3. pants

1Emisijas

2kvotas iekārtu līmenī

33.1. Aprēķinā izmantotā metodika

4Ikgadējais emisijas kvotu apjoms katrai Plānā iekļautajai

5iekārtai aprēķināts, izmantojot 2.vienādojumu:

6EQ = A *

7B * C

8[2]

9kur

10EQ - emisijas kvotas;

11A - iekārtas vidējās gada emisijas attiecīgajai nozarei

12noteiktajā bāzes periodā;

13B - attiecīgajai nozarei noteiktais izaugsmes faktors

142005.-2010.gadā14;

15C - attiecīgajai nozarei noteiktais oglekļa

16intensitātes samazinājuma faktors 2005.-2010.gadā.

17Emisijas kvotu kopējais apjoms 2008.-2012.gada periodā

18aprēķināts, reizinot ikgadējo emisijas kvotu apjomu ar pieci.

19Emisiju apjoms 2001.-2005.gadā katrai iekārtai aprēķināts,

20balstoties uz iekārtas operatora sniegto informāciju par iekārtā

21izmantoto kurināmo un izejvielām un izmantojot Komisijas Lēmumā

222004/156/EK noteikto emisijas aprēķinu metodiku. Komersantu

23sniegtie dati pārbaudīti, tos salīdzinot ar Valsts vides dienesta

24Reģionālo vides pārvalžu iepriekš apkopoto informāciju par

25uzņēmumu darbību ikgadējo valsts statistikas pārskatu un dabas

26resursu nodokļa aprēķinu ietvaros, kā arī uzņēmumu ES ETS pirmā

27perioda ietvaros iesniegtajiem pārskatiem par iekārtas SEG

28emisiju 2005.gadā, ko verificējuši neatkarīgi eksperti.

29Izņēmumi, aprēķinot iekārtas vidējās gada emisijas bāzes

30periodā, noteikti tikai šādos gadījumos:

31· ja iekārtai nav pilnas datu rindas (iekārta darbību uzsākusi

32attiecīgā bāzes perioda vidū vai laika periodā no 2005.gada

331.janvāra līdz 2006.gada 16.augustam);

34· ja bāzes perioda laikā iekārtā notikušas būtiskas

35strukturālas izmaiņas, kas tiek pamatotas ar atbilstošiem

36dokumentiem (piemēram, iekārta pārņēmusi citā iekārtā veikto

37ražošanu).

38Šādos gadījumos lielums A iekārtai tiek aprēķināts, balstoties

39uz pieejamiem datiem par iekārtas faktisko darbību 2005. un

402006.gadā vai prognozēm (pilnas datu rindas iztrūkuma gadījumā un

41strukturālo izmaiņu gadījumā).

42Tām iekārtām, kas darbību ir uzsākušas pēc Emisijas kvotu

43sadales plāna 2008.-2012.gadam iesniegšanas Eiropas Komisijā,

44t.i., 2006.gada 16.augusta, emisijas kvotas tiks piešķirtas no

45emisijas kvotu rezerves pēc Plāna 4.nodaļā aprakstītās

46metodikas.

473.2. Iepriekš veiktie

48siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi

49Aprēķinot emisijas kvotu apjomu, operatoriem netiek piešķirtas

50papildus emisijas kvotas par iepriekš veiktiem SEG emisiju

51samazināšanas pasākumiem.

523.3. Brīvprātīgie emisijas kvotu

53tirdzniecības sistēmas dalībnieki

54Saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu", ES ETS var

55piedalīties arī tās iekārtas, kuras veic likuma "Par

56piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības,

57kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms

58nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā

59minētos rādītājus.

60Uzaicinājums piedalīties visiem interesentiem un kļūt par

61emisijas kvotu tirdzniecības operatoriem tika izplatīts dažādos

62veidos:

63• informācija tika ievietota Vides ministrijas mājas lapā

64internetā;

65• informācija tika izsūtīta profesionālām asociācijām;

66• informācija tika ievietota laikrakstā "Latvijas

67Vēstnesis";

68Pastāv vairāki iemesli šāda veida iekārtu iekļaušanai ES

69ETS:

70• popularizēt ietekmes uz klimatu samazinājuma idejas;

71• attīstīt tīras tehnoloģijas sadedzināšanas iekārtās.

72Uz brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem attiecas tādi paši

73emisijas kvotu sadales, siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa

74un ziņošanas nosacījumi, kādi attiecināmi uz obligātajiem

75sistēmas dalībniekiem.

763.4. Procedūra, lai nodrošinātu, ka

77operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā

78vajadzīgs

79Latvija ir mainījusi galvenos emisijas kvotu sadalīšanas

80metodikas pamatprincipus pēc Plāna iesniegšanas Eiropas

81Komisijai, emisijas kvotas iekārtām piešķirot pēc pēdējiem

82vidējiem darbības datu rādītājiem un nosakot stingrākus emisijas

83kvotu samazināšanas pasākumus, sevišķi energoapgādes iekārtām.

84Izaugsmes faktori atspoguļo vispārējās Latvijas attīstības

85tendences, kā arī atsevišķo apakšnozaru īpatsvaru un attīstības

86tempus pēdējos gados. Izmantojot jauno metodiku, Latvija ir

87palielinājusi emisijas kvotu piešķiršanas procedūras

88caurspīdīgumu un nodrošinājusi, ka operatoriem netiek piešķirtas

89vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs.

90Ievērojot Eiropas Komisijas 2004.gada 21.decembra Regulas par

91standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas

92Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta

93un Padomes Lēmumu 280/2004/EK 12.pielikuma nosacījumus, t.i., ka

94emisijas kvotu piešķir iekārtai, kurai ir spēkā esoša

95siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, operatoram, kuram laika

96posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 1.jūnijam ir anulēta

97siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, emisijas kvotas piešķir

98saskaņā ar Vides ministrijas lēmumiem par emisijas kvotu

99piešķiršanu operatoriem 2008.-2012.gadā.

1003.5. Iekārtu kopfondi

101Likums "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta

1022005.gada 3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek

103darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu

104kopfondi" nosaka iekārtu kopfondu izveidošanas kārtību. Par

105iekārtu kopfonda izveidi 2008.-2012.gada periodam operatori var

106lemt līdz 2007.gada 1.septembrim, kad iesniedzams iesniegums par

107iekārtu kopfonda izveidi.

108Līdz 2006.gada 22.decembrim iesniegumi par šādu kopfondu

109izveidošanu nav saņemti.