Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. panta "c" punkta, 4. panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes ievadam, 1., 99. un 110. pantam, 4. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 14. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam

2019. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieejams: antropologija.lu.lv). Arī ANO Sieviešu

diskriminācijas izskaušanas komiteja ir paudusi bažas par dzimtē

balstītas vardarbības lielo izplatību Latvijā (sk.: Committee

on the Elimination of Discrimination against Women. Concluding

observations on the combined fourth to seventh periodic reports

of Latvia. 10 March 2020, para. 23). Turklāt Latvijā ir

problēmas ar palīdzības sniegšanu dzimtē balstītas vardarbības

upuriem, piemēram, nav pietiekami daudz par vardarbības upuriem

kļuvušu sieviešu patvēruma centru un seksuālās vardarbības upuru

patvēruma centru. Tāpat Latvijas sabiedrība nav pietiekami

informēta par organizācijām un speciālistiem, kas sniedz

palīdzību no vardarbības cietušām sievietēm (sk. arī biedrības

"Centrs MARTA" viedokli lietas materiālu 1. sēj.

143.-146. lp.).

Satversmes tiesa secina, ka dzimtē balstīta vardarbība Latvijā

vēl aizvien ir saglabājusies un visbiežāk skar tieši

sievietes.

Līdz ar to Latvijā pašlaik pastāv

tādi apstākļi, kas pieļauj īpašu pasākumu īstenošanu attiecībā uz

sievietēm, paredzot pret viņām atšķirīgu attieksmi.