23. pants

Lai izskatāmajā lietā pārbaudītu, vai Latvijā

pastāv tādi apstākļi, kas prasa īpašu pasākumu īstenošanu,

Satversmes tiesa pārliecināsies par to, vai sabiedrībā pastāv

tādi stereotipi, kas atspoguļo varas un resursu nevienlīdzīgu

sadalījumu sieviešu un vīriešu starpā, nostādot sievietes

pakārtotā stāvoklī un pakļaujot viņas dzimtē balstītas

vardarbības riskam. Šai nolūkā izskatāmajā lietā ir jāņem vērā

dzimumu līdztiesības izpratnes vēsturiskais konteksts.

Līdz 20. gadsimta sākumam lielākajā daļā pasaules valstu

sievietes netika uzskatītas par pilntiesīgām sabiedrības loceklēm

un sabiedrība kopumā bija patriarhāla. Gan par vīriešu, gan par

sieviešu lomu sabiedrībā bija iesakņojušies noteikti stereotipi.

Sieviešu loma tradicionāli tika saistīta ar bērnu audzināšanu un

ģimenes aprūpi. Sievietēm bija mazāk iespēju īstenot savas

tiesības nekā vīriešiem. Citstarp sabiedrībā valdošās izpratnes

maiņu par sieviešu faktisku līdztiesību ilustrē arī cīņa par

vēlēšanu tiesību piešķiršanu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 22.1. punktu).

Dzimumu politiskā līdztiesība Latvijā tika atzīta jau valsts

dibināšanas laikā. 1918. gada 17. novembrī Tautas padomes

pieņemtajā tās politiskajā platformā bija paredzēts, ka

Satversmes sapulces ievēlēšana notiks, "piedaloties abiem

dzimumiem". Šis princips tika nostiprināts arī Latvijas

Republikas Tautas padomes pieņemtajā 1919. gada 19. augusta

Satversmes sapulces vēlēšanu likumā. Tomēr atsevišķi stereotipi

par vīriešu un sieviešu lomu sabiedrībā ir saglabājušies līdz pat

mūsdienām, tātad sieviešu formālā līdztiesība tomēr nav bijusi

pietiekama vīriešu un sieviešu faktiskas līdztiesības

nodrošināšanai Latvijas sabiedrībā.

Vēl jo vairāk - Latvijā ir viens no visaugstākajiem

vardarbības pret sievietēm rādītājiem Eiropā (sk.: Vardarbība

pret sievietēm un bērniem Latvijā. Situācijas pārskats par

statistiku un publiski pieejamajiem kvantitatīvajiem datiem,