23. pants

1Lai izskatāmajā lietā pārbaudītu, vai Latvijā

2pastāv tādi apstākļi, kas prasa īpašu pasākumu īstenošanu,

3Satversmes tiesa pārliecināsies par to, vai sabiedrībā pastāv

4tādi stereotipi, kas atspoguļo varas un resursu nevienlīdzīgu

5sadalījumu sieviešu un vīriešu starpā, nostādot sievietes

6pakārtotā stāvoklī un pakļaujot viņas dzimtē balstītas

7vardarbības riskam. Šai nolūkā izskatāmajā lietā ir jāņem vērā

8dzimumu līdztiesības izpratnes vēsturiskais konteksts.

9Līdz 20. gadsimta sākumam lielākajā daļā pasaules valstu

10sievietes netika uzskatītas par pilntiesīgām sabiedrības loceklēm

11un sabiedrība kopumā bija patriarhāla. Gan par vīriešu, gan par

12sieviešu lomu sabiedrībā bija iesakņojušies noteikti stereotipi.

13Sieviešu loma tradicionāli tika saistīta ar bērnu audzināšanu un

14ģimenes aprūpi. Sievietēm bija mazāk iespēju īstenot savas

15tiesības nekā vīriešiem. Citstarp sabiedrībā valdošās izpratnes

16maiņu par sieviešu faktisku līdztiesību ilustrē arī cīņa par

17vēlēšanu tiesību piešķiršanu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

187. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 22.1. punktu).

19Dzimumu politiskā līdztiesība Latvijā tika atzīta jau valsts

20dibināšanas laikā. 1918. gada 17. novembrī Tautas padomes

21pieņemtajā tās politiskajā platformā bija paredzēts, ka

22Satversmes sapulces ievēlēšana notiks, "piedaloties abiem

23dzimumiem". Šis princips tika nostiprināts arī Latvijas

24Republikas Tautas padomes pieņemtajā 1919. gada 19. augusta

25Satversmes sapulces vēlēšanu likumā. Tomēr atsevišķi stereotipi

26par vīriešu un sieviešu lomu sabiedrībā ir saglabājušies līdz pat

27mūsdienām, tātad sieviešu formālā līdztiesība tomēr nav bijusi

28pietiekama vīriešu un sieviešu faktiskas līdztiesības

29nodrošināšanai Latvijas sabiedrībā.

30Vēl jo vairāk - Latvijā ir viens no visaugstākajiem

31vardarbības pret sievietēm rādītājiem Eiropā (sk.: Vardarbība

32pret sievietēm un bērniem Latvijā. Situācijas pārskats par

33statistiku un publiski pieejamajiem kvantitatīvajiem datiem,