2. punkts

1Pieteikuma iesniedzējs - Lato Lapsa (turpmāk

2- Pieteikuma iesniedzējs) - ir fiziskā persona, kas ar

3kriminālprocesu virzošās amatpersonas 2014. gada 17. aprīļa

4lēmumu bijusi atzīta par aizdomās turēto personu

5kriminālprocesā.

6Kriminālprocesu virzošā amatpersona esot sagatavojusi aktu par

7bioloģiskā materiāla izņemšanu no Pieteikuma iesniedzēja viņa DNS

8profila noteikšanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē.

9Pieteikuma iesniedzējs atteicies izsniegt bioloģisko

10materiālu, jo viņam neesot uzrādīts lēmums ar bioloģiskā

11materiāla izņemšanas pamatojumu. Atteikšanās fiksēta minētajā

12aktā.

13Par atteikšanos izsniegt bioloģisko materiālu uzsākta

14administratīvā pārkāpuma lietvedība pēc Latvijas Administratīvo

15pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 175.2 panta.

16Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2014. gada 24. septembrī

17taisījusi spriedumu, izbeidzot administratīvā pārkāpuma

18lietvedību un izsakot Pieteikuma iesniedzējam mutvārdu

19aizrādījumu. Pieteikuma iesniedzējs iesniedzis apelācijas

20sūdzību, uzskatot, ka apstrīdētās normas nenosaka personai

21pienākumu izsniegt bioloģisko materiālu. Rīgas apgabaltiesas

22Krimināllietu tiesu kolēģija noraidījusi Pieteikuma iesniedzēja

23apelācijas sūdzību un atstājusi spēkā Rīgas pilsētas Centra

24rajona tiesas spriedumu. Spriedums stājies spēkā 2015. gada 9.

25janvārī.

262015. gada 24. aprīlī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā

27departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

28pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatojoties uz

29to, ka Pieteikuma iesniedzēja izdarītajā nodarījumā nav

30noziedzīga nodarījuma sastāva (sk. lietas materiālu 1.

31sēj. 30. lpp.).

32Pieteikuma iesniedzējs vērsies Satversmes tiesā. Viņš uzskata,

33ka ar apstrīdētajām DNS likuma normām un apstrīdētajām Noteikumu

34Nr. 620 normām (turpmāk kopā arī - apstrīdētās normas) esot

35aizskartas viņa pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību,

36kuras nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

37Satversme) 96. pantā.

38Pieteikuma iesniedzējs, atsaucoties uz Satversmes tiesas

39paustām atziņām, norāda, ka šīs tiesības aizsargājot indivīda

40fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, vārdu un

41identitāti, kā arī personas datus un nepieļaujot nepamatotu

42valsts iejaukšanos indivīda privātajā dzīvē.

43Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka, sagatavojot DNS likuma

44projektu, neesot analizēta ne tā atbilstība starptautiskajām

45cilvēktiesību normām, ne iespējamie personu pamattiesību

46aizskārumi, kādi varētu rasties pēc šā normatīvā akta

47pieņemšanas. Neesot vērtēts arī tas, vai kādas no likumprojektā

48iekļauto personu grupu tiesībām netiek nepamatoti aizskartas vai

49nesamērīgi ierobežotas salīdzinājumā ar sabiedrības kopējām

50interesēm.

51Normatīvajiem aktiem vajagot būt skaidriem, lai to piemērošana

52neradītu "dažādas negatīvas sekas personām, un lai normatīvo

53aktu piemērotājiem ir skaidra sava rīcība". Nedz apstrīdētās

54normas, nedz to interpretācija saistībā ar Kriminālprocesa likumu

55neradot skaidrību par to, kas notiekot gadījumā, kad persona

56atsakās sniegt bioloģisko materiālu. Līdz ar to "sekas varot

57būt neprognozējamas - atkarīgas no atsevišķa likuma piemērotāja

58interpretācijas".

59Neesot ņemts vērā arī tas, ka par aizdomās turēto personu

60citastarp varot tikt pieņemts lēmums, ka tās rīcībā nav

61noziedzīga nodarījuma sastāva. Pieteikuma iesniedzējam neesot

62skaidrs, kā "nevainīgas personas datu uzglabāšana un

63salīdzināšana varētu palīdzēt ātrāk atklāt noziedzīgus

64nodarījumus".

65Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka DNS likuma projekta

66izstrādes stadijā attiecīgais regulējums neesot apspriests nedz

67ar ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām, nedz ar

68starptautiskajiem konsultantiem un arī nekādu sabiedrības

69informēšanas pasākumu neesot bijis. Tādējādi esot šaubas par

70likuma kvalitāti un pamattiesību ierobežojuma tiesiskumu.

