21prokurora ar sūdzību par procesa virzītāja "izšķiršanos

22izņemt bioloģiskā materiāla paraugu salīdzinošajai izpētei".

23Šie tiesību aizsardzības līdzekļi, pēc Ministru kabineta ieskata,

24Pieteikuma iesniedzējam bija pieejami un būtu spējuši nodrošināt

25viņa tiesību efektīvu aizsardzību.

26Informācijas par aizdomās turēto personu DNS profiliem un citu

27ziņu glabāšanas DNS nacionālajā datu bāzē leģitīmais mērķis esot

28noziedzīgu nodarījumu atklāšana un pierādīšana jeb sabiedrības

29drošības, kā arī valsts drošības aizsardzība.

30Pieteikuma iesniedzēja norāde uz DNS likuma un Noteikumu Nr.

31620 normu neskaidrību neesot pamatota. Apstrīdētās normas

32skaidri, izprotami un paredzami reglamentējot kriminālprocesā

33aizdomās turēto personu bioloģiskā materiāla izņemšanas, DNS

34profilu noteikšanas un glabāšanas noteikumus. Tiesas sēdē

35Ministru kabineta pārstāvis Vilnis Vītoliņš pievienojās Saeimas

36pārstāves paustajam viedoklim, ka DNS likums interpretējams

37tādējādi, ka DNS nacionālajā datu bāzē apkopojami tikai

38kriminālprocesuālo izmeklēšanas darbību rezultātā noteiktie

39aizdomās turēto personu DNS profili.

40Bioloģiskā materiāla izņemšanas tiesības un izsniegšanas

41pienākumu regulējot Kriminālprocesa likums. Par bioloģiskā

42materiāla izņemšanu tiekot lemts, balstoties uz ziņām par

43faktiem, kas liecina par personas saistību ar konkrēto noziedzīgo

44nodarījumu. Tikai tādos gadījumos, kad procesa virzītājs esot

45izšķīries par bioloģiskā materiāla izņemšanu, ziņas par personas

46DNS profilu varot tikt iekļautas DNS nacionālajā datu bāzē.

47Procesa virzītājam esot iespēja arī atteikties no bioloģiskā

48materiāla iegūšanas. Tādējādi katras krimināllietas ietvaros

49tiekot nodrošināts individualizēts bioloģiskā materiāla parauga

50izņemšanas nepieciešamības izvērtējums.

51Procesa virzītāja rīcības pamatotību uzraugot objektīva un

52neatkarīga amatpersona - prokurors, kuram esot tiesības reaģēt uz

53pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu pārkāpumiem un pieņemt saistošus

54lēmumus. Turklāt personai, kuras tiesības vai likumiskās

55intereses ir aizskartas, esot iespēja iesniegt sūdzību par

56procesa virzītāja rīcību.

57Informācijas par aizdomās turēto personu DNS profiliem

58glabāšana palīdzot sasniegt leģitīmo mērķi un tādēļ esot

59piemērota tā sasniegšanai. Noziedzīgu nodarījumu atklāšana esot

60atkarīga no izmeklēšanas iestāžu rīcībā esošās informācijas

61apjoma. Aizdomās turēto izslēgšana no to personu vidus, kuru DNS

62profilus var noteikt un glabāt DNS nacionālajā datu bāzē,

63samazinātu noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un

64pierādīšanas efektivitāti.

65Neesot iespēju leģitīmo mērķi tikpat efektīvi sasniegt ar

66indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Katrs uz

67noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un pierādīšanu vērsts līdzeklis

68esot unikāls, un šie līdzekļi nevarot tikt savstarpēji

69salīdzināti vai "vērtēti kā mazāk ierobežojoši".

70Attiecīgo noziedzības apkarošanas līdzekļu klāstam esot

71jānodrošina iespējami efektīvākā veidā novērst, atklāt un

72pierādīt izdarītus un nākotnē iespējamus noziedzīgus

73nodarījumus.

74DNS profils un citas DNS likuma 10. pantā minētās ziņas kopumā

75esot atzīstamas par fiziskās personas datiem, ciktāl pēc šīm

76ziņām iespējams identificēt konkrētu fizisko personu. DNS

77nacionālajā datu bāzē glabāto datu aizsardzība tiekot nodrošināta

78atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma un Fizisko personu

79datu aizsardzības likuma (turpmāk - Datu aizsardzības likums)

80prasībām. Patvaļīga vai automatizēta ziņu saņemšana no DNS

81nacionālās datu bāzes vai ļaunprātīga datu izmantošana neesot

82iespējama. Turklāt DNS profila subjekts tiekot anonimizēts ar

83sistēmas izveidota šifrējuma palīdzību, tādējādi iespēja

84identificēt attiecīgo personu pēc DNS profila esot izslēgta.

85Datu subjektam esot nodrošinātas izvēles tiesības - ļaut

86glabāt DNS nacionālajā datu bāzē ziņas par viņa DNS profilu 10

87gadus vai arī lūgt DNS profilu dzēst nekavējoties. Tādējādi datu

88subjekts netiekot nostādīts sliktākā situācijā kā personas, kuras

89nav atzītas par aizdomās turētām. Līdzīgs regulējums par

90bioloģiskā materiāla izņemšanu no aizdomās turētām personām un

91DNS datu glabāšanu esot spēkā arī Beļģijā, Francijā, Lietuvā,

92Norvēģijā un Spānijā.

93Zaudējums, kas tiekot nodarīts indivīda tiesībām, esot mazāks

94nekā sabiedrības ieguvums, un tādējādi apstrīdētās normas esot

95samērīgas.

96Ministru kabineta pārstāvis tiesas sēdē uzturēja viedokli, ka

97lieta ir izbeidzama, jo neesot konstatējams pamattiesību

98aizskārums un Pieteikuma iesniedzējs konkrētajā situācijā neesot

99izmantojis visus efektīvos un reālos tiesību aizsardzības

100līdzekļus.

1Pieaicinātā persona - Datu valsts inspekcija

2- norāda, ka informācija par personas DNS profilu uzskatāma par

3fiziskās personas datiem Datu aizsardzības likuma izpratnē. DNS

4profils esot uzskatāms par fiziskās personas datiem arī tādā

5gadījumā, ja tas noteikšanas laikā vēl nav attiecināts uz

6identificētu personu, bet tā noteikšanas mērķis ir fiziskās

7personas identifikācija. Saskaņā ar Datu aizsardzības likumu

8personas dati esot jebkāda informācija, kas attiecas uz

9identificētu vai identificējamu fizisko personu.

10Personas identifikāciju parasti nodrošinot atsevišķi dati,

11kuri tiekot saukti par "identifikatoriem" un kuri esot

12cieši saistīti ar konkrēto personu. Šādi dati esot, piemēram,

13personas ārējā izskata pazīmes vai arī citāds personas

14raksturojums - profesija, amats, personas kods -, vai arī

15informācija par konkrētas personas fizisko stāvokli, piemēram,

16DNS profils, asinsanalīžu rezultāti, rentgenogrammas.

17Lai datus varētu uzskatīt par tādiem, kas attiecas uz personu,

18esot nepieciešams konstatēt informācijas satura, nolūka un

19rezultāta kritēriju klātbūtni. Satura kritērijs izpildoties, ja

20informācija attiecas uz personu (ir par šo personu). Nolūks

21pastāvot tad, ja, ņemot vērā visus konkrētās lietas apstākļus,

22datus iespējams izmantot ar mērķi novērtēt personu, īpaši

23izturēties pret personu vai to ietekmēt. Rezultāta kritērijs esot

24konstatējams tad, kad, izmantojot attiecīgo informāciju, ir

25iespējams ietekmēt personas tiesības un intereses, proti, ja šīs

26informācijas apstrādes rezultātā citas personas sāk citādi

27izturēties pret konkrēto personu.

1Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra -

2uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 96. pantam.

3Ģenerālprokuratūra atzīst, ka ar "DNS analīžu veikšanu

4personām" un DNS profilu glabāšanu DNS nacionālajā datu bāzē

5tiek ierobežotas personas tiesības uz privāto dzīvi, tomēr

6uzskata, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētajām normām esot

7daudz nozīmīgāks nekā aizdomās turētās personas tiesību uz

8privātās dzīves neaizskaramību ierobežojums. Atsevišķu kategoriju

9noziegumu, piemēram, dzimumnoziegumu un pedofilijas, gadījumos

10bioloģiskā materiāla izņemšana no aizdomās turētām personām

11praksē vairākkārt esot palīdzējusi atklāt šādus noziedzīgus

12nodarījumus, kurus ar citām metodēm atklāt nebūtu iespējams.

13Kriminālprocesā par aizdomās turēto netiekot atzīta anonīma

14persona. Procesa virzītāja pienākums esot konkrētu cilvēku, kas,

15iespējams, izdarījis noziedzīgu nodarījumu, identificēt pēc

16tādiem valsts rīcībā jau esošiem personas datiem kā vārds,

17uzvārds un personas kods. Turklāt personu vajagot identificēt arī

18tajos gadījumos, kad kriminālprocess pret to tiek izbeigts

19reabilitējošu iemeslu dēļ. No šā brīža valstij rodoties pienākums

20saskaņā ar likumu tieši šai personai atlīdzināt nodarītos

21zaudējumus. Tādējādi aizdomās turētas personas tiesības,

22izveidojot tās DNS profilu, pēc būtības netiekot aizskartas

23vairāk, kā tās tiek aizskartas ar valsts rīcībā jau esošo

24attiecīgās personas datu apstrādi. Ģenerālprokuratūra atzīst, ka

25personas DNS profils ir personas dati Datu aizsardzības likuma

26izpratnē. Kaut arī DNS nacionālajā datu bāzē glabātais DNS

27profils, pēc Ģenerālprokuratūras ieskata, nesaturot sensitīvus

28personas datus, tas tiekot droši aizsargāts un trešajām personām

29neesot iespēju prettiesiski tam piekļūt.

30Tiesas sēdē Ģenerālprokuratūras pārstāvis Agnis Pormalis

31norādīja, ka likuma "Par policiju" 12. panta 14. punkts

32piešķirot policijas darbiniekam tiesības iegūt personu

33identifikācijai nepieciešamos datus. Savukārt tā paša panta

3414.2 punkts piešķirot tiesības DNS nacionālās datu

35bāzes izveidošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos

36noteiktajā kārtībā iegūt bioloģiskos materiālus. Apstrīdētās

37normas kontekstā ar pārējām DNS likuma un Noteikumu Nr. 620

38normām paredzot bioloģiskā materiāla izņemšanu no visām aizdomās

39turētajām personām, pamatojoties tikai uz to kriminālprocesuālo

40statusu. DNS likuma mērķis saskaņā ar šā likuma 2. pantu esot

41izveidot DNS nacionālo datu bāzi, kas izmantojama noziedzīgu

42nodarījumu atklāšanai. Savukārt DNS likuma 13. panta otrā daļa

43pēc būtības paredzot šā paša panta pirmajā daļā norādītajām

44atbildīgajām institūcijām pienākumu Ministru kabineta noteiktajā

45kārtībā nodrošināt likuma izpildi.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2atbalsta Ministru kabineta atbildes rakstā Satversmes tiesai

3pausto viedokli.

4Tieslietu ministrija atzīst, ka DNS būtība ir saistīta ar

5nepieciešamību identificēt konkrētu fizisko personu. DNS profils

6esot uzskatāms par personas datiem, ciktāl tas attiecas uz dzīvām

7personām.

8DNS profils esot uzskatāms par īpaši aizsargājamiem personas

9datiem. Ņemot vērā ģenētiskās informācijas sarežģīto dabu un

10īpašo jutīgumu, pastāvot liels risks, ka šī informācija varētu

11tikt izmantota dažādiem sākotnēji neparedzētiem mērķiem.

12Tieslietu ministrija uzsver, ka ģenētisko datu apstrāde esot

13atļauta tikai tad, kad tā ir absolūti nepieciešama un ir

14paredzētas atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un

15brīvībām, tikai tad, kad tā ir atļauta ar Eiropas Savienības

16tiesību aktiem vai dalībvalsts tiesību aktiem vai kad ir

17aizsargājamas datu subjekta vai citas personas vitālas intereses,

18vai kad tiek apstrādāti dati, kurus datu subjekts jau acīmredzami

19ir publiskojis.

20Tieslietu ministrijas pārstāve Elīna Feldmane tiesas sēdē

21uzsvēra, ka ministrijas viedoklis ir līdzīgs tam, kādu pauž

22Ministru kabineta pārstāvis. Pamats aizdomās turētas personas

23bioloģiskā materiāla izņemšanai un procesa virzītāja tiesībām

24lemt par tā izņemšanu esot Kriminālprocesa likums. Personām,

25kurām piešķirts noteikts kriminālprocesuālais statuss, esot

26kriminālprocesuāls pienākums pildīt likumīgās amatpersonu

27prasības. Arī jautājums par savu tiesību un interešu efektīvu

28aizsardzību personai esot jārisina Kriminālprocesa likuma

29ietvaros, nevis administratīvā pārkāpuma lietvedības

30ietvaros.

1Pieaicinātā persona - Valsts policija -

2uzskata, ka apstrīdēto normu radītais Satversmes 96. pantā

3ietverto indivīda tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību

4ierobežojums ir samērīgs un atbilst Satversmes 116. pantam.

5Pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā

6pieņemtu likumu un nodrošinot gan skaidru, izprotamu un paredzamu

7likuma prasību ievērošanu, gan arī atbilstošus līdzekļus

8aizsardzībai pret datu patvaļīgu un ļaunprātīgu izmantošanu.

9Informācija par DNS profiliem un ziņas par personām, kurām

10noteikts aizdomās turētā statuss, tiekot apkopotas un glabātas

11DNS nacionālajā datu bāzē DNS likumā un uz tā pamata izdotajos

12Noteikumos Nr. 620 paredzētajā kārtībā, apjomā un termiņos.

13DNS nacionālā datu bāze esot izmantojama noziedzīgu nodarījumu

14atklāšanā, pazudušu personu meklēšanā un neatpazītu līķu (līķa

15materiālu) identificēšanā, kā arī DNS ģenētiskās izpētes

16rezultātu apmaiņai ar ārvalstīm un starptautiskajām

17organizācijām.

18DNS nacionālās datu bāzes sistēmas pārzinis un informācijas

19resursu turētājs esot Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde.

20Kārtību, kādā tiek izņemts bioloģiskais materiāls un sniegtas

21ziņas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei to iekļaušanai

22DNS nacionālajā datu bāzē, nosakot Noteikumu Nr. 620 2. punkts,

23un tas paredzot, ka bioloģisko materiālu izņem arī no aizdomās

24turētām personām. Savukārt Noteikumu Nr. 620 13. punkts nosakot

25gadījumus, kad Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā

26noziedzīga nodarījuma vietā izņem bioloģiskās izcelsmes

27pēdas.

28Valsts policijas pārstāvis Dainis Vēbers tiesas sēdē uzsvēra,

29ka ne visos gadījumos, kad persona tiek atzīta par aizdomās

30turēto kriminālprocesā, no tās tiekot izņemts bioloģiskais

31materiāls salīdzinošajai izpētei, lai noskaidrotu bioloģiskas

32izcelsmes pēdu avotu. Šādu nepieciešamību kriminālprocesā katrā

33atsevišķā gadījumā izvērtējot kriminālprocesa virzītājs. Ja

34kriminālprocesa virzītājs pieņēmis lēmumu izņemt aizdomās turētās

35personas bioloģiskā materiāla paraugu konkrētu izmeklējamās

36lietas apstākļu noskaidrošanai, tad personai esot Kriminālprocesa

37likumā nostiprināts pienākums izsniegt pieprasīto paraugu vai

38ļaut to iegūt.

1Pieaicinātā persona - Valsts policijas

2Kriminālistikas pārvaldes DNS ekspertīžu nodaļas priekšniece

3Olga Bergere - tiesas sēdē izklāstīja DNS profila

4noteikšanas praktiskos aspektus.

5DNS molekulā esot iekodēta informācija gan par cilvēka

6veselību, gan par citām viņa ģenētiskajām īpašībām. DNS

7nacionālās datu bāzes mērķis esot ļoti konkrēts, un policijas

8ekspertu rīcībā esot aparatūra un reaktīvi, kas tiekot izmantoti

9tieši šā mērķa sasniegšanai. Ekspertīzes nepieciešamību

10izvērtējot procesa virzītājs. Ekspertīzes ietvaros kopā ar

11izpētes objektiem un lietiskajiem pierādījumiem procesa virzītājs

12iesniedzot arī aktus un paraugus salīdzinošai pētīšanai. Šie

13paraugi tiekot pētīti ekspertīzes ietvaros un pēc tam arī

14ietverti DNS nacionālajā datu bāzē. Savukārt gadījumos, kad

15ekspertīze izmeklējamās lietas ietvaros nav nepieciešama, procesa

16virzītājs varot iesniegt paraugus DNS profila ietveršanai DNS

17nacionālajā datu bāzē arī bez ekspertīzes noteikšanas.

18Izņemot bioloģisko materiālu, tiekot izmantoti speciāli DNS

19izņemšanas komplekti. Procesa virzītājs, izmantojot šo komplektu,

20varot izņemt personas bioloģisko materiālu, aizpildīt aktu par tā

21izņemšanu un nosūtīt paraugu uz Kriminālistikas pārvaldi. DNS

22profils tiekot ievadīts datu bāzē, bet vates tampons ar

23bioloģisko materiālu paliekot ekspertu rīcībā un tiekot glabāts

2410 vai 75 gadus, lai nepieciešamības gadījumā pārbaudes varētu

25atkārtot (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa

26tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 3. un 4.

27lpp.).

28Dažādās valstīs pētāmās DNS pazīmes varot būt atšķirīgas.

29Tāpēc DNS paraugus sākotnēji pārbaudot pēc universālām pazīmēm,

30kuras ir iespējams salīdzināt arī citās valstīs. Latvijā paraugus

31sākotnēji pētot pēc deviņām pazīmēm. Ja konstatēta sakritība, tad

32attiecīgo paraugu varot pētīt atkārtoti, ar speciāliem reaktīviem

33palielinot pētāmo pazīmju skaitu un attiecīgi paaugstinot izpētes

34rezultāta ticamības pakāpi. Tādējādi, lai pārliecinātos par DNS

35sakritību, esot iespējams atkārtoti noteikt DNS profilu,

36izmantojot saglabāto bioloģisko materiālu.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

2tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - atzīst, ka DNS profila

3glabāšana nesamērīgi ierobežo personas tiesības uz privātās

4dzīves neaizskaramību, taču uzsver, ka konkrētajos lietas

5apstākļos bioloģiskais materiāls DNS profila noteikšanai no

6Pieteikuma iesniedzēja neesot iegūts un glabāts.

7Tiesībsargs uzskata, ka "acīmredzamas nepilnības"

8regulējumā neesot konstatējamas. Tas apstāklis, ka likumdevējs

9normatīvo aktu izstrādes laikā nav rīkojis plašas konsultācijas

10par normatīvo regulējumu, pats par sevi esot vērtējams tikai kā

11likumdevēja darbības nepilnība.

12DNS dati esot atzīstami par personas datiem Datu aizsardzības

13likuma izpratnē. Apstrīdēto normu mērķis esot izveidot DNS

14nacionālo datu bāzi, kas izmantojama noziedzīgu nodarījumu

15atklāšanā, pazudušu personu meklēšanā un neatpazītu līķu

16identificēšanā, kā arī regulēt ģenētiskās izpētes rezultātu

17apmaiņu ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām. Tā kā

18izpētei nepieciešamā bioloģiskā materiāla iegūšana nenotiekot

19brīvprātīgi, izpētes rezultātu apmaiņa nebūtu uzskatāma par

20pieļaujamu personas pamattiesību ierobežošanas iemeslu. Tātad

21vienīgi noziedzīgu nodarījumu atklāšana būtu atzīstama par

22leģitīmu mērķi personas pamattiesību ierobežošanai, bet izpētes

23rezultātu apmaiņa būtu uzskatāma par pakārtotu darbību, kas

24vērsta uz leģitīmā mērķa sasniegšanu.

25Informācija par tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā

26nonākušajām personām glabājoties arī citos valsts reģistros.

27Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs uzturot kriminālprocesa

28informācijas sistēmu, izbeigto krimināllietu un administratīvos

29pārkāpumus izdarījušo personu reģistru, kā arī citas datu bāzes.

30Tādējādi tiesībaizsardzības iestādēm esot arī citas iespējas

31iegūt informāciju par personām, kuras turētas aizdomās par

32konkrētam izmeklējamam noziedzīgam nodarījumam līdzīgām darbībām,

33bet nav atzītas par vainīgām.

34Bioloģiskā materiāla iegūšana esot vērtējama kontekstā ar

35konkrētā kriminālprocesuālā lēmuma pamatojumu. Tiesībsargs

36uzskata, ka Kriminālprocesa likums uzliek procesa virzītājam

37pienākumu katrā atsevišķā gadījumā izvērtēt bioloģiskā materiāla

38izņemšanas nepieciešamību, savukārt personai esot iespēja procesa

39virzītāja lēmumu pārsūdzēt.

40Tiesībsargs, atsaucoties uz ECT judikatūru, uzsver, ka valsts

41institūcijām ir ne vien negatīvs pienākums atturēties no jebkādas

42nepamatotas iejaukšanās tiesībās uz privātās dzīves

43neaizskaramību, bet arī pozitīvs pienākums veikt šo tiesību

44aizsardzībai nepieciešamās darbības. Neesot saprotams, kādā veidā

45noziedzīgu nodarījumu atklāšanu sekmējot tas apstāklis, ka DNS

46nacionālajā datu bāzē 10 gadus glabājas informācija par personu,

47kuras rīcībā nav konstatētas noziedzīga nodarījuma sastāva

48pazīmes. Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas kriminālprocesā, kurā

49personas vaina nav pierādīta vai tās darbībās nav konstatētas

50noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, no šīs personas ņemtie DNS

51dati būtu jāiznīcina, nemaz negaidot tās iesniegumu. Turklāt DNS

52likuma 18. panta pirmā daļa paredzot personas tiesības pieprasīt

53informācijas dzēšanu vienīgi no DNS nacionālās datu bāzes. Līdz

54ar to varot veidoties tāda situācija, ka par konkrētu personu

55ārvalstu iestādēm sniegtā informācija glabājas tajās un personas

56tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību tiek ilgstoši

57ierobežotas neatkarīgi no šīs personas lūguma datus dzēst. DNS

58likums neparedzot arī to, ka personas nāve būtu iemesls dzēst

59attiecīgos datus no DNS nacionālās datu bāzes.

60Pēc Tiesībsarga ieskata, valsts DNS datu glabāšanas termiņa

61aspektā neizpildot savu pozitīvo pienākumu aizsargāt personas

62tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Vajagot būt īpaši

63svarīgiem iemesliem, lai tiktu glabāti tādu personu DNS profili,

64kuras nav atzītas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

65Nosacījums, ka DNS nacionālajā datu bāzē iekļautā informācija

66dzēšama tikai pēc tam, kad saņemts attiecīgās personas rakstveida

67iesniegums, neatbilstot labas pārvaldības principam. Personai,

68kuras vaina nav pierādīta vai kura ir attaisnota, situācijā, kad

69tās DNS profils tiek uzglabāts līdz ar sodīto personu DNS

70profiliem, varot rasties "sajūta, ka attieksme nav tāda pati

71kā pret indivīdu, par kura rīcības tiesiskumu šaubas nav

72radušās".

1Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa universitātes

2Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr. iur.

3Aldis Lieljuksis - uzskata, ka ar apstrīdētajām normām

4noteiktais ierobežojums ir pamatots un samērīgs.

5Personas identitātes noskaidrošana un pārbaude esot dažādiem

6valsts dienestiem nozīmīgs un vislielākajā mērā ar sabiedrības

7drošību saistīts jautājums. Biometriskie dati tiekot iegūti ne

8tikai saistībā ar krimināla rakstura likumpārkāpumiem, proti, no

9aizturētām, aizdomās turētām, apsūdzētām vai notiesātām personām,

10bet vispār no ikvienas personas tās identifikācijas nolūkos,

11noformējot, piemēram, personu apliecinošu dokumentu. Līdz ar to

12esot secināms, ka identifikācijas nolūkā ir atļauts iegūt un

13uzglabāt arī tādu personu biometriskos datus, kuras nav

14izdarījušas likumpārkāpumus.

15Pēc DNS profila varot noteikt personas veselības stāvokli, un

16līdz ar to DNS profils esot ierindojams visjutīgāko datu

17kategorijā. DNS profilu izmantošana personu identifikācijai

18kriminālprocesā esot salīdzinoši jauna, bet ļoti būtiska metode.

19DNS profila noteikšana kriminālprocesā atsevišķos gadījumos varot

20būt vienīgā iespēja noskaidrot personas identitāti. DNS profila

21noteikšana ļaujot sasniegt ļoti augstu personas identifikācijas

22ticamības pakāpi un izvairīties no nepamatotām apsūdzībām

23noziegumos, kurus personas nav izdarījušas, kā arī palīdzot

24atklāt līdz šim neatklātus noziegumus. Pēc pirkstu nospiedumiem

25varot identificēt tikai vienu konkrētu personu, toties DNS

26izpētes rezultātā varot noteikt arī personas saderību ar citu

27personu. DNS profila noteikšanai nenoliedzami esot arī preventīvs

28efekts, jo personai, kuras DNS profils ir noteikts, jārēķinās ar

29lielāku iespēju tikt atklātai.

30Lai arī DNS materiāla iegūšana esot iejaukšanās personas

31privātajā dzīvē, tā esot uzskatāma par samērīgu. Policijas

32funkciju īstenošanai iegūtie dati esot izmantojami tikai

33noziegumu izmeklēšanas un atklāšanas nolūkos, proti, kalpojot kā

34līdzeklis sabiedrības drošības aizsardzībai.

35Izvērtējot iespēju neizņemt bioloģisko materiālu no ikvienas

36aizdomās turētās personas, vajagot ņemt vērā to, ka Latvijā

37kriminālsodu politika jau ilgu laiku esot nestabila. Strauji

38mainīgā kriminālsodu politikas situācijā neesot vēlams

39konkretizēt aizdomās turēto personu loku, sasaistot DNS profila

40noteikšanu ar nodarījuma smagumu un attiecinot tikai, piemēram,

41uz personām, kuras tiek turētas aizdomās par nozieguma

42izdarīšanu.

43Tiesas sēdē A. Lieljuksis papildus pauda uzskatu, ka

44noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana ir

45valsts funkcija, ko varētu saukt par "noziedzības

46apkarošanas funkciju". Noziedzības apkarošanā valsts

47reģistriem esot ļoti liela nozīme, jo tie dodot iespēju apkopotos

48datus efektīvi izmantot noziedzīgu nodarījumu novēršanai,

49atklāšanai un pareizai kvalifikācijai, turklāt operatīvi

50apmainīties ar datiem starptautiskā līmenī. Dažādo datu

51iegūšanas, apstrādes, glabāšanas un apmaiņas funkciju īstenojot

52valsts pārvaldes iestādes, veicot operatīvo darbu, pirmstiesas

53izmeklēšanu, vajāšanu un iztiesāšanu. DNS likums esot viens no

54tiem likumiem, no kuriem izrietot pienākums, realizējot šo

55valstisko funkciju, iegūt un uzkrāt datus par aizturētām,

56aizdomās turētām, apsūdzētām un notiesātām personām. Ievērojot

57DNS likuma mērķi un sistēmisko interpretācijas metodi, esot

58redzams, ka bioloģiskais materiāls iegūstams no visām aizdomās

59turētajām personām un ka tā ir obligāta likuma prasība. No šīs

60vispārējās, valsts īstenotās funkcijas esot jānošķir konkrēta

61kriminālprocesa izmeklēšana, kas tiekot īstenota Kriminālprocesa

62likumā noteiktajā kārtībā un attiecoties tikai uz konkrēto

63noziedzīgo nodarījumu.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

2lektors Mg. iur. Agris Bitāns - uzskata, ka šajā

3lietā saskatāms nesamērīgs indivīda pamattiesību

4ierobežojums.

5Tā kā DNS profils sniedzot informāciju par personas veselību,

6tad esot pamats to atzīt par sensitīviem personas datiem Datu

7aizsardzības likuma izpratnē un uz to attiecināt īpašas datu

8aizsardzības prasības.

9Bioloģiskā materiāla izņemšanas un DNS profilu noteikšanas

10mērķis esot atklāt noziedzīgus nodarījumus. Līdz ar to aizdomās

11turētu personu DNS izpēte pati par sevi neesot pretrunā ar

12personas datu izmantošanas mērķi kriminālprocesā. Tomēr esot

13pamats šaubām, vai DNS likuma 1. panta 2. punkts nav pārāk plaši

14formulēts, jo DNS profila noteikšanai nepieciešamā bioloģiskā

15materiāla izņemšanas pamats esot nevis objektīva nepieciešamība

16atklāt konkrēto noziegumu, bet gan tikai personas procesuālais

17statuss. Ne visos gadījumos, kad personai ir aizdomās turētā

18statuss, esot objektīvi nepieciešams izņemt tās bioloģisko

19materiālu. Līdz ar to bioloģiskā materiāla iegūšana tikai tāpēc,

20ka personai piemērots aizdomās turētā statuss, nebūtu samērīga ar

21personas datu apstrādes mērķi. Datu aizsardzības likuma kontekstā

22neesot saskatāms skaidrs tiesiskais pamats šādu datu iegūšanai un

23apstrādei.

24Tāpat neesot skaidrs, kāpēc DNS profilu glabāšanai noteikts

25tieši 10 gadus ilgs termiņš. Atbilstoši personas datu apstrādes

26principiem to glabāšanas termiņam jābūt atbilstošam glabāšanas

27mērķim, kas konkrētajā gadījumā esot noziedzīgu nodarījumu

28atklāšana un novēršana. Pašreiz noteiktais DNS profilu glabāšanas

29termiņš neesot tieši saistāms ar tiesību normās paredzētajām

30kriminālprocesuālajām darbībām. Šāds DNS datu glabāšanas termiņš

31bez atbilstoša pamatojuma esot uzskatāms par pārmērīgu.

32Nesamērīgs pamattiesību ierobežojums esot saskatāms arī tajā

33situācijā, kad pieņemts lēmums par aizdomās turētās personas

34statusa atcelšanu vai kriminālprocesa izbeigšanu (it sevišķi uz

35reabilitējoša pamata), bet no attiecīgās personas jau ir iegūts

36bioloģiskais materiāls un noteikts tās DNS profils. No

37pamattiesību viedokļa par tiesiski nepamatotu esot atzīstama tāda

38situācija, ka personai jāvēršas valsts iestādē ar rakstveida

39lūgumu, lai ziņas par to tiktu dzēstas, jo Noteikumi Nr. 620

40neparedzot "automātisku" datu dzēšanu.

41Secinājumu

42daļa

1Saeima, Ministru kabinets un Tieslietu ministrija,

2atsaucoties uz Satversmes tiesas atziņām, pauž uzskatu, ka

3apstrīdētās normas nerada tiešu un konkrētu Pieteikuma

4iesniedzējam Satversmes 96. pantā noteikto pamattiesību

5aizskārumu un tādēļ tiesvedība lietā ir izbeidzama.

6Tiesvedība lietā esot izbeidzama arī tādēļ, ka Pieteikuma

7iesniedzējs neesot izmantojis visus efektīvos vispārējos tiesību

8aizsardzības līdzekļus.

9Ja ir norādīti argumenti, kas varētu būt par pamatu

10tiesvedības izbeigšanai lietā, Satversmes tiesai tie jāizvērtē

11(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra

12sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 11. punktu).

1Lai noskaidrotu, vai izskatāmajā lietā tiesvedība

2ir turpināma, Satversmes tiesa pārbaudīs:

31) vai apstrīdētās normas attiecas uz tādām Pieteikuma

4iesniedzēja pamattiesībām, kuras ir noteiktas Satversmes 96.

5pantā;

62) vai pastāv tiešs un konkrēts Pieteikuma iesniedzēja

7pamattiesību aizskārums;

83) vai ir ievērotas likuma prasības par vispārējo tiesību

9aizsardzības līdzekļu izmantošanu un konstitucionālās sūdzības

10iesniegšanas termiņu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013.

11gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 16.4.

12punktu).

1Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas attiecas uz

2Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 96. pantā noteiktajām

3pamattiesībām, Satversmes tiesai vispirms ir jānoskaidro šā panta

4tvērums.

515.1. Satversmes 96. pants noteic, ka ikvienam ir

6tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences

7neaizskaramību.

8Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz

9savu privāto telpu, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu

10personu iejaukšanās. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta

11atziņa, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību aizsargā

12indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, vārdu un

13identitāti, personas datus (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

1426. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-17-01 10. punktu, 2011. gada

1511. maija sprieduma lietā Nr. 2010-55-0106 10.2. punktu un 2011.

16gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2010-51-01 13.

17punktu).

18Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā

19cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai

20saistošiem starptautiskajiem līgumiem. No šā panta izriet, ka

21likumdevēja mērķis ir panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību

22normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām. Latvijai

23saistošās starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas

24prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo arī par

25interpretācijas līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas

26valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie

27Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas

28(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā

29Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 5. punktu).

30Interpretējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

31aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 8. pantu, ECT

32atzinusi, ka jēdziena "privātā dzīve" tvērums ir plašs.

33Personas datu iegūšana un glabāšana ietilpst tiesību uz privātās

34dzīves neaizskaramību tvērumā (sk. ECT Lielās palātas 2000.

35gada 16. februāra sprieduma lietā "Amann v.

36Switzerland", pieteikums Nr. 27798/95, 65. punktu un

372008. gada 4. decembra sprieduma lietā "S. and Marper v.

38the United Kingdom", pieteikumi Nr. 30562/04 un Nr.

3930566/04, 68. un 69. punktu). Privātās dzīves neaizskaramība

40un personas datu aizsardzība nostiprināta arī Eiropas Savienības

41Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā.

42Satversmes tiesa konstatē, ka personas fizisko un sociālo

43identitāti raksturojošu datu iegūšana, apstrāde un glabāšana

44ietilpst personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību

45tvērumā.

46Tādējādi Satversmes 96. pantā

47noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver

48fiziskās personas datu aizsardzību.

4915.2. Izskatāmajā lietā, Pieteikuma iesniedzēju

50atzīstot par aizdomās turēto kriminālprocesā, tika sagatavots

51akts par bioloģiskā materiāla izņemšanu iekļaušanai DNS

52nacionālajā datu bāzē.

53Satversmes tiesai jānoskaidro, vai aizdomās turētas personas

54bioloģiskais materiāls, kuru izņem DNS ģenētiskajai izpētei, un

55DNS nacionālajā datu bāzē glabātais DNS profils ir fiziskās

56personas dati un tādējādi ietilpst Satversmes 96. panta

57tvērumā.

58Atbilstoši DNS likuma 1. panta 1. punktam bioloģiskais

59materiāls ir cilvēka audu vai orgānu daļas un organisma šķidrumi,

60kas satur šūnas, kuru kodolos ir dezoksiribonukleīnskābes

61(piemēram, asinis, siekalas, kauli). DNS likuma 1. panta 3.

62punkts noteic, ka DNS ir dezoksiribonukleīnskābes molekulas daļa,

63kas norāda uz cilvēka atšķirīgo pazīmju ģenētisko informāciju.

64DNS ģenētiskā izpēte ir bioloģiskā materiāla zinātniska izpēte ar

65mērķi noteikt DNS profilu. Savukārt DNS likuma 1. panta 4. punktā

66noteikts, ka DNS profils ir datorlasāms DNS ģenētiskās izpētes

67rezultāts.

68Fiziskās personas datu definīcija ietverta Datu aizsardzības

69likumā. Saskaņā ar šā likuma 2. panta 3. punktu personas dati ir

70jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai

71identificējamu fizisko personu.

72Bioloģiskais materiāls, ko izņem no personas, par to

73sagatavojot aktu, kura veidlapas paraugs ietverts Noteikumu Nr.

74620 1. pielikumā, satur konkrētas (jau identificētas) personas

75DNS datus. Veicot izņemtā bioloģiskā materiāla izpēti, tiek

76noteikts personas DNS profils un iekļauts glabāšanai DNS

77nacionālajā datu bāzē. Tādējādi visā DNS profila noteikšanas

78procesā tiek veiktas darbības ar identificētas personas

79datiem.

80Līdz ar to gan identificētas personas bioloģiskais materiāls,

81gan tā izpētes procesā radītās jaunas informācijas vienības,

82tostarp arī konkrētā formātā (datorlasāms) saglabāts DNS

83ģenētiskās izpētes rezultāts (DNS profils), ir atzīstami par

84fiziskās personas datiem Datu aizsardzības likuma un Satversmes

8596. panta izpratnē.

8615.3. Saskaņā ar Datu aizsardzības likuma 2. panta 8.

87punktu sensitīvi personas dati ir tādi personas dati, kas norāda

88personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un

89politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz

90informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi.

91Satversmes tiesa ir atzinusi, ka šie Datu aizsardzības likumā

92norādītie dati pēc būtības atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes

931995. gada 24. oktobra direktīvas 95/46/EK par personu

94aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu

95brīvu apriti 8. pantā regulētajiem īpašu kategoriju datiem

96(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 14. marta sprieduma lietā

97Nr. 2010-51-01 13. punktu). Arī ECT judikatūrā nostiprināta

98atziņa, ka personas DNS profils ir sensitīvi personas dati

99(sk. ECT Lielās palātas 2008. gada 4. decembra sprieduma lietā

100"S. and Marper v. the United Kingdom", pieteikumi Nr.

10130562/04 un Nr. 30566/04, 75. un 76. punktu). DNS profila

102noteikšanas mērķis visos gadījumos ir konkrētas personas vai

103vairāku personu saiknes identifikācija. Apstāklis, ka DNS profila

104noteikšanas procesā tiek izmantota tikai daļa no bioloģiskajā

105materiālā ietilpstošās informācijas, neietekmē DNS profila

106atzīšanu par sensitīviem personas datiem pēc būtības (sk.

107turpat 73. punktu). Arī tas apstāklis, ka DNS profils ir

108datorlasāms DNS ģenētiskās izpētes rezultāts, ko nav iespējams

109izmantot bez atbilstošu informācijas tehnoloģiju pielietošanas,

110neietekmē DNS profila atzīšanu par sensitīviem personas datiem

111(sk. turpat 75. punktu).

112Tādējādi identificētas personas bioloģiskais materiāls, kas

113tiek izņemts un pētīts DNS profila noteikšanas procesā, kā arī

114DNS profils ir īpaši aizsargājami fiziskās personas dati.

11515.4. Vispārējos principus, pēc kādiem fiziskās

116personas dati tiek apstrādāti kriminālprocesa vajadzībām, nosaka

117Datu aizsardzības likuma 10. panta ceturtā daļa un 12. pants.

118Minētās normas noteic, ka kriminālprocesa vajadzībām drīkst

119apstrādāt personas datus, kas attiecas uz noziedzīgiem

120nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu

121lietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem.

122Datu aizsardzības likums piemērojams arī fiziskās personas datu

123apstrādei sākotnēji neparedzētiem mērķiem krimināltiesību jomā,

124citastarp šādiem mērķiem: lai novērstu tūlītēju būtisku

125sabiedriskās drošības apdraudējumu; lai atklātu noziedzīgus

126nodarījumus un veiktu kriminālvajāšanu.

127Tiesiskais pamats sensitīvu fiziskās personas datu apstrādei

128noteikts Datu aizsardzības likuma 11. pantā, paredzot, ka

129sensitīvu personas datu apstrāde ir aizliegta, izņemot šajā pantā

130minētos gadījumus. Šā panta 11. punkts ļauj veikt sensitīvu

131personas datu apstrādi, pildot valsts pārvaldes funkcijas vai

132veidojot likumā noteiktās valsts informācijas sistēmas. DNS

133nacionālajai datu bāzei ir valsts informācijas sistēmas

134statuss.

135Līdz ar to kriminālprocesa ietvaros var apstrādāt gan tādus

136fiziskās personas datus, kas nav sensitīvi, gan arī sensitīvus

137personas datus.

138Tādējādi gan aizdomās turētas

139personas bioloģiskais materiāls, gan DNS profils ir fiziskās

140personas dati, kas ietilpst Satversmes 96. panta tvērumā un,

141ievērojot to sensitīvo dabu, ir īpaši aizsargājami.

1Lai izvērtētu, vai pastāv tiešs un konkrēts

2Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums, ir jānoskaidro

3apstrīdēto normu tvērums, jākonstatē, vai apstrīdētās normas ir

4attiecināmas uz Pieteikuma iesniedzēja situāciju, un jāpārbauda,

5vai apstrīdētās normas radījušas pamattiesību aizskārumu.

616.1. Pieteikuma iesniedzējs apstrīd DNS likuma 1.

7panta 2. un 6. punkta, 4. panta, 10. panta, 18. panta pirmās

8daļas, kā arī Noteikumu Nr. 620 2. un 13. punkta atbilstību

9Satversmes 96. pantam tiktāl, ciktāl šīs normas paredz, ka no

10visām aizdomās turētām personām jāizņem bioloģiskais materiāls

11DNS profila noteikšanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu

12bāzē.

13Satversmes tiesa atzinusi, ka tai savas kompetences robežās ir

14jānoskaidro apstrīdētās normas un citu ar to cieši saistīto

15tiesību normu mērķis un patiesā jēga (sk. Satversmes

16tiesas 2011. gada 20. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-72-01 12.

17punktu).

18Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro apstrīdēto normu

19tvērums.

2016.1.1. Tiesas sēdē tika pausti atšķirīgi viedokļi par

21to, vai apstrīdētās normas paredz aizdomās turētas personas

22bioloģiskā materiāla izņemšanu DNS profila noteikšanai tikai tad,

23ja kriminālprocesu virzošā amatpersona pieņēmusi lēmumu par tā

24noteikšanas nepieciešamību konkrētu lietas apstākļu

25noskaidrošanai, vai arī bioloģiskais materiāls izņemams no katras

26personas, kurai noteikts aizdomās turētā statuss.

27Saeima un Ministru kabinets tiesas sēdē uzturēja viedokli, ka

28par aizdomās turētas personas bioloģiskā materiāla izņemšanu DNS

29profila noteikšanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē katrā

30konkrētā gadījumā lēmumu pieņemot kriminālprocesu virzošā

31amatpersona (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa

32tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 87. lpp.).

33Arī Tieslietu ministrija pauda viedokli, ka kriminālprocesu

34virzošajai amatpersonai visos gadījumos jāizvērtē, vai DNS

35profila noteikšana konkrētajā lietā ir nepieciešama (sk.

36Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa tiesas sēdes

37stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 12. lpp.).

38Ģenerālprokuratūras un Valsts policijas rakstveida viedokļos

39bija ietverti argumenti par nosacījumiem, ar kādiem aizdomās

40turētās personas bioloģiskais materiāls izņemams salīdzinošās

41izpētes veikšanai (sk. lietas materiālu 1. sēj. 106. un 126.

42lpp.), bet nebija sniegta konkrēto izskatāmās lietas apstākļu

43analīze. Tiesas sēdē Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras

44pārstāvji papildināja rakstveidā paustos viedokļus, norādot, ka

45gadījumos, kad aizdomās turētas personas bioloģiskais materiāls

46tiek izņemts ar mērķi iekļaut tās DNS profilu DNS nacionālajā

47datu bāzē, nenosakot ekspertīzi konkrētajā lietā, apstrīdēto

48normu piemērošanas priekšnoteikums ir attiecīgais personas

49kriminālprocesuālais statuss un DNS likuma normas (sk.

50Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa tiesas sēdes

51stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 130. lpp. un 3. sēj. 27.

52lpp.). Pieaicinātā persona A. Lieljuksis pievienojās šādai

53apstrīdēto normu interpretācijai (sk. lietas materiālu 1. sēj.

54117. lpp.). Šādu interpretāciju atzina arī pieaicinātā

55persona A. Bitāns (sk. lietas materiālu 1. sēj. 136.

56lpp.).

57Atbilstoši DNS likuma 13. pantam bioloģiskā materiāla

58izņemšanu, kā arī ziņu savlaicīgu sniegšanu Kriminālistikas

59pārvaldei to iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē Ministru

60kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina izmeklēšanas iestādes,

61Ieslodzījuma vietu pārvalde, prokuratūras iestādes, tiesas,

62ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas. Minētās iestādes

63un personas ir atbildīgas par bioloģiskā materiāla izņemšanu, kā

64arī par ziņu savlaicīgu sniegšanu un šo ziņu atbilstību tās

65apliecinošiem dokumentiem.

66Savukārt likuma "Par policiju" 12. panta

6714.2 punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot

68viņam uzliktos pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei ir

69tiesības DNS nacionālās datu bāzes izveidošanu un izmantošanu

70regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt

71bioloģiskos materiālus. To, ka DNS likums nosaka izmeklēšanas

72iestāžu pienākumu, bet likums "Par policiju" -

73izmeklēšanas iestāžu tiesības veikt personu identificējošas

74darbības, tostarp iegūt aizdomās turēto personu bioloģisko

75materiālu, tiesas sēdē apstiprināja gan Valsts policijas, gan

76Ģenerālprokuratūras pārstāvji, kā arī Tieslietu ministrija un A.

77Lieljuksis (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa

78tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 138. lpp. un 3.

79sēj. 16., 27., un 63. lpp.).

80Izskatāmajā lietā ir materiāli, ka Drošības policijas vecākais

81inspektors pirmās instances tiesas sēdē liecinājis, ka visām

82policijas iestādēm ir pienākums izņemt aizdomās turētas personas

83"DNS paraugu". Tas notiekot, pamatojoties uz

84Noteikumiem Nr. 620, kas izdoti saskaņā ar DNS likumu. Liecinieks

85norādījis, ka "DNS paraugu izņemšana nav saistīta ar

86konkrēto kriminālprocesu, kurā Lato Lapsa ir atzīts par aizdomās

87turēto" (sk. lietas materiālu 1. sēj. 24. lpp.).

88Apstrīdētais DNS likuma 1. panta 6. punkts noteic, ka

89salīdzināmie paraugi ir bioloģiskais materiāls, kas ņemts

90citastarp no aizdomās turētām personām, lai noskaidrotu

91bioloģiskas izcelsmes pēdu avotu, identificētu pazudušu personu

92vai neatpazītu līķi. Tiesas sēdē tika pausti viedokļi, ka

93bioloģiskais materiāls, ko izņem iekļaušanai DNS nacionālajā datu

94bāzē, gan neesot salīdzināmais paraugs kriminālprocesuālā

95izpratnē, tomēr esot uzskatāms par paraugu, kas izmantojams

96personas identifikācijai (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 6.

97un 13. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj.

98147. lpp. un 3. sēj. 1. un 3. lpp.).

99Tādējādi kriminālprocesu virzošā amatpersona Pieteikuma

100iesniedzēja situācijā pildīja DNS likumā noteikto pienākumu iegūt

101bioloģisko materiālu no aizdomās turētās personas tās DNS profila

102noteikšanai un tas bija nepieciešams DNS nacionālās datu bāzes

103veidošanai.

10416.1.2. DNS likuma mērķis atbilstoši šā likuma 2. pantā

105noteiktajam ir izveidot DNS nacionālo datu bāzi, kas izmantojama

106noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, pazudušu personu meklēšanā un

107neatpazītu līķu (līķa materiālu) identificēšanā, kā arī noteikt

108un regulēt DNS ģenētiskās izpētes rezultātu apmaiņu ar ārvalstīm

109un starptautiskajām organizācijām. Savukārt DNS likuma 4. pants

110noteic, ka DNS nacionālajā datu bāzē apkopo un glabā informāciju

111par DNS profiliem un ziņas par personām, kuras turētas aizdomās,

112apsūdzētas vai notiesātas, par neatpazītiem līķiem, par Latvijas

113Republikā pazudušām personām un par bioloģiskas izcelsmes

114pēdām.

115Saeimas pārstāve I. Tralmaka tiesas sēdē pauda uzskatu, ka DNS

116likuma mērķis saprotams tādējādi, ka vienotā datu bāzē ir

117apkopojami tie DNS profili, kuri noteikti, veicot

118kriminālprocesuālās izmeklēšanas darbības (sk. Satversmes

119tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu

120lietas materiālu 2. sēj. 94. un 102. lpp.). Šis uzskats tika

121pamatots ar DNS likuma projekta anotācijā norādīto. Tam

122pievienojās arī Ministru kabineta un Tieslietu ministrijas

123pārstāvji.

124Savukārt A. Lieljuksis tiesas sēdē uzsvēra, ka DNS likuma

125mērķis ir interpretējams plašāk nekā tikai kriminālprocesuālu

126izmeklēšanas darbību ietvaros iegūto datu apkopošana. DNS

127nacionālajā datu bāzē esošā informācija sekmējot pēc iespējas

128vairāku noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, neaprobežojoties tikai

129ar vienu konkrētu kriminālprocesu. Šim viedoklim pēc būtības

130pievienojās arī Valsts policijas pārstāvis, Valsts policijas

131Kriminālistikas pārvaldes DNS ekspertīžu nodaļas priekšniece O.

132Bergere un Ģenerālprokuratūras pārstāvis. O. Bergere skaidroja,

133ka regulāri notiekot DNS nacionālajā datu bāzē glabātās

134informācijas apmaiņa ar ārvalstīm Prīmes ietvaros (sk.

135Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa tiesas sēdes

136stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 2. lpp.).

137DNS likuma 4. pantā tieši norādīti DNS profila noteikšanas

138procedūras posmi, proti, informācijas apkopošana un glabāšana.

139Iztulkojot šo normu, jāņem vērā, ka uz DNS likuma pamata izdotie

140Noteikumi Nr. 620 reglamentē bioloģiskā materiāla izņemšanu, jo

141bez tā DNS ģenētiskā izpēte objektīvi nebūtu iespējama.

142Noteikumi Nr. 620 regulē amatpersonu rīcību visos gadījumos,

143kad izņemams personas bioloģiskais materiāls, tostarp nosaka

144kārtību, kādā tas izņemams, kārtību, kādā sagatavojams akts, kura

145veidlapas paraugs ietverts Noteikumu Nr. 620 1. pielikumā, un

146kārtību, kādā sniedzamas ziņas Valsts policijas Kriminālistikas

147pārvaldei. Apstrīdētais Noteikumu Nr. 620 2. punkts nosaka to

148subjektu kategorijas, no kuriem izņemams bioloģiskais materiāls

149(parauga devējus), tostarp par vienu no šīm kategorijām nosaka

150aizdomās turētās personas. Tādējādi bioloģiskā materiāla

151izņemšana, kaut arī tā kā atsevišķa darbība DNS likuma 4. pantā

152nav tieši norādīta, ir viens no DNS profila noteikšanas

153procedūras posmiem.

154DNS likuma 10. pants paredz, kāda informācija par noziedzīga

155nodarījuma izdarīšanā aizdomās turēto personu iekļaujama DNS

156nacionālajā datu bāzē. Tādējādi šī norma noteic DNS nacionālajā

157datu bāzē iekļaujamās un uzglabājamās fiziskās personas datu

158vienības sastāvu.

159Savukārt DNS likuma 18. panta pirmā daļa noteic, cik ilgi DNS

160profilus un ziņas par aizdomās turētajām personām glabā DNS

161nacionālajā datu bāzē tādā gadījumā, ja kriminālprocess tiek

162izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu uz reabilitējošu

163apstākļu pamata vai arī tiek atcelts lēmums, ar kuru attiecīgā

164persona atzīta par aizdomās turēto uz tāda paša pamata, kā arī

165tad, ja stājies spēkā personu attaisnojošs spriedums. Tāpat šī

166norma noteic, ka šādos gadījumos informācija no DNS nacionālās

167datu bāzes dzēšama, ja ir saņemts attiecīgās personas rakstveida

168iesniegums par tās dzēšanu, bet, ja šāds iesniegums netiek

169saņemts, DNS profilu un ziņas DNS nacionālajā datu bāzē glabā 10

170gadus no dienas, kad Kriminālistikas pārvalde saņēmusi konkrēto

171lēmumu vai spriedumu.

172Tiesas sēdē, pretēji Saeimas un Ministru kabineta paustajam

173viedoklim, Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras pārstāvji, kā

174arī A. Lieljuksis atzina, ka DNS likuma 1. panta 6. punkts, 4.

175pants, 10. pants, 18. panta pirmā daļa, kā arī Noteikumu Nr. 620

1762. punkts veido vienotu regulējumu aizdomās turētu personu DNS

177profilu apkopošanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē

178(sk. Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa tiesas

179sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 133. lpp. un 3. sēj.

18035. un 70. lpp.).

181DNS likuma mērķis ir izveidot DNS nacionālo datu bāzi, kas

182izmantojama ikviena noziedzīga nodarījuma atklāšanai. Satversmes

183tiesa atzīst, ka tādā gadījumā, ja aizdomās turēto personu DNS

184profili tiktu noteikti tikai ar mērķi izmeklēt konkrētu

185noziedzīgu nodarījumu, pamatojoties uz konkrēto kriminālprocesu

186virzošās amatpersonas lēmumu, DNS likuma mērķis tiktu sasniegts

187tikai daļēji, proti, iespējami lielāks skaits DNS profilu netiktu

188izmantots citu noziedzīgu nodarījumu atklāšanai.

189Līdz ar to, ievērojot DNS likuma mērķi un tiesas sēdē paustos

190viedokļus par apstrīdēto normu piemērošanu, īpaši par datu

191apmaiņu un sadarbību ar ārvalstīm, DNS likuma mērķa sasniegšanai

192atbilst tāda apstrīdēto normu interpretācija, kas ļauj DNS likuma

19313. pantā noteiktajiem subjektiem izņemt DNS profila noteikšanai

194nepieciešamo bioloģisko materiālu no visām personām, kurām

195noteikts kriminālprocesuālais statuss - aizdomās turētais.

196Tādējādi DNS likuma 1. panta 6.

197punkts, 4. pants, 10. pants un 18. panta pirmā daļa, kā arī

198Noteikumu Nr. 620 2. punkts veido vienotu tiesisko regulējumu,

199kas ir pamats aizdomās turētās personas bioloģiskā materiāla

200izņemšanai, tās DNS profila noteikšanai un glabāšanai DNS

201nacionālajā datu bāzē.

20216.2. Apstrīdētais DNS likuma 1. panta 2. punkts

203noteic, ka bioloģiskas izcelsmes pēdas ir bioloģiskais materiāls,

204kas izņemts notikuma vietā, citastarp no aizdomās turētās

205personas vai tās apģērba, kā arī no cita veida lietiskajiem

206pierādījumiem.

207Savukārt apstrīdētais Noteikumu Nr. 620 13. punkts noteic, ka

208bioloģiskās izcelsmes pēdas noziedzīga nodarījuma vietā,

209citastarp no aizdomās turētās personas vai tās apģērba, kā arī no

210citiem lietiskajiem pierādījumiem, izņem Kriminālprocesa likumā

211noteiktajā kārtībā.

212Tiesas sēdē tika noskaidrots, ka Pieteikuma iesniedzēja

213situācijā nav piemērotas DNS likuma 1. panta 2. punkta un

214Noteikumu Nr. 620 13. punkta normas. Proti, konkrētajā

215kriminālprocesā, kurā Pieteikuma iesniedzējs atzīts par aizdomās

216turēto, nav izņemtas bioloģiskas izcelsmes pēdas un nav pieņemts

217lēmums par bioloģiskas izcelsmes pēdu avota noskaidrošanu

218izmeklēšanas nolūkos.

219Tādējādi DNS likuma 1. panta 2. punkts un Noteikumu Nr. 620

22013. punkts nav attiecināms uz Pieteikuma iesniedzēja

221situāciju.

222Līdz ar to tiesvedība prasījuma daļā

223par DNS likuma 1. panta 2. punkta un Noteikumu Nr. 620 13. punkta

224atbilstību Satversmes 96. pantam saskaņā ar Satversmes tiesas

225likuma 29. panta pirmās daļas 3. punktu ir izbeidzama.

22616.3. Pārbaudot, vai pastāv apstākļi, kuru dēļ

227jāturpina lietas izskatīšana par DNS likuma 1. panta 6. punkta,

2284. panta, 10. panta, 18. panta pirmās daļas, kā arī Noteikumu Nr.

229620 2. punkta (turpmākajā sprieduma tekstā ar terminu

230"apstrīdētās normas" tiks apzīmētas tikai šīs normas)

231atbilstību Satversmes 96. pantam, Satversmes tiesai

232jāpārliecinās, vai apstrīdētās normas ir radījušas aizskārumu

233Pieteikuma iesniedzēja situācijā.

234Lai nošķirtu gadījumus, kad persona konstitucionālo sūdzību

235iesniedz nolūkā aizstāvēt savas tiesības, no gadījumiem, kad

236persona to dara vispārības labā, piemēram, citu personu tiesību

237aizsardzības vai arī politisku, zinātnisku vai citādu mērķu

238sasniegšanas labad, nepietiek ar konstatāciju, ka persona pieder

239pie grupas, uz kuru tiesību norma attiecas. Personai ir jāsniedz

240ticams pamatojums tam, ka tiesību normas izraisītās nelabvēlīgās

241sekas rada tai pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas

2422013. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 22.1.

243punktu).

244Saeima, Ministru kabinets un Tieslietu ministrija uzskata, ka

245Pieteikuma iesniedzēja pamattiesības nav aizskartas, jo viņš

246atteicies izsniegt savu bioloģisko materiālu DNS profila

247noteikšanai. Tiesas sēdē Saeima uzturēja viedokli, ka Pieteikuma

248iesniedzējs nav sniedzis argumentus tam, ka ikviena no

249apstrīdētajām normām viņam piemērota, radot tiesību aizskārumu

250(sk. Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa tiesas

251sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 88. lpp.). Saeimas

252viedoklim pievienojās arī Ministru kabinets un Tieslietu

253ministrija.

254Satversmes tiesa jau konstatējusi, ka lietas materiālos ir

255akts, kas apliecina, ka Pieteikuma iesniedzējam bija jānodod

256bioloģiskais materiāls tā ģenētiskajai izpētei, DNS profila

257noteikšanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē (turpmāk -

258DNS profila noteikšanas procedūra). Pieteikuma iesniedzējs

259aizkavēja uzsākto DNS profila noteikšanas procedūru, uzskatot, ka

260ar to tiek aizskartas viņa pamattiesības.

261Par atteikšanos izsniegt bioloģisko materiālu pret Pieteikuma

262iesniedzēju tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība pēc

263LAPK 175.2 panta. Vērtējot Pieteikuma iesniedzēja

264rīcību, tiesa atzinusi, ka viņam ir pienākums "piedalīties

265DNS nacionālās datu bāzes izveidē" (sk. lietas materiālu

2661. sēj. 24. lpp.). Administratīvā pārkāpuma lietvedība nav

267izbeigta uz reabilitējoša pamata. Ir atzīts, ka Pieteikuma

268iesniedzēja rīcībā ir pārkāpuma sastāvs, un viņam izteikts

269mutvārdu aizrādījums.

270Satversmes tiesas praksē ir atzīts: lai indivīdam Satversmē

271garantētās tiesības varētu tikt efektīvi aizsargātas, Satversmes

272tiesai jāizvērtē to patiesā īstenošana (sk. Satversmes tiesas

2732009. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-01-01 11.3.

274punktu). Turklāt Satversmes tiesa atzinusi, ka jebkādu šaubu

275gadījumā attiecībā uz iespējām izbeigt tiesvedību tiesai ex

276officio ir pienākums izskatīt lietu pēc būtības un sniegt

277iespējami plašāku izvērtējumu tam, vai nav pārkāptas pieteikuma

278iesniedzēja pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2009. gada

27919. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 10. punktu).

280Lietā nav strīda par to, ka Noteikumu Nr. 620 2. punkts

281Pieteikuma iesniedzējam piemērots, jo viņš bija aizdomās turētā

282statusā. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējs piederēja pie

283identificētas subjektu grupas, uz kuru apstrīdētās normas

284attiecās kā vienots regulējums.

285Satversmes tiesa norāda, ka ECT ir uzsvērusi bioloģiskā

286materiāla un DNS profila glabāšanas īpašos riskus un tālejošās

287sekas, ņemot vērā to, ka attiecīgā sensitīvā informācija reāli

288var tikt izmantota jebkurā laikā nākotnē (sk. ECT Lielās

289palātas 2008. gada 4. decembra sprieduma lietā "S. and

290Marper v. the United Kingdom", pieteikumi Nr. 30562/04 un

291Nr. 30566/04, 69. punktu). Ievērojot šo aizsargājamo datu

292īpašo raksturu, apstāklis, ka Pieteikuma iesniedzējam izdevies

293prettiesiski izvairīties no apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā

294regulējuma piemērošanas, tomēr nenozīmē, ka viņš nav nokļuvis to

295tvērumā. Turklāt Pieteikuma iesniedzējs ir atradies tādā tiesiskā

296situācijā, kurā viņam radušās tiešas negatīvas sekas, proti, tika

297atzīts, ka viņš ir izdarījis administratīvo pārkāpumu.

298Līdz ar to apstrīdētās normas ir

299radījušas Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu.

1Lai pārbaudītu, vai Pieteikuma iesniedzējs ir

2izmantojis visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem

3tiesību aizsardzības līdzekļiem, Satversmes tiesa noskaidros, vai

4ir izmantoti visi efektīvie un reālie tiesību aizsardzības

5līdzekļi.

6Saeima, Ministru kabinets un Tieslietu ministrija uzsvēra, ka

7Kriminālprocesa likuma 336. panta pirmā daļa paredz personai,

8kuras tiesības vai likumiskās intereses kriminālprocesā ir

9aizskartas, iespēju iesniegt sūdzību par kriminālprocesu virzošās

10amatpersonas rīcību vai lēmumu. Pieteikuma iesniedzējs šo iespēju

11neesot izmantojis. Valsts policijas pārstāvis tiesas sēdē

12piekrita viedoklim, ka personai ir tiesības sūdzēties par

13kriminālprocesu virzošās amatpersonas rīcību vai lēmumu, tomēr

14norādīja, ka konkrētajā situācijā šāda sūdzība nebūtu efektīva.

15Tā kā par atteikšanos izsniegt bioloģisko materiālu uzsākta

16administratīvā pārkāpuma lietvedība, tās ietvaros Pieteikuma

17iesniedzējam bijušas iespējas aizstāvēt savas tiesības (sk.

18Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa tiesas sēdes

19stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 137. lpp.).

20Ģenerālprokuratūras pārstāvis pievienojās šim viedoklim (sk.

21Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa tiesas sēdes

22stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 43. lpp.).

23Pieteikuma iesniedzējs ir aizstāvējis savas tiesības

24administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. Kaut arī tiesa

25atzinusi Pieteikuma iesniedzēja pārkāpumu par maznozīmīgu un nav

26piemērojusi sodu, Pieteikuma iesniedzējs iesniedzis apelācijas

27sūdzību. Tajā viņš paudis uzskatu, ka "neviens normatīvais

28akts nenoteic pienākumu izsniegt bioloģisko materiālu kādai

29iestādei [..] kā arī sniegt palīdzību DNS nacionālās datu bāzes

30izveidošanā" (sk. lietas materiālu 1. sēj. 26. lpp.).

31Tiesa šo uzskatu nav atzinusi par pamatotu. Abas tiesu instances

32ir atzinušas, ka policijas amatpersonas prasība par bioloģiskā

33materiāla izņemšanu DNS profila noteikšanai un glabāšanai DNS

34nacionālajā datu bāzē bija likumīga. Tiesa uzskatījusi, ka tās

35kompetencē nav DNS likuma un uz tā pamata izdoto Noteikumu Nr.

36620 regulējuma izvērtēšana. Neviena no tiesu instancēm nav

37saskatījusi pamatu vērsties Satversmes tiesā, lai pārliecinātos

38par to, vai no apstrīdētajām normām izrietošais pamattiesību

39ierobežojums atbilst Satversmei.

40Satversmes tiesa atzinusi, ka konstitucionālā sūdzība ir

41veidota kā subsidiārs tiesību aizsardzības līdzeklis. Ievērojot

42subsidiaritātes principu, nepieciešams izsmelt tikai reālās un

43efektīvās iespējas aizstāvēt aizskartās pamattiesības, nevis

44izmantot jebkurus iespējamos tiesību aizsardzības līdzekļus, kas

45varētu jebkādā veidā attiekties uz pieteikuma iesniedzēja

46situāciju (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra

47sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 14. punktu). Arī ECT

48uzsvērusi, ka subsidiaritātes principa prasības jāpiemēro

49elastīgi un bez pārmērīga formālisma (sk., piemēram, ECT 2007.

50gada 18. janvāra sprieduma lietā "Estrikh pret

51Latviju", pieteikums Nr. 73819/01, 93. un 94.

52punktu).

53Tā kā apstrīdētās normas veido vienotu regulējumu, DNS profila

54noteikšanas procedūra atbilstoši šim regulējumam ietver vairākus

55secīgus posmus - aizdomās turētās personas bioloģiskā materiāla

56izņemšanu, DNS izpēti DNS profila noteikšanai un tā glabāšanu DNS

57nacionālajā datu bāzē. Satversmes tiesa uzskata, ka konkrētajā

58lietā nozīme ir tam apstāklim, ka apstrīdētās normas neparedz

59iespēju DNS profila noteikšanas procedūru kādā tās posmā

60pārtraukt. Tādējādi nav uzskatāms, ka visos DNS profila

61noteikšanas procedūras posmos personai būtu efektīvi tiesību

62aizsardzības līdzekļi.

63Pieteikuma iesniedzēja situācijā strīds radās tad, kad tika

64uzsākta bioloģiskā materiāla izņemšana, un šis strīds tika

65izskatīts administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

66Satversmes tiesa norāda, ka nav pamatots Saeimas un Ministru

67kabineta uzskats, ka Pieteikuma iesniedzējam konkrētajos

68apstākļos papildus jau uzsāktajai lietvedībai bija jāapstrīd

69kriminālprocesu virzošās amatpersonas rīcība vai lēmums, lai

70formāli varētu tikt atzīts, ka viņš ir izmantojis visus

71iespējamos savu tiesību aizsardzības līdzekļus. Lietā ir

72materiāli, kas apliecina, ka izšķirami divi personas DNS profila

73noteikšanas mērķi. Gadījumā, kad aizdomās turētas personas DNS

74profils tiek noteikts tikai tādēļ, lai to glabātu DNS nacionālajā

75datu bāzē, bet kriminālprocesuālo izmeklēšanas darbību veikšanai

76tas nav nepieciešams, aizdomās turētā pienākumi un tiesības šajā

77sakarā nav kriminālprocesuāli noregulēti.

78Pieteikuma iesniedzēja situācijā administratīvā pārkāpuma

79lietvedības ietvaros bija iespējams pēc būtības gan vērtēt

80amatpersonas prasības tiesiskumu, gan pārbaudīt apstrīdēto normu

81atbilstību Satversmei.

82Tādējādi konkrētās lietas apstākļos Pieteikuma iesniedzējs ir

83izmantojis visus efektīvos un reālos vispārējos tiesību

84aizsardzības līdzekļus.

85Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par

86DNS likuma 1. panta 6. punkta, 4. un 10. panta, 18. panta pirmās

87daļas, kā arī Noteikumu Nr. 620 2. punkta atbilstību Satversmes

8896. pantam ir turpināma.

1Apstrīdētās normas paredz aizdomās turētās personas

2sensitīvo datu iegūšanu un glabāšanu DNS nacionālajā datu

3bāzē.

4Tādējādi apstrīdētajās normās ir ietverts Satversmes 96. pantā

5noteikto tiesību ierobežojums.

6Lai noskaidrotu, vai tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību

7ierobežojums, kas noteikts ar apstrīdētajām normām, ir

8pieļaujams, Satversmes tiesai jāvērtē, vai šis pamattiesību

9ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu,

10vai tam ir leģitīms mērķis un vai ierobežojums ir samērīgs

11(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra

12sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 22. punktu).

1Lai izvērtētu, vai pamattiesību ierobežojums ir

2noteikts ar likumu, jāpārbauda:

31) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

4paredzēto kārtību;

52) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

6normatīvo aktu prasībām;

73) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

8varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

9paredzēt tā piemērošanas sekas (sk. Satversmes tiesas 2015.

10gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 14.

11punktu).

1Lietā nav strīda par to, ka apstrīdētās DNS likuma

2normas ir pieņemtas un izsludinātas Satversmē un Saeimas kārtības

3rullī noteiktajā kārtībā. Nav strīda arī par to, ka DNS likums ir

4publiski pieejams.

5Lietā nav materiālu, kas radītu šaubas par to, ka apstrīdētā

6Noteikumu Nr. 620 norma pieņemta un izsludināta pienācīgā

7procesuālā kārtībā un ir publiski pieejama.

1Pieteikuma iesniedzējs apšauba apstrīdēto normu

2kvalitāti, norādot, ka tiesiskais regulējums par DNS profila

3noteikšanu tā iekļaušanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē

4ir neskaidrs. Uz apstrīdēto normu neskaidrību ir norādījis arī

5Tiesībsargs un A. Bitāns.

6Saeima, Ministru kabinets, kā arī Tieslietu ministrija

7uzskata, ka apstrīdētās normas ir pietiekami skaidri formulētas,

8lai persona, vajadzības gadījumā saņemot atbilstošu padomu,

9varētu izprast no tām izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

10paredzēt to piemērošanas sekas.

11Saeima un Ministru kabinets ir uzsvēruši likumdevēja rīcības

12brīvību konsultēties ar ekspertiem un sociālajiem partneriem, kā

13arī to, ka šādu konsultāciju apjoms tieši neietekmējot pieņemto

14tiesību normu kvalitāti.

15Satversmes tiesa uzskata, ka plaša priekšizpēte tiesību normas

16izstrādes un pieņemšanas laikā, citastarp dažādu valstu prakses

17analīze un konsultācijas ar zinātniekiem un nozares ekspertiem,

18var labvēlīgi ietekmēt tiesību normas kvalitāti. Tomēr

19priekšizpētes detalizācijas pakāpe vai apjoms pats par sevi nevar

20būt pamats tam, lai tiktu konstatēta nepietiekama tiesību normas

21kvalitāte.

22Tiesas sēdē Saeimas pārstāve uzturēja viedokli, ka tiesību

23normas ir skaidri formulētas. Taču Pieteikuma iesniedzēja

24situācijā tās esot piemērotas kļūdaini. Saeimas viedoklim

25pievienojās arī Ministru kabinets un Tieslietu ministrija.

26Valsts policijas pārstāvis amatpersonas rīcībā kļūdu

27nesaskatīja. Tiesas sēdē viņš pauda viedokli, ka, uzsākot

28Pieteikuma iesniedzēja DNS profila noteikšanas procedūru,

29apstrīdētās normas piemērotas atbilstoši izmeklēšanas iestādēs

30pastāvošajai praksei (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 6. un

3113. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 131.

32un 132. lpp.). Šim uzskatam pievienojās arī

33Ģenerālprokuratūras pārstāvis un A. Lieljuksis.

34Satversmes tiesas praksē ir atzīts, ka lietas dalībnieku un

35pieaicināto personu viedoklis par tiesību normu saturu pats par

36sevi nav izšķirošs attiecīgās normas tiesisko seku noskaidrošanā,

37jo tiesību normu nevar izprast ārpus tās piemērošanas prakses un

38tiesību sistēmas, kurā tā funkcionē (sk. Satversmes

39tiesas 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01

4020.2.2. punktu). Satversmes tiesa ir noskaidrojusi apstrīdēto

41normu tvērumu un secina, ka apstrīdētās normas šā sprieduma 16.

42punktā nostiprinātajā interpretācijā ir skaidras un

43paredzamas.

44Līdz ar to pamattiesību ierobežojums

45ir noteikts ar likumu.

1Ikviena tiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un pamatojumam, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

5decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9.

6punktu).

7No Satversmes 116. panta izriet, ka personas tiesības uz

8privātās dzīves neaizskaramību var ierobežot likumā paredzētajos

9gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

10valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

11Pienākums norādīt leģitīmo mērķi Satversmes tiesas procesā

12visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu (sk.,

13piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 25. oktobra sprieduma

14lietā Nr. 2011-01-01 13.2. punktu).

15Saeima norādījusi, ka ierobežojuma leģitīmais mērķis esot DNS

16nacionālās datu bāzes izveide un izmantošana noziedzīgu

17nodarījumu atklāšanā, pazudušu personu meklēšanā un neatpazītu

18līķu identificēšanā, kā arī DNS ģenētiskās izpētes rezultātu

19apmaiņa ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām. Tas

20atbilst Satversmes 116. pantā noteiktajam leģitīmajam mērķim -

21sabiedrības drošības un citu cilvēku tiesību aizsardzībai.

22Saeimas viedoklim pēc būtības pievienojas visi lietas

23dalībnieki.

24ECT ir atzinusi, ka noziedzības novēršana un noziedzīgu

25nodarījumu atklāšana ir leģitīmi mērķi, kas attaisno sensitīvu

26personas datu uzglabāšanu (sk. ECT 2008. gada 4. decembra

27sprieduma lietā "S. and Marper v. the United Kingdom",

28pieteikumi Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04, 100. punktu un 2013.

29gada 4. jūnija sprieduma lietās "Peruzzo v. Germany" un

30"Martens v. Germany", pieteikumi Nr. 7841/08 un Nr.

3157900/12, 40. punktu).

32Satversmes tiesa pievienojas Saeimas paustajam viedoklim par

33ģenētiskās izpētes rezultātu apmaiņas pienākuma svarīgumu, īpaši

34Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Noziedzīgu nodarījumu

35atklāšana, pārbaudot personas iespējamo saikni ar citiem

36noziedzīgiem nodarījumiem, ir visas sabiedrības un ikviena tās

37locekļa interesēs.

38Tādējādi ierobežojuma leģitīmais

39mērķis ir sabiedrības drošības un citu cilvēku tiesību

40aizsardzība.

1Noskaidrojot, vai ar apstrīdētajām normām

2noteiktais ierobežojums ir samērīgs, Satversmes tiesa izvērtē,

3vai izmantotie ierobežojošie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa

4sasniegšanai, vai mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem,

5indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un vai labums,

6ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par

7indivīdam nodarīto zaudējumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

82008. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-11-01 13.

9punktu).

1023.1. Pieteikuma iesniedzējs atzinis, ka ierobežojuma

11leģitīmā mērķa sasniegšanai esot piemērota bioloģiskā materiāla

12iegūšana no notiesātajiem. Sabiedrības interesēs esot operatīva

13noziedzīgu nodarījumu atklāšana. Ja persona ar likumīgā spēkā

14stājušos tiesas spriedumu ir atzīta par vainīgu, tās DNS profila

15salīdzināšana ar citiem profiliem varbūt palīdzēšot atklāt

16iepriekš izdarītus noziedzīgus nodarījumus vai novērst nākotnē

17plānotus noziedzīgus nodarījumus. Tas atbilstot ierobežojuma

18mērķim.

19Taču Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka aizdomās turētu

20personu DNS profilu noteikšana esot pretrunā ar nevainīguma

21prezumpcijas principu kriminālprocesā un tādējādi attiecībā uz

22šīm personām neesot piemērots līdzeklis.

23Saeima nepiekrīt šim Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un

24norāda, ka nevainīguma prezumpcijas princips netiekot pārkāpts,

25jo DNS profila noteikšana nenozīmējot to, ka persona atzīta par

26vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

27Savukārt Ministru kabinets ir norādījis, ka straujā

28tehnoloģiju attīstība, kā arī iedzīvotāju uzvedības neparedzamība

29radījusi izmaiņas arī noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā un

30atklāšanā. Arvien pieaugošais pārrobežu noziedzīgu nodarījumu

31skaits liekot izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem pielāgot

32izmeklēšanas darbības jaunajai situācijai. Noziedzīgu nodarījumu

33atklāšana esot tieši atkarīga no policijas rīcībā esošās

34informācijas. Izraudzītais līdzeklis esot piemērots tam, lai

35veicinātu noziedzīgu nodarījumu efektīvu atklāšanu, panāktu

36krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez pārmērīgas

37iejaukšanās personas dzīvē, kā arī nodrošinātu preventīvo

38funkciju. Ministru kabinets arī uzsvēris, ka tad, ja nebūtu DNS

39nacionālās datu bāzes, netiktu atklāti tādi noziedzīgi nodarījumi

40kā, piemēram, noziegumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, jo

41šādos gadījumos DNS esot viens no būtiskākajiem pierādījumiem.

42Arī Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un A. Lieljuksis

43pievienojas šim viedoklim.

44ECT atzinusi, ka cīņa ar noziedzību, it īpaši ar terorismu un

45organizēto noziedzību, lielā mērā ir atkarīga no modernajām

46zinātniskajām izmeklēšanas un identifikācijas metodēm (sk. ECT

472008. gada 4. decembra sprieduma lietā "S. and Marper v. the

48United Kingdom", pieteikumi Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04,

49105. punktu). Šo metožu nozīmīgums uzsvērts arī Eiropas

50Padomes Ministru komitejas 1992. gada 10. februāra rekomendācijas

51Nr. R (92)1 Par DNS analīžu izmantošanu krimināltiesību

52sistēmā preambulas sestajā rindkopā un Eiropas Savienības

53Padomes 1997. gada 9. jūnija rezolūcijas Nr. 97/C193/02 Par

54apmaiņu ar DNS analīžu rezultātiem preambulas pirmajā un

55otrajā rindkopā.

56Satversmes tiesa atzīst, ka aizdomās turēto personu DNS

57profilu noteikšana iespējamu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas

58stadijā ir piemērots līdzeklis ierobežojuma leģitīmā mērķa

59sasniegšanai. Nosakot DNS profilu, ir iespējams ar augstu

60precizitātes pakāpi identificēt personu, noteikt konkrētas

61personas klātbūtni noziedzīga nodarījuma vietā vai saistību ar

62citiem iepriekš izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru

63izmeklēšanas laikā noteikti DNS profili, kā arī saikni ar citām

64personām.

65Līdz ar to ierobežojums ir piemērots

66leģitīmā mērķa sasniegšanai.

6723.2. Izvērtējot, vai leģitīmo mērķi var sasniegt

68saudzējošākā veidā, jāņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir

69nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var

70sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē. Turklāt Satversmes

71tiesai nav tiesību noteikt, kurš līdzeklis ir vislabākais, bet ir

72tiesības noteikt, vai valsts izraudzītais līdzeklis ir efektīvs

73(sk. Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā

74Nr. 2014-34-01 18. punktu).

75Vērtējot, vai leģitīmo mērķi ir iespējams sasniegt ar indivīda

76tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, Pieteikuma iesniedzējs

77norādījis divas alternatīvas. Viņš paudis uzskatu, ka bioloģisko

78materiālu no aizdomās turētām personām varētu neņemt, bet šo

79alternatīvu nav pamatojis ar konkrētiem argumentiem.

80Saudzējošāks aizdomās turēto personu tiesību ierobežojums, pēc

81Pieteikuma iesniedzēja ieskata, varētu būt arī tāds, ka DNS

82profila noteikšanai tiktu izvirzīti papildu nosacījumi, piemēram,

83izmeklēšanas iestādes vadītāja rīkojums, kriminālprocesu virzošās

84amatpersonas motivēts lēmums vai iespējamā par attiecīgo

85nodarījumu piemērojamā soda smagums.

86Saeima un Ministru kabinets pauduši viedokli, ka leģitīmais

87mērķis ar alternatīviem saudzējošākiem līdzekļiem nav sasniedzams

88(sk. lietas materiālu 1. sēj. 54. un 72. lpp.). DNS dažos

89gadījumos esot vienīgais līdzeklis, kā identificēt personu, kura

90tiek meklēta saistībā ar iespējamu dalību noziedzīga nodarījuma

91izdarīšanā. Katrs uz noziedzīga nodarījuma novēršanu, atklāšanu

92un pierādīšanu vērstais līdzeklis esot unikāls un atšķiroties no

93citiem. Šie līdzekļi cits citu papildinot, un to pielietošanai

94kopumā vajagot pēc iespējas efektīvākā veidā nodrošināt visu

95pagātnē izdarītu un nākotnē iespējamu noziedzīgu nodarījumu

96atklāšanu (sk. turpat). Arī Ģenerālprokuratūra un Valsts

97policija uzskata, ka DNS nacionālajā datu bāzē glabātajiem datiem

98ir īpaša nozīme noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un atklāšanā

99(sk. lietas materiālu 1. sēj. 107. un 128. lpp.).

100Tiesas sēdē pieaicinātā persona O. Bergere paskaidroja, ka

101Kriminālistikas pārvaldes DNS ekspertīžu nodaļas galvenie

102darbības virzieni ir divi. Ja ir saņemts procesa virzītāja lēmums

103par DNS ekspertīzes noteikšanu, eksperti veicot ekspertīzi, kas

104ietverot arī lietisko pierādījumu izpēti, pēdu meklēšanu un

105analīzi. Paralēli citi eksperti veicot DNS paraugu izpēti un

106attiecīgo informāciju ievadot DNS nacionālajā datu bāzē. Personu

107DNS paraugi faktiski nepārtraukti tiekot salīdzināti. Tādā veidā

108varot atklāt sakritības ar konkrētu personu vai identificēt

109lietiskos pierādījumus, kā arī sasaistīt vairākas lietas kopā un

110konstatēt noziedzīgu nodarījumu sērijas (sk. Satversmes tiesas

1112016. gada 6. un 13. aprīļa tiesas sēdes stenogrammu lietas

112materiālu 2. sēj. 149. lpp.).

113A. Bitāns uzskata, ka bioloģiskā materiāla izņemšana no visām

114aizdomās turētajām personām to DNS profila noteikšanai būtu

115atzīstama par prettiesisku (sk. lietas materiālu 1. sēj. 139.

116lpp.). Savukārt A. Lieljuksis pauž uzskatu, ka bioloģiskā

117materiāla iegūšanu no aizdomās turētām personām varētu ierobežot

118ar papildu nosacījumiem, piemēram, tādiem kā nodarījuma raksturs

119un bīstamības pakāpe. Veicot izmeklēšanu, DNS patlaban esot

120visprecīzākais praksē izmantotais personu identifikācijas

121līdzeklis, kas nodrošinot ļoti augstu identifikācijas ticamības

122pakāpi. Tas ļaujot izvairīties no nepamatotām apsūdzībām

123noziedzīgos nodarījumos, kurus persona nav izdarījusi, kā arī

124palīdzot atklāt ar citām metodēm neatklājamus noziegumus. Tomēr

125A. Lieljuksis uzsvēris, ka nestabilas sodu politikas apstākļos

126nebūtu vēlama DNS profilu noteikšanas sasaiste ar konkrētu par

127noziedzīgu nodarījumu paredzētu soda mēru (sk. lietas

128materiālu 1. sēj. 123. lpp.).

129Satversmes tiesa atzīst, ka DNS profila noteikšana ir unikāla

130personu identifikācijas metode. Gadījumos, kad personas

131identifikācija ar citām metodēm nav iespējama, DNS profila

132noteikšana var būt vienīgais efektīvais identifikācijas

133veids.

134Satversmes tiesa secina, ka noteiktu periodu

135tiesībaizsardzības iestādēm likumā noteiktajā kārtībā ir pieejami

136visu aizdomās turēto personu DNS profili, kas attiecīgi var tikt

137izmantoti izmeklēšanā ne tikai tā konkrētā kriminālprocesa

138ietvaros, kurā personai noteikts aizdomās turētā statuss. Ņemot

139vērā to, ka starp noziedzīgiem nodarījumiem var būt dažāda veida

140saistība, atzīstams, ka pēc iespējas vairāk DNS profilu aptveroša

141DNS nacionālā datu bāze palīdz ne tikai efektīvāk izmeklēt

142konkrēto noziedzīgo nodarījumu, bet arī ierobežot noziedzību,

143atklājot citus noziedzīgus nodarījumus, kas iepriekš vēl nav

144atklāti, un sekmējot noziedzīgu nodarījumu novēršanu un atklāšanu

145nākotnē. Tas netiktu nodrošināts, ja DNS profili tiktu noteikti

146tikai tajos gadījumos, kad kriminālprocesu virzošā amatpersona

147pieņēmusi attiecīgu lēmumu, ievērojot izmeklējamās lietas

148apstākļu pārbaudes nepieciešamību. DNS nacionālās datu bāzes

149veidošana attiecībā uz identificētu subjektu kategorijām kā

150leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis ir nošķirama no gadījumiem,

151kuros tiek pieņemti individuāli kriminālprocesu virzošās

152amatpersonas lēmumi kriminālprocesā. Leģitīmajam mērķim atbilst

153iespējami efektīvāka noziedzības novēršana un krimināli sodāmu

154nodarījumu atklāšana, kas nodrošināma, DNS nacionālajā datu bāzē

155glabājot DNS likumā noteiktu subjektu DNS profilus.

156Līdz ar to nepastāv saudzējošāki

157līdzekļi, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā

158kvalitātē.

15923.3. Izvērtējot ierobežojuma samērīgumu,

160jāpārliecinās, vai nelabvēlīgās sekas, kas indivīdam rodas tā

161pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko

162no ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Proti, ir jānoskaidro

163lietā līdzsvarojamās intereses un tas, kurai no šīm interesēm

164būtu piešķirama prioritāte (sk., piemēram, Satversmes tiesas

1652010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 15.

166punktu).

167Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajām normām

168attiecībā uz aizdomās turētām personām esot "nesamērīgi

169ierobežojošs raksturs".

170Saeima un Ministru kabinets uzskata, ka indivīdam radītās

171negatīvās sekas esot mazākas nekā sabiedrības labums, kas tiekot

172gūts no apstrīdēto normu piemērošanas. Pamatojot sabiedrības

173ieguvumu, Saeima uzsver, ka noziedzības apkarošana sabiedrības

174interesēs ir ne tikai valsts tiesības, bet arī pozitīvs

175pienākums, kas citastarp izriet arī no Satversmē un Konvencijā

176ietvertajām cilvēka pamattiesībām un pamatbrīvībām. Turklāt šāds

177valsts pienākums attiecas ne tikai uz noziegumiem, kas varētu būt

178pastrādāti tās teritorijā, bet noteiktos gadījumos arī uz

179noziegumiem, kuri pastrādāti ārpus tās teritorijas un kuru

180atklāšanai ir nepieciešama efektīva starpvalstu sadarbība (sk.

181ECT 2010. gada 7. janvāra sprieduma lietā "Rantsev v. Cyprus

182and Russia", pieteikums Nr. 25965/04, 289. un 307.

183punktu). DNS likums paredzot personai saistībā ar tās datu

184iegūšanu un glabāšanu pietiekamus tiesību aizsardzības līdzekļus.

185Turklāt DNS profila noteikšana un glabāšana nacionālajā DNS datu

186bāzē atbilstot ne tikai sabiedrības, bet arī datu subjekta

187interesēm. Pateicoties noteiktajam DNS profilam, personu varot

188efektīvi izslēgt no aizdomās turēto loka ne tikai attiecībā uz

189vienu, bet, iespējams, pat vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem,

190turklāt noteiktais DNS profils varot tikt operatīvi izmantots,

191piemēram, meklējot pazudušu personu.

192Šādu viedokli pauda arī Ministru kabinets, Tieslietu

193ministrija, Ģenerālprokuratūra un Valsts policija. Arī Satversmes

194tiesa tam pievienojas.

19523.3.1. Satversmes tiesa atzinusi, ka ir spēkā šādi

196vispārīgi personas datu aizsardzības principi: tiesiskums,

197taisnīgums, minimalitāte un anonimitāte. Tiesiskums ietver sevī

198nosacījumu, ka personas datu izmantošana un nodošana izmantošanai

199citiem mērķiem nekā tie, kuriem dati sākotnēji iegūti, var notikt

200tikai ar personas piekrišanu vai arī uz likuma pamata. Taisnīguma

201princips prasa, lai informācijas iegūšana un apstrāde notiktu

202tādā veidā, kas izslēgtu nesamērīgu iejaukšanos datu subjektu

203privātumā, autonomijā un integritātē. Minimalitātes princips

204paredz, ka personas datu apstrāde ir aizliegta, ja vien nav

205nepieciešams sasniegt nozīmīgus un iepriekš skaidri noteiktus

206datu apstrādes mērķus. Anonimitāte nozīmē to, ka informācijas

207sasaistīšana ar konkrētu datu subjektu ir kļuvusi neiespējama

208(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 14. marta sprieduma lietā

209Nr. 2010-51-01 14. punktu).

210ECT atzinusi, ka valsts ir tiesīga uzglabāt tikai tādu

211personas datu apjomu, kas atbilst datu apstrādes leģitīmajam

212mērķim, un pieprasa pietiekamu tiesību aizsardzības līdzekļu

213esamību, norādot, ka to pietiekamība ir atkarīga no glabājamo

214personas datu apjoma, glabāšanas ilguma, datu iznīcināšanas un

215izmantošanas noteikumiem (sk. ECT 2001. gada 25. septembra

216sprieduma lietā "P.G. and J.H. v. the United Kingdom",

217pieteikums Nr. 4478798, 44.-47. punktu un 2008. gada 4. decembra

218sprieduma lietā "S. and Marper v. the United Kingdom",

219pieteikums Nr. 30562/04 un Nr. 30566/04, 103. un 107.

220punktu).

221Eiropas Savienības Padome norādījusi dalībvalstīm uz

222nepieciešamību ievērot atbilstošus personas datu aizsardzības

223noteikumus, veicot savstarpēju personas datu apmaiņu. Pamatlēmumā

224atzīts, ka kompetentās iestādes var vākt personas datus tikai

225konkrētiem, precīzi formulētiem un likumīgiem mērķiem saistībā ar

226to pienākumiem un datus var apstrādāt tikai tam mērķim, kuram tie

227iegūti. Tajā arī uzsvērts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina datu

228subjekta informēšana par to, ka viņa personas dati var tikt

229vākti, apstrādāti vai nosūtīti citai dalībvalstij [sk. Eiropas

230Savienības Padomes Pamatlēmuma 2008/977/TI (2008. gada 27.

231novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā,

232policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās,

233preambulas 27. punktu un 3. panta 1. punktu]. Attiecībā uz

234datu apstrādi pamatlēmums neliedz dalībvalstīm noteikt vēl

235stingrākus pasākumus personas datu aizsardzībai nekā tajā

236paredzētie, tomēr uzsver nepieciešamību nodrošināt to, ka jebkuri

237personas dati, ar kuriem dalībvalstis apmainās savā starpā, tiek

238apstrādāti likumīgi un atbilstoši pamatprincipiem.

239Tādējādi, vērtējot personai radītās nelabvēlīgās sekas,

240Satversmes tiesai jāpārbauda, vai apstrīdētās normas atbilst šiem

241datu aizsardzības principiem.

242Apstrīdētās normas paredz DNS profila izmantošanu tikai

243atbilstoši DNS likuma mērķim, proti, DNS nacionālās datu bāzes

244veidošanai. DNS likums paredz, ka DNS nacionālajā datu bāzē

245iekļaujamie dati ir izmantojami noziedzīgu nodarījumu atklāšanā,

246pazudušu personu meklēšanā un neatpazītu līķu (līķa materiālu)

247identificēšanā.

248Satversmes tiesa atzinusi, ka apstrīdētajās normās noteiktā

249pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības

250drošības un citu cilvēku tiesību aizsardzība.

251Saskaņā ar DNS likuma 10. pantu DNS nacionālajā datu bāzē tiek

252iekļauts aizdomās turētās personas vārds un uzvārds, personas

253kods (vai dzimšanas datums), valstiskā piederība un DNS profils,

254krimināllietas numurs, tās iestādes nosaukums, kurā izņemts

255salīdzināmais paraugs, un tās personas vārds un uzvārds, kura šo

256paraugu izņēmusi. Līdz ar to tiek glabāts tāds informācijas

257apjoms, kāds objektīvi nepieciešams DNS profila

258identificēšanai.

259Saskaņā ar DNS likuma 15. pantu DNS nacionālajā datu bāzē

260esošie aizdomās turēto personu DNS profili un citas ziņas ir

261ierobežotas pieejamības informācija. DNS likuma 16. pants noteic,

262ka tiesības pieprasīt ziņas no DNS nacionālās datu bāzes ir

263vienīgi izmeklēšanas iestādēm ar prokurora piekrišanu,

264prokuratūras iestādēm un tiesām pirmstiesas kriminālprocesa

265veikšanai, lietu uzskaitīšanai un iztiesāšanai. Informācija

266ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm arī var tikt izsniegta tikai

267šiem mērķiem (sk. arī Eiropas Savienības Padomes 2001. gada

26825. jūnija rezolūcijas "Par DNS analīžu rezultātu

269apmaiņu" preambulas 9. rindkopu).

270Noteiktā un uzglabātā DNS profila subjekts tiek anonimizēts ar

271sistēmas izveidota šifrējuma palīdzību, tādējādi nodrošinot viņa

272aizsardzību. Turklāt DNS profils kodētā (datorlasāmā) veidā tiek

273uzglabāts atsevišķi no informācijas, pēc kuras to var identificēt

274un kura noteikta DNS likuma 10. pantā. Tādējādi tiek nodrošināta

275datu anonimitāte (sk. lietas materiālu 1. sēj. 56.

276lpp.).

277DNS nacionālajā datu bāzē tiek glabāti precīzi dati. Lai

278izslēgtu iespējamas kļūdas vai neprecizitātes, informācija DNS

279nacionālajā datu bāzē tiek ievadīta divas reizes. Lai detalizēti

280fiksētu jebkuras darbības ar datiem, datu ievade, rediģēšana un

281piekļuve datiem tiek reģistrēta, norādot katras manipulācijas

282laiku un datumu (sk. turpat).

283Kamēr persona ir aizdomās turētā statusā kriminālprocesā, DNS

284profila noteikšana atbilstoši DNS likuma 1. panta 6. punktam, 4.

285pantam, 10. pantam un Noteikumu Nr. 620 2. punktam atbilst

286personas datu aizsardzības principiem, proti, tiesiskumam,

287taisnīgumam, minimalitātei un anonimitātei. Līdz ar to

288sabiedrības ieguvums no šīm apstrīdētajām normām ir lielāks nekā

289personas tiesībām noteiktais ierobežojums.

290Tādējādi minētajās normās noteiktais

291pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un atbilst Satversmes 96.

292pantam.

29323.3.2. DNS likuma 18. panta pirmā daļa noteic DNS

294profilu un ziņu glabāšanas termiņu, citastarp attiecībā uz

295aizdomās turētām personām, gadījumos, ja kriminālprocess tiek

296izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu uz reabilitējošu

297apstākļu pamata vai arī tiek atcelts lēmums, ar kuru attiecīgā

298persona atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto uz tāda paša

299pamata, kā arī tad, ja stājies spēkā personu attaisnojošs

300spriedums. Datu subjektam šajā normā noteikto apstākļu iestāšanās

301gadījumā ir paredzētas tiesības pieprasīt, lai viņa personas dati

302nekavējoties tiktu dzēsti no DNS nacionālās datu bāzes.

303Lietā jau konstatēts, ka personas kriminālprocesuālais statuss

304ir vienīgais kritērijs tās DNS profila glabāšanai uz apstrīdēto

305normu pamata. Satversmes tiesa konstatē, ka atbilstoši DNS likuma

30618. panta pirmajai daļai gadījumā, kad vairs nav tiesiska pamata

307personas DNS profila glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē, bet no

308personas nav saņemts iesniegums par datu dzēšanu, šīs personas

309sensitīvie dati joprojām tiek glabāti, kaut arī tā vairs nav

310aizdomās turētā persona.

311Pēc personas kriminālprocesuālā statusa maiņas, proti,

312gadījumā, ja kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret

313konkrēto personu uz reabilitējošu apstākļu pamata vai arī tiek

314atcelts lēmums, ar kuru attiecīgā persona atzīta par aizdomās

315turēto uz tāda paša pamata, kā arī tad, ja stājies spēkā personu

316attaisnojošs spriedums, zūd likumā noteiktais pamats, uz kura

317personas pamattiesības tika ierobežotas leģitīmā mērķa

318sasniegšanai. Tāpēc attiecībā uz šādiem gadījumiem valstij ir

319pienākums noteikt tādu tiesisko regulējumu, kas paredzētu

320kritērijus personas tiesību atjaunošanai to sākotnējā apjomā.

321Tiesas sēdē tika atzīts, ka nav noteikta kārtība, kādā no

322personas iegūtais bioloģiskais materiāls tiek glabāts un

323iznīcināts pēc tam, kad ir ģenētiski izpētīts. Nav arī tāda

324kontroles mehānisma, kas ļautu personai pašai vai ar neatkarīgas

325institūcijas starpniecību pārliecināties par to, ka tās

326sensitīvie dati, tostarp izņemtais bioloģiskais materiāls, ir

327iznīcināti vai dzēsti un netiek izmantoti mērķiem, kas nav

328atzīstami par leģitīmiem. Satversmes tiesa arī norāda, ka DNS

329likuma 18. panta pirmā daļa nenoteic, cik ilgā laikā pēc personas

330pieprasījuma saņemšanas tās dati no DNS nacionālās datu bāzes

331tiek dzēsti. Tāpat valstij nav noteikts pienākums apturēt DNS

332profila noteikšanas procedūru gadījumā, kad tās laikā personai ir

333atcelts attiecīgais kriminālprocesuālais statuss un vairs nav

334tiesiska pamata noteikt tās DNS profilu glabāšanai DNS

335nacionālajā datu bāzē. Nav noteikts arī izņemtā bioloģiskā

336materiāla glabāšanas termiņš un iznīcināšanas kārtība.

337Satversmes tiesa nevar piekrist Saeimas paustajam viedoklim,

338ka personas nevēršanās ar iesniegumu par tās datu dzēšanu no DNS

339nacionālās datu bāzes uzskatāma par piekrišanu šo datu

340glabāšanai. Satversmes tiesa norāda, ka viena no Eiropas

341Savienības dalībvalstu datu aizsardzības reformas prioritātēm ir

342labāka personu pamattiesību nodrošināšana, īpaši datu

343aizsardzības jomā. Ņemot vērā personas bioloģiskā materiāla un

344DNS profila sensitīvo dabu, likuma subjektiem nepieciešams

345noteikt tādus pienākumus, kas nodrošinātu to, ka personas

346sensitīvie dati bez likumā noteiktā pamata netiek uzglabāti. DNS

347likumā šādi pienākumi nav noteikti.

348ECT judikatūrā uzsvērts, ka Konvencijas 8. pants uzliek valsts

349institūcijām ne vien negatīvu pienākumu atturēties no jebkādas

350nepamatotas iejaukšanās tiesībās uz privātās dzīves

351neaizskaramību, bet arī pozitīvu pienākumu veikt nepieciešamās

352darbības šo tiesību aizsardzībai (sk. ECT 1985. gada 26. marta

353sprieduma lietā "X and Y v. the Netherlands",

354pieteikums Nr. 8978/80, 23. punktu). Līdz ar to likumdevējam

355ir jāizveido tāds personas datu aizsardzības mehānisms, kas

356nodrošinātu to glabāšanas noteikumu pilnīgu atbilstību

357paredzētajam datu apstrādes mērķim. Satversmes tiesa uzskata, ka

358attiecībā uz aizdomās turētu personu bioloģiskā materiāla un DNS

359profila glabāšanas un dzēšanas noteikumiem likumdevējs savu

360pienākumu nav izpildījis.

361Tādējādi personai, kura bijusi aizdomās turētais

362kriminālprocesā, pēc šā statusa atcelšanas nav nodrošinātas visas

363nepieciešamās garantijas attiecībā uz tās sensitīvo datu dzēšanu,

364lai gan šo datu glabāšanai vairs nav likumā noteikta pamata.

365Līdz ar to personas tiesībām noteiktais ierobežojums ir

366lielāks nekā sabiedrības ieguvums un DNS likuma 18. panta pirmajā

367daļā ietvertais pamattiesību ierobežojums nav samērīgs.

368Tādējādi DNS likuma 18. panta pirmā

369daļa, ciktāl tā attiecas uz aizdomās turētajām personām,

370neatbilst Satversmes 96. pantam.

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

2daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

3neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

5dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Minētā norma

6Satversmes tiesai piešķir plašu rīcības brīvību izlemt, no kura

7brīža spēku zaudē tāda norma, kas atzīta par neatbilstošu

8augstāka juridiska spēka tiesību normai. Lemjot par brīdi, kad

9apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā ne vien pieteikuma

10iesniedzēju, bet arī citu personu tiesības un intereses. Turklāt

11apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu nedrīkst radīt

12jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus (sk.,

13piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma

14lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2011. gada 19. oktobra

15sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 26. punktu).

16Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ņem vērā to, ka apstrīdēto

17normu tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns

18normatīvais regulējums, nav iespējama, jo tādā gadījumā pēc DNS

19profila noteikšanas glabātie aizdomās turēto personu bioloģiskie

20materiāli būtu nekavējoties iznīcināmi, bet jaunu bioloģisko

21materiālu iegūšana nebūtu iespējama līdz jauna normatīvā

22regulējuma pieņemšanai. Tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības

23drošība.

24Šādā situācijā ir nepieciešams un pieļaujams, ka Satversmei

25neatbilstošās normas vēl noteiktu laiku paliek spēkā, lai dotu

26iespēju likumdevējam pieņemt jaunu tiesisko regulējumu, kas

27nodrošinātu aizdomās turēto personu sensitīvo datu aizsardzību

28(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra

29sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 3. punktu un

302010. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2009-69-03 16.

31punktu). Ievērojot to, ka jaunā tiesiskā regulējuma

32izstrādāšanai un pieņemšanai likumdevējam nepieciešams saprātīgs

33laika posms, apstrīdētās normas šajā gadījumā nevar atzīt par

34spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

35dienas.

36Nolēmumu

37daļa

38Pamatojoties uz Satversmes tiesas

39likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

40nosprieda:

411) izbeigt tiesvedību lietā daļā par

42DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1.

43panta 2. punkta un Ministru kabineta 2005. gada 23. augusta

44noteikumu Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu

45sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes

46pēdu izņemšanas kārtība" 13. punkta tiktāl, ciktāl tie

47attiecas uz aizdomās turētām personām, atbilstību Satversmes 96.

48pantam;

492) atzīt DNS nacionālās datu bāzes

50izveidošanas un izmantošanas likuma 1. panta 6. punktu, 4. pantu,

5110. pantu un Ministru kabineta 2005. gada 23. augusta noteikumu

52Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu

53sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes

54pēdu izņemšanas kārtība" 2. punktu tiktāl, ciktāl tie

55attiecas uz aizdomās turētām personām, par atbilstošiem Latvijas

56Republikas Satversmes 96. pantam;

573) atzīt DNS nacionālās datu bāzes

58izveidošanas un izmantošanas likuma 18. panta pirmo daļu tiktāl,

59ciktāl tā attiecas uz aizdomās turētām personām, par neatbilstošu

60Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un spēkā neesošu no

612017. gada 1. janvāra.

62Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

63Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

64Tiesas sēdes priekšsēdētājs

65A.Laviņš