3. pants

Emisijas

kvotas iekārtu līmenī

3.1. Aprēķinā izmantotā metodika

Ikgadējais emisijas kvotu apjoms katrai Plānā iekļautajai

iekārtai aprēķināts, izmantojot 2.vienādojumu:

EQ = A *

B * C

[2]

kur

EQ - emisijas kvotas;

A - iekārtas vidējās gada emisijas attiecīgajai nozarei

noteiktajā bāzes periodā;

B - attiecīgajai nozarei noteiktais izaugsmes faktors

2005.-2010.gadā14;

C - attiecīgajai nozarei noteiktais oglekļa

intensitātes samazinājuma faktors 2005.-2010.gadā.

Emisijas kvotu kopējais apjoms 2008.-2012.gada periodā

aprēķināts, reizinot ikgadējo emisijas kvotu apjomu ar pieci.

Emisiju apjoms 2001.-2005.gadā katrai iekārtai aprēķināts,

balstoties uz iekārtas operatora sniegto informāciju par iekārtā

izmantoto kurināmo un izejvielām un izmantojot Komisijas Lēmumā

2004/156/EK noteikto emisijas aprēķinu metodiku. Komersantu

sniegtie dati pārbaudīti, tos salīdzinot ar Valsts vides dienesta

Reģionālo vides pārvalžu iepriekš apkopoto informāciju par

uzņēmumu darbību ikgadējo valsts statistikas pārskatu un dabas

resursu nodokļa aprēķinu ietvaros, kā arī uzņēmumu ES ETS pirmā

perioda ietvaros iesniegtajiem pārskatiem par iekārtas SEG

emisiju 2005.gadā, ko verificējuši neatkarīgi eksperti.

Izņēmumi, aprēķinot iekārtas vidējās gada emisijas bāzes

periodā, noteikti tikai šādos gadījumos:

· ja iekārtai nav pilnas datu rindas (iekārta darbību uzsākusi

attiecīgā bāzes perioda vidū vai laika periodā no 2005.gada

1.janvāra līdz 2006.gada 16.augustam);

· ja bāzes perioda laikā iekārtā notikušas būtiskas

strukturālas izmaiņas, kas tiek pamatotas ar atbilstošiem

dokumentiem (piemēram, iekārta pārņēmusi citā iekārtā veikto

ražošanu).

Šādos gadījumos lielums A iekārtai tiek aprēķināts, balstoties

uz pieejamiem datiem par iekārtas faktisko darbību 2005. un

2006.gadā vai prognozēm (pilnas datu rindas iztrūkuma gadījumā un

strukturālo izmaiņu gadījumā).

Tām iekārtām, kas darbību ir uzsākušas pēc Emisijas kvotu

sadales plāna 2008.-2012.gadam iesniegšanas Eiropas Komisijā,

t.i., 2006.gada 16.augusta, emisijas kvotas tiks piešķirtas no

emisijas kvotu rezerves pēc Plāna 4.nodaļā aprakstītās

metodikas.

3.2. Iepriekš veiktie

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi

Aprēķinot emisijas kvotu apjomu, operatoriem netiek piešķirtas

papildus emisijas kvotas par iepriekš veiktiem SEG emisiju

samazināšanas pasākumiem.

3.3. Brīvprātīgie emisijas kvotu

tirdzniecības sistēmas dalībnieki

Saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu", ES ETS var

piedalīties arī tās iekārtas, kuras veic likuma "Par

piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības,

kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms

nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā

minētos rādītājus.

Uzaicinājums piedalīties visiem interesentiem un kļūt par

emisijas kvotu tirdzniecības operatoriem tika izplatīts dažādos

veidos:

• informācija tika ievietota Vides ministrijas mājas lapā

internetā;

• informācija tika izsūtīta profesionālām asociācijām;

• informācija tika ievietota laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis";

Pastāv vairāki iemesli šāda veida iekārtu iekļaušanai ES

ETS:

• popularizēt ietekmes uz klimatu samazinājuma idejas;

• attīstīt tīras tehnoloģijas sadedzināšanas iekārtās.

Uz brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem attiecas tādi paši

emisijas kvotu sadales, siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa

un ziņošanas nosacījumi, kādi attiecināmi uz obligātajiem

sistēmas dalībniekiem.

3.4. Procedūra, lai nodrošinātu, ka

operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā

vajadzīgs

Latvija ir mainījusi galvenos emisijas kvotu sadalīšanas

metodikas pamatprincipus pēc Plāna iesniegšanas Eiropas

Komisijai, emisijas kvotas iekārtām piešķirot pēc pēdējiem

vidējiem darbības datu rādītājiem un nosakot stingrākus emisijas

kvotu samazināšanas pasākumus, sevišķi energoapgādes iekārtām.

Izaugsmes faktori atspoguļo vispārējās Latvijas attīstības

tendences, kā arī atsevišķo apakšnozaru īpatsvaru un attīstības

tempus pēdējos gados. Izmantojot jauno metodiku, Latvija ir

palielinājusi emisijas kvotu piešķiršanas procedūras

caurspīdīgumu un nodrošinājusi, ka operatoriem netiek piešķirtas

vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs.

Ievērojot Eiropas Komisijas 2004.gada 21.decembra Regulas par

standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta

un Padomes Lēmumu 280/2004/EK 12.pielikuma nosacījumus, t.i., ka

emisijas kvotu piešķir iekārtai, kurai ir spēkā esoša

siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, operatoram, kuram laika

posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 1.jūnijam ir anulēta

siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, emisijas kvotas piešķir

saskaņā ar Vides ministrijas lēmumiem par emisijas kvotu

piešķiršanu operatoriem 2008.-2012.gadā.

3.5. Iekārtu kopfondi

Likums "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta

2005.gada 3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek

darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu

kopfondi" nosaka iekārtu kopfondu izveidošanas kārtību. Par

iekārtu kopfonda izveidi 2008.-2012.gada periodam operatori var

lemt līdz 2007.gada 1.septembrim, kad iesniedzams iesniegums par

iekārtu kopfonda izveidi.

Līdz 2006.gada 22.decembrim iesniegumi par šādu kopfondu

izveidošanu nav saņemti.