71Pieteikuma iesniedzējs apšauba likumdevēja izraudzīto līdzekļu

72piemērotību leģitīmā mērķa sasniegšanai un pamattiesību

73ierobežojuma samērīgumu.

74Pieteikuma iesniedzējs atzīst, ka apstrīdēto normu leģitīmais

75mērķis ir sabiedrības drošības un citu cilvēku tiesību

76aizsardzība, palielinot atklāto noziegumu skaitu, taču apšauba,

77ka šā mērķa sasniegšanas labad bija jāparedz bioloģiskā materiāla

78izņemšana no aizdomās turētām personām. Pamatota esot bioloģiskā

79materiāla izņemšana no notiesātām personām. Sabiedrības interesēs

80esot noziedzīgu nodarījumu operatīva atklāšana, un gadījumos, kad

81persona ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par

82vainīgu, tās DNS profils varot palīdzēt atklāt iepriekš izdarītus

83noziedzīgus nodarījumus vai nākotnē iespējamus noziedzīgus

84nodarījumus. Tomēr apstrīdētās normas paredzot bioloģiskā

85materiāla izņemšanu arī no visām aizdomās turētajām personām

86"bez jebkāda dziļāka pamatojuma vai kritērijiem".

87Apstrīdētās normas nostādot Pieteikuma iesniedzēju vienādā

88situācijā ar personu, "ko pieķer nozieguma vietā".

89Pieteikuma iesniedzēja situācijā esot pieņemts lēmums, ka viņa

90rīcībā nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, un kriminālprocess

91izbeigts. Ja Pieteikuma iesniedzējs būtu atļāvis izņemt

92bioloģisko materiālu, tad, pēc viņa ieskata, rastos situācija, ka

93noziedzīgu nodarījumu atklāšanai nepieciešamajā salīdzināšanā

94tiek izmantoti nevainīgas personas dati. Savukārt atteikšanās

95izsniegt bioloģisko materiālu esot radījusi negatīvas sekas -

96uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, un rezultātā tiesa

97viņam izteikusi mutvārdu aizrādījumu. Ja apstrīdētās normas

98neparedzētu bioloģiskā materiāla izņemšanu no visām aizdomās

99turētām personām un to personas datu glabāšanu DNS nacionālajā

100datu bāzē, tad Pieteikuma iesniedzējam šīs negatīvās sekas nebūtu

101radušās. Šādā situācijā jebkāda soda piemērošana personai, kas

102nav ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu, esot nesamērīgs šīs

103personas pamattiesību ierobežojums.

104Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka leģitīmo mērķi var sasniegt

105ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Bioloģiskā

106materiāla izņemšanai no aizdomās turētām personām vismaz

107vajadzētu būt ierobežotai ar zināmiem nosacījumiem, kuriem jābūt

108izpildītiem vai kuru esamībai jātiek pārbaudītai pirms bioloģiskā

109materiāla izņemšanas. Šādi nosacījumi varētu būt izmeklēšanas

110iestādes vadītāja rīkojums, kriminālprocesu virzošās amatpersonas

111motivēts lēmums, uzraugošās institūcijas lēmums vai izmeklēšanas

112tiesneša lēmums. Tāpat bioloģiskā materiāla izņemšanas nosacījums

113varētu būt aizdomas par noteikta veida noziedzīga nodarījuma

114izdarīšanu vai potenciāli piemērojamā soda smagums.

115Apstrīdētās normas neatbilstot samērīguma principam, jo

116nenodrošinot saprātīgu līdzsvaru starp indivīda un sabiedrības

117interesēm. Privātās dzīves aizskārums, kuru rada bioloģiskā

118materiāla izņemšana no visām aizdomās turētām personām DNS

119profila noteikšanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē, esot

120nesamērīgs.

121Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis Valērijs Ickevičs

122nepiekrita Saeimas un Ministru kabineta viedoklim, ka apstrīdētās

123normas Pieteikuma iesniedzējam neesot piemērotas. Viņš uzsvēra,

124ka tās ir radījušas Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību

125aizskārumu, jo viņa rīcībā esot atzīts administratīvā pārkāpuma

126sastāvs. Administratīvā pārkāpuma lietvedība personai radīto seku

127ziņā esot pielīdzināma kriminālprocesam. Atsaucoties uz Eiropas

128Cilvēktiesību tiesas (turpmāk - ECT) judikatūru, V. Ickevičs

129uzsvēra, ka tikai pats aizdomās turētais varot pilnībā novērtēt

130to, cik smagi šāda lietvedība ietekmē viņa psiholoģisko un

131emocionālo stāvokli.

132Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdētās

133normas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža.