Par Emisijas kvotu sadales plānu 2008.–2012.gadam

1Sabiedriskā apspriešana.

1Iekārtu saraksts.

2Ievads

3Lai sekmētu globālo klimata pārmaiņu novēršanu, īstenojot

4Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās prasības,

5Latvijai ir jāizstrādā emisijas kvotu sadales plāns (turpmāk -

6Plāns) katram Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības

7sistēmas (turpmāk - ES ETS) periodam. Plāna izveide noteikta

8likumā "Par piesārņojumu", un tajā tiek iekļauti

9jautājumi par ES ETS dalībniekiem Latvijā, emisijas kvotu sadales

10principiem un paredzēto emisijas kvotu sadalījumu, ar sadali

11saistītiem normatīviem aktiem un politikas plānošanas dokumentiem

12un siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju samazināšanas

13potenciālu. Pirmais ES ETS periods ilgst no 2005.gada 1.janvāra

14līdz 2007.gada 31.decembrim, turpretī otrais periods, kuram arī

15sagatavots minētais dokuments, - no 2008.gada 1.janvāra līdz

162012.gada 31.decembrim.

17Plāna saturs veidots saskaņā ar Komisijas 2004.gada 7.janvāra

18paziņojumu "Par vadošiem norādījumiem palīdzēt Dalībvalstīm

19Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu

20emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu kopienā un papildina Padomes

21Direktīvu 96/61/EK, 3.pielikumā minēto kritēriju ieviešanā un par

22apstākļiem, kādos force majeure tiek uzskatāmi

23pierādīts" (COM(2003) 830 final) un Komisijas

242005.gada 22.decembra paziņojumu "Turpmākās vadlīnijas

25attiecībā uz valstu kvotu sadales plāniem ES emisijas kvotu

26tirdzniecības sistēmas tirdzniecības periodam no 2008. līdz

272012.gadam" (COM(2005) 703 final) un balstās uz esošo

28Latvijas Republikas normatīvo aktu, tiesību aktu, nacionālo

29programmu, koncepciju un citu oficiālu dokumentu (ieskaitot to

30projektu) analīzi, kā arī veicot izpēti par ES ETS iesaistīto

31operatoru darbību un SEG emisijas apjomu no 2000.gada līdz

322005.gadam.

33Plāns izstrādāts, ņemot vērā ar Ministru kabineta 2006.gada

349.augusta rīkojumu Nr.608 apstiprināto Emisijas kvotu sadales

35plānu 2008.-2012.gadam, kā arī Eiropas Komisijas 2006.gada

3629.novembra Lēmumu K(2006) 5612 "Par valsts siltumnīcefekta

37gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā

38ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK", kas

39attiecas uz 9.augustā apstiprināto dokumentu. Ievērojot Komisijas

40Lēmuma K(2006) 5612 3.panta nosacījumus par atļautajiem

41grozījumiem Plānā, Ministru kabinets 2006.gada 28.decembrī ar

42rīkojumu Nr.1010 "Par Emisijas kvotu sadales plānu

432008.-2012.gadam" apstiprināja Plāna grozījumus, nosakot

44ikgadējo emisijas kvotu apjomu 6,25 miljonu apmērā. Plāna

45grozījumi Komisijā tika iesniegti 2006.gada 29.decembrī.

46Komisija, izvērtējot Plāna grozījumus, 2007.gada 13.jūlijā

47pieņēma Lēmumu K(2007) 3409 "Komisijas lēmums attiecībā uz

48grozījumiem valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales

49plānā, ko Latvija paziņojusi saskaņā ar 3.panta 3.punktu Eiropas

50Komisijas 2006. gada 29. novembra Lēmumā K/ 2006/5612 (galīgā

51redakcija) par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales

52plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

53Padomes Direktīvu 2003/87/EK" par Latvijas iesniegtajiem

54grozījumiem Plānā, palielinot ikgadējo emisijas kvotu apjomu par

550,145 miljoniem, tādejādi nosakot, ka kopējais ikgadējais

56Latvijai atļautais emisijas kvotu apjoms Plānā minētajām iekārtām

57ir 3,428 miljoni. Ar Komisijas Lēmumu K(2007) 3409 Latvijas

58iesniegtais Plāns tika atzīts par neatbilstošu Direktīvas III

59pielikuma 1., 2. un 3. kritērijam un tādejādi tika noraidīts.

60Ievērojot 2007.gada 31.jūlija Ministru kabineta sēdē lemto,

61ar prasības pieteikumu, kas

62Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts

632007.gada 26.septembrī, Latvijas Republika cēla prasību atcelt

64Komisijas Lēmumu K(2007) 3409. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas

65paziņojums par Latvijas prasību publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī

662007.gada 10.novembrī (lieta Nr. T-369/07). 2011.gada 22.martā

67tika pieņemts Eiropas

68Savienības Vispārējās tiesas spriedums lietā T-369/07

69(Latvijas Republika pret Eiropas Komisiju), ar kuru

70Komisijas Lēmums K(2007)

713409 tika atcelts.

72Saskaņā ar minēto Vispārējās

73tiesas spriedumu šobrīd spēkā ir Latvijas 2006.gada 29.decembrī

74iesniegtais Plāns. Tomēr Plāns Latvijā tika atcelts ar

75Ministru kabineta 2007.gada 17.decembra rīkojumu Nr.809 "Par

76Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam" (prot. Nr.69 66.§), ar kuru tika

77apstiprināti Plāna grozījumi, kas tika sagatavoti, lai izpildītu

78Komisijas Lēmuma K(2007)

793409 prasības un Latvija varētu nodrošināt ES ETS darbību valstī,

80piešķirot ES ETS dalībniekiem ierobežotu emisijas kvotu

81apjomu. Līdz ar to ir nepieciešams

82šo Plānu pārapstiprināt.

83Tomēr pēc 2006.gada 29.decembra un līdz ES ETS 2.perioda

84sākumam, t.i., 2008.gada 1.janvārim, ES ETS ir notikušas vairākas

85izmaiņas, kas ir jāņem vērā arī Emisijas kvotu sadales plānā

862008.-2012.gadam. Ir arī jāņem vērā tās izmaiņas, kas ir

87notikušas Latvijas Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un

88Latvijas Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatoru darbībā

89līdz 2011.gada 30.jūnijam. Tāpēc, lai Plāns tiktu balstīts uz

90aktuālu informāciju un atbilstu Latvijas tiesību aktiem, tajā ir

91nepieciešams veikt vairākas izmaiņas.

92Ierosinātie grozījumi neietekmē emisijas kvotu aprēķina

93metodiku esošajām iekārtām un jaunajām iekārtām. Šie grozījumi

94neietekmēs valstij noteikto kopējo emisijas kvotu apjomu, tomēr

95ietekmēs emisijas kvotu sadalījuma iekārtu līmenī sarakstu un

96noteikto emisijas kvotu daudzumu jauno iekārtu rezervē.

1Kopējā

2emisijas kvotu daudzuma noteikšana

31.1. Latvijas starptautiskās

4saistības

5Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto

6Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām

7un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi uzņemdamās

8pildīt virkni saistības. Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai

9individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika posmā no

102008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisiju samazinājums par 8%,

11salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā.

121990.gadā Latvija emitēja 25 894,22 tūkst. tonnu

13CO2 ekvivalentu1, kas nozīmē, ka Latvija,

14lai pildītu Kioto protokolā noteiktās saistības, laikposmā no

152008.-2012.gadam ik gadu nedrīkst emitēt vairāk par 23 822,68

16tūkst. tonnām CO2 ekvivalentu.

172004.gadā kopējais SEG emisiju daudzums Latvijā bija 10 746

18tūkst. tonnu CO22. Iekārtas, kas

19iesaistītas ES ETS otrajā periodā, 2004.gadā emitēja

202 939 tūkst. tonnu CO23 (sadedzināšanas

21iekārtas - 2 143 tūkst. tonnu CO2; rūpniecības

22iekārtas - 796 tūkst. tonnu CO2), kas kopā veido 27%

23no kopējā SEG emisijas apjoma valstī.

242005.gadā izstrādātās SEG emisiju prognozes4 rāda,

25ka Latvija varēs izpildīt Kioto protokolā emisiju samazināšanas

26saistības - 2010.gadā prognozētais SEG emisiju apjoms Latvijā

27varētu būt pat par 40% zemāks nekā 1990.gadā (skat. 1.attēlu),

28pie nosacījuma, ka:

29· tiek ieviesti apstiprinātie politikas dokumenti un tiesību

30akti klimata pārmaiņu jomā (īpaši attiecībā uz atjaunojamo

31energoresursu izmantošanas veicināšanu, biodegvielas ražošanu un

32izmantošanas veicināšanu, energoresursu efektīvu un racionālu

33izmantošanu, kūtsmēslu krātuvju sakārtošanu, mūsdienu prasībām

34atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi,

35lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu);

36· netiek attīstīta kāda jauna energoietilpīga rūpniecības

37nozare, kas varētu būtiski palielināt prognozēto SEG emisiju

38apjomu.

391.att. Kopējā formā izteiktās SEG emisijas

402000.-2020.gadā, tūkst. tonnas CO2

41ekv.

42Avots: Klimata pārmaiņu samazināšanas programma

432005.-2010.gadam un jaunākie komercsabiedrību un valsts

44institūciju dati, kuri koriģē emisiju prognozes

451.2. Emisijas kvotu tirdzniecības

46sistēmas dalībnieki

47Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka ES ETS obligāti

48jāpiedalās individuālajiem komersantiem vai komercsabiedrībām,

49kas veic šādas piesārņojošas darbības:

501. enerģētikā:

511.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma

52jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai

53sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas;

541.2. minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas;

551.3. koksa krāsnis;

562. melno metālu ražošanā un apstrādē:

572.1. iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un

58kausējumu iegūšanai;

592.2. iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai

60kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda

61pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

623. minerālu izstrādājumu ražošanā:

633.1. iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs,

64kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai

65iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda

66pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis

67kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas

68produkcijas dienā;

693.2. iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru

70kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

713.3. iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta

72kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai

73porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas

74gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums

75ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var

76ievietot vairāk nekā 300 kilogramu produkcijas uz vienu krāsns

77kubikmetru;

784. citās nozarēs:

794.1. iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām

80šķiedrvielām;

814.2. iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas

82jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā.

83Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, ES ETS

84var brīvprātīgi iesaistīties arī tie Latvijas individuālie

85komersanti vai komercsabiedrības, kuras veic likuma "Par

86piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības,

87bet zem pielikumā minēto ražošanas jaudu robežas. Plašāku

88informāciju par brīvprātīgu dalību ES ETS skatīt

893.3.apakšnodaļā.

90Plānā tiek ņemtas vērā tikai CO2 emisijas no

91augstāk minēto iekārtu grupām.

921.3. Pieņēmumi emisijas kvotu

93daudzuma noteikšanai

94Kopējais emisijas kvotu apjoms gadā esošajām un jaunajām

95iekārtām5 tika noteikts, ņemot vērā Eiropas Komisijas

962006.gada 29.novembra Lēmumu par valsts siltumnīcefekta gāzu

97emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar

98Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, kā arī

99izmantojot šim lēmumam pievienotajā Eiropas Komisijas paziņojumā

100aprakstīto metodiku. Minētajā metodikā ieviestas atsevišķas

101izmaiņas, precizējot koriģēto 2005.gada verificēto emisijas datu

102aprēķinu, kā arī pieskaitot prognozētās papildus emisijas no

103atsevišķiem valsts mēroga investīciju projektiem enerģētikas un

104rūpniecības nozarēs, kas netiek adekvāti atspoguļotas ar metodikā

105ietverto IKP izaugsmes faktoru (turpmāk - liela mēroga jaunās

106iekārtas).

107Pamats valsts kopējā emisijas kvotu apjoma noteikšanai ir ES

108ETS aptverto iekārtu CO2 emisijas 2005.gadā, ko

109verificējuši neatkarīgi eksperti. Aprēķinā izmantots valsts

110makroekonomisko izaugsmi raksturojošs rādītājs - IKP izaugsmes

111faktors, kas 2005.-2010.gadam novērtēts kā 50%6. Šis

112izaugsmes faktors raksturo emisiju palielinājumu ES ETS

113aptvertajās iekārtās, kas sagaidāms sakarā ar siltumenerģijas,

114elektroenerģijas, preču un pakalpojumu patēriņa pieaugumu, kas

115tiks nodrošināts ar esošo iekārtu uzstādītās jaudas lielāku

116noslodzi, kā arī esošo iekārtu paplašināšanās, uzstādot jaunas

117ražošanas jaudas, un nelielu jaunu iekārtu darbības uzsākšanas

118(turpmāk maza mēroga jaunas iekārtas) Plāna darbības periodā.

119Aprēķinā izmantots arī tautsaimniecības oglekļa intensitātes

120samazinājuma faktors, kas raksturo Plāna darbības periodā

121sagaidāmo emisiju samazinājumu ES ETS aptvertajās iekārtās

122saistībā ar valsts un Eiropas Savienības līmeņa politikas

123ieviešanu SEG emisiju samazināšanai, it īpaši enerģētikas jomā,

124un ietver iekārtu potenciālu ieviest energoefektivitātes

125pasākumus. Aprēķinos izmantotā oglekļa intensitātes samazinājuma

126faktora vērtība Latvijai ir -14,2%.

127Nepieciešamais emisijas kvotu daudzums katrai iekārtai

128noteikts, balstoties galvenokārt uz vēsturiskajiem datiem. Lai

129nodrošinātu aprēķinos izmantoto datu ieguvi, tika veikta

130operatoru anketēšana. Operatori sniedza datus par saražoto

131produkcijas daudzumu, kurināmā, izejvielu un palīgmateriālu

132patēriņu, izejvielu un palīgmateriālu ķīmisko sastāvu,

133sadedzināšanas iekārtas lietderības koeficientu, emisijām un

134citiem jautājumiem par laika periodu no 2000.gada.

135CO2 emisijas aprēķinos sadedzināšanas

136iekārtām izmantoti:

137• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras

1382006.gada pārskatā par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu

139emisijām un piesaisti Latvijā norādītie emisijas faktori un

140oksidācijas faktori;

141• Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.778

142"Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju

143monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati

144par siltumnīcefekta gāzu emisiju" 1.pielikumā minētās zemākā

145sadegšanas siltuma faktoru vērtības.

146CO2 emisijas aprēķinos rūpniecības

147iekārtām7 izmantoti:

148• operatoru iesniegtie kurināmo zemākie sadegšanas siltuma

149faktori, kas noteikti no kurināmo pasēm vai noteikti Ministru

150kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.778 "Kārtība,

151kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī

152pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta

153gāzu emisiju" 1.pielikumā;

154• emisijas faktori un pārvēršanas faktori, kas noteikti

155Komisijas 2004.gada 29.janvāra Lēmumā 2004/156/EK, ar kuru nosaka

156siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas vadlīnijas

157saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK

158(turpmāk - Komisijas Lēmums 2004/156/EK).

159Emisijas faktoru, zemākā sadegšanas siltuma faktoru,

160oksidācijas faktoru un pārvēršanas faktoru vērtību apkopojumu

161skatīt 1.tabulā.

1621.tabula

163Emisijas kvotu daudzuma noteikšanā pielietotie zemākā sadegšanas

164siltuma faktori, emisijas faktori, oksidācijas faktori un

165pārvēršanas faktori

166Nozare

167Kurināmā

168/ izejvielas / palīgmateriāla veids

169Zemākais sadegšanas

170siltuma faktors

171(Qzd),

172GJ/t

173Emisijas

174faktors bez oksidācijas faktora (R)

175Oksidācijas faktors (O) / pārvēršanas faktors (P)

176Enerģētika

177Degvieleļļa (mazuts)

17840,60

17977,36 kg/GJ

1800,99

181Dīzeļdegviela

18242,49

18374,74 kg/GJ

1840,99

185Sadzīves krāšņu kurināmais

18642,49

18774,74 kg/GJ

1880,99

189Degakmens eļļa

19039,35

19176,19 kg/GJ

1920,99

193Dabas gāze

19433,66*

19556,10 kg/GJ

1960,995

197Akmeņogles

19826,22

19994,08 kg/GJ

2000,98

201Kurināmā kūdra ar mitruma saturu 40%

20210,05

203105,99 kg/GJ

2040,98

205Kūdras briketes

20615,49

20797 kg/GJ

2080,98

209Kurināmā koksne

2106,70*

2110 kg/GJ

2120,98

213Kokapstrādes atkritumi

2146,70*

2150 kg/GJ

2160,98

217Kaļķu ražošana

218Akmeņogles

21926,22

22094,08 kg/GJ

2210,98

222CaO

223-

2240,785 tCO2/tCa

2251

226MgO

227-

2281,092 tCO2/tMg

2291

230Cementa ražošana

231Mazuts

23240,60

23377,36 kg/GJ

2341

235Akmeņogles

23626,22

23794,08 kg/GJ

2381

239Dabas gāze

24033,66*

24156,10 kg/GJ

2421

243Nolietotas riepas

24426,21

24584,45 kg/GJ

2461

247Atstrādātas minerāleļļas

24829,23

24979,44 kg/GJ

2501

251Sērskābais gudrons

25221,17

25379,44 kg/GJ

2541

255Petrokokss

25634,27

25799,17 kg/GJ

2581

259Klinkers

260-

2610,525 tCO2/t

262klinkera

2631

264Cementa putekļi

265-

2660,525 tCO2/t

267klinkera

2681

269Tērauda kausēšana un

270liešana

271Degvieleļļa (mazuts)

27240,60

27377,36 kg/GJ

2740,99

275Dabas gāze

27633,66*

27756,10 kg/GJ

2780,995

279Šķidrā gāze

28045,54

28162,75 kg/GJ

2820,995

283Pirolīzes sveķi

28441,86

28573,33 kg/GJ

2860,99

287Karborizatori

288-

2893,489 tCO2/t

2901

291Ķets

292-

2930,147 tCO2/t

2941

295CaCO3

296-

2970,44 tCO2/t

298CaCO3

2991

300CaCO3-MgCO3

301-

3020,477 tCO2/t

303CaCO3-MgCO3

3041

305Keramikas izstrādājumu

306ražošana

307Akmeņogles

30826,22

30994,08 kg/GJ

3100,98

311Dabas gāze

31233,66*

31356,10 kg/GJ

3140,995

315Degvieleļļa (mazuts)

31640,60

31777,36 kg/GJ

3180,99

319CaO

320-

3210,785 tCO2/tCa

3221

323MgO

324-

3251,092 tCO2/tMg

3261

327Stikla un stikla šķiedras

328ražošana

329Degvieleļļa (mazuts)

33040,60

33177,36 kg/GJ

3320,99

333Dīzeļdegviela

33442,49

33574,74 kg/GJ

3360,99

337Sadzīves krāšņu kurināmais

33842,49

33974,74 kg/GJ

3400,99

341Dabas gāze

34233,66*

34356,10 kg/GJ

3440,995

345CaO

346-

3470,785 tCO2/tCa

3481

349MgO

350-

3511,092 tCO2/tMg

3521

353Na2O

354-

3550,71 tCO2/tNa

3561

357BaO

358-

3590,287 tCO2/tBa

3601

361Piezīme:

362* Zemākā sadegšanas siltuma faktora mērvienība dabas gāzei ir

363GJ/1000m3; kurināmai koksnei un kokapstrādes

364atkritumiem - TJ/1000m3cieš

3651.4. Kopējais emisijas kvotu

366daudzums

3671.4.1. Kopējā emisijas kvotu daudzuma aprēķina metodika

368Kopējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms Latvijai noteikts ar

369šādu formulu:

370Emisijas

371kvotas = (CIVE * GTD * CITD) + ADD + NSN

372[1.1]

373kur:

374CIVE - koriģētās 2005.gada verificētās emisijas,

375GTD - IKP pieauguma faktors,

376CITD - oglekļa intensitātes samazinājuma faktors,

377ADD - papildus emisijas no iekārtām, kas ietvertas, precizējot

378sadedzināšanas iekārtas definīciju8.

379NSN - gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga

380investīciju projektiem jaunu iekārtu uzstādīšanai,

381kas netiek atspoguļotas IKP pieauguma faktorā;

382CIVE = IVE

383+ AWIVE + EOPT + EUC + NSE

384[1.2]

385kur:

386IVE - 2005.gada verificētās emisijas,

387AWIVE - vidējais emisijas kvotu apjoms, kas piešķirts

388iekārtām, kam nav verificēta pārskata,

389EOPT - 2005.gada emisijas tām iekārtām, kas 2005.-2007.gada

390periodā tika vienpusēji izslēgtas no ES ETS,

391EUC - papildus emisijas 2005.gadā, kas saistītas ar izmaiņām

392ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā,

393NSE - gada vidējās emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga

394investīciju projektiem, kas saistīti ar esošo iekārtu paplašināšanos,

395risinot energoapgādes drošības jautājumu (koģenerācijas

396uzstādīšana uz esošajām siltuma jaudām).

3971.4.2. Emisijas kvotu aprēķina formulās lietoto lielumu

398noteikšana

3991.4.2.1. ADD (papildus emisijas no

400iekārtām, kas ietvertas, precizējot sadedzināšanas iekārtas

401definīciju) noteikšana

402Latvija jau 2005.-2007.gada periodā piemēroja t.s. 'plašo'

403sadedzināšanas iekārtas definīciju, tāpēc nav tādu iekārtu, kuras

404tiek papildus iekļautas ES ETS 2008.-2012.gada periodā saistībā

405ar sadedzināšanas iekārtas definīcijas precizēšanu. Attiecīgi

406ADD = 0.

4071.4.2.2. NSN (gada vidējās emisijas

408no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem jaunu

409iekārtu uzstādīšanai, kas netiek atspoguļoti IKP pieauguma

410faktorā) noteikšana

4111.1.formulā iekļautais IKP pieauguma faktors GTD neatspoguļo

412atsevišķus īpaši lielus un tautsaimniecībai nozīmīgus investīciju

413projektus, kas radīs proporcionāli ievērojami lielāku emisiju

414pieaugumu salīdzinājumā ar to ietekmi uz IKP pieaugumu. Šādu

415projektu identificēšanai ir piemēroti objektīvi kritēriji:

4161) prognozētās ikgadējās papildus CO2 emisijas no

417projekta realizācijas pārsniedz 30% no nozares kopējām

418verificētajām emisijām iepriekšējā ES ETS darbības gadā,

4192) projekta realizācija ir saskaņā ar apstiprināto nacionālo

420un ES politiku enerģētikas vai rūpniecības jomā un ir būtiska

421valsts Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā,

4223) projekts ir pamatots no investīciju piesaistes un projekta

423realizācijas termiņu viedokļa,

4244) projekts tiek realizēts saskaņā ar vides aizsardzības

425prasībām, it īpaši attiecībā uz labāko pieejamo tehnisko

426paņēmienu izmantošanu Direktīvas 96/61/EK ietvaros,

4275) projekta īstenošana nav pretrunā ar valsts progresu Kioto

428protokola mērķa sasniegšanā.

4292008.-2012.gadā plānots realizēt trīs šādus projektus, no

430kuriem divi ir kritiski svarīgi no valsts energoapgādes drošības

431politikas viedokļa, bet viens ir īpaši svarīgs rūpniecības

432nozarē, jo risinās ar straujo būvniecības pieaugumu saistīto

433cementa iztrūkumu. Papildus emisijas aprēķinātas saistībā ar

434šādiem projektiem:

435- Ogļu kondensācijas elektrostacijas ar jaudu 400

436MWel būvniecība, kas sāks darbību 2012.gadā (kopā 2

437233 800 tCO2 jeb 2 233 800 tCO2 gadā, kas

438sastāda 99% no nozares 2005.gada verificētajām emisijām),

439- A/S "Latvenergo" TEC2 rekonstrukcija 2008.gadā

440(kopā 3 853 593),

441- SIA "Cemex" jaunas cementa ražošanas līnijas un

442jaunas klinkera apdedzināšanas krāsns uzstādīšana 2008.gadā (4

443770 366).

444Iekārta

445Darbības

446uzsākšanas gads

447Nozare

448Iekārtas

449paredzētās emisijas 2008.-2012.gada periodā

450Iekārtas

451paredzētās emisijas gadā

452% no

453nozares emisijām

454Latvenergo TEC2 rekonstrukcija

4552008

456Energoapgāde

4573 853 593

458800 405

45935.5%

460Ogļu kondensācijas elektrostacija ar jaudu 400 MWel

4612012

462Energoapgāde

4632 233 800

4642 233 800

46599.1%

466Cemex cementa rūpnīca

4672008

468Minerālo materiālu

469ražošana

4704 770 366

471991 126

472256.1%

473Šo iekārtu kopējās plānotās emisijas vidēji gadā

4742008.-2012.gada periodā ir

475NSN = 2 171

476552.

4771.4.2.3. CIVE (koriģētās 2005.gada

478verificētās emisijas) noteikšana

4792005.gada verificēto emisiju apjoms ir

480IVE = 2 854

481424.

482Tikai viena uzņēmuma - SIA "Līvbērzes Enerģija"

483emisiju dati nav ietverti 2005.gada verificētajās emisijās, jo

484Valsts vides dienesta Reģionālā vides pārvalde šim uzņēmumam

485verificēto pārskatu saskaņoja tikai 2006.gada 23.oktobrī. Tādēļ

486vidējais emisijas kvotu apjoms, kas piešķirts iekārtām, kam nav

487verificēta pārskata, ir

488AWIVE = 68.

489Latvija 2005.-2007.gada periodā nepiemēroja izņēmumus iekārtu

490dalībai ES ETS, tādēļ 2005.gada emisijas tām iekārtām, kas tika

491vienpusēji izslēgtas no ES ETS, Latvijas gadījumā ir

492EOPT = 0.

4932005.gada verificētas emisijas nepieciešams koriģēt, ņemot

494vērā izmaiņas ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā, jo tas netiek

495atspoguļots ar 1.1.formulā iekļauto IKP pieauguma faktoru, kas

496attiecināms tikai uz papildus emisijām no jaunām iekārtām, t.sk.

497iekārtu paplašināšanās. Ir vairākas esošas iekārtas, kas uz

4982005.gada 1.janvāri nebija ES ETS dalībnieki, jo to uzstādītā

499jauda bija mazāka par likuma "Par piesārņojumu"

5002.pielikumā minētajām robežvērtībām, bet kas dažādu apstākļu dēļ

501būs ES ETS dalībnieki 2008.-2012.gada periodā. Tāpat ir iekārtas,

502kas uz 2005.gada 1.janvāri bija ES ETS dalībnieki, bet

5032008.-2012.gadā savu dalību ES ETS pārtrauks.

504Izmaiņas ES ETS aptverto iekārtu lokā pirmkārt attiecināmas uz

505tām iekārtām, kas 2006.gada laikā uzstādīja papildus jaudas un

506kļuva par obligātiem ES ETS dalībniekiem, saņemot siltumnīcefekta

507gāzu emisijas atļauju, kā arī tām iekārtām, kuru statuss kā

508obligāts ES ETS dalībnieks vairs nav spēkā sakarā ar atsevišķu

509tehnoloģisko iekārtu demontāžu un kas nevēlas turpināt dalību ES

510ETS 2008.-2012.gada periodā kā brīvprātīgs dalībnieks (samazinot

5112005.gada verificēto emisiju apjomu par šo iekārtu verificēto

5122005.gada emisiju apjomu). Līdz 2006.gada 21.decembrim piecas

513esošas iekārtas bija uzsākušas dalību ES ETS kā obligātie

514dalībnieki saistībā ar papildus jaudu uzstādīšanu (2005.gada

515verificēto emisiju apjomu nepieciešams palielināt par šo iekārtu

516kopējo emisijas apjomu 2005.gadā 155 465 tCO2), bet

517divas iekārtas, kas bija ES ETS obligātie dalībnieki, bija

518veikuši atsevišķu tehnoloģisko vienību demontāžu un izteikuši

519vēlmi neturpināt dalību ES ETS 2008.-2012.gadā (2005.gada

520verificēto emisiju apjomu nepieciešams samazināt par šo iekārtu

521kopējo emisijas apjomu 2005.gadā 1900 tCO2). Tādējādi

522saistībā ar izmaiņām obligāto ES ETS dalībnieku sarakstā

5232005.gada verificēto emisiju apjomu nepieciešams papildināt par

524153 565 tCO2.

525Otrkārt, izmaiņas ES ETS aptverto iekārtu lokā attiecināmas uz

526izmaiņām brīvprātīgo ES ETS dalībnieku sarakstā. Nepieciešamā

527korekcija 2005.gada verificēto emisiju apjomā, kas saistīta ar

528izmaiņām brīvprātīgo ES ETS dalībnieku sarakstā (9 brīvprātīgi

529dalībnieki ar kopējām emisijām 10 990 tCO2 pārtrauks

530brīvprātīgu dalību, bet 5 iekārtas ar kopējām emisijām 15 710

531tCO2 uzsāks brīvprātīgu dalību) ir 4720.

532Tādējādi kopējā nepieciešamā 2005.gada verificēto emisiju

533korekcija saistībā ar izmaiņām ES ETS aptverto esošo iekārtu lokā

534ir

535EUC = 158

536285.

5372005.gada verificētās emisijas nepieciešams koriģēt arī

538saistībā ar papildus emisijām no esošo iekārtu paplašināšanās,

539kas netiek objektīvi atspoguļotas ar 1.1.formulā ietverto IKP

540izaugsmes faktoru. Divās iekārtās, kas ir ES ETS dalībnieki no

5412005.gada 1.janvāra, 2005./2006.gadā veiktas ievērojamas

542investīcijas, lai uz esošās siltumenerģijas ražošanas jaudas

543bāzes tiktu uzstādītas augstas efektivitātes koģenerācijas

544iekārtas, tādējādi realizējot valsts politiku elektroenerģijas

545apgādes drošības paaugstināšanai. Papildus emisijas no

546elektroenerģijas ražošanas aprēķinātas A/S "Rīgas

547Siltums" siltumcentrālei Imanta (102 652) un A/S

548"Latvenergo" TEC1 (55 973). Tādējādi gada vidējās

549emisijas no atsevišķiem nacionāla mēroga investīciju projektiem,

550kas saistīti ar esošo iekārtu paplašināšanos, risinot

551energoapgādes drošības jautājumu (koģenerācijas uzstādīšana uz

552esošajām siltuma jaudām), kopsummā dod lielumu

553NSE = 158

554625.

555Tādējādi koriģētās 2005.gada verificētās emisijas ir

556CIVE = 2 854 424

557+ 68 + 0 + 158 285 + 158 625 = 3 171 402.

5581.4.2.4. GTD (IKP pieauguma

559faktors) noteikšana

560Latvijas IKP izaugsme 2005.-2010.gadā novērtēta 50% apmērā

561(skat. 1.3.apakšnodaļu), tādējādi IKP izaugsmes faktors ir

562GTD = 1,5.

5631.4.2.5. CITD (oglekļa intensitātes

564samazinājuma faktors) noteikšana

565Oglekļa intensitātes samazinājums Latvijas tautsaimniecībā

5662005.-2010.gadā novērtēts -14,2% apmērā (skat. 1.3.apakšnodaļu),

567tādēļ kopējā emisijas kvotu apjoma aprēķinā izmantots šāds

568oglekļa intensitātes samazinājuma faktors:

569CITD =

5700,858.

5711.4.3. Kopējais emisijas kvotu apjoms

572Kopējais ikgadējais emisijas kvotu daudzums Latvijai laika

573periodā no 2008.-2012.gadam ir

574Emisijas kvotas

575= (3 171 402 * 1,5 * 0,858) + 0 + 2 171 552 = 6 253 146

576Tādējādi 2008.-2012.gada perioda piecos gados starp esošajām

577iekārtām un jaunajām iekārtām Latvija plāno sadalīt kopā 6 253

578146 * 5 = 31 265 730 emisijas kvotas. Detalizētāks emisijas kvotu

579sadalījums starp esošajām un jaunajām iekārtām uzrādīts

5802.tabulā.

5812.tabula

582Emisijas kvotu sadalījums laika periodam no 2008.-2012.gadam

583KOPĀ

5842008.-2012.gada periodā

585Vidēji

586gadā 2008.-2012.gada periodā

587PAVISAM KOPĀ, tai skaitā:

58831 265

589730

5906 253

591146

592Kopā

593esošām iekārtām, tai skaitā:.

59415 240 635

5953 048 127

596Energoapgādes iekārtas

59710 567

598197

5992 113

600439

601Pārējās sadedzināšanas

602iekārtas9, tai skaitā:

6031 321

604538

605264

606308

607Cukura ražošana

60812 381

6092 476

610Piena pārstrāde

611143 935

61228 787

613Pārējo pārtikas produkcijas ražošana

614248 715

61549 743

616Spirta ražošana

61786 442

61817 288

619Tekstilrūpniecība

620247 265

62149 453

622Kokapstrāde

623267 795

62453 559

625Pārējā rūpniecība

62666 830

62713 366

628Ostas pakalpojumi

629224 085

63044 817

631Pārējie pakalpojumi

63224 090

6334 818

634Rūpniecības iekārtas, tai

635skaitā:

6363 351

637900

638670

639380

640Melno metālu ražošana

6411 996 180

642399 236

643Klinkera ražošana

644681 894

645136 379

646Kaļķu ražošana

64735 980

6487 196

649Stikla ražošana

65075 817

65115 163

652Stikla šķiedras ražošana

653191 645

65438 329

655Keramikas flīžu ražošana

65610 540

6572 108

658Pārējo māla izstrādājumu ražošana

659301 989

66060 398

661Papīra ražošana

66257 855

66311 571

664Kopā

665emisijas kvotu rezerve jaunām iekārtām, tai skaitā:

66616 025 095

6673 205 019

668Maza mēroga jaunas

669iekārtas

6704 160

671279

672832

673056

674Liela mēroga jaunas

675iekārtas

67611 864

677816

6782 372

679963

680KOPĀ esošām iekārtām un maza

681mēroga jaunām iekārtām

68219 400

683914

6843 880

685183

686Kopējais ikgadējais emisijas kvotu daudzums, kas atvēlēts

687esošajām iekārtām, un gada vidējais emisijas kvotu rezerves

688apjoms jaunajām iekārtām 2008.-2012.gada periodam grafiski

689parādīts 2.attēlā.

6902.att. Kopējā gada vidējā emisijas kvotu apjoma sadalījums esošām

691un jaunām iekārtām, emisijas kvotas, skaits un % no kopējā

692Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadā

693minētās SEG emisiju prognozes rāda, ka CO2 emisijas no

694enerģijas ražošanas un rūpniecības sektora laika posmā no

6952008.-2012.gadam pieaugs un 2010.gadā veidos 42% no kopējā

696prognozētā Latvijas SEG emisiju apjoma.

697Emisijas kvotas gan obligātajiem, gan brīvprātīgajiem ES ETS

698dalībniekiem tiks piešķirtas par brīvu.

699Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.3

700panta desmitās daļas nosacījumiem, Ministru kabinets lems par

701darbībām ar emisijas kvotu atlikumu (starpība starp Plānā

702paredzētajām emisijas kvotām jaunajām iekārtām un šīm iekārtām

703piešķirtajām emisijas kvotām).

7041.5. Pasākumi iekārtām, kas neveic

705likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās

706piesārņojošās darbības

707Lai veicinātu klimata pārmaiņu samazināšanu, attīstītu tīru

708tehnoloģiju ieviešanu un plašāku dalību ES ETS, Dabas resursu

709nodokļa likumā iestrādāti nosacījumi par šā nodokļa piemērošanu

710CO2 emisijām no stacionārām tehnoloģiskām iekārtām,

711kas veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās

712piesārņojošās darbības (skatīt 1.2.apakšnodaļu), arī tādas

713piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda vai saražotās

714produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par

715piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus. Tai pat laikā

716Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokli par

717CO2 emisiju nemaksā no iekārtām, kuras operatoram

718izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, kā arī par

719emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un

720kūdru. Dabas resursu nodokļa likme par vienu CO2

721emisijas tonnu noteikta 0,10 Ls līdz 2008.gada 30.jūnijam un 0,30

722Ls - pēc 2008.gada 1.jūlija.

7231.6. Kioto protokola elastīgo

724mehānismu izmantošana

725Latvijai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās

726konvencijas Kioto protokola dalībvalstij ir iespējas piedalīties

727protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos - kopīgi

728īstenojamos projektos, tīrās attīstības mehānismā un

729starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Ņemot vērā SEG emisiju

730prognozes 2008.-2012.gadam (skat. 1.attēlu), Latvijai nav

731nepieciešams izmatot minētos mehānismus Kioto protokolā noteiktā

732SEG emisiju samazinājuma sasniegšanai, tādēļ patreiz valsts

733neplāno "emisiju tiesību" pirkšanu no citām valstīm.

734Tai pašā laikā normatīvie akti neaizliedz Latvijas uzņēmējiem

735piedalīties kopīgi īstenojamos projektos un tīrās attīstības

736mehānismā ārpus Latvijas.

737Sakarā ar lielo investoru interesi par kopīgi īstenojamo

738projektu īstenošanu Latvijā, Latvijas Republikas valdība ir

739lēmusi par dalību šāda veida projektos10, piesaistot

740papildu investīcijas SEG emisiju samazināšanā. Ir izveidota

741institucionālā sistēma projektu mehānismu īstenošanai Latvijā.

742Patlaban valstī tiek īstenots viens kopīgi īstenojamais projekts

743- Liepājas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas

744projekts11. Tā kā šis projekts nerada ne tiešu, ne

745netiešu emisiju samazinājumu vai ierobežojumu ES ETS aptvertajās

746iekārtās, šī projekta īstenošanai Plānā nav ietverta atsevišķa

747emisijas kvotu rezerve saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada

74813.novembra Lēmuma 2006/780/EK par izvairīšanos no

749siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu divkāršas uzskaites

750saskaņā ar Kopienas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu

751attiecībā uz Kioto protokola projektu aktivitātēm saskaņā ar

752Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 3.panta

7531.daļu. 2008.-2012.gada periodā Latvijā nav paredzēts piešķirt

754emisiju samazināšanas vienības par emisiju samazinājumu vai

755ierobežojumu, ko ES ETS aptvertajās iekārtās radījuši kopīgi

756īstenojamie projekti, un uz Plāna iesniegšanas laiku Eiropas

757Komisijā nevienam šādam projektam nebija izsniegts apliecinājuma

758raksts. Tāpēc Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve

759arī saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma

7602006/780/EK 3.panta 2.daļu.

761Ņemot vērā prognozēto SEG emisiju apjomu 2008.-2012.gadam,

762Latvijai ir lielas potenciālas iespējas piedalīties

763starptautiskajā emisiju tirdzniecībā kā "emisiju

764tiesību" pārdevējai. 2006.gada pavasarī Latvijas Republikas

765valdība ir lēmusi par iesaistīšanos šajā Kioto protokola

766elastīgajā mehānismā12, kā arī atbilstošo normatīvo

767aktu izstrādi, lai valsts varētu pilnvērtīgi izmantot

768starptautisko emisiju tirdzniecību klimata politikas mērķu

769sasniegšanai.

770Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.1

771panta trešās daļas 13.punktam maksimālais emisijas samazināšanas

772vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību daudzums,

773ko operatori drīkst izmantot ES ETS noteikts 10% apmērā no katrai

774iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Šis apjoms noteikts,

775balstoties uz principu, ka Kioto protokola projektu mehānismu

776izmantošana var papildināt emisiju samazinājumu, kas sasniegts

777pašā valstī, kā arī ievērojot principu, ka emisiju samazinājums

778ES ETS aptvertajās iekārtās Latvijā ir prioritāte. Noteiktais

779ierobežojums tomēr dod iespēju uzņēmumiem, kas to vēlas,

780iesaistīties Kioto protokola projektu aktivitātēs citās valstīs.

781Emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas

782samazināšanas vienību apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabineta

7832006.gada 7.februāra noteikumi Nr.115 "Noteikumi par

784Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata

785pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un

786darbībām, kas saistītas ar emisijas samazināšanas vienību,

787sertificētu emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību un

788noteiktā daudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu".

7891.7. Normatīvie akti un politikas

790plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā, nosakot emisijas kvotu

791apjomu

792Nosakot emisijas kvotas, ir ņemti vērā šādi normatīvie akti un

793galvenie politikas dokumenti enerģētikas un rūpniecības

794sektorā:

7951.7.1. Likumi

7961) Likums "Par

797piesārņojumu"

798Viens no likuma "Par piesārņojumu" mērķiem ir

799samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā izmaksu

800efektivitāti, un nodrošināt Latvijas līdzdalību ES ETS. Likumā

801iestrādāti vispārēji ES ETS pamatnosacījumi - valsts iestāžu un

802iekārtu operatoru tiesības un pienākumi siltumnīcefekta gāzu

803emisijas atļaujas izsniegšanas procesā, gada pārskatu

804sagatavošana, emisijas kvotu sadales plāna sagatavošanas un

805apstiprināšanas kārtība, emisijas kvotu sadales principi,

806siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra izveides un

807uzturēšanas nosacījumi, darbības ar emisijas kvotām, kā arī

808iekārtu kopfonda izveides nosacījumi. Likumā uzskaitītas

809piesārņojošas darbības, kurām nepieciešams saņemt siltumnīcefekta

810gāzu emisijas atļauju un tādējādi obligāti jāpiedalās ES ETS, kā

811arī paredz iespēju šajā sistēmā piedalīties brīvprātīgi. Likums

812nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība

813lēmumu pieņemšanā par emisijas kvotu sadali un piešķiršanu un

814siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu.

815Detalizētus ES ETS ieviešanas nosacījumus regulē likumam

816"Par piesārņojumu" pakārtotie Ministru kabineta

817noteikumi - Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi

818Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas

819un izsniegšanas kārtība", Ministru kabineta 2004.gada

8203.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek darbības ar

821emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi" un

822Ministru kabineta 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība,

823kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī

824pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta

825gāzu emisiju".

8262) Enerģētikas likums

827Viens no Enerģētikas likuma mērķiem ir nodrošināt enerģijas

828lietotāju nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu apgādi ar enerģiju,

829dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, palielinot energoapgādes

830drošumu un uzlabojot enerģijas sadali un piegādi.

831Atbilstoši Enerģētikas likuma 51.pantam pašvaldības savas

832administratīvās teritorijas attīstības programmas ietvaros, ņemot

833vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības

834noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas

835un, izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas,

836nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar Sabiedrisko

837pakalpojumu regulēšanas komisiju.

838Likumā minētie nosacījumi ir ņemti vērā, aprēķinot emisijas

839kvotas sadedzināšanas iekārtām.

8403) Elektroenerģijas tirgus

841likums

842Viens no Elektroenerģijas tirgus likuma mērķiem ir veicināt

843elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

844energoresursus. Likums nosaka arī pasākumus šādas

845elektroenerģijas ražošanas veicināšanai.

846Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka elektroenerģijas

847ražotāji var iegūt tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot

848elektroenerģiju, kas ražota koģenerācijas procesā, kā arī

849elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos

850energoresursus, tādējādi veicinot koģenerācijas un atjaunojamo

851energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā.

852Šie likuma nosacījumi ir ņemti vērā, sagatavojot Plānu.

8534) Ēku energoefektivitātes

854likums (projekts)

855Likuma mērķis būs veicināt ēku energoefektivitātes uzlabošanu.

856Likums noteiks tiesisko un organizatorisko pamatu ēku

857energosertifikācijai, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību

858institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā.

859Attiecībā uz valsts pārvaldes institūciju kompetenci

860paredzēts, ka ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomas vispārējo

861pārraudzību un koordināciju valstī veiks Ekonomikas ministrija.

862Ekonomikas ministrija īstenos vienotas politikas un programmas

863izveidi, kā arī nodrošinās sabiedrības informēšanu par ēkas

864energoefektivitātes prasībām un enerģijas taupības

865pasākumiem.

866Likums noteiks, ka jaunbūvēm ar kopējo platību virs 1000

867m2 uzsākot projektēšanas darbus, kā alternatīvu

868risinājumu būs jāizvērtē uz atjaunojamiem resursiem balstītas

869decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas,

870lokālās apkures, dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņa

871lietošana.

872Ja ēkā ir apkures katls ar nominālo jaudu virs 20 kW vai

873apkures sistēma, kas vecāka par 15 gadiem, tiks novērtēta katla

874efektivitāte un doti ieteikumi par apkures katlu nomaiņu vai

875citām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem, lai

876samazinātu enerģijas patēriņu un CO2 emisiju

877daudzumu.

8781.7.2. Ministru kabineta noteikumi

8791) Ministru kabineta

8802002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā

881piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un

882izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību

883veikšanai"

884Noteikumi nosaka atļauju iesniegumu iesniegšanas un saņemšanas

885nosacījumus, ietverot maksimālā kurināmā patēriņa limitu iekārtā.

886Šis nosacījums ir ņemts vērā, aprēķinot emisijas kvotas esošajām

887iekārtām un emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.

8882) Ministru kabineta

8892004.gada 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā tiek

890veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī

891pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta

892gāzu emisiju"

893Noteikumu 1.pielikumā ir norādītas zemākā sadegšanas siltuma

894faktoru vērtības, kas izmantotas Plānā uzrādītajos emisijas kvotu

895aprēķinos.

8961.7.3. Politikas plānošanas dokumenti

8971) Pamatnostādnes

898"Tautsaimniecības vienotā stratēģija" (apstiprinātas ar

899Ministru kabineta 2004.gada 18.augusta rīkojumu Nr.568)

900Pamatnostādnes definē valsts politiku stabilas, sabalansētas

901un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, vienotā sistēmā

902sasaistot ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un prioritātes (10-30

903gadiem) ar vidēja (5-10 gadiem) un īstermiņa (1-3 gadiem) mērķiem

904un pasākumiem.

905Pamatnostādņu "Tautsaimniecības vienotā stratēģija"

906dokumentā ir dots esošās ekonomiskās situācijas izvērtējums,

907definēti Latvijas ekonomiskās politikas stratēģiskie mērķi un to

908sasniegšanas izvērtējuma rādītāji, kā arī raksturoti politikas

909virzieni sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes

910nodrošināšanai.

911Kā viens no mērķiem ir izvirzīts ikgadējais iekšzemes

912kopprodukta pieauguma temps vidējā termiņā (līdz 2010.gadam) par

9138%, ilgtermiņā (līdz 2030.gadam) par 5%.

9142) Stratēģija

915"Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija"

916(apstiprināta Ministru kabinetā 2001.gada 17.janvārī (prot.

917Nr.34, 6.§))

918Stratēģijā definēts valsts ilgtermiņa ekonomiskās politikas

919mērķis, raksturotas Latvijas ekonomiskās attīstības tendences,

920priekšrocības un trūkumi, analizētas attīstības iespējas un

921riski, formulētas politikas prioritātes un uzdevumi. Dokumentā ir

922aprakstīti Latvijas attīstības ilgtermiņa iespējamie scenāriji

923atkarībā no ārējās vides apstākļiem un stratēģijas īstenošanas

924pakāpes. Šie scenāriji ir ņemti vērā Plāna sagatavošanas

925procesā.

9263) Klimata pārmaiņu

927samazināšanas programma 2005.-2010.gadam (apstiprināta ar

928Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr.220)

929Programmas mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu

930novēršanu, realizējot pasākumus, kas vērsti uz koordinētu SEG

931emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu,

932piedaloties Kioto protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos,

933piesaistot investīcijas SEG emisiju samazinošiem projektiem un

934atbalstot citu ekonomiski pamatotu starptautisko sadarbību SEG

935emisiju samazināšanā.

936Programmā noteiktas pašreiz jaunākās SEG emisijas prognozes

937līdz 2020.gadam, kuras ņemtas vērā emisijas kvotu daudzuma

938aprēķinā. Programmā apkopotas esošā un plānotā politika un

939pasākumi tautsaimniecības nozarēs, kas emitē SEG vai piesaista

940CO2.

9414) Enerģētikas attīstības

942pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru

943kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571)

944Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam ir

945politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības

946politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā

947turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa

948attīstības virzienus.

949Lai samazinātu atkarību no ārējiem energoresursu avotiem, šis

950dokuments paredz vairākas alternatīvas. Kā ticamākā alternatīva

951dabas gāzes izmantošanas samazinājumam elektroenerģijas ražošanā

952ir cietais kurināmais - ogles kombinācijā ar biomasu.

9532011.-2012.gadā plānota jaunas ogļu kondensācijas stacijas

954būvniecība. Paredzētā kondensācijas stacijas jauda ir 400

955MWel. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs

9562007.-2016.gadam papildus paredzēta arī jaunas

957atomelektrostacijas būvniecība Lietuvā.

958Dokuments nosaka, ka līdz 2016.gadam ir jāapgūst koģenerācijas

959potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās (ieskaitot Rīgu) ar

960kopējo siltumslodzi aptuveni 300 MWth un pārējās

961Latvijas pilsētās - ar kopējo siltumslodzi aptuveni 100

962MWth.

963Paredzēts, ka sākot ar 2008.gadu energoefektivitātes pasākumu

964rezultātā primāro energoresursu patēriņam ir jāsamazinās par 1%

965gadā salīdzinot ar aprēķināto patēriņu bez efektivitātes pasākumu

966veikšanas, kas nosakāms izmantojot iepriekšējo 5 gadu vidējo

967energointensitātes rādītāju.

968Visi augstākminētie un citi šajā dokumentā dotie prognozes

969dati ir ņemti vērā, izstrādājot Plānu un nosakot nepieciešamo

970emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām.

9715) Atjaunojamo

972energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam

973(apstiprinātas Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu

974Nr.835)

975Šis ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments nosaka

976pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus atjaunojamo

977energoresursu izmantošanā Latvijā.

9786) Latvijas rūpniecības

979attīstības pamatnostādnes (2004.-2013.) (apstiprinātas ar

980Ministru kabineta 2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.120)

981Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes ir ilgtermiņa

982politikas plānošanas dokuments, kurā ir ietverti valsts politikas

983pamatprincipi, mērķi un prioritātes rūpniecības sektora

984konkurētspējas veicināšanai.

985Šis dokuments prognozē ikgadējo rūpniecības apjomu pieaugumu

986par 7-10%. Dotā prognoze ir ņemta vērā, nosakot emisijas kvotas

987esošajām rūpniecības iekārtām un nepieciešamo emisijas kvotu

988rezerves apjomu jaunām iekārtām.

9891.8. Emisijas kvotu daudzuma

990atbilstība Latvijas nacionālajai enerģētikas un klimata pārmaiņu

991samazināšanas politikai un Lēmumam 280/240/EK

992Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Lēmums

993280/2004/EK par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa

994mehānismu Kopienā un Kioto protokola ieviešanu nosaka kārtību,

995kādā Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodrošina SEG emisiju un

996piesaistes uzskaite, tai skaitā, nosaka ziņošanas prasības par

997esošo un plānoto emisiju daudzumu valstī.

998Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.1

999panta trešās daļas nosacījumiem, kopējam piešķiramajam emisijas

1000kvotu daudzumam ir jābūt saskaņā ar esošo un plānoto emisiju

1001apjomu, izpildot dalībvalstu ieguldījumu saistībās, ko Kopiena

1002uzņēmusies saskaņā ar Lēmumu 280/2004/EK. Plāns ir izstrādāts,

1003ņemot vērā Latvijas emisijas samazināšanas saistības Apvienoto

1004Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām

1005Kioto protokola ietvaros, un kopējais emisijas kvotu daudzums

1006atbilst visiem 1.7. un 1.8.apakšnodaļā minētajiem tiesību aktiem

1007un politikas plānošanas dokumentiem.

1008Emisijas kvotu daudzums noteikts atbilstoši Latvijas

1009ekonomiskās attīstības scenārijam valstiskā līmenī saskaņā ar

1010Ekonomikas ministrijas iesniegtajām prognozēm par plānoto jauno

1011jaudu uzstādīšanu. Nosakot Latvijas emisijas kvotu rezerves

1012apjomu jaunām iekārtām 2008.-2012.gada periodam, aprēķinā

1013iekļautas prognozētās emisijas no relatīvi nelielu jaunu iekārtu

1014darbības uzsākšanas un esošo iekārtu paplašināšanās, kas kopējā

1015emisijas kvotu aprēķina metodikā atspoguļotas ar IKP pieauguma

1016faktoru. Papildus tam aprēķinā iekļautas arī prognozētās emisijas

1017no atsevišķiem valsts nozīmes investīciju projektiem, kas radīs

1018ievērojamu emisiju pieaugumu, kas nav proporcionāli atspoguļots

1019ar IKP pieauguma faktoru. Šie projekti ir jaunas cementa rūpnīcas

1020būvniecība (darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamo

1021emisijas kvotu apjoms 4 770 366), A/S "Latvenergo" TEC2

1022rekonstrukcija (rekonstruētā iekārta darbību uzsāks 2008.gadā,

1023iekārtai nepieciešamo emisijas kvotu apjoms 3 853 593) un jaunas

1024ogļu kondensācijas stacijas ar jaudu 400 MWel

1025būvniecība (darbību uzsāks 2012.gadā, iekārtai nepieciešamo

1026emisijas kvotu apjoms 2 233 800). Šie projekti apstiprina valsts

1027enerģētikas un rūpniecības attīstības politikas plānošanas

1028dokumentos iekļautās attīstības prognozes, turklāt nav pretrunā

1029ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam

1030ietvertajām SEG emisijas prognozēm, kas liecina, ka Latvija spēs

1031izpildīt Kioto protokolā noteiktās emisiju samazinājuma

1032saistības.

1Emisijas

2kvotas nozaru līmenī

32.1. Aprēķinam izmantotā

4metodika

5Nosakot emisijas kvotu apjomu nozaru līmenī, ir izmantota

6integrētā lejupejošā ("top down") un augšupejošā

7("bottom up") metode. Kopējais ikgadējais

8emisijas kvotu apjoms esošajām iekārtām un maza mēroga jaunajām

9iekārtām - 4,082 miljoni - tika noteikts, izmantojot koriģētu

10Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra paziņojumā, kas

11pievienots lēmumam par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu

12sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas

13Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, aprakstīto metodiku

14(skat. 1.4.apakšnodaļu).

15Savukārt, kopējā apjoma sadalījums pa nozarēm veikts, summējot

16emisijas kvotu apjomu, kas aprēķināts šīs nozares iekārtām, ņemot

17vērā nozarei noteikto bāzes periodu, izaugsmes faktoru un oglekļa

18intensitātes samazinājuma faktoru. Visas iekārtas sadalītas trīs

19pamatgrupās: 1) energoapgādes iekārtas (sadedzināšanas iekārtas,

20kurās tiek ražota siltumenerģija vai elektroenerģija piegādei

21ārējiem patērētājiem), 2) pārējās sadedzināšanas iekārtas (kurās

22saražoto enerģiju izmanto pats uzņēmums rūpnieciskās produkcijas

23ražošanai, piemēram, pārtikas pārstrādes uzņēmumi) un 3)

24rūpniecības iekārtas (tērauda, cementa, kaļķu, māla izstrādājumu,

25stikla un stikla šķiedras ražošanai). Pārējo sadedzināšanas

26iekārtu grupa un rūpniecības iekārtu grupa sadalītas nozarēs

27(skat. 2.tabulu).

28Katrai nozarei raksturīga atšķirīga vēsturiskā attīstība,

29izaugsmes temps un emisiju samazināšanas potenciāls, tāpēc

30nozarēm noteiktie bāzes periodi, izaugsmes faktori un oglekļa

31intensitātes samazinājuma faktori atšķiras (skat. 3.tabulu).

323.tabula

33Nozaru bāzes periodi, izaugsmes faktori un oglekļa intensitātes

34samazinājuma faktori

35Nozare

36Bāzes

37periods

38Prognozētā

39izaugsme

402005.-2010.gadā, %

41Izaugsmes

42faktors

43Prognozētais oglekļa intensitātes samazinājums, %

44Oglekļa

45intensitātes samazinājuma faktors

46Energoapgādes iekārtas

472003-2005

487

491,07

50- 5

510,95

52Pārējās sadedzināšanas

53iekārtas

54Cukura ražošana

552002-2005

565

571,05

58- 5

590,95

60Piena pārstrāde

612002-2005

6240

631,40

64- 5

650,95

66Pārējo pārtikas produktu ražošana

672004-2005

6840

691,40

70- 5

710,95

72Spirta ražošana

732003-2005

74100

752,00

76- 5

770,95

78Tekstilrūpniecība

792001-2005

8020

811,20

82- 5

830,95

84Kokapstrāde

852004-2005

8630

871,30

88- 5

890,95

90Pārējā rūpniecība

912001-2005

9230

931,30

94- 5

950,95

96Ostas pakalpojumi

972004-2005

9840

991,40

100- 5

1010,95

102Pārējie pakalpojumi

1032003-2005

10420

1051,20

106- 5

1070,95

108Rūpniecības iekārtas

109Melno metālu ražošana un apstrāde

1102004-2005

11115

1121,15

113- 5

1140,95

115Klinkera ražošana

1162003-2005

11715

1181,15

119- 5

1200,95

121Kaļķu ražošana

1222001-2005

12320

1241,20

125- 5

1260,95

127Stikla ražošana

1282003-2005

12950

1301,50

131- 5

1320,95

133Stikla šķiedras ražošana

1342001-2005

13530

1361,30

137- 5

1380,95

139Keramikas flīžu ražošana

1402001-2005

14120

1421,20

143- 5

1440,95

145Pārējo māla izstrādājumu ražošana

1462004-2005

147125

1482,25

149- 5

1500,95

151Papīra ražošana

1522004-2005

153100

1542,00

155- 5

1560,95

1572.2. Bāzes periods

158Bāzes periodi nozaru līmenī noteikti, ievērojot šādus

159principus:

1601) iekārtu līmenī emisijas kvotu sadali nedrīkst balstīt tikai

161uz 2005.gada emisijas datiem, lai novērstu tirgus dalībnieku

162izvēli atlikt emisiju samazinošu pasākumu

163ieviešanu13;

1642) lai nepamatoti nesodītu uzņēmumus, kas konkrētā gadā

165veikuši emisiju samazinošus pasākumus, netiek izmantoti atsevišķi

166bāzes gadi, bet vairāku gadu (bāzes perioda) vidējais emisiju

167rādītājs;

1683) tā kā saistībā ar sēra satura ierobežojumu ieviešanu

169daudzās iekārtās līdz 2001.gadam nomainīts kurināmā veids no

170mazuta uz citu, bāzes perioda emisiju aprēķinam netiek izmantoti

171dati, kas agrāki par 2001.gadu;

1724) pēc iespējas izmantoti jaunākie emisiju dati, bāzes periodā

173ietverot 2005.gadu;

1745) ja nozarei kopumā raksturīga strauja attīstība pēdējos

175gados, izvēlēts īsāks un vēlāks bāzes periods.

176Bāzes periods energoapgādes iekārtām izvēlēts, balstoties uz

177lēmumu, kas pieņemts starpministriju sanāksmē 2006.gada

17813.novembrī.

1792.3. Izaugsmes faktors

180Izaugsmes faktors katrai nozarei noteikts saskaņā ar valsts

181ekonomiskās attīstības rādītājiem (kopējā IKP izaugsme

1822005.-2010.gadā novērtēta 50%), ņemot vērā nozares uzņēmumu

183izaugsmes rādītājus 2001.-2005.gadā, kā arī ņemot vērā atsevišķu

184nozaru uzņēmumu lomu valsts vides aizsardzības politikas

185īstenošanā. Piemēram, pārējo sadedzināšanas iekārtu grupā pēdējo

186gadu laikā salīdzinoši strauja izaugsme novērota pārtikas

187ražošanas uzņēmumos, izņemot cukura ražošanas nozari, kurā

188ražošanas apjomu ierobežo ES līmeņa politikas instrumenti. Spirta

189ražošanas nozarē gaidāma strauja izaugsme saistībā ar

190noteiktajiem biodegvielas izmantošanas mērķiem transporta nozarē.

191Vienīgā klinkera ražošanas iekārta nodrošina dažāda veida bīstamo

192atkritumu drošu utilizāciju, stikla un papīra ražošanas iekārtas

193ražošanā daļēji izmanto atkritumu materiālus un ražo otrreizējās

194izejvielas, dodot ieguldījumu izlietotā iepakojuma pārstrādes

195mērķu sasniegšanā. Būvmateriālu ražošanas nozarēs novērots

196ievērojams ražošanas apjomu pieaugums, ņemot vērā straujo

197būvniecības nozares attīstību, kas saglabāsies arī Plāna darbības

198periodā.

1992.4. Oglekļa intensitātes

200samazinājuma faktors

201Lai īstenotu ES ETS galveno ideju un rosinātu operatorus

202īstenot pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanai un plašākai

203atjaunojamo energoresursu izmantošanai, kā arī ņemot vērā

204prognozēto tautsaimniecības oglekļa intensitātes samazinājumu

205saistībā ar 1.7.apakšnodaļā minēto valsts normatīvo aktu prasību

206ieviešanu un apstiprinātās politikas īstenošanu, visu nozaru

207uzņēmumiem piemērots oglekļa intensitātes samazinājuma

208faktors.

209Saskaņā ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā

2102005.-2010.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada

2116.aprīļa rīkojumu Nr. 220) doto enerģētikas nozares attīstības

212scenāriju, uz kuru balstītas arī Enerģētikas attīstības

213pamatnostādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru

214kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571), EK 2006.gada

21529.novembra Lēmumā par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu

216sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas

217Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, noteikto oglekļa

218intensitātes papildus samazinājuma faktoru, kas ES dalībvalstīm

219laika posmā no 2005. līdz 2010.gadam ir noteikts

220-2,5% apmērā, un pie EK novērtētās IKP izaugsmes Latvijai

2212005.-2010.gadā 50% apmērā, oglekļa intensitātes samazinājuma

222faktors (CITD) novērtēts

223-14,2% apmērā.

224Visām iekārtām oglekļa intensitātes samazinājuma faktors

225noteikts -5% apmērā, jo sagaidāms, ka pieaugošo energoresursu

226cenu apstākļos visu nozaru uzņēmumi īstenos energoefektivitātes

227paaugstināšanas pasākumus.

1Emisijas

2kvotas iekārtu līmenī

33.1. Aprēķinā izmantotā metodika

4Ikgadējais emisijas kvotu apjoms katrai Plānā iekļautajai

5iekārtai aprēķināts, izmantojot 2.vienādojumu:

6EQ = A *

7B * C

8[2]

9kur

10EQ - emisijas kvotas;

11A - iekārtas vidējās gada emisijas attiecīgajai nozarei

12noteiktajā bāzes periodā;

13B - attiecīgajai nozarei noteiktais izaugsmes faktors

142005.-2010.gadā14;

15C - attiecīgajai nozarei noteiktais oglekļa

16intensitātes samazinājuma faktors 2005.-2010.gadā.

17Emisijas kvotu kopējais apjoms 2008.-2012.gada periodā

18aprēķināts, reizinot ikgadējo emisijas kvotu apjomu ar pieci.

19Emisiju apjoms 2001.-2005.gadā katrai iekārtai aprēķināts,

20balstoties uz iekārtas operatora sniegto informāciju par iekārtā

21izmantoto kurināmo un izejvielām un izmantojot Komisijas Lēmumā

222004/156/EK noteikto emisijas aprēķinu metodiku. Komersantu

23sniegtie dati pārbaudīti, tos salīdzinot ar Valsts vides dienesta

24Reģionālo vides pārvalžu iepriekš apkopoto informāciju par

25uzņēmumu darbību ikgadējo valsts statistikas pārskatu un dabas

26resursu nodokļa aprēķinu ietvaros, kā arī uzņēmumu ES ETS pirmā

27perioda ietvaros iesniegtajiem pārskatiem par iekārtas SEG

28emisiju 2005.gadā, ko verificējuši neatkarīgi eksperti.

29Izņēmumi, aprēķinot iekārtas vidējās gada emisijas bāzes

30periodā, noteikti tikai šādos gadījumos:

31· ja iekārtai nav pilnas datu rindas (iekārta darbību uzsākusi

32attiecīgā bāzes perioda vidū vai laika periodā no 2005.gada

331.janvāra līdz 2006.gada 16.augustam);

34· ja bāzes perioda laikā iekārtā notikušas būtiskas

35strukturālas izmaiņas, kas tiek pamatotas ar atbilstošiem

36dokumentiem (piemēram, iekārta pārņēmusi citā iekārtā veikto

37ražošanu).

38Šādos gadījumos lielums A iekārtai tiek aprēķināts, balstoties

39uz pieejamiem datiem par iekārtas faktisko darbību 2005. un

402006.gadā vai prognozēm (pilnas datu rindas iztrūkuma gadījumā un

41strukturālo izmaiņu gadījumā).

42Tām iekārtām, kas darbību ir uzsākušas pēc Emisijas kvotu

43sadales plāna 2008.-2012.gadam iesniegšanas Eiropas Komisijā,

44t.i., 2006.gada 16.augusta, emisijas kvotas tiks piešķirtas no

45emisijas kvotu rezerves pēc Plāna 4.nodaļā aprakstītās

46metodikas.

473.2. Iepriekš veiktie

48siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumi

49Aprēķinot emisijas kvotu apjomu, operatoriem netiek piešķirtas

50papildus emisijas kvotas par iepriekš veiktiem SEG emisiju

51samazināšanas pasākumiem.

523.3. Brīvprātīgie emisijas kvotu

53tirdzniecības sistēmas dalībnieki

54Saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu", ES ETS var

55piedalīties arī tās iekārtas, kuras veic likuma "Par

56piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības,

57kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms

58nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā

59minētos rādītājus.

60Uzaicinājums piedalīties visiem interesentiem un kļūt par

61emisijas kvotu tirdzniecības operatoriem tika izplatīts dažādos

62veidos:

63• informācija tika ievietota Vides ministrijas mājas lapā

64internetā;

65• informācija tika izsūtīta profesionālām asociācijām;

66• informācija tika ievietota laikrakstā "Latvijas

67Vēstnesis";

68Pastāv vairāki iemesli šāda veida iekārtu iekļaušanai ES

69ETS:

70• popularizēt ietekmes uz klimatu samazinājuma idejas;

71• attīstīt tīras tehnoloģijas sadedzināšanas iekārtās.

72Uz brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem attiecas tādi paši

73emisijas kvotu sadales, siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringa

74un ziņošanas nosacījumi, kādi attiecināmi uz obligātajiem

75sistēmas dalībniekiem.

763.4. Procedūra, lai nodrošinātu, ka

77operatoriem netiek piešķirtas vairāk emisijas kvotu kā

78vajadzīgs

79Latvija ir mainījusi galvenos emisijas kvotu sadalīšanas

80metodikas pamatprincipus pēc Plāna iesniegšanas Eiropas

81Komisijai, emisijas kvotas iekārtām piešķirot pēc pēdējiem

82vidējiem darbības datu rādītājiem un nosakot stingrākus emisijas

83kvotu samazināšanas pasākumus, sevišķi energoapgādes iekārtām.

84Izaugsmes faktori atspoguļo vispārējās Latvijas attīstības

85tendences, kā arī atsevišķo apakšnozaru īpatsvaru un attīstības

86tempus pēdējos gados. Izmantojot jauno metodiku, Latvija ir

87palielinājusi emisijas kvotu piešķiršanas procedūras

88caurspīdīgumu un nodrošinājusi, ka operatoriem netiek piešķirtas

89vairāk emisijas kvotu kā vajadzīgs.

90Ievērojot Eiropas Komisijas 2004.gada 21.decembra Regulas par

91standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas

92Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta

93un Padomes Lēmumu 280/2004/EK 12.pielikuma nosacījumus, t.i., ka

94emisijas kvotu piešķir iekārtai, kurai ir spēkā esoša

95siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, operatoram, kuram laika

96posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 1.jūnijam ir anulēta

97siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, emisijas kvotas piešķir

98saskaņā ar Vides ministrijas lēmumiem par emisijas kvotu

99piešķiršanu operatoriem 2008.-2012.gadā.

1003.5. Iekārtu kopfondi

101Likums "Par piesārņojumu" un Ministru kabineta

1022005.gada 3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek

103darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu

104kopfondi" nosaka iekārtu kopfondu izveidošanas kārtību. Par

105iekārtu kopfonda izveidi 2008.-2012.gada periodam operatori var

106lemt līdz 2007.gada 1.septembrim, kad iesniedzams iesniegums par

107iekārtu kopfonda izveidi.

108Līdz 2006.gada 22.decembrim iesniegumi par šādu kopfondu

109izveidošanu nav saņemti.

1Jaunās

2iekārtas

3Latvija paredzējusi emisijas kvotu rezervi jaunām iekārtām,

4kas plāno savu darbību uzsākt laika periodā no Plāna iesniegšanas

5Eiropas Komisijā 2006.gada 16.augustā līdz 2012.gadam. Prognoze

6par emisijas kvotu rezerves apjomu balstīta uz Plāna 1.7. un

71.8.apakšnodaļās minētajiem politikas plānošanas dokumentiem,

8kopējo prognozēto Latvijas tautsaimniecības izaugsmi

92005.-2010.gadā15, kā arī informāciju par jaunu

10iekārtu izbūvi, kas iegūta no Ekonomikas ministrijas un citām

11valsts un pašvaldību iestādēm un anketējot ES ETS 2005.-2007.gada

12periodā iesaistīto iekārtu operatorus. Emisijas kvotu rezerves

13aprēķinos iekļauti dati par 36 zināmām jaunām iekārtām. Šo

14iekārtu vidū ir arī trīs valsts nozīmes investīciju projekti:

15jaunas cementa rūpnīcas būvniecība (darbību uzsāks 2008.gadā,

16iekārtai nepieciešamais emisijas kvotu apjoms periodā 4 770 366),

17A/S "Latvenergo" TEC2 rekonstrukcija (rekonstruētā

18iekārta darbību uzsāks 2008.gadā, iekārtai nepieciešamais

19emisijas kvotu apjoms periodā 3 853 593) un jaunas ogļu

20kondensācijas stacijas ar jaudu 400 MWel būvniecība

21(darbību uzsāks 2012.gadā, iekārtai nepieciešamais emisijas kvotu

22apjoms 2 233 800). Kopējais emisijas kvotu rezerves apjoms

23jaunajām iekārtām dots 2.tabulā.

24Saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem principiem iekārtas

25darbību raksturojošo rādītāju izmantošana emisijas kvotu rezerves

26aprēķinā negarantē emisijas kvotu piešķiršanu konkrētajai

27iekārtai vai konkrētam operatoram. Atbilstoši likumam "Par

28piesārņojumu" emisijas kvotu apjomu jaunajai iekārtai nosaka

29Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pieņemot

30lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš saņēmis

31siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. Emisijas kvotas tiks

32aprēķinātas, izmantojot Plānā, Ministru kabineta 2004.gada

337.septembra noteikumos Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts

34siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un

35apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu

36emisiju" un Komisijas Lēmumā 2004/156/EK16

37aprakstīto metodiku, ievērojot normatīvo aktu prasības ES ETS

38jomā.

39Emisijas kvotas jaunajai iekārtai piešķirs bez maksas no

40emisijas kvotu rezerves jaunām iekārtām. Uz emisijas kvotām no

41rezerves jaunās iekārtas pretendē tādā secībā, kādā tām

42izsniegtas siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas 2008.-2012.gada

43periodam vai to grozījumi, kuros ietverta informācija par

44iekārtas darbības paplašināšanos. Gadījumā, ja emisijas kvotu

45rezerve būs izsmelta, jaunajām iekārtām emisijas kvotas būs

46jāpērk emisijas kvotu tirgū pēc vispārējiem tirgus

47nosacījumiem.

484.1. Emisijas kvotu aprēķināšana

49jaunajām iekārtām

50Uz emisijas kvotu rezervi jaunām iekārtām varēs pieteikties

51tie operatori, kuri atbilst likumā "Par piesārņojumu"

5232.2 panta ceturtās daļas nosacījumiem.

53Lai saņemtu emisijas kvotas jaunai iekārtai, iesniegumam

54siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai jāpievieno

55energoauditora17 (rūpniecības iekārtu gadījumā arī

56neatkarīga eksperta18 atzinums par jauno tehnoloģisko

57iekārtu, arī ražošanas iekārtu, atbilstību uzstādītajām jaudām,

58pieslēgtajiem patērētājiem un to darbības nodrošinājumu (līgumi

59ar patērētājiem, pieslēgumi tīkliem utt.), kā arī citi dokumenti,

60kas pamato iesniegumā norādīto informāciju.

61Lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu jaunām iekārtām pieņem

62Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ņemot

63vērā šādus pamatnosacījumus, t.sk., likuma "Par

64piesārņojumu" 32.1 panta trešās daļas 3., 4., 8.,

659. un 12.punktā minētos:

661) ievēro normatīvo aktu prasības, no kurām izriet

67siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums vai palielinājums;

682) ievēro noteikumu, ka attiecīgajai iekārtai piešķirto

69emisijas kvotu skaits nedrīkst pārsniegt tai nepieciešamo

70daudzumu, ņemot vērā iekārtas potenciālu (tai skaitā tehnoloģisko

71potenciālu) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā;

723) ietver informāciju par jau veiktajiem siltumnīcefekta gāzu

73emisiju samazināšanas pasākumiem, arī izmantojot labāko pieejamo

74tehnisko paņēmienu vadlīnijas A kategorijas iekārtām;

754) ņem vērā tīro tehnoloģiju, arī energoefektīvo tehnoloģiju

76ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju;

775) neietver normas, kuras diskriminē uzņēmumus vai nozares, kā

78arī nosacījumus, kurus var atzīt par normatīvajiem aktiem

79neatbilstošu valsts atbalstu;

806) nepiešķir emisijas kvotas par to produkcijas

81(siltumenerģija, elektroenerģija vai cita produkcija) apjomu,

82kurš piešķirts esošai ES ETS iekārtai.

83Emisijas kvotu aprēķiniem jaunajām iekārtām ir izstrādātas

84emisijas kvotu aprēķinu metodikas šādām jauno iekārtu grupām